Tās mērķis ir piemērot piesardzības principa balstītu pieeju, lai aizsargātu un saglabātu dzīvos ūdeņu resursus (zivis un gliemji) un jūras ekosistēmas un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantojumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vidusjūras zvejas vietu bioloģisko, sociālo un juridisko aspektu dēļ ir nepieciešams, lai ES izveidotu īpašu zvejas pārvaldības sistēmu. Tas attiecas uz zveju, ko veic ES kuģi ES ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, ārpussavienības kuģi ES zvejas zonās vai ko veic ES pilsoņi Vidusjūrā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā ir ietverti principi un noteikumi, kas ir saistoši atklāto jūru* dzīvo resursu saglabāšanai un pārvaldībai, bet Barselonas konvencija ir protokols par īpaši aizsargājamām zonām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā.

Dzīvotņu aizsardzība

Lai aizsargātu dzīvotnes (tostarp visas Natura 2000 vietas) ar dažiem izņēmumiem mazākiem kuģiem, vairumā gadījumu ir aizliegts izmantot:

traļus,*, dragas*, rinķvadus*, kuģu vadus*, krastā velkamus vadus* vai līdzīgus tīklus virs jūraszāļu teritorijām,
traļus, dragas, krastā velkamus vadus vai līdzīgus tīklus virs koraļu dzīvotnēm un mäerl vidēm (koraļveida aļģes, kas aug neskartas jūras dibenā).

Aizsargātās teritorijas

Ar regulu tiek aizsargātas piekrastes teritorijas no zvejas, kam piemēro dažādas ierobežojumu līmeņus, kas atkarīgi no zvejas rīku veidiem, aizliedzot vai ierobežojot darbību gar šādām līnijām:

velkami zvejas rīki* parasti ir aizliegti 3 jūras jūdzes no krasta;
dragas ir atļautas 3 jūras jūdzes no krasta, neatkarīgi no dziļuma, norādot, ka sugu nozveja, kas nav gliemji, nepārsniedz kopsummā 10%;
traļi ir aizliegti 1,5 jūras jūdzes no krasta;
kuģa dragas un hidrauliskas dragas ir aizliegtas 0,3 jūras jūdzes no krasta;
riņkvadi ir aizliegti 300 metrus no krasta;
dragas sūkļu zvejā ir aizliegtas 0,5 jūras jūdzes no krasta;
velkamie tīkli, aptverošie tīkli, riņķvadi, kuģa dragas, mehanizētās dragas, žaunu tīkli*, rāmjtīkli* un kombinētie grunts tīkli ir aizliegti atpūtas zvejā, tostarp aizliegta āķu jedu lietošana attiecībā uz tāli migrējošām sugām.

Zvejniecības pārvaldība

Attiecīgajām ES dalībvalstīm ir jāpieņem plāni par konkrētu zveju Vidusjūrā, tostarp:

zvejas piepūles pārvaldības pasākumiem;
tehniskus pasākumiem, tostarp attiecīgajā gadījumā pagaidu atkāpes;
kuģu uzraudzības sistēmām;
pagaidu vai pastāvīgiem ierobežojumiem zonām, kas atvēlētas konkrētiem zvejas rīkiem vai kuģiem;
īpašu zvejas atļauju izsniegšanu.

Kontroles pasākumi

Regulā ir ietverti kontroles pasākumi, kas paredzēti:

mērķa sugu nozvejai;
pārkraušanai*;
apstiprinātajām ostām;
nozvejas pārraudzībai;
25 jūras jūdžu pārvaldības zona ap Maltu.

Ar regulu groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 29. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisija (VVZK) (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)).
Natura 2000 (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Atklātās jūras: atklātais okeāns, kas nav daļa no kādas valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālās jūras vai iekšējiem ūdeņiem (avots: 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija).

Traļi: zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju un kas sastāv no koniskas vai piramīdas formas korpusa, kas pakaļējā daļā noslēdzas un kura atvērums var būt pagarināts ar spārniem vai var būt nostiprināts uz rāmja. Tādus zvejas rīkus var vilkt vai nu pa grunti (grunts traļus) vai vidēji dziļi (pelaģiskus traļus).

Dragas: zvejas rīki, ko aktīvi velk ar kuģa galveno dzinēju (kuģa draga) vai ar noenkurota kuģa motorizētu vinču (mehanizēta draga), zvejojot divvāku gliemenes, gliemežus vai sūkļus, un kas sastāv no tīkla linuma maisa vai metāla groza, kas pierīkots pie maināma lieluma un formas stingra rāmja vai stieņa, un kam apakšdaļā var būt ieapaļš, asināts vai zobains greblis, un kuram var būt pierīkotas vadotnes un gremdējošas plāksnes.

Riņķvadi: visi aptverošie tīkli, kuru apakšdaļu savelk kopā ar savilcējvirvi, kas ir izvilkta cauri vairākiem pie grunts stropes piestiprinātiem gredzeniem un ar kuru tīklu var savilkt un noslēgt. Riņķvadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai.

Kuģu vadi: aptveroši zvejas rīki un velkami vadi, ko darbina un uzvelk uz klāja ar virvēm un vinčām no braucoša vai noenkurota kuģa un ko nevelk ar kuģa galveno dzinēju, un tie sastāv no diviem sānu spārniem un centrālās daļas, kas ir vai nu karotveida formā vai ar maisu tās pakaļējā daļā un ko var lietot no ūdens līmeņa līdz pašai gruntij, atkarībā no tā, kādas sugas zvejo.

Krastā velkami vadi: aptveroši tīkli un velkami tīkli, ko izmet no kuģa un izmanto no krasta.

Velkami zvejas rīki: visi zvejas rīki, izņemot velkamas āķu jedas, ko velk vai nu ar zvejas kuģa dzinēja jaudu, vai uzvelk uz zvejas kuģa ar vinčām, ja kuģis ir noenkurots vai lēni brauc, pie tiem konkrēti pieder arī velkami tīkli un dragas.

Žaunu tīkli: jebkāds tīkls, kas izgatavots no viena tīkla gabala, ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un atsvari, un kas ar jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts, un kas notur zvejas rīku nekustīgi vai nu tuvu pie grunts vai peld ūdens slānī (sāls ūdens fizikālās (temperatūra, sāļums, gaismas caurlaidība) un ķīmiskās (pH, izšķīdinātais skābeklis, uzturvielu sāļi) īpašības dažādos dziļumos definētā ģeogrāfiskajā vietā).

Rāmjtīkli: visi tīkli, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem uz vienas augšējās stropes paralēli savienotiem tīkla gabaliem, kas jebkādiem līdzekļiem ir nostiprināti vai ko var nostiprināt uz jūras gruntas.

Pārkraušana: nozvejas pārkraušana parasti no mazāka zvejas kuģa lielākā, kurš pēc tam iekļauj to lielākā partijā tālākai nosūtīšanai.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11.–85. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105.–201. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris) ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 261, 20.10.1993., 1.–16. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.05.2020

Top

All

Choose the experimental features you want to try