Mehāniskas vibrācijas iedarbība

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2002/44/EK — minimālās veselības un drošības prasības attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tās mērķis ir nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību pret riskiem, kas saistīti ar mehānisku vibrāciju.
• Ar to nosaka obligātos minimālos veselības aizsardzības un drošības standartus.
• ES valstīm ir tiesības pēc saviem ieskatiem šos standartus padarīt stingrākus.
• Ar to papildina Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darba devēju pienākums ir:

• novērtēt un, ja vajadzīgs, izmērīt mehāniskās vibrācijas līmeņus, kuriem pakļauti darba ņēmēji;
• sekot iekārtu radītai potenciālai fiziskai iedarbībai atkarībā no darba prakses, aprīkojuma veida un lietošanas apstākļiem;
• izmanto atbilstīgus līdzekļus un metodes vibrāciju iedarbības mērīšanai;
• nodrošināt, ka kompetenti dienesti pēc “atbilstīgiem intervāliem” veic novērtēšanu un mērījumus;
• glabāt iegūtos datus turpmākai uzziņai;
• novērtējot risku, īpašu uzmanību pievērst noteiktiem faktoriem, jo īpaši šādiem:
  • iedarbības līmenis, veids un ilgums,
  • iespējamā netiešā ietekme,
  • informācija, ko nodrošina aprīkojuma ražotājs,
  • rezerves aprīkojuma esamība;
• regulāri atjaunināt riska novērtējumus;
• noteikt riska mazināšanas pasākumus;
• ieviest tehniskus un organizatoriskus pasākumus, ja pārsniegtas vibrācijas robežvērtības. Šādi pasākumi var ietvert:
  • citas darba metodes vai labāk projektētas iekārtas,
  • iekārtu aprīkošanu ar sēdekļiem un rokturiem, lai mazinātu spiedienu uz lietotāja ķermeni vai rokām,
  • apkopes programmas,
  • darba vietu un darba iecirkņu iekārtojuma un izvietojuma maiņu,
  • vibrāciju iedarbības ilguma un intensitātes ierobežošanu,
  • atbilstīgu darba grafiku un atpūtas laiku ieviešanu,
  • tāda apģērba nodrošināšanu, kas pasargā iedarbībai pakļautos darba ņēmējus no aukstuma un mitruma;
• sniegt atbilstīgu informāciju darbiniekiem un tos apmācīt. Šādā informācijā jāietver šādi jautājumi:
  • pasākumi, lai likvidētu vai samazinātu līdz minimumam mehāniskās vibrācijas riskus,
  • informācija par ekspozīcijas robežvērtībām,
  • rezultāti, kas gūti, novērtējot un mērot mehānisko vibrāciju,
  • iespējamie savainojumi un informācija par to, kāpēc un kā atklāt savainojuma pazīmes un ziņot par tām,
  • droša darba prakse,
  • regulāra konsultēšanās ar darba ņēmējiem un/vai to pārstāvjiem, un to līdzdalība.

ES valstīm ir jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju atbilstīgu medicīnisko uzraudzību, jo īpaši, ja:

• var noteikt sakarību starp vibrācijām un nosakāmu slimību vai veselībai kaitīgu ietekmi;
• ir iespējams, ka slimība vai kaitīgā ietekme parādās īpašos darba apstākļos;
• ir pārbaudīti paņēmieni slimības vai veselībai kaitīgas ietekmes noteikšanai.

Ja ārsts darba ņēmējam konstatē nosakāmu slimību vai veselības pasliktināšanos vibrāciju ietekmē:

• darba ņēmējs saņem informāciju un ieteikumu par visa veida medicīnisko uzraudzību, kas būtu jāveic;
• tiek sniegta informācija darba devējam, lai tas likvidētu vai samazinātu noteiktos riskus.

Pienācīgi pamatotos apstākļos ES valstis var neattiecināt šīs direktīvas piemērošanu jūras un gaisa transportam.

Šajā direktīvā ir noteiktas atšķirīgas ekspozīcijas darbības vērtības atkarībā no tā, vai parastā astoņu stundu darbadienā vibrācijas ietekmē lietotāja plaukstas un rokas vai visu ķermeni.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2002. gada 6. jūlija, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2005. gada 6. jūlijam.

KONTEKSTS

Izteikti vibrējošu iekārtu bieža lietošana darbā, ja vien netiek veikta šādas lietošanas rūpīga uzraudzība, var radīt lietotāja muskuļu, kaulu, elpošanas orgānu un pat smadzeņu bojājumus. Ar šo tiesību aktu gan paredz lietotāju aizsardzību, gan novērš nevajadzīga administratīvā, finanšu un juridiskā sloga uzlikšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Plašāka informācija:

• Drošība un veselības aizsardzība darbā (Eiropas Komisija);
• Direktīva 2002/44/EK — vibrācija (Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) — Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums (OV L 177, 6.7.2002.,13.–20. lpp.)

Direktīvas 2002/44/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.)

Direktīvas 89/391/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.11.2018