EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.12.2020

COM(2020) 798 final

2020/0353(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2006/66/EK un groza Regulu (ES) 2019/1020

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2020) 420 final} - {SWD(2020) 334 final} - {SWD(2020) 335 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Bateriju izstrāde un ražošana Eiropai ir stratēģiski nepieciešama saistībā ar pāreju uz tīru enerģiju. Tas ir arī būtisks Eiropas autobūves nozares komponents. Eiropas Savienībā transports rada aptuveni ceturtdaļu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ir galvenais gaisa piesārņojuma avots pilsētās.

Plašāka elektrotransportlīdzekļu izmantošana samazinās autotransporta radītās SEG emisijas un citas kaitīgās emisijas. Prognozēts, ka laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam ES ievērojami pieaugs vieglo automobiļu, vieglo preču automobiļu, autobusu un mazākā mērā arī kravas automobiļu elektrifikācija. To galvenokārt virza ES tiesību akti, kas nosaka CO2 emisiju standartus transportlīdzekļu izgatavotājiem, kā arī ES tiesību akti, kuros dalībvalstīm noteikti minimālie mērķrādītāji, kas piemērojami tīro transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam 1 . Tam sekos arī atsevišķu mājsaimniecību pakalpojumu, piemēram, enerģijas uzkrāšanas vai apkures, elektrifikācija, kas palīdzēs vēl vairāk samazināt emisijas.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma aplēsēm pastāv nepieciešamība 19 reizes palielināt bateriju ražošanu pasaules mērogā, lai paātrinātu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku 2 .

Šīs iniciatīvas mērķis ir modernizēt ES tiesisko regulējumu baterijām. Tā ir Eiropas zaļā kursa 3  — jaunās ES izaugsmes stratēģijas — neatņemama daļa, kuras mērķis ir pārveidot ES par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā: i) nav SEG neto emisiju pēc 2050. gada; ii) ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantošanas un iii) neviena persona un vieta nav atstāta novārtā. Iniciatīva ir balstīta uz Eiropas Komisijas pieņemtajām saistībām un ziņojumiem, ieskaitot stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā 4 , jauno aprites ekonomikas rīcības plānu 5 , jauno Eiropas industriālo stratēģiju 6 un ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju 7 , kuras mērķis ir līdz 2050. gadam par 90 % samazināt ar transportu saistītās SEG emisijas.

Papildus Komisijas darbam Padome un Parlaments ir aicinājuši rīkoties, lai atbalstītu pāreju uz elektromobilitāti, oglekļneitrālu enerģijas uzkrāšanu un ilgtspējīgu bateriju vērtības ķēdi. Eiropas Investīciju banka arī paziņoja, ka gatavojas palielināt finansējuma atbalstu ar baterijām saistītiem projektiem līdz vairāk nekā 1 miljardam EUR 2020. gadā 8 .

Šī iniciatīva ir vērsta uz trīs grupām savstarpēji cieši saistītu problēmu attiecībā uz baterijām.

·Pirmā grupa ir saistīta ar tādu pamatnosacījumu trūkumu, kas nodrošinātu stimulus investīcijām ilgtspējīgu bateriju ražošanas jaudā. Šīs problēmas ir saistītas ar vienotā tirgus neefektīvu darbību un nepietiekami vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem 9 , ko rada atšķirīgi tiesiskie regulējumi iekšējā tirgū. Tam par iemeslu cita starpā ir Bateriju direktīvas nevienmērīga īstenošana un uzticamas un salīdzināmas informācijas trūkums ES.

·Otrā problēmu grupa ir saistīta ar reciklēšanas tirgu neoptimālu darbību un nepietiekami noslēgtiem materiālu aprites lokiem, kas ierobežo ES potenciālu mazināt izejvielu piegādes risku. Esošajā tiesiskajā regulējumā ir vairākas nepilnības. Tostarp skaidru un pietiekami saskaņotu noteikumu trūkums, kā arī noteikumi Bateriju direktīvā, kuros nav ņemtas vērā jaunākās norises tehnoloģiju jomā un tirgū. Šīs nepilnības mazina reciklēšanas darbību ienesīgumu un kavē investīcijas jaunās tehnoloģijās un papildu jaudā nākotnes bateriju reciklēšanai.

·Trešā problēmu grupa ir saistīta ar sociālajiem un vides riskiem, kas pašlaik nav ietverti ES vides tiesībās. Šīs problēmas ietver: i) pārredzamības trūkumu izejvielu sagādē; ii) bīstamas vielas un iii) potenciālu, kas netiek izmantots, lai kompensētu bateriju dzīves ciklu ietekmi uz vidi.

Šo problēmu cēlonis ir tirgus nepilnības un informācijas nepilnības. Abu veidu nepilnības ir saistītas ar vienotā tirgus darbību. Turklāt tās saasina trešais dzinējspēks: bateriju vērtības ķēžu sarežģītība.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Saskaņā ar principu “viens pieņemts – viens atcelts” 10 ierosinātajai regulai būtu jāaizstāj esošā Bateriju direktīva.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums ir balstīts uz 114. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kas jāizmanto pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot vai nodrošināt vienotā tirgus darbību. Tā ir esošā juridiskā pamata maiņa, jo Bateriju direktīva — Direktīva 2006/66/EK — tika balstīta uz 175. pantu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā (tagadējais LESD 191. pants) un 95. pantu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā (tagadējais LESD 114. pants) attiecībā uz identificētajiem ar ražojumiem saistītajiem noteikumiem.

Ar priekšlikumu risinātas vairākas būtiskas problēmas saistībā ar vienoto tirgu. Minētās problēmas ir šādas: i) nevienlīdzīgi konkurences apstākļi tirgū laistajām baterijām, jo piemērojamie noteikumi ir dažādi interpretējami; ii) šķēršļi reciklēšanas tirgu darbībai; iii) Bateriju direktīvas nevienmērīga īstenošana; iv) akūta vajadzība pēc liela apjoma investīcijām, reaģējot uz mainīgo tirgu; v) nepieciešamība pēc apjomradītiem ietaupījumiem un vi) nepieciešamība pēc stabila un pilnībā saskaņota tiesiskā regulējuma.

Tajā pašā laikā pastāv arī vairākas vides problēmas saistībā ar bateriju ražošanu, izmantošanu un darbmūža beigu pārvaldību. Visas vides problēmas, kuras nav tieši iekļautas ES vides acquis un kurām līdz ar to ir nepieciešama regulatīvā iejaukšanās, var tikt saistītas ar vienotā tirgus darbību. Viena no šādām problēmām ir bateriju sastāvā esošo bīstamo vielu nelabvēlīgā ietekme uz vidi gadījumos, kad baterijas netiek pienācīgi likvidētas; tā ir problēma, kuru iespējams atrisināt, pienācīgi savācot un reciklējot pārnēsājamās baterijas. Viens no iemesliem, kāpēc savākto pārnēsājamo bateriju apjomi ir tik mazi, ir savākšanas sistēmu izveides izmaksas un tas, ka princips “piesārņotājs maksā” nav adekvātā un saskaņotā veidā īstenots vienotajā tirgū. Neoptimāls savāktais apjoms ir problemātisks arī no uzņēmējdarbības rentabilitātes skatupunkta. Tas tā ir tāpēc, ka reciklēšanas tehnoloģijas ir kapitālietilpīgas un tām nepieciešami ievērojami apjomradīti ietaupījumi, dažos gadījumos ārpus ES valstu tirgiem. Vēl viena problēma ir nespēja mazināt bateriju kopējo ietekmi uz vidi, palielinot bateriju vērtības ķēdes apritīgumu. Arī šajā gadījumā problēmas galvenais cēlonis ir tirgus nepilnība. Netiek saskaņoti stimuli (un informācija) starp dažādajiem vērtības ķēdes dalībniekiem. Otrreizējas izmantošanas elektrotransportlīdzekļu bateriju tirgū nav juridiskās noteiktības attiecībā uz izlietotu bateriju atkritumu statusu, un trūkst informācijas bateriju uzvedības prognozēšanai.

Tādējādi priekšlikuma mērķis ir nodrošināt kopīgu noteikumu īstenošanu ekonomikas dalībniekiem vienotajā tirgū un izvairīties no konkurences izkropļojuma. Pasākumi nodrošinās turpmāku saskaņošanu šādās jomās: i) uz Savienības tirgū laistajām baterijām attiecinātas prasības ražojumiem un ii) uzņēmumu sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmērs. Priekšlikumā arī noteiktas prasības labi funkcionējoša otrreizējo izejvielu tirgus nodrošināšanai, vienlaicīgi novēršot un mazinot bateriju ražošanas un izmantošanas (kā arī to apstrādes — ieskaitot reciklēšanu — pēc bateriju kalpošanas laika beigām) ietekmi uz vidi. Tas veicinās bateriju aprites nozari Eiropā un novērsīs, iespējams, atšķirīgu valstu pieeju radītu sadrumstalotību.

Bateriju izgatavošana un izmantošana, pamatā esošā vērtības ķēde un nolietotu bateriju apstrāde ir transversāli jautājumi, kas ietekmē daudzas rīcībpolitikas jomas. Tāpēc papildus iekšējā tirgus mērķu īstenošanai priekšlikums palīdzēs sasniegt arī mērķus, kas saistīti ar vidi, transportu, klimatrīcību, enerģētiku un starptautisko tirdzniecību. Ierosināto pasākumu ietekmes analīze parāda, ka lielākajā daļā gadījumu iekšējā tirgus mērķi ir dominējoši un ieguvumi videi — papildinoši. Tāpēc ir lietderīgi izmantot LESD 114. pantu kā vienīgo juridisko pamatu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Pastāv skaidra pievienotā vērtība, ES līmenī nosakot kopīgas prasības, kuras aptver visu bateriju dzīves ciklu. Ir būtiski nodrošināt, ka izgatavotāji, importētāji un ekonomikas operatori kopumā ir pakļauti saskaņotām prasībām, kuras jāizpilda, i) laižot baterijas Savienības tirgū un ii) sniedzot informāciju patērētājiem vienotajā tirgū. Arī reciklētājiem jāspēj darboties saskaņā ar vienotām prasībām, kuras attiecas uz visiem reciklēšanas uzņēmumiem vienādi visā ES. Ja nebūtu intervences ES līmenī, proti, netiktu noteikti saskaņoti noteikumi, intervence nacionālā līmenī novestu pie tā, ka ekonomikas operatoriem būtu piemērojamas atšķirīgas prasības.

Ilgtspējīgas bateriju vērtības ķēdes izveide ir kapitālietilpīga, un tai nepieciešami apjomradīti ietaupījumi, kas pārsniedz tos, kurus spēj nodrošināt valstu ekonomikas. Lai to sasniegtu, visās dalībvalstīs nepieciešams saskaņots un labi funkcionējošs vienotais tirgus, kurā visi ekonomikas operatori bateriju vērtības ķēdē ir pakļauti vienādiem noteikumiem.

Turklāt kopīgi noteikumi ir nepieciešami pārejai uz aprites ekonomiku, kas palīdzēs veicināt novatoriskus un ilgtspējīgus Eiropas darījumdarbības modeļus, ražojumus un materiālus. Šos mērķus nav iespējams izvirzīt, dalībvalstīm rīkojoties izolēti — nepieciešamās rīcības apmērs nozīmē, ka vēlamo iespējams labāk sasniegt Savienības līmenī. Vienota ES rīcība līdz ar to ir pamatota un nepieciešama.

•Proporcionalitāte

Ierosinātie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams regulatīvās noteiktības nodrošināšanai, kas ir vajadzīga liela apjoma investīciju stimulēšanai aprites ekonomikā, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni.

Kopumā piedāvātais politikas risinājums ir pakāpeniskas pārmaiņas salīdzinājumā ar esošo tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu (t. i., esošo Bateriju direktīvu). Attiecībā uz vērtības ķēdes agrīnajiem posmiem, kuriem pašlaik nav ES tiesību aktu, ierosinātās izmaiņas pamatā paredz noteikt informācijas prasības un pamatprasības kā nosacījumu bateriju laišanai ES tirgū.

Attiecībā uz dažiem ierosinātajiem politikas risinājumiem ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka pakāpeniska pieeja vislabāk atbilstu proporcionalitātes principam. Tāpēc priekšlikumā ietverta pakāpeniska izvirzīto mērķu un prasību paaugstināšana vairākās jomās. Piemēram, tā tas ir attiecībā uz atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju snieguma un ilgizturības prasību noteikšanu. Šīs normas pirmais solis ir informēšanas pienākumi; attiecīgās minimālās vērtības nebūs jānosaka, kamēr nebūs pieejams vairāk informācijas.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Bateriju direktīvas izvērtēšana un pirms ietekmes novērtējuma veiktā analīze parādīja, ka saskaņotību iespējams labāk panākt ar regulas palīdzību pretstatā direktīvai iepriekšējās ierobežotākās pieejas ietvaros. Atšķirīgi valstu pasākumi atkritumu savākšanai un atkritumu atkalizmantošanai ir radījuši nesaskanīgu tiesisko regulējumu ekonomikas operatoriem un ražotājiem. Šie pastāvošie šķēršļi atšķirīgu nacionālo tiesisko regulējumu formā var tikt atrisināti tikai ar detalizētākiem saskaņotiem noteikumiem par savākšanas un materiālu atgūšanas procesu organizēšanu un saistīto atbildību. Šajos detalizētajos un saskaņotajos noteikumos jāietver prasības, kas ir tieši piemērojamas uzņēmumiem.

Regulā tiks noteiktas tiešas prasības visiem operatoriem, tādējādi nodrošinot nepieciešamo juridisko noteiktību un izpildes iespēju attiecībā uz pilnībā integrētu tirgu visā ES. Regula arī nodrošina, ka pienākumi tiek īstenoti vienlaicīgi un vienādā veidā visās 27 dalībvalstīs.

Instrumentā tiks noteikti arī vairāki mandāti Komisijai īstenošanas pasākumu izstrādei. Minētie īstenošanas pasākumi ļaus Komisijai nepieciešamības gadījumā regulu izstrādāt sīkāk, ļaujot laicīgāk paredzēt kopīgos noteikumus. Regula arī mazinās nenoteiktību attiecībā uz parasti ar direktīvu saistītajiem laika grafikiem transponēšanas procesa gaitā jomā, kurā laiks un juridiskā noteiktība ir ārkārtīgi svarīgi, ņemot vērā prognozes par tirgus palielināšanos un izmaiņām tirgus dinamikā kopumā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2019. gada aprīlī Komisija publicēja Bateriju direktīvas izvērtējumu 19 saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, kā arī ņemot vērā Bateriju direktīvas 23. panta nosacījumus. Galvenie izvērtējuma konstatējumi ir apkopoti ietekmes novērtējuma 6. pielikumā un tika izmantoti analīzē (īpaši iedaļā par problēmu definēšanu).

Šajā rīcībpolitiskajā priekšlikumā ir ietverti pasākumi, kas risina Bateriju direktīvas izvērtēšanā identificētās jomas, kurās saskaņotības trūkums vai nepietiekami detalizēti noteikumi ir radījuši sadrumstalotus rezultātus vienotajā tirgū. Tie kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo nenodrošina skaidrību un izmaksu efektivitāti (piemēram, ražotāju atbildības organizācijas). Turklāt priekšlikumā ir ietverti vairāki pasākumi, kas nodrošina, ka normatīvā vide ir aktuāla un piemērota tehnoloģiskajiem jauninājumiem, piemēram, elektrotransportlīdzekļu, elektrisko velosipēdu un elektrisko skrejratu baterijām vai iespējai otrreiz izmantot rūpnieciskās baterijas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·Regulatīvās iniciatīvas par ilgtspējas prasībām baterijām ietvaros Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (turpmāk “Iekšējā tirgus ĢD”) pirmo apspriešanās posmu organizēja no 2019. gada jūnija līdz novembrim. Tas ietvēra atvērtu sabiedrisko apspriešanu, kurā tika saņemti 180 komentāri, un trīs publiskas ieinteresēto personu sanāksmes par divu priekšizpētes pasākumu rezultātiem.

·Pēc politiskā lēmuma par to, ka viens tiesību instruments aizstās Bateriju direktīvu un ietvers ilgtspējas prasības atkārtoti uzlādējamām baterijām (pie šī instrumenta Iekšējā tirgus ĢD strādā kopš 2018. gada vidus), no 2020. gada februāra līdz maijam notika otrais apspriešanās posms. Otrajā posmā ietilpa:

–mērķtiecīgas pārrunas ar bateriju vērtības ķēdes, patērētāju un vides organizāciju pārstāvjiem;

–uzņēmumu (izgatavotāju, atkritumu apsaimniekotāju un reciklētāju) aptauja;

–(“Apvārsnis 2020” un LIFE programmu ietvaros finansētu) pētniecības un inovācijas projektu pārstāvju aptauja;

–nozaru sanāksmes ar ieinteresēto personu piedalīšanos;

–sanāksme ar Dalībvalstu ekspertu grupu.

·Sākotnējais ietekmes novērtējums par ierosināto regulu tika publicēts 2020. gada 28. maijā, un komentāru iesniegšanas termiņš bija 2020. gada 9. jūlijs. Kopā tika saņemtas 103 atbildes, tajās lielākoties izklāstīta ieinteresēto personu nostāja procesa agrīnajā posmā (piemēram, laikā, kad notika mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām).

Kopumā apspriešanās pasākumi parādīja, ka sabiedrība plaši atzīst nepieciešamību pēc regulatīvas iniciatīvas, kas integrētā veidā aptvertu visu bateriju vērtības ķēdi. Ieinteresētās personas, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, kopumā atzina, ka tehnoloģiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas pamato jauna tiesiskā regulējuma izveidi baterijām. Turklāt ieinteresētās personas piekrita, ka nepieciešama esošo noteikumu labāka saskaņošana un ES sistēma, kurā iekļauts viss bateriju dzīves cikls. Tās norādīja, ka šai sistēmai jāietver kopīgi stingrāki ilgtspējas noteikumi baterijām, to sastāvdaļām, bateriju atkritumiem un reciklātiem, lai izveidotu skaidrus un kopīgus noteikumus ES vienotā tirgus darbības nodrošināšanai.

Galvenās rūpniecības nozares pārstāvju paustās vajadzības bija šādas: i) stabils tiesiskais regulējums, kas nodrošina investīciju stabilitāti; ii) vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas sekmē bateriju ilgtspējīgu ražošanu; un iii) reciklēšanas tirgu efektīva darbība kvalitatīvu otrreizējo izejvielu pieejamības palielināšanai. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji galvenokārt pauda satraukumu par izejvielu ilgtspējīgu sagādi un aprites ekonomikas principu piemērošanu bateriju vērtības ķēdei.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai atbalstītu dažādo risinājumu analīzi, Komisija noslēdza vairākus atbalsta līgumus ar ārējiem ekspertiem cita starpā šādu darbību veikšanai:

·pētījums par esošās ES bateriju sistēmas nepilnību risināšanai ierosināto pasākumu īstenojamību;

·pētījums par konkrētiem tematiem (otrreizēju izmantošanu, ierobežojumiem, depozīta sistēmām utt.);

·sagatavošanās pētījums par atkārtoti uzlādējamu elektroķīmisko bateriju ar iekšējo uzkrājēju ekodizainu un energomarķējumu;

·turpmāka priekšizpēte par ilgtspējīgām baterijām;

·ietekmes novērtējums par atkārtoti uzlādējamu elektroķīmisko bateriju ar iekšējo uzkrājēju ekodizainu un energomarķējumu.

Minētie eksperti dažādajos pētījuma posmos strādāja ciešā sadarbībā ar Komisiju.

Līdztekus šiem atbalsta pētījumiem papildu zinātību deva literatūras izpēte un atbildes, kas tika saņemtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

•Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir balstīts uz ietekmes novērtējumu. Regulējuma kontroles padome 2020. gada 24. jūnijā sniedza negatīvu atzinumu; pēc tajā minēto komentāru izskatīšanas 2020. gada 18. septembrī par ietekmes novērtējumu tika saņemts pozitīvs atzinums ar atrunām. Savā gala atzinumā Regulējuma kontroles padome lūdza sīkāku informāciju galvenokārt par pamatscenāriju un politikas risinājumu struktūru.

Ietekmes novērtējumā ietverti 13 pasākumi to problēmu risināšanai, kas saistītas ar: i) tādu pamatnosacījumu trūkumu, kas nodrošinātu stimulus investīcijām ilgtspējīgu bateriju ražošanas jaudā; ii) reciklēšanas tirgu neoptimālu darbību un iii) sociālajiem un vides riskiem, kas pašlaik nav ietverti ES vides acquis. Šie 13 pasākumi ir balstīti uz: i) Bateriju direktīvas izvērtēšanas analīzi; ii) šīs iniciatīvas sabiedrisko apspriešanu; iii) dažādiem atbalsta pētījumiem un iv) rīcībpolitiskajām saistībām, piemēram, Eiropas zaļo kursu. Tie atspoguļo nepieciešamību pēc rīcības visā sarežģītās vērtības ķēdes garumā.

Katrā no 13 plašas politikas pasākumiem tika izskatīti pakārtotie pasākumi. Šie pakārtotie pasākumi daudzos gadījumos ir alternatīvas (piemēram, 3. pasākumam pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķrādītāji var būt vai nu 65 %, vai 75 %, bet ne abi). Citos gadījumos pakārtotie pasākumi izstrādāti tā, ka tie var būt kumulatīvi un/vai papildinoši (piemēram, 13. pasākumā baterijas “pase” rūpniecībā izmantojamām baterijām darbojas papildus informēšanas pienākumiem). Visi šie pakārtotie pasākumi ir analizēti atbilstošajā detalizētības līmenī ietekmes novērtējuma 9. pielikumā, izskatot to ietekmi salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju.

Lai analīzi atvieglotu, pakārtotie pasākumi ir grupēti četros galvenajos politikas risinājumos, kuri ir salīdzināti ar ierastās darbības scenāriju. Šie četri risinājumi ir izklāstīti turpmāk tekstā.

·1. risinājums — ierastā darbība — ir risinājums, kurā Bateriju direktīva, kura lielākoties aptver bateriju darbmūža beigu posmu, netiek mainīta. Attiecībā uz vērtības ķēdes agrīnajiem posmiem pašlaik nav spēkā esošu ES tiesību aktu, līdz ar to tas mainīts netiks. Sīkāka informācija par šo risinājumu ir sniegta 5. iedaļā par pamatscenāriju un 9. pielikumā.

·2. risinājums — vidēja līmeņa mērķi — ir risinājums, kas balstīts uz Bateriju direktīvu, taču pakāpeniski stiprina un paaugstina izvirzītos mērķus. Attiecībā uz vērtības ķēdes agrīnajiem posmiem, kuriem pašlaik nav ES tiesību aktu, ierosinātās izmaiņas paredz noteikt informācijas prasības un pamatprasības kā nosacījumu bateriju laišanai ES tirgū.

·3. risinājums — augsta līmeņa mērķi — ir zināmus traucējumus izraisoša pieeja, taču aprobežojas ar to, kas ir tehniski iespējams. Piemēram, tā ietver robežvērtību un sliekšņu noteikšanu, kuri jāizpilda noteiktajā termiņā.

·4. risinājums — ļoti augsta līmeņa mērķi — ietver pasākumus, kas ievērojami pārsniegtu esošo tiesisko regulējumu un pašreizējo uzņēmējdarbības praksi.

