EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020DC0442

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES budžets - Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks

COM/2020/442 final

Briselē, 27.5.2020

COM(2020) 442 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS







































































ES budžets - Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks











ES BUDŽETS — EIROPAS ATVESEĻOŠANAS PLĀNA DZINĒJSPĒKS

1.Vērienīgs un inovatīvs ES budžets Eiropas atveseļošanai

Komisija ir izklāstījusi drosmīgu un visaptverošu plānu Eiropas atveseļošanai 1 . Plāns ir balstīts uz solidaritāti un taisnīgumu, un tas ir dziļi sakņots Savienības kopīgajos principos un vērtībās. Plānā izklāstīts, kā stimulēt Eiropas ekonomiku, veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un padarīt ekonomiku taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm.

Covid-19 pandēmija ir skārusi visus Savienības un pasaules nostūrus. Tomēr pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tāpat kā to spēja absorbēt satricinājumu un reaģēt uz to. Tas draud radīt graujošas atšķirības starp dalībvalstu tautsaimniecībām un rada nopietnu spriedzi vienotajā tirgū. Eiropai ir vajadzīga koordinēta reakcija, kas ir ātra, vērienīga un mērķorientēta tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga.

Atveseļošanas plāna īstenošanai būs vajadzīgas milzīgas publiskās un privātās investīcijas. Ir vajadzīga apņēmīga rīcība šo vajadzību apmierināšanai — lai novērstu vispārējo publisko un privāto investīciju trūkumu vismaz 1,5 triljonu EUR apmērā, lai palīdzētu novērst tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko izraisījusi pandēmija, un nostādītu Eiropas Savienību uz ilgtspējīgas un noturīgas atveseļošanās ceļa 2 .

Komisija ierosina pilnībā izmantot ES budžeta potenciālu, lai mobilizētu investīcijas un agrīnā posmā sniegtu finansiālo atbalstu izšķirošajos pirmajos atveseļošanas gados. Šo priekšlikumu pamatā ir:

Øārkārtas Eiropas Atveseļošanas instruments (Next Generation EU) 750 miljardu EUR apmērā 3 . Tas uz laiku palielinās ES budžetu ar jaunu finansējumu, kas piesaistīts finanšu tirgos. Piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti, izmantojot ES programmas, lai atbalstītu steidzamus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu iztikas līdzekļus, ļautu ekonomikai atgūties un sekmētu ilgtspējīgu un noturīgu izaugsmi.

Øpastiprināta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam. Komisija ierosina izveidot jaunus rīkus un pastiprināt galvenās programmas, izmantojot Next Generation EU instrumentu, lai ātri novirzītu investīcijas tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas, nostiprināt vienoto tirgu, palielināt sadarbību tādās jomās kā veselība un krīzes pārvarēšana un nodrošināt Savienībai ilgtermiņa budžetu, lai virzītu zaļo un digitālo pārkārtošanos un veidotu taisnīgāku un noturīgāku ekonomiku.

Kopā ar trim svarīgiem drošības tīkliem darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām, ko Eiropadome apstiprināja 23. aprīlī un kuru kopējā summa ir 540 miljardi EUR, šie ES līmenī veiktie ārkārtas pasākumi sasniegtu 1290 miljardus EUR kā mērķtiecīgs un agrīnā posmā sniegts atbalsts Eiropas atveseļošanai 4 . Izmantojot konservatīvas aplēses par daudzgadu finanšu shēmas un Next Generation EU sviras efektu, kopējās investīcijas, ko varētu piesaistīt ar šo pasākumu kopumu, sasniedz 3,1 triljonu EUR.

Šie pasākumi ir izlēmīga atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem “jaunās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros ierosināt vērienīgu atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumu ieguldījumiem, lai atbalstītu Eiropas ekonomiku pēc krīzes 5 , un valstu vadītāju aicinājumiem izveidot atveseļošanas fondu, kam jābūt “pietiekami vērienīgam, paredzētam visnopietnāk skartajām nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām Eiropā un domātam šīs bezprecedenta krīzes pārvarēšanai 6 .

Šī kopīgā izpratne ir ātras un visaptverošas iestāžu savstarpējās vienošanās pamatā. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ļoti cieši sadarboties attiecībā uz visiem šā atveseļošanas plāna elementiem un aicina abas iestādes katru gadu pārskatīt izdevumus, kas finansēti no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Next Generation EU instrumentu. Šādas pārskatīšanas principi būtu jāparedz iestāžu paziņojumā. Ātra vienošanās par Next Generation EU instrumentu un vērienīgu ilgtermiņa budžetu būs spēcīgs Eiropas solidaritātes un apņēmības apliecinājums laikā, kad likmes diez vai varētu būt vēl lielākas.

ES ilgtermiņa budžets, ko papildina Next Generation EU instruments, ir īpaši piemērots, lai stimulētu Eiropas ekonomikas atveseļošanos. ES budžets nodrošina pārredzamu un uzticamu satvaru milzīgajai investīciju programmai nākotnē, kas balstās uz Kopienas pārvaldības un lēmumu pieņemšanas metodi. ES budžets ir pierādīts investīciju, kohēzijas un solidaritātes virzītājspēks un stiprina Eiropas vienoto tirgu.

Pēdējo nedēļu laikā Komisija ir izmantojusi visu pašreizējā ES budžetā atlikušo elastību, lai katru pieejamo euro novirzītu dzīvību glābšanai un iztikas līdzekļu aizsardzībai. Šie pasākumi parādīja ES budžeta spēju sniegt savlaicīgu un būtisku atbalstu krīzes skartajām dalībvalstīm. Tās arī ir izsmēlušas visu atlikušo elastību pašreizējā ES budžetā, uzsverot nepieciešamību steidzami ieviest jaunus pasākumus, lai virzītu ekonomikas atveseļošanas nākamos un izšķirīgos posmus.

Pamatprincipi Komisijas priekšlikumos par modernu un elastīgu ilgtermiņa budžetu, kas stingri orientēts uz Savienības prioritātēm, joprojām ir spēkā. Komisija tagad ierosina pielāgot un stiprināt šos priekšlikumus, lai stimulētu Eiropas atveseļošanos. Pamatojoties uz ievērojamo progresu, kas jau panākts Eiropas Parlamentā un Padomē, tiks radīti vislabākie iespējamie nosacījumi vienošanās savlaicīgai panākšanai.

Šīs paaudzes noteicošie izaicinājumi joprojām ir abas pārkārtošanās — uz zaļu un digitālu Eiropu. Tas ir atspoguļots visos Komisijas priekšlikumos. Investīcijām plaša mēroga renovācijas vilnī, atjaunojamos energoresursos un tīra ūdeņraža risinājumos, tīrā transportā, pārtikas ilgtspējā un viedā aprites ekonomikā ir milzīgs potenciāls, lai panāktu Eiropas ekonomikas pieaugumu. Atbalstam būtu jāatbilst Savienības mērķiem klimata un vides jomā. Investīcijas digitālajā infrastruktūrā un prasmēs palīdzēs uzlabot konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti. Investējot noturībā pret nākotnes veselības problēmām un stratēģiskajā autonomijā, Savienība būs labāk sagatavota turpmākām krīzēm.

Next Generation EU instruments sniegs ES budžetam papildu resursus, kas vajadzīgi, lai izlēmīgi reaģētu uz vissteidzamākajām problēmām. Tas būs vienreizējs ārkārtas instruments, kas izveidots uz laiku un ko izmanto vienīgi reaģēšanai krīzes situācijās un atveseļošanas pasākumiem. Līdzekļus caur ES budžetu novirzīs dalībvalstīm, lai atbalstītu investīciju un reformu prioritātes, un tos izmantos, lai palielinātu finanšu programmas, kas ir svarīgas atveseļošanai, ar beigu datumu līdz 2024. gada 31. decembrī. Finansējuma piesaistīšana finanšu tirgos palīdzēs sadalīt finansēšanas izmaksas laika gaitā, lai dalībvalstīm laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam nebūtu jāveic ievērojamas papildu iemaksas ES budžetā. Komisija arī ierosinās jaunus pašu resursus, kas varētu palīdzēt finansēt tā tirgus finansējuma atmaksu, kas piesaistīts Next Generation EU instrumenta ietvaros.

Next Generation EU instrumenta darbības ātra uzsākšana būs vitāli svarīga, lai novērstu ekonomikas krīzi. Turklāt nolūkā pēc iespējas ātrāk darīt pieejamus līdzekļus, lai reaģētu uz visneatliekamākajām vajadzībām, Komisija ierosina grozīt pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, lai jau 2020. gadā darītu pieejamu papildu finansējumu 11,5 miljardu EUR apmērā. Šis papildu finansējums tiktu darīts pieejams REACT-EU, Maksātspējas atbalsta instrumentam un Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai, atspoguļojot šo vajadzību steidzamību.

2.Kā tiks izmantots Next Generation EU instruments?

Katra programma un katrs euro šajā paketē tiks izmantots, lai risinātu visizšķirošākās atveseļošanas vajadzības, kā noteikts Komisijas vajadzību novērtējumā. Šie priekšlikumi ir vērsti uz jomām, kurās ES budžets var panākt vislielākos uzlabojumus, papildinot un paplašinot būtisko darbu, kas tiek veikts dalībvalstīs.

Paketes pamatā ir trīs pīlāri: instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus atveseļoties pēc krīzes, novērst sekas un izkļūt no tās spēcīgākām; pasākumi privāto investīciju palielināšanai un grūtībās nonākušu uzņēmumu atbalstam; un galveno ES programmu pastiprināšana, lai gūtu pieredzi no krīzes un padarītu vienoto tirgu spēcīgāku un noturīgāku.

1)Atbalsts dalībvalstīm, lai tās atveseļotos pēc krīzes, novērstu sekas un izkļūtu no tās spēcīgākas

Publiskajām investīcijām ir vitāli svarīga nozīme, lai panāktu līdzsvarotu un ilgtspējīgu atveseļošanu. Tāpēc lielākā daļa finansējuma no Next Generation EU instrumenta (vairāk nekā 80 %) tiks izmantota, lai atbalstītu investīcijas un reformas dalībvalstīs, koncentrējot to tur, kur krīzes ietekme un noturības vajadzības ir vislielākās. Galvenais atveseļošanas instruments būs jauns Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas īpaši izstrādāts, lai finansētu investīcijas un reformas, kuras saskaņotas ar Eiropas prioritātēm. Kohēzijas politikai būs būtiska loma līdzsvarotas un ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstīšanā, izmantojot jaunu REACT-EU iniciatīvu, kuras mērķis ir risināt vissteidzamākās ekonomiskās un sociālās vajadzības un pielāgot turpmākās kohēzijas programmas, lai tās padarītu elastīgākas un pilnībā saskaņotas ar atveseļošanas prioritātēm. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai palīdzēs lauksaimniekiem un lauku apvidiem īstenot zaļo pārkārtošanos un atbalstīt investīcijas un reformas, kas ir būtiskas Eiropas vērienīgajiem mērķiem vides jomā. Visbeidzot, ievērojami pastiprināts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms palīdzēs dalībvalstīm paātrināt pāreju uz zaļo ekonomiku un tādējādi stimulēt savu ekonomiku.

ØJauns Atveseļošanas un noturības mehānisms

ES budžets var sniegt spēcīgu atbalstu investīcijām un reformu prioritātēm, kas noteiktas Eiropas pusgadā, jo īpaši laikā, kad valstu budžeti ir pakļauti spiedienam.

Atveseļošanas plāna centrālais elements būs jauns Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis būs atbalstīt investīcijas un reformas, kas ir būtiskas noturīgai ekonomikas atveseļošanai, uzlabot dalībvalstu ekonomisko un sociālo noturību un atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas būs pieejams visām dalībvalstīm, bet atbalsts tiks koncentrēts visvairāk skartajās Savienības daļās, kurās noturības vajadzības ir vislielākās. Tas palīdzēs novērst aizvien pieaugošās atšķirības starp dalībvalstīm un sagatavot mūsu tautsaimniecības nākotnei.

Šis mehānisms piedāvās liela mēroga finansiālu atbalstu investīcijām un reformām, kas padara dalībvalstu tautsaimniecības noturīgākas. Svarīgākais, ka tas nodrošinās, ka šīs investīcijas un reformas ir vērstas uz problēmām un investīciju vajadzībām saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas palīdzēs dalībvalstīm risināt ekonomiskās un sociālās problēmas, kas ir vēl kritiskākas laikā pēc krīzes, dažādās jomās, piemēram, sociālajā, nodarbinātības, prasmju, izglītības, pētniecības un inovācijas, un veselības jomās, kā arī jomās, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā valsts pārvaldē un finanšu nozarē. Komisija piedāvās plašu tehnisko atbalstu, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas labāk.

Šim mehānismam ir ierosināts budžets 560 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu finansēt dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus. Tas ietvers dotāciju mehānismu līdz 310 miljardu EUR vērtībā, un tas varēs izsniegt aizdevumus līdz pat 250 miljardu EUR apmērā. 

