Īstenošanas akti

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu likumdevējs var pilnvarot Eiropas Komisiju (vai izņēmuma gadījumos Eiropas Savienības Padomi) pieņemt īstenošanas aktus, leģislatīvajā aktā (“pamataktā”) iekļaujot īpašus noteikumus. Šo aktu mērķis ir izveidot vienotus nosacījumus attiecīgā leģislatīvā akta īstenošanai, ja un kad tas ir nepieciešams.

Īstenošanas akti ir neleģislatīvi akti, un tie var būt individuāli piemērojami vai vispārpiemērojami. Tie bieži ir administratīva vai tehniska rakstura un var būt dažāda veida, piemēram, individuāli finansēšanas lēmumi, lēmumi par atļauju laist tirgū konkrētus produktus vai ES tiesību aktos noteikto sertifikātu paraugi. Tos pieņem visdažādākajās jomās, piemēram, izdevumu programmu, vides un veselības aizsardzības un nodokļu jomā.

Procedūras ziņā īstenošanas aktus pieņem Komisija pēc konsultācijām ar komitejām, kurās ir tehniskie eksperti no ES dalībvalstīm, ievērojot Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredzētos noteikumus un procedūras.

Īstenošanas aktu sagatavošanas laikā Eiropas Parlaments un Padome tiek informēti, un tiem ir pārbaudes tiesības, taču tie nevar bloķēt īstenošanas aktu pieņemšanu.

SKATĪT ARĪ:

• Komitoloģija
• Eiropas Savienības Padome
• Deleģētie akti
• Eiropas Komisija
• Eiropas Parlaments
• Eiropas Savienības (ES) noteikumu hierarhija
• Leģislatīvie akti
• Neleģislatīvie akti
• Dalībvalstis
• Līgumi
• Komiteju loma Eiropas Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanā (kopsavilkums)
• Eiropas Savienības sekundārie tiesību akti (kopsavilkums)
• Līgums par Eiropas Savienības darbību (kopsavilkums).