Augstākās izglītības modernizēšana ES

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Komisijas paziņojums (COM(2011) 567 galīgā redakcija) — ES augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Ar to nosaka prioritātes augstākajai izglītībai ES. Programma ir paredzēta, lai ļautu augstākās izglītības sistēmām labāk palīdzēt sasniegt izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Pēc paziņojuma ir publicēti divi ziņojumi Eiropas Komisijai 2013. un 2014. gadā par mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošanu Eiropas augstākās izglītības iestādēs un par jauniem mācīšanas un mācīšanās veidiem augstākajā izglītībā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Paziņojumā ir noteiktas 5 prioritārās darbības jomas ES valstīm un augstākās izglītības iestādēm, kā arī ES pasākumi šo darbību atbalstam.

• 1.

  Izglītības līmeņa uzlabošana — viens no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem ir līdz 2020. gadam panākt, lai 40 % jauniešu sekmīgi pabeigtu augstākās izglītības studijas. Tāpat ir aplēsts, ka vienam miljonam jaunu darbavietu būs nepieciešamas augsta līmeņa prasmes pētniecībā.

• Lai to sasniegtu, paziņojumā ir ieteikts:
  • samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un iesaistīt vairāk cilvēku augstākajā izglītībā, it īpaši ar informācijas izplatīšanu un finanšu atbalstu skolēniem no nelabvēlīgos apstākļos esošām grupām, kā arī pieaugušajiem;
  • uzlabot nosacījumus, lai nozare ieguldītu pētniecībā un inovācijā, un nodrošināt, ka esošais darbaspēks uzlabo pētniecības prasmes;
  • izstrādāt skaidras sistēmas pārejai no arodizglītības un citiem izglītības veidiem uz augstāko izglītību, kā arī paplašināt pētniekiem karjeras iespējas ārpus akadēmiskajām aprindām.

2015. gadā tika publicēts pētījums par augstākās izglītības iegūšanu un priekšlaicīgu tās pārtraukšanu visā Eiropā.

• 2.

  Augstākās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošana

• Paziņojumā paustie ieteikumi:
  • mācību programmas, ieskaitot pētnieku apmācību, kas atbilst esošajām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām, pateicoties prasmju un izaugsmes prognozēm un darba devēju un darba tirgus iestāžu iesaistīšanai programmu izstrādē un īstenošanā;
  • jaunās tehnoloģijas, kas izmantojamas efektīvākām pētniecības metodēm un elastīgākas un individualizētas mācīšanas nodrošināšanai (piemēram, e-mācības);
  • labāki darba apstākļi, ieskaitot turpmāku profesionālo attīstību, kā arī stimulu ieviešana atzinības paušanai par izcilību, kas ļautu iestādēm piesaistīt un saglabāt labākos mācībspēkus un pētniekus.

• 3.

  Mobilitātes un pārrobežu sadarbības veicināšana — Eiropas augstākās izglītības ministri ir vienojušies līdz 2020. gadam palielināt to studentu skaitu, kuri pabeidz studiju mācību periodu ārzemēs, līdz 20 %.

• Lai to sasniegtu, paziņojumā ir ieteikts:
  • mācību programmās sistemātiski iestrādāt mācību mobilitāti;
  • uzlabot ārzemēs iegūtu diplomu un kredītpunktu atzīšanu vai stipendiju pārnesamību, piemērojot salīdzināmu un konsekventu Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) un diploma pielikuma izmantošanu un saistot kvalifikācijas ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu;
  • uzlabot piekļuvi, nodarbinātības apstākļus un izaugsmes iespējas studentiem, pētniekiem un pasniedzējiem no citām valstīm.

• 4.

  “Zināšanu trīsstūra” starp izglītību, pētniecību un inovāciju stiprināšana

• Paziņojumā paustie ieteikumi:
  • ir nepieciešama valsts politika, kas atbalsta partnerību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem:
    • izveidojot atzinības paušanas struktūras un stimulus reģionālajai attīstībai;
    • izmantojot daudzdisciplīnu pieeju;
    • īstenojot starporganizāciju sadarbību;
    • samazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas kavē sadarbību starp sektoriem;
  • augstākās izglītības iestāžu izglītības piedāvājumā ir jāiestrādā pētniecības un inovācijas darba rezultāti un jāveicina uzņēmējdarbības, radošo un inovācijas prasmju pilnveidošana.

• 5.

  Pārvaldības un finansēšanas uzlabošana

• Paziņojumā paustie ieteikumi:
  • palielināt publisko ieguldījumu rentabilitāti augstākajā izglītībā, sasaistot finansējumu ar sniegumu, tādējādi ieviešot konkurences elementu;
  • palielināt ieguldījumus augstākajā izglītībā, dažādojot finansējuma avotus un atvieglojot piekļuvi alternatīviem resursiem, ieskaitot privāto finansējumu;
  • ieguldīt profesionālā pārvaldībā;
  • padarīt elastīgākas pārvaldības un finansēšanas sistēmas, nodrošinot izglītības iestāžu lielāku autonomiju un ļaujot tām noteikt pašām savu stratēģisko virzienu.

ES ieguldījums

ES plāno atbalstīt valsts iestāžu un struktūru centienus šajās piecās jomās:

• pārraudzīt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un
• nodrošināt, ka tās finanšu shēma 2014.–2020. gadam ļauj dažādajām iesaistītajām politikām atbalstīt augstākās izglītības modernizāciju.

Komisijas veicamie pasākumi ietver:

• palīdzēt studentiem izdarīt pārdomātu studiju izvēli ar klasifikācijas rīku (U-Multirank), kas ļauj klasificēt augstskolas pēc snieguma piecās jomās;
• uzlabot studiju atzīšanu ārvalstīs, stiprinot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS);
• ieviest studentu aizdevumu garantijas instrumentu (Maģistru aizdevums Erasmus+) studentiem, kuri piedalās maģistra grāda studijās citā ES valstī;
• pieņemt Stratēģisko inovāciju programmu;
• ierosināt kvalitatīvu stažēšanās sistēmu ar vienu platformu stažēšanās piedāvājumiem Eiropā;
• veidot attiecības augstākās izglītības jomā ar partneriem ārpussavienības valstīs (skat. 2013. gada paziņojumu par Eiropas augstāko izglītību pasaulē);
• grozīt studentu un pētnieku direktīvas, lai padarītu ES vēl pievilcīgāku pētniekiem.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa “ES darbība augstākajā izglītībā”.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma (COM(2011) 567 galīgā redakcija, 20.9.2011.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020 (COM(2011) 18 galīgā redakcija, 31.1.2011.)

Padomes Ieteikums (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (OV C 191, 1.7.2011., 1.–6. lpp.)

Padomes secinājumi par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu (OV C 417, 15.12.2015., 36.–40. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.06.2016