1. tabulā sniegts pārskats par dažādajiem pakārtotajiem pasākumiem, kas ietverti politikas risinājumos; vēlamais risinājums, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, ir atzīmēts ar zaļu krāsu.

Komisija dod priekšroku tādam risinājumam, kurā kombinēts 2. un 3. risinājums. Izvēlētā kombinācija sniedz līdzsvarotu pieeju produktivitātes (mērķu sasniegšanas) un efektivitātes (izmaksu lietderības) izteiksmē. Vēlamais risinājums sekmēs ES reakciju uz ātri mainīgajiem tirgus apstākļiem un mērķtiecīgi atbalstīs pāreju uz izteiktāku mazoglekļa ekonomiku, neriskējot ar pārmērīgām izmaksām vai traucējumiem.

1. tabula. Vēlamais risinājums

Apzīmējumi: zaļš = vēlamais risinājums; gaiši zaļš = vēlamais risinājums pirms pārskatīšanas klauzulas.

Klasificēšanai un definīciju izstrādei paredzētā 1. pasākuma mērķis ir precizēt esošos noteikumus par bateriju kategorijām un atjaunināt tos saskaņā ar jaunāko tehnoloģiju attīstību (2. risinājums). Administratīvās izmaiņas dažos esošās Bateriju direktīvas noteikumos uzlabotu vairāku citu noteikumu iedarbīgumu, neradot būtiskas ekonomiskās izmaksas vai administratīvo slogu. Ieinteresētās personas ir norādījušas, ka šis pasākums ir pilnībā pieņemams. Iespēju noteikt jaunu metodiku savākšanas rādītājiem, balstoties uz metodiku “pieejams savākšanai” (3. risinājums), ir ierosināts novērtēt atkārtoti, izmantojot pārskatīšanas klauzulu.

Ar rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju otrreizējo izmantošanu saistītā 2. pasākuma aplēstie ekonomiskie un vidiskie ieguvumi 2. un 3. risinājumā būtu līdzvērtīgi (pieņemot vienādus līmeņus attiecībā uz izplatību tirgū), atzīstot, ka tad, ja, no vienas puses, tiks veicināta bateriju otrreizējas izmantošanas izstrāde, un, no otras puses, reciklēšana, būs vajadzīgi kompromisi. Administratīvās izmaksas 3. risinājumam — kura ietvaros izlietotas baterijas netiktu obligāti uzskatītas par atkritumiem to pirmreizējās izmantošanas beigās (un tiktu uzskatītas par atkritumiem tikai tad, kad baterijas turētājs nolemtu no tās atbrīvoties) — ir ievērojami zemākas nekā 2. risinājumam. Ietekmes novērtējumā 3. risinājums tika atzīts par vēlamo risinājumu, pamatojoties uz to, ka tas vislabāk veicinātu otrreizējās izmantošanas bateriju tirgus attīstību, un to atbalstīja ieinteresētās personas. 2. risinājums, kura ietvaros baterijas kļūst par atkritumiem, radītu papildu izmaksas par atļaujām, kas nepieciešamas bīstamu atkritumu apstrādei, un tas ieinteresētajām personām radīja īpašu satraukumu. Šis risinājums ierobežotu otrreizējas izmantošanas bateriju tirgus attīstību, jo izmaksas būtu augstākas. Komisija secināja, ka pati piemērotākā izvēle būtu kombinēt 2. un 3. risinājumu: noteikt konkrētus atkritumu stadijas beigu kritērijus, ieskaitot veselības stāvokļa pārbaudi, kuri baterijām jāizpilda, lai tās nosūtītu pārprofilēšanai vai pārražošanai. Šī pieeja, papildināta ar ražotāja paplašinātas atbildības prasībām, ir vērsta uz bateriju pārprofilēšanas un pārražošanas veicināšanu, vienlaikus nodrošinot, ka bateriju atkritumi tiek pakļauti pienācīgai apstrādei saskaņā ar ES tiesību aktiem atkritumu jomā un starptautiskajiem nolīgumiem.

Ar pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķrādītāju saistītā 3. pasākuma gadījumā vēlamais ir 2. risinājums, proti, 65 % savākšanas mērķrādītājs 2025. gadā, un 3. risinājums, proti, 70 % mērķrādītājs 2030. gadā. Aplēsts, ka šie risinājumi izmaksās attiecīgi aptuveni 1,09 EUR un 1,43 EUR uz vienu cilvēku gadā, un tie būtu jāfinansē ar ražotāja paplašinātās atbildības mehānismu. Iemesls savākšanas mērķrādītāju ievērojamai palielināšanai salīdzinājumā ar pamatscenāriju ir divējāds. Pirmkārt, palielinātas litija jonu bateriju savākšanas dēļ vidiskie ieguvumi pieaug nelineārā veidā. Otrkārt, jo pierādījumi liecina, ka rastos apjomradīti ietaupījumi un efektivitātes pieaugums. Kā vispārpieņemtu principu ieinteresētās personas atbalsta augstākus savākšanas mērķrādītājus, ja vien tie ir reālistiski un ieinteresētajām personām tiek dots pietiekami daudz laika mērķrādītāju sasniegšanai. Tiek uzskatīts, ka tā tas nav attiecībā uz 4. risinājumu, proti, savākšanas mērķrādītājs 75 % līdz 2025. gadam.

Vēlamais risinājums 4. pasākumam ir 2. risinājums, proti, jauna ziņošanas sistēma motorizēto transportlīdzekļu un rūpnieciskajām baterijām. Paredzams, ka šis pasākums neradīs ievērojamas ekonomiskās izmaksas vai administratīvo slogu, bet ļaus palielināt savākšanas rādītājus. Gaidāms, ka 3. risinājums, konkrēts savākšanas mērķrādītājs vieglajos transportlīdzekļos izmantotajām baterijām, ievērojami paaugstinātu savākšanas rādītājus. Tomēr, tā kā vispirms nepieciešams izstrādāt metodiku “pieejams savākšanai”, šo risinājumu ir ierosināts atkārtoti novērtēt pārskatīšanas klauzulas ietvaros.

Reciklēšanas efektivitātei un materiālu atgūšanai paredzētajā 5. pasākumā vēlamais risinājums ir 2. risinājums, proti, mērķrādītāju palielināšana svina-skābes baterijām, un 3. risinājums, proti, jaunu mērķrādītāju noteikšana litija jonu baterijām, kobaltam, niķelim, litijam un varam. 2. risinājumā noteikti mērķrādītāji 2025. gadam, balstoties uz to, kas pašlaik ir tehniski iespējams, savukārt 3. risinājumā mērķrādītāji 2030. gadam ir noteikti, balstoties uz to, kas būs tehniski iespējams nākotnē. Ņemot vērā augstu nenoteiktības pakāpi attiecībā uz vairākiem mainīgajiem, šo risinājumu ekonomisko un vidisko ietekmi noteikt ir sarežģīti. Modeļu aplēses liecina, ka, pat balstoties uz pašiem konservatīvākajiem pieņēmumiem, ietekme būtu pozitīva.

ETL bateriju oglekļa pēdai veltītā 6. pasākuma gadījumā vēlamais risinājums ir 2. risinājums, obligāta deklarācija, kas laika gaitā tiktu papildināta ar 3. risinājumu, proti, oglekļa pēdas snieguma klašu un maksimālo robežvērtību noteikšanu kā nosacījumu bateriju laišanai ES tirgū. Produktīvāk būtu 3. risinājumu īstenot pirms 2. risinājuma, taču vajadzīgs vairāk laika nepieciešamās informācijas un metodikas sistēmas izveidošanai. Tomēr 2. risinājums ļaus pakāpeniski ieviest 3. risinājumā paredzētos pasākumus. Šādu pasākumu mērķis ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķi — panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un cīnīties pret klimata pārmaiņām —, kā norādīts jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” 20 . Deleģēto aktu, kurā tiks noteiktas oglekļa robežvērtības, papildinās īpaši šim nolūkam izstrādāts ietekmes novērtējums.

Ar atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko un ETL bateriju sniegumu un ilgizturību saistītajā 7. pasākumā vēlamais risinājums ir 2. risinājums, proti, informācijas prasību noteikšana īstermiņā. Tas palīdzētu saskaņot bateriju snieguma un ilgizturības raksturlielumu aprēķināšanu un pieejamību, tā ļaujot patērētājiem un uzņēmumiem pieņemt pamatotus lēmumus. Kad nepieciešamā informācija būs pieejama un standartizācijas darbs pabeigts, tad būs iespējams ieviest minimālās snieguma prasības (3. risinājums). Komisija secināja, ka šis risinājums ir lietderīgāks ilgtermiņā, lai palīdzētu tirgus pārejai uz baterijām ar labāku sniegumu, kā arī mazāku ietekmi uz vidi.

Ar atkārtoti neuzlādējamām pārnēsājamām baterijām saistītajā 8. pasākumā vēlamais risinājums ir 2. risinājums, proti, elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru noteikšana, lai maksimāli samazinātu resursu un enerģijas neefektīvu izmantošanu. Šie parametri tiks iestrādāti arī marķēšanas prasībās, kas ietvertas 12. pasākumā patērētāju informēšanai par bateriju sniegumu. Attiecībā uz 3. un 4. risinājumu tika secināts, ka pašlaik nav pietiekami daudz pierādījumu, lai parādītu daļējas vai pilnīgas atkārtoti neuzlādējamu bateriju lietošanas pakāpeniskas pārtraukšanas produktivitāti un praktisko īstenojamību. Atkārtoti neuzlādējamu bateriju ražotāji un reciklētāji iebilst pret šiem diviem risinājumiem ar augstāka līmeņa mērķiem.

Vēlamais risinājums 9. pasākumā ir gan 2. risinājums, proti, obligātas reciklētā sastāva deklarācijas ieviešana īstermiņā, gan arī 3. risinājums, proti, obligātu reciklēta sastāva mērķrādītāju noteikšana litijam, kobaltam, niķelim un svinam 2030. un 2035. gadā. Abi risinājumi viens otru papildina un palīdzētu nodrošināt paredzamu tiesisko regulējumu, kas mudinātu tirgus dalībniekus investēt reciklēšanas tehnoloģijās, kuras citādi netiktu izstrādātas, jo tās izmaksu ziņā nespēj konkurēt ar primāro izejvielu ražošanu.

Ar ražotāja paplašinātu atbildību un ražotāju atbildības organizācijām saistītajam 10. pasākumam netika ierosināts risinājums ar augsta līmeņa mērķiem, jo tas galvenokārt ietver esošo Baterijas direktīvas noteikumu precizēšanu. Ierosinātais pasākums nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotāja paplašinātas atbildības sistēmām attiecībā uz ETL un rūpnieciskajām baterijām, kuras šobrīd ir klasificētas kā rūpnieciskās baterijas, un ražotāju atbildības organizācijām attiecībā uz pārnēsājamām baterijām. Paredzams, ka šī pasākuma ekonomiskās izmaksas būs minimālas, un tās lielā mērā kompensēs vides ieguvumi palielinātu savākšanas rādītāju izteiksmē.

Attiecībā uz 11. pasākumu saistībā ar konstrukcijas prasībām pārnēsājamām baterijām vēlamais risinājums ir pastiprināts pienākums attiecībā uz iespēju baterijas izņemt no ierīces (2. risinājums) un jauns pienākums par bateriju aizstājamību (3. risinājums). Šo risinājumu ekonomiskās izmaksas ir minimālas, un vienlaikus tie radīs vides ieguvumus un resursu ietaupījumus. Tas notiks, veicinot bateriju un ierīču, kurās tās integrētas, atkārtotu izmantošanu, labošanu un reciklēšanu.

12. pasākumā saistībā ar uzticamas informācijas sniegšanu vēlams kombinēt 2. un 3. risinājumu. 2. risinājums, proti, drukātas un tiešsaistē pieejamas marķēšanas sistēmas ieviešana, lai sniegtu pamatinformāciju un pielāgotu informāciju, ir vēlamāks, jo tas palīdzētu sniegt labāku informāciju patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un stimulētu tirgus pāreju uz videi draudzīgākām baterijām. 3. risinājumu, proti, elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu un baterijas pasi, kā to ierosina Global Batteries Alliance, ir akceptējušas vairākas starptautiskās organizācijas. Elektroniskajai informācijas apmaiņas sistēmai būs vienreizējas administratīvās izmaksas tās izveidošanai, taču tā nodrošinās administratīvo vienkāršošanu un zemākas īstenošanas izmaksas ilgtermiņā. Baterijas pase ļaus otrreizējās izmantošanas uzņēmumiem pieņemt pamatotus uzņēmējdarbības lēmumus un reciklētājiem labāk plānot savu darbību un uzlabot reciklēšanas efektivitāti.

Attiecībā uz 13. pasākumu saistībā ar izejvielu pienācīgu pārbaudi vēlamais risinājums ir 3. risinājums, proti, obligāta pieeja. Ieinteresēto personu starpā pastāv diezgan liela vienprātība, ka šis risinājums būtu rezultatīvāks sociālo un vides risku risināšanā saistībā ar izejvielu ieguvi un atsevišķu izejvielu apstrādi un tirdzniecību bateriju izgatavošanas nolūkos. Šis risinājums būtu jāapsver, ņemot vērā pašreizējo darbu pie priekšlikuma par pārnozaru tiesību aktu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ko Komisija plāno iesniegt 2021. gadā.

Ietekmes novērtējuma 3. pielikumā ir sniegts kopsavilkums par izmaksām un ieguvumiem, un īpaši to kvantifikāciju.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ierosinātajiem pasākumiem ir minimāla ietekme administratīvā sloga izteiksmē.

Šajā politikas priekšlikumā maksimāli izmantots digitalizācijas potenciāls administratīvo izmaksu samazināšanā. Piemēram, 12. pasākumā ierosināts izveidot elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu baterijām, kura ietvers informāciju par ikvienu tirgū laisto pārnēsājamo un rūpniecisko bateriju modeli. 12. pasākuma ietvaros katrai individuālai tirgū laistai rūpnieciskajai un ETL baterijai tiktu sagatavota arī baterijas pase. Informācijas apmaiņas sistēmas un pasu sistēmas izstrāde radītu ievērojamas izmaksas gan Komisijai, gan uzņēmumiem. Tomēr tā sniegs dalībvalstīm un Komisijai spēcīgu rīku regulā ierosināto pienākumu izpildes nodrošināšanai, kā arī tirgus izpētes instrumentu pienākumu pārskatīšanai un pielāgošanai nākotnē.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešams personāls un līdzekļi datu un pakalpojumu iegādei. Daļu no personāla vajadzībām plānots nodrošināt, izmantojot esošos piešķīrumus Komisijai, Kopīgajam pētniecības centram (JRC) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA). Komisijai nepieciešamais personāls tiks nodrošināts, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD. Šiem darbiniekiem pievienosies papildu personāls, kas tiks piešķirts vadošajam ĢD ikgadējās piešķīruma procedūras ietvaros un saskaņā ar budžeta ierobežojumiem.

·sekot standartizācijas darbam CEN/CENELEC;

·izstrādāt kopīgas specifikācijas par: i) atkārtoti neuzlādējamu pārnēsājamu bateriju sniegumu un ilgizturību; ii) atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju sniegumu un ilgizturību un iii) stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošumu;

·atbalstīt saskaņotu aprēķināšanas noteikumu izstrādi: i) oglekļa pēdas deklarācijai (ieskaitot produkta vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumu (PEFCR) pārskatīšanu elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām) un ii) oglekļa pēdas snieguma klases aprēķināšanai elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām;

·atbalstīt saskaņotu aprēķināšanas noteikumu izstrādi: i) reciklētam sastāvam elektrotransportlīdzekļu baterijās un atkārtoti uzlādējamās rūpnieciskajās baterijās; ii) reciklēšanas efektivitātei; iii) atgūtiem materiāliem un iv) atkritumu klasifikācijai;

·sagatavot pamatnostādnes par iespēju pārnēsājamas baterijas izņemt no ierīces un aizstāt;

·izveidot elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu informācijas iesniegšanai par elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām;

·izstrādāt zaļā publiskā iepirkuma kritērijus baterijām;

·grozīt atkritumu sarakstu Komisijas Lēmumā 2000/532/EK 21 ;

·veikt baterijās izmantoto vielu riska novērtējumu un pārvaldību;

·grozīt ziņošanas pienākumus.

JRC būs būtiska loma, atbalstot Komisiju daļā no veicamā tehniskā darba. Ar aptuveni 6,2 miljoniem EUR finansēs nepieciešamos pētījumus, kā arī administratīvo nolīgumu ar JRC par atbalstu Komisijai vairākās turpmāk aprakstītajās rīcības jomās:

·kopīgu specifikāciju izstrāde šādās jomās: i) vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju sniegums un ilgizturība; ii) atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju sniegums un ilgizturība un iii) stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošums;

·saskaņotu noteikumu izstrāde šādās jomās: i) pārnēsājamu bateriju atsevišķa savākšana; ii) oglekļa pēdas deklarācija; iii) oglekļa pēdas, reciklētā sastāva un reciklēšanas efektivitātes aprēķināšana un iv) oglekļa pēdas snieguma klases aprēķināšana elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām;

·zaļā publiskā iepirkuma kritēriju analīze (ieskaitot apspriešanos ar publiskajā iepirkumā ieinteresētajām personām un ierosināto publiskā iepirkuma noteikumu juridisku pārbaudi);

·atbalsts pamatnostādņu sagatavošanā par iespēju pārnēsājamas baterijas izņemt no ierīces un aizstāt;

·atbalsts mērķtiecīgu grozījumu sagatavošanā ar baterijām saistītajiem ierakstiem Eiropas atkritumu sarakstā;

·atbalsts atkārtoti neuzlādējamu vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju lietošanas pakāpeniskai pārtraukšanai;

·atbalsts marķēšanas prasību sagatavošanā;

·zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izstrāde.

ECHA arī sniegs Komisijai atbalstu baterijās izmantoto vielu un to regulatīvo ierobežojumu pārvaldībā pašreizējo REACH darbību ietvaros. Tam ECHA būs nepieciešami divi jauni pilnslodzes ekvivalenta (PSE) pagaidu darbinieki (AD 5–7) (vidējās izmaksas 144 000 EUR/gadā 7 gadus un ilgāk). Papildus viens PSE līgumdarbinieks (CA FG III, vidējās izmaksas 69 000 EUR/gadā uz 3 gadiem) būs nepieciešams, lai palielinātu zināšanu bāzi un veicinātu pamatotu prioritāšu noteikšanu un darba plāna sagatavošanu. Šim darba plānam jābalstās uz pētījumu ECHA pašreizējo zināšanu papildināšanai par to, kā bateriju nozarē tiek pārvaldītas tajā izmantotās bīstamās vielas, lai identificētu vielas, kas pakļaujamas regulatīvajai riska pārvaldībai nākotnē. Aplēsts, ka pētījums izmaksās 400 000 EUR (3 gadu laikposmā), atsevišķām pētniecības vajadzībām izmantojot ārpakalpojumus.

Iekšējā tirgus ĢD ir aprēķinājis, ka ierosinātās elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas izstrāde bateriju informācijai izmaksās aptuveni 10 miljonus EUR. Priekšizpētē, kas tiks uzsākta 2021. gadā, cita starpā novērtēs, kāda būtu labākā ierosinātās elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas struktūra un kādi pakalpojumi tai būtu jāsniedz.

Eiropas Komisija būs atbildīga par sarunu vešanu attiecībā uz regulu, tās vispārējo īstenošanu un visu regulā paredzēto īstenošanas/deleģēto aktu pieņemšanu. Tam būs nepieciešams: i) JRC un ECHA veiktais darbs; un ii) parastie lēmumu pieņemšanas procesi, ieskaitot apspriešanos ar ieinteresētajām personām un komiteju procedūru. Pašreizējās finansiālās simulācijas ir balstītas uz 2 PSE AD amata vietām, kas paredzētas tikai pārvaldības uzdevumu veikšanai, t. i., i) sarunu vešana par regulu un tās vispārējā īstenošana; un ii) dažādie sagatavošanās darbi un sekundāro tiesību aktu izstrāde saskaņā ar Bateriju direktīvā noteiktajiem termiņiem. Tehniskos uzdevumus var paveikt viens PSE norīkotais valsts eksperts (ņemot vērā plānoto laika grafiku) un līgumdarbinieki. No divām AD amata vietām viena ir tikusi pārgrupēta Vides ĢD ietvaros. Kopējās personāla izmaksas Komisijā ir 3 075 000 EUR, balstoties uz pēdējo Komisijas personāla izmaksu atjauninājumu, kā ziņots Budžeta ĢD vietnē:     https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/en/pre/legalbasis/Pages/pre-040-020_preparation.aspx .

Jānorāda, ka tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā sniegtā informācija atbilst DFS priekšlikumam pēc 2020. gada.

Papildu resursi būs nepieciešami 2021.–2029. gadā, lai virzītu uz priekšu darbu šādās jomās: i) standartu un kopīgo specifikāciju izstrāde par bateriju sniegumu un ilgizturību; ii) saskaņotu aprēķināšanas noteikumu izstrāde pārnēsājamo bateriju atsevišķai savākšanai, oglekļa pēdas deklarācijai, oglekļa pēdas snieguma klašu aprēķināšanai un reciklētā sastāva un reciklēšanas efektivitātes aprēķināšanai; iii) pamatnostādņu sagatavošana par iespēju pārnēsājamās baterijas izņemt no ierīces un aizstāt; iv) lēmumu pieņemšana par formātiem un sistēmu izstrāde informācijas saņemšanai saistībā ar elektronisko informācijas apmaiņu un v) zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izstrāde. Resursus pētniecībai un administratīvajiem nolīgumiem šajā kontekstā segs LIFE programma aptuveni 4,7 miljonu EUR apmērā, un 10,7 miljoni tiks segti iekšējā preču un pakalpojumu tirgus darbības un attīstības ietvaros.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Bateriju klasifikācijā ierosināto izmaiņu mērķis ir atjaunināt esošos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ietver visas baterijas, ieskaitot iespējamos jaunos bateriju veidus. Uzraudzības kārtībai būtu jānodrošina, ka jaunie pasākumi tiek īstenoti un izpildīti, kā paredzēts.

Lai noteiktu jaunu savākšanas mērķrādītāju pārnēsājamām baterijām, nepieciešams uzraudzīt savākšanas rādītājus dalībvalstīs. Uzraudzība tika ieviesta attiecībā uz esošo 45 % mērķrādītāju, un tajā tika iesaistīts Eurostat, kas katru gadu apkopoja informāciju no dalībvalstīm. Līdz ar to jauna mērķrādītāja noteikšana neradītu papildu ziņošanas pienākumus.

Lai izveidotu ziņošanas sistēmu motorizēto transportlīdzekļu un rūpnieciskajām baterijām, ir jāapkopo informācija, kas jau tiek ģenerēta valstu līmenī. Turklāt ziņošanas sistēmu motorizēto transportlīdzekļu un elektrotransportlīdzekļu baterijām varētu veidot, balstoties uz sistēmu, kas jau izveidota Nolietoto transportlīdzekļu direktīvas ietvaros.

Sākot ar 2025. gadu, litija baterijām ir noteikts reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājs – 65 %. Eurostat kopš 2014. gada katru gadu ir apkopojis datus par reciklēšanas efektivitāti svina, kadmija un citām baterijām. Līdz ar to litija reciklēšanas efektivitātes pievienošana iedibinātajā datu vākšanas procedūrā būtu vien neliels papildinājums.

