02014R0241 — LV — 07.07.2015 — 003.003

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 074, 14.3.2014., 8. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/488 (2014. gada 4. septembris),	L 78	1	24.3.2015
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/850 (2015. gada 30. janvāris),	L 135	1	2.6.2015
►M3	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/923 (2015. gada 11. marts),	L 150	1	17.6.2015

---

▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 241/2014

(2014. gada 7. janvāris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

I

NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi attiecībā uz:

▼M3

▼B

II

NODAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI

1.

IEDAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls un instrumenti

1.

apakšiedaļa

Paredzamas dividendes un maksas

2. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama dividende” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1.  Paredzamo dividenžu apjomu, ko iestādes atskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktā, nosaka saskaņā ar 2. līdz 4. punktu.

2.  Ja iestādes vadības struktūra ir pieņēmusi oficiālu lēmumu vai ierosinājusi lēmumu attiecīgajai iestādes struktūrai par izmaksājamo dividenžu summu, šo summu atskaita no atbilstošās starpposma vai gada beigu peļņas.

3.  Ja tiek izmaksātas starpposma dividendes, starpposma peļņas atlikušo summu, kas iegūta 2. punktā noteiktā aprēķina rezultātā un kas pieskaitāma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, samazina, ņemot vērā 2. un 4. punktā paredzētos noteikumus, par paredzamo dividenžu summu, kuras izmaksa ir gaidāma no šīs atlikušās starpposma peļņas ar pilnā finanšu gada galīgajām dividendēm.

4.  Pirms vadības struktūra ir oficiāli pieņēmusi lēmumu par dividenžu izmaksu vai ierosinājusi attiecīgajai struktūrai lēmumu par dividenžu izmaksu, paredzamo dividenžu summa, kas iestādēm jāatskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, ir vienāda ar starpposma vai gada beigu peļņu, kas reizināta ar dividenžu izmaksas rādītāju.

5.  Dividenžu izmaksas rādītāju nosaka, balstoties uz dividenžu politiku, ko attiecīgajam laikposmam apstiprinājusi vadības struktūra vai cita attiecīgā struktūra.

6.  Ja dividenžu politikā ir iekļauts izmaksas apmēra diapazons, nevis fiksēta summa, 2. punkta nolūkos izmantojama šā diapazona augšējā robeža.

7.  Ja nav apstiprinātas dividenžu politikas vai ja, pēc kompetentās iestādes domām, ir ticams, ka iestāde nepiemēros savu dividenžu politiku vai šī politika nav piesardzīgs pamats, uz kuru balstīties, nosakot atskaitījuma summu, dividenžu izmaksas rādītāju balsta uz lielāko no šādām vērtībām:

8.  Kompetentā iestāde var atļaut iestādei pielāgot 7. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto dividenžu izmaksas rādītāja aprēķinu, lai izslēgtu ārkārtas dividendes, kuras izmaksātas šajā periodā.

9.  Atskaitāmo paredzamo dividenžu summu nosaka, ņemot vērā jebkādus regulatīvos ierobežojumus attiecībā uz peļņas sadali, jo īpaši ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( 1 ) 141. pantu. Peļņas apjomu pēc paredzamo maksu atskaitīšanas, uz ko attiecas šādi ierobežojumi, var pilnībā iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, ja ir izpildīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais kritērijs. Ja šādi ierobežojumi ir piemērojami, atskaitāmās paredzamās dividendes balstās uz kapitāla saglabāšanas plānu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 142. pantu.

10.  Paredzamo dividenžu summa, kura izmaksājama veidā, kas nesamazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, piemēram, dividendes akciju veidā (angļu valodā sauktas par scrip-dividends), netiek atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos iekļaujamās starpposma vai gada beigu peļņas.

11.  Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām dividendēm, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama maksa” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1.  Paredzamo maksu, kas jāņem vērā, summā iekļauj:

2.  Paredzamās maksas, kas nav jau ņemtas vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, attiecina uz starpposma periodu, kurā tās ir radušās, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos šo maksu saprātīga summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3.  Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām maksām, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

2.

apakšiedaļa

Kooperatīvas sabiedrības, krājsabiedrības, savstarpējas sabiedrības un līdzīgas iestādes

4. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par kooperatīvām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1.  Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2.  Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

3.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4.  Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, gadījumā ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamajos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei.

5. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par krājsabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nolūkos

1.  Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par krājsabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2.  Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

3.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4.  Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka šis nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi.

6. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par savstarpējām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nolūkos

1.  Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par savstarpējo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2.  Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

3.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī ir ļauts emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4.  Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpēju sabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu. Uzskatāms, ka šie nosacījumi ir izpildīti, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas piešķir tiesības uz peļņu un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos.

7. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par līdzīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nolūkos

1.  Kompetentās iestādes var noteikt, ka noteikts uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvām sabiedrībām, savstarpējām sabiedrībām un krājsabiedrībām līdzīgu iestādi Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2.  Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

3.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4.  Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, ir jāizpilda viens vai vairāki no šiem nosacījumiem:

▼M2

7.a pants

Peļņas sadale pēc likmes, kas rada nesamērīgu slogu pašu kapitālam

1.  Uzskata, ka peļņas sadale par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. pantā, nerada nesamērīgu slogu kapitālam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.  Ja nosacījums 1. punkta f) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka tikai instrumentu ar dividenžu likmi summa, kas pārsniedz noteikto robežlielumu, rada nesamērīgu slogu kapitālam.

3.  Ja kāds no nosacījumiem 1. punkta a)–e) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka visi atlikušie instrumenti ar dividenžu likmi rada nesamērīgu slogu kapitālam.

7.b pants

Preferenciāla peļņas sadale attiecībā uz preferenciālām tiesībām uz peļņas sadales maksājumiem

1.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. pantā, peļņas sadali par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu uzskata par preferenciālu attiecībā pret citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja peļņas sadales līmeņi ir diferencēti, ja vien nav izpildīti nosacījumi šīs regulas 7.a pantā.

