—

Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie” Razplashtatelna agentsia vārdā – R. Porozhanov un D. Petrova, advokāti,

—

Bulgārijas valdības vārdā – E. Petranova un D. Drambozova, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – S. Petrova un G. von Rintelen, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas 2011. gada 27. janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 25, 8. lpp.), 4. panta 8. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp sabiedrību Slancheva sila EOOD (turpmāk tekstā – “Slancheva sila”) un Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie” Razplashtatelna agentsia (Valsts Lauksaimniecības fonda – Maksājumu aģentūra izpilddirektors; turpmāk tekstā – “DFZ‑RA”) saistībā ar DFZ‑RA noraidīto pieteikumu finansējuma saņemšanai saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) fotogalvaniska parka izveides projektam.

3

Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 1. lpp.) ir noteikti noteikumi, kādos no šī fonda sniedz atbalstu. Šīs regulas īstenošanas noteikumi ir ietverti Regulā Nr. 65/2011.

4

Saistībā ar 3. ass atbalsta shēmu, kas attiecas uz dzīves kvalitāti lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošanu, Regulas Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta ii) apakšpunktā ir paredzēts:

“Atbalst[s] mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai, veicinot uzņēmējdarbību un attīstot saimnieciskas struktūras.”

5

Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts ir izteikts šādi:

“Neskarot īpašus noteikumus, maksājumus neveic atbalsta saņēmējiem, par kuriem ir konstatēts, ka viņi ir mākslīgi radījuši nosacījumus, kas vajadzīgi šādu maksājumu iegūšanai, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.”

6

2008. gada 11. augusta Noteikumu Nr. 29 par neatmaksājama finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un sīki izstrādātiem noteikumiem atbilstoši Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam ietvaros pastāvošajai atbalsta shēmai “Atbalsts mikrouzņēmumu izveidei un attīstībai” (2008. gada 29. augustaDV Nr. 76), to 2010. gada 20. jūlija redakcijas, kas piemērojama pamatlietas faktu norises laikā, 2. pantā ir noteikts:

“Atbalstu var saņemt par projektiem, ar kuriem vēlas sasniegt ar attiecīgo atbalsta shēmu noteiktos mērķus. Atbalsta shēmas mērķi ir:

atbalstīt jaunu darba vietu attīstīšanu un izveidošanu ar lauksaimniecību nesaistītos mikrouzņēmumos lauku apvidos;

sekmēt uzņēmējdarbību lauku apvidos;

atbalstīt integrēta tūrisma attīstību lauku apvidos.”

7

Šo noteikumu 4. panta 2. punkta 10. apakšpunktā ir paredzēts, ka finansiālo atbalstu nepiešķir par tādas enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kas nāk no atjaunojamiem avotiem un iegūta spēkstacijā, kuras jauda ir virs 1 megavata.

8

Atbilstoši Noteikumu Nr. 29 6. pantam:

“[..].

2.   Finansiālais atbalsts enerģijas, kas nāk no atjaunojamiem avotiem, ražošanas un tirdzniecības projektiem veido 80 % no apstiprinātajiem izdevumiem, bet tas nedrīkst pārsniegt EUR 200 000 ekvivalentu summu BGN.

[..]”

9

Noteikumu Nr. 29 7. panta 2. punkts ir izteikts šādi:

“Finansiālo atbalstu nepiešķir tiem atbalsta pretendentiem/izmantotājiem, par kuriem konstatē, ka tiem nav funkcionālās autonomijas un/vai ka tie ir mākslīgi radījuši nosacījumus, kas vajadzīgi šādu maksājumu iegūšanai, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.”

10

Papildnoteikumu Noteikumiem Nr. 29 30. un 31. punktā ir noteikts:

11

Slancheva sila Lauku attīstības programmas atbalsta shēmas “Atbalsts mikrouzņēmumu izveidei un attīstībai” ietvaros 2009. gada 13. maijā iesniedza pieteikumu DFZ‑RA finansējuma saņemšanai, lai īstenotu fotogalvaniskas spēkstacijas celtniecības projektu.

12

Slancheva sila pilnvarotā persona ir Mitsov k‑gs, bet šīs sabiedrības vienīgā dalībniece un vadītāja ir Mitsova k‑dze. Šīs abas personas ir laulībā.

