–

Bulgārijas valdības vārdā – M. Georgieva, T. Mitova un E. Petranova, pārstāves,

–

Čehijas valdības vārdā – O. Serdula, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – D. Martin un N. Nikolova, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā jāinterpretē Briselē (Beļģija) un Londonā (Apvienotā Karaliste) 2020. gada 24. janvārī parakstītā Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”), kas stājies spēkā 2020. gada 1. februārī, 30. un 31. pants, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 465/2012 (OV 2012, L 149, 4. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004”), 65. panta 2. punkts.

2

Šis lūgums iesniegts saistībā ar strīdu starp DV un Direktor na Teritorialno podelenie na Natsionalnia osiguritelen institut – Veliko Tarnovo (Valsts sociālā nodrošinājuma institūta Veliko Tarnovas reģionālās nodaļas direktors, Bulgārija) par šī direktora atteikumu piešķirt DV bezdarbnieka pabalstu pēc viņas darba tiesisko attiecību izbeigšanas Apvienotajā Karalistē 2021. gada 29. martā.

3

Izstāšanās līgums Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) vārdā ir apstiprināts ar Padomes 2020. gada 30. janvāra Lēmumu (ES) 2020/135 (OV 2020, L 29, 1. lpp.).

4

Saskaņā ar šī līguma preambulas sesto daļu:

“atzīstot, ka ir nepieciešams paredzēt abpusēju aizsardzību [Eiropas] Savienības pilsoņiem un [Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes] valstspiederīgajiem, kā arī viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem, ja viņi ir izmantojuši brīvas pārvietošanās tiesības līdz šajā līgumā noteiktajam datumam, un nodrošināt, ka viņu tiesības saskaņā ar šo līgumu ir īstenojamas un balstās uz nediskriminēšanas [diskriminācijas aizlieguma] principu; atzīstot arī to, ka būtu jāaizsargā tiesības, kas izriet no sociālā nodrošinājuma apdrošināšanas periodiem”.

5

Minētā līguma 7. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šā līguma nolūkos visas atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, saprot kā atsauces, kas ietver Apvienoto Karalisti un tās kompetentās iestādes, izņemot attiecībā uz:

[..].”

6

Šī paša līguma 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir formulēts šādi:

“Neskarot III sadaļu, šo Daļu piemēro šādām personām:

7

Izstāšanās līguma otrās daļas III sadaļā “Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija” ietilpst tā 30.–36. pants.

8

Šī līguma 30. panta 1.–4. punktā ir paredzēts:

“1.   Šo sadaļu piemēro šādām personām:

[..]

[..]

[..].

2.   Noteikumi uz 1. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tās bez pārtraukuma ir kādā no situācijām, kuras paredzētas minētajā punktā un kurās vienlaikus iesaistīta gan kāda dalībvalsts, gan Apvienotā Karaliste.

3.   Šo sadaļu piemēro arī personām, uz kurām neattiecas vai vairs neattiecas šā panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts, bet uz kurām attiecas šā līguma 10. pants, kā arī uz to ģimenes locekļiem un apgādību zaudējušām personām.

4.   Noteikumi uz 3. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tām ir tiesības uzturēties uzņēmējā valstī saskaņā ar šā līguma 13. pantu vai tiesības strādāt savā darba vietas valstī saskaņā ar šā līguma 24. vai 25. pantu.”

9

Minētā līguma 31. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Personām, uz kurām attiecas šī sadaļa, ir piemērojami noteikumi un mērķi, kas noteikti LESD 48. pantā, [Regulā Nr. 883/2004] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 [(2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.)].”

10

Atbilstoši šī līguma 32. panta 1. punkta a) apakšpunktam:

“Šādās situācijās šajā pantā noteiktajā apjomā, ciktāl tās attiecas uz personām, uz kurām neattiecas vai vairs neattiecas 30. pants, piemēro šādus noteikumus:

[..].

Periodu summēšanas nolūkā saskaņā ar [Regulu Nr. 883/2004] ņem vērā periodus, kas savākti pirms un pēc pārejas perioda beigām.”

11

Izstāšanās līguma 126. pants ir formulēts šādi:

“Ir paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī.”

12

Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punktā jēdziens “dzīvesvieta” šīs regulas vajadzībām ir definēts kā vieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo.

13

Šīs regulas III sadaļas 6. nodaļā “Bezdarbnieku pabalsti” ietilpst tās 61.–65. pants.