Attiecībā uz pienākumu ziņot par tirgū laisto bateriju oglekļa pēdu visā to dzīves cikla garumā (izņemot izmantošanas posmu) nepieciešams izstrādāt IT rīku, kas izgatavotājiem ļautu šo informāciju ievadīt nepastarpināti. Komisija ir iecerējusi piedāvāt tiešsaistes rīku un brīvu piekļuvi sekundāro datu kopu bibliotēkām, lai veicinātu oglekļa pēdas aprēķināšanas procesu, balsoties uz pieņemtajiem noteikumiem. Iesniegtos datus varētu izmantot, lai noteiktu SEG emisiju etalonus, lai novērtētu, vai bateriju oglekļa pēdas un vides snieguma uzlabošanā būtu lietderīgi ieviest SEG intensitātes snieguma klases, un lai novērtētu nepieciešamību pēc papildu stimuliem un/vai tirgus piekļuves nosacījumu pasākumiem.

Līdzīgi, vajadzētu noteikt pienākumu tehniskajā dokumentācijā norādīt informāciju par sniegumu un ilgizturību. Atkarībā no baterijas veida šī informācija būtu jādara pieejama tiešsaistē bateriju datubāzē un/vai baterijas pasē.

Ražotāju pienākumam sniegt informāciju par reciklēto materiālu saturu būtu jābalstās uz saskaņotu metodiku.

Attiecībā uz bateriju noņemamību būtu jāstiprina esošie pienākumi, un jauni noteikumi ir ierosināti attiecībā uz bateriju aizstājamību.

Noteikumiem par oglekļa pēdas un reciklēto materiālu satura deklarācijām un pienācīgas pārbaudes politiku atbildīgai izejvielu sagādei būtu nepieciešama trešās personas īstenota verifikācija, ko parasti veiktu paziņotās struktūras.

Par regulā noteikto pienākumu izpildīšanas nolūkā sniegtās informācijas derīguma pārbaudīšanu atbildīgas būtu valsts tirgus uzraudzības iestādes.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

VII nodaļa ietver pienākumus saistībā ar bateriju pārvaldību pēc to darbmūža beigām. Šķiet, ir būtiski konkrēti atsaukties uz noteikumiem par reģistrāciju, ražotāja paplašinātu atbildību, savākšanu, apstrādi un reciklēšanu, tostarp reciklēšanas efektivitāti, kalpošanas laika beigu informāciju, bateriju pārprofilēšanu un ziņošanu. Šajā nodaļā ietvertie noteikumi aizstāj attiecīgos noteikumus Direktīvā 2006/66/EK, kura tiek atcelta ar 2023. gada 1. jūliju.

46. pants paredz, ka dalībvalstīm jāizveido reģistrs, kurš palīdzēs uzraudzīt ražotāju atbilstību prasībām par bateriju pārvaldību pēc to darbmūža beigām. Reģistru pārvaldīs dalībvalsts kompetentā iestāde. Ražotājiem ir pienākums reģistrēties, un reģistrācija tiks piešķirta, balstoties uz pieteikumu, kurā ietverta visa pantā uzskaitītā informācija.

47. pants paredz ražotāja paplašinātu atbildību par baterijām, kuras dalībvalstī tiek piegādātas pirmo reizi. Tas ietver prasības bateriju ražotājiem nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pienākumu ievērošanu. Lai pienākumus izpildītu, ražotāji var apvienoties ražotāju atbildības organizācijā. Šī atbildība jo īpaši ietver pienākumu finansēt un organizēt bateriju atkritumu atsevišķu savākšanu un apstrādi, ziņot kompetentajai iestādei, veicināt bateriju atsevišķu savākšanu un sniegt informāciju par bateriju darbmūža beigu aspektiem.

48. pants paredz, ka ražotājiem individuāli vai ar ražotāju atbildības organizācijas starpniecību ir jānodrošina pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana neatkarīgi no to rakstura, zīmola vai izcelsmes. Šim nolūkam ražotājiem, neradot izmaksas tiešajiem lietotājiem, ir jāizveido savākšanas punktu tīkls sadarbībā ar citiem iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem, ieskaitot izplatītājus, elektrisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas objektus, valsts iestādes un brīvprātīgos savākšanas punktus. Turklāt ražotāju pienākums ir nodrošināt nepieciešamo praktisko kārtību bateriju atkritumu savākšanai un transportēšanai no šiem savākšanas punktiem, lai nodrošinātu, ka pārnēsājamu bateriju atkritumi nonāk apstrādē un reciklēšanā. Pārnēsājamu bateriju atkritumu ražotājiem ir pienākums sasniegt pantā noteiktos savākšanas mērķrādītājus. Savākšanas kārtībai ir nepieciešama atļauja no kompetentās iestādes, kurai jāpārbauda, ka ražotāji izpilda pienākumus saistībā ar pārnēsājamu bateriju atkritumu savākšanu, ieskaitot mērķrādītāju sasniegšanas nodrošināšanu.

49. pants paredz, ka motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotājiem individuāli vai ar ražotāju atbildības organizācijas starpniecību jāorganizē visu motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana. Savākšanai ir jābūt bez maksas un bez pienākuma tiešajam lietotājam iegādāties jaunu bateriju. Ražotājam jāpieņem motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi no tiešajiem lietotājiem vai pieejamiem savākšanas punktiem sadarbībā ar šo bateriju veidu izplatītājiem, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu apstrādes un reciklēšanas punktiem, valsts iestādēm un trešām personām, kuras to vārdā veic atkritumu apsaimniekošanu.

55. pants paredz pārnēsājamu bateriju atkritumu savākšanas rādītājus, kas dalībvalstīm jāsasniedz, pašlaik izslēdzot vieglo pārvietošanās līdzekļu bateriju atkritumus. Savākšanas rādītāji tiks pakāpeniski palielināti, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gada beigām tiek savākti 65 % pārnēsājamu bateriju atkritumu un līdz 2030. gada beigām — 70 %.

56. pants paredz prasības apstrādes punktiem nodrošināt visu savākto bateriju atkritumu pienācīgu apstrādi un reciklēšanu. Gadījumos, kad uz apstrādes iekārtām un procesiem attiecas Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām, tā tiks piemērota. Jebkurā gadījumā apstrāde ir jāveic, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus un ievērojot XII pielikuma A daļā noteiktās prasības. Ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, baterijas nedrīkst apglabāt poligonos vai tikt sadedzinātas.

57. pants attiecas uz reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanas mērķrādītājiem un paredz, ka visiem savāktajiem bateriju atkritumiem ir jānonāk reciklēšanā. Reciklēšanas procesiem ir jāsasniedz minimālā reciklēšanas efektivitāte, kas noteikta XII pielikumā, un tā laika gaitā tiks paaugstināta. Šīs prasības ir noteiktas attiecībā uz svina-skābes baterijām, niķeļa-kadmija baterijām, litija baterijām u. c.

59. pants ietver prasības, kas attiecas uz pārprofilēšanas un pārražošanas darbībām rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju otrreizējai izmantošanai. Tas ietver prasības, kas atvieglos šādu darbību veikšanu, arī prasību attiecīgo bateriju ražotājiem nodrošināt pārprofilēšanas veicējiem piekļuvi baterijas pārvaldības sistēmai, lai konstatētu baterijas veselības stāvokli. Šis pants arī paredz pienākumus personām, kas veic bateriju pārprofilēšanu vai pārražošanu, nodrošināt to, ka bateriju un to sastāvdaļu pārbaude, snieguma testēšana, iepakošana un nosūtīšana notiek, ievērojot adekvātas kvalitātes kontroles un drošības instrukcijas. Personām, kas veic bateriju pārprofilēšanu vai pārražošanu, ir jānodrošina, ka tad, kad pārprofilēto vai pārražoto bateriju laiž tirgū, tā atbilst šīs regulas un citu saistīto tiesību aktu noteikumiem un tehniskajām prasībām attiecībā uz tās specifisko izmantošanas nolūku. Tomēr, ja ir parādīts, ka pārprofilēšanai vai pārražošanai pakļautā baterija tika laista tirgū, pirms stājās spēkā noteiktas prasības attiecībā uz oglekļa pēdu, reciklētu sastāvu, sniegumu un ilgizturību, kā arī piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi (ietvertas regulas 7., 8., 10. un 39. pantā), šajās prasībās ietvertie pienākumi neattiecas uz bateriju pārprofilēšanas vai pārražošanas gaitā. Lai dokumentētu to, ka baterijai vairs nav atkritumu statuss, attiecīgo darbību veicošajam ekonomikas dalībniekam pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ir jāuzrāda: 1) pierādījumi par veselības stāvokļa izvērtēšanu vai testēšanu; 2) apliecinājums par turpmāku izmantošanu (uzrādot rēķinu vai pārdošanas līgumu) un 3) pienācīga aizsardzība pret bojājumiem transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā. Šī informācija jādara pieejama tiešajiem lietotājiem un trešām pusēm, kas rīkojas to vārdā, balstoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kā daļa no tehniskās dokumentācijas, kas pavada pārprofilēto bateriju, kad tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā.

60. pantā ietvertas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par bateriju atkritumiem. Tas ietver pienākumus ražotājiem vai to ražotāju atbildības organizācijām, tiešajiem lietotājiem un izplatītājiem attiecībā uz viņu devumu bateriju apstrādē pēc to kalpošanas laika beigām. Pantā ir noteikts arī pienākums sniegt informāciju saistībā ar drošību bateriju atkritumu savākšanas un glabāšanas laikā izplatītājiem un ekonomikas dalībniekiem, kuri ir iesaistīti bateriju atkritumu savākšanā un apstrādē, kā arī pienākums sniegt šiem ekonomikas dalībniekiem informāciju, kas atvieglo izlietotu bateriju izņemšanu no ierīces un turpmāku apstrādi.

61. pants attiecas uz atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto ekonomikas dalībnieku īstenotu ziņošanu kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga par bateriju atkritumu apsaimniekošanu. Tas jo īpaši ietver prasības ražotājiem vai tos pārstāvošajām ražotāju atbildības organizācijām ziņot par tirgū laisto bateriju daudzumu, savākto un apstrādei un reciklēšanai nogādāto bateriju atkritumu apjomu, kā arī prasības reciklētājiem ziņot par reciklēšanā nonākušo bateriju atkritumu apjomu, reciklēšanas efektivitāti, no bateriju atkritumiem atgūto materiālu apjomu un apstrādāto un reciklēto bateriju atkritumu apjomu.

62. pants attiecas uz dalībvalstu īstenotu ziņošanu Komisijai. Dalībvalstis katru kalendāro gadu pa bateriju veidiem un ķīmiskajiem sastāviem paziņo Komisijai to bateriju skaitu, kas pirmo reizi piegādātas izplatīšanai vai izmantošanai dalībvalsts teritorijā, savākto bateriju atkritumu apjomu, datus par sasniegto reciklēšanas līmeni un to, vai regulā noteiktā reciklēšanas efektivitāte un materiālu atgūšanas līmeņi ir sasniegti. Komisija ar īstenošanas aktu nosaka ziņošanas formātu.

VIII nodaļa attiecas uz elektronisko informācijas apmaiņu.

64. pants attiecas uz elektronisko sistēmu, kas paredz informācijas apmaiņu ar Komisiju un kas jāizveido līdz 2026. gada 1. janvārim. Sistēmai jāietver informācija un dati par atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju, kā noteikts XIII pielikumā. Šai informācijai un datiem jābūt šķirojamiem un meklējamiem, ievērojot atvērtos standartus trešo personu lietošanai. Attiecīgajiem ekonomikas operatoriem jāspēj sistēmā ievadīt informāciju mašīnlasāmā formātā. Komisija ar sistēmas starpniecību publicē noteiktu informāciju, kas norādīta 62. pantā, un ar īstenošanas aktu nosaka sistēmas uzbūves detaļas, formātu, kādā informācija iesniedzama, un noteikumus par piekļuvi sistēmā esošajai informācijai un datiem, dalīšanos ar tiem, to pārvaldību, apskati, publicēšanu un atkārtotu izmantošanu.

65. pants attiecas uz baterijas pasi un paredz, ka līdz 2026. gada 1. janvārim rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotājiem ir jāizveido elektronisks informācijas ieraksts par katru individuālo bateriju, ko tie laiž tirgū. Informācijas ieraksts katrai baterijai ir unikāls un identificējams ar unikāla identifikatora starpniecību. Baterijas pasei jābūt saistītai ar informāciju par katra baterijas veida un modeļa pamatpazīmēm, kas tiek glabāta saskaņā ar 64. pantu izveidotās sistēmas datu avotos un ir pieejama tiešsaistē.

X nodaļa attiecas uz zaļo publisko iepirkumu, procedūru jaunu ierobežojumu ieviešanai un esošo ierobežojumu grozīšanai attiecībā uz bīstamām vielām un Komisijas veiktu piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu atzīšanu.

XI nodaļā noteiktas deleģētās pilnvaras un komiteju procedūra.

XII nodaļā ir iekļauts grozījums Regulā (ES) 2109/1020.

XIII nodaļā izklāstīti nobeiguma noteikumi.

2020/0353 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2006/66/EK un groza Regulu (ES) 2019/1020

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 22 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 23 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas zaļais kurss 24 ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kas tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Viens no priekšnosacījumiem, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, ir pāreja no fosilo degvielu izmantošanas transportlīdzekļos uz elektromobilitāti. Lai Savienības produktu rīcībpolitikas palīdzētu samazināt oglekļa emisijas pasaules līmenī, ir jānodrošina, ka Savienībā tirgotie un pārdotie produkti ir sagādāti un izgatavoti ilgtspējīgā veidā.

(2)Tāpēc baterijas ir uzskatāmas par nozīmīgu energoavotu un vienu no galvenajiem faktoriem, kas palīdzēs pārkārtoties uz ilgtspējīgu attīstību, zaļo mobilitāti, tīru enerģiju un klimatneitralitāti. Paredzams, ka tuvākajos gados pieprasījums pēc baterijām strauji augs, jo īpaši elektriskajā autotransportā, kur tās nodrošina transportlīdzekļu vilci, tāpēc šis tirgus iegūst aizvien stratēģiskāku nozīmi globālā mērogā. Bateriju tehnoloģiju jomā turpināsies ievērojams zinātnes un tehnikas progress. Ņemot vērā bateriju stratēģisko nozīmi un lai nodrošinātu juridisko noteiktību visiem iesaistītajiem operatoriem un nepieļautu diskrimināciju, šķēršļus tirdzniecībai un izkropļojumus bateriju tirgū, ir jānosaka noteikumi par bateriju ilgtspējas parametriem, sniegumu, drošumu, savākšanu, reciklēšanu un otrreizēju izmantošanu, kā arī par to, kāda informācija par baterijām jāsniedz. Ir nepieciešams izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, kas aptver visu Savienības tirgū laisto bateriju aprites ciklu.

(3)Pateicoties Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/66/EK 25 , ir uzlabojies bateriju vidiskais sniegums, kā arī ir nosprausti vairāki vienoti noteikumi un pienākumi ekonomikas operatoriem, konkrētāk, saskaņoti noteikumi par smago metālu saturu un bateriju marķēšanu, kā arī visu bateriju atkritumu apsaimniekošanas noteikumi un mērķrādītāji, kā pamatā ir paplašināta ražotāja atbildība.

(4)Komisijas ziņojumi 26 par Direktīvas 2006/66/EK īstenošanu, ietekmi un izvērtējumu atklāja ne tikai sasniegumus, bet arī direktīvas trūkumus, jo īpaši apstākļos, kad pašos pamatos ir mainījusies bateriju stratēģiskā nozīmība un pieaugusi to izmantošana.

(5)Komisijas stratēģiskajā rīcības plānā par baterijām 27 izklāstīti pasākumi, kā atbalstīt bateriju vērtības ķēdes veidošanu Eiropā, kas ietver izejmateriālu ieguvi, ilgtspējīgu sagādi un pārstrādi, ilgtspējīgus bateriju materiālus, elementu izgatavošanu un bateriju atkalizmantošanu un reciklēšanu.

(6)Eiropas zaļajā kursā Komisija apliecināja savu apņemšanos īstenot stratēģisko rīcības plānu par baterijām un norādīja, ka tā ierosinās tiesību aktus, ar ko tiks nodrošināta droša, apritīga un ilgtspējīga bateriju vērtības ķēde attiecībā uz visām baterijām, tostarp tām, ar ko apgādā augošo elektrotransportlīdzekļu tirgu.

(7)Savos 2019. gada 4. oktobra secinājumos “ Pilnīgāka aprite – pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību” Padome cita starpā aicināja pāreju uz elektromobilitāti papildināt ar saskaņotu rīcībpolitiku, kas atbalsta tādu tehnoloģiju izstrādi, ar kurām uzlabo akumulatoru ilgtspēju un cirkularitāti un ūdeņraža mobilitāti. Turklāt Padome aicināja steidzami pārskatīt Direktīvu 2006/66/EK, pārskatīšanā iekļaujot visas relevantās baterijas un materiālus un konkrētas prasības attiecībā uz litiju un kobaltu, kā arī mehānismu, kas ļautu pielāgot direktīvu bateriju tehnoloģiju turpmākām izmaiņām.

(8)Jaunajā, 2020. gada 11. martā pieņemtajā Aprites ekonomikas rīcības plānā 28 norādīts, ka bateriju jaunais tiesiskais regulējums aptvers noteikumus par reciklēta materiāla saturu un pasākumus, ar ko uzlabo visu bateriju un akumulatoru savākšanas un reciklēšanas rādītājus, lai nodrošinātu vērtīgu materiālu atgūšanu un sniegtu norādes patērētājiem; tāpat tajā būs apskatīts, kā pakāpeniski izbeigt atkārtoti neuzlādējamu bateriju izmantošanu gadījumos, kad ir pieejamas alternatīvas. Plānā minēts, ka tiks apsvērtas ilgtspējas un caurredzamības prasības baterijām un akumulatoriem, ņemot vērā tādus aspektus kā, piemēram, bateriju un akumulatoru ražošanas oglekļa pēda, ētiska izejmateriālu sagāde un piegādes drošība nolūkā atvieglināt atkalizmantošanu, jaunus pielietojuma veidus un reciklēšanu.

(9)Lai būtu iespējams aptvert visu Savienības tirgū laisto bateriju pilnu aprites ciklu, ir jāizveido saskaņotas prasības produktiem un tirgvedībai, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī prasības, kas pilnā mērā attiecas uz bateriju darbmūža beigu posmu. Prasības, kas attiecas uz aprites cikla beigu posmu, ir nepieciešamas tāpēc, lai risinātu bateriju izraisīto ietekmi uz vidi un jo īpaši lai atbalstītu bateriju reciklēšanas tirgu un no baterijām atgūto otrreizējo izejmateriālu tirgu veidošanos, jo tas ļaus noslēgt materiālu aprites loku. Lai sasniegtu iecerētos mērķus — vienā juridiskā instrumentā apskatīt visu baterijas aprites ciklu, tajā pašā laikā nepieļaujot šķēršļus tirdzniecībai un konkurences izkropļojumus, kā arī saglabājot iekšējā tirgus integritāti —, noteikumiem par baterijām izvirzītajām prasībām vajadzētu būt vienveidīgi piemērojamiem visiem operatoriem visā Savienībā, un nedrīkstētu pieļaut to atšķirīgu īstenošanu dalībvalstīs. Tāpēc Direktīva 2006/66/EK būtu jāaizstāj ar regulu.

(10)Šī regula būtu jāpiemēro visu tipu baterijām un akumulatoriem, ko laiž tirgū vai ekspluatācijā Savienībā vai nu vienus pašus, vai iestrādātus ierīcēs, vai kā citādi piegādātus kopā ar elektriskām un elektroniskām ierīcēm un transportlīdzekļiem. Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai baterija ir īpaši paredzēta konkrētam produktam vai ir vispārlietojama, un neatkarīgi no tā, vai tā ir iestrādāta produktā vai tiek piegādāta kopā ar produktu, kuram tā paredzēta, vai atsevišķi no tā.

(11)Produktiem, ko laiž tirgū kā bateriju paketes, proti, baterijas vai elementu grupas, kas ir savienotas un/vai ietvertas ārējā korpusā tā, ka tās veido vienotu bloku, kas ir gatavs lietošanai un ko tiešajiem lietotājiem nav paredzēts sadalīt vai atvērt, un kas atbilst bateriju definīcijai, būtu jāpiemēro tās pašas prasības, kas baterijām. Produktiem, ko laiž tirgū kā bateriju moduļus, kas atbilst bateriju paketes definīcijai, būtu jāpiemēro tās pašas prasības, kas bateriju paketēm.

(12)Regulas plašajā darbības jomā būtu lietderīgi nošķirt dažādas bateriju kategorijas atkarībā no to konstrukcijas un lietojuma, bet neatkarīgi no baterijas ķīmiskā sastāva. Jau Direktīvā 2006/66/EK aizsāktā klasificēšana pārnēsājamās baterijās, no vienas puses, un rūpnieciskās un motorizēto transportlīdzekļu baterijās, no otras puses, būtu vēl jāpilnveido, lai labāk atspoguļotu jauninājumus bateriju lietošanā. Baterijas, ko izmanto elektrotransportlīdzekļu vilcei un kas saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK ietilptu rūpniecībā izmantojamo bateriju kategorijā, veido lielu un aizvien augošu tirgus daļu, jo ceļu elektrotransportlīdzekļu sektorā vērojama strauja izaugsme. Tāpēc ir lietderīgi šīs baterijas, ko izmanto ceļu transportlīdzekļu vilcei, klasificēt jaunā kategorijā kā elektrotransportlīdzekļu baterijas. Baterijas, ko izmanto citu transportlīdzekļu — tai skaitā dzelzceļa transportlīdzekļu, ūdens transportlīdzekļu un gaisa transportlīdzekļu — vilcei, arī saskaņā ar šo regulu joprojām ietilps rūpniecisko bateriju kategorijā. Pie rūpniecisko bateriju tipa pieder ļoti dažādas baterijas, ko paredzēts izmantot rūpniecībā, sakaru infrastruktūrā, lauksaimniecībā vai elektroenerģijas ražošanā un sadalē. Papildus šim neizsmeļošajam piemēru sarakstam par rūpniecisko bateriju būtu jāuzskata jebkura baterija, kas nav ne pārnēsājama baterija, ne motorizēto transportlīdzekļu baterija, ne elektrotransportlīdzekļu baterija. Baterijas, ko izmanto enerģijas uzkrāšanai privātām vajadzībām vai mājas apstākļos, šīs regulas izpratnē ir uzskatāmas par rūpnieciskām baterijām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka visas baterijas, ko izmanto vieglajos pārvietošanās līdzekļos, tādos kā elektrovelosipēdi un motorolleri, tiek klasificētas kā pārnēsājamas baterijas, ir jāprecizē pārnēsājamo bateriju definīcija un jāievieš šādu bateriju masas limits.

(13)Baterijas būtu jākonstruē un jāizgatavo tā, lai optimizētu to sniegumu, ilgizturību un drošumu un līdz minimumam samazinātu to vidisko pēdu. Ir lietderīgi noteikt konkrētas ilgtspējas prasības atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, jo šādas baterijas ietilpst tirgus segmentā, kas tuvākajos gados varētu augt visvairāk.