2.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību un kurus emitējušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. pantā minētās iestādes, ja peļņas sadale ir balsstiesīgu instrumentu peļņas sadales reizinājums ar likmi un šī peļņas sadale pēc likmes ir noteikta līgumā vai statūtos, peļņas sadali neuzskata par preferenciālu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.  Ja nosacījums 2. punkta f) apakšpunktā nav izpildīts, tikai instrumentu ar dividenžu likmi summu, kas pārsniedz noteikto robežlielumu, diskvalificē no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

4.  Ja kāds no nosacījumiem 2. punkta a)–e) apakšpunktā nav izpildīts, visus atlikušos instrumentus ar dividenžu likmi diskvalificē no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

5.  Šā panta 2. punkta vajadzībām, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu peļņas sadali balsstiesīgiem instrumentiem vai instrumentiem bez balsstiesībām izsaka, atsaucoties uz pirkuma cenu instrumenta emisijas brīdī, instrumentam vai instrumentiem, kas ir izteikti, atsaucoties uz pirkuma cenu emisijas brīdī, formulas pielāgo šādi:

6.  Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, kuriem ir mazāk vai nav balsstiesību, kurus emitējušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. pantā minētās iestādes, ja peļņas sadale nav peļņas sadales likme par balsstiesīgiem instrumentiem, peļņas sadali neuzskata par preferenciālu, ja ir izpildīts kāds no 7. punktā minētajiem nosacījumiem un abi 8. punktā minētie nosacījumi.

7.  Šā panta 6. punkta vajadzībām piemēro kādu no turpmāk minētajiem nosacījumiem a) vai b) apakšpunktā:

8.  Šā panta 6. punkta vajadzībām piemēro abus turpmāk minētos nosacījumus:

9.  Šā panta 7. punkta a) apakšpunkta vajadzībām viena turētāja balsstiesības uzskata par ierobežotām tikai šādos gadījumos:

10.  Šā panta vajadzībām uzskata, ka viena gada termiņš beidzas iestādes jaunāko finanšu pārskatu datumā.

11.  Iestādes novērtē atbilstību 7. un 8. punktā minētajiem nosacījumiem un informē kompetento iestādi par novērtējuma rezultātu vismaz šādās situācijās:

12.  Ja nosacījums 8. punkta b) apakšpunktā nav izpildīts, uzskata, ka tikai instrumentu bez balsstiesībām summa, kuriem peļņas sadale pārsniedz noteikto robežlielumu, rada preferenciālu peļņas sadali.

13.  Ja nosacījums 8. punkta a) apakšpunktā nav izpildīts, peļņas sadali par visiem atlikušajiem instrumentiem bez balsstiesībām uzskata par preferenciālu, ja vien tā neatbilst nosacījumiem 2. punktā.

14.  Ja nosacījumi 7. punktā nav izpildīti, peļņas sadali par visiem atlikušajiem instrumentiem bez balsstiesībām uzskata par preferenciālu, ja vien tā neatbilst nosacījumiem 2. punktā.

15.  Prasība, kas minēta 7. punkta a) apakšpunkta i) punktā, vai prasība, kas minēta 8. punkta b) apakšpunktā, vai abas prasības attiecīgi var nepiemērot, ja ir izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

7.c pants

Izmaksas rādītāja aprēķināšana 7.b panta 8. punkta b) apakšpunkta vajadzībām

1.  Šīs regulas 7.b panta 8. punkta b) apakšpunkta vajadzībām iestādes izvēlas a) vai b) apakšpunktā aprakstīto veidu, lai aprēķinātu izmaksas rādītāju. Iestāde laika gaitā konsekventi ievēro izvēlēto veidu.

2.  Šā panta 1. punkta vajadzībām peļņa ir summa, kas uzrādīta 670. rindā 2. veidnē III pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 680/2014 ( 2 ), vai, attiecīgā gadījumā, summa, kas uzrādīta 670. rindā 2. veidnē IV pielikumā minētajai īstenošanas regulai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013.

7.d pants

Preferenciāla peļņas sadale attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību

Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta vajadzībām peļņas sadali par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu uzskata par preferenciālu attiecībā pret citiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem un attiecībā uz peļņas sadales maksājumu secību, ja ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

▼B

3.

apakšiedaļa

Netieša finansēšana

8. pants

Kapitāla instrumentu netieša finansēšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1.  Kapitāla instrumentu netieša finansēšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 63. panta c) punktu, ir finansēšana, kas nav tieša.

2.  1. punkta nolūkos tieša finansēšana apzīmē situācijas, kurās iestāde ir piešķīrusi ieguldītājam aizdevumu vai citu jebkāda veida finansējumu, kas tiek izmantots kapitāla instrumentu iegādei.

3.  Tieša finansēšana ietver arī finansējumu, kurš piešķirts mērķiem, kas nav iestādes kapitāla instrumentu iegāde, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 36. punktā, vai kura ir uzskatāma par saistītu pusi definīciju, kas sniegta 24. starptautiskā grāmatvedības standarta par informācijas atklāšanu par saistītām pusēm 9. punktā, izpratnē, un ko Savienībā piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 3 ), ņemot vērā kompetentās iestādes definētas papildu norādes, ja iestāde nespēj pierādīt visus šos apstākļus:

9. pants

Kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamie veidi un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1.  Iestādes kapitāla instrumentu iegādes netiešas finansēšanas piemērojamie veidi un būtība ir šādi:

2.  Lai finansēšanu varētu uzskatīt par netiešu 1. punkta nolūkos, attiecīgā gadījumā ir jāievēro arī šādi nosacījumi:

3.  Nosakot, vai kapitāla instrumenta iegāde ietver tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu, no vērā ņemamās summas atņem visus atsevišķi novērtētos vērtības samazinājuma atskaitījumus, kas ir piemēroti.

4.  Lai izvairītos no atzīšanas par tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu un gadījumā, ja fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē vai kura ir uzskatāma par saistītu personu, kā minēts 3. punktā, ir piešķirts aizdevums vai cita veida finansējums vai garantija, iestāde pastāvīgi nodrošina, ka tā nav sniegusi aizdevumu vai cita veida finansējumu vai garantijas nolūkā tieši vai netieši parakstīt iestādes kapitāla instrumentus. Ja aizdevums vai cita veida finansējums vai garantijas ir piešķirti cita veida pusēm, iestāde veic šo kontroli, cenšoties sasniegt rezultātu.

5.  Attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un līdzīgām iestādēm – ja valsts tiesību aktos vai iestādes statūtos ir paredzēts iestādes klienta pienākums parakstīt kapitāla instrumentus, lai saņemtu aizdevumu, šo aizdevumu neuzskata par tiešu vai netiešu finansēšanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

4.

apakšiedaļa

Kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi

10. pants

Savstarpējo sabiedrību, krājsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētu kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1.  Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ar dzēšanas iespēju tikai tad, ja šāda iespēja ir paredzēta piemērojamos valsts tiesību aktos.

