E-pierādījumi kriminālprocesā – sniegšanas un saglabāšanas rīkojumi

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir atvieglot un paātrināt piekļuvi e-pierādījumiem, ko izmanto noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, neatkarīgi no tā, kur atrodas minētie dati.

Tiesas iestāde vienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī var pieprasīt iecelt pakalpojumu sniedzēju vai tā ieceltus juridiskos pārstāvjus citā dalībvalstī, lai:

• sniegtu e-pierādījumus, piemēram, abonenta datus, interneta protokolu (IP) un adreses, kas vajadzīgas lietotāja, e-pasta ziņojumu, teksta un lietotnes ziņojumu identificēšanai;
• saglabātu noteiktus datus, gaidot turpmāku pieprasījumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Elektroniskie pierādījumi (e-pierādījumi) ir dati, ko elektroniskā veidā glabā pakalpojuma sniedzējs un kurus izmanto, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, tostarp abonenta datus, datus, kas tiek izmantoti lietotāja, datplūsmas datu un satura datu identificēšanai.

Šajā regulā pakalpojumu sniedzējs ir jebkura persona, kura sniedz vienu vai vairākas šādas pakalpojumu kategorijas (izņemot finanšu pakalpojumus):

• elektronisko komunikāciju pakalpojumi, piemēram:
  • interneta piekļuves pakalpojumi,
  • starppersonu sakaru pakalpojumi;
• interneta domēnu vārdu un IP numerācijas pakalpojumi, piemēram, IP adrešu piešķiršana, domēnu vārdu reģistri un ar tiem saistītie privātuma un starpnieku pakalpojumi;
• citi informācijas sabiedrības pakalpojumi, kas ļauj lietotājiem sazināties savā starpā vai saglabāt vai apstrādā datus lietotāja vārdā, piemēram, sociālie tīkli, tiešsaistes tirdzniecības vietas un citi mitināšanas pakalpojumu sniedzēji.

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums

• Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ļauj tiesu iestādei vienā dalībvalstī iegūt e-pierādījumus (piemēram, e-pastus, īsziņas vai ziņojumus lietotnēs, kā arī informāciju, kas ļauj identificēt noziedzīgā nodarījuma izdarītāju) tieši no pakalpojuma sniedzēja vai tā juridiskā pārstāvja citā dalībvalstī.
• Ja e-pierādījumi ietver satura datus vai datplūsmas datus, izņemot datus, kas pieprasīti vienīgi lietotāja identificēšanai, tiesai vai tiesnesim ir jāizdod vai jāpārskata rīkojums, un tiesu iestādei ir jāinformē tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas norīkotais uzņēmums vai dzīvo likumīgais pārstāvis. Šī citas dalībvalsts iestāde īpašos apstākļos var apturēt datu sniegšanu, pamatojoties uz četriem atteikuma pamatiem.

Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums

Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums ļauj tiesu iestādei vienā dalībvalstī pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēja norādītā iestāde vai tā juridiskais pārstāvis citā dalībvalstī saglabā konkrētus datus pirms turpmāka datu iesniegšanas pieprasījuma.

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikāti

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumus nosūta, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC) vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR).

Papildu aspekti

• Saņemot EPOC, pieprasītie dati 10 dienu laikā vai ārkārtas gadījumos 8 stundu laikā jānosūta tieši izdevējiestādei vai tiesībaizsardzības iestādēm. Gadījumos, kad ir nepieciešams paziņojums, izpildiestādes rīcībā ir 96 stundas, lai norādītu atteikuma pamatu.
• Saņemot EPOC-PR, pieprasītie dati ir nekavējoties jāsaglabā 60 dienas (izdevējiestāde to var pagarināt vēl par 30 dienām), ja vien nav saņemts vēl viens pieprasījums sniegt datus. Ja datu saglabāšana vairs nav nepieciešama, izdevējiestādei par to nekavējoties jāinformē adresāts.
• Izdevējiestādei ir 5 dienas laika, lai iesniegtu paskaidrojumus vai labojumus, ja adresāts nevar izpildīt rīkojumu, jo tas ir nepilnīgs vai satur acīmredzamas kļūdas.
• Adresātam bez liekas kavēšanās jāsazinās ar izdevējiestādi, ja tas nevar izpildīt rīkojumu no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, jo īpaši, ja persona, kuras dati tiek pieprasīti, nav viņa klients vai ja dati ir izdzēsti pirms rīkojuma saņemšanas.
• Izdevējiestādei bez liekas kavēšanās jāinformē persona, kuras dati tiek pieprasīti.
• Pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina EPOC vai EPOC-PR un sagatavoto vai saglabāto datu konfidencialitāte, slepenība un integritāte.

Sankcijas

• Dalībvalstīm jānodrošina, ka var piemērot naudas sodus līdz 2 % apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma pasaulē.
• Pakalpojumu sniedzēji dalībvalstīs netiek saukti pie atbildības par kaitējumu lietotājiem vai trešām personām, kas radies tikai un vienīgi EPOC vai EPOC-PR godprātīgas ievērošanas rezultātā.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Personām, uz kurām attiecas Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums, ir tiesības uz:

• informāciju,
• Efektīviem tiesību aizsardzības līmeņiem, tostarp kriminālprocesa laikā.

Decentralizēta IT sistēma

Rakstiskā saziņa starp iestādēm un norīkotajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pārstāvjiem saskaņā ar šo regulu jāveic, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Šī regula ir piemērojama kopš 2026. gada 18. augusta.

KONTEKSTS

Regula ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas ietver direktīvu par pakalpojumu sniedzēju iestāžu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (skatīt kopsavilkumu).

Plašāka informācija:

• e-pierādījumi (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 118.–180. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1544 (2023. gada 12. jūlijs), ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (OV L 191, 28.7.2023., 181.–190. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2023/436 (2023. gada 14. februāris), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (OV L 63, 28.2.2023., 48.–53. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2022/722 (2022. gada 5. aprīlis), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (OV L 134, 11.5.2022., 15.–20. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138.–183. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1727 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – V sadaļa – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – 4. nodaļa – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – 82. pants (bijušais LES 31. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 79.–80. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1.–36. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV L 162, 20.6.2002.,1.–3. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Akts (2000. gada 29. maijs), ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 1.–2. lpp.).

Ieteikums Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (COM(2019) 70 final).

Pēdējo reizi atjaunots: 30.05.2023