Atveseļošanas un noturības mehānisms tiks stabili iekļauts Eiropas pusgadā. Dalībvalstis izstrādās atveseļošanas un noturības plānus kā daļu no savām valsts reformu programmām. Šajos plānos tiks izklāstītas investīciju un reformu prioritātes un saistītās investīciju paketes, kas finansējamas saskaņā ar mehānismu, ar atbalstu, kas izmaksājams pa daļām atkarībā no panāktā progresa un pamatojoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem.

ØREACT-EU — kohēzijas atbalsta palielināšana dalībvalstīm

Komisija ierosina jaunu REACT-EU iniciatīvu, lai palielinātu kohēzijas atbalstu dalībvalstīm nolūkā padarīt to tautsaimniecības noturīgākas un ilgtspējīgākas krīzes likvidēšanas sākumposmā. Tas palīdzēs pārvarēt plaisu starp pirmajiem reaģēšanas pasākumiem un ilgtermiņa atveseļošanos. 

Ar REACT-EU starpniecību Komisija ierosina nodrošināt papildu kohēzijas politikas finansējumu 55 miljardu EUR apmērā no šā brīža līdz 2022. gadam, 50 miljardus EUR no Next Generation EU instrumenta 2021. un 2022. gadā un 5 miljardus EUR jau 2020. gadā, pielāgojot pašreizējo finanšu shēmu. Tam pamatā būs pašreizējie kohēzijas noteikumi, tostarp ārkārtas elastība, kas ieviesta ar investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem pašreizējām kohēzijas programmām, kā arī Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām 2020.–2022. gadā tiks piešķirts papildu finansējums, ļaujot bez pārtraukuma turpināt finansējumu nozīmīgiem krīzes novēršanas pasākumiem un atbalstu vistrūcīgākajām personām. 

Papildu finansējums tiks piešķirts, balstoties uz krīzes ekonomisko un sociālo seku nopietnību, tai skaitā jauniešu bezdarba līmeni un dalībvalstu relatīvo labklājību. Papildu saistības tiks īstenotas ar programmu grozījumu palīdzību vai ar jaunu īpašu programmu, ko iesniedz dalībvalstis un pieņem Komisija. Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk vadītu šo procesu.

Finansējums atbalstīs būtiskās krīzes novēršanas darbības zaļai, digitālai un noturīgai atveseļošanai vissvarīgākajās nozarēs. Tas ietvers investīcijas darba tirgu atjaunošanai, tai skaitā izmantojot darbā pieņemšanas subsīdijas, saīsināta darbalaika shēmas un jauniešu nodarbinātības pasākumus, atbalstu veselības aprūpes sistēmām, kā arī apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Atbalsts būs pieejams visās ekonomikas nozarēs, ieskaitot tūrismu un kultūru, un nozīmīgām investīcijām saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, palielinot investīcijas, kas jau ir plānotas turpmāko kohēzijas programmu ietvaros. Daļu no šiem papildu resursiem var arī izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no pārtikas un materiālās nenodrošinātības.

ØKohēzijas politika kalpo ekonomikas atveseļošanai visu labā

Papildus tūlītējai reaģēšanai uz krīzi kohēzijas politikai būs izšķiroša nozīme, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzsvarotu atveseļošanos, novērstu izaugsmes asimetriju un atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē.

Tāpēc saistībā ar Savienības stratēģiskajām prioritātēm ir svarīgi sākt jaunās kohēzijas politikas programmas 2021. gada 1. janvārī, līdztekus papildu finansējumam, kas tiek darīts pieejams pašreizējām programmām līdz 2022. gada beigām. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai sniegtu maksimālu atbalstu pašreizējām prioritātēm.

Komisija tagad pielāgo savus priekšlikumus kohēzijas politikas programmām nākotnē, lai sniegtu vēl lielāku atbalstu atveseļošanas investīcijām, piemēram, valstu veselības aprūpes sistēmu noturības nodrošināšanā, tādās nozarēs kā tūrisms un kultūra, atbalsta sniegšanā maziem un vidējiem uzņēmumiem, jauniešu nodarbinātības pasākumos, izglītībā un prasmēs, kā arī pasākumos, ar kuriem apkaro bērnu nabadzību.

Krīze, visticamāk, īpaši smagi skars jauniešus, tāpēc dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz ES vidējo rādītāju, vismaz 15 % no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem būtu jāplāno dalītā pārvaldībā, lai atbalstītu jauniešus. Ņemot vērā krīzes iespējamo ietekmi uz vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, Komisija arī ierosina, ka vismaz 5 % no kopējiem Eiropas Sociālā fonda Plus izdevumiem būtu jāizmanto, lai palīdzētu bērniem izkļūt no nabadzības.

Tiks sniegta tehniskā palīdzība, lai palīdzētu dalībvalstīm maksimāli palielināt kopējos ieguvumus no jaunajām kohēzijas politikas programmām un pašreizējām programmām saskaņā ar REACT-EU.

Pārskatītie priekšlikumi paredz arī lielāku elastību līdzekļu pārvietojumiem starp fondiem un ievieš jaunus noteikumus, kas izmantojami ārkārtas situācijās. Lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, kam tas visvairāk nepieciešams, Komisijas pārskatītajos priekšlikumos tiks paredzēta arī valstu kohēzijas piešķīrumu pārskatīšana 2024. gadā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus. Šīs pārskatīšanas rezultātā visām dalībvalstīm tiks veiktas tikai augšupējas korekcijas līdz pat 10 miljardiem EUR.

ØTaisnīgas pārkārtošanās atbalstīšana

Eiropas atveseļošanās un turpmākā labklājība būs atkarīga no pasākumiem, ko mēs tagad veicam, lai sagatavotos pārejai uz klimatneitrālu, resursefektīvu aprites ekonomiku. Šīs pārmaiņas ietekmēs visus Eiropas iedzīvotājus, bet pielāgošanās slogs dažām nozarēm un reģioniem būs lielāks nekā citiem. Kā daļu no atveseļošanas pasākumu kopuma Komisija ierosina izmantot Next Generation EU instrumentu, lai sniegtu finansiālu palīdzību, kas papildina Eiropas ekonomikas pārveidi un nodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Proti, Komisija ierosina Taisnīgas pārkārtošanās fondam nodrošināt ievērojamu papildu finansējumu 30 miljardu EUR apmērā, palielinot kopsummu līdz 40 miljardiem EUR. Šo finansējumu izmantos, lai mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti radītās sociālekonomiskās sekas visvairāk skartajos reģionos, piemēram, atbalstot darba ņēmēju pārkvalifikāciju, palīdzot MVU radīt jaunas ekonomiskās iespējas un ieguldot pārejā uz tīru enerģiju un aprites ekonomikā. Lielāks finansējums InvestEU nozīmēs arī to, ka Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma otrais pīlārs tiks papildināts. Komisija arī gatavo priekšlikumus, lai izveidotu jauno publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru. Tas tiks atbalstīts ar 1,5 miljardiem EUR no ES budžeta 7  un aizdevumiem 10 miljardu EUR apmērā no Eiropas Investīciju bankas. Kopā ņemot, tiek sagaidīts, ka visi trīs Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāri piesaistīs investīcijas līdz pat 150 miljardu EUR apmērā, lai nodrošinātu, ka zaļās pārkārtošanās laikā neviens netiek pamests novārtā.

Lauku apvidiem būs vitāli svarīga loma zaļās pārkārtošanās īstenošanā un Eiropas vērienīgo klimata un vides jomas mērķu sasniegšanā. Komisija ierosina palielināt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai budžetu par 15 miljardiem EUR, lai atbalstītu lauksaimniekus un lauku apvidus strukturālo pārmaiņu veikšanā, kas nepieciešamas, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, un jo īpaši lai atbalstītu vērienīgo mērķu sasniegšanu jaunajās bioloģiskās daudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģijās.

2)Ekonomikas stimulēšana un palīdzība privāto investīciju plūsmas atjaunošanai

Ir steidzami jārīkojas, lai stimulētu ekonomiku un radītu apstākļus ekonomikas atveseļošanai, ko veicina privātās investīcijas svarīgākajās nozarēs un tehnoloģijās. Tāpēc Komisija ierosina stiprināt InvestEU — Eiropas investīciju pamatprogrammu, lai mobilizētu privātās investīcijas stratēģiskos projektos visā Savienībā. Šajā saistībā Komisija ierosina izveidot jaunu Stratēģisko investīciju mehānismu, lai ieguldītu galvenajās vērtību ķēdēs, kas ir izšķiroši svarīgas Eiropas noturībai un stratēģiskajai autonomijai nākotnē. Veselīgi uzņēmumi, kuros ieguldīt, ir priekšnoteikums sekmīgai investīciju veikšanai, tomēr simtiem tūkstošu uzņēmumu līdz gada beigām, visticamāk, būs pakļauti nopietnam finanšu spiedienam. Tāpēc Komisija ierosina jaunu Maksātspējas atbalsta instrumentu, lai sniegtu steidzamu atbalstu stabiliem uzņēmumiem, kurus apdraud krīze, un palīdzētu tiem pārvarēt grūtības. Šim instrumentam būtu jāsāk darboties vēl šogad.

ØLikviditātes un maksātspējas “dzīvības līnijas” radīšana uzņēmumiem, kas pakļauti spiedienam

Eiropas ekonomikas spēja atgriezties pie izaugsmes ir atkarīga no privātā sektora noturības un spējām pielāgoties. Krīzes rezultātā daudzi citādi dzīvotspējīgi uzņēmumi saskaras ar nopietnām likviditātes un maksātspējas problēmām. Komisijas aplēses liecina, ka negatīva scenārija gadījumā 35 % līdz 50 % uzņēmumu ar vairāk nekā 20 darbiniekiem līdz gada beigām varētu saskarties ar finansējuma trūkumu. Kapitāla vajadzības pašu kapitāla tirgus atjaunošanai šajā gadā vien varētu sasniegt no 720 miljardiem EUR līdz 1,2 triljoniem EUR. Saskaroties ar šāda mēroga krīzi, ar dalībvalstu patlaban sniegto atbalstu nepietiks. Turklāt dalībvalstu spēja atbalstīt savus uzņēmumus ir ļoti atšķirīga. Tādēļ ir steidzami jārīkojas, lai palīdzētu šiem uzņēmumiem pārvarēt krīzi, izvairoties no ekonomiska kaitējuma un uzņēmumu bankrotu apburtā loka un bruģējot ceļu veselīgai atveseļošanai vienotajā tirgū.

Tāpēc Komisija ierosina jaunu Maksātspējas atbalsta instrumentu, lai palīdzētu mobilizēt privātos resursus nolūkā sniegt steidzamu atbalstu Eiropas uzņēmumiem, kas citādi būtu dzīvotspējīgi, lai novērstu steidzamas likviditātes un maksātspējas problēmas. Šis instruments būs īslaicīgs un paredzēts tikai un vienīgi pandēmijas ekonomiskās ietekmes novēršanai. Tas palīdzēs novērst milzīgu kapitāla iztrūkumu un citādi dzīvotspējīgu uzņēmumu iespējamu saistību nepildīšanu, kā arī smago ekonomisko kaitējumu, ko tas radītu. Šos ātras iedarbības pasākumus papildinās ilgtermiņa atbalsts saskaņā ar tādām programmām kā InvestEU, kohēzijas politika un vienotā tirgus programma.

Jaunais pagaidu instruments tiks izveidots ESIF ietvaros. Tas piesaistīs privātās investīcijas grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, sniedzot daļējas garantijas pret zaudējumiem. Paredzot ES budžetā līdzekļus 5  miljardu EUR apmērā no pašreizējās finanšu shēmas 2020. gadā, lai nodrošinātu ātru uzsākšanu, un papildu 26 miljardiem EUR no Next Generation EU instrumenta, Savienības budžets sniegs garantiju aptuveni 75 miljardu EUR apmērā Eiropas Investīciju bankas grupai, kas nodrošinās ātru izpildi uz vietas. Instrumenta mērķis būs sasniegt investīciju līmeni 300 miljardu EUR apmērā maksātspējas atbalstam.

Garantija tiks kalibrēta, lai nodrošinātu, ka investīcijas ir orientētas uz tiem uzņēmumiem, kuriem visvairāk nepieciešams kapitāls visās dalībvalstīs un nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm, kurām ir mazāk iespēju iejaukties, izmantojot valsts atbalstu, un dalībvalstīm un nozarēm, kurās Covid-19 ekonomiskās sekas ir bijušas visnopietnākās. Tas ir būtiski, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un novērstu kaitējošu ekonomisko atšķirību vēl lielāku palielināšanos Savienībā. Rūpīgi jāapsver to iestāžu kapitāla stāvoklis, kuras īsteno Maksātspējas atbalsta instrumentu.