2.  Iestādes spēja ierobežot dzēšanu, pamatojoties uz kapitāla instrumentus reglamentējošiem noteikumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 78. panta 3. punktā, ietver gan tiesības atlikt dzēšanu, gan tiesības ierobežot dzēšamo apjomu. Iestāde spēj atlikt dzēšanu vai ierobežot dzēšamo apjomu uz neierobežotu laiku saskaņā ar 3. punktu.

3.  Dzēšanas ierobežojumu apmēru, kas iekļauts instrumentus reglamentējošos noteikumos, iestāde nosaka, balstoties uz iestādes prudenciālo situāciju jebkurā laikā, ņemot vērā jo īpaši, taču ne tikai:

11. pants

Savstarpējo sabiedrību, krājsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētu kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1.  Dzēšanas ierobežojumi, kas iekļauti līgumiskajos vai juridiskajos noteikumos, kuri reglamentē instrumentus, neliedz kompetentajai iestādei papildus ierobežot instrumentu dzēšanu pienācīgā veidā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā.

2.  Kompetentās iestādes novērtē instrumentu reglamentējošajos līgumiskajos un juridiskajos noteikumos iekļauto dzēšanas ierobežojumu pamatojumu. Ja tās nav pārliecinātas, ka ierobežojumu pamatojums ir pienācīgs, tās pieprasa iestādēm grozīt attiecīgos līgumiskos noteikumus. Ja, nepastāvot līgumiskiem noteikumiem, instrumentus reglamentē valsts tiesību akti, minētie tiesību akti ļauj iestādei ierobežot dzēšanu, kā minēts 10. panta 1. līdz 3. punktā, lai instrumentus atzītu par pirmā līmeņa pamata kapitālu.

3.  Iestāde visus lēmumus ierobežot kapitāla dzēšanu iekšēji dokumentē un rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei, tai skaitā iemeslus, kāpēc, ņemot vērā 3. punktā izklāstītos kritērijus, dzēšana ir tikusi daļēji vai pilnībā atteikta vai atlikta.

4.  Ja tiek pieņemti vairāki lēmumi ierobežot dzēšanu tajā pašā laika posmā, iestādes var dokumentēt šos lēmumus vienotā dokumentu kopumā.

2.

IEDAĻA

Prudenciālie filtri

12. pants

Jēdziens “peļņa no pārdošanas” Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1.  Jēdziens “peļņa no pārdošanas”, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nozīmē jebkādu atzītu iestādes peļņu no pārdošanas, kas ir iegrāmatota kā jebkura pašu kapitāla elementa pieaugums un saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kuri rodas no vērtspapīrotu aktīvu pārdošanas, kad tie tiek izslēgti no iestādes bilances vērtspapīrošanas darījuma kontekstā.

2.  Atzīto peļņu no pārdošanas konstatē kā starpību starp a) un b) apakšpunktā minētajām vērtībām, kas noteiktas, piemērojot attiecīgo grāmatvedības regulējumu:

3.  Atzītā peļņa no pārdošanas, kas saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, šajā kontekstā nozīmē gaidāmo nākotnes “atlikušo starpību”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. pantā.

3.

IEDAĻA

Atskaitījumi No Pirmā Līmeņa Pamata Kapitāla Posteņiem

13. pants

Kārtējā finanšu gada zaudējumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla aprēķināšanai gada gaitā un neatkarīgi no tā, vai iestāde noslēdz savus finanšu pārskatus katra starpposma perioda beigās, iestāde veic savu peļņas un zaudējumu uzskaiti un atskaita jebkādus radušos zaudējumus no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, tiklīdz tie rodas.

2.  Lai veiktu iestādes peļņas un zaudējumu uzskaiti saskaņā ar 1. punktu, ienākumus un izdevumus konstatē, izmantojot to pašu procesu un pamatojoties uz tiem pašiem grāmatvedības standartiem, kas ievēroti gada beigu finanšu pārskatā. Ienākumus un izdevumus aplēš piesardzīgi un iekļauj starpposma periodā, kurā tie radušies, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos saprātīga gaidāmo gada ienākumu un izdevumu summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3.  Ja kārtējā finanšu gada zaudējumi jau ir samazinājuši pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā, atskaitījums nav nepieciešams. Šā panta nolūkos finanšu pārskats nozīmē, ka peļņa un zaudējumi ir konstatēti pēc starpposma vai gada beigu kontu slēgšanas saskaņā ar grāmatvedības regulējumu, kas attiecas uz iestādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un Padomes Direktīvu 86/635/EEK ( 5 ) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem.

4.  Šā panta 1. līdz 3. punkts tādā pašā veidā ir piemērojams peļņai un zaudējumiem, kas iekļauti citos uzkrātajos visaptverošajos ienākumos.

14. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos

1.  Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tiek veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.  Ieskaitu starp atliktā nodokļa aktīviem un attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām veic atsevišķi attiecībā uz katru ar nodokli apliekamo sabiedrību. Attiecīgās atliktā nodokļa saistības aprobežojas tikai ar tām saistībām, kas izriet no tās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, kurā ir atliktie aktīvi. Atliktā nodokļa aktīvu un saistību aprēķināšanai konsolidētā līmenī ar nodokli apliekamā sabiedrība ietver arī sabiedrības, kuras iekļautas tajā pašā nodokļu maksātāju grupā, fiskālajā konsolidācijā, fiskālajā vienībā vai konsolidētajā nodokļu deklarācijā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

3.  Attiecīgo atliktā nodokļa saistību summa, kas kvalificējas ieskaitam pret atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir vienāda ar starpību starp a) apakšpunktā noteikto summu un b) apakšpunktā noteikto summu:

15. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1.  Kompetentā iestāde piešķir Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iepriekšējo atļauju tikai, ja neierobežotā spēja izmantot attiecīgos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus ietver tiešu un netraucētu piekļuvi aktīviem, piemēram, ja aktīvu izmantošana nav liegta ar jebkāda veida ierobežojumu un attiecībā pret šiem aktīviem nav jebkāda veida trešo personu prasījumu.

