Starptautiskie nolīgumi

Starptautiskie nolīgumi ir galvenais Eiropas Savienības (ES) ārējo tiesību aktu veids. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 216. pantā ir noteikts, ka ES var slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja:

• nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar ES politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem;
• tas ir noteikts saistošā ES tiesību aktā;
• tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.

Apspriežot un parakstot starptautisku nolīgumu un tā parakstīšanu, ES jāievēro savas kompetences robežas un vispārējie principi, kas attiecas uz ES ārējo darbību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā.

Ar LESD 218. pantu izveido vispārēju procedūru nolīgumu noslēgšanas pilnvaru īstenošanai.

Apspriežot un noslēdzot starptautiskus nolīgumus, ES, kurai ir tiesību subjekta statuss:

• ir ekskluzīva kompetence apspriest un noslēgt nolīgumus vienai pašai – šajā gadījumā LESD 3. pantā ir norādītas jomas, kurās ES ir ekskluzīva kompetence (t. sk. tirdzniecības nolīgumi);
• var dalītā kompetencē to darīt kopā ar dalībvalstīm, ja tās arī ir iesaistītas nolīgumu slēgšanā – šajā gadījumā dalītās kompetences jomas ir uzskaitītas LESD 4. pantā (tostarp tādas jomas kā patērētāju aizsardzība vai vide); nolīgumus, kas attiecas uz šīm jomām, sauc par jauktiem nolīgumiem.

ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi ir saistoši tās iestādēm un dalībvalstīm, kam ir pienākums ievērot to nosacījumus. Tie ir ES tiesību aktu neatņemama daļa un ietilpst atsevišķā tiesību aktu kategorijā, kas nodalīta no primārajiem un sekundārajiem aktiem. Tie var būt tieši piemērojami un tiem ir lielāks juridiskais spēks nekā sekundārajiem tiesību aktiem, kuriem ir jāatbilst starptautiskajiem tiesību aktiem.

Jomās, kurās ES ir ekskluzīva kompetence, Eiropas Savienības Padome piešķir mandātu Eiropas Komisijai, kura pēc tam apspriež nolīgumu, izņemot nolīgumus ārlietu un drošības politikas jomā, kurā ES pārstāv Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Pēc sarunu pabeigšanas un atkarībā no nolīguma veida brīdī, kad Eiropas Parlaments ir sniedzis savu piekrišanu vai ar to ir notikusi apspriešanās, Padome ES vārdā paraksta un noslēdz nolīgumus.

Ja nolīgums tiek noslēgts jomās, kurās ES ir dalīta kompetence ar tās dalībvalstīm, dalībvalstu pārstāvjiem ir arī jāsniedz savs mandāts sarunu sākšanai.

Visbiežākie starptautisko nolīgumu veidi ir asociācijas nolīgumi, brīvās tirdzniecības nolīgumi, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi un partnerības un sadarbības nolīgumi.