Turklāt kā papildu pasākums tiks palielināts Eiropas Investīciju fonda kapitāls, lai sniegtu atbalstu plašam mazo un vidējo uzņēmumu lokam, tai skaitā īstenojot Maksātspējas atbalsta instrumentu. Tas vēl vairāk papildinātu visaptveroša pasākumu kopuma izveidi Eiropas atveseļošanai, arī saistībā ar pasākumiem, par kuriem aprīlī vienojās Eiropadome. Šo kapitāla palielinājumu līdz 1,5 miljardiem EUR finansēs gan saskaņā ar pašreizējo, gan nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

ØPalielināta investīciju kapacitāte un stratēģiskā autonomija

Krīze smagi skars privātās investīcijas: Komisijas analīze liecina, ka privātā sektora investīcijas 2020.–2021. gadā var samazināties par vairāk nekā 1 triljonu EUR. Eiropas ekonomikas investīciju vajadzību apmierināšanai būs nepieciešama steidzama rīcība, lai mainītu šo tendenci un radītu apstākļus uz investīcijām balstītai atveseļošanai. Šīs investīcijas ir īpaši izšķirošas, lai Eiropas zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu sekmīga, un Komisija lēš, ka investīciju vajadzības šajā jomā sasniedz vismaz 1,2 triljonus EUR tajā pašā laikposmā. Investīcijas nozīmīgās nozarēs un tehnoloģijās — no 5G līdz mākslīgajam intelektam un no tīra ūdeņraža līdz atkrastes atjaunojamo energoresursu enerģijai — ir Eiropas nākotnes atslēga.

Programma InvestEU ir īpaši piemērota, lai mobilizētu investīcijas un atbalstītu Savienības rīcībpolitikas, atveseļojoties pēc dziļas ekonomikas krīzes. Par to bagātīgi liecina pieredze, kas gūta, īstenojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un finanšu instrumentus pēc iepriekšējās finanšu krīzes.

Tāpēc Komisija ierosina uzlabot InvestEU finansējumu līdz 15,3 miljardu EUR līmenim četriem politikas logiem, par kuriem līdztiesīgie likumdevēji jau ir vienojušies. Tas varētu piesaistīt investīcijas vairāk nekā 240 miljardu EUR apmērā.

InvestEU sniegs izšķirošu atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā un nodrošinās, ka privātie investori vērš lielu uzmanību uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm, jo īpaši Eiropas zaļo kursu un digitalizāciju. Tas palielinās Eiropas Investīciju bankas grupas un valstu attīstību veicinošo banku spēju uzņemties risku, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos. Mobilizējot ievērojamas privātās investīcijas, tas papildinās steidzamo atbalstu, ko krīzes novēršanas posmā sniedz Maksātspējas atbalsta instruments un REACT-EU, un finansējumu saskaņā ar turpmāko shēmu no kohēzijas politikas un citām programmām.

Ieguldījums stratēģiskajā autonomijā: jauns Stratēģisko investīciju mehānisms

InvestEU nozīmīga iezīme būs jauns mehānisms, lai palielinātu Eiropas noturību, veidojot stratēģisku autonomiju svarīgās piegādes ķēdēs Eiropas līmenī.

Kā papildu logs InvestEU ietvaros tiks izveidots Stratēģisko investīciju mehānisms. Šis mehānisms atbalstīs projektus, kas palīdz veidot spēcīgas un noturīgas vērtību ķēdes visā ES un palielina Savienības vienotā tirgus autonomiju, vienlaikus saglabājot tā atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tā noteikumiem. Tas uzlabos Savienības ekonomikas noturību, vienlaikus nodrošinot resursus stratēģiski svarīgu uzņēmumu uzplaukumam un izaugsmei ES. Maz ticams, ka dalībvalstu atbalsts šiem projektiem būs pietiekams, un spēcīgā pārrobežu dimensija nozīmē, ka sekmju gūšanai vitāli svarīga ir koordinēta Eiropas pieeja.

Ar nodrošinājumu 15 miljardu EUR apmērā no Next Generation EU instrumenta jaunais mehānisms sniegtu ES budžeta garantiju 31,5 miljardu EUR apmērā un varētu radīt investīcijas līdz pat 150 miljardu EUR apmērā, lai stimulētu Eiropas rūpniecības vadošo lomu stratēģiskās nozarēs un galvenajās vērtību ķēdēs, tostarp tajās, kas ir izšķirošas gan zaļajai, gan digitālajai pārkārtošanai. Šis logs nodrošinās, ka šādas investīcijas pilnībā izmanto vienotā tirgus potenciālu, ar ES budžeta garantiju atbalstot uzņēmumus visā Eiropas ekonomikā un kļūstot par spēcīgu atveseļošanas instrumentu.

3)Krīzes laikā gūtās mācības un Eiropas stratēģisko problēmu risināšana

Krīze ir gan uzsvērusi Eiropas sadarbības vērtību, gan pārliecinoši parādījusi, ka Savienībai ir steidzami jāpalielina savas spējas reaģēt uz krīzēm un jāveido noturība pret turpmākiem satricinājumiem. Komisija ierosina jaunu programmu “ES veselība”, lai stiprinātu veselības drošību un sagatavotos turpmākām veselības krīzēm. RescEU — Savienības civilās aizsardzības mehānisms — tiks paplašināts un stiprināts, lai Savienība varētu sagatavoties turpmākām krīzēm un reaģēt uz tām. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” tiks pastiprināta, lai finansētu vitāli svarīgu pētniecību veselības, noturības un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Tiks stiprinātas citas ES programmas, tostarp tās ārējie instrumenti, lai nākotnes finanšu shēmu pilnībā saskaņotu ar atveseļošanas vajadzībām, un tiks pastiprināti īpašie instrumenti, lai padarītu ES budžetu elastīgāku un reaģētspējīgāku.

ØJaunas un palielinātas programmas noturības veidošanai un sadarbības stiprināšanai

Next Generation EU instruments nodrošinās mērķtiecīgu atbalstu galvenajām programmām, kas stimulē izaugsmi un stiprina Eiropas spēju izturēt un pārvarēt turpmākās krīzes. Šie palielinājumi papildina Komisijas sākotnējos priekšlikumus par turpmāko shēmu, kas joprojām ir taisnīgs un līdzsvarots pamats vienošanās panākšanai.

Jauna programma veselības drošības un sadarbības stiprināšanai

Krīze ir parādījusi, ka nākamajā finanšu shēmā lielāka prioritāte jāpiešķir veselības aprūpes finansējumam. Komisija ierosina vērienīgu, atsevišķu programmu “ES veselība”, lai sniegtu īpašu atbalstu nākotnes veselības problēmām, kas apzinātas vajadzību novērtējumā. Saskaņā ar šo priekšlikumu jaunās programmas finansējums būs 9,4 miljardi EUR, kas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem priekšlikumiem Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros.

Jaunā programma palīdzēs nodrošināt, ka Savienībai ir kritiskās spējas ātri un vajadzīgajā apmērā reaģēt uz turpmākām veselības krīzēm. Programmas mērķis būs izveidot visaptverošu sistēmu ES veselības krīžu novēršanai, sagatavotībai un reaģēšanai uz tām, papildinot un pastiprinot centienus valstu līmenī un reģionālo atbalstu veselības aprūpes sistēmām kohēzijas politikas ietvaros. 

Programmas pirmā daļa pievērsīsies veselības drošībai un sagatavotībai krīzēm. Tā atbalstīs investīcijas kritiskajā veselības infrastruktūrā, instrumentos, struktūrās, procesos un laboratoriju spējās, tostarp slimību uzliesmojumu uzraudzības, modelēšanas, prognozēšanas, profilakses un pārvaldības instrumentos. Tā atbalstīs mehānisma izveidi, lai izstrādātu, iepirktu un pārvaldītu ar veselības krīzi saistītus produktus, piemēram, zāles, ieskaitot vakcīnas, un ārstniecības līdzekļus, to starpproduktus, aktīvās farmaceitiskās vielas un izejvielas; medicīniskās ierīces un medicīnisko aprīkojumu, piemēram, ventilatorus, aizsargapģērbu un aprīkojumu, diagnostikas materiālus un instrumentus. Tā palīdzēs izveidot jaunu ES mēroga riska paziņošanas sistēmu, kas aptvers visus krīzes posmus.

Otrā daļa atbalstīs ilgtermiņa redzējumu par veselības rezultātu uzlabošanu, izmantojot efektīvas un iekļaujošas veselības sistēmas visās dalībvalstīs, uzlabojot slimību profilaksi un uzraudzību, veselības veicināšanu, piekļuvi, diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī pārrobežu sadarbību veselības jomā. Programma, piemēram, atbalstīs spēju veidošanu dalībvalstīs, finansēs mācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un ieguldīs veselības aprūpes nozares digitālajā pārveidē un sadarbspējīgu digitālo infrastruktūru izvēršanā, tai skaitā attiecībā uz pētniecību un datu apmaiņu.

Programmu izstrādās un īstenos, pilnībā ievērojot kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm šajā jomā. Tas sasaistīsies ar attiecīgo atbalstu, ko sniedz citu ES programmu ietvaros, un izveidos jaunus veidus, kā īstenot kopīgas darbības un nodrošināt medicīnisko pretlīdzekļu un resursu pieejamību nopietnu veselības apdraudējumu gadījumā. Tā sadarbosies ar pastiprinātu rescEU, kas koncentrējas uz tiešām spējām reaģēt uz krīzēm, aprīkojuma krājumu un personāla izvietošanu un nosūtīšanu ārkārtas situācijās, sniedzot nepieciešamo pienesumu veselības jomā.

Savienības civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spēju stiprināšana

Skaidra mācība no pandēmijas ir tāda, ka Eiropai jāspēj ātrāk un elastīgāk reaģēt nopietnās pārrobežu krīzēs, ņemot vērā iespējamos traucējumus mūsu ekonomikā un sabiedrībā. Tāpēc Komisija ierosina stiprināt rescEU – Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Tas padarīs rescEU elastīgāku un palielinās Savienības spēju kopīgi rīkoties ES līmenī.

Finanšu piešķīrums tiks palielināts līdz 3,1 miljardam EUR, finansējot investīcijas ārkārtas reaģēšanas infrastruktūrā, transporta kapacitātē un ārkārtas atbalsta vienībās. Uzlabotais rescEU nodrošinās Savienībai spējas un loģistikas infrastruktūru, kas vajadzīga, lai reaģētu uz dažādu veidu ārkārtas situācijām, tostarp tām, kurām ir medicīnisks komponents, kas papildina jauno programmu “ES veselība”. Priekšlikums arī racionalizēs un palielinās operatīvo spēju elastību. Tas nodrošinās savlaicīgāku un efektīvāku ES reakciju uz liela mēroga ārkārtas situācijām nākotnē.

“Apvārsnis Eiropa” — investīcijas inovācijā un sagatavotībā nākotnei

Programma “Apvārsnis Eiropa” tiks papildināta ar 94,4 miljardiem EUR, lai palielinātu Eiropas atbalstu ar veselību un klimatu saistītiem pētījumiem un inovācijas pasākumiem. Tas palīdzēs stiprināt gatavību efektīvi un ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām un ieguldīt zinātnes virzītos risinājumos, papildinot darbības finansējumu, ko nodrošina saskaņā ar jauno programmu “ES veselība” un rescEU.

Veselības jomā palielinājums tiks izmantots, lai palielinātu pētniecības centienus saistībā ar tādām problēmām kā koronavīrusa pandēmija, klīnisko izmēģinājumu paplašināšana, inovatīvi aizsardzības pasākumi, viroloģija, vakcīnas, ārstniecības līdzekļi un diagnostika, kā arī pētniecības rezultātu pārvēršana sabiedrības veselības politikas pasākumos.

Ir arī ierosināts palielināt resursus pētniecībai un inovācijai ar klimatu saistītās jomās. Tas stiprinās atbalstu ES rūpniecības konkurētspējai saistītajās ekonomikas nozarēs un veicinās atveseļošanos saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Palielinājums nodrošinās papildu līdzekļus jaunām un revolucionārām inovācijām, ko īsteno mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu.

Plecu pie pleca ar mūsu globālajiem partneriem krīzes laikā

Pandēmija ir globāla problēma. Bez globālas reakcijas ikviena valsts un reģions pasaulē, ieskaitot Savienību, arī turpmāk būs neaizsargāti. ES ir jāturpina demonstrēt solidaritāti ar tās partneriem visā pasaulē cīņā pret Covid-19.

Komisija ierosina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam paredzēt 86 miljardus EUR, izmantojot jaunu Ārējās darbības garantiju un Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai, lai atbalstītu partnerus — jo īpaši Rietumbalkānos, kaimiņvalstīs un pārējā Āfrikā — to centienos cīnīties pret pandēmijas ietekmi un atgūties no tās, sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem, piemēram, starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju. Mērķtiecīga korekcija pašreizējā finanšu shēmā ļaus jau 2020. gadā darīt pieejamu papildu atbalstu 1 miljarda EUR apmērā.