2.  Ir ticams, ka netraucēta piekļuve aktīviem pastāv, ja iestādei katru reizi, kad tā vēlas piekļūt līdzekļu pārpalikumam pensiju plānā, nav jāpieprasa un jāsaņem īpaša atļauja no pensiju fonda pārvaldnieka vai pensiju saņēmējiem.

▼M3

15.a pants

Netiešas līdzdalības Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  Šīs regulas 15.c, 15.d, 15.e un 15.i panta piemērošanas vajadzībām jēdzienā “starpnieksabiedrība”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 114. apakšpunktā, ietilpst jebkura turpmāk norādītā vienība, kas tur finanšu sektora sabiedrības kapitāla instrumentus:

2.  Neskarot 1. punkta h) apakšpunktu, jēdzienā “starpnieksabiedrība”, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 114. apakšpunktā, neietilpst:

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām definētu pabalstu pensiju fondu uzskata par neatkarīgu no tā sponsoriestādes, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

4.  Ja 1. punkta c) apakšpunktā minētais definētu pabalstu pensiju fonds tur sponsoriestādes pašu kapitāla instrumentus, sponsoriestāde šo līdzdalību uzskata par netiešu līdzdalību attiecīgi pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos vai pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentos. Summu, kas atskaitāma no sponsoriestādes attiecīgi pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, aprēķina saskaņā ar 15.c pantu.

15.b pants

Sintētiskas līdzdalības Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  Par sintētiskām līdzdalībām kapitāla instrumentos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktu uzskata šādus finanšu produktus:

2.  Finanšu produkti, kas minēti 1. punktā, ir citstarp šādi:

15.c pants

Netiešas līdzdalības aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

Netiešas līdzdalības summu, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, aprēķina vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:

15.d pants

Standarta metode netiešas līdzdalības aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  Netiešas līdzdalības attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem summu, kas atskaitāma, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, aprēķina šādi:

2.  Aprēķina metodi, kas izklāstīta 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro attiecībā uz katru finansējuma daļu, kas ir līdzvērtīga iestādes piešķirtajam finansējumam.

3.  Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām finansējuma procentuālo daļu aprēķina, iestādes riska darījuma ar starpnieksabiedrību vērtību dalot ar summu, ko veido iestādes riska darījuma ar starpnieksabiedrību vērtība un visu pārējo riska darījumu ar šo starpnieksabiedrību, kuri ir līdzvērtīgi iestādes riska darījumam, vērtības.

4.  Šā panta 1. punktā izklāstīto aprēķinu veic atsevišķi katras starpnieksabiedrības katrai līdzdalībai finanšu sektora sabiedrībā.

5.  Ja ieguldījumi finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tiek turēti netieši ar secīgu vai vairāku starpnieksabiedrību starpniecību, 1. punktā minēto finansējuma procentuālo daļu nosaka, dalot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar šā punkta b) apakšpunktā minēto summu:

6.  Šo 5. punktā minēto finansējuma procentuālo daļu aprēķina atsevišķi par katru starpnieksabiedrības līdzdalību finanšu sektora sabiedrībā un par katru finansējuma daļu, kas ir līdzvērtīga iestādes un secīgo starpnieksabiedrību sniegtajam finansējumam.

15.e pants

Uz struktūru balstīta metode netiešas līdzdalības aprēķināšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  No Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem pirmā līmeņa pašu kapitāla posteņiem atskaitāmā summa ir vienāda ar finansējuma procentuālo daļu, kā noteikts šīs regulas 15.d panta 3. punktā, reizinātu ar starpnieksabiedrības turēto iestādes pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentu summu.

2.  No Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minētajiem pirmā līmeņa pašu kapitāla posteņiem atskaitāmā summa ir vienāda ar finansējuma procentuālo daļu, kā noteikts šīs regulas 15.d panta 3. punktā, reizinātu ar starpnieksabiedrības turēto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentu kopējo summu.

3.  Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas vajadzībām iestāde atsevišķi par katru starpnieksabiedrību aprēķina starpnieksabiedrības turēto iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kopējo summu un starpnieksabiedrības turēto citu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kopējo summu.

4.  Iestāde uzskata līdzdalības summu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu, par būtisku ieguldījumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. pantā, un atskaita summu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

5.  Ja ieguldījumi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tiek turēti netieši ar secīgu vai vairāku starpnieksabiedrību starpniecību, piemēro 15.d panta 5. un 6. punktu.

6.  Ja iestāde nespēj noteikt kopējās summas, ko starpnieksabiedrība tur iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tad iestāde aplēš summas, kuras tā nespēj noteikt, izmantojot maksimālās summas, kādas starpnieksabiedrība var turēt, pamatojoties uz savām ieguldījumu pilnvarām.

7.  Ja iestāde, pamatojoties uz ieguldījumu pilnvarām, nespēj noteikt maksimālo summu, kādu starpnieksabiedrība tur iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, tad iestāde uzskata finansējuma summas, ko tā tur starpnieksabiedrībā, par ieguldījumu pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos un atskaita tās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

8.  Atkāpjoties no šā panta 7. punkta, iestāde finansējuma summas, ko tā tur starpnieksabiedrībā, uzskata par nenozīmīgu ieguldījumu un atskaita tās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

9.  Ja finansējums starpnieksabiedrībai ir KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, iestāde var paļauties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 5. punktā minētajām trešajām personām un saskaņā ar minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem aprēķināt un paziņot šā panta 6. punktā minētās kopējās summas.

15.f pants

Sintētiskas līdzdalības aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  Sintētiskas līdzdalības summa, kas atskaitāma no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f), h) un i) apakšpunktā, ir:

2.  Iestāde atskaita 1. punktā minētās sintētiskas līdzdalības no dienas, kad parakstīts līgums starp iestādi un darījuma partneri.

15.g pants

Būtisku ieguldījumu aprēķināšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām

1.  Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu, lai novērtētu, vai iestādei pieder vairāk nekā 10 % no finanšu sektora sabiedrības emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saskaņā ar minētās regulas 43. panta a) punktu, iestādes summē savu bruto garo pozīciju summas tiešās līdzdalībās, kā arī netiešās līdzdalībās šīs finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kā minēts šīs regulas 15.a panta 1. punkta d) līdz h) apakšpunktā.

2.  Kompetentā iestāde ņem vērā netiešas un sintētiskas līdzdalības, lai novērtētu, vai ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 43. panta b) un c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

15.h pants

Līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā un otrā līmeņa kapitālā

Šīs regulas 15.a līdz 15.f pantā minēto metodoloģiju piemēro mutatis mutandis līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā Regulas (ES) Nr. 575/2013 56. panta a), c), d) un d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām un līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā minētās regulas 66. panta a), c) un d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, un atsauces uz pirmā līmeņa pamata kapitālu lasa attiecīgi kā atsauces uz pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu.

15.i pants

Netiešo līdzdalību finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumentos atskaitījumu secība un maksimālā summa

1.  Ievērojot attiecīgi 2. vai 3. punktā noteiktos ierobežojumus, ja starpnieksabiedrība tur finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, tad kā pirmos atskaita pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kā otros atskaita pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un kā pēdējos – otrā līmeņa kapitāla instrumentus.

2.  Ja starpnieksabiedrība tur iestāžu pašu kapitāla instrumentus, piemērojot 1. punktu katram līdzdalības veidam, iestādes vispirms atskaita līdzdalību savos pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentos.

3.  Ja iestāde netieši tur finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentus, summa, kas jāatskaita no iestādes pašu kapitāla, nepārsniedz mazāko no šādām summām:

15.j pants

Nemateriālā vērtība

Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētos atskaitījumus, iestādes, nosakot piemērojamo atskaitāmo summu saskaņā ar minētās regulas 46. pantu, var izvēlēties atsevišķi nenoteikt nemateriālo vērtību.

▼B

16. pants

Paredzamu nodokļu maksājumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta l) apakšpunkta un 56. panta f) punkta nolūkos

1.  Ar nosacījumu, ka iestāde piemēro grāmatvedības regulējumu un grāmatvedības politikas, kas nodrošina kārtējo nodokļu saistību un atliktā nodokļa saistību, kuras attiecas uz darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem, pilnīgu atzīšanu, iestāde var uzskatīt, ka paredzamu nodokļu maksājumi jau ir ņemti vērā. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ir veikti visi nepieciešamie atskaitījumi – vai nu saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem, vai saskaņā ar citām korekcijām.

2.  Ja iestāde aprēķina savu pirmā līmeņa pamata kapitālu, balstoties uz finanšu pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, uzskatāms, ka 1. punktā paredzētais nosacījums ir izpildīts.

3.  Ja 1. punktā minētais nosacījums nav izpildīts, iestāde samazina savus pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus par kārtējo nodokļu un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu, kuri vēl nav atzīti bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā un kuri saistīti ar darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem. Kārtējo un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu nosaka, izmantojot pieeju, kas ir līdzvērtīga tai, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1606/2002. Nevar veikt atliktā nodokļa maksājumu aplēstās summas savstarpējo ieskaitu pret atliktā nodokļa aktīviem, kuri nav atzīti finanšu pārskatos.

4.

IEDAĻA

Citi atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

17. pants

Citi atskaitījumi attiecībā uz finanšu iestāžu kapitāla instrumentiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1.  Līdzdalības finanšu iestāžu, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā, kapitāla instrumentos atskaita saskaņā ar šādiem aprēķiniem:

2.  Gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013, līdzdalībām kapitāla instrumentos, balstoties uz atbilstošo atskaitījumu pieeju. Šā punkta nolūkiem atbilstošo atskaitījumu pieeja nozīmē pieeju, ar ko atskaitījumu piemēro tai pašai kapitāla komponentei, kurai kapitāls būtu atbilstīgs, ja to būtu emitējusi iestāde pati.

3.  Atskaitījumus, kas minēti 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

18. pants

Trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1.  Līdzdalību trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, uz kurām attiecas maksātspējas regulējums, kas vai nu ir atzīts kā nelīdzvērtīgs regulējumam, kurš noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā izklāstīto procedūru, vai kura līdzvērtīgums nav novērtēts, atskaita šādi:

2.  Ja trešās valsts maksātspējas regulējums, ieskaitot noteikumus par pašu kapitālu, ir novērtēts kā līdzvērtīgs tam, kas noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā noteikto procedūru, pret līdzdalībām trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos attiecas kā pret līdzdalībām tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu.

3.  Gadījumos, kas paredzēti šā panta 2. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 44. panta b) punktā, 58. panta b) punktā un 68. panta b) punktā, kā piemērojams, attiecībā uz līdzdalību pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos.

19. pants

Uzņēmumu, kas izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas, kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

Līdzdalība tādu uzņēmumu kapitāla instrumentos, kuri izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu, atskaita šādi:

III

NODAĻA

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

1.

IEDAĻA

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība

20. pants

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 63. panta h) punkta nolūkos

1.  Dzēšanu veicinoši nosacījumi ir visas iezīmes, kas emisijas dienā pamato pieņēmumu, ka kapitāla instrumenta dzēšana ir ticama.

2.  Veicinošie nosacījumi, kas minēti 1. punktā, ietver šādus veidus:

2.

IEDAĻA

Pamatsummas konvertācija vai samazināšana

21. pants

Pamatsummas atjaunināšanas veids pēc samazināšanas Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta un 52. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1.  Pamatsummas samazināšanu pro rata piemēro visiem to pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, kuros iekļauts līdzīgs samazināšanas mehānisms un identisks izraisīšanas līmenis.

2.  Lai samazināšanu varētu uzskatīt par “uz laiku” veiktu, ir jāizpilda visi šie nosacījumi:

3.  Šā panta 2. punkta e) apakšpunkta nolūkos aprēķinus veic brīdī, kad tiek veikta atjaunināšana.

22. pants

Procedūras un laiks, ko izmanto, lai noteiktu, vai iestājies izraisītājnotikums, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta nolūkos

1.  Ja iestāde ir konstatējusi, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir kļuvis mazāks par līmeni, kas izraisa instrumenta konvertāciju vai samazināšanu prasību piemērošanas līmenī, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļā, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra bez kavēšanās konstatē, ka izraisītājnotikums ir iestājies un pastāv neatsaucams pienākums samazināt vai konvertēt instrumentu.

2.  Samazinājuma summu vai konvertējamo summu nosaka, cik drīz vien iespējams un vēlākais viena mēneša laikā no brīža, kad konstatēta izraisītājnotikuma iestāšanās saskaņā ar 1. punktu.