14

Minētās regulas 61. pantā “Īpaši noteikumi par apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodu summēšanu” ir noteikts:

“1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde, pēc kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, paturēšana vai ilgums ir atkarīgs no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodu izpildes, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus, kas ir izpildīti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā tiesību aktiem, kurus tā piemēro.

Tomēr, ja piemērojamie tiesību akti nosaka, ka tiesības uz pabalstiem ir atkarīgas no apdrošināšanas periodu izpildes, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus, kas izpildīti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neņem vērā, izņemot gadījumus, kad šie periodi būtu uzskatāmi par apdrošināšanas periodiem, ja tie būtu izpildīti atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem.

2.   Izņemot 65. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumus, šā panta 1. punktu piemēro atkarā no tā, vai attiecīgā persona atbilstīgi tiesību aktiem, pēc kuriem ir pieprasīti pabalsti, pēdējos ir izpildījusi:

15

Šīs regulas 65. panta 2. un 5. punktā ir paredzēts:

“2.   Pilnīgs bezdarbnieks, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojis dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, un turpina dzīvot šajā dalībvalstī vai atgriežas šajā dalībvalstī, nodod sevi dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā. Neskarot 64. pantu, pilnīgs bezdarbnieks papildus var nodot sevi tās dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā, kurā viņš ir veicis savu pēdējo darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.

[..]

5.   

[..]”

16

Kodeks za sotsialno osiguriavane (Sociālā nodrošinājuma kodekss; 2021. gada 16. septembraDV Nr. 77; turpmāk tekstā – “KSO”) 54.a panta 1. punktā ir noteikts:

“Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir ikvienam, par kuru obligātās apdrošināšanas iemaksas Bezdarba fondā ir veiktas vismaz 12 no pēdējiem 18 mēnešiem pirms apdrošināšanas pārtraukšanas un kurš:

1.   kā bezdarbnieks reģistrējies Nodarbinātības aģentūrā;

2.   nav ieguvis tiesības uz pensiju un vecuma pensiju Bulgārijas Republikā vai tiesības uz vecuma pensiju citā valstī; kurš nesaņem pensiju samazinātā apmērā atbilstoši 68.a pantam vai arodpensiju atbilstoši 168. pantam;

3.   neveic darbību, uz kuru saskaņā ar šo kodeksu vai citas valsts tiesību aktiem attiecas obligātā apdrošināšana, izņemot personas, kas minētas Kodeks na truda [(Darba kodekss)] 114.a panta 1. punktā.”

17

DV ir Bulgārijas pilsone. No 2014. gada 1. decembra līdz 2021. gada 29. martam viņa kā nodarbināta persona veica darbību Apvienotajā Karalistē pie dažādiem darba devējiem sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā.

18

2021. gada 2. aprīlī DV, kļuvusi par bezdarbnieci, vēlējās izmantot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Bulgārijā saskaņā ar KSO. DV pieteikuma pamatošanai Regulas Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā iesniedza noteiktus dokumentus, tostarp deklarāciju par dzīvesvietu. Jāpiebilst, ka par DV situāciju notika elektroniska informācijas apmaiņa starp Apvienoto Karalisti un Bulgārijas Republiku.

19

Ar 2021. gada 18. augusta lēmumu Bulgārijas bezdarba apdrošināšanas iestāde atteicās apmierināt šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka DV līdz 2021. gada 29. martam bija apdrošināšanas periodi Apvienotajā Karalistē, taču pēc šī datuma viņai nebija sociālās apdrošināšanas periodu Bulgārijā. Šī iestāde uzskatīja, ka Izstāšanās līguma 30. pants nav piemērojams, jo, atgriezdamās Bulgārijā, DV bija pārtraukusi pārrobežu situāciju, kurā viņa bija pārejas perioda beigu datumā, kas noteikts Izstāšanās līguma 126. pantā (turpmāk tekstā – “pārejas periods”), proti, 2020. gada 31. decembrī, un tādējādi viņas situācija vairs neattiecās vienlaikus gan uz kādu dalībvalsti, gan uz Apvienoto Karalisti. Turklāt, runājot par šī līguma 32. pantu, kas attiecas uz to apdrošināšanas periodu summēšanu, kuri izpildīti pirms un pēc pārejas perioda beigām, DV nav veikusi profesionālo darbību Bulgārijā, kuras izbeigšanas gadījumā būtu iespējams noteikt, vai viņa atbilst Bulgārijas tiesību aktos, kuri reglamentē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, paredzētajiem nosacījumiem.