(14)Lai nodrošinātu, ka no šīs regulas izrietošie pienākumi tiek izpildīti un lai uzraudzītu un verificētu ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju atbilstību šīs regulas prasībām, dalībvalstīm ir jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes.

(15)Bīstamu vielu izmantošana baterijās būtu jāierobežo, lai pasargātu cilvēka veselību un vidi un samazinātu šādu vielu klātbūtni atkritumos. Tāpēc papildus ierobežojumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 29 XVII pielikumā, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus dzīvsudrabam un kadmijam dažu tipu baterijās. Baterijas, ko izmanto transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas izņēmums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK 30 II pielikumu, no kadmija saturēšanas aizlieguma būtu jāatbrīvo.

(16)Lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek risināts jautājums par bīstamām vielām, kas, ja tās izmanto baterijās, rada nepieņemamu risku cilvēka veselībai vai videi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to ierobežojumu grozīšanu, kas skar baterijās esošas bīstamas vielas.

(17)Jaunu ierobežojumu pieņemšana un pašreizējo ierobežojumu grozīšana attiecībā uz baterijās esošām bīstamām vielām būtu pilnībā jāsalāgo ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, koordināciju un saistīto šīs regulas tehnisko, zinātnisko un administratīvo aspektu pārvaldību, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (“Aģentūra”), būtu jāveic konkrēti uzdevumi attiecībā uz to risku izvērtēšanu, ko rada vielu izmantošana bateriju izgatavošanā un izmantošanā, un to risku izvērtēšanu, kas var rasties pēc bateriju darbmūža beigām, kā arī attiecībā uz sociālekonomisko elementu izvērtēšanu un alternatīvu analīzi saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras norādījumiem. Līdz ar to Aģentūras Riska novērtēšanas komitejai un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejai būtu jāatvieglo konkrētu, ar šo regulu Aģentūrai uzticētu uzdevumu izpilde.

(18)Paredzamajai bateriju masveida izmantošanai mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas sektoros vajadzētu samazināt oglekļa emisijas, tomēr, lai šo potenciālu izmantotu pilnībā, baterijām visā aprites ciklā ir jābūt ar mazu oglekļa pēdu. Kā minēts dokumentā “Produktu vidiskā pēda - noteikumi par to, kā kategorizējamas mobiliem lietojumiem paredzētas atkārtoti uzlādējamas baterijas ar lielu īpatenerģiju” 31 , bateriju gadījumā klimata pārmaiņas ir otra nozīmīgākā ietekmes kategorija pēc minerālu un metālu izmantošanas. Tāpēc tehniskā dokumentācija, ko pievieno Savienības tirgū laistām atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, būtu jāpapildina ar oglekļa pēdas deklarāciju, turklāt vajadzības gadījumā šāda deklarācija būtu jāsagatavo par katru izgatavoto partiju atsevišķi. Baterijas izgatavo partijās, konkrētos daudzumos un konkrētos termiņos. Saskaņot tehniskos noteikumus par to, kā aprēķināt oglekļa pēdu visām Savienības tirgū laistajām atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, ir priekšnosacījums, bez kura nav iespējams ieviest prasību bateriju tehniskajā dokumentācijā iekļaut oglekļa pēdas deklarāciju un pēc tam noteikt oglekļa pēdas snieguma klases, kas palīdzēs noskaidrot, kuras baterijas ir ar zemāku kopējo oglekļa pēdu. Nav paredzams, ka tikai ar prasību sniegt informāciju un marķējumā skaidri norādīt baterijas oglekļa pēdu izdosies panākt paradumu maiņu, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ES mērķi dekarbonizēt mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas sektorus, kā to paredz starptautiski saskaņotie mērķi klimata pārmaiņu jomā 32 . Tāpēc tiks ieviesti maksimālie oglekļa sliekšņi, kuru vērtības tiks noteiktas pēc īpaša ietekmes novērtējuma sagatavošanas. Ierosinādama oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, Komisija cita starpā ņems vērā to, kāds ir oglekļa pēdas vērtību relatīvais sadalījums starp tirgū esošajām baterijām, to, kā ir izdevies samazināt Savienības tirgū laisto bateriju oglekļa pēdu, un to, kāds būtu šī pasākuma faktiskais un potenciālais devums Savienības mērķu — ilgtspējīgas mobilitātes un klimatneitralitātes līdz 2050. gadam — sasniegšanā. Lai nodrošinātu caurredzamību attiecībā uz bateriju oglekļa pēdu un lai Savienības tirgu pārorientētu uz baterijām ar mazākām oglekļa emisijām, neatkarīgi no to ražošanas vietas, ir pamatoti prasības par oglekļa pēdu pakāpeniski un kumulatīvi palielināt. Pateicoties šīm prasībām, tiks samazinātas oglekļa emisijas baterijas aprites ciklā, un šīs aiztaupītās emisijas palīdzēs sasniegt Savienības mērķi — līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas var arī pavērt izdevības citām Savienības un valsts līmeņa rīcībpolitikām, piemēram, stimulēt zaļo publisko iepirkumu, un tas savukārt veicinās tādu bateriju ražošanu, kam ir mazāka ietekme uz vidi.

(19)Dažas baterijās esošas vielas, piemēram, kobalts, svins, litijs vai niķelis, ir deficīti resursi, kas Savienībā nav viegli pieejami, turklāt dažas no tām Komisija uzskata par kritiski svarīgiem izejmateriāliem. Šajā jomā Eiropai ir jācenšas nostiprināt savu stratēģisko autonomiju un kāpināt savu noturību, lai tā būtu gatava iespējamiem piegādes traucējumiem, ko izraisījušas veselības vai citas krīzes. Šo mērķi sasniegt palīdzēs aktīvāka šo izejmateriālu reciklēšana un atgūšana, kas vedīs pie lielāka apritīguma un resursefektivitātes.

(20)Plašāka atgūto materiālu izmantošana palīdzēs attīstīt aprites ekonomiku un ļaus resursefektīvāk izmantot izej, tajā pašā laikā samazinot Savienības atkarību no materiāliem, kas sagādāti trešās valstīs. Runājot par baterijām, tas ir jo sevišķi svarīgi attiecībā uz kobaltu, svinu, litiju un niķeli. Tāpēc ir jāveicina šādu materiālu atgūšana no atkritumiem, proti, jānosaka, kādam jābūt reciklēto materiālu saturam baterijās, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju un niķeli. Šajā regulā ir noteikti obligāti mērķrādītāji attiecībā uz reciklēta kobalta, svina, litija un niķeļa saturu, un šie mērķrādītāji būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam. Attiecībā uz kobaltu, litiju un niķeli ir noteikti paaugstināti mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2035. gadam. Nosakot jebkādus mērķrādītājus, jāņem vērā tādi faktori kā to atkritumu pieejamība, no kuriem šādus materiālus var atgūt, attiecīgo atgūšanas un izgatavošanas procesu tehniskā iespējamība, kā arī laiks, kas ekonomikas operatoriem vajadzīgs savu piegādes un izgatavošanas procesu pielāgošanai. Tāpēc, pirms šādus obligātos mērķrādītājus sāk piemērot, prasībai par reciklēta materiāla saturu būtu jāaprobežojas tikai ar informācijas atklāšanu par reciklētā materiāla saturu.

(21)Lai ņemtu vērā riskus, kas apdraud kobalta, svina, litija un niķeļa piegādi, un novērtētu šo materiālu pieejamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to mērķrādītāju grozīšanu, kas noteikti attiecībā uz reciklēta kobalta, svina, litija vai niķeļa īpatsvaru bateriju aktīvajā materiālā.

(22)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz to, kā tiek īstenoti noteikumi, kā par katras ražotnes katru baterijas modeli un partiju aprēķināt un verificēt bateriju aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa daudzumu, kas atgūts no atkritumiem, un prasības par tehniskajā dokumentācijā iekļaujamo informāciju, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(23)Savienības tirgū laistajām baterijām vajadzētu būt ilgizturīgām un ar izcilu sniegumu. Tāpēc ir nepieciešams noteikt snieguma un ilgizturības parametrus gan vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, gan atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām. Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām neformāla UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem, pašlaik izstrādā ilgizturības prasības transportlīdzekļiem, tāpēc šajā regulā nav noteiktas papildu ilgizturības prasības. No otras puses, pastāvošās mērījumu metodes, ar kurām testē enerģijas uzkrāšanas jomā izmantoto bateriju sniegumu un ilgizturību, nav uzskatāmas par pietiekami precīzām un reprezentatīvām, lai būtu iespējams ieviest minimālās prasības. Minimālās prasības attiecībā uz šādu bateriju sniegumu un ilgizturību būtu jāievieš tikai tad, ja ir pieejami adekvāti saskaņotie standarti vai kopīgas specifikācijas.

(24)Lai samazinātu bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu grozīt snieguma un ilgizturības parametrus un noteikt šo parametru minimālās vērtības attiecībā uz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām.

(25)Ir tādas vispārlietojamas, atkārtoti neuzlādējamas baterijas, kas ir resursu un enerģijas izmantošanas ziņā neefektīvas. Būtu jānosaka objektīvas prasības attiecībā uz šādu bateriju sniegumu un ilgizturību, lai nodrošinātu, ka šādas vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas ar vāju sniegumu mazāk nonāk tirgū, jo īpaši tad, ja no aprites cikla novērtējuma izriet, ka ir atkārtoti uzlādējamu bateriju izmantošana to vietā nestu ieguvumus videi.

(26)Lai nodrošinātu, ka ierīcēs iestrādātas pārnēsājamas baterijas tiek pienācīgi dalīti savāktas, apstrādātas un kvalitatīvi reciklētas, kad tās ir kļuvušas par atkritumiem, ir vajadzīgi noteikumi, kas paredz, ka tām ir jābūt no ierīcēm izņemamām un nomaināmām. Arī lietotām baterijām vajadzētu būt arī nomaināmām, lai tā pagarinātu to ierīču paredzamo darbmūžu, kurās tās iestrādātas. Šīs regulas vispārīgos noteikumus var papildināt ar prasībām, kas izvirzītas konkrētiem ar baterijām darbināmiem produktiem, pieņemot īstenošanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK 33 . Ja Savienības tiesību aktos drošuma apsvērumu dēļ ir noteiktas specifiskākas prasības par bateriju izņemšanu no ražojumiem (piemēram, rotaļlietām), tad būtu jāpiemēro šie īpašie noteikumi.

(27)No uzticamām baterijām ir atkarīga daudzu produktu, ierīču un pakalpojumu darbība un drošums. Tāpēc bateriju konstrukcijai un izgatavošanai vajadzētu būtu tādai, ka tiek nodrošināta to droša darbība un izmantošana. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs, runājot par stacionārām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, uz kurām pašlaik neattiecas citi Savienības tiesību akti. Tāpēc būtu jānosaka, kādi parametri jāizvērtē šo enerģijas uzkrāšanas sistēmu drošuma testos.

(28)Lai tiešajiem lietotājiem sniegtu caurredzamu, uzticamu un skaidru informāciju par baterijām un to galvenajiem raksturlielumiem un par bateriju atkritumiem, lai tiešie lietotāji bateriju iegādes un izmešanas brīdī varētu pieņemt apzinātus lēmumus un lai atkritumu apsaimniekotāji varētu pienācīgi apstrādāt bateriju atkritumus, baterijas būtu jāmarķē. Baterijas būtu jāmarķē ar visu vajadzīgo informāciju par to galvenajiem raksturlielumiem, tostarp par to kapacitāti un konkrētu bīstamu vielu saturu tajās. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību laika gaitā, šī informācija būtu jādara pieejama ar QR kodu starpniecību.

(29)Informācija par bateriju sniegumu ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu, ka tiešie lietotāji kā patērētāji ir labi un savlaicīgi informēti un jo īpaši lai tiem būtu vienots atskaites punkts, pēc kura pirms iegādes salīdzināt dažādas baterijas. Tāpēc vispārlietojamas pārnēsājams baterijas un motorizēto transportlīdzekļu baterijas būtu jāmarķē ar marķējumu, kas satur informāciju par to minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos. Tāpat ir svarīgi tiešajam lietotājam sniegt norādes par to, kā pareizi izmest bateriju atkritumus.

(30)Atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh būtu jāsatur baterijas pārvaldības sistēma, kurā glabājas dati, pēc kuriem tiešais lietotājs vai jebkura trešā persona, kas darbojas tā vārdā, var noteikt bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu. Lai bateriju varētu pārprofilēt vai pārražot, personai, kas bateriju iegādājusies, vai jebkurai trešai personai, kas rīkojas tās vārdā, vajadzētu jebkurā brīdī būt nodrošinātai piekļuvei baterijas pārvaldības sistēmai, lai būtu iespējams novērtēt baterijas atlikušo vērtību un tā atvieglot gan baterijas atkalizmantošanu, pārprofilēšanu vai pārražošanu, gan baterijas darīšanu par pieejamu neatkarīgiem agregatoriem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 201/944 34 un kuri to izmanto, lai elektroenerģijas tīklos darbinātu virtuālas spēkstacijas. Šī prasība būtu jāpiemēro papildus Savienības tiesību aktiem par transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, tostarp tehniskajām specifikācijām par piekļuvi datiem elektrotransportlīdzekļos, kuras sagatavojusi neformālā UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem.

(31)Vairākas šajā regulā konkrētiem produktiem izvirzītas prasības, tostarp attiecībā uz sniegumu, ilgizturību, pārprofilēšanu un drošumu, būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemti vērā mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni un aprēķina metodes. Lai nodrošinātu, ka nav nekādu šķēršļu tirdzniecībai iekšējā tirgū, standarti būtu jāsaskaņo Savienības līmenī. Šādās metodēs un standartos pēc iespējas vairāk būtu jāņem vērā bateriju reālā lietošana, jāatspoguļo vidusmēra patērētāja uzvedība, un tiem vajadzētu būt pietiekami stingriem, lai nepieļautu to tīšu vai netīšu apiešanu. Kad atsauce uz šādu standartu ir pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1025/2012 35 un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, attiecībā uz tām produktiem specifiskajām prasībām, kas pieņemtas, pamatojoties uz šo regulu, var izdarīt atbilstības pieņēmumu, ar nosacījumu, ka šo metožu izmantošanas rezultāti apliecina, ka ir sasniegtas saistībā ar šīm būtiskajām prasībām noteiktās minimālās vērtības. Ja produktiem specifisko prasību piemērošanas brīdī publicētu standartu nav, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem kopīgas specifikācijas, un šādu specifikāciju ievērošana arī būtu pamats pieņēmumam par atbilstību. Ja kopīgajās specifikācijās vēlāk tiek konstatētas nepilnības, Komisija attiecīgās kopīgās specifikācijas ar īstenošanas aktu groza vai atceļ

(32)Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkos, pielāgotos jaunajām tehnoloģijām un nodrošinātu noturību globālu krīžu (tādu kā Covid-19 pandēmija) priekšā, vajadzētu paredzēt, ka informācija par atbilstību visiem baterijām piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir pieejama tiešsaistē kā vienota ES atbilstības deklarācija.

(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 36 nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgos principus attiecībā uz CE zīmi. Minētajai regulai vajadzētu būt piemērojamai tām baterijām, uz kurām attiecas šī regula, lai nodrošinātu, ka produkti, uz kuriem attiecas brīva preču aprite Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni tādām sabiedrības interesēm kā cilvēka veselība, drošums un vide.

(34)Lai ekonomikas operatori varētu pierādīt un kompetentās iestādes varētu verificēt, ka baterijas, kas ir darītas pieejamas tirgū, atbilst šīs regulas prasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK 37 izklāstīti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras no vismazāk stingrām līdz visstingrākajām atkarībā no attiecīgā riska līmeņa un nepieciešamā drošuma līmeņa. Saskaņā ar minētā lēmuma 4. pantu, ja ir vajadzīga atbilstības novērtēšana, šajā novērtēšanā izmantojamās procedūras izvēlas no šiem moduļiem.

(35)Tomēr izvēlētie moduļi neatspoguļo konkrētus un specifiskus bateriju aspektus, tāpēc atbilstības novērtēšanas procedūrai izvēlētie moduļi ir jāpielāgo. Lai ņemtu vērā šajā regulā izklāstīto ilgtspējas, drošuma un marķēšanas prasību novitāti un sarežģītību un lai nodrošinātu tirgū laisto bateriju atbilstību juridiskajām prasībām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru grozīšanu, proti, papildu verifikācijas posmu ieviešanu vai novērtēšanas moduļa mainīšanu, pamatojoties uz norisēm bateriju tirgū vai bateriju vērtības ķēdē.

(36)CE zīme uz baterijas norāda, ka baterija atbilst šai regulai. Regulā (EK) Nr. 765/2008 ir noteikti vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem. Šie principi būtu jāpiemēro arī CE zīmei uz baterijām. Lai nodrošinātu, ka baterija tiek glabāta, izmantota un izmesta tā, ka tas ir droši no cilvēka veselības un vides aizsardzības viedokļa, būtu jāparedz īpaši noteikumi, kas reglamentē CE zīmes uzlikšanu baterijām.

(37)Šajā regulā izklāstītās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu vienādu īstenošanu, šīs struktūras dalībvalstu iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai.

(38)Ņemot vērā šajā regulā izklāstīto ilgtspējas, drošuma un marķēšanas prasību novitāti un sarežģītību un lai nodrošinātu saskaņotu bateriju atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir jānosaka prasības paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā iesaistītajām paziņojošām iestādēm. Konkrētāk, būtu jānodrošina, ka paziņojošā iestāde savā darbā ir objektīva un taisnīga. Tāpat paziņojošām iestādēm būtu jāglabā iegūtās informācijas konfidencialitāte, tomēr būtu jāspēj apmainīties ar informāciju par paziņotajām struktūrām ar valsts iestādēm, citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstības novērtēšanas konsekvenci.

(39)Ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras savas funkcijas veiktu vienādā līmenī un godīgas konkurences un autonomijas apstākļos. Tādēļ būtu jānosaka prasības, kuras atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizpilda, ja tās vēlas tikt paziņotas atbilstības novērtēšanas pakalpojumu sniegšanai. Šīs prasības būtu jāturpina piemērot kā priekšnoteikums paziņotās struktūras kompetences uzturēšanai. Lai nodrošinātu paziņotās struktūras autonomiju, paziņotajai struktūrai un tās darbiniekiem būtu jāsaglabā neatkarība no ekonomikas operatoriem bateriju vērtību ķēdē un no citiem uzņēmumiem, tostarp uzņēmumu apvienībām, mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem. Paziņotajai struktūrai būtu jādokumentē sava neatkarība un attiecīgā dokumentācija jāiesniedz paziņojošai iestādei.

(40)Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību saskaņotajos standartos noteiktajiem kritērijiem, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(41)Atbilstības novērtēšanas struktūras par dažām savām darbībām, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu, slēdz apakšlīgumus vai izmanto meitasuzņēmumu. Tomēr dažas darbības un lēmumu pieņemšanas procesi — saistībā gan ar bateriju atbilstības novērtēšanu, gan ar paziņotās struktūras iekšējām darbībām — būtu jāīsteno tikai pašai paziņotajai struktūrai, lai tā nodrošinātu tās neatkarību un autonomiju. Turklāt, lai nodrošinātu tādu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams, lai baterijas varētu laist Savienības tirgū, atbilstības novērtēšanas struktūru apakšuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem saistībā ar šajā regulā paredzēto atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu būtu jāatbilst tādām pašām prasībām kā paziņotajām struktūrām.

(42)Paziņoto struktūru piedāvātie pakalpojumi dalībvalstī var attiekties uz baterijām, kas darītas pieejamas tirgū visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju celt iebildumus attiecībā uz paziņoto struktūru. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai paziņojošai iestādei varētu prasīt veikt korektīvus pasākumus gadījumā, ja paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst šīs regulas prasībām.

(43)Lai atvieglinātu un paātrinātu atbilstības novērtēšanas procedūru, sertificēšanu un galu galā piekļuvi tirgum un ņemtu vērā baterijām izvirzīto ilgtspējas, drošuma un marķēšanas prasību novitāti un sarežģītību, ir ļoti svarīgi, lai paziņotajām struktūrām pastāvīgi būtu pieejams viss nepieciešamais testēšanas aprīkojums un testēšanas telpas un lai tās procedūras piemērotu, neradot nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem. Šī paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas operatoriem, paziņotajām struktūrām atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanā ir jāievēro konsekvence.

(44)Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to, vai baterijai var piešķirt atbilstības sertifikātu, vajadzētu atļaut ekonomikas operatoram, kas vēlas bateriju laist tirgū, vienu reizi papildināt dokumentāciju par bateriju.

(45)Komisijai būtu jāgādā par pienācīgu koordināciju un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(46)Ir lietderīgi noteikt ar bateriju laišanu tirgū vai ekspluatācijā saistītus pienākumus ekonomikas operatoriem, pie kā pieder izgatavotāji, pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji, izpildes pakalpojumu sniedzēji vai visas citas juridiskas personas, kas uzņemas juridisko atbildību saistībā ar bateriju izgatavošanu, darīšanu par pieejamām, laišanu tirgū vai laišanu ekspluatācijā.

(47)Lai panāktu augstu sabiedrības interešu, piemēram, cilvēka veselības un drošuma, aizsardzības līmeni un vides un īpašuma aizsardzību, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem par bateriju atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā to attiecīgās lomas piegādes ķēdē.

(48)Visiem ekonomikas operatoriem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamas tirgū tikai šai regulai atbilstīgas baterijas. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstoši katra ekonomikas operatora lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(49)Tā kā izgatavotājs sīki pārzina konstruēšanas un ražošanas procesu, tas var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt tikai un vienīgi izgatavotāja pienākumam.

(50)Izgatavotājam būtu jāsniedz pietiekami detalizēta informācija par baterijas paredzēto lietojumu, lai būtu iespējams to pareizi un droši laist tirgū, laist ekspluatācijā, izmantot un apsaimniekot darbmūža beigās, tostarp, iespējams, arī pārprofilēt.

(51)Lai atvieglotu ekonomikas operatoru, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, ekonomikas operatoriem papildus pasta adresei kontaktadresē būtu jānorāda arī tīmekļa vietnes adrese.

(52)Ir nepieciešams nodrošināt, ka baterijas no trešām valstīm, kas ienāk Savienības tirgū, atbilst šīs regulas prasībām gan tad, kad tās tiek importētas kā baterijas pašas par sevi, gan tad, kad tās ir integrētas produktos, un jo īpaši nodrošināt to, ka izgatavotāji attiecībā uz šīm baterijām ir veikuši pienācīgu atbilstības nodrošināšanas procedūru. Tāpēc būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka baterijas, ko tie laiž tirgū un ekspluatācijā, atbilst šīs regulas prasībām un ka valsts iestādes var inspicēt CE zīmi uz baterijām un izgatavotāju sagatavoto dokumentāciju.

(53)Bateriju laižot tirgū vai ekspluatācijā, ikvienam importētājam būtu uz baterijas jānorāda importētāja nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā ar pasta adrese. Gadījumos, kad bateriju izmēra dēļ tas nav iespējams, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz baterijas uzliktu savu nosaukumu un adresi, vai kad baterija ir pārāk maza, lai uz tās izvietotu šo informāciju.