3.  Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai maksimālais viena mēneša termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek samazināts gadījumā, ja tā secina, ka ir panākta pietiekama noteiktība par konvertējamo vai samazinājuma summu, vai tā secina, ka ir nepieciešams nekavējoties veikt konvertāciju vai samazināšanu.

4.  Ja ir nepieciešama samazinājuma vai konvertējamās summas neatkarīga pārskatīšana saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, vai ja kompetentā iestāde pieprasa neatkarīgu pārskatīšanu, lai konstatētu samazinājuma vai konvertējamo summu, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra gādā par to, lai tā tiktu veikta nekavējoties. Šāda neatkarīga pārskatīšana tiek pabeigta, cik ātri vien iespējams, un nerada šķēršļus iestādei samazināt vai konvertēt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu un izpildīt šā punkta 2. un 3. punktā paredzētās prasības.

3.

IEDAĻA

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju

23. pants

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta o) apakšpunkta nolūkos

Nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju, ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem iestādei ir jāsniedz kompensācija esošajiem kapitāla instrumentu turētājiem, ja tiek emitēts jauns kapitāla instruments.

4.

IEDAĻA

Īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus

24. pants

Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta p) apakšpunkta un 63. panta n) punkta nolūkos

1.  Ja konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu emitē kapitāla instrumentu, ko paraksta īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, šo kapitāla instrumentu iestādes vai iepriekš minētās sabiedrības līmenī neatzīst par augstākas kvalitātes nekā zemākās kvalitātes kapitāls, kas emitēts īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai, un kapitāls, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība emitējusi trešām personām. Šo prasību piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

2.  Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitēto instrumentu turētāju tiesības nav labvēlīgākas kā gadījumā, ja instrumentu būtu tieši emitējusi konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

▼M3

24.a pants

Pašu kapitāla instrumentu peļņas sadale – plaši tirgus indeksi

1.  Procentu likmju indeksu uzskata par plašu tirgus indeksu, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

2.  Piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, uzskata, ka pietiekams reprezentativitātes līmenis ir sasniegts jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais saistītais tirgus ir faktisko grupas dalībnieku aktīvu un saistību summa iekšzemes valūtā, dalīta ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu aktīvu un saistību summu vietējā valūtā, ieskaitot filiāles, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, un naudas tirgus fondus attiecīgajā dalībvalstī.

4.  Akciju indeksu uzskata par plašu tirgus indeksu, ja tas ir pietiekami diversificēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 344. pantu.

▼B

IV

NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1.

IEDAĻA

Netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalībām indeksos

25. pants

Konservatīvisma pakāpe, kas nepieciešama aplēsēs riska darījumu aprēķināšanai, ko izmanto kā alternatīvu pamatā esošajiem riska darījumiem, Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 2. punkta nolūkos

1.  Aplēses ir pietiekami konservatīvas, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:

26. pants

Vārdu “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīme Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nolūkos

1.  Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nozīmē “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīmē situācijas, kurās caurskatīšanas pieejas pastāvīga izmantošana attiecībā uz līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību kapitālā saskaņā ar kompetento iestāžu novērtējumu nav pamatota. Izvērtējot, vai situācija ir praktiskā ziņā apgrūtinoša, kompetentās iestādes ņem vērā šādu pozīciju zemo būtiskumu un īso turēšanas periodu. Īsa turēšanas perioda gadījumā iestādei ir jāpierāda indeksa liela likviditāte.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos pozīcija tiek uzskatīta par pozīciju ar zemu būtiskumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

2.

IEDAĻA

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

27. pants

Vārdu “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

Vārdi “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā nozīmē, ka iestādes rentabilitāte saskaņā ar kompetentās iestādes vērtējumu turpina būt pienācīga vai nav vērojamas negatīvas izmaiņas pēc instrumentu aizstāšanas ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem attiecīgajā datumā un paredzamā nākotnē. Kompetentās iestādes vērtējumā ņem vērā iestādes rentabilitāti spriedzes situācijās.

28. pants

Procesi un datu prasības saistībā ar iestādes pieteikumu veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1.  Par pašu kapitāla instrumentu dzēšanu, samazināšanu vai atpirkšanu instrumentu turētājiem nepaziņo, pirms iestāde ir saņēmusi iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju.

2.  Ja pastāv pietiekama noteiktība, ka sagaidāma dzēšana, samazināšana vai atpirkšana, un ir saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestāde atskaita attiecīgās dzēšamās, samazināmās vai atpērkamās summas no attiecīgajiem tās pašu kapitāla elementiem, pirms tiek veikta dzēšana, samazināšana vai atpirkšana. Uzskatāms, ka pietiekama noteiktība pastāv, jo īpaši tad, ja iestāde ir publiski paziņojusi par nodomu dzēst, samazināt vai atpirkt pašu kapitāla instrumentu.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

29. pants

Iestāžu pieteikumi veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta un 78. panta nolūkos un pienācīga dzēšanas ierobežošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1.  Iestāde iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei pirms pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu samazināšanas vai atpirkšanas vai pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas.

2.  Pieteikumā var iekļaut plānu noteiktā laikposmā veikt darbības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, attiecībā uz vairākiem kapitāla instrumentiem.

3.  Gadījumā, ja tiek atpirkti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti tirgus veidošanas nolūkiem, kompetentās iestādes var sniegt iepriekšēju atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem veikt minētās regulas 77. pantā uzskaitītās darbības attiecībā uz konkrētu, iepriekš noteiktu summu.

4.  Kompetentās iestādes var arī sniegt iepriekšēju atļauju veikt darbības, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, ja saistītie pašu kapitāla instrumenti tiek nodoti iestādes darbiniekiem kā daļa no darba samaksas. Iestādes informē kompetentās iestādes, ja pašu kapitāla instrumenti tiek iegādāti šajos nolūkos, un atskaita šos instrumentus no pašu kapitāla, izmantojot atbilstošo atskaitījumu veikšanas pieeju, uz laiku, kurā iestāde tos tur. Atskaitījuma veikšana uz atbilstošā pamata vairs nav nepieciešama, ja izdevumi, kas saistīti ar jebkādu darbību saskaņā ar šo punktu, jau ir iekļauti pašu kapitālā starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā.

5.  Kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem var iepriekš sniegt atļauju veikt darbību, kas uzskaitīta minētās regulas 77. pantā, par konkrētu iepriekš noteiktu summu, ja atsaucamo, dzēšamo vai atpērkamo pašu kapitāla instrumentu summa ir nebūtiska salīdzinājumā ar attiecīgās emisijas apgrozībā esošo summu pēc atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas veikšanas.

6.  Šā panta 1. līdz 5. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

30. pants

Pieteikuma, kuru iestāde iesniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkiem, saturs

1.  Pieteikumam, kas minēts 29. pantā, pievieno šādu informāciju:

2.  Kompetentā iestāde atbrīvo no pienākuma iesniegt daļu informācijas, kas minēta 2. punktā, ja šī informācija tai jau ir pieejama.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību individuālajā, konsolidētājā un subkonsolidētajā piemērošanas līmenī.

31. pants

Pieteikuma, ko iestāde iesniedz, termiņi un kompetentās iestādes veiktā pieteikuma izskatīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1.  Iestāde nosūta pilnīgu pieteikumu un 29. un 30. pantā minēto informāciju kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms datuma, kurā viena no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētajām darbībām tiks paziņota instrumentu turētājiem.

2.  Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm, izskatot katru gadījumu atsevišķi un izņēmuma gadījumos, nosūtīt 1. punktā minēto pieteikumu termiņā, kas ir īsāks nekā trīs mēneši.

3.  Kompetentā iestāde izskata pieteikumu vai nu 1. punktā minētajā termiņā, vai 2. punktā minētajā termiņā. Kompetentās iestādes ņem vērā šajā termiņā saņemtu jaunu informāciju, ja tāda ir pieejama un ja tās uzskata, ka šī informācija ir būtiska. Kompetentās iestādes sāk pieteikuma izskatīšanu tikai tad, kad tās ir pārliecinājušās, ka no iestādes ir saņemta 28. pantā minētā informācija.

32. pants

Savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pieteikumi dzēšanai, samazināšanai un atpirkšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1.  Attiecībā uz savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu pieteikumu, kas minēts 29. panta 1., 2. un 6. punktā, un informāciju, kas minēta 30. panta 1. punktā, iesniedz kompetentajai iestādei tajā pašā regularitātē, ko izmanto iestādes kompetentā struktūra dzēšanas pārbaudei.

2.  Kompetentās iestādes var iepriekš sniegt atļauju veikt kādu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minēto darbību par konkrētu, iepriekš noteiktu dzēšamo summu, no kuras atņemts jaunu, apmaksātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apjoms, kas parakstīti, periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Šo iepriekš noteikto summu var palielināt līdz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja tās ir pārliecinātas, ka šī darbība neapdraudēs iestādes pašreizējo vai turpmāko maksātspējas stāvokli.

3.

IEDAĻA

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

33. pants

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punkta nolūkos

1.  Pagaidu nepiemērošana ir uz laikposmu, kas nepārsniedz saskaņā ar finansiālās palīdzības operācijas plānu paredzēto termiņu. Minēto pagaidu nepiemērošanu neattiecina uz laikposmu, kas ir ilgāks nekā pieci gadi.

2.  Pagaidu nepiemērošana attiecas tikai uz jaunām līdzdalībām tās finanšu sektora sabiedrības instrumentos, uz kuru attiecas finansiālās palīdzības operācija.

3.  Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošanas nolūkos kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pagaidu līdzdalības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punktā, ir nolūkā veikt finansiālās palīdzības operācijas, kas paredzētas finanšu sektora sabiedrības reorganizācijai un glābšanai, ja operācija tiek veikta saskaņā ar plānu un to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un ja plānā ir skaidri noteikti posmi, termiņi un mērķi un precizēta mijiedarbība starp pagaidu līdzdalībām un finansiālās palīdzības operāciju.

V

NODAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

34. pants

Aktīvu veidi, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību darbību, un jēdzienu “minimāls” un “nebūtisks” nozīme, nosakot atbilstīgo pirmā līmeņa papildu kapitālu un otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Regulas (ES) Nr. 575/2013 83. panta 1. punkta nolūkos

1.  Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvus uzskata par “minimāliem” un “nebūtiskiem”, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos kompetentā iestāde var ļaut iestādei izmantot lielāku procentuālo attiecību ar nosacījumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

▼M3

34.a pants

Mazākuma līdzdalības daļa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā

1.  Lai precizētu subkonsolidēto aprēķinu, kas jāveic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu un 87. panta 2. punktu, meitasuzņēmuma, kurš minēts minētās regulas 81. pantā un kurš pats ir kādas minētās regulas 81. panta 1. punktā minētās vienības mātesuzņēmums, atbilstīgu mazākuma līdzdalības daļu aprēķina, kā aprakstīts šā panta 2. līdz 4. punktā.

2.  Ja kompetentā iestāde ir izmantojusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 9. panta 1. punktā minēto iespēju, tad saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu veicamo aprēķinu veic, pamatojoties uz iestādes stāvokli tā, it kā minētā iespēja nebūtu tikusi izmantota.

3.  Ja meitasuzņēmums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas noteikumiem, pamatojoties uz tā konsolidēto finanšu stāvokli, piemēro turpmāk aprakstīto kārtību:

4.  Veicot 3. punkta c) apakšpunktā minēto konsolidāciju, meitasuzņēmums neņem vērā kapitāla prasības saistībā ar tā meitasuzņēmumiem, kuri neietilpst tās iestādes prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā, kurai tiek aprēķināta atbilstīgā mazākuma līdzdalības daļa.

5.  Ja Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 3. punktā minētā atkāpe tiek piemērota meitasuzņēmumam, tad jebkurš šo atkāpi izmantojoša meitasuzņēmuma mātesuzņēmums var iekļaut savā pirmā līmeņa pamata kapitālā mazākuma līdzdalības daļu paša atkāpi izmantojošā meitasuzņēmuma meitasuzņēmumos, ar nosacījumu, ka minētās regulas 84. panta 1. punktā un šajā regulā paredzētie aprēķini ir veikti attiecībā uz katru no šiem meitasuzņēmumiem. Pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas iekļauts pašu kapitālā mātesuzņēmuma līmenī, summa nepārsniedz summu, kas tiktu iekļauta, ja meitasuzņēmumam nebūtu piešķirts atbrīvojums.