20

2021. gada 27. septembrī atbildētājs pamatlietā noraidīja DV sūdzību par šo lēmumu. Par šo noraidošo lēmumu DV cēla prasību iesniedzējtiesā Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa, Bulgārija).

21

Pēc šīs tiesas ieskata, noraidošā lēmuma tiesiskuma vērtējums ir saistīts ar to vai pat atkarīgs no tā, vai Regulas Nr. 883/2004 61.–65. pantā paredzētie noteikumi un Regulas Nr. 987/2009 normas, kas tos precizē, ir piemērojami pamatlietā aplūkotajai situācijai, ņemot vērā Izstāšanās līguma 31. panta 1. punktu, vai arī šī līguma 32. pants ir piemērojams tikai attiecīgo periodu summēšanas nolūkā.

22

Minētās tiesas viedoklis ir, ka DV situācija atbilst nevis šī līguma 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam gadījumam, ko atbildētājs pamatlietā uzskata par tādu, kam ir nozīme lietā, bet gan 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam gadījumam, kas piemērojams Savienības pilsoņiem, uz kuriem pārejas perioda beigās attiecās Apvienotās Karalistes tiesību akti.

23

Saistībā ar Izstāšanās līguma 31. panta 1. punkta un līdz ar to Regulas Nr. 883/2004 normu piemērojamību iesniedzējtiesa precizē, ka, pēc atbildētāja pamatlietā domām, uz DV situāciju neesot attiecināmi šī līguma 30. panta 1. punktā paredzētie gadījumi, jo to piemērošana ir atkarīga no minētā līguma 30. panta 2. punkta, saskaņā ar kuru 30. panta 1. punkts attiecas uz minētajām personām “tikmēr, kamēr” tās bez pārtraukuma ir kādā no paredzētajām situācijām, kurā vienlaikus iesaistīta gan kāda dalībvalsts, gan Apvienotā Karaliste. Tomēr DV darba tiesisko attiecību izbeigšana Apvienotajā Karalistē 2021. gada 29. martā esot pārtraukusi šo viņas situāciju.

24

Šajā ziņā šī tiesa jautā, vai jēdzieni “tikmēr, kamēr” ir jāinterpretē tādējādi, ka kāda no šajā normā paredzētajām situācijām uz 30. panta 1. punktā minētajām personām attiecas tikai tik ilgi, kamēr tās ir šādā situācijā, vai arī tādējādi, ka, ņemot vērā aplūkoto Izstāšanās līguma noteikumu loģiku un mērķi, uz šīm personām joprojām attiecas minētā norma, ja šādā situācijā tās ir bijušas visā pārejas periodā, un līdz ar to situācijas maiņa pēc šī perioda beigām neietekmē šīs normas piemērojamību.

25

Pakārtoti minētā tiesa jautā par iespēju piemērot pamatlietā Izstāšanās līguma 30. panta 3. punktu, jo, pēc tās ieskata, uz DV situāciju esot attiecināms šī līguma 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts, uz kuru minētajā 3. punktā ir atsauce. Šajā ziņā tā vēlas noskaidrot, vai šī līguma 30. panta 4. punktā paredzētais ierobežojums nepieļauj minētā 3. punkta piemērošanu DV, jo no darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīža viņai vairs nav uzturēšanās tiesību Apvienotajā Karalistē, vai arī šis ierobežojums attiecas uz uzturēšanās vai darba tiesību, kas izmantotas pēc pārejas perioda beigām, pastāvēšanu un brīdim, kad pēc šī perioda beigām šīs tiesības tika izsmeltas, nav nozīmes.

26

Šādos apstākļos Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Pirmām kārtām, iesniedzējtiesa lūdza piemērot šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas Reglamenta 105. panta 1. punktā paredzēto steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedību. Lūguma pamatošanai šī tiesa norāda, ka DV kopš algota darba Apvienotajā Karalistē beigām negūst nekādus ienākumus un, iespējams, viņai varētu rasties nepieciešamība izvirzīt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu šajā valstī šīs valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā un atbilstoši tajos paredzētajiem nosacījumiem.