13

Slancheva sila iesniegtajā pieteikumā finansējuma saņemšanai ir ietverts, pirmkārt, zemes gabala, uz kura tiks celta fotogalvaniskā spēkstacija, nomas līgums, kas noslēgts starp Slancheva sila un šī zemes gabala īpašniekiem, proti, Mitsov k‑gu un Mitsova k‑dzi. Otrkārt, šajā pieteikumā ir ietverts akts par apbūves tiesību pārdošanu, kas noslēgts starp Korina Export EOOD, kura vienīgais dalībnieks uz un vadītājs ir Mitsov k‑gs, un Slancheva sila.

14

Izvērtējot Slancheva sila pieteikumu, DFZ‑RA konstatēja, ka aplūkotais zemes gabals robežojas ar diviem citiem zemes gabaliem, saistībā ar kuriem tās pašas programmas ietvaros jau bija pieprasīts atbalsts diviem projektiem, kas bija identiski Slancheva sila projektam. Mitsov k‑gs un Mitsova k‑dze ir abu pārējo zemes gabalu īpašnieki. Korina Export EOOD ir pārdevis arī apbūves tiesības attiecībā uz abiem šiem zemes gabaliem.

15

Šo trīs projektu īstenošana tika uzticēta vienai un tai pašai sabiedrībai 3 K AD.

16

Ņemot vērā šos apstākļus un to, ka trīs fotogalvanisko spēkstaciju projektiem ir tā pati juridiskā adrese, DFZ‑RA izpilddirektors ar 2011. gada 9. decembra lēmumu atteicās līdzfinansēt Slancheva sila investīciju projektu, uzskatot, ka ir pierādīta funkcionālās autonomijas neesamība vai mākslīgi radīti nosacījumi, kas vajadzīgi atbalsta saņemšanai, un nodoms gūt priekšrocības pretēji atbalsta shēmas mērķiem.

17

It īpaši DFZ‑RA izpilddirektors uzskatīja, ka Slancheva sila projekta mērķis esot bijis apiet maksimālo finansējuma summu vienam projektam, kas Bulgārijas levās (BGN) atbilst EUR 200 000.

18

Slancheva sila lūdza Administrativen sad Sofia‑grad [Sofijas pilsētas administratīvajai tiesai] atcelt DFZ‑RA lēmumu par atteikumu piešķirt finansējumu.

19

Šī tiesa uzskata, ka tajā izskatāmā strīda risinājums ir atkarīgs no jēdziena “mākslīgi radīti nosacījumi” Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta izpratnē interpretācijas.

20

Tā uzskata, ka Bulgārijas iestāde šim jēdzienam piemēro plašu interpretāciju, kas ir balstīta uz šādam norādēm: juridiskā saikne un attiecīgo personu identiskums, kā arī projektu un attiecīgo sabiedrību juridisko adrešu identiskums.

21

Tomēr iesniedzējtiesa norāda, ka no tās tiesu prakses izriet šaurāka jēdziena “mākslīgi radīti nosacījumi” interpretācija. Saskaņā ar tās judikatūru ar to vien, ka pastāv kopīgi apstākļi, nepietiek, lai pierādītu nosacījumu, kas vajadzīgi, lai saņemtu atbalstu, mākslīgo raksturu. Atbilstoši tai faktiski ir nepieciešams, lai DFZ‑RA pierādītu, ka starp juridiskajām personām un/vai trešajām personām pastāvēja tīša saskaņošana, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

22

Šādos apstākļos Administrativen sad Sofia‑grad nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Prejudiciālie jautājumi attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta piemērošanas nosacījumiem un, otrkārt, uz šīs tiesību normas interpretāciju Bulgārijas tiesību aktos un judikatūrā.

24

Līdz ar to vispirms ir jāizvērtē pirmais un no ceturtā līdz septītajam jautājumam kopā un pēc tam ir jāatbild uz otro un trešo jautājumu.

25

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta piemērošanas nosacījumus.

26

Vispirms ir jānorāda, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Bulgārijas iestāde atteicās apstiprināt investīciju projektu, ko Slancheva sila bija iesniegusi saskaņā ar atbalstu mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai, veicinot uzņēmējdarbību un attīstot saimnieciskas struktūras, jo šī sabiedrība vēlējās ļaunprātīgi saņemt atbalstu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu.

27

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības tiesiskā regulējuma apjoms nedrīkst tikt paplašināts tā, lai tiktu aptverta saimnieciskās darbības subjektu ļaunprātīga rīcība (šajā ziņā skat. 2007. gada 11. janvāra spriedumu lietā C-279/05 Vonk Dairy Products, Krājums, I-239. lpp., 31. punkts).