6.  Ja mātesiestādei ir starpniecības meitassabiedrība, kas nav minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 81. panta 1. punktā, un ja šai starpniecības meitassabiedrībai pašai ir meitasuzņēmumi, kas ir minēti minētās regulas 81. panta 1. punktā, mātesiestāde var iekļaut savā pirmā līmeņa pašu kapitālā saistībā ar šiem meitasuzņēmumiem radušās mazākuma līdzdalības daļas summu, ko aprēķina saskaņā ar minētās regulas 84. panta 1. punktu. Tomēr mātesiestāde nevar iekļaut savā pirmā līmeņa pamata kapitālā mazākuma līdzdalības daļas, kas rodas saistībā ar starpniecības meitassabiedrību, kas nav minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 81. panta 1. punktā.

7.  Metodoloģiju, kas izklāstīta 2., 3. un 4. punktā, mutatis mutandis piemēro arī, lai aprēķinātu atbilstīgu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 85. pantu un atbilstīga pašu kapitāla summu saskaņā ar minētās regulas 87. pantu, un atsauces uz pirmā līmeņa pamata kapitālu lasa kā atsauces uz pirmā līmeņa kapitālu vai pašu kapitālu kapitālu.

▼M1

Va

NODAĻA

PAŠU KAPITĀLS, BALSTOTIES UZ FIKSĒTIEM PIESKAITĀMIEM IZDEVUMIEM

34.b pants

Atbilstošā kapitāla vismaz vienas ceturtās daļas vērtībā no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem aprēķins Regulas (ES) Nr. 575/2013 97. panta 1. punkta mērķiem

1.  Šajā nodaļā “sabiedrība” ir sabiedrība, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta c) punktā, kura veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK ( 10 ) I pielikuma A iedaļas 2. un 4. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus un darbības, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

2.  Regulas (ES) Nr. 575/2013 97. panta 1. punkta mērķiem sabiedrības aprēķina savus iepriekšējā gada fiksētos pieskaitāmos izdevumus, izmantojot skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma, atskaitot šādus posteņus no kopējiem izdevumiem pēc tam, kad to nesenākajos revidētajos gada finanšu pārskatos sadalīta peļņa akcionāriem vai, ja nav revidētu pārskatu, gada finanšu pārskatos, ko apstiprinājusi valsts uzraudzības iestāde:

3.  Ja fiksētos izdevumus sabiedrībām ir radījušas trešās puses, kas nav saistītie aģenti, un šie fiksētie izdevumi jau nav iekļauti 2. punktā minētajos kopējos izdevumos, sabiedrības veic vienu no šīm darbībām:

4.  Ja sabiedrība izmanto saistītos aģentus, tā skaitlim, kas iegūts 2. punktā noteikto aprēķinu rezultātā, pieskaita summu, kura līdzvērtīga 35 % no visām ar saistītajiem aģentiem saistītajām maksām.

5.  Ja sabiedrības nesenākie revidētie finanšu pārskati neaptver 12 mēnešu laikposmu, sabiedrība dala rezultātu, kas sasniegts 2. līdz 4. punktā noteiktajos aprēķinos, ar to mēnešu skaitu, kuri ietverti minētajos finanšu pārskatos, un pēc tam reizina rezultātu ar divpadsmit, lai nonāktu pie attiecīgā gada summas.

34.c pants

Nosacījumi kompetentās iestādes veiktajai korekcijai attiecībā uz prasību turēt atbilstošo kapitālu vismaz vienas ceturtās daļas vērtībā no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 97. panta 2. punktu

1.  Attiecībā uz otrajā daļā minētajām sabiedrībām par būtiskām izmaiņām sabiedrības uzņēmējdarbībā uzskata izmaiņas, kas atbilst jebkuram no šiem nosacījumiem:

Sabiedrības, kas minētas pirmajā daļā, ir tās, kuras atbilst jebkuram no šiem nosacījumiem:

2.  Attiecībā uz otrajā daļā minētajām sabiedrībām par būtiskām izmaiņām sabiedrības uzņēmējdarbībā uzskata izmaiņas, kas rada izmaiņas sabiedrības prognozētajos fiksētajos pieskaitāmajos izdevumos, kuras līdzvērtīgas 100 % vai vairāk.

Sabiedrības, kas minētas pirmajā daļā, ir tās, kuras atbilst abiem šiem nosacījumiem:

34.d pants

Prognozēto fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšana tajā gadījumā, ja sabiedrība vienu gadu nav veikusi uzņēmējdarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 97. panta 3. punktu

Ja sabiedrība nav veikusi uzņēmējdarbību vienu gadu, sākot no tās dibināšanas dienas, 34.b panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā noteikto posteņu aprēķinam tā izmanto prognozētos fiksētos pieskaitāmos izdevumus, kas iekļauti tās budžetā pirmo divpadsmit mēnešu darbībai, kurš iesniegts kopā ar tās pieteikumu atļaujas saņemšanai.

▼B

VI

NODAĻA

REGULAS (ES) NR. 575/2013 PĀREJAS NOTEIKUMU PRECIZĒJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAŠU KAPITĀLU

35. pants

Papildu filtri un atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. panta 1. punkta nolūkos

1.  Korekcijas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos un otrā līmeņa kapitāla posteņos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. pantu piemēro saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

2.  Ja saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šo atskaitījumu un filtru pamatā ir pašu kapitāla posteņi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a), b) un c) punktā, korekcijas veic pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3.  Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti visiem posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 154. pantu, korekcijas veic pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos.

4.  Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

5.  Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti pašu kapitāla posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta d) līdz h) punktā, vai pašu kapitāla kopapjomam saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK, korekcijas veic otrā līmeņa kapitāla posteņos.

6.  Ja otrā līmeņa kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

7.  Ja otrā līmeņa kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

36. pants

Posteņi, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu, citos pašu kapitāla elementos, Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punkta nolūkos

1.  Pašu kapitāla instrumentiem piemērojot noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punktā, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, instrumentiem šos noteikumus var piemērot vai nu pilnībā, vai daļēji. Jebkāda šāda noteikumu piemērošana neietekmē Regulas (ES) Nr. 575/2013 486. panta 4. punktā noteiktā ierobežojuma aprēķināšanu.

2.  Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti nosauktās regulas 484. panta 3. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas attiecīgi minētas nosauktās regulas 486. panta 2. punktā.

3.  Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti 484. panta 4. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā un 484. panta 4. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas minētas attiecīgi minētās regulas 486. panta 3. punktā.

37. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 2 ) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.)

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

( 5 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).