52021PC0146

2018/0227 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu, pieņemšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.Vispārīga informācija

Priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2018) 434 final – 2018/0227 COD)	2018. gada 6. jūnijs
Padomē panākta vienošanās par daļēju vispārējo pieeju	2018. gada 29. novembris
1. triloga datums	2019. gada 13. februāris
Daļējā provizoriskā kompromisa vienošanās (vienota izpratne) apstiprināta Pastāvīgo pārstāvju komitejā	2019. gada 13. marts
Eiropas Parlamenta nostāja, pirmais lasījums (ietverot kopējo vienošanos):	2019. gada 17. aprīlis
2. trilogs (galīgā redakcija)	2020. gada 14. decembris
Pastāvīgo pārstāvju komitejā panākta politiskā vienošanās	2020. gada 18. decembris
Par kompromisa vienošanās apstiprinājumu nobalsoja Eiropas Parlamenta ITRE komiteja	2021. gada 14. janvāris
Pieņemta Padomes nostāja pirmajā lasījumā	2021. gada 16. marts

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Eiropas digitalizācijas programma ir viens no centrālajiem elementiem Komisijas vispusīgajā atbildes reakcijā uz digitālās pārveides radītajām problēmām, kā norādīts priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

Priekšlikuma mērķis ir izveidot finanšu instrumentu, lai pēc iespējas palielinātu digitālās pārveides dotos ieguvumus ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldei, konkrēti — pastiprinot ES digitālās spējas piecās galvenajās jomās (t. s. “konkrētie mērķi”): augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un uzticēšanās, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja.

Digitālā Eiropa ir ieguldījumu programma, kas vērsta uz ES stratēģisko digitālo spēju veidošanu un uz to, lai veicinātu digitālo tehnoloģiju plašu izvēršanu, ko lietos Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Tā pievēršas Savienības galvenajām prioritātēm, jo īpaši zaļajai un digitālajai pārkārtošanai un vienotā tirgus noturībai. Tā koncentrēsies uz jomām, kurās neviena atsevišķa dalībvalsts viena pati nevar nodrošināt digitālo panākumu līmeni. Uzmanība tiks pievērsta arī tām jomām, kurās publiskā sektora izdevumiem ir vislielākā ietekme. Kopējais saskaņotais finansējums ir 7,59 miljardi EUR (pašreizējās cenās).

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja pilnībā atspoguļo trilogos panākto vienošanos. Svarīgākās izmaiņas, kas ieviestas salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikuma tekstu, ir šādas:

–Savienības finanšu interešu aizsardzība. Apsvērums ar atsauci uz vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas ietekmē pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finansiālo interešu aizsardzību, tika saskaņots ar mehānisma saskaņoto formulējumu. Komisija atbalstīja šādu saskaņošanu.

–Programmas “Digitālā Eiropa” pielāgošana 2021.–2027. gada DFS ilgumam. Komisija atbalstīja mērķi nodrošināt nepārtrauktību gadījumā, ja kavējas pāreja uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, neinterpretējot saskaņotos noteikumus kā tādus, kas automātiski pagarina programmu.

–Atpakaļejoša spēka klauzula. Tika pievienoti noteikumi par atpakaļejošu spēku, lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā mantotajām darbībām, ko pašlaik atbalsta saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un sadarbspējas risinājumiem publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (ISA2), un lai tās varētu īstenot no 2021.–2027. gada DFS sākuma. Komisija pauda atbalstu šim papildinājumam.

–Klimats. Atsauce uz kopējo klimata izdevumu mērķi visai DFS (sākotnēji 25 %) tika atjaunināta līdz 30 %.

–Bioloģiskās daudzveidības mērķis. Standarta bioloģiskās daudzveidības apsvēruma saturs, proti, ieguldījums bioloģiskās daudzveidības izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, tika pievienots apsvērumā, kurā noteikts klimata mērķis. Komisija piekrita atjaunināt klimata mērķi un pievienot bioloģiskās daudzveidības mērķi.

–Budžeta sadalījums pa konkrētajiem mērķiem un finansējums “Sadarbspējai”. Konkrētajiem mērķiem piešķirtās summas tika proporcionāli samazinātas, atspoguļojot sākotnējā priekšlikuma svērumu un līdzsvaru (lineārs / proporcionāls samazinājums konkrētajiem mērķiem), vienlaikus aizsargājot finansējumu sadarbspējai. Komisija atbalstīja sākotnējā priekšlikuma svēruma un līdzsvara saglabāšanu.

–To noteikumu horizontāla saskaņošana, kas saistīti ar uz programmu “Digitālā Eiropa” pārvietoto neizmantoto līdzekļu pārvietošanu no dalītas pārvaldības resursiem. Tika ieviesti noteikumi par to neizmantoto līdzekļu pārskaitīšanu atpakaļ, kas pārvietoti uz programmu “Digitālā Eiropa” no dalītas pārvaldības resursiem, atspoguļojot pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” pieņemto pieeju. Komisija 2019. gada 8. martā nāca klajā ar paziņojumu, kurā tā pauda iebildumus pret vienošanos attiecībā uz noteikumiem par līdzekļu pārskaitīšanu (9. panta 5. punkts) un līdzfinansēšanu.

–Darba programmu apstiprināšana. Visas puses vienojās, ka darba programmas tiks pieņemtas kā īstenošanas akti, izmantojot pārbaudes procedūru (komitoloģiju). Tika panākta arī vienošanās par deleģēto aktu izmantošanu, lai grozītu 1. pielikumu.

–Kiberdrošība. Tika veikti papildu precizējumi par darbību īstenošanu saskaņā ar konkrēto 3. mērķi “Kiberdrošība un uzticēšanās”, saskaņā ar kuru šis konkrētais mērķis tiks īstenots galvenokārt ar ierosinātā Eiropas Industriālā, tehnoloģiskā un pētnieciskā kiberdrošības kompetenču centra un Kiberdrošības kompetenču tīkla (CCCN) starpniecību.

–Trešo valstu līdzdalība. Bija skaidri paredzēta iespēja trešām valstīm daļēji pievienoties programmai atsevišķu konkrētu mērķu līmenī.

–Izcilības zīmogs. Noteikumi, kas saistīti ar izcilības zīmogu, ir saskaņoti ar līdzvērtīgiem pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, vienlaikus ievērojot abu programmu specifiku. Izcilības zīmoga piemērošanas joma saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu ir grozīta, lai izslēgtu atsauces uz programmām, kuru juridiskais pamats savos piešķiršanas kritērijos neļauj paļauties uz Digitālās Eiropas programmas izcilības zīmogu.

Kopumā panāktā vienošanās saglabā Komisijas sākotnējā priekšlikuma mērķi, saglabājot vērienīguma pakāpi, bet dodot elastību, kas vajadzīga programmas īstenošanai.

4. Secinājums

Komisija atbalsta iestāžu sarunu rezultātus un tāpēc var akceptēt Padomes nostāju.