28

Uzklausījis tiesnesi referentu un ģenerāladvokātu, Tiesas priekšsēdētājs ar 2022. gada 25. februāra lēmumu noraidīja šo lūgumu, pamatojoties, pirmkārt, uz to, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru nedz attiecīgo personu intereses attiecībā uz to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu noskaidrots tām no Savienības tiesībām izrietošo tiesību tvērums – lai cik būtiskas un leģitīmas tās būtu –, nedz arī lietas ekonomiski vai sociāli jutīgais raksturs tomēr nenozīmē nepieciešamību to izskatīt īsā termiņā Reglamenta 105. panta 1. punkta izpratnē (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2019. gada 27. februāris, M.V. u.c., C‑760/18, nav publicēts, EU:C:2019:170, 18. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra), un, otrkārt, uz to, ka, runājot par DV iespējamo nepieciešamību izvirzīt savas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē, iesniedzējtiesa nav precizējusi, kāds termiņš šajā nolūkā ir noteikts šīs valsts tiesību aktos, ne arī izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ DV ir liegts izmantot šīs tiesības, pirms Tiesa pieņems nolēmumu par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

29

Otrām kārtām, 2022. gada 30. septembrī Tiesa nosūtīja šai tiesai informācijas pieprasījumu, proti, par to, kura bija DV dzīvesvietas dalībvalsts Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punkta un 65. panta 2. punkta izpratnē laikposmā, kad viņa veica darbību kā nodarbināta persona Apvienotajā Karalistē, [proti,] no 2014. gada 1. decembra līdz 2021. gada 29. martam.

30

2022. gada 11. oktobrī minētā tiesa uz šo pieprasījumu atbildēja, ka visā šajā laikposmā DV dzīvesvietas valsts bija Apvienotā Karaliste, kā tas izriet gan no informācijas elektroniskās apmaiņas starp šo valsti un Bulgārijas Republiku, gan no DV iesniegtās deklarācijas par dzīvesvietu Regulas Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā.

31

Atbilstoši Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

32

Šī tiesību norma ir piemērojama izskatāmajā lietā.

33

Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai lietderīga atbilde, kas tai ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā aspektā Tiesai vajadzības gadījumā ir ne tikai jāpārformulē tai uzdotie jautājumi, bet arī jāņem vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, RegioJet, C‑57/21, EU:C:2023:6, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šajā gadījumā uzdotie jautājumi attiecas tikai uz Izstāšanās līguma 30. un 31. panta interpretāciju un to mērķis ir noteikt, vai tie ir piemērojami tādai situācijai kā pamatlietā aplūkotā, kurā persona, kas vairākus gadus bija strādājusi Apvienotās Karalistes teritorijā, atgriežas Bulgārijā pēc pārejas perioda beigām un šajā dalībvalstī lūdz piešķirt viņai bezdarbnieka pabalstu.

35

Šajā ziņā no šī līguma preambulas sestās daļas izriet, ka ir jānodrošina savstarpēja aizsardzība Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas bija izmantojuši savas brīvas pārvietošanās tiesības pirms minētajā līgumā noteiktā datuma, it īpaši tiesības, kas izriet no dalības sociālā nodrošinājuma shēmā periodiem.

36

Turklāt Izstāšanās līguma 7. panta 1. punktā ir precizēts, ka šī līguma nolūkos visas atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, ar dažiem izņēmumiem saprot kā atsauces, kas ietver Apvienoto Karalisti un tās kompetentās iestādes.

37

No tā izriet, ka Izstāšanās līguma mērķis ir nevis radīt no Savienības tiesībām neatkarīgas tiesības, bet aizsargāt tiesības, kas pirms pārejas perioda beigām tika izmantotas saskaņā ar šīm tiesībām, padarot šajā līgumā minētās tiesību normas par piemērojamām šajā līgumā minētajām situācijām, kurās iesaistīti Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, tiesību akti vai teritorija.

38

Konkrētāk, Izstāšanās līguma otrās daļas III sadaļas “Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija” 31. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Regulas Nr. 883/2004 noteikumi un mērķi ir piemērojami personām, uz kurām attiecas šī sadaļa.

39

No tā izriet, ka pirms pārbaudes par to, vai Izstāšanās līguma noteikumus var piemērot tādai situācijai kā pamatlietā aplūkotā, ir jānoskaidro, vai Regulas Nr. 883/2004 normas, uz kurām atsaucas DV, viņai būtu piemērojamas neatkarīgi no Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības vai fakta, ka savu darbību kā nodarbināta persona viņa veica šajā valstī, nevis Savienības dalībvalstī. Proti, ja tas tā nebūtu, tad attiecībā uz laikposmu, kurā DV bija nodarbināta Apvienotajā Karalistē, nebūtu saskaņā ar šo regulu iegūto tiesību, kas būtu aizsargājamas ar Izstāšanās līgumu.

40

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, pirmkārt, ka Bulgārijas bezdarba apdrošināšanas iestāde atteicās piešķirt bezdarbnieka pabalstu DV, pamatojoties uz to, ka pēc apdrošināšanas periodu izpildes Apvienotajā Karalistē nodarbinātas personas statusā šīs valsts teritorijā DV atgriezās Bulgārijā, kur viņa lūdza piešķirt šādu pabalstu, lai gan viņa nebija veikusi profesionālo darbību vai nebija izpildījusi apdrošināšanas periodus šīs dalībvalsts teritorijā. Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar Izstāšanās līguma 31. panta 1. punktu noraidošā lēmuma tiesiskums atkarīgs no tā, vai šādos apstākļos ir piemērojamas Regulas Nr. 883/2004 61.–65. panta normas.

41

Šajā ziņā jāatgādina – šīs regulas 61. panta 1. punktā it īpaši ir paredzēts, ka dalībvalsts kompetentā iestāde, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana ir atkarīga no apdrošināšanas periodu izpildes, ciktāl tas ir nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā tiesību aktiem, kurus tā piemēro. Tomēr no 61. panta 2. punkta izriet, ka, izņemot šīs regulas 65. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumus, 61. panta 1. punkts ir piemērojams ar nosacījumu, ka attiecīgā persona atbilstīgi tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem ir pieprasīti pabalsti, beigu beigās ir izpildījusi apdrošināšanas periodus, ja tie ir prasīti šajos tiesību aktos.

42

Tādējādi, ciktāl no KSO 54.a panta 1. punkta izriet, ka tiesību uz bezdarbnieka pabalstu iegūšana saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem ir atkarīga no apdrošināšanas periodu izpildes, un ciktāl DV pēc atgriešanās Bulgārijā nav izpildījusi nevienu no tiem, viņa var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004, summējot citā valstī, šajā gadījumā – Apvienotā Karalistē, izpildītos apdrošināšanas periodus, tikai tad, ja viņas situācija atbilst gadījumam, kas minēts šīs regulas 65. panta 5. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar 65. panta 2. punktu.

43

Šajā ziņā minētās regulas 65. panta 2. punkta pirmajā teikumā ir noteikts, ka pilnīgs bezdarbnieks, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojis dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts, un turpina dzīvot šajā dalībvalstī vai atgriežas šajā dalībvalstī, nodod sevi dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestu rīcībā. Šāda persona atbilstoši 65. panta 5. punkta a) apakšpunktam saņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tā, kā tas būtu noticis, ja tā būtu pakļauta šiem tiesību aktiem savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Šādus pabalstus nodrošina dzīvesvietas iestāde.

44

Tomēr no atbildes uz šā rīkojuma 29. un 30. punktā minēto informācijas pieprasījumu, ko sniegusi iesniedzējtiesa, kurai, īstenojot LESD 267. pantā noteikto procedūru, vienīgajai ir kompetence veikt tajā izskatāmās lietas faktu vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 15. septembris, Fossil(Gibraltar), C‑705/20, EU:C:2022:680, 37. punkts un tajā minētā judikatūra), skaidri izriet, ka visā laikposmā, kurā DV Apvienotās Karalistes teritorijā veica darbību kā nodarbināta persona, viņas dzīvesvieta Regulas Nr. 883/2004 1. panta j) punkta un 65. panta 2. punkta izpratnē bija šajā valstī, kas šajā laikposmā bija kompetentā valsts pēdējās minētās normas izpratnē. Tikai pēc tad, kad DV bija pārtraukusi šo darbību kā nodarbināta persona, viņa atgriezās Bulgārijā, lai šīs dalībvalsts kompetentajā iestādē iesniegtu pieteikumu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.

45

No tā izriet, ka uz šā rīkojuma 39. punktā uzdoto sākotnēji noskaidrojamo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 883/2004 65. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijai, kurā persona lūdz piešķirt bezdarbnieka pabalstu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā nav izpildījusi apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus un kuras teritorijā tā atgriežas pēc apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības perioda beigām citā valstī, kurā visā šajā laikposmā ir bijusi viņas dzīvesvieta šīs normas izpratnē.

46

Ņemot vērā uz šo jautājumu sniegto atbildi, uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem nav jāatbild.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 465/2012, 65. panta 2. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas nav piemērojams situācijai, kurā persona lūdz piešķirt bezdarbnieka pabalstu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā nav izpildījusi apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus un kuras teritorijā tā atgriežas pēc apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības perioda beigām citā valstī, kurā visā šajā laikposmā ir bijusi viņas dzīvesvieta šīs normas izpratnē.