EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CO0519

Tiesas rīkojums (septītā palāta) 2009. gada 24.aprīlī.
Archontia Koukou pret Elliniko Dimosio.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: Monomeles Protodikeio Athinon - Grieķija.
Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. un 8. klauzula - Uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi publiskajā sektorā - Secīgi līgumi - Vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa pazemināšanās - Pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu - Sankcijas - Absolūts aizliegums publiskajā sektorā uz noteiktu laiku slēgtos darba līgumus pārveidot par darba līgumiem uz nenoteiktu laiku - Direktīvas nepareizas transponēšanas sekas - Atbilstīga interpretācija.
Lieta C-519/08.

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2009:269





Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 24. aprīļa rīkojums – Koukou/Elliniko Dimosio

(lieta C‑519/08)

Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – Sociālā politika – Direktīva 1999/70/EK – Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. un 8. klauzula – Uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi publiskajā sektorā – Secīgi līgumi – Vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa pazemināšanās – Pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu – Sankcijas – Absolūts aizliegums publiskajā sektorā uz noteiktu laiku slēgtos darba līgumus pārveidot par darba līgumiem uz nenoteiktu laiku – Direktīvas nepareizas transponēšanas sekas – Atbilstīga interpretācija

1.                     Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu izmantošanu (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts un 8. klauzulas 3. punkts) (sal. ar 48., 59., 72., 81., 91., 102., 133. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 1)–6) un 8) punktu)

2.                     Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa pazemināšanās aizliegums ar minēto līgumu aptvertajā jomā (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts un 8. klauzulas 3. punkts) (sal. ar 124. punktu un rezolutīvās daļas 7) punktu)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Monomeles Protodikeio Athinon – Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 5. un 3. klauzulas interpretācija – Objektīvi iemesli, ar kuriem var attaisnot secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu neierobežotu atjaunošanu – Ar valsts tiesisko regulējumu noteikts pienākums noslēgt šādus līgumus – Aizliegums pieņemt tādu transponējošu tiesisko regulējumu, ar kuru tiek mazināts darba ņēmēju aizsardzības līmenis – Mazināšanās jēdziens

Rezolutīvā daļa:

1)

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 1999. gada 18. martā un kas pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu slēgšana, kuru pamato tikai apstāklis, ka šādu līgumu slēgšana ir paredzēta saskaņā ar dalībvalsts vispārēju likumu vai noteikumiem. Gluži pretēji, jēdziens “objektīvi iemesli” minētās klauzulas izpratnē prasa, lai šāda īpaša darba tiesisko attiecību veida, kas ir paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā, izmantošana būtu pamatota ar konkrētu elementu, kas saistīti ar attiecīgo darbību un tās īstenošanas nosacījumiem, esamību;

2)

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā, kurā, nosakot kopējo maksimālo šāda darba līguma ilgumu kā pasākumu ļaunprātīgas secīgas darba līgumu uz noteiktu laiku izmantošanas novēršanai, vienlaicīgi ir paredzēti izņēmumi no šī pēdējā minētā ierobežojuma attiecībā uz noteiktām darba ņēmēju grupām, jo uz tiem attiecas vismaz viens no minētajā klauzulā norādītajiem secīgo darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas preventīvajiem pasākumiem;

3)

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā un kurā kā secīgo darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanas pasākums ir paredzēts pienākums maksāt atalgojumu un atlaišanas pabalstu, kā arī kriminālsodus un disciplināros naudas sodus, ja vien, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, atbilstošo valsts tiesību normu piemērošanas nosacījumi, kā arī efektīvā īstenošana ir atbilstošs pasākums, lai valsts iestādes sodītu par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu;

4)

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tiktāl, ciktāl attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā publiskajā sektorā nav ietverti citi efektīvi pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā noteiktu sodu par ļaunprātīgu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ar to pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā, jo tas ratione temporis nav piemērojams secīgiem darba līgumiem uz noteiktu laiku, kas noslēgti vai atjaunoti pēc Direktīvā 1999/70 noteiktā tās transponēšanas laikposma beigām, ja tie vairs nebija spēkā šī tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās dienā vai trīs mēnešu laikposmā pirms šīs spēkā stāšanās;

5)

tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā konkrētajā sektorā ir ietverti citi efektīvi pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā noteiktu sodu par ļaunprātīgu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu šī 1. punkta izpratnē, tam nav pretrunā tādas valsts tiesību normas piemērošana, ar kuru publiskajā sektorā ir absolūti aizliegts pārveidot par darba līgumiem uz nenoteiktu laiku secīgus darba līgumus uz noteiktu laiku, kuri ir uzskatāmi par ļaunprātīgiem, jo tie ir noslēgti pastāvīgu un ilgstošu darba devēja vajadzību apmierināšanai. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, kādā ziņā atbilstošie valsts tiesību normu piemērošanas nosacījumi, kā arī efektīva īstenošana ir atbilstoši pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā valsts iestādēm noteiktu sodu par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu;

6)

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam principā nav pretrunā tas, ka strīdi par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu publiskajā sektorā ietilpst ekskluzīvajā administratīvo tiesu kompetencē. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāraugās, lai tiktu nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība tiesā, ievērojot efektivitātes un līdzvērtības principus;

7)

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 8. klauzulas 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā un kurā, lai konstatētu darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas esamību, ir paredzēti papildu nosacījumi tiem, kas bija paredzēti agrākajās valsts tiesībās, piemēram, tostarp Likuma Nr. 2112/1920 par obligāto darba ņēmēju privātajā sektorā darba līgumu izbeigšanu 8. panta 3. punktā, jo šie nosacījumi, kas ir jāpārbauda minētajai tiesai, skar nelielu darba ņēmēju grupu, kuri ir noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku, vai tiek kompensēti, pieņemot darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas preventīvus pasākumu minētā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē;

8)

iesniedzējtiesai atbilstošās valsts tiesību normas ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punktam un 8. klauzulas 3. punktam, kā arī, to darot, ir jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punktā paredzētais pamata lietā ir jāpiemēro dažu citu valsts tiesību normu vietā.

Top