28

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka attiecībā uz Slancheva sila investīciju projektu formāli ir ievēroti atbilstības kritēriji, kas vajadzīgi, lai saņemtu atbalstu mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta ii) apakšpunktu, kā arī valsts tiesību aktiem.

29

Tiesa jau ir nospriedusi, ka, lai šādos apstākļos pierādītu šāda atbalsta iespējamā saņēmēja ļaunprātīgu rīcību, pirmkārt, ir jābūt objektīvu apstākļu kopumam, no kura izriet, ka, lai arī formāli ievērojot attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētos nosacījumus, ar šo tiesisko regulējumu sasniedzamais mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvam elementam, proti, vēlmei gūt no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu labumu, mākslīgi radot tā saņemšanai vajadzīgos nosacījumus (šajā ziņā skat. 2005. gada 21. jūlija spriedumu lietā C-515/03 Eichsfelder Schlachtbetrieb, Krājums, I-7355. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka valsts tiesai ir jānosaka, vai pastāv šie abi elementi, par kuriem pierādījumi jāsniedz saskaņā ar valsts tiesību normām, ciktāl tas nekaitē Savienības tiesību efektivitātei (šajā ziņā skat. 2000. gada 14. decembra spriedumu lietā C-110/99 Emsland-Stärke, Recueil, I-11569. lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Tieši šādā kontekstā ir jāinterpretē jēdzieni “mākslīgi radīti nosacījumi”, kas vajadzīgi, lai iegūtu maksājumu un “priekšrocības pretēji [attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem]” Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta izpratnē.

32

Pirmkārt, attiecībā uz objektīvo elementu ir jāatgādina, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1698/2005 preambulas 46. apsvērumu, ELFLA lauku attīstības atbalsta shēmas mērķis ir palīdzēt “dažādot lauksaimniecības aktivitātes nelauksaimniecisku aktivitāšu virzienā un attīstīt nelauksaimnieciskas nozares, veicināt nodarbinātību [..] un veikt investīcijas, padarot lauku apvidus pievilcīgākus, lai apturētu ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos”.

33

It īpaši Regulas Nr. 1698/2005 52. panta, uz kuru pamatojoties pamatlietā aplūkotajam investīciju projektam tika lūgts atbalsts, mērķis ir atbalstīt pasākumus lauku ekonomikas dažādošanai, ietverot atbalstu mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai, veicinot uzņēmējdarbību un attīstot saimnieciskas struktūras.

34

Šādā kontekstā Noteikumos Nr. 29 attiecībā uz finansējumu, ko no ELFLA piešķir investīciju projektiem, kas attiecas uz atjaunojamās enerģijas ražošanu un izplatīšanu un kas ietilpst Regulas Nr. 1698/2005 52. pantā paredzēto pasākumu kategorijā, ir paredzēti ierobežojumi. Pirmkārt, ELFLA maksimālā finansējuma summa vienam saņēmējam ir EUR 200 000. Otrkārt, finansējumu piešķir tikai tādām spēkstacijām, kuru jauda ir mazāka par 1 megavatu.

35

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Slancheva sila fotogalvaniskās spēkstacijas projekts netika apstiprināts ELFLA finansējumam tādēļ, ka kompetentā valsts iestāde, ņemot vērā pamatlietas apstākļus, uzskatīja, ka šai sabiedrībai bija nodoms apiet valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus, vienojoties ar trešajām personām, kas pašas ir pretendenti uz attiecīgo atbalstu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu, lai mākslīgi sadalītu vienu projektu trīs mazākos projektos.

36

Tomēr šāds apstāklis pats par sevi neizslēdz to, ka Slancheva sila iesniegtais investīciju projekts varētu sekmēt Regulā Nr. 1698/2005 paredzēto mērķu sasniegšanu.

37

Šajā ziņā, ja Slancheva sila tiek pārmests, ka tai bija nodoms apiet ierobežojumus attiecībā uz atbilstīgo projektu lielumu un maksimālo atbalsta summu vienam saņēmējam, iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai šī nodoma sekas neļauj sasniegt Regulas Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta ii) apakšpunktā paredzētos mērķus.

38

Šādā kontekstā šai tiesai it īpaši būtu jāņem vērā mikrouzņēmuma – kura izveide un attīstība ir Regulas Nr. 1698/2005 52. pantā paredzētā atbalsta priekšmets – definīcija, kura izriet no Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju pielikuma 2. panta 3. punkta (OV L 124, 36. punkts).