(54)Kad izplatītājs bateriju dara pieejamu tirgū pēc tam, kad izgatavotājs vai importētājs to laidis tirgū vai ekspluatācijā, izplatītājam būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka tā rīkošanās ar bateriju negatīvi neietekmē baterijas atbilstību šīs regulas prasībām.

(55)Ikviens importētājs vai izplatītājs, kas laiž bateriju tirgū vai ekspluatācijā ar importētāja vai izplatītāja paša nosaukumu vai preču zīmi, vai modificē bateriju tā, ka tas varētu ietekmēt baterijas atbilstību šīs regulas prasībām, vai modificē tirgū jau laistas baterijas paredzēto lietojumu, būtu uzskatāms par izgatavotāju, un tam būtu jāuzņemas izgatavotāja pienākumi.

(56)Tā kā izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo bateriju.

(57)Nodrošinot baterijas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast ekonomikas operatorus, kuri neatbilstīgas baterijas ir laiduši tirgū, darījuši pieejamas tirgū vai laiduši ekspluatācijā. Tāpēc no ekonomikas operatoriem būtu jāprasa, lai tie noteiktu laika periodu glabā informāciju par saviem darījumiem ar baterijām.

(58)Bez derīgo izrakteņu ieguves, pārstrādes un tirdzniecības nav iespējams sagādāt bateriju ražošanai nepieciešamos izejmateriālus. Bateriju izgatavotāji, lai kādas būtu to pozīcijas un ietekme uz piegādātājiem un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, nav pasargāti no riska, ka tie radīs negatīvu ietekmi izrakteņu piegādes ķēdē. Dažu izejmateriālu ieguvē vairāk nekā puse no pasaules kopējās produkcijas ir domāta baterijām. Piemēram, bateriju ražošanā izmanto vairāk nekā 50 % no globālā pieprasījuma pēc kobalta un vairāk nekā 60 % no pasaules litija. Bateriju izgatavošanā izmanto aptuveni 8 % no pasaulē iegūtā dabiskā grafīta un 6 % no niķeļa.

(59)Šos materiālus piegādā tikai nedaudzas valstis, un dažos gadījumos zemie pārvaldības standarti var pastiprināt vidiskās un sociālās problēmas. Kobalta un niķeļa ieguve un rafinēšana ir saistīta ar visdažādākajām sociālajām un vidiskajām problēmām, tostarp ar risku, ka radīsies kaitējums videi un cilvēka veselībai. Lai gan ar dabiskā grafīta ieguvi saistītā sociālā un vidiskā ietekme nav tik smaga, tā lielā mērā ir nerūpnieciska un neliela apjoma ieguve, ieguves operācijas lielākoties ir neoficiālas, un tam var būt nopietna ietekme uz veselību un vidi, tostarp tāda, ka raktuves netiek pareizi slēgtas un nenotiek sanācija, kā rezultātā tiek iznīcinātas ekosistēmas un augsnes. Paredzams, ka gaidāmā, aizvien plašākā litija izmantošana bateriju izgatavošanā radīs papildu spiedienu uz ieguves un rafinēšanas operācijām, tāpēc būtu lietderīgi litiju iekļaut to materiālu skaitā, uz ko attiecas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumi. Tam, ka Savienībā milzīgi pieaugs pieprasījums pēc baterijām, nevajadzētu sekmēt šādu vidisku un sociālu risku pieaugumu.

(60)Dažus no apskatītajiem izejmateriāliem (kobaltu, litiju, dabisko grafītu) uzskata par ES kritiski svarīgām izejvielām 38 , tāpēc to ilgtspējīga sagāde ir viens no priekšnoteikumiem ES bateriju ekosistēmas pienācīgai funkcionēšanai.

(61)Bateriju piegādes ķēdes dalībnieki jau tagad īsteno vairākas brīvprātīgas iniciatīvas ar mērķi veicināt ilgtspējīgas sagādes principu ievērošanu; te minama Atbildīgas izrakteņu ieguves nodrošināšanas iniciatīva (IRMA), Atbildīgi iegūtu minerālu iniciatīva (RMI) un Kobalta nozares atbildīga novērtējuma satvars (CIRAF). Tomēr ar brīvprātīgiem centieniem izveidot pienācīgas pārbaudes shēmas var nepietikt, lai nodrošinātu, ka visi ekonomikas operatori, kas laiž baterijas Savienības tirgū, ievēro to pašu noteikumu minimumu.

(62)Savienībā vispārīgas prasības par pienācīgu pārbaudi saistībā ar konkrētiem minerāliem un metāliem tika ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 39 . Tomēr minētā regula neattiecas uz bateriju ražošanā izmantotajiem minerāliem un materiāliem.

(63)Tāpēc, ņemot vērā, ka ES pieprasījums pēc baterijām pieaugs eksponenciāli, ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž ES tirgū, vajadzētu izveidot piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku. Tāpēc būtu jānosaka prasības, kuru mērķis ir novērst sociālos un vidiskos riskus, kas iedabiski piemīt konkrētu, bateriju izgatavošanā izmantotu izejmateriālu ieguvei, pārstrādei un tirdzniecībai.

(64)Ieviestajai uz risku balstītajai pienācīgas pārbaudes politikai vajadzētu balstīties uz starptautiski atzītiem pienācīgas pārbaudes principiem — ANO Globālā līguma desmit principiem 40 , Vadlīnijām par produktu aprites cikla sociālās ietekmes novērtēšanu 41 , SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku 42 un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi 43  — kas atspoguļo valdību un ieinteresēto personu vienotu izpratni un būtu jāpielāgo katra ekonomikas operatora specifiskajam kontekstam un apstākļiem. Attiecībā uz bateriju ražošanā izmantoto dabisko minerālresursu ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām 44 (“ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas”) atspoguļo valdību un ieinteresēto personu ilgstošus centienus iedibināt labo praksi šajā jomā.

(65)ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas 45 paredz, ka pienācīga pārbaude ir nepārtraukts, proaktīvs un reaktīvs process, ar ko uzņēmumi var nodrošināt, ka tie ievēro cilvēktiesības un neveicina konfliktus 46 . Uz risku balstīta pienācīga pārbaude nozīmē pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic, lai identificētu un novērstu faktiskos vai potenciālos riskus nolūkā nepieļaut vai mazināt kaitīgu ietekmi, kas saistīta ar to darbību vai sagādes lēmumiem. Uzņēmums var novērtēt risku, ko rada tā darbība un attiecības, un pieņemt risku mazinošus pasākumus saskaņā ar relevantajiem standartiem, ko paredz valsts un starptautiskie tiesību akti, starptautisko organizāciju ieteikumi par atbildīgu uzņēmējdarbību, valdības atbalstīti instrumenti, privātā sektora brīvprātīgas iniciatīvas un uzņēmuma iekšējā politika un sistēmas. Šāda pieeja palīdz pienācīgas pārbaudes darbības salāgot ar uzņēmuma darbības mērogu vai attiecībām piegādes ķēdē.

(66)Būtu jāpieņem vai jāgroza obligāta piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politika, kurā būtu jāapskata vismaz izplatītākās sociālā un vidiskā riska kategorijas. Tai vajadzētu aptvert pašreizējo un paredzamo ietekmi uz sociālo dzīvi, konkrētāk, uz cilvēktiesībām, cilvēka veselību un drošumu, kā arī uz darba drošību un arodveselību un darba tiesībām, no vienas puses, un pašreizējo un paredzamo ietekmi uz vidi, konkrētāk, uz ūdens izmantošanu, augsnes aizsardzību, gaisa piesārņojumu un biodaudzveidību, no otras puses, tostarp ietekmi uz kopienu dzīvi.

(67)Runājot par sociālā riska kategorijām, pienācīgas pārbaudes politikai būtu jāpievēršas tādiem riskiem bateriju piegādes ķēdē, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, t. sk. cilvēka veselību, bērnu aizsardzību un dzimumu līdztiesību, ievērojot starptautiskās cilvēktiesības 47 . Pienācīgas pārbaudes politikā būtu jāiekļauj informācija par to, kā ekonomikas operators ir palīdzējis novērst cilvēktiesību pārkāpumus, un par operatora uzņēmējdarbības struktūrā ieviestajiem instrumentiem korupcijas un kukuļošanas apkarošanai. Pienācīgas pārbaudes politikai arī būtu jānodrošina, ka tiek pareizi īstenoti noteikumi, kas iekļauti Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās 48 , kuras uzskaitītas SDO trīspusējās deklarācijas I pielikumā.

(68)Runājot par vidiskā riska kategorijām, pienācīgas pārbaudes politikai būtu jāpievēršas tādiem riskiem bateriju piegādes ķēdē, kas saistīti ar dabas vides un biodaudzveidības aizsardzību saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību 49 , kas nozīmē, ka ir jāņem vērā vietējo kopienu intereses un jāgādā par šo kopienu aizsardzību un attīstību.

(69)Piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem saistībā ar tādu sociālo un vidisko risku identificēšanu un mazināšanu, kas saistīti ar bateriju izgatavošanā izmantotajiem izejmateriāliem, vajadzētu palīdzēt īstenot ANO Vides programmas Rezolūciju Nr. 19. par minerālresursu pārvaldību, kurā atzīts, cik liela nozīme izrakteņu ieguves nozarei būs 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(70)Pārējie ES likumdošanas instrumenti, kas nosaka prasības attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, būtu jāpiemēro tiktāl, ciktāl šajā regulā nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, raksturu un iespaidu, kurus var pielāgot, ņemot vērā turpmākus tiesību aktu grozījumus.

(71)Lai pielāgotos norisēm bateriju vērtības ķēdē, tostarp tam, kā mainās relevanto vidisko un sociālo risku mērogs un raksturs, kā arī tehnikas un zinātnes attīstībai bateriju izgatavošanas un ķīmiskā sastāva aspektā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu izejmateriālu un riska kategoriju sarakstus un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prasības.

(72)Lai nodrošinātu, ka uz ražotājiem un citiem ekonomikas operatoriem visās dalībvalstīs tiek attiecināti vienādi noteikumi, ciktāl tas skar paplašinātas ražotāja atbildības īstenošanu attiecībā uz baterijām, ir vajadzīgi saskaņoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumi. Lai panāktu augstu materiālu atgūšanas līmeni, ir maksimāli jāpalielina bateriju atkritumu dalīta vākšana un jānodrošina, ka visas savāktās baterijas tiek reciklētas procesos, kas sasnieguši kopējo minimālo reciklēšanas efektivitātes rādītāju. Direktīvas 2006/66/EK novērtējumā tika konstatēts, ka viens no tās trūkumiem ir nepietiekama noteikumu detalizētība, kas noved pie nevienmērīgas īstenošanas, būtiskiem šķēršļiem reciklēšanas tirgu darbībai un neoptimāla reciklēšanas līmeņa. Tāpēc ar detalizētākiem un saskaņotākiem noteikumiem būtu iespējams novērst izkropļojumus bateriju atkritumu savākšanas, apstrādes un reciklēšanas tirgū, nodrošināt prasību vienādu īstenošanu visā Savienībā, vēl vairāk saskaņot ekonomikas operatoru sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un sekmēt otrreizējo izejmateriālu tirgus.

(73)Šīs regulas pamatā ir atkritumu apsaimniekošanas noteikumi un vispārīgie principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK 50 , kuri būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu īpašo situāciju ar baterijām. Lai bateriju atkritumu savākšana tiktu organizēta pēc iespējas efektīvāk, ir svarīgi, ka tā notiek tās vietas tiešā tuvumā, kur baterijas dalībvalstī tiek pārdotas, un tuvu tiešajiem lietotājiem. Baterijas var tikt savāktas kopā gan ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, gan nolietotiem transportlīdzekļiem, izmantojot valsts savākšanas shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/19/ES 51 un Direktīvu 2000/53/EK. Lai gan pašreizējā regulā ir paredzēti īpaši noteikumi par baterijām, ir vajadzīga saskanīga un komplementāra pieeja, kura par pamatu ņem un pamatīgāk saskaņo esošās atkritumu apsaimniekošanas struktūras. Tāpēc, un arī lai efektīvi īstenotu paplašināto ražotāja atbildību saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz to dalībvalsti, kurā baterijas pirmo reizi tiek darītas pieejamas tirgū.

(74)Lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus nodrošināt to bateriju atkritumu apstrādi, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, katrā dalībvalstī ir jāizveido reģistrs, ko pārvalda kompetentā iestāde. Ražotājiem vajadzētu būt pienākumam reģistrēties, lai sniegtu informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus. Reģistrācijas prasības visā Savienībā būtu jāvienkāršo. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus visā Savienībā attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu un sniedzamo informāciju, izmantojot saskaņotu formātu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(75)Ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi apsaimniekošanas pienākumus bateriju darbmūža beigās uzlikt ražotājiem, pie kā būtu jāpieskaita jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs, kurš neatkarīgi no izmantotajiem pārdošanas paņēmieniem — tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 52 2. panta 7. punktā definētajiem distances līgumiem — dalībvalsts teritorijā profesionālā kārtā pirmo reizi izplatīšanai vai lietošanai piegādā bateriju, tostarp tādu, kas iestrādāta ierīcēs vai transportlīdzekļos.

(76)Ražotājiem par šo bateriju apsaimniekošanu to darbmūža beigās vajadzētu būt paplašinātai ražotāja atbildībai. Tāpēc tiem būtu jāfinansē izmaksas par visu savākto bateriju savākšanu, apstrādi un reciklēšanu, par ziņošanu par baterijām un bateriju atkritumiem un par tiešo lietotāju un atkritumu apsaimniekotāju informēšanu par baterijām un par bateriju atkritumu pienācīgu atkalizmantošanu un apsaimniekošanu. Ar paplašinātu ražotāja atbildību saistītie pienākumi būtu jāattiecina uz visa veida piegādēm, tostarp tālpārdošanu. Ražotājiem vajadzētu būt iespējai šos pienākumus pildīt kolektīvi, izmantojot ražotāju atbildības organizācijas, kas uzņemas atbildību to vārdā. Ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām būtu jāsaņem atļauja un būtu dokumentāri jāpierāda, ka tiem ir finanšu līdzekļi, ar ko segt ar paplašinātu ražotāja atbildību saistītās izmaksas. Ja tas nepieciešams, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļojumiem un nodrošinātu vienādus nosacījumus to finansiālo iemaksu modulācijai, ko ražotāji maksā ražotāju atbildības organizācijām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(77)Šai regulai būtu izsmeļoši jāreglamentē paplašinātā ražotāja atbildība par baterijām, tāpēc Direktīvā 2008/98/EK paredzētos noteikumus par paplašinātas ražotāja atbildības shēmām nevajadzētu piemērot baterijām.

(78)Lai bateriju piegādes ķēdēs nodrošinātu kvalitatīvu reciklēšanu, veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejmateriālu izmantošanu un aizsargātu vidi, gandrīz visu bateriju atkritumu savākšanai un reciklēšanai vajadzētu kļūt par normu. Bez bateriju atkritumu savākšanas nav iespējams ar reciklēšanu noslēgt baterijās esošo vērtīgo materiālu aprites loku un paturēt bateriju vērtības ķēdi Savienības iekšienē, kas savukārt sekmētu piekļuvi atgūtiem materiāliem, kurus var turpmāk izmantot jaunu produktu ražošanā.

(79)Visu bateriju ražotajiem vajadzētu būt atbildīgiem par bateriju atkritumu dalītas savākšanas finansēšanu un organizēšanu. Tas būtu jādara, izveidojot savākšanas tīklu, kas aptver visu dalībvalstu teritoriju, atrodas tiešo lietotāju tuvumā un neaprobežojas tikai ar tiem apgabaliem un baterijām, kur savākšana ir visrentablākā. Savākšanas tīklā būtu jāiekļauj visi izplatītāji, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu pilnvarotie apstrādes kompleksi, šķiroto atkritumu savākšanas vietas un citi aktori, kas to vēlas, piemēram, publiskās iestādes un skolas. Lai verificētu un uzlabotu savākšanas tīkla un informācijas kampaņu efektivitāti, būtu regulāri vismaz NUTS 2 līmenī 53 jāapseko savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmu sastāvs, lai noskaidrotu, kāds ir pārnēsājamo bateriju atkritumu īpatsvars šajās plūsmās.

(80)Baterijas var tikt savāktas kopā ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, izmantojot valsts savākšanas shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2012/19/ES, un kopā ar nolietotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK. Tādā gadījumā – kā obligātā minimālās apstrādes prasība – baterijām vajadzētu būt izņemtām no savāktajiem iekārtu atkritumiem un nolietotajiem transportlīdzekļiem. Pēc izņemšanas uz baterijām būtu jāattiecina šīs regulas prasības, proti, tās būtu jāieskaita attiecīgā bateriju tipa mērķrādītāja sasniegšanā un tām būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētās apstrādes un reciklēšanas prasības.

(81)Ņemot vērā ietekmi uz vidi un materiālu zudumu, ko izraisa tas, ka bateriju atkritumi netiek dalīti savākti un līdz ar to netiek apstrādāti videi nekaitīgā veidā, arī turpmāk būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK nospraustais pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķrādītājs, turklāt tas būtu pakāpeniski jāpalielina. Šī regula paredz, ka pie pārnēsājamām baterijām pieder arī baterijas, ar ko darbina vieglos pārvietošanās līdzekļus. Tā kā šāda tipa bateriju pārdošanas apjoms ir pieaudzis un patlaban ir grūti aprēķināt, kāds daudzums šādu bateriju tiek laists tirgū un darbmūža beigās savākts, šādas pārnēsājamas baterijas nebūtu jāieskaita pašreizējā pārnēsājamu bateriju savākšanas mērķrādītājā. Šis izņēmums tiks pārskatīts tad, kad tiks pārskatīts pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājs, un šīs pārskatīšanas gaitā, iespējams, tiks izdarītas izmaiņas pārnēsājamo bateriju savākšanas rādītāja aprēķināšanas metodikā. Komisija sagatavo ziņojumu, kas būs pārskatīšanas pamatā.

(82)Pārnēsājamo bateriju savākšanas rādītājs arī turpmāk būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo gadā pārdoto daudzumu iepriekšējos gados, lai mērķrādītāji būtu proporcionāli bateriju patēriņa līmenim dalībvalstī. Lai labāk atspoguļotu izmaiņas pārnēsājamo bateriju kategorijas sastāvā, kā arī bateriju darbmūžā un patēriņa paradumos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pārnēsājamo bateriju savākšanas rādītāja aprēķināšanas un verifikācijas metodiku.

(83)Visas motorizēto transportlīdzekļu, rūpnieciskās un elektrotransportlīdzekļu baterijas būtu jāsavāc, tālab šādu bateriju ražotājiem būtu jāakceptē un no tiešajiem lietotājiem bez maksas atpakaļ jāpieņem visu transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi. Būtu jānosaka detalizēti ziņošanas pienākumi visiem, kas iesaistīti motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanā.

(84)Ņemot vērā ar Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas paredz, ka prioritāra ir atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, un saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 4. punktu un Direktīvas 1999/31/EK 54 5. panta 3. punkta f) apakšpunktu, savāktās baterijas nedrīkstētu nonākt incinerācijā vai atkritumu poligonos.

(85)Visiem atļauju saņēmušajiem kompleksiem, kas nodarbojas ar bateriju apstrādi un reciklēšanu, būtu jāievēro minimālās prasības, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un lai panāktu augstu baterijās esošo materiālu atgūšanas līmeni. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES 55 reglamentē vairākas rūpnieciskas darbības, kas saistītas ar bateriju atkritumu apstrādi un reciklēšanu, attiecībā uz kurām tā nodrošina īpašas atļauju izsniegšanas prasības un kontroles pasākumus, kas atspoguļo labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Ja ar bateriju apstrādi un reciklēšanu saistītās rūpnieciskās darbības Direktīva 2010/75/ES neaptver, operatoriem jebkurā gadījumā būtu pienākums izmantot minētās direktīvas 3. panta 10. punktā definētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī šajā regulā noteiktās īpašās prasības. Prasības attiecībā uz bateriju apstrādi un reciklēšanu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šo prasību grozīšanu.

(86)Būtu jānosaka reciklēšanas procesu efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītāji, lai nodrošinātu, ka bateriju nozares vajadzībām tiek saražoti kvalitatīvi atgūtie materiāli, tajā pašā laikā nodrošinot skaidrus un kopīgus noteikumus reciklētājiem un nepieļaujot konkurences izkropļojumus vai citus kavēkļus no bateriju atkritumiem iegūto otrreizējo izejmateriālu iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Būtu jānosaka reciklēšanas efektivitāte (atgūto materiālu kopējā daudzuma mērs) attiecībā uz svina-skābes baterijām, niķeļa-kadmija baterijām un litija baterijām, kā arī būtu jānosaka atgūtā kobalta, svina, litija un niķeļa daudzuma mērķrādītāji, lai tā panāktu ievērojamu materiālu atguves līmeni visā Savienībā. Komisijas Regulā (ES) Nr. 493/2012 56 paredzētie noteikumi par reciklēšanas efektivitātes aprēķināšanu un paziņošanu būtu jāpiemēro arī turpmāk. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz to, kā tiek aprēķināta un verificēta reciklēšanas efektivitāte un materiālu atgūšana bateriju reciklēšanas procesos, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras paredzēt šādus noteikumus. Komisijai būtu arī jāpārskata Komisijas Regula (ES) Nr. 493/2012, lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un rūpnieciskajos atgūšanas procesos notikušās izmaiņas, lai to darbības jomā iekļautu esošus un jaunus mērķrādītājus un lai sagādātu starpproduktu raksturošanai nepieciešamos rīkus. Apstrādes un reciklēšanas kompleksus vajadzētu mudināt ieviest sertificētas vidiskās pārvaldības shēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 57 .

(87)Vajadzētu paredzēt, ka apstrādi un reciklēšanu ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Savienības drīkst veikt tikai tad, ja bateriju atkritumu sūtījumi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 58 un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1418/2007 59 un ja apstrādes un reciklēšanas darbības atbilst prasībām, kas piemērojamas šāda veida atkritumiem saskaņā ar to klasifikāciju grozītajā Komisijas Lēmumā 2000/532/EK 60 . Šis grozītais lēmums būtu jāpārskata, lai tas atspoguļotu bateriju visa veida ķīmisko sastāvu. Ja šāda apstrāde vai reciklēšana notiek ārpus Savienības, tad, lai to varētu ieskaitīt reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājā un citos mērķrādītājos, operatoram, kura vārdā tā tiek veikta, būtu jānosaka pienākums par to ziņot attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un pierādīt, ka apstrāde ir veikta apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem. Lai noteiktu, kādām jābūt prasībām, lai apstrādi uzskatītu par līdzvērtīgu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz detalizētiem noteikumiem, kas satur kritērijus līdzvērtīgo apstākļu novērtēšanai.

(88)Rūpnieciskās baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas, kas vairs nav piemērotas sākotnējam mērķim, kuram tās izgatavotas, var izmantot citam nolūkam kā stacionāras enerģiju uzkrājošās baterijas. Pašlaik sāk veidoties lietotu rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju otrreizējais tirgus, tāpēc, lai atbalstītu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas praktisko realizēšanu, būtu jānosaka īpaši noteikumi, kas ļautu lietotas baterijas atbildīgi pārprofilēt, tajā pašā laikā ņemot vērā piesardzības principu un nodrošinot, ka tiešie lietotāji tās var droši izmantot. Būtu jānovērtē visu šādu lietotu bateriju veselības stāvoklis un pieejamā kapacitāte, lai pārliecinātos par to piemērotību lietošanai kādam citam, nevis sākotnējam nolūkam. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus ar bateriju veselības stāvokļa novērtēšanu saistīto noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(89)Ražotājiem un izplatītājiem būtu aktīvi jāiesaistās tiešo lietotāju informēšanā par to, ka baterijas ir jāsavāc dalīti, ka ir pieejamas savākšanas shēmas un ka tiešajiem lietotājiem ir svarīga loma bateriju atkritumu videi nekaitīgā apsaimniekošanā. Visu tiešo lietotāju informēšanā un ziņošanā par baterijām būtu jāizmanto modernas informācijas tehnoloģijas. Informācija būtu jāsniedz vai nu ar klasiskiem paņēmieniem (vides reklāmas, plakāti, kampaņas sociālajos medijos), vai ar inovatīvākiem līdzekļiem (elektroniska piekļuve tīmekļa vietnēm, ko nodrošina baterijām piestiprināti QR kodi).

(90)Lai būtu iespējams pārliecināties, vai tiek pildīti bateriju savākšanas un apstrādes pienākumi un cik tie ir efektīvi, attiecīgajiem operatoriem ir par to jāziņo kompetentajām iestādēm. Bateriju ražotājiem un citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas baterijas savāc, būtu par katru kalendāro gadu jāziņo dati par pārdotajām baterijām un savāktajiem bateriju atkritumiem. Savukārt pienākums ziņot par apstrādi un reciklēšanu būtu jāuzliek attiecīgi atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un reciklētājiem.

(91)Dalībvalstīm būtu par katru kalendāro gadu jāsniedz Komisijai informācija par to teritorijā piegādāto bateriju daudzumu un savākto bateriju atkritumu daudzumu, norādot bateriju tipu un ķīmisko sastāvu. Runājot par pārnēsājamām baterijām, datus par vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijām un bateriju atkritumiem vajadzētu ziņot atsevišķi, jo ir nepieciešams savākt datus, lai varētu pielāgot savākšanas mērķrādītāju, ņemot vērā šādu bateriju tirgus daļu un to specifisko nolūku un raksturlielumus. Šāda informācija būtu sniedzama elektroniski, un tai būtu jāpievieno kvalitātes pārbaudes ziņojums. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz šo datu paziņošanu un Komisijas informēšanu, kā arī verifikācijas metodēm, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(92)Par katru kalendāro gadu dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par sasniegto reciklēšanas efektivitāti un atgūto materiālu līmeni, ņemot vērā visus atsevišķos reciklēšanas procesa posmus un izejošās frakcijas.

(93)Lai visām ieinteresētajām personām piegādes un vērtības ķēdes darītu caurredzamākas, ir nepieciešams izveidot elektronisku sistēmu, kas maksimāli palielina informācijas apmaiņu, ļauj izsekot baterijām un tās identificēt, sniedz informāciju par izgatavošanas procesu oglekļa intensitāti un par izmantoto materiālu izcelsmi, sastāvu (tostarp izejmateriāliem un bīstamām ķimikālijām), remonta, pārprofilēšanas un demontāžas operācijām un iespējām un par nolietoto bateriju apstrādes, reciklēšanas un atgūšanas procesiem. Šāda elektroniskā sistēma būtu jāizveido pakāpeniski, proti, sistēmas prototipam vajadzētu būt attiecīgo ekonomikas operatoru un dalībvalstu iestāžu rīcībā vismaz gadu, pirms tiek pabeigti īstenošanas pasākumi, ar ko definē sistēmas galīgos parametrus un datu piekļuves politiku, lai no operatoriem un iestādēm varētu saņemt atsauksmes par sistēmu un tie varētu laicīgi sagatavoties tās izmantošanai. Šādā datu piekļuves politikā būtu jāņem vērā relevantie principi, kas noteikti ES tiesību aktos, tostarp Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts) 61 . Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus bateriju informācijas apmaiņas elektroniskās sistēmas ieviešanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(94)Būtu jāizveido baterijas pase, kas dotu iespēju ekonomikas operatoriem efektīvāk sagatavot un atkalizmantot informāciju un datus par atsevišķām tirgū laistām baterijām un plānošanas darbā izdarīt informācijā balstītu izvēli. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus baterijas pases īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(95)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 62 paredz noteikumus par tirgus uzraudzību un Savienības tirgū ienākošo produktu kontroli. Lai nodrošinātu, ka produkti, uz kuriem attiecas brīva preču aprite Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni tādām sabiedrības interesēm kā cilvēka veselība, drošums, vides un īpašuma aizsardzība, minētā regula būtu jāpiemēro šīs regulas darbības jomā ietilpstošajām baterijām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza arī Regula (ES) 2019/1020.

(96)Baterijas drīkstētu laist tirgū tikai tad, ja tās nerada apdraudējumu cilvēka veselībai, drošumam, īpašumam vai videi, ja tās pareizi uzglabā un lieto paredzētajam nolūkam vai tādos lietošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda lietošana varētu būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultāts.

(97)Būtu vajadzīga procedūra, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas tiek informētas par pasākumiem, ko iecerēts veikt attiecībā uz baterijām, kas rada risku cilvēka veselībai, drošumam, īpašumam vai videi. Tai arī būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas operatoriem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādām baterijām. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt aktus, lai noteiktu, vai pasākumi, ko dalībvalstis veic attiecībā uz neatbilstīgām baterijām, ir pamatoti.

(98)Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai ekonomikas operatori veic korektīvas darbības, ja ir konstatēts, ka vai nu baterija neatbilst šīs regulas prasībām, vai ekonomikas operators pārkāpj noteikumus par baterijas laišanu tirgū vai darīšanu pieejamu tirgū, vai par ilgtspēju, drošumu un marķēšanu, vai par piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi.

(99)Publiskais iepirkums ir sektors, kas var būtiski palīdzēt samazinātu cilvēka darbības ietekmi uz vidi un veicināt tirgus pārorientēšanu uz ilgtspējīgākiem produktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES 63 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014/25/ES 64 definētās līgumslēdzējas iestādes un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014/25/ES definētie līgumslēdzēji, iepirkdami baterijas vai baterijas saturošus produktus, ņem vērā to ietekmi uz vidi, lai tādējādi veicinātu un stimulētu tīras un energoefektīvas mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas tirgu un līdz ar to sekmētu Savienības vides, klimata un enerģētikas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu.

(100)Lai atzītu valdību, nozares apvienību un citu ieinteresētu organizāciju grupējumu izveidoto pienācīgas pārbaudes shēmu līdzvērtīgumu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Lai nodrošinātu, ka saraksti ar izejmateriāliem un saistītajiem sociālajiem un vidiskajiem riskiem tiek pastāvīgi atjaunināti un ka tiek uzturēta saskanība ar Konfliktu izrakteņu regulu un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām attiecībā uz ekonomikas operatoru pienākumiem, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(101)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tam, kā Komisija atzīst piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(102)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, kad tā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 65 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(103)Īstenošanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar šo regulu un kas nav saistītas ar konstatēšanu, vai dalībvalstu veiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām baterijām ir pamatoti vai nav, būtu jārealizē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 66 .

(104)Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tai, izmantojot konsultēšanās procedūru, būtu jāpieņem īstenošanas akts, kurā aicina paziņojošo iestādi veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu.

(105)Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai valsts pasākums saistībā ar atbilstīgu bateriju, kas rada risku, ir pamatots, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas attiecas uz cilvēka veselības, drošuma, īpašuma vai vides aizsardzību, ja to prasa nenovēršami un steidzami iemesli.

(106)Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(107)Ievērojot vajadzību nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un ņemt vērā notikumu attīstību, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību. Ziņojumā Komisijai būtu jāiekļauj izvērtējums par ilgtspējības, drošuma, marķēšanas un informācijas kritērijiem, par bateriju atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem un par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prasībām. Vajadzības gadījumā ziņojumam būtu jāpievieno likumdošanas priekšlikums par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

(108)Ir jāparedz pietiekams laiks, lai ekonomikas operatori varētu izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā, un dalībvalstis varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas vajadzīga tās piemērošanai. Tāpēc šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz dienai, kad minētos sagatavošanās darbus var saprātīgi pabeigt.

(109)Lai dalībvalstis varētu pielāgot saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK izveidoto ražotāju reģistru un veikt nepieciešamos administratīvos pasākumus, kas attiecas uz to, kā kompetentās iestādes organizē atļaujas piešķiršanas procedūras, un tajā pašā laikā saglabāt ekonomikas operatoriem vajadzīgo regulējuma nepārtrauktību, Direktīva 2006/66/EK būtu jāatceļ no 2023. gada 1. jūlija. Minētajā direktīvā noteiktie pienākumi attiecībā to, kā jāuzrauga un jāziņo par pārnēsājamo bateriju savākšanas apjomu un reciklēšanas procesu reciklēšanas efektivitāti būs spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, savukārt saistītie pienākumi attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai būs spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim, tā nodrošinot nepārtrauktību līdz brīdim, kad Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem jaunus aprēķināšanas noteikumus un ziņošanas formātus.

(110)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot, ka tirgū laistās baterijas atbilst prasībām, kas paredz cilvēka veselības, drošuma, īpašuma un vides aizsardzību augstā līmenī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi nepieciešamās saskaņotības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu nosaka prasības par ilgtspēju, drošumu, marķēšanu un informāciju, kas jāizpilda, lai būtu iespējams laist tirgū vai ekspluatācijā baterijas, kā arī prasības par bateriju atkritumu savākšanu, apstrādi un reciklēšanu.

2.Šī regula attiecas uz visām baterijām, proti, pārnēsājamām baterijām, motorizēto transportlīdzekļu baterijām, elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskajām baterijām neatkarīgi no to formas, tilpuma, masas, konstrukcijas, materiālu sastāva, izmantošanas vai mērķa. Tā attiecas arī uz citos produktos iestrādātām vai tiem pievienotām baterijām.

3.Šī regula neattiecas uz baterijām:

(a)aprīkojumā, kas saistīts ar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, izņemot produktus, kas nav konkrēti paredzēti militāriem nolūkiem; un

(b)aprīkojumā, kas paredzēts sūtīšanai kosmosā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“baterija”, arī “akumulators” ir tiešā ķīmiskas enerģijas pārveidē ģenerētas elektriskās enerģijas avots, kas sastāv no viena vai vairākiem atkārtoti neuzlādējamiem vai atkārtoti uzlādējamiem baterijas elementiem vai elementu grupām;

(2)“baterijas elements”, arī "akumulatora elements" ir baterijas elementārā funkcionālā vienība, kas sastāv no elektrodiem, elektrolīta, korpusa, spailēm un — attiecīgā gadījumā — separatoriem un satur aktīvos materiālus, kuriem reaģējot, rodas elektriskā enerģija;

(3)“aktīvais materiāls” ir jebkurš materiāls, kas, baterijas elementam izlādējoties, ķīmiski reaģē un tā rada elektrisko enerģiju;

(4)“atkārtoti neuzlādējama baterija”, arī "atkārtoti neuzlādējams akumulators" ir baterija, ko nav paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

(5)“atkārtoti uzlādējama baterija”, arī "atkārtoti uzlādējams akumulators" ir baterija, ko ir paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

(6)“baterija ar iekšēju uzkrājēju”, arī "akumulators ar iekšēju uzkrājēju" ir baterija, kam nav nekādu ārēju enerģijas uzkrāšanas pierīču;

(7)“pārnēsājama baterija”, arī "pārnēsājams akumulators" ir jebkura baterija,

–kura ir aizplombēta;

–kuras masa ir mazāka par 5 kg;

–kura nav paredzēta rūpnieciskiem mērķiem; un

–kura nav ne elektrotransportlīdzekļa baterija, ne motorizēto transportlīdzekļu baterija;

(8)“vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas”, arī "vispārlietojami pārnēsājami akumulatori" ir pārnēsājamas šādu plaši izmantotu tipu baterijas: 4,5 V (3R12), D, C, AA, AAA, AAAA, A23, 9 V (PP3);

(9)“vieglais pārvietošanās līdzeklis” ir ritošais transportlīdzeklis ar elektrisko motoru ar jaudu, kas mazāka par 750 W, uz kura, transportlīdzeklim pārvietojoties, braucēji sēž un kuru var darbināt vai nu tikai elektromotors, vai elektromotors kombinācijā ar cilvēka spēku;

(10)“motorizēta transportlīdzekļa baterija”, arī "motorizēta transportlīdzekļa akumulators" ir baterija, ko izmanto tikai tam, lai darbinātu motorizēta transportlīdzekļa starteri, apgaismes shēmu vai aizdedzi;

(11)“rūpnieciskā baterija”, arī "rūpnieciskais akumulators" ir jebkura baterija, kas paredzēta rūpnieciskai izmantošanai, un jebkura cita baterija, izņemot pārnēsājamas baterijas, elektrotransportlīdzekļu baterijas un motorizēto transportlīdzekļu baterijas;

(12)“elektrotransportlīdzekļa baterija”, arī "elektrotransportlīdzekļa akumulators" ir jebkura baterija, kas īpaši paredzēta, lai nodrošinātu ceļu hibrīdtransportlīdzekļu un elektrotransportlīdzekļu vilci;

(13)“stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma”, arī "stacionāra enerģiju uzkrājošo akumulatoru sistēma" ir atkārtoti uzlādējama rūpnieciska baterija ar iekšējo uzkrājēju, kas ir īpaši paredzēta elektroenerģijas uzkrāšanai un pievadīšanai elektrotīklā, neatkarīgi no tā, kur un kas šo bateriju izmanto;

(14)“laist tirgū” nozīmē bateriju pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(15)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par samaksu vai bez maksas piegādāt bateriju izplatīšanai vai izmantošanai tirgū;

(16)“laist ekspluatācijā” ir bateriju pirmo reizi izmantot Savienībā tai paredzētā nolūkā;

(17)“baterijas modelis”, arī "akumulatora modelis" ir jebkura sērijveidā izgatavota baterija;

(18)“oglekļa pēda” ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un SEG piesaistījumu summa produkta sistēmā, kas izteikta kā oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalents un balstīta uz produkta vidiskās pēdas (PVP) pētījumu, kurā izmantota viena ietekmes kategorija – klimata pārmaiņas;

(19)“ekonomikas operators” ir izgatavotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs vai izpildes pakalpojumu sniedzējs, kam saskaņā ar šo regulu ir pienākumi saistībā ar bateriju izgatavošanu, darīšanu par pieejamām tirgū, laišanu tirgū vai laišanu ekspluatācijā;

(20)“neatkarīgs operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots izplatītājs, remontētājs vai pārražotājs, kas ir neatkarīga no izgatavotāja un ražotāja un kas ir tieši vai netieši iesaistīta bateriju remontā, apkopē vai pārprofilēšanā, un pie kā pieder atkritumu apsaimniekošanas operatori, remontētāji, remontaprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu izgatavotāji vai izplatītāji, kā arī tehniskās informācijas izdevēji, operatori, kas sniedz inspicēšanas un testēšanas pakalpojumus, operatori, kas sniedz apmācīšanas pakalpojumus uzstādītājiem, izgatavotājiem un alternatīvas degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma remontētājiem;

(21)“QR kods” ir matricas svītrkods, kas nodrošina saiti uz informāciju par baterijas modeli;

(22)“baterijas pārvaldības sistēma”, arī "akumulatora pārvaldības sistēma" ir elektroniska ierīce, kas kontrolē vai pārvalda baterijas elektriskās un termiskās funkcijas, kas pārvalda un glabā datus par VI pielikumā uzskaitītajiem parametriem, pēc kuriem nosaka bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, un kas komunicē ar transportlīdzekli vai ierīci, kurā baterija ir iestrādāta;

(23)“ierīce” ir jebkura elektriska vai elektroniska iekārta, kā tā definēta Direktīvā 2012/19/ES, kas enerģiju pilnībā vai daļēji saņem vai spēj saņemt no baterijas;

(24)“uzlādes stāvoklis” ir baterijā pieejamā kapacitāte, ko izsaka procentos no nominālās kapacitātes;

(25)“veselības stāvoklis” ir mērs, kas izsaka atkārtoti uzlādējamas baterijas vispārējo stāvokli un tās spēju nodrošināt norādīto sniegumu salīdzinājumā ar tās sākotnējo stāvokli;

(26)“pārprofilēšana” ir jebkura operācija, kuras rezultātā baterijas daļas vai visa baterija tiek izmantota citam nolūkam vai lietojumam nekā tas, kuram baterija sākotnēji bija paredzēta;

(27)“izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo bateriju vai pasūtījusi baterijas konstruēšanu vai izgatavošanu un kas bateriju tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

(28)“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

(29)“saskaņotais standarts” ir standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(30)“CE zīme” ir zīme, ar ko izgatavotājs norāda, ka baterija atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kas paredz tās uzlikšanu;

(31)“akreditācija” ir akreditācija, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

(32)“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

(33)“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā attiecībā uz bateriju noteiktās būtiskās ilgtspējas, veselības un drošuma prasības;

(34)“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

(35)“paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, par ko paziņots saskaņā ar šīs regulas 22. pantu;

(36)“piegādes ķēdes pienācīga pārbaude” ir pienākumi, kas uzlikti ekonomikas operatoram, kurš laiž tirgū atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju vai elektrotransportlīdzekļa bateriju, un kas saistīti ar tā pārvaldības sistēmām, riska pārvaldību, trešo personu īstenotu verifikāciju, kuru veic paziņotās struktūras, un informācijas izpaušanu nolūkā identificēt un novērst faktiskus un potenciālus riskus, kuri saistīti ar bateriju izgatavošanai nepieciešamo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību;

(37)“ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs, kurš neatkarīgi no izmantotajiem pārdošanas paņēmieniem — tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7. punktā definētajiem distances līgumiem — dalībvalsts teritorijā profesionālā kārtā pirmo reizi izplatīšanai vai lietošanai piegādā bateriju, tostarp tādu, kas iestrādāta ierīcēs vai transportlīdzekļos;

(38)“ražotāju atbildības organizācija” ir juridiska persona, kas vairāku ražotāju vārdā finansiāli vai operacionāli organizē paplašinātas ražotāju atbildības pienākumu izpildi;

(39)“baterijas atkritums”, arī "akumulatora atkritums" ir jebkura baterija, kas ir atkritums Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punkta nozīmē;

(40)“atkalizmantošana” ir baterijas pilnīga vai daļēja tieša atkalizmantošana tiem mērķiem, kam baterija sākotnēji paredzēta;

(41)“bīstama viela” ir jebkura viela, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem vielu klasificē jebkurā no tālāk minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 67 I pielikumā:

(a)2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

(b)3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

(c)4.1. bīstamības klase;

(d)5.1. bīstamības klase;

(42)“apstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar bateriju atkritumiem pēc tam, kad tie ir nodoti kompleksam, kur tos šķiro vai sagatavo reciklēšanai;

(43)“brīvprātīgas savākšanas punkti” ir jebkādas bezpeļņas, komerciālas vai citas saimnieciskas struktūras vai publiskas struktūras, kas pēc savas iniciatīvas iesaistījušās pārnēsājamo bateriju atkritumu dalītā savākšanā un vāc vai nu pašu, vai citu tiešo lietotāju radītos pārnēsājamo bateriju atkritumus, iekams tos savāc atkritumu apsaimniekošanas operatori tālākai apstrādei;

(44)“atkritumu apsaimniekošanas operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli nodarbojas ar bateriju atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu vai apstrādi;

(45)“atļauju saņēmušais komplekss” ir jebkurš komplekss, kuram saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK ir atļauts apstrādāt vai reciklēt bateriju atkritumus;

(46)“reciklētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un realizē reciklēšanas procesus atļauju saņēmušā kompleksā;

(47)“darbmūžs” ir laika periods, kas sākas brīdī, kad bateriju laiž tirgū, un beidzas brīdī, kad baterija kļūst par atkritumiem;

(48)“reciklēšanas līmenis” attiecībā uz konkrētu dalībvalsti konkrētā kalendārajā gadā ir procentuālais daudzums, kuru iegūst, to bateriju atkritumu masu, kas konkrētajā kalendārajā gadā apstrādāti un reciklēti saskaņā ar šīs regulas 56. pantu, dalot ar to bateriju atkritumu masu, kas savākti saskaņā ar šīs regulas 48. un 49. pantu;

(49)“reciklēšanas process” ir jebkāda bateriju atkritumu reciklēšanas operācija, izņemot šķirošanu vai sagatavošanu reciklēšanai, ko var veikt vienā vai vairākos atļauju saņēmušajos kompleksos;

(50)reciklēšanas procesa “reciklēšanas efektivitāte” ir procentos izteikta attiecība, ko iegūst, par reciklētu uzskatīto izlaides frakciju masu dalot ar bateriju atkritumu ielaides frakcijas masu;

(51)“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkurš Savienības tiesību akts, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

(52)“valsts iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta VI nodaļā minētajā tirgus uzraudzībā vai robežkontrolē attiecībā uz baterijām un ir par to atbildīga;

(53)“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku izgatavotāja pilnvarojumu tā vārdā pildīt konkrētus uzdevumus saistībā ar ražotāja pienākumiem saskaņā ar šīs regulas prasībām;

(54)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas laiž Savienības tirgū bateriju no kādas trešās valsts;

(55)“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas bateriju dara pieejamu tirgū;

(56)“risks” ir kombinācija, ko veido varbūtība, ka radīsies apdraudējums, kurš izraisīs kaitējumu, un minētā kaitējuma bīstamība cilvēka veselībai vai cilvēku, īpašuma vai vides drošumam;

Piemēro arī Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā noteiktās definīcijas – “atkritumi”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā — “atkritumu īpašnieks”), “savākšana”, “dalīta savākšana”, “atkritumu rašanās novēršana”, “sagatavošana atkalizmantošanai”, “atgūšana” (direktīvā —“reģenerācija”) un “reciklēšana” (direktīvā — “pārstrāde”).

Piemēro arī Regulas (ES) 2019/1020 3. pantā noteiktās definīcijas — “tiešais lietotājs”, “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “korektīvs pasākums”, “atsaukšana” un “izņemšana”.

Piemēro Direktīvas (ES) 2019/944 2. pantā noteiktās jēdzienu “neatkarīgs agregators” un “tirgus dalībnieks” definīcijas.

3. pants
Brīva aprite

1.Dalībvalstis ne ar kādiem ieganstiem, kas saistīti ar šīs regulas aptverto bateriju un bateriju atkritumu ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasībām, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē šai regulai atbilstošas baterijas darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā.

2.Dalībvalstis nekavē izstādīt šai regulai neatbilstošas baterijas gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, ar nosacījumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka šīs baterijas neatbilst šīs regulas prasībām un nav paredzētas pārdošanai līdz laikam, kad šāda atbilstība būs nodrošināta.

4. pants
Baterijām izvirzītās ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasības

1.Baterijas laiž tirgū vai ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst: 

(a)II nodaļā izklāstītajām ilgtspējas un drošuma prasībām;

(b)III nodaļā izklāstītajām marķēšanas un informācijas prasībām.

2.Attiecībā uz jebkādiem II un III nodaļā neapskatītiem aspektiem baterijas neapdraud cilvēka veselību, drošumu, īpašumu vai vidi.

5. pants
Kompetentā iestāde

1.Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par to, ka tiek izpildīti no VII nodaļas izrietošie pienākumi un ka tiek uzraudzīta un verificēta ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju atbilstība minētās nodaļas prasībām.

2.Dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus, lai nodrošinātu:

(a)ražotāju reģistrāciju saskaņā ar 46. pantu;

(b)atļauju izsniegšanu ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām saskaņā ar 47. pantu un atļauju izsniegšanu un uzraudzību attiecībā uz 48. panta prasībām;

(c)paplašinātas ražotāja atbildības pienākumu izpildes pārraudzību saskaņā ar 47. pantu;

(d)datu vākšanu par baterijām saskaņā ar 61. pantu;

(e)informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar 62. pantu.

3.Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu iecelto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai paziņo līdz [trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis par visām šo kompetento iestāžu nosaukuma vai adreses izmaiņām bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

II NODAĻA
Ilgtspējas un drošuma prasības

6. pants
Bīstamo vielu ierobežošana

1.Papildus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā izklāstītajiem ierobežojumiem baterijas nesatur tādas bīstamas vielas, attiecībā uz kurām I pielikumā ir noteikti ierobežojumi, izņemot tad, ja tās atbilst pie šī ierobežojuma norādītajiem nosacījumiem.

2.Ja pastāv nepieņemams risks cilvēka veselībai vai videi, ko rada kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā, vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp atkritumu stadijā, un kas ir jānovērš Savienības mērogā, Komisija saskaņā ar 73. pantā noteikto procedūru pieņem deleģēto aktu nolūkā grozīt I pielikumā noteiktos ierobežojumus, ievērojot 71. pantā paredzēto procedūru.

3.Pieņemdama 2. punktā minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā ierobežojuma sociālekonomisko ietekmi, tostarp to, vai bīstamajai vielai ir pieejamas alternatīvas.

4.Saskaņā ar 2. punktu pieņemtos ierobežojumus nepiemēro vielas izmantošanai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 23. punktā definētajā (bateriju) zinātniskajā izpētē un tehnoloģiju izstrādē.

5.Ja saskaņā ar 2. punktu pieņemto ierobežojumu nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 22. punktā definētajai uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, tad šo izņēmumu, kā arī maksimālo vielas daudzumu, kam šo izņēmumu piemēro, norāda I pielikumā.

7. pants
Elektrotransportlīdzekļu bateriju un atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju oglekļa pēda

1.Elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli un katrā ražotnē saražoto partiju ir sniegta oglekļa pēdas deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar otrajā daļā minēto deleģēto aktu un satur vismaz šādu informāciju:

(a)administratīvā informācija par ražotāju;

(b)informācija par bateriju, uz kuru attiecas deklarācija;

(c)informācija par bateriju ražotnes ģeogrāfisko atrašanās vietu;

(d)baterijas kopējā oglekļa pēda, ko aprēķina oglekļa dioksīda ekvivalenta kilogramos;

(e)baterijas oglekļa pēda, kas diferencēta katrai aprites cikla stadijai, kā aprakstīts II pielikuma 4. punktā;

(f)neatkarīgas trešās personas īstenotas verifikācijas apliecinājums;

(g)saite uz tīmekļa vietni, kur var piekļūt oglekļa pēdas deklarēšanas rezultātus pamatojošā pētījuma publiskai versijai.

Šā punkta pirmās daļas prasību par oglekļa pēdas deklarēšanu elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām piemēro no 2024. gada 1. jūlija.

Komisija ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā pieņem:

(a)deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot metodiku d) apakšpunktā minētās baterijas kopējās oglekļa pēdas aprēķināšanai saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem aprēķina pamatelementiem;

(b)īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 73. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šā punkta pirmajā daļā izklāstītās informācijas prasības.

2.Elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas norāda, kādai oglekļa pēdas snieguma klasei konkrētā baterija atbilst.

Papildus 1. punktā izklāstītajai informācijai tehniskā dokumentācija apliecina, ka deklarētā oglekļa pēda un ar to saistītā klasificēšana oglekļa pēdas snieguma klasē ir aprēķināta saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajā aktā, kuru Komisija pieņēmusi atbilstīgi šā punkta ceturtajai daļai.

Šā punkta pirmās daļas prasības par oglekļa pēdas snieguma klases deklarēšanu elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī pieņem

(a)deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā relevantos pamatelementus, kas izklāstīti II pielikumā;

(b)īstenošanas aktu, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minētā marķējuma formātu un otrajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli un katrā ražotnē saražoto partiju ir pierādīts, ka deklarētā aprites cikla oglekļa pēdas vērtība nesasniedz maksimālo slieksni, kas noteikts ar deleģēto aktu, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

Šā punkta pirmās daļas prasības par aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām piemēro no 2027. gada 1. jūlija.

Komisija ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minēto aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā relevantos pamatelementus, kas izklāstīti II pielikumā.

Aprites cikla oglekļa pēdas maksimālā sliekšņa ieviešana nepieciešamības gadījumā var ierosināt 2. punktā minēto bateriju oglekļa pēdas snieguma klašu pārklasificēšanu.

8. pants
Reciklētais saturs rūpnieciskajās baterijās, elektrotransportlīdzekļu baterijās un motorizēto transportlīdzekļu baterijās

1.No 2027. gada 1. janvāra rūpnieciskajām baterijām, elektrotransportlīdzekļu baterijām un motorizēto transportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli un katru ražotnes partiju sniegta informācija, kāds daudzums aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa ir atgūts no atkritumiem.

Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka metodiku, kā aprēķināt un verificēt, kāds daudzums šā punkta pirmajā daļā minēto bateriju aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa ir atgūts no atkritumiem, un tehniskās dokumentācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.No 2030. gada 1. janvāra rūpnieciskajām baterijām, elektrotransportlīdzekļu baterijām un motorizēto transportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli un katru ražotnes partiju pierādīts, ka šo bateriju aktīvajā materiālā no atkritumiem ir atgūts šāds minimālais kobalta, svina, litija vai niķeļa īpatsvars:

(a)kobalts — 12 %,

(b)svins — 85 %,

(c)litijs — 4 %,

(d)niķelis — 4 %.

3.No 2035. gada 1. janvāra rūpnieciskajām baterijām, elektrotransportlīdzekļu baterijām un motorizēto transportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli un katru ražotnes partiju pierādīts, ka šo bateriju aktīvajā materiālā no atkritumiem ir atgūts šāds minimālais kobalta, svina, litija vai niķeļa īpatsvars:

(a)kobalts — 20 %,

(b)svins — 85 %,

(c)litijs — 10 %,

(d)niķelis — 12 %.

4.Ja tas ir pamatoti un lietderīgi no atkritumiem atgūta kobalta, svina, litija vai niķeļa pieejamības vai trūkuma dēļ, Komisija ir pilnvarota līdz 2027. gada 31. decembrim pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko 2. un 3. punktā norādītos mērķrādītājus groza.

9. pants
Vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

1.No 2027. gada 1. janvāra vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas atbilst III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtībām, kuras noteiktas deleģētajā aktā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu.

2.Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu III pielikumā izklāstītos elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija apsver vajadzību samazināt vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju ietekmi uz vidi visā aprites ciklā un ņem vērā relevantos starptautiskos standartus un marķēšanas shēmas. Komisija arī nodrošina, ka šo deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz šo bateriju funkcionalitāti vai to ierīču funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un tiešo lietotāju izmaksām un uz nozares konkurētspēju. Attiecīgo bateriju un ierīču izgatavotājiem neuzliek nekādu pārmērīgu administratīvo slogu.

3.Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, cik realizējami ir pasākumi, ar kuriem pakāpeniski izbeidz atkārtoti neuzlādējamu vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju izmantošanu, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz vidi, pamatojoties uz aprites cikla izvērtēšanas metodiku. Tālab Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai neveikt piemērotus pasākumus, tostarp vai nepieņemt leģislatīvu aktu priekšlikumus.

10. pants
Atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

1.No [12 mēneši kopš regulas stāšanās spēkā] atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh pievieno tehnisko dokumentāciju, kurā norādītas IV pielikuma A daļā izklāstītās elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtības.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver arī skaidrojumu par tehniskajām specifikācijām, standartiem un nosacījumiem, kas izmantoti elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtību mērīšanā, aprēķināšanā vai aplēšanā. Skaidrojums ietver vismaz IV pielikuma B daļā norādītos elementus.

2.No 2026. gada 1. janvāra atkārtoti uzlādējamas rūpnieciskās baterijas ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh atbilst IV pielikuma A daļā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtībām, kuras noteiktas deleģētajā aktā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu.

3.Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija apsver vajadzību samazināt uzlādējamu rūpniecisko bateriju ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh ietekmi uz vidi visā aprites ciklā un nodrošina, ka tā noteikumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz šo bateriju funkcionalitāti vai to ierīču funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un uz nozares konkurētspēju. Attiecīgo bateriju un ierīču izgatavotājiem neuzliek nekādu pārmērīgu administratīvo slogu.

11. pants
Pārnēsājamo bateriju izņemamība un aizstājamība 

1.Ierīcēs iestrādātas pārnēsājamas baterijas ir tiešajam lietotājam vai neatkarīgajam operatoram viegli izņemamas un aizstājamas vai nu visā ierīces darbmūžā, ja bateriju darbmūžs ir īsāks nekā ierīcei, vai vēlākais ierīces darbmūža beigās.

Baterija ir viegli aizstājama tad, ja pēc izņemšanas no ierīces to var aizstāt ar līdzīgu bateriju, neietekmējot šīs ierīces funkcionēšanu vai sniegumu.

2.Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus nepiemēro, ja

(a)drošuma, snieguma, medicīnisku vai datu integritātes iemeslu dēļ ir nepieciešama enerģijas padeves nepārtrauktība un tas prasa pastāvīgu savienojumu starp ierīci un pārnēsājamo bateriju; vai

(b)baterija spēj funkcionēt tikai tad, kad tā ir integrēta ierīces konstrukcijā.

3.Komisija pieņem norādījumus, kas atvieglo 2. punktā minēto atkāpju saskaņotu piemērošanu.

12. pants
Stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošums

1.Stacionārām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām pievieno tehnisko dokumentāciju, kas pierāda, ka tās normālas ekspluatācijas un lietošanas laikā ir drošas, tostarp pierādījumus, ka tās ir sekmīgi un ar mūsdienīgām testēšanas metodēm testētas attiecībā uz V pielikumā uzskaitītajiem drošuma parametriem.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu V pielikumā izklāstītos drošuma parametrus.

III nodaļa
Marķēšanas un informācijas prasības

13. pants
Bateriju marķēšana

1.No 2027. gada 1. janvāra baterijas marķē ar marķējumu, kas satur VI pielikuma A daļā norādīto informāciju.

2.No 2027. gada 1. janvāra pārnēsājamas baterijas un motorizēto transportlīdzekļu baterijas marķē ar marķējumu, kas satur informāciju par to kapacitāti, un pārnēsājamas baterijas marķē ar marķējumu, kas satur informāciju par to minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos.

3.No 2023. gada 1. jūlija baterijas marķē ar “dalītās savākšanas” simbolu saskaņā ar VI pielikuma B daļas prasībām.

Simbols aizņem vismaz 3 % no baterijas lielākās skaldnes virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Cilindriskiem baterijas elementiem simbols aizņem vismaz 1,5 % no baterijas virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Ja baterijas izmēri ir tādi, ka simbols būtu mazāks par 0,5 x 0,5 cm, baterija nav jāmarķē, bet simbolu, kura izmēri ir vismaz 1 x 1 cm, uzdrukā uz iepakojuma.

4.No 2023. gada 1. jūlija baterijas, kas satur vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina, marķē ar attiecīgā metāla ķīmisko simbolu: Cd vai Pb.

Simbolu, kas norāda smago metālu saturu, uzdrukā zem VI pielikuma B daļā redzamā simbola, un tas aizņem vismaz vienu ceturto daļu no pēdējā minētā simbola laukuma.

5.Baterijas marķē ar QR kodu saskaņā ar VI pielikuma C daļu, un tas nodrošina, ka ir piekļūstama šāda informācija:

(a)no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz visām baterijām — 1. punktā norādītā informācija;

(b)no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz pārnēsājamām baterijām un motorizēto transportlīdzekļu baterijām — 2. punktā norādītā informācija;

(c)no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz visām baterijām — 3. punktā minētais simbols;

(d)no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz baterijām, kas satur vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina, — 4. punktā minētais simbols;

(e)no [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām — 39. panta 6. punktā minētais ziņojums;

(f)no 2024. gada 1. jūlija attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh — 7. panta 1. punktā minētā oglekļa pēdas deklarācija;

(g)no 2026. gada 1. janvāra attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh — 7. panta 2. punktā minētā oglekļa pēdas snieguma klase;

(h)no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, motorizēto transportlīdzekļu baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh — kāds daudzums no baterijas aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa ir atgūts no atkritumiem, saskaņā ar 8. pantu;

(i)no 2023. gada 1. janvāra attiecībā uz visām baterijām — 18. pantā minētā deklarācija;

(j)no 2023. gada 1. jūlija attiecībā uz visām baterijām — 60. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā norādītā informācija.

6.Šā panta 1. līdz 5. punktā minēto marķējumu un QR kodu uz baterijas uzdrukā vai iegravē redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību vai izmēra dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, marķējumu uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

7.Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko 1. un 2. punktā minētajām marķējuma prasībām nosaka saskaņotas specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14. pants
Informācija par bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu

1.Atkārtoti uzlādējamas rūpnieciskas baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh ietver baterijas pārvaldības sistēmu, kas satur datus par parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, kā izklāstīts VII pielikumā.

2.Piekļuvi 1. punktā minētajā baterijas pārvaldības sistēmā esošajiem datiem bez diskriminācijas nodrošina juridiskai vai fiziskai personai, kura bateriju likumīgi iegādājusies, vai jebkurai trešai personai tās vārdā, jebkurā brīdī nolūkā:

(a)novērtēt baterijas atlikušo vērtību un iespējas tās turpmākai izmantošanai;

(b)atvieglot baterijas atkalizmantošanu, pārprofilēšanu vai pārražošanu;

(c)darīt bateriju pieejamu neatkarīgiem agregatoriem vai tirgus dalībniekiem kā daļu no enerģijas uzkrāšanas sistēmas.

3.Šā panta noteikumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu. 

IV nodaļa
Bateriju atbilstība

15. pants
Pieņēmums par bateriju atbilstību 

1.Lai nodrošinātu un verificētu atbilstību šīs regulas 9., 10., 12., 13. pantā un 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām, veic mērījumus un aprēķinus, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemti vērā mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp metodes, kas izklāstītas standartos, kuru atsauces numuri šādam nolūkam ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Pieņem, ka baterijas, kuras testētas saskaņā ar saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 9., 10., 13. pantā un 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām tādā mērā, kādā šie saskaņoti standarti šādas prasības aptver.

3.Pieņem, ka baterijas, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 12. pantā izklāstītajām prasībām tādā mērā, kādā šie saskaņoti standarti šādas prasības aptver.

16. pants
Kopīgas specifikācijas

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas specifikācijas 9., 10., 12., 13. pantā un 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām vai 15. panta 2. punktā minētajiem testiem, ja

(a)uz minētajām prasībām vai testiem neattiecas tādi saskaņotie standarti vai to daļas, uz ko ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; vai

(b)Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos prasīto saskaņoto standartu pieņemšanā vai uzskata, ka attiecīgie saskaņotie standarti nav pietiekami; vai

(c)Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta 5. punktā minēto procedūru ir nolēmusi atsauces uz saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kas attiecas uz minētajām prasībām vai testiem, ierobežoti saglabāt vai anulēt.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Pieņem, ka baterijas vai to daļas, kas testētas, ievērojot kopīgās specifikācijas vai to daļas, atbilst 9., 10., 13. pantā un 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā izklāstītajām prasībām tādā mērā, kādā šīs kopīgās specifikācijas vai to daļas šīs prasības aptver un — attiecīgā gadījumā — tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz šīm prasībām noteiktās minimālās vērtības.

3.Pieņem, ka baterijas, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst 12. pantā izklāstītajām prasībām tādā mērā, kādā šīs kopīgās specifikācijas vai to daļas šīs prasības aptver.

17. pants
Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.Pirms bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā, izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina, ka ir novērtēta produkta atbilstība šīs regulas II un III nodaļas prasībām.

2.Bateriju atbilstību 6., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. panta prasībām novērtē saskaņā ar VIII pielikuma A daļā izklāstīto procedūru.

3.Bateriju atbilstību 7., 8. un 39. panta prasībām novērtē saskaņā ar VIII pielikuma B daļā izklāstīto procedūru.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai grozītu VIII pielikumu, proti, lai atbilstības novērtēšanas moduļos ieviestu papildu verifikācijas posmus vai lai šos moduļus aizstātu ar citiem moduļiem, kas izklāstīti Lēmumā Nr. 768/2008/EK, vajadzības gadījumā tos pielāgojot baterijām piemērojamām specifiskām prasībām.

5.Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar bateriju atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir iedibināta paziņotā struktūra, kas veic 1. un 2. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, vai šai iestādei pieņemamā valodā.

18. pants
ES atbilstības deklarācija

1.ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta II un III nodaļā noteikto prasību izpilde.

2.ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir VIII pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā.

3.Ja uz baterijas modeli attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām.

19. pants
CE zīmes izmantošanas vispārīgie principi 

Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

20. pants
CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.CE zīmi baterijai uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, to uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

2.CE zīmi uzliek pirms baterijas laišanas tirgū.

3.Pēc CE zīmes norāda tās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kas veikusi atbilstības novērtēšanu. Šo identifikācijas numuru uzliek vai nu pati paziņotā struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek izgatavotājs vai izgatavotāja pilnvarots pārstāvis.

4.Pēc CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura attiecīgā gadījumā norāda jebkādu marķējumu, kas brīdina par īpašu risku, izmantošanu vai citu apdraudējumu saistībā ar baterijas izmantošanu, glabāšanu, apstrādi vai transportēšanu.

5.Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

V nodaļa
Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

21. pants
Paziņošana 

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kas pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šo regulu.

22. pants

Paziņojošās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 25. pantam.

2.Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētajai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

23. pants
Prasības paziņojošajām iestādēm

1.Paziņojošā iestāde ir izveidota, organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu un nepieļautu interešu konfliktus ar paziņotajām struktūrām un atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas iesniedz paziņošanas pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.

2.Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras novērtējušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas iesniegušas paziņošanas pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.

3.Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurenciāliem pamatiem.

4.Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr ar informāciju par paziņotajām iestādēm tā apmainās gan ar Komisiju, gan ar citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām relevantām valsts iestādēm.

5.Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

24. pants
Paziņojošo iestāžu pienākumi informācijas sniegšanā

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

25. pants
Ar paziņotajām struktūrām saistītās prasības

1.Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga un kurai nav nekāda komerciālu sakara ne ar baterijas modeli, ko tā novērtē, ne ar bateriju izgatavotājiem, bateriju izgatavotāju tirdzniecības partneriem vai bateriju izgatavotāja ražotnēs investējošiem akcionāriem , ne ar citām paziņotajām struktūrām, paziņoto struktūru uzņēmumu asociācijām, mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem.

4.Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav ne novērtējamās baterijas konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot baterijas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot baterijas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto bateriju konstruēšanu, izgatavošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tā neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā lēmuma neatkarībai vai godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra nodrošina, ka tās mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.Atbilstības novērtēšanas struktūra un tās darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā un darbojas bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri minēti VIII pielikumā un kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un bateriju modeļiem, kuru dēļ tā ir paziņotā struktūra, ir nepieciešamie:

(a)štata darbinieki ar tehniskajām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi, kas ļauj veikt atbilstības novērtēšanas darbības;

(b)atbilstības novērtējuma veikšanas procedūru apraksti, kuri nodrošina šo procedūru pārredzamību un atkārtojamību;

(c)pienācīga kārtība un procedūras, kā darbības, kuras struktūra veic kā paziņotā struktūra, nodalīt no citām darbībām;

(d)procedūras atbilstības novērtēšanas darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās baterijas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai jebkurā brīdī ir pieejams viss testēšanas aprīkojums vai telpas, kas nepieciešamas katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram bateriju modelim, kura dēļ tā ir paziņotā struktūra.

7.Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

(a)pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, kuru dēļ atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņotā struktūra;

(b)pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstošas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

(c)attiecīgas zināšanas un izpratne par II un III pielikumā norādītajām prasībām, par 15. pantā minētajiem piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par 16. pantā minētajām kopīgajām specifikācijām, un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;

(d)māka sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas apliecina, ka ir veikta atbilstības novērtēšana.

8.Tiek garantēts atbilstības novērtēšanas struktūras, tās augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgo darbinieku taisnīgums.

Atbilstības novērtēšanas struktūras augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgo darbinieku atalgojums nav atkarīgs no atbilstības novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā darbojas, vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas darbības saskaņā ar VIII pielikumu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā darbojas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

11.Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 37. pantu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, vai nodrošina, ka par šādām darbībām ir informēti par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu atbildīgie darbinieki, un par vispārīgām vadlīnijām izmanto minētās grupas darba rezultātā izstrādātos administratīvos lēmumus un dokumentus.

26. pants
Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti relevantajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieņem, ka tā atbilst 25. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

27. pants
Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.Ja paziņotā struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 25. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.Apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums darbības var veikt tikai tad, ja klients tam piekrīt. Apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam nevar deleģēt izveidot un pārraudzīt iekšējās procedūras, vispārējo politiku, rīcības kodeksus vai citus iekšējos noteikumus, uzdot darbiniekiem konkrētus uzdevumus un pieņemt lēmumu par sertificēšanu.

4.Paziņotā struktūra glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar VIII pielikumu.

28. pants
Paziņošanas pieteikums

1.Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā atrodas.

2.Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, VIII pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas moduļu aprakstu un to bateriju modeļu aprakstu, attiecībā uz kuriem struktūra sevi piesaka par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 25. panta prasībām.

3.Ja attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra nespēj iesniegt 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, tā paziņojošai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 25. panta prasībām, tostarp pienācīgu dokumentāciju, kas pierāda atbilstības novērtēšanas struktūras neatkarību minētā panta 3. punkta izpratnē.

29. pants
Paziņošanas procedūra

1.Paziņojošā iestāde var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 25. panta prasībām.

2.Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru paziņo, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

3.Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgajām baterijām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 28. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 25. panta prasībām.

5.Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra paziņotās struktūras darbības var veikt tikai tādā gadījumā, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav paudušas iebildumus vai nu divu nedēļu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauts 28. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā, ja paziņojumā ir iekļauti 28. panta 3. punktā minētie dokumentārie pierādījumi.

6.Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem relevantiem turpmākiem grozījumiem 2. punktā minētajā paziņojumā.

30. pants
Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.Komisija dara publiski pieejamu paziņoto struktūru sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un atbilstības novērtēšanas darbības, kuru dēļ tās ir paziņotās struktūras.

Komisija nodrošina minētā saraksta pastāvīgu atjaunināšanu.

31. pants
Grozījumi paziņojumos

1.Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 25. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde paziņojumu attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

32. pants
Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kur tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju joprojām pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2.Paziņojošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā aicina paziņojošo iestādi veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā.

33. pants
Paziņoto struktūru darba pienākumi

1.Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.Paziņotā struktūra darbojas, ievērojot proporcionalitātes principu, nerada pārmērīgu slogu ekonomikas operatoriem un pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, novērtējamās baterijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, paziņotā struktūra tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds ir vajadzīgs, lai baterija atbilstu šai direktīvai.

3.Ja paziņotā struktūra konstatē, ka izgatavotājs nav izpildījis prasības, kas izklāstītas II un III nodaļā, 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, tā pieprasa izgatavotājam veikt attiecīgos korektīvos pasākumus, lai būtu iespējams pieņemt otro un galīgo lēmumu par sertifikāciju, izņemot gadījumus, kad trūkumus nav iespējams novērst — tādā gadījumā sertifikātu izdot nevar.

4.Ja atbilstības uzraudzības gaitā pēc atbilstības sertifikāta izdošanas vai apstiprinājuma lēmuma pieņemšanas paziņotā struktūra konstatē, ka baterija vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai izgatavotājs veic attiecīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā atbilstības sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu aptur vai anulē.

5.Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra atbilstības sertifikātus vai apstiprinājuma lēmumus attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē.

34. pants
Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama procedūra, kā pārsūdzēt paziņoto struktūru lēmumus.

35. pants
Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

1.Paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par:

(a)atbilstības sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

(b)jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai nosacījumus, uz kuriem pamatojas paziņošana;

(c)visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tā saņēmusi no tirgus uzraudzības iestādēm;

(d)atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas tās paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.Paziņotā struktūra pārējām paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām baterijām, sniedz relevantu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un – pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

36. pants
Pieredzes apmaiņa

Komisija gādā, lai starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, tiktu organizēta pieredzes apmaiņa.

37. pants
Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina to, lai starp paziņotajām struktūrām tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos paziņoto struktūru nozariskā grupā vai grupās.

Paziņotā struktūra minētās grupas vai grupu darbā piedalās tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību.

VI nodaļa
Ekonomikas operatoru pienākumi papildus VII nodaļā izklāstītajiem pienākumiem

38. pants
Izgatavotāju pienākumi

1.Laižot bateriju tirgū vai ekspluatācijā, tostarp izgatavotāja paša vajadzībām, izgatavotājs nodrošina, ka baterija:

(a)ir konstruēta un izgatavota saskaņā ar 6. līdz 12. panta un 14. panta prasībām un

(b)ir marķēta saskaņā ar 13. panta prasībām.

2.Izgatavotāji pirms baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā par bateriju sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic relevanto 17. panta 2. un 3. punktā minēto piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā tiek veikta.

3.Ja ar 17. panta 2. un 3. punktā minēto relevanto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka baterija atbilst piemērojamām prasībām, izgatavotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 18. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 19. un 20. pantu.

4.Izgatavotāji nodrošina, ka 18. pantā minētā ES atbilstības deklarācija tiek sagatavota patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā par katru bateriju, ko tie laiž tirgū vai ekspluatācijā.

Tomēr gadījumos, kad vienam lietotājam vienlaikus piegādā vairākas baterijas, attiecīgajai partijai vai sūtījumam var pievienot vienu ES atbilstības deklarācijas eksemplāru.

5.Izgatavotāji tirgus uzraudzības iestāžu un valsts iestāžu vajadzībām VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā.

6.Izgatavotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka sērijveidā ražotas baterijas saglabā atbilstību šai regulai. Izmaiņas ražošanas procesā, baterijas konstrukcijā vai raksturlielumos un izmaiņas 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir deklarēta baterijas atbilstība vai kuras piemēro tās atbilstības verificēšanā, ierosina atbilstības novērtējuma atkārtotu pārbaudi saskaņā ar relevanto atbilstības novērtēšanas procedūru, kura minēta 17. panta 2. un 3. punktā.

7.Izgatavotāji nodrošina, ka baterija ir marķēta saskaņā ar 13. panta 1. līdz 8. punkta prasībām.

8.Izgatavotāji uz baterijas iepakojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi un tīmekļa adresi saziņai. Pasta adresē norāda vienu kontaktpunktu, kur var sazināties ar izgatavotāju. Šāda informācija ir tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā un ir skaidra, saprotama un salasāma.

9.Izgatavotāji nodrošina, ka katrai baterijai, ko tie laiž tirgū vai ekspluatācijā, ir pievienotas instrukcijas un informācija par drošumu saskaņā ar 6. līdz 12. pantu un 14. pantu.

10.Izgatavotāji nodrošina piekļuvi 14. panta 1. punktā un 59. panta 1. un 2. punktā minētajā baterijas pārvaldības sistēmā esošajiem parametru datiem saskaņā ar minētajos pantos noteiktajām prasībām.

11.Izgatavotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū vai ekspluatācijā, neatbilst II un III nodaļas prasībām, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izgatavotāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts valsts iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

12.Pēc argumentēta valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību II un III nodaļā izklāstītajām prasībām. Informāciju un tehnisko dokumentāciju sniedz vai nu papīra, vai elektroniskā formātā. Pēc minētās valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie laiduši tirgū vai ekspluatācijā.

39. pants
Tādu ekonomikas operatoru pienākums izveidot piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku, kuri laiž tirgū atkārtoti uzlādējamas rūpnieciskās baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh

1.No [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ekonomikas operators, kas laiž tirgū atkārtoti uzlādējamas rūpnieciskas baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, pilda šā panta 2. līdz 5. punktā noteiktos piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus un glabā dokumentāciju, kas pierāda šo pienākumu izpildi, tostarp trešās personas īstenotajā verifikācijā, ko veikušas paziņotās iestādes, iegūtos rezultātus.

2.Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators

(a)pieņem un skaidri paziņo piegādātājiem un sabiedrībai informāciju par to, kāda ir uzņēmuma piegādes ķēdes politika attiecībā uz X pielikuma 1. punktā norādītajiem izejmateriāliem;

(b)savā piegādes ķēdes politikā iekļauj standartus, kuri ir saskanīgi ar standartiem, kas izklāstīti piegādes ķēdes paraugpraksē (ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikums);

(c)savas attiecīgās iekšējās vadības sistēmas strukturē tā, lai tās atbalstītu piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, proti, piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes procesu uzdod pārraudzīt augstākajai vadībai, kā arī dokumentāciju par minētajām sistēmām glabā vismaz piecus gadus;

(d)izveido un izmanto piegādes ķēdes kontroles un pārredzamības sistēmu, tostarp pārraudzības ķēdi vai izsekojamības sistēmu, vai piegādes ķēdes augšposma aktoru identificēšanu.

Šādas sistēmas pamatā ir dokumentācija, kas sniedz šādu informāciju:

i)izejmateriāla apraksts, arī tā tirdzniecības nosaukums un tips;

ii)tā piegādātāja nosaukums un adrese, kas baterijās esošo izejmateriālu piegādājis ekonomikas operatoram, kurš laiž tirgū baterijas, kas satur attiecīgo izejmateriālu;

iii)izejmateriāla izcelsmes valsts un tirgus darījumi, kas ar izejmateriālu notikuši, sākot no tā ieguves līdz tiešajam piegādātājam un tad līdz ekonomikas operatoram;

iv)tirgū laistajā baterijā esošā izejmateriāla daudzumi, ko izsaka kā procentuālo daļu vai masu.

Šā punkta d) apakšpunkta prasības var izpildīt, iesaistoties nozares shēmās;

(e)savu piegādes ķēdes politiku, tostarp riska pārvaldības pasākumus, iestrādā līgumos un nolīgumos ar piegādātājiem;

(f)izveido sūdzību mehānismu kā agrīnās brīdināšanas riska apzināšanās sistēmu vai nodrošina šādu mehānismu, vienojoties par sadarbību ar citiem ekonomikas operatoriem vai organizācijām vai atvieglojot sūdzētāju piekļuvi ārējiem ekspertiem vai struktūrām, piemēram, ombudam.

3.Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators

(a)savā piegādes ķēdē identificē un izvērtē negatīvās ietekmes, kas saistītas ar X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta atbilstīgi 2. punktam, un to salīdzinot ar savas piegādes ķēdes politikas standartiem;

(b)lai reaģētu uz identificētajiem riskiem, īsteno stratēģiju, kas izstrādāta tā, lai novērstu vai mazinātu negatīvu ietekmi:

i)ziņojot par piegādes ķēdes riska novērtējuma konstatējumiem savai augstākajai vadībai, kas norādīta minētajam mērķim;

ii)pieņemot riska pārvaldības pasākumus saskaņā ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumu un ņemot vērā savas spējas ietekmēt piegādātājus, kuri var vissekmīgāk novērst vai mazināt identificēto risku, un vajadzības gadījumā izdarīt spiedienu uz tiem;

iii)īstenojot riska pārvaldības plānu, uzraugot un sekojot līdzi tam, cik veiksmīgi ir riska mazināšanas pasākumi, ziņojot īpaši šim mērķim norādītai augstākai vadībai un izskatot iespēju pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem pārtraukt vai izbeigt attiecības ar piegādātāju, pamatojoties uz relevantu līgumisko kārtību atbilstīgi 2. punkta otrajai daļai;

iv)papildus izvērtējot faktus un riskus attiecībā uz mazināmajiem riskiem, vai tad, ja ir mainījušies apstākļi.

Ja 1. punktā minētais ekonomikas operators veic riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus turpinot tirdzniecību vai to uz laiku pārtraucot, tas apspriežas ar piegādātājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un centrālās valdības iestādēm, starptautiskajām vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām un skartajām trešajām personām, un vienojas par stratēģiju attiecībā uz izmērāmiem riska mazināšanas pasākumiem riska pārvaldības plānā.

Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators identificē un izvērtē varbūtību, ka tā piegādes ķēdē iestāsies negatīva ietekme kādā no X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām riska kategorijām , pamatojoties uz pieejamajiem ziņojumiem par trešās puses īstenoto verifikāciju, ko veikusi paziņotā struktūra attiecībā uz piegādātājiem šajā ķēdē, un attiecīgā gadījumā novērtējot savu pienācīgas pārbaudes praksi. Minētie verifikācijas ziņojumi ir saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu. Ja minētie trešās personas īstenotās verifikācijas ziņojumi par piegādātājiem nav pieejami, 1. punktā minētais ekonomikas operators riskus savā piegādes ķēdē identificē un novērtē pats savas riska pārvaldības sistēmas ietvaros. Šādos gadījumos 1. punktā minētie ekonomikas operatori trešās personas īstenoto verifikāciju veic attiecībā uz savu piegādes ķēžu pienācīgu pārbaudi, un tam izmanto paziņoto struktūru saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu.

Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators par trešajā daļā minētā riska novērtējuma konstatējumiem ziņo savai augstākajai vadībai, kas norādīta šim mērķim, un īsteno atbildes stratēģiju, kas izstrādāta, lai novērstu vai mazinātu negatīvu ietekmi.

4.Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators nodrošina, ka tā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku verificē paziņotā struktūra (“trešās personas īstenota verifikācija”).

Paziņotās struktūras veiktā trešās personas īstenotā verifikācija ir šāda:

(a)tās darbības joma aptver visas darbības, procesus un sistēmas, ko ekonomikas operators izmanto, lai izpildītu savas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 2., 3. un 5. punktu;

(b)tās mērķis ir noteikt, vai to ekonomikas operatoru piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prakse, kuri baterijas laiž tirgū, atbilst 2., 3. un 5. punktam;

(c)tajā ekonomikas operatoriem, kuri laiž baterijas tirgū, sniedz ieteikumus, kā uzlabot piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes praksi;

(d)tajā tiek ievēroti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās minētie revīzijas principi – neatkarība, kompetence un pārskatatbildība.

5.Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma dara tām pieejamus ziņojumus par visām trešās puses īstenotām verifikācijām, kas veiktas saskaņā ar 4. punktu, vai pierādījumus par atbilstību piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 72. pantu.

6.Šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, saviem tiešajiem pircējiem lejupējā piegādes ķēdē dara pieejamu visu informāciju, kas iegūta un glabāta saskaņā ar piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku.

Šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators katru gadu iespējami plaši, tostarp internetā, publiski ziņo par savu piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku. Minētajā ziņojumā, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, izklāsta, kādus pasākumus ekonomikas operators veicis, lai izpildītu 2. un 3. punkta prasības, tostarp to, kāda būtiska negatīva ietekme konstatēta X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās un kā šī ietekme novērsta, kā arī iekļauj kopsavilkuma ziņojumu par trešās personas īstenotajām verifikācijām, kas veiktas saskaņā ar 4. punktu, t. sk. paziņotās struktūras nosaukumu.

Ja šā panta 1. punktā minētais ekonomikas operators var pamatoti secināt, ka baterijā esošie X pielikuma 1. punktā uzskaitītie izejmateriāli ir iegūti tikai no reciklētiem avotiem, tas šos secinājumus pietiekami sīki un publiski izziņo, tajā pašā laikā pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus.

7.Komisija par šā panta 2. un 3. punktā minēto pienācīgas pārbaudes prasību piemērošanu izstrādā norādījumus, ņemot vērā X pielikuma 2. punktā minētos sociālos un vidiskos riskus un jo sevišķi ievērojot X pielikuma 3. punktā minētos starptautiskos instrumentus.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai:

(a)grozītu X pielikumā iekļautos izejmateriālu un riska kategoriju sarakstus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību bateriju ražošanas un ķīmiskā sastāva jomā un grozījumus Regulā (ES) 2017/821;

(b)grozītu 1. punktā minētajam ekonomikas operatoram uzliktos 2. līdz. 4. punktā minētos pienākumus, ņemot vērā grozījumus Regulā (ES) 2017/821 un izmaiņas ieteikumos par pienācīgu pārbaudi, kas izklāstīti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju I pielikumā.

40. pants
Pilnvaroto pārstāvju pienākumi

1.Ja baterijas izgatavotājs ražotājs neveic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bateriju Savienības tirgū drīkst laist tikai tad, ja izgatavotājs ieceļ vienvienīgu pilnvarotu pārstāvi.

2.Šāda iecelšana ir pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums; tas ir spēkā tikai tad, ja pilnvarotais pārstāvis to ir rakstiski akceptējis, un tas ir spēkā vismaz attiecībā uz visām viena un tā paša modeļa baterijām.

3.Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 38. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

4.Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei pilnvarojuma kopiju. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

(a)verificēt, vai ir sagatavota ES atbilstības deklarācija un tehniskā dokumentācija, un — attiecīgā gadījumā — vai izgatavotājs ir veicis pienācīgu atbilstības novērtēšanas procedūru;

(b)ES atbilstības deklarāciju un atjaunināto tehnisko dokumentāciju glabāt pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū;

(c)pēc valsts iestādes argumentēta pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību;

(d)pēc valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos tajos bateriju radīto risku likvidēšanas pasākumos, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums;

(e)izpildīt V nodaļā noteiktos izgatavotāja pienākumus;

(f)izbeigt pilnvarojumu, ja izgatavotājs nepilda savus šajā regulā noteiktos pienākumus.

41. pants
Importētāju pienākumi

1.Importētāji laiž tirgū vai ekspluatācijā tikai tādu bateriju, kas atbilst II un III nodaļas prasībām.

2.Pirms bateriju laišanas tirgū vai ekspluatācijā importētāji pārliecinās, vai izgatavotājs ir veicis attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Importētājs pārliecinās, ka izgatavotājs ir sagatavojis VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju, ka uz baterijas ir 19. pantā minētā CE zīme un 13. panta 5. punktā minētais QR kods, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka izgatavotājs ir izpildījis 38. panta 7.,8. un 9. punktā izklāstītos pienākumus.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst II un III nodaļas prasībām, tas bateriju nelaiž tirgū vai ekspluatācijā, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, importētājs par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.Importētāji uz baterijas vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai baterijai pievienotā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, kā arī adresi saziņai. Kontaktinformāciju norāda patērētājiem, citiem tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.Importētāji nodrošina, ka izgatavotājs ir izpildījis 38. panta 7., 9. un 10. punkta prasības.

5.Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II un III nodaļas prasībām.

6.Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar baterijas radīto risku, importētāji cilvēka veselības un patērētāju drošuma aizsardzības nolūkā testē tirgoto bateriju paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību, neatbilstīgu bateriju un atsauktu bateriju reģistru, kā arī par šādu uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

7.Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū vai ekspluatācijā, neatbilst II un III nodaļas prasībām, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts valsts iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.Importētāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā valsts iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu vajadzībām glabā VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarācijas kopiju.

9.Pēc argumentēta valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību II un III nodaļā izklāstītajām prasībām. Informāciju un tehnisko dokumentāciju sniedz vai nu papīra, vai elektroniskā formātā. Pēc valsts iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterijas, ko tie laiduši tirgū vai ekspluatācijā.

42. pants
Izplatītāju pienākumi 

1.Darot bateriju pieejamu tirgū, izplatītāji rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.Pirms bateriju darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

(a)izgatavotājs, izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai citi izplatītāji ir reģistrēti dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 46. pantu;

(b)baterijai ir CE zīme;

(c)baterijai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti tās dalībvalsts patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā bateriju grasās laist tirgū, un instrukcijas un informācija par drošumu; un

(d)izgatavotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 38. panta 7., 9. un 10. punkta un 41. panta 3. un 4. punkta prasības.

3.Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst II un III nodaļas prasībām, izplatītājs bateriju nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītājs par to informē izgatavotāju vai importētāju, kā arī attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes.

4.Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II un III nodaļas prasībām.

5.Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst II un III nodaļas prasībām, pārliecinās, ka tiek veikti korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu minētās baterijas atbilstību vai, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts valsts iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.Pēc argumentēta valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību II un III nodaļā izklāstītajām prasībām. Informāciju un tehnisko dokumentāciju sniedz vai nu papīra, vai elektroniskā formātā. Izplatītāji pēc valsts iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

43. pants
Izpildes pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Izpildes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to pārzināto bateriju uzglabāšanas, iepakošanas, adresēšanas vai izsūtīšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II un III nodaļas prasībām.

44. pants
Gadījumi, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas izgatavotāju pienākumi

Importētāju vai izplatītāju par izgatavotāju šīs regulas izpratnē uzskata un uz šo importētāju vai izplatītāju 40. pantā minētos izgatavotāja pienākumus attiecina tad, ja: 

(a)bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā ar minētā importētāja vai izplatītāja paša nosaukumu vai preču zīmi;

(b)tirgū vai ekspluatācijā jau laistu bateriju minētais importētājs vai izplatītājs pārveido tā, ka tas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām;

(c)minētais importētājs vai izplatītājs maina nolūku, kādam tirgū vai ekspluatācijā jau laista baterija paredzēta.

45. pants
Ekonomikas operatoru identifikācija

Pēc tirgus uzraudzības iestādes vai valsts iestādes pieprasījuma 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū ekonomikas operatori sniedz informāciju par:

(a)visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuri tiem piegādājuši bateriju;

(b)visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuriem tie piegādājuši bateriju, kā arī par to, kādi daudzumi un kādi tieši bateriju modeļi piegādāti.

VII NODAĻA
Bateriju apsaimniekošana darbmūža beigās

46. pants
Ražotāju reģistrs

1.Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, ko izmanto, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda šīs nodaļas prasības. Reģistru pārzina kompetentā iestāde.

2.Ražotājiem ir pienākums reģistrēties reģistrā. Tālab tie iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tie bateriju dara pieejamu tirgū pirmo reizi. Ja ražotājs ir izraudzījies ražotāju atbildības organizāciju saskaņā ar 47. panta 2. punktu, šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis pilda šī organizācija, ja vien nav norādīts citādi.

Reģistrācijas pieteikumā ražotājs kompetentajai iestādei sniedz šādu informāciju:

(a)ražotāja nosaukums un adrese, t. sk. pasta indekss un vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, telefona un faksa numurs, ja tādi ir, interneta adrese un e–pasta adrese;

(b)ražotāja valsts identifikācijas kods, t. sk. komercreģistra numurs vai cits līdzvērtīgs oficiāls reģistrācijas numurs, t. sk. Eiropas nodokļu maksātāja numurs vai valsts nodokļu maksātāja numurs;

(c)ja ir piešķirta pilnvara saskaņā ar 47. panta 2. punktu, ražotāju atbildības organizācija papildus a) un b) apakšpunktā prasītajai informācijai:

i)sniedz ziņas par pārstāvēto ražotāju nosaukumu un kontaktinformāciju, t. sk. pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, telefona un faksa numuru, interneta adresi un e–pasta adresi;

ii)iesniedz pārstāvēto ražotāju pilnvarojumu;

iii)ja pilnvarots pārstāvis pārstāv vairākus ražotājus — atsevišķi norāda katra ražotāja nosaukumu un kontaktinformāciju;

(d)norāda, kāda tipa baterijas ražotājs iecerējis pirmo reizi darīt pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, proti, vai tās ir pārnēsājamas baterijas, rūpnieciskas baterijas, elektrotransportlīdzekļu baterijas vai motorizēto transportlīdzekļu baterijas;

(e)norāda, ar kādu zīmolu ražotājs iecerējis piegādāt baterijas dalībvalstī;

(f)sniedz informāciju, kā ražotājs izpilda 47. pantā minētos pienākumus un 48. un 49. pantā minētās prasības, proti:

i)attiecībā uz pārnēsājamām baterijām šā f) apakšpunkta prasības izpilda:

–iesniedzot deklarāciju, kas apliecina, ka ražotājs ir ieviesis pasākumus, lai izpildītu 47. pantā minētos ražotāja atbildības pienākumus, ka ir ieviesti pasākumi, lai izpildītu 48. panta 1. punktā noteiktos dalītās savākšanas pienākumus attiecībā uz ražotāja piegādāto bateriju daudzumu, un ka ir ieviesta sistēma, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami;

–attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas nosaukumu un kontaktinformāciju, t. sk. pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, telefona un faksa numuru, interneta adresi un e–pasta adresi, un valsts identifikācijas kodu, kurai ražotājs uzticējis izpildīt savas paplašinātas ražotāju atbildības pienākumus saskaņā ar 47. panta 2. punktu, t. sk. ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, t. sk. Eiropas nodokļu maksātāja numuru vai valsts nodokļu maksātāja numuru, un iesniedzot pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;

ii)attiecībā uz motorizēto transportlīdzekļu baterijām, rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām šā f) apakšpunkta prasības izpilda:

–iesniedzot deklarāciju, kas apliecina, ka ražotājs ir ieviesis pasākumus, lai izpildītu 47. pantā minētos ražotāja atbildības pienākumus, ka ir ieviesti pasākumi, lai izpildītu 49. panta 1. punktā noteiktos savākšanas pienākumus attiecībā uz ražotāja piegādāto bateriju daudzumu, un ka ir ieviesta sistēma, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami;

–attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas valsts identifikācijas kodu, kurai ražotājs uzticējis izpildīt savas paplašinātas ražotāju atbildības pienākumus saskaņā ar 47. panta 2. un 4. punktu, t. sk. ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, t. sk. Eiropas nodokļu maksātāja numuru vai valsts nodokļu maksātāja numuru, un iesniedzot pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;

–ja ražotāju atbildības organizācija pārstāv vairākus ražotājus, tā atsevišķi norāda, kā katrs pārstāