Gāzes piegādes drošība ES

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Par gāzes piegādes drošību kopīgi atbild dabasgāzes uzņēmumi, dalībvalstis un Eiropas Komisija. Regulas galvenie elementi ir šādi:

• Tā veicina labāku sadarbību un koordināciju starp dalībvalstu reģionālajām grupām, lai novērtētu kopējos piegādes riskus un izstrādātu un vienotos par kopīgiem preventīviem un ārkārtas pasākumiem. Atsevišķās ārkārtas situācijās Grozījumu regula (ES) 2024/1789 dalībvalstīm atļauj pieņemt lēmumu veikt pagaidu pasākumus, lai samazinātu aizsargāto patērētāju nebūtisko gāzes patēriņu. Šos pagaidu pasākumus varētu ieviest tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes būs veikušas detalizētu novērtējumu.
• Ar to tiek ieviests solidaritātes mehānisms, ar kura palīdzību dalībvalstīm ir jāpalīdz viena otrai, lai vienmēr garantētu gāzes piegādi visneaizsargātākajiem patērētājiem – pat nopietnu gāzes piegādes traucējumu situācijās – ar taisnīgiem kompensācijas nosacījumiem no tās dalībvalsts puses, kura saņem palīdzību. Ar Grozījumu regulu (ES) 2024/1789 ievieš jaunu pantu, kurā izklāstīti noteikumi par sadarbību starp netieši saistītām dalībvalstīm, kas izmanto uz tirgu balstītus pasākumus (brīvprātīgi pasākumi).
• Ar to palielina pārredzamību, uzliekot par pienākumu gāzes uzņēmumiem paziņot valsts iestādei par saviem nozīmīgākajiem ilgtermiņa gāzes piegādes līgumiem, kas var būt svarīgi piegādes drošībai.
• Eiropas pārvades sistēmu operatoru tīkls līdz 2026. gada 1. novembrim veiks vēl vienu ES mēroga simulāciju attiecībā uz gāzes piegādi un infrastruktūras traucējumu scenārijiem.
• Dalībvalstīm ir konkrēti pienākumi attiecībā pret Enerģētikas kopienu, un Komisija koordinē juridiskos noteikumus.
• Pēc Krievijas neizprovocētās un nepamatotās militārās agresijas pret Ukrainu eskalācijas un nepieciešamības nodrošināt ES gāzes rezerves, grozot tiesību aktus, tika noteikts, ka līdz 2022./2023. gada ziemai pazemes gāzes krātuvēm dalībvalstu teritorijā jābūt piepildītām vismaz līdz 80 % no to jaudas un līdz 90 % – līdz turpmāko gadu ziemas periodiem. Mērķis bija panākt, lai 2022. gadā ES kopīgi aizpildītu 85 % no kopējās ES pazemes gāzes uzglabāšanas jaudas. 2022. gadā tika panākta vienošanās par krātuves piepildījuma mērķi 90 % apmērā līdz 2025. gada 31. decembrim.
• Atzīstot atšķirības gāzes uzglabāšanas jaudās un valstu situācijā, dalībvalstis var daļēji sasniegt uzglabāšanas mērķi, ņemot vērā sašķidrinātās dabasgāzes vai alternatīvo kurināmo krājumus. Dalībvalstīm ar ļoti lielu uzglabāšanas jaudu salīdzinājumā ar gāzes patēriņu vietējā tirgū pazemes krājumu uzpildes pienākums tika ierobežots līdz apjomam, kas atbilst 35 % no vidējā gada gāzes patēriņa iepriekšējos piecos gados.
• Lai stiprinātu piegādes drošību, dalībvalstis, kurām nav gāzes krātuvju, var 15 % no sava gada iekšējā gāzes patēriņa uzglabāt krājumos, kas atrodas citās dalībvalstīs, un tādējādi tām ir piekļuve gāzes rezervēm, kas glabājas citās dalībvalstīs. Uz Īriju, Kipru un Maltu tika attiecināts izņēmums, kamēr tās nav tieši savienotas ar citu dalībvalstu gāzes sistēmām.
• Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2024/1789 dalībvalstīm tiek noteikts, ka, izstrādājot preventīvos rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus, tām ir jāņem vērā atbilstoši pasākumi saistībā ar kiberdrošību. Komisija pieņems deleģēto aktu, ar ko noteiks nozarei specifiskus noteikumus par pārrobežu gāzes plūsmu kiberdrošības aspektiem, tostarp noteikumus par kopējām minimālajām prasībām, plānošanu, uzraudzību, ziņošanu un krīzes pārvaldību. Turklāt ar šo grozījumu tiks ieviests un paplašināts solidaritātes mehānisms, kas nodrošina, ka dalībvalstis viena otrai nodrošina “solidaritātes gāzi” pat smagas ārkārtas situācijas gadījumā, garantējot, ka gadījumos, kad dalībvalstis nav parakstījušas divpusējus nolīgumus, piemēro standarta noteikumu kopumu.

Atcelšana

Ar šo regulu atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010.