39

Otrkārt, saistībā ar subjektīvo elementu valsts tiesai ir jānosaka strīdīgā pieteikuma finansējuma saņemšanai faktiskais saturs un nozīme (2006. gada 21. janvāra spriedums lietā C-255/02 Halifax u.c., Krājums, I-1609. lpp., 81. punkts).

40

Šādi rīkojoties, attiecīgajos investīciju darījumos iesaistīto personu tiesiskās, ekonomiskās un/vai personiska rakstura saiknes ir fakti, kurus minētā tiesa var ņemt vērā, lai pierādītu nosacījumu, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar ELFLA iegūtu maksājumu, radīšanas mākslīgo raksturu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Emsland‑Stärke, 58. punkts).

41

Šī subjektīvā elementa esamību var arī konstatēt, pierādot kolūziju, kas var izpausties kā ar nodomu īstenotas koordinējošas darbības starp dažādiem investoriem pretendentiem uz atbalstu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu, it īpaši, ja investīciju projekti ir identiski un ja starp šiem projektiem pastāv ģeogrāfiska, ekonomiska, funkcionāla, tiesiska un/vai personiska saikne (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Vonk Dairy Products, 33. punkts).

42

Tomēr, Tiesa ir nospriedusi, ka projektam nevar atteikt finansējumu, ja attiecīgajām investīcijām var būt cits pamatojums nekā tikai maksājums saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Halifax u.c., 75. punkts).

43

Līdz ar to Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tā piemērošanas nosacījumiem ir jābūt gan objektīvam, gan subjektīvam elementam. Saistībā ar pirmo no šiem elementiem iesniedzējtiesai ir jāizvērtē lietas objektīvie apstākļi, kas ļauj secināt, ka ELFLA atbalsta shēmas mērķis nevar tikt sasniegts. Saistībā ar otro elementu iesniedzējtiesai ir jāizvērtē objektīvie pierādījumi, kas ļauj secināt, ka, mākslīgi radot nosacījumus, kas vajadzīgi, lai iegūtu maksājumu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu, pretendents ar šādu maksājumu ir vēlējies vienīgi gūt priekšrocības pretēji šīs shēmas mērķiem. Šajā ziņā iesniedzējtiesa var pamatoties ne tikai uz tādiem elementiem kā līdzīgos investīciju projektos iesaistīto personu tiesiskajām, ekonomiskajām un/vai personiskajām saiknēm, bet arī uz norādēm, kas liecina par tīšu darbību saskaņošanu starp šīm personām.

44

Ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, pirmkārt, tādu valsts tiesību aktu, kurā ir paredzēts, ka atbalsta maksājumu saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu nepiešķir, ja investīciju projektam nav funkcionālas autonomijas, un, otrkārt, valsts tiesu judikatūru, saskaņā ar kuru mākslīgi radīti nosacījumi, lai gūtu maksājumu, ir tad, ja starp šāda maksājuma pretendentiem ir tiesiskas saiknes.

45

Kā arī tas izriet no šī sprieduma 29. punkta, lai varētu piemērot Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punktu, ir jābūt abiem elementiem – gan objektīvajam, gan subjektīvajam.

46

Šādā kontekstā, pat ja iesniedzējtiesas konstatētie apstākļi attiecībā uz tiesisku saikni starp atbalsta pretendentiem, proti, funkcionālās autonomijas neesamību starp vairākiem attiecīgajiem investīciju projektiem, veido norādes, kas ļauj secināt mākslīgi radītus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai iegūtu maksājumu Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkta izpratnē, tomēr šis vērtējums ir jāveic, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

47

It īpaši iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, ka no visiem pamatlietas objektīvajiem elementiem izriet, ka nosacījumu attiecībā uz aplūkoto investīciju projektu izvēles galvenais mērķis ir atbalsta maksājums saskaņā ar atbalsta shēmu, izslēdzot jebkuru citu pamatojumu saistībā ar minētās shēmas mērķiem.

48

Līdz ar to Regulas Nr. 65/2011 4. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka pieteikums maksājuma saņemšanai saskaņā ar ELFLA atbalsta shēmu tiek noraidīts vienīgi tādēļ, ka investīciju projektam, kas pretendē uz atbalstu saskaņā ar šo shēmu, nav funkcionālas autonomijas vai ja starp šāda atbalsta pretendentiem pastāv tiesiska saikne, neizvērtējot citus šīs lietas objektīvos apstākļus.

49

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: