Eurojust

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir efektīvāk cīnīties pret smagiem pārrobežu noziegumiem, mainot Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) struktūru un ļaujot Eurojust Kolēģijai vairāk koncentrēties uz operatīvajiem jautājumiem.
Tajā ir ņemta vērā Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveide un datu aizsardzības jaunie noteikumi Eiropas Savienības (ES) iestādēs un aģentūrās.
Tajā nosaka kārtību Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanai Eurojust darbību izvērtēšanā.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2023/2131 ievieš jaunus noteikumus nolūkā modernizēt tiesisko sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un Eurojust, izmantojot digitālu sistēmu informācijas apmaiņai par teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eurojust loma

Pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), EPPO un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām darbībām un sniegto informāciju, Eurojust atbalsta un stiprina koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem savas kompetences ietvaros (skat. tālāk), ja šie noziegumi:
- skar divas vai vairāk dalībvalstis;
- skar vai nu kādu dalībvalsti un trešo valsti, vai arī kādu dalībvalsti un starptautisku organizāciju, ar noteikumu, ka ar minēto valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts sadarbības nolīgums vai vienošanās, vai ar noteikumu, ka konkrētā gadījumā ir ievērojama interese, lai tiktu sniegta šāda palīdzība (grozījumu Regulas (ES) 2023/2131 nosacījumi);
- saistībā ar kuriem nepieciešama kopīga kriminālvajāšana.
Eurojust veic savus uzdevumus pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai pēc EPPO pieprasījuma EPPO kompetences ietvaros.

Eurojust operatīvie uzdevumi ir:

cieši sadarboties ar EPPO attiecībā uz kompetences jautājumiem;
sadarboties un konsultēties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās;
sadarboties ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī tīkliem, kas izveidoti brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;
atbalstīt dalībvalstu rīcību, ar ko apkaro smago noziegumu veidus, kuru apkarošanai tām ir likumīgas pilnvaras (piemēram, terorisms, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, cilvēku tirdzniecība, orgānu tirdzniecība, narkotiku un šaujamieroču tirdzniecība);
nodrošināt operatīvo, tehnisko un finanšu atbalstu dalībvalstu pārrobežu operācijām un izmeklēšanai, tostarp kopējas izmeklēšanas darba grupām;
atbalstīt dalībvalstu rīcību, ar ko apkaro genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un saistītus noziedzīgus nodarījumus, tostarp saglabājot, analizējot un uzglabājot pierādījumus, kas saistīti ar minētajiem noziegumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem, un ļaujot apmainīties ar šādiem pierādījumiem vai citādi darot tos tieši pieejamus kompetentajām valstu iestādēm un starptautiskajām tiesu iestādēm, jo īpaši Starptautiskajai Krimināltiesai.

Kompetence

Regulas (ES) 2018/1727 I pielikumā ir uzskaitīti smagu noziegumu veidi, kuri atbilstoši regulas 3. panta 1. punktam ir Eurojust kompetencē.
Kad EPPO uzņemas savus izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus, Eurojust neizmanto savas likumīgās pilnvaras attiecībā uz noziegumiem, kuru gadījumā savas pilnvaras izmanto EPPO, izņemot:
- gadījumus, kad iesaistītas dalībvalstis, kas nepiedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidē; un
- gadījumos, kad to pieprasa dalībvalstis vai EPPO.
Eurojust izmanto savas likumīgās pilnvaras attiecībā uz noziegumiem, kas skar ES finanšu intereses gadījumos, kad ir iesaistītas dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei, bet kuru gadījumā EPPO nav likumīgu pilnvaru vai tā izlemj tās neizmantot.
Eurojust izveido un uztur ciešas attiecības ar EPPO, ņemot vērā savstarpējo sadarbību saskaņā ar attiecīgajām pilnvarām.

Struktūra un organizācija

Eurojust sastāvā ir:
- valsts pārstāvji;
- Kolēģija, kas sastāv no visu valstu pārstāvjiem, viena Eiropas Komisijas pārstāvja, kad Kolēģija veic tikai savas vadības funkcijas, bet ne operatīvās funkcijas;
- Valde;
- administratīvais direktors.
Valsts pārstāvju un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi.
Komisija ir pārstāvēta gan Kolēģijā, gan Valdē.
Valde ir atbildīga par administratīvo lēmumu pieņemšanu, lai garantētu Eurojust atbilstošu darbību.

Personas datu apstrāde

Noteikumos ir ņemti vērā ES iestāžu un aģentūru jaunie datu aizsardzības noteikumi.
Dalībvalstis ir atbildīgas par to datu precizitāti, kurus tās nosūta Eurojust, šo datu jaunākās versijas uzturēšanu un par likumīgu šo datu nodošanu Eurojust.
Eurojust atbild par to datu precizitāti, kurus iesniedz citi datu piegādātāji vai kas iegūti no savām analīzēm vai datu apkopošanas procedūrām, kā arī par šādu datu jaunākās versijas uzturēšanu.
Eurojust nodrošina, ka datu apstrāde ir taisnīga un likumīga un dati tiek apkopoti un apstrādāti konkrētam mērķim.
Datu subjektam (jebkurai identificētai vai identificējamai personai) ir jābūt tiesībām piekļūt operatīvajiem personas datiem, kas attiecas uz viņu un kurus ir apstrādājusi Eurojust.

Centralizēta uzglabāšanas vieta

Tā kā pierādījumus, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevar droši uzglabāt teritorijā, kurā notiek karadarbība, piemēram, Ukrainā, kura šobrīd saskaras ar Krievijas militāro agresiju, ar grozījumu Regulu (ES) 2022/838 izveido automatizētu datu pārvaldības un glabāšanas sistēmu šādu pierādījumu glabāšanai.
Ņemot vērā iesaistīto personu datu sensitīvo raksturu, šo datu apstrādei, tostarp to vākšanai, saglabāšanai, analīzei un apmaiņai jāatbilst augstākajiem kiberdrošības standartiem.

Informācijas apmaiņa terorisma lietās

Grozījumu Regula (ES) 2023/2131 nosaka, ka dalībvalstis sniedz Eurojust informāciju par visām ar teroristu nodarījumiem saistītajām kriminālizmeklēšanām, tiklīdz šādas lietas tiek nodotas to tiesu iestādēm.

Ar to izveido drošu digitālu sakaru kanālu starp dalībvalstīm un Eurojust.
Ar to groza noteikumus par datu apstrādi Eurojust lietu pārvaldības sistēmā, kurā tiek glabāti un šķērspārbaudīti visi personas operatīvie dati, lai varētu izveidot modernu tehnisko infrastruktūru.
Ar to uzlabo Eurojust spēju identificēt saiknes starp pārrobežu izmeklēšanām un kriminālvajāšanām terorisma jomā un informēt dalībvalstis par šīm saiknēm.
Ar to vienkāršo sadarbību ar trešām valstīm, norīkojot darbam Eurojust prokurorus koordinatorus, kuri var piekļūt lietu pārvaldības sistēmai.

Demokrātiskā kontrole

Lai palielinātu Eurojust pārredzamību un demokrātisko uzraudzību, tās darbības kopīgi izvērtēs Parlaments un valstu parlamenti.

Atcelšana

Ar Regulu (ES) 2018/1727 aizstāj un atceļ Lēmumu 2002/187/TI.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu (ES) 2018/1727 piemēro kopš 2019. gada 12. decembra.
Grozījumu Regulu (ES) 2023/2131 piemēro kopš 2023. gada 31. oktobra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Ko mēs darām (Eurojust).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138.–183. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1727 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (“EPPO”) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.02.2024

Top