Atbalsts nodrošinās likviditāti maziem un vidējiem uzņēmumiem, saglabās investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos un palielinās finansēšanas spēju vietējās valūtās partnervalstīs, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas, tai skaitā sagatavotību, un lai palielinātu ražošanas jaudu ar Covid-19 saistītām vakcīnām, ārstniecības līdzekļiem un diagnostiku. Šis palielinātais atbalsts būs paredzēts arī vismazāk aizsargātajām valstīm un reģioniem, risinot pandēmijas radītās smagās sociālās un ekonomiskās sekas.

Komisija arī ierosina piešķirt papildu 5 miljardus EUR humānās palīdzības instrumenta palielināšanai, atspoguļojot pieaugošās humanitārās vajadzības vismazāk aizsargātajās pasaules daļās. Pandēmijas ietekme un ekonomiskās sekas, piemēram, ienākumu zudums naftas un izejvielu cenu sabrukuma un naudas pārvedumu krasas samazināšanās dēļ, sarežģī pašreizējās vajadzības, tāpēc vēl jo svarīgāk ir, lai Savienība spētu apliecināt solidaritāti ar pārējo pasauli.

ØCitu programmu sagatavošana, lai palielinātu noturību un īstenotu stratēģiskās prioritātes

Komisijas 2018. gadā ierosinātā finanšu shēma 2021.–2027. gadam, ko pastiprina Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un šodien ierosinātās izmaiņas, joprojām ir būtiskais atskaites punkts sarunu noslēguma posmā. Ierosinātā struktūra, atbalsta līmenis, prioritāšu līdzsvars un galvenās iezīmes, piemēram, mērķis vismaz 25 % no izdevumiem atvēlēt klimatrīcībai, kā arī pasākumi dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas atbalstam — tie visi ir vajadzīgi, lai panāktu līdzsvarotu ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopumu. Komisijas priekšlikums regulai par ES budžeta aizsardzību pret vispārējiem trūkumiem tiesiskuma jomā ir vēl viena būtiska iezīme. Turklāt ir ieviesti stingri pasākumi budžeta aizsardzībai pret krāpšanu un pārkāpumiem, un Komisija tos vēl vairāk pastiprinās. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra (EPPO) īstenos savas kontroles un izmeklēšanas pilnvaras.

Tomēr krīze ir skaidri parādījusi, ka vairākās nozīmīgās jomās valstu vadītāju februārī apspriestais atbalsta līmenis nebūs pietiekams. Tāpēc papildus līdzekļu palielinājumam, ko finansē no Next Generation EU instrumenta, ir ļoti svarīgi stiprināt citas programmas, lai tās varētu pilnībā īstenot savu lomu, padarot Savienību noturīgāku un risinot problēmas, ko ir saasinājusi pandēmija un tās sekas.

Tās ietver:

ØSavienības kiberaizsardzības spēju palielināšanu un digitālās pārkārtošanās atbalstu, piešķirot programmai “Digitālā Eiropa” kopējo budžetu 8,2 miljardu EUR apmērā;

Øinvestīcijas modernā, augstas veiktspējas transporta infrastruktūrā, lai atvieglotu pārrobežu savienojumus, piemēram, Rail Baltica, piešķirot papildu 1,5 miljardus EUR Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam;

Øapstākļu radīšanu labi funkcionējošam vienotajam tirgum, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, saglabājot ierosinātos budžetus Vienotā tirgus programmai un programmām, ar kurām atbalsta sadarbību nodokļu un muitas jomā, attiecīgi 3,7 miljardu EUR, 239 miljonu EUR un 843 miljonu EUR apmērā;

Øieguldījumus jaunatnē, piešķirot papildu 3,4 miljardus EUR programmai “Erasmus Plus”, kopā sasniedzot 24,6 miljardus EUR, kā arī ieguldījumus kultūras un radošajās nozarēs, palielinot programmu “Radošā Eiropa” līdz 1,5 miljardu EUR līmenim;

Ølauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības nozaru noturības palielināšanu un vajadzīgo iespēju nodrošināšanu krīzes pārvarēšanai, piešķirot papildu 4 miljardus EUR kopējai lauksaimniecības politikai un 500 miljonus EUR Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam;

Øsadarbības palielināšanu ārējo robežu aizsardzības un migrācijas un patvēruma politikas jomā, palielinot Patvēruma un migrācijas fondu un Integrētās robežu pārvaldības fondu, lai sasniegtu 22 miljardu EUR līmeni;

Øspēcīga atbalsta nodrošināšanu Eiropas stratēģiskajai autonomijai un drošībai, palielinot Iekšējās drošības fondu līdz 2,2 miljardiem EUR un palielinot Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu līdz 8 miljardu EUR līmenim;

Øatbalsta sniegšanu mūsu partneriem Rietumbalkānos, palielinot Savienības pirmspievienošanās palīdzību līdz 12,9 miljardiem EUR.

Ar šiem mērķtiecīgajiem pielāgojumiem Savienībai būs ilgtermiņa finanšu shēma, kas ir labāk saskaņota ar tās prioritātēm un mērķiem un pielāgota Savienības noturības un stratēģiskās autonomijas veidošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tāpēc Komisija ierosina mērķtiecīgus grozījumus tās 2018. gada priekšlikumā par nākamo finanšu shēmu, iekļaujot līdz šim notikušo sarunu rezultātus, tās priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu 8 un iepriekš apspriestos palielinājumus. Pilns daudzgadu finanšu shēmas pārskats pa programmām, kas ietver Next Generation EU instrumentu, ir izklāstīts pielikumā.

ØElastīgāki instrumenti ārkārtas situācijām

Papildus atsevišķajām programmām krīze ir parādījusi, cik svarīgi ir, lai Savienība spētu ātri un elastīgi reaģēt, īstenojot koordinētu Eiropas reakciju. Tam savukārt ir vajadzīgs elastīgāks ES budžets. Veselības krīzes plašie blakusefekti ātri izsmēla pašreizējā budžeta elastību. Nākotnē ir vajadzīgs elastīgāks un veiklāk izmantojams budžets, ko var sasniegt tikai ar labi izstrādātiem īpašiem instrumentiem.

Tāpēc Komisija ierosina pastiprināt tādus elastības un ārkārtas instrumentus, kas var mobilizēt resursus vajadzīgajā apjomā, lai risinātu neparedzētas problēmas, piemēram, ES Solidaritātes fondu, kas sniedz atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, kurus skārušas liela mēroga katastrofas, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, kas atbalsta darba ņēmējus, kuri zaudē darbu lielu pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā.

Ievērojami uzlabota Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos pastiprinās ES rīcību, reaģējot uz visiem veselības krīzes aspektiem, kā arī uz citām ārkārtas situācijām. Līdzekļus vajadzības gadījumā var novirzīt ārkārtas atbalsta sniegšanai, izmantojot tādus ES instrumentus kā humānā palīdzība, Ārkārtas atbalsta instruments, Vienotā tirgus programma, tās ārkārtas veterinārie un fitosanitārie pasākumi vai Patvēruma un migrācijas fonds.

Kopā šie instrumenti nodrošinātu papildu ārkārtas finansējumu līdz 21 miljardam EUR laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, salīdzinot ar Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumiem.

3.Realizācija: Next Generation EU 

Lielāko daļu ierosināto atveseļošanas pasākumu nodrošinās jauns atveseļošanas pagaidu instruments Next Generation EU, kura finansiālie resursi sasniegs 750 miljardus EUR. Šis instruments būs ārkārtējs un pagaidu mehānisms ārkārtas situācijām. Finansējumu nodrošinās Lēmums par pašu resursiem, kas ļaus Komisijai Savienības vārdā aizņemties līdz 750 miljardiem EUR pasākumiem laikposmā no 2021. līdz 2024.gadam.

Nolūkā nodrošināt budžeta spējas, kas vajadzīgas, lai uzņemtos iespējamās saistības, kas attiecas uz Next Generation EU instrumenta finansēšanu, un saskaņā ar budžeta disciplīnas prasībām pārskatītais Lēmums par pašu resursiem paredzēs pašu resursu maksimālo apjomu saistībām un maksājumiem ārkārtas un pagaidu palielinājumu par 0,6 % no ES nacionālā kopienākuma. Maksimālo apjomu palielināšanu izmantos vienīgi, lai risinātu ar Covid-19 krīzi saistītās vajadzības, un tā nepārsniegs laiku, kas vajadzīgs, lai segtu šīs saistības.

Next Generation EU instrumenta mērogs un tā plānojums atspoguļo to problēmu apmēru un steidzamību, ar kurām saskaras Savienība. Finansējuma vajadzības pēc steidzamām investīcijām, kas radīsies pēc krīzes, ir vēl nepieredzētas. Tāpēc Savienības līmenī ir nepieciešama izlēmīga un ārkārtas atbildes reakcija. Šīs darbības bezprecedenta raksturs un šo līdzekļu ārkārtas apjoms liek tos nostiprināt pašu resursu sistēmā, kuru ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. 

Papildu atbalsts, ko finansē no palielinātām valstu iemaksām tūlīt pēc krīzes, vēl vairāk palielinātu spiedienu uz valstu budžetiem. Šajos ārkārtas apstākļos kā solidaritātes izpausmi mērogā, kas ir proporcionāls krīzei, ir pilnīgi pamatoti izmantot finansēšanas mehānismu, kas nodrošinātu ievērojamu un savlaicīgu izdevumu palielinājumu, nepalielinot valstu parādus.

Aizņemšanās balstīsies uz Savienības pārliecinošajiem rezultātiem tirgus instrumentu izmantošanā, lai atbalstītu investīcijas un reformas dalībvalstīs. Savienība aizņemsies finanšu tirgos ar noteikumiem, kas atspoguļo tās ļoti augsto kredītreitingu, un ātri novirzīs šos līdzekļus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi.

Šajā nolūkā Komisija emitēs obligācijas ar dažādiem termiņiem kapitāla tirgos, pēc iespējas labāk izmantojot šo tirgu spēju absorbēt šādas obligācijas, vienlaikus nodrošinot viszemākās vidējās aizņēmumu izmaksas. Šāda diversificēta finansēšanas stratēģija ļauj Komisijai veikt aizņēmumu operācijas tādā veidā, kas vislabāk atbilst operāciju mērogam un dominējošajai tirgus videi.

500 miljardi EUR no līdzekļiem, kas tiek novirzīti ar Next Generation EU instrumenta starpniecību, tiks izmantoti, lai finansētu Atveseļošanas un noturības mehānisma dotāciju komponentu un stiprinātu citas svarīgas krīzes un atveseļošanas programmas. Atlikusī daļa no instrumenta piesaistītā finansējuma 250 miljardu EUR apmērā dalībvalstīm tiks darīta pieejama aizdevumu veidā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Piesaistītie līdzekļi tiks atmaksāti pēc 2027. gada un, vēlākais, līdz 2058. gadam. Tas palīdzēs mazināt spiedienu uz dalībvalstu budžetiem laikā, kad publiskās finanses ir ļoti saspringtas, vienlaikus nodrošinot, ka visas saistības, kas izriet no šīs parāda vērtspapīru emisijas, tiks segtas no turpmākajiem ES budžetiem. Lai atvieglotu piesaistītā tirgus finansējuma atmaksu un vēl vairāk samazinātu spiedienu uz valstu budžetiem, Komisija finanšu perioda vēlākā posmā ierosinās papildu jaunus pašu resursus.

Skats nākotnē: pašu resursu sistēmas reforma

Jaunais ekonomiskais konteksts un to līdzekļu atmaksāšanas ilgtspējīga pārvaldība, kuri tika piesaistīti Next Generation EU instrumenta ietvaros, pastiprina argumentu par labu fundamentālai ES budžeta finansēšanas reformai.

Komisija joprojām uzskata, ka visu piešķirto korekciju pakāpeniska atcelšana padarīs daudzgadu finanšu shēmu daudz līdzsvarotāku. Tomēr pašreizējā situācijā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi, pakāpeniska piešķirto korekciju atcelšana nozīmētu, ka dažām dalībvalstīm 2021.–2027. gadā nesamērīgi pieaugtu iemaksas. Lai no tā izvairītos, pašreizējās korekcijas varētu pakāpeniski atcelt krietni ilgākā laikposmā, nekā Komisija paredzējusi savā 2018. gada priekšlikumā.

Jauni pašu resursi papildinātu tradicionālos pašu resursus, vienkāršotus uz pievienotās vērtības nodokli balstītus pašu resursus un valstu iemaksas, kā arī jaunus pašu resursus, kuru pamatā ir nepārstrādāts izlietotais plastmasas iepakojums. To pamatā būs ES prioritātes un rīcībpolitikas, kuru mērķis ir risināt klimata pārmaiņu problēmu, kā arī taisnīgu nodokļu politiku globalizētā pasaulē.

Komisija ir apņēmusies īstenot zaļo kursu. Šajā kontekstā zaļie pašu resursi varētu sekmēt atveseļošanas centienus, vienlaikus atbalstot Eiropas ekonomikas un sabiedrības zaļo pārkārtošanos. Risinājumi varētu ietvert uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu balstītus pašu resursus, tostarp to iespējamu attiecināšanu uz jūrniecības un aviācijas nozarēm, kā arī oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu balstīti pašu resursi, kas tika apspriesti Eiropadomē 2020. gada februārī, ļautu dalībvalstīm paturēt tādu pašu ieņēmumu apjomu, kādu tās ir saņēmušas no izsolēm nesenā laikposmā. Jebkādi Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas radītie ieņēmumi, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu, tiktu ieskaitīti ES budžetā. Šādi pašu resursi varētu radīt ieņēmumus ES budžetā aptuveni 10 miljardu EUR apmērā atkarībā no oglekļa cenas attīstības un sistēmas attiecināšanas uz citām nozarēm.

Tajā pašā laikā būs svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmumi konkurētu ar trešo valstu uzņēmumiem vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms palīdzētu novērst oglekļa emisiju pārvirzi, kas apdraud ES centienus pāriet uz klimatneitrālu sabiedrību. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms varētu radīt papildu ieņēmumus robežās no aptuveni 5 miljardiem EUR līdz 14 miljardiem EUR atkarībā no darbības jomas un uzbūves.

Uzņēmumi, kas gūst milzīgu labumu no ES vienotā tirgus un pārdzīvos krīzi, arī pateicoties tiešam un netiešam ES un valstu atbalstam, varētu palīdzēt atjaunot šo tirgu atveseļošanās posmā. Tas varētu ietvert pašu resursus, kuru pamatā ir uzņēmumu darbības, kas atkarībā no šo resursu struktūras gadā varētu nodrošināt aptuveni 10 miljardus EUR.

Digitālās ekonomikas nodoklis balstītos uz ESAO darbu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā; Komisija aktīvi atbalsta ESAO un G20 vadītās diskusijas un ir gatava rīkoties, ja netiks panākta vispārēja vienošanās. Digitālās ekonomikas nodoklis, kas uzlikts uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus EUR, ES budžetam varētu dot līdz pat 1,3 miljardiem EUR gadā.

Šie jaunie pašu resursi varētu palīdzēt finansēt Next Generation EU instrumenta ietvaros piesaistītā tirgus finansējuma atmaksu un procentus. Ja šie resursi tiks ieviesti līdz 2024. gadam, dalībvalstu iemaksas daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam kā īpatsvars to ekonomikā varētu samazināties salīdzinājumā ar valstu maksājumiem 2020. gadā.

Visas ieņēmumu un maksājumu plūsmas, kuru pamatā ir Next Generation EU instruments, papildinās apropriācijas, kas piešķirtas ikgadējās budžeta procedūras laikā, un līdz ar to neietekmēs budžeta bilanci. Šīs plūsmas, ieskaitot samaksātos procentus, tiks skaidri norādītas budžetā, lai ilustrētu to pagaidu un izņēmuma raksturu un nodrošinātu pilnīgu pārredzamību 9 .

Turklāt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskā ietekme uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Savienībai pietiekamas fiskālās manevrēšanas iespējas ekonomikas satricinājumu gadījumā, kas izraisa nacionālā kopienākuma samazināšanos. Nolūkā saglabāt pietiekamu rezervi saskaņā ar pašu resursu maksimālajiem apjomiem, lai Savienība varētu segt savas finansiālās saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā, pat visnelabvēlīgāko ekonomikas norišu apstākļos, Komisija ierosina pastāvīgi palielināt pašu resursu maksimālos apjomus līdz 1,46 % no ES nacionālā kopienākuma saistībām un līdz 1,40 % maksājumiem.

4.Nobeigums. Virzība uz ātru vienošanos par vērienīgu budžetu Eiropas atveseļošanai

Šajā ārkārtēju grūtību un nenoteiktības pastāvēšanas laikā Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāparāda, ka tā ir gatava un vēlas rīkoties izlēmīgi un nospraust ceļu uz labāku nākotni. Vienošanās par vērienīgu atveseļošanas plānu, kura centrā ir ES budžets, dos Savienībai vislabākās iespējas gūt panākumus.

Next Generation EU instruments atraisīs visu ES budžeta potenciālu, lai stimulētu ekonomiku un palielinātu Eiropas ilgtspēju, noturību un stratēģisko autonomiju. Tas balstās uz Savienības pieredzi tirgus finansējuma izmantošanā un paplašina to, lai sasniegtu tādu atbalsta apjomu, kāds ir steidzami nepieciešams pašreizējos apstākļos.

Nostiprināta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam palīdzēs Savienībai atgūties no krīzes un nostāties uz ilgtermiņa atveseļošanas ceļa, nodrošinot būtisku finansējumu steidzamām vajadzībām un ilgtermiņa investīcijām zaļajā un digitālajā pārkārtošanā.

Atveseļošanas plāna panākumi būs atkarīgi ne tikai no plāna mēroga un mērķiem, bet arī no rīcības ātruma un spējas pielāgot reakciju, ņemot vērā notikumu attīstību. Daudzās Savienības daļās ir steidzami nepieciešams finansiāls atbalsts, lai saglabātu uzņēmumu darbību un atbalstītu tos, kam tas visvairāk nepieciešams. Nav arī atlicis daudz laika, lai vienotos par ilgtermiņa shēmu, taču vēl nav par vēlu. Ātra vienošanās ļaus laikus uzsākt pastiprinātās programmas.

Komisija, tāpat kā Eiropas Parlaments, ir apņēmības pilna nodrošināt netraucētu pāreju uz jauno ilgtermiņa shēmu. Tomēr pašreizējās shēmas pagarināšana neaizstāj visaptverošu vienošanos par jaunu, mūsdienīgu ilgtermiņa budžetu. Tas ir vienīgais veids, kā Savienībai nodrošināt jaunās programmas un rīkus, kas būs būtiski, lai īstenotu atveseļošanas plānu. Tādēļ turpmākajās nedēļās starpiestāžu darba pilnīgai un nedalītai ievirzei vajadzētu būt Next Generation EU instrumenta un jaunās ilgtermiņa shēmas izstrādes pabeigšanai.

Eiropas Komisija aicina Eiropadomi un līdztiesīgos likumdevējus ātri izskatīt šos priekšlikumus, lai līdz jūlijam Eiropadomes līmenī panāktu politisku vienošanos. 

Agrīna lēmuma pieņemšana par priekšlikumu grozīt pašreizējo regulējumu ļaus nekavējoties darīt pieejamu papildu finansējumu REACT-EU, Maksātspējas atbalsta instrumentam un Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai, atspoguļojot šo vajadzību steidzamību.

Pēc tam Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai pabeigtu vienošanos par turpmāko ilgtermiņa shēmu un ar to saistītajām nozaru programmām. Šā darba pabeigšana rudens sākumā nozīmētu, ka jaunais ilgtermiņa budžets 2021. gada 1. janvārī varētu sākt darboties un virzīt Eiropas atveseļošanos.

Rīkojoties tagad, Savienība būs gatava darīt visu nepieciešamo, lai ekonomika atgrieztos uz pareizā ceļa, aizsargātu visu eiropiešu iztikas līdzekļus un ieguldītu Eiropas ilgtermiņa pārejā uz taisnīgāku, videi nekaitīgāku un digitālāku nākotni.

(EUR miljonos, 2018. gada cenās)

(1)      COM(2020) 456.
(2)      SWD(2020) 98.
(3)    Ja vien nav norādīts citādi, summas ir izteiktas 2018. gada salīdzināmās cenās.
(4)    Pamatojoties uz konservatīvu pieņēmumu par paredzamajiem multiplikatoriem un rezultātiem, kas sasniegti ar salīdzināmiem instrumentiem. Tomēr paredzamo multiplikatoru precizitāti var ietekmēt pašreizējās ekonomiskās situācijas nestabilitāte.
(5)    Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa rezolūcija par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai, ko Eiropas Parlaments atkārtoti apstiprināja ar 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno daudzgadu finanšu shēmu, pašu resursiem un atveseļošanas plānu.
(6)    Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi pēc Eiropadomes locekļu videokonferences, 2020. gada 23. aprīlis.
(7)    1,25 miljardi EUR no atmaksājumiem no finanšu instrumentiem un 250 miljoni EUR no budžeta.
(8)      COM(2020) 22, COM(2020) 23.
(9)    Aizņēmumu izmaksas Next Generation EU instrumenta dotāciju komponentam tiks segtas no ES budžeta. Tiek lēsts, ka šīs izmaksas 2021.–2027. gada finanšu shēmas laikā sasniegs līdz pat 17,4 miljardiem EUR.
Top

Briselē, 27.5.2020

COM(2020) 442 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI








































ES budžets - Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks

























ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS MEHĀNISMS  

Mērķis – atbalsts investīcijām un reformām ar nolūku padarīt ES valstu ekonomikas noturīgākas un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi

Mehānisms – dotācijas un aizdevumi 

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØCovid-19 krīze smagi skars visas ES dalībvalstis. Tomēr krīzes ietekme un sekas dažādās dalībvalstīs atšķirsies. Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis būs uzlabot dalībvalstu ekonomiku noturību, mazināt krīzes ekonomiskās un sociālās sekas un atbalstīt atveseļošanu, vienlaikus sekmējot zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, tādējādi nepieļaujot to, ka krīze apdraud konverģenci starp dalībvalstīm.

ØCovid-19 krīzes īstermiņa ietekme lielā mērā būs atkarīga no pārvietošanās ierobežojumu ilguma un smaguma, izlaides struktūras un ekonomikas politikas pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu krīzes tūlītējo ietekmi. Krīzes sekas vidējā termiņā un ilgtermiņā būs atkarīgas no tā, cik ātri dalībvalstu ekonomikas atgūsies no krīzes, kas savukārt būs atkarīgs no to ekonomikas noturības un no spējas veikt adekvātus pasākumus. Ņemot vērā nevienādās fiskālās sākumpozīcijas un ievērojamās atšķirības attiecībā uz inficēšanās rādītājiem un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pakāpi, pastāv reāls risks, ka Covid-19 krīzes rezultātā atšķirības Eiropas Savienībā palielināsies vēl vairāk. Ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā ziņā tas nozīmētu ļoti lielas izmaksas, un šāda situācija ilgtermiņā nebūtu ilgtspējīga, ja netiktu veikti pasākumi tās novēršanai.

ØAtveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros tiks piedāvāts ievērojams finansiālais atbalsts investīcijām un reformām (tostarp zaļās pārkārtošanās un digitālās pārejas jomā), kuras padara ekonomiku noturīgāku un labāk sagatavotu nākotnei. Tas palīdzēs dalībvalstīm vēl sekmīgāk risināt problēmas, ar kurām tās saskarsies pēckrīzes apstākļos. Pats svarīgākais – minētais mehānisms nodrošinās arī to, ka šīs investīcijas un reformas tiek koncentrētas uz problēmām un investīciju vajadzībām, kas ir saistītas ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, tādējādi nodrošinot noturīgu atveseļošanos. Tādējādi šis mehānisms neitralizēs iespējamas tendences, ka pēc krīzes varētu tikt atliktas ilgtermiņa investīcijas mūsu ekonomikas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Papildus mehānismam tiks piedāvāts ievērojams tehniskais atbalsts.

Īstenošana

ØMehānismam būs ievērojams līdzekļu arsenāls, un tas būs Next Generation EU instrumenta svarīga programma, kas veidos daļu no pārskatītās daudzgadu finanšu shēmas. Ar mehānisma starpniecību piešķirs gan dotācijas, gan aizdevumus, lai finansētu vajadzības investīciju un reformu jomā.

ØAtveseļošanas un noturības mehānisms tiks integrēts Eiropas pusgadā. Savu valsts reformu programmu ietvaros dalībvalstis iesniegs valsts atveseļošanas un noturības plānus. Šajos plānos būs izklāstīta dalībvalstu investīciju un reformu programma turpmākajiem gadiem, kā arī mehānisma ietvaros finansējamās investīciju un reformu paketes. Komisija novērtēs šos plānus, pamatojoties uz to ietekmi uz konkurētspējīgu ilgtspēju, ekonomisko un sociālo noturību, ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju dalībvalstīs.

ØLīdzekļu piešķiršana atspoguļos instrumenta mērķi, proti, noturīgas atveseļošanas sekmēšanu, ES dalībvalstu ekonomiku noturības uzlabošanu un ekonomisko atšķirību samazināšanu starp dalībvalstīm. Valsts līdzfinansējums nebūs vajadzīgs.

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØMehānisms būs daļa no Eiropas pusgada. Atveseļošanas un noturības plānos izklāstītajām investīcijām vajadzētu būt saskanīgām ar Savienības ilgtermiņa stratēģijām, jo īpaši ar Eiropas zaļo kursu un digitālo pārkārtošanos, dalībvalstu nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kā arī – vajadzības gadījumā – ar taisnīgas pārkārtošanās plāniem.

ØMehānisms papildinās atveseļošanas palīdzību kohēzijai (REACT-EU), kura būs vērsta uz īsākā termiņā īstenotiem krīzes seku mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar darba tirgu, veselības aprūpi un MVU (likviditātes un maksātspējas atbalsts), kā arī ar būtiskām investīcijām zaļajā un digitālajā pārkārtošanā ar nolūku sniegt tūlītēju un tiešu atbalstu dalībvalstu ekonomikām. Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu tiks atbalstītas investīcijas un reformas, kurām būs ilgstoša ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību produktivitāti un noturību.

ØSavos atveseļošanas un noturības plānos dalībvalstis sniegs informāciju par esošo vai plānoto finansējumu saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām un par to, kā tiks nodrošināta papildināmība starp šīm investīcijām. Lēmumos, ar kuriem kādai dalībvalstij piešķir finansiālu atbalstu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, tiks ņemti vērā citu Savienības fondu un programmu finansētie pasākumi, tādējādi nepieļaujot divkāršu finansējumu. Visbeidzot, investīcijas un reformas, kas tiks sekmētas ar finanšu iemaksām no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, tiks apzinātas Eiropas pusgada kontekstā, tādējādi nodrošinot papildināmību un atvieglojot minēto investīciju un reformu īstenošanas uzraudzību.

Finansiālie aspekti

Next Generation EU instrumenta ietvaros mobilizētā Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums būs 560 miljardi EUR, no kuriem 310 miljardi EUR būs paredzēti dotācijām, savukārt 250 miljardi EUR – aizdevumiem.

ATVESEĻOŠANAS PALĪDZĪBA KOHĒZIJAI

UN EIROPAS TERITORIJĀM (REACT-EU)

Mērķis – investīcijas īstermiņā īstenotos krīzes seku mazināšanas pasākumos

Mehānisms – galvenokārt dotācijas

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØKohēzijas politikai būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu līdzsvarotu atveseļošanos un nepieļautu to, ka pieaug atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu iekšienē. Kohēzijas politika sniegs atbalstu Covid-19 uzliesmojuma visvairāk skartajām dalībvalstīm un reģioniem. Jaunās REACT-EU iniciatīvas mērķis dalībvalstīm paredzētā atbalsta palielināšana, tādējādi mazinot plaisu starp pirmās reaģēšanas pasākumiem un atveseļošanos ilgākā termiņā.

ØAr REACT-EU starpniecību vissvarīgākajām nozarēm tiks piešķirts papildu finansējums, kas sekmēs krīzes seku mazināšanas pasākumu veikšanu un būs vajadzīgs, lai veidotu pamatu zaļai, digitālai un noturīgai atveseļošanai.

ØTas ietvers investīcijas, kas paredzētas darba tirgu darbības atjaunošanai, tostarp piešķirot nodarbinātības subsīdijas, ieviešot saīsināta darbalaika shēmas un veicot pasākumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai, atbalstot veselības aprūpes sistēmas un piešķirot maziem un vidējiem uzņēmumiem būtisku likviditātes atbalstu apgrozāmajam kapitālam. Šāds atbalsts būs pieejams visās ekonomikas nozarēs, tostarp smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs; tā kā šīs nozares ir īpaši svarīgas dažu to ES dalībvalstu ekonomikās, ko Covid-19 krīze skārusi vissmagāk, REACT-EU var arī līdzsvarot pieaugošo atšķirību tendences Savienībā.

ØPapildu atbalstu var arī izmantot, lai krīzes seku mazināšanas pasākumu ietvaros veiktu investīcijas Eiropas zaļajā kursā un digitālajā pārkārtošanā un palielinātu būtiskas investīcijas tajās jomās, kurās šīs investīcijas jau tiek veiktas un plānotas ar kohēzijas programmu starpniecību.

ØCovid-19 uzliesmojums arī nopietni ietekmē visneaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus. Tāpēc daļu no papildu resursiem var arī izmantot, lai atbalstītu cilvēkus, kuri cieš no nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības.

Īstenošana

Ø2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmas tiek īstenotas optimālā tempā. Tās ir pielāgojamas un elastīgas, it īpaši pēc tam, kad tika veikti grozījumi saistībā ar dokumentu paketēm, kuras veido Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Minētās programmas līdz 2023. gada beigām palīdzēs segt atbalsttiesīgo projektu izmaksas.

ØSaskaņā ar REACT-EU ir paredzēts, ka pašreizējās kohēzijas politikas programmas 2020., 2021. un 2022. gadā saņems papildu atbalstu galvenajiem krīzes seku mazināšanas pasākumiem. Šīs papildu saistības tiks īstenotas, veicot grozījumus programmās vai izveidojot jaunu, īpaši šim nolūkam paredzētu programmu, ko iesniedz dalībvalstis un pieņem Komisija.

ØPapildu resursi tiks piešķirti, pamatojoties uz krīzes ekonomisko un sociālo seku smagumu un dalībvalstu relatīvo labklājību. Tiks saglabāta papildu elastība, ko sniedz Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu. Tas nozīmē vienkāršotas procedūras, iespēju pārvietot līdzekļus starp fondiem un reģionu kategorijām un atvieglotus noteikumus par līdzfinansējumu, tādējādi ļaujot pilnībā saņemt finansējumu no ES budžeta.

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØREACT-EU papildinās Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā arī esošo atbalstu, kas tiek sniegts kohēzijas politikas ietvaros. REACT-EU būs vērsta uz īsākā termiņā īstenotiem krīzes seku mazināšanas pasākumiem, kas saistīti ar darba tirgu, veselības aprūpi un MVU (likviditātes un maksātspējas atbalsts), kā arī ar būtiskām investīcijām zaļajā un digitālajā pārkārtošanā ar nolūku sniegt tūlītēju un tiešu atbalstu dalībvalstu tautsaimniecībām, savukārt ar Atveseļošanas un noturības mehānismu tiks atbalstītas investīcijas un reformas, kurām būs ilgstoša ietekme uz dalībvalstu tautsaimniecību produktivitāti un noturību. 

ØREACT-EU arī papildinās priekšlikumus par nākamā perioda (2021.–2027. g.) kohēzijas politikas programmām. Šie priekšlikumi tiek pielāgoti, lai spēcīgāk atbalstītu investīcijas tādās jomās kā valstu veselības aprūpes sistēmu noturība, kā arī tādās nozarēs kā tūrisms un kultūra vai arī tādās jomās kā jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumi, izglītība un prasmes, kā arī pasākumi bērnu nabadzības apkarošanai. Minētie priekšlikumi arī nodrošinās pienācīgu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tie ļaus panākt lielāku elastību līdzekļu pārvietošanā starp fondiem un ieviest jaunus noteikumus, kas ļautu ātri reaģēt ārkārtas situācijās. Valstu līmenī veikto kohēzijas piešķīrumu pārskats, kas paredzēts 2024. gadā, nodrošinās pienācīgu papildu atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā jaunāko pieejamo statistiku par valstīm un reģioniem.

Finansiālie aspekti

ØREACT-EU līdzekļi būs 55 miljardi EUR, kas piešķirami 2020., 2021. un 2022. gadā.

INVEST EU 

(TOSTARP STRATĒĢISKO INVESTĪCIJU MEHĀNISMS)

Mērķis – mobilizēt investīcijas, lai atbalstītu atveseļošanu un ilgtermiņa izaugsmi, tostarp jauns mehānisms investīciju veicināšanai stratēģiskajās vērtību ķēdēs Eiropā

Mehānisms – budžeta garantijas piešķiršana

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØProgramma InvestEU ir izcili piemērota tam, lai sniegtu ārkārtas finansējumu un atbalstītu Savienības rīcībpolitikas dziļas ekonomiskas krīzes pārvarēšanā. To apliecina pieredze, kas gūta, pēc iepriekšējās finanšu krīzes īstenojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un finanšu instrumentus – InvestEU priekštečus.

ØFinanšu resursu piešķiršana, izmantojot tirgus mehānismus, pašreizējā krīzē nav pilnībā efektīva, un šķietamais riskantums būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Lielā nedrošība šobrīd negatīvi ietekmē finanšu tirgus informācijas kvalitāti un aizdevēju spēju novērtēt uzņēmumu un investīciju projektu dzīvotspēju. Ja šī situācija netiks koriģēta, tā var radīt vispārēju nevēlēšanos uzņemties risku attiecībā uz privātiem investīciju projektiem un sekmēt kredītresursu trūkuma izveidošanos. Šādos apstākļos programmas InvestEU galvenā iezīme, proti, projektu riska mazināšana ar nolūku piesaistīt privātu finansējumu, ir īpaši vērtīga un būtu jāizmanto.

ØUzlabota programma InvestEU varēs sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem, kas atrodas atveseļošanās posmā, un vienlaikus nodrošināt to, ka investori lielu uzmanību velta tādām Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm kā, piemēram, Eiropas zaļais kurss un digitalizācijas izaicinājums. Šāda uzlabota programma palielinās Eiropas Investīciju bankas grupas un valsts attīstību veicinošo banku spējas uzņemties risku, lai tādējādi atbalstītu ekonomikas atveseļošanu.

ØMinētā programma tiks vēl vairāk pastiprināta, izmantojot Stratēģisko investīciju mehānismu, kas būs vērsts uz to, lai veidotu noturīgas vērtību ķēdes atbilstīgi Savienības stratēģiskajai programmai un jaunajai industriālajai stratēģijai, ar ko Komisija ir nākusi klajā. Šādi projekti cita starpā varētu būt svarīgi projekti visas Eiropas interesēs vai projekti ar līdzīgām iezīmēm, piemēram, farmācijas nozarē.

ØŠāds mehānisms ir īpaši svarīgs pēckrīzes situācijā, jo dažām dalībvalstīm var nebūt finanšu līdzekļu, lai atbalstītu šādus projektus, piešķirot valsts atbalstu, un daudzi projekti ir pārrobežu projekti, kuru gadījumā ir vajadzīga Eiropas mēroga pieeja. Jaunais mehānisms palīdzēs pārvarēt šīs grūtības.

Īstenošana

ØLikumdevēji jau ir vienojušies par programmas InvestEU četriem politikas logiem, taču to finansiālā rīcībspēja tiks palielināta. Atbilstīgi tiks palielināta Eiropas Investīciju bankas grupas un citu īstenošanas partneru spēja nodrošināt finansējumu.

ØJaunais Stratēģisko investīciju mehānisms veidos InvestEU piekto logu, kas būs svarīga atveseļošanas paketes daļa. Minētais mehānisms atbalstīs spēcīgu un noturīgu vērtību ķēžu izveidi un attīstīšanu visā Eiropas Savienībā. Pievēršoties ES vērtību ķēdēm, mehānisms pastiprinās Savienības ekonomikas stratēģisko autonomiju, vienlaikus ES iekšienē nodrošinot resursus stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, lai tie varētu plaukt un augt. Mehānisms būs vērsts uz uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti un darbojas Eiropas Savienībā un kuru darbība ir stratēģiski svarīga un aptver tādas jomas kā kritiskā infrastruktūra un tehnoloģijas, kā arī kritiskās veselības aprūpes nodrošināšana. Turklāt mehānisms atbalstīs stratēģiski svarīgo vērtību ķēdes tādās jomās kā, piemēram, vieda veselības aprūpe, rūpnieciskais lietu internets, rūpniecība, kas rada zemas CO2 emisijas, un kiberdrošība. Uzņēmējdarbības vidē pēc Covid-19 krīzes šādas darbības var būt riskantākas, jo projektu īstenotāji ir lielākā mērā pakļauti riskiem pieprasījuma vai piedāvājuma ziņā. Tādēļ ilgtermiņa investīcijām būs izšķiroša nozīme, lai stiprinātu uzņēmumus, kas īsteno stratēģiski ļoti nozīmīgus projektus. 

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØStratēģisko investīciju mehānisms papildinās Maksātspējas atbalsta instrumentu, kas izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros. Maksātspējas atbalsta instruments ir tūlītējs un pagaidu instruments, kas paredzēts maksātspējas atbalsta sniegšanai Covid-19 krīzes visvairāk skartajiem uzņēmumiem, lai krīzes reaģēšanas pasākuma ietvaros atjaunotu šo uzņēmumu kapitāla pozīciju.

ØAr Stratēģisko investīciju mehānismu tiks īstenota vairāk uz nākotni vērsta pieeja, kas pēckrīzes apstākļos palīdzēs izveidot tirgus, koncentrējot atbalstu uz projektiem, kuri ir būtiski stratēģiskās autonomijas sasniegšanai svarīgākās vērtību ķēdēs vienotajā tirgū; šajā nolūkā tiks atbalstīta Eiropas Savienībā bāzēto projektu paplašināšana ar pārrobežu mēroga investīciju palīdzību.

Finansiālie aspekti

ØPapildu finanšu iemaksa no Next Generation EU instrumenta 15,3 miljardu EUR apmērā, kas paredzēti esošajiem politikas logiem, un 15 miljardi EUR, kas paredzēti Stratēģisko investīciju mehānisma logam, nozīmē to, ka kopējais InvestEU piešķīrums būs 30,3 miljardi EUR. Tas ļaus panākt garantiju līmeni 72 miljardu EUR apmērā, kas nozīmē kopējo investīciju līmeni līdz pat 400 miljardu EUR apmērā.

MAKSĀTSPĒJAS ATBALSTA INSTRUMENTS

Mērķis – mobilizēt privātās investīcijas, lai sniegtu maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kurus skārusi krīze

Mehānisms – budžeta garantijas piešķiršana

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØUzņēmumi pašlaik saņem ievērojamu likviditātes atbalstu, lai palīdzētu tiem pārvarēt krīzes periodu; šo atbalstu galvenokārt sniedz no valstu budžetiem kā pagaidu valsts atbalstu, kura nolūks ir atbalstīt ekonomiku saistībā ar Covid-19 krīzi. Tomēr krīzes rezultātā arvien vairāk uzņēmumu, kas citos apstākļos būtu dzīvotspējīgi, saskarsies ar maksātspējas problēmām, un likviditātes atbalsts nebūs pietiekams. Tas daļēji saistīts ar to, ka likviditātes atbalsts parasti tiek sniegts kā aizdevumi, kas var vēl vairāk pasliktināt uzņēmumu bilances, jo daudzu uzņēmumu gadījumā pēdējos gados pastāvīgi ir palielinājies aizņemto līdzekļu īpatsvars. Tas nozīmē, ka, krīzei sākoties, daudzi ES uzņēmumi bija salīdzinoši vājā finansiālajā stāvoklī un, visticamāk, recesijas laikā strauji pasliktināsies uzņēmumu ieņēmumi un pašu kapitāla situācija.

ØSākotnējās aplēses liecina, ka gadījumā, ja īstenosies pavasara prognozē izklāstītais ekonomikas attīstības pamatscenārijs, tad kopējie zaudējumi, kas radīsies uzņēmumiem ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, līdz gada beigām varētu sasniegt pat 720 miljardus EUR. Spriedzes scenārija gadījumā šie zaudējumi palielinātos līdz aptuveni 1,2 triljoniem EUR. Uzņēmumi var daļēji segt radušos zaudējumus, izmantojot likvīdos aktīvus un apgrozāmo kapitālu, taču daudzos gadījumos šīs rezerves nebūs pietiekamas. Aplēses liecina, ka 35 %–50 % no uzņēmumiem ar vairāk nekā 20 darbiniekiem līdz gada beigām varētu saskarties ar apgrozāmā kapitāla trūkumu atkarībā no tā, vai īstenosies pamatscenārijs vai spriedzes scenārijs. Tas nozīmē, ka negatīvā scenārija gadījumā līdz pat 260 000 Eiropas uzņēmumu, kuros nodarbināti aptuveni 35 miljoni darbinieku, varētu saskarties ar finansējuma trūkumu. Kopumā vairums Eiropas rūpniecības ekosistēmu ir atkarīgas no sarežģītām piegādes ķēdēm, kas vienotā tirgus ietvaros ir izvērstas visās dalībvalstīs. Ja šis kapitāla trūkums netiks novērsts, tas var izraisīt ilgstošu periodu, ko raksturo mazākas investīcijas un augstāks bezdarba līmenis. Kapitāla trūkuma ietekme būs atšķirīga dažādās nozarēs, rūpniecības ekosistēmās un dalībvalstīs, radot atšķirības vienotajā tirgū un ilgstoši kaitējot mūsu produktivitātes potenciālam un spējai atgūties no recesijas.

ØMaksātspējas atbalsta instruments ir jauns un pagaidu instruments, kas izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros, lai nepieļautu to, ka Covid-19 krīzes dēļ iestājas milzīgs kapitāla trūkums un ka citādos apstākļos dzīvotspējīgi uzņēmumi, iespējams, kļūst maksātnespējīgi. Šis instruments palīdzēs mobilizēt privātos resursus, lai atbalstītu dzīvotspējīgus Eiropas uzņēmumus maksātspējas problēmu risināšanā. Instrumentam būs pagaidu raksturs, un tas būs vērsts tikai un vienīgi uz Covid-19 krīzes izraisīto seku pārvarēšanu.

ØDažās dalībvalstīs valsts būs spējīga iesaistīties, lai atbalstītu minētos uzņēmumus. Citās dalībvalstīs valsts atbalsta iespējas būs ierobežotākas. Arī Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas dalībvalstīs ir bijušas atšķirīgas. Ja šādas atšķirības netiks novērstas, tās pastāvīgi izkropļotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vēl vairāk palielinātu ekonomiskās atšķirības Savienībā. Maksātspējas atbalsta instruments līdzsvaros šādus konkurences apstākļu izkropļojumus un atbalstīs vienotā tirgus netraucētu darbību.

Īstenošana

ØMaksātspējas atbalsta instruments piešķirs Savienības garantiju Eiropas Investīciju bankas grupai, lai piesaistītu privāto kapitālu ar nolūku atbalstīt atbalsttiesīgos uzņēmumus, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze.

ØKaut arī tiks nodrošināts, ka visas dalībvalstis un visas nozares var gūt labumu no Savienības garantijas, šīs garantijas izmantošana tiktu orientēta uz dalībvalstīm un nozarēm, ko ekonomiski vissmagāk skārusi Covid-19 krīze, kā arī uz uzņēmumiem tajās dalībvalstīs, kurās valsts sniegtā maksātspējas atbalsta pieejamība ir ierobežotāka.

ØEiropas Investīciju bankas grupa izmantos Savienības garantiju, lai samazinātu privāto investoru risku veikt investīcijas atbalsttiesīgos uzņēmumos, kas tiks panākts, sniedzot garantijas vai finansējumu attiecībā uz investīciju instrumentiem (privāti pārvaldītiem fondiem vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām), kuri darbojas atbilstīgi komerciāliem noteikumiem; rezultātā šādu uzņēmumu atbalstam tiktu piesaistīti privāti resursi. Tas ļaus atbalsttiesīgiem uzņēmumiem meklēt jaunu kapitālu no privātiem investoriem, tādējādi stiprinot savu kapitāla bāzi un novēršot apdraudējumu savai maksātspējai. Šāda starpniecības sistēma nodrošinās to, ka tikai neatkarīgi investīciju instrumentu pārvaldītāji lems par to, kādi uzņēmumi tiks atbalstīti. Privātā sektora, t. i., potenciālo investoru iesaiste ļaus mērķtiecīgāk nodrošināt kapitālu uzņēmumiem, kas patiešām ir dzīvotspējīgi.

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØMaksātspējas atbalsta instruments ir tūlītējs un pagaidu instruments, kas papildina pastiprināto programmas InvestEU MVU logu, palielināto kohēzijas politikas finansējumu, kurš paredzēts MVU, un Covid-19 garantiju fondu, ko pašlaik izveido Eiropas Investīciju banka, kā arī Stratēģisko investīciju mehānismu programmas InvestEU ietvaros.

ØŠis instruments papildinātu valstu politikas pasākumus (tos ievieš neliels skaits dalībvalstu), lai nodrošinātu to, ka maksātspējas atbalsts ir pieejams visā Savienībā. Instrumentu izmantošanas nosacījumiem būtu jāatbilst noteikumiem par valsts atbalstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu atbalsta iespējamu apvienošanu ar dalībvalstu tieši sniegto atbalstu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā instrumenta Eiropas mēroga raksturu un fondu komerciālo pārvaldību.

Finansiālie aspekti

Finansējums 31 miljarda EUR apmērā palielinās pašreizējās finanšu shēmas ietvaros paredzēto ES garantijas apmēru par 66 miljardiem EUR. Jau no 2020. gada šī garantija ļaus piesaistīt investīcijas aptuveni 300 miljardu EUR apmērā.

PROGRAMMA “ES VESELĪBA”

Mērķis – investīcijas veselības drošībā un veselības aprūpes sistēmu noturībā

Mehānisms – dotācijas un iepirkums

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØVērienīgā, atsevišķā programma “ES Veselība” atspoguļos pieredzi, kas gūta Covid-19 krīzes gaitā un saistībā ar iepriekšējām veselības programmām. Tā var palīdzēt veidot un atjaunot ārstēšanas spējas, kā arī aprīkojuma un zāļu piegādes, tādējādi sniedzot atbalstu ar veselību saistīto izaicinājumu pārvarēšanai nākotnē. Jaunā programma būs svarīgs instruments, kas palīdzēs Eiropai sagatavoties turpmākiem apdraudējumiem veselības jomā.

ØProgrammas mērķis būs izveidot visaptverošu satvaru šādu veselības apdraudējumu novēršanai, radīt saikni ar visām attiecīgajām, ar veselību saistītajām ES programmām un noteikt jaunus veidus, kā īstenot atbilstošus pasākumus un nodrošināt medicīnisko pretdarbības pasākumu un resursu pieejamību nopietnu veselības apdraudējumu gadījumā.

ØProgrammas pirmā daļa attieksies uz veselības drošību. Šajā programmas daļā tiks paredzēts spēcīga, juridiski pamatota un ar finansiāliem līdzekļiem labi nodrošināta sistēma veselības krīžu novēršanai, sagatavotībai šādām krīzēm un reaģēšanai uz tām Eiropas Savienībā. Šāda sistēma pastiprinās valstu un ES ārkārtas situāciju plānošanas spēju un ļaus dalībvalstīm kopā risināt kopīgos veselības apdraudējumus, jo īpaši pārrobežu apdraudējumus (ieskaitot no trešām valstīm), kur ES iejaukšanās var dot taustāmu labumu.

ØProgrammas otrā daļa atbalstīs ilgāka termiņa pieeju, kura orientēta uz redzējumu „Viena veselība” un kuras mērķis ir uzlabot veselības rezultātus, izveidojot visās dalībvalstīs efektīvas un iekļaujošas veselības aprūpes sistēmas, kā arī panākot uzlabojumus attiecībā uz slimību profilaksi un uzraudzību, veselības veicināšanu, piekļuvi veselības aprūpei, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī pārrobežu sadarbību veselības jomā. 

ØJaunā programma attieksies arī uz nepārnēsājamām slimībām. Covid-19 pandēmijas gaitā ir pierādījies, ka šīs slimības ir spēcīgs faktors attiecībā uz mirstību.

ØTurklāt vērienīgas, specifiskas iniciatīvas varētu būt vērstas uz to, lai izskaustu konkrētas slimības, piemēram, samazināt dzemdes kakla vēža un sezonālās gripas gadījumu skaitu. Šādas iniciatīvas palīdzētu nepieļaut kaitējumu, no kura var izvairīties, un novēršamas izmaksas, kā arī samazināt nevienlīdzību veselības jomā.

Īstenošana

ØProgramma balstīsies uz jau pašlaik notiekošo darbu, piemēram to, ko veic Eiropas references tīkli reto slimību un krīžu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā, lai tādējādi nodrošinātu pietiekamu kritisko masu un apjomradītus ietaupījumus. Programma atbalstīs augšupēju konverģenci un sekmēs profilaksi, aprūpes integrāciju un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei.

ØAr programmas palīdzību tiks nodrošinātas ilgtspējīgas investīcijas struktūrās un instrumentos, kas vajadzīgi operatīvajam atbalstam Eiropas Savienībā, lai tiktu galā ar krīzēm veselības nozarē, veicinātu pasākumus novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā un atbalstītu patiesu starpnozaru koordināciju ES līmenī. Darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar ECDC, EMA, EFSA vai ECHA, ekspertu grupām un ES references laboratorijām, kā arī ar starptautiskām struktūrām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju.

ØPamatojoties uz zinātniskiem atzinumiem, programma “ES Veselība” nodrošinās tādu izstrādājumu stratēģisko iepirkumu kā, piemēram, biocīdi (dezinfekcijas līdzekļi), testēšanas reaģenti, aizsargaprīkojums, pirmās nepieciešamības zāles, medicīnas iekārtas, diagnostiskie reaģenti (piemēram, elpošanas atbalsta sistēmas, DT skeneri) un citas attiecīgas preces (piemēram, injekcijas materiāli un sterili pārsēji). Programmas mērķis būs nodrošināt to, ka dalībvalstīm vajadzības gadījumā laikus būs pieejami pienācīgi pretpasākumi attiecībā uz svarīgākajām infekcijas slimībām. Programma arī stimulēs vakcīnu izstrādi, ražošanu un izvēršanu Savienībā, kā arī to, lai Eiropas Savienībā atsāktu zāļu un aktīvo farmaceitisko vielu/prekursoru ražošanu.

ØJaunā programma atbalstīs rescEU mehānisma ietvaros īstenotos centienus ar nolūku stiprināt Eiropas medicīnisko korpusu, subsidējot pastāvīgas ekspertu grupas. Pamatojoties uz veterinārijas jomā gūto pieredzi, no programmas līdzekļiem tiks subsidēti veselības un loģistikas jomas eksperti un – vajadzības gadījumā – medicīnas personāls, ko jebkurā laikā varēs aktivizēt un izvietot visā Eiropas Savienībā, lai sniegtu konsultācijas un speciālās zināšanas. Ekspertu komandas tiks atbalstītas ar aprīkojumu (piemēram, ar mobilām laboratorijām).

ØProgramma arī atbalstīs koordināciju starp veselības aprūpes infrastruktūras struktūrām un medicīnas un veterināro laboratoriju spējām visā Savienībā, tostarp veicot sagatavošanas darbu, lai izveidotu Eiropas līmeņa infrastruktūru informācijas apmaiņai par intensīvās aprūpes iespējām. Programmas ietvaros tiks izveidota vienkārša sistēma, kuras mērķis ir atbalstīt kopējas procedūras izstrādājumu, instrumentu un pakalpojumu iepirkumam pārrobežu mērogā, kas apliecinātu to, ka veselības aprūpes sistēmu sadarbības jomā Eiropas Savienība var sniegt skaidru pievienoto vērtību.

ØProgramma “ES Veselība” palīdzēs piesaistīt finansējumu svarīgiem pasākumiem e-veselības jomā un papildinās programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros paredzēto finansējumu, tostarp sekmējot datu izmantošanu veselības aprūpē, pētniecībā un politikas veidošanā (Eiropas veselības datu telpas kontekstā) ar datu mākoņu vai citas infrastruktūras, kā arī datietilpīgu tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta rīku) starpniecību. Programma atbalstīs televeselības pakalpojumu pastiprinātu izmantošanu, tostarp Eiropas references tīklu telemedicīnas modeļa pārņemšanu un stiprināšanu. Programma palīdzēs izstrādāt Eiropas mēroga kritērijus un starptautiskus risinājumus.

ØProgramma palīdzēs sekmēt slimību profilaksi, tostarp tā atbalstīs dalībvalstu politikas virzienus un balstīsies uz dalībvalstu skaidriem tehniskiem norādījumiem un politisko izvēli attiecībā uz slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida veicināšanu. Programma palīdzēs apkopot datus un pienācīgi apmainīties ar pieejamiem datu un informācijas avotiem starp ES dienestiem, ES aģentūrām un valstu un starptautiskajām veselības jomas struktūrām, kā arī sekmēt uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi slimību profilakses un pārvaldības jomā.

ØProfilakses pasākumu pamatā būs patiesa pieeja “Viena veselība” slimību pārvarēšanai, un tie ietvers zināšanu un izpratnes vairošanu par zoonožu un potenciālo zoonožu attīstību.

ØProgramma atbalstīs darbības, kuru mērķis ir uzlabot infekciju profilaksi un kontroli, ātri un pareizi veikt testēšanu un diagnosticēt infekcijas, ārstēt pacientus, izmantojot piemērotus antimikrobiālos līdzekļus, un samazināt bīstamu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu visās jomās. Programmas starptautiskais komponents nodrošinās to, ka Eiropas veselības politika ir saistīta ar starptautiskajām norisēm, un lietderīgi papildinās pasākumus tādos jautājumos, kuriem ir reģionāla un globāla nozīme.

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØGalvenais princips būs tāds, ka jaunā programma būs katalizators jaunām pieejām, kuru pamatā ir paraugprakse, inovatīvi risinājumi vai pētniecības projektu rezultāti, proti, programma palīdzēs izmēģināt un testēt šīs pieejas uzņēmīgās populācijas līmenī, pirms šīs pieejas tiks ieviestas pilnā apmērā. Jaunā programma arī mijiedarbosies ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Šis mehānisms stimulēs jaunas reformas, savukārt jaunā programma “ES Veselība” var atbalstīt īstenošanas koordināciju visās dalībvalstīs.

ØJaunās programmas mērķis būs gūt rezultātus, kas ir tieši vērsti uz veselību. Tādējādi tā radīs sinerģiju un palīdzēs panākt to, ka veselība tiek integrēta tādās citās ES programmās kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, programma “Apvārsnis Eiropa”, programma “Digitālā Eiropa”, Vienotā tirgus programma un kopējā lauksaimniecības politika. Jaunā programma jo īpaši sadarbosies ar rescEU mehānismu un to papildinās; šis mehānisms ir vērsts uz tiešajām spējām reaģēt uz krīzēm, uzkrājumu veidošanu, aprīkojuma un personāla izvēršanu un nosūtīšanu ārkārtas situācijās, savukārt jaunā programma sniegs vajadzīgo ieguldījumu veselības jomā.

ØJaunajā programmā ir paredzēta sadarbība ar dalībvalstīm, ievērojot kompetenču sadalījumu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā, un izmantojot esošos sadarbības mehānismus tā, lai galvenā uzmanība tiktu veltīta stratēģiskiem un pārrobežu aspektiem.

ØŠīs programmas ietvaros veiktās investīcijas nāks par labu papildināmībai ar to aģentūru rezultātiem, kuras darbojas veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz paraugprakses, uzraudzības protokolu vai spēju veidošanas programmu nodošanu.

ØJaunā programma – ciešā sadarbībā ar topošo rescEU programmu – atbalstīs arī Savienības un tās dalībvalstu kopīgos centienus nodrošināt medicīnas resursu (zāļu, vakcīnu, cilvēkresursu, aprīkojuma) pieejamību.

Finansiālie aspekti

ØNext Generation EU instrumenta ietvaros mobilizētais papildu finansējums būs 7,7 miljardi EUR.

SAVIENĪBAS CIVILĀS AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMS/rescEU 

Mērķis – pastiprināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spējas

Mehānisms – dotācijas un iepirkums

Krīzes izraisītās vajadzības un paredzamās sekas

ØPateicoties Savienības civilās aizsardzības mehānisma/rescEU spēju pastiprināšanai, Eiropas Savienība un dalībvalstis būs labāk sagatavotas krīzēm un varēs ātri un elastīgi reaģēt uz tām; tas it īpaši attiecas uz krīzēm, kuru lielā ietekme var potenciāli kaitēt mūsu ekonomikai un sabiedrībai, kā tas skaidri redzams Covid-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā. Lai gan šādas, liela mēroga ārkārtas situācijas un katastrofas notiek salīdzinoši reti, tomēr tās var radīt nopietnu un ilgstošu kaitējumu mūsu tautsaimniecībām un sabiedrībām, un tādēļ ir vajadzīgs daudz augstāks plānošanas un sagatavotības līmenis.

ØPamatojoties uz krīzes laikā gūto pieredzi, paplašinātajām rescEU spējām būtu jāļauj Eiropas Savienībai attīstīt un iegūt uzkrājumu veidošanas spējas kopā ar attiecīgajām nosūtīšanas spējām (tādas spējas kā, piemēram, noliktavu telpas, transporta līdzekļi un vispārējais loģistikas atbalsts).

ØLai ES mērogā nodrošinātu efektīvu reaģēšanu uz liela mēroga ārkārtas situācijām, rescEU mehānismam ir vajadzīga maksimāla elastība un patiesas spējas rīkoties ES līmenī (tostarp budžeta un operatīvā elastība un racionalizācija) situācijās, kad krīzes pārņemtās dalībvalstis to nespēj darīt.

ØPateicoties atjauninātajai programmai, Savienība iegūs spējas un spēcīgu loģistikas infrastruktūru, kas ir piemērota reaģēšanai uz dažādu veidu ārkārtas situācijām, tostarp tādām ar medicīnisko komponentu. Tas ietvertu mehānismus, kuri Eiropas Savienībai ļautu:

·iegādāties, īrēt, nomāt un uzglabāt apzinātās rescEU spējas,

·nogādāt Eiropas Savienībā izstrādājumus un personālu no valstīm ārpus ES un nosūtīt tos ES teritorijā,

·ātri transportēt izstrādājumus un personālu no vairākām vietām Eiropas Savienībā uz citām vietām ES iekšienē, kur šie izstrādājumi un personāls ir vajadzīgi. Starptautiskā mērogā izmantojamas speciālās zināšanas par visu veidu katastrofām (tostarp “lidojošie medicīnas eksperti”, proti, ārsti speciālisti, medmāsas, epidemiologi, intensīvās terapijas speciālisti un integrētas, labi aprīkotas neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības),

·ātri pārvietot katastrofu upurus/pacientus uz vietu, kur viņi var saņemt visefektīvāko aprūpi (gadījumos, kad vietējā un valsts mēroga spējas pārslogotas). Šāda infrastruktūra ietvers pieejamo aprūpes iestāžu sistēmu visās dalībvalstīs.

ØMehānismā būs ietverta uzlabota un integrēta sakaru sistēma saziņai reāllaikā, kura būs pieejama visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos resursus jebkurā brīdī var aktivizēt īsā laikā.

ØTiks uzlabots arī starptautiskās sagatavotības un reaģēšanas komponents, lai spējas varētu izmantot arī ārpus ES.

Īstenošana

ØEiropas Savienība varēs tieši iegādāties, finansēt un ieviest adekvātas stratēģiskās rescEU spējas, loģistikas noliktavas un loģistikas transportu, kā arī savstarpēji savienotu infrastruktūru informācijas pārvaldībai ārkārtas situācijās, kura ir piemērota reaģēšanai uz jebkāda veida ārkārtas situācijām un ir izvēršama rescEU aizbildnībā. Šīs stratēģiskās spējas papildinās dalībvalstu spējas. Tās būtu jāizvieto vairāku ES dalībvalstu teritorijā tā, lai, reaģējot uz ārkārtas situāciju, varētu nodrošināt visefektīvāko pārklājumu ģeogrāfiskajā ziņā. No ES budžeta tiktu segtas izmaksas par ievešanu/izvešanu/transportēšanu, kā arī uzglabāšanas un finanšu izmaksas.

ØKomisijai vajadzētu būt iespējai iegādāties, īrēt vai nomāt transporta un loģistikas spējas (daudzfunkcionāls gaisa transports/transporta jauda). Tas ļautu Eiropas Savienībai reaģēt uz jebkāda veida ārkārtas situāciju Eiropas Savienības iekšienē un trešās valstīs (tostarp medicīniska rakstura ārkārtas situāciju – katastrofās cietušo, pacientu, ārstu, Eiropas medicīniskās palīdzības vienību pārvietošana, repatriācijas operācijas un visu veidu kravas transportēšana saistībā ar reaģēšanu uz ārkārtas situācijām). Palīdzības uzglabāšanai noliktavās un transportēšanas spējām vajadzētu būt stratēģiskā veidā savstarpēji saistītām, lai tādējādi palielinātu piegādes ātrumu un nodrošinātu piegādes ķēdes labu darbību.

ØAdministratīvās procedūras tiks ierobežotas līdz minimumam, lai samazinātu slogu un kavēšanos, kas ārkārtas situācijās ir ļoti svarīgi.

ØrescEU mehānismā būs paredzēti noteikumi, kuri ļaus panākt budžeta elastību, tostarp attiecībā uz novēršanas un sagatavotības komponenta daudzgadu plānošanu, kā arī attiecībā uz to, lai nodrošinātu reaģēšanas pasākumiem paredzēto līdzekļu tūlītēju pieejamību un elastību. Kā skaidri liecina Covid-19 krīze, ārkārtas situācijas pēc savas būtības ir neparedzamas un nenorit vienmērīgi pa visu plānošanas periodu; taču tad, ja ārkārtas situācija rodas, reaģēšanas ātrumam ir izšķiroša nozīme.

Papildināmība ar ES un valstu rīcībpolitikām

ØUzlabotais Savienības civilās aizsardzības mehānisms/rescEU veidos pamatu integrētākai ārkārtas situāciju pārvaldības pieejai. Pateicoties savam uzlabotajam Eiropas ārkārtas situāciju pārvaldības centram, šis mehānisms būs operatīvā vienas pieturas aģentūra, kas pārvalda ES stratēģiskās spējas un nodrošina ātru un efektīvu reakciju uz visu veidu liela mēroga krīzēm.

ØTas kalpos visām dalībvalstīm dažādās nozarēs, un atkarībā no krīzes situācijas tam būs dažādu veidu stratēģiskās rescEU spējas. Ar mehānisma loģistikas spējām būtu jāpietiek, lai pārvietotu preces, medicīnas personālu un pacientus tādā mērā, kas vajadzīgs ikvienai pārslogotai valstij, kā rezultātā laikus tiktu sniegta reāla ES pievienotā vērtība.

ØTiks nodrošināta Savienības civilās aizsardzības mehānisma/rescEU komponenta un jo īpaši tā ārkārtas krājumu veidošanas spēju papildināmība ar citiem ES finansētiem sagatavotības pasākumiem. Tās pamatā būs īpaši kritēriji, piemēram, aptverto priekšmetu kategorijas (specializēti nišas izstrādājumi, vispārīgas vajadzības, pirmās palīdzības sniedzējiem paredzēti priekšmeti u. tml.).

Finansiālie aspekti

ØNext Generation EU instrumenta ietvaros mobilizētais rescEU papildu finansējums būs 2 miljardi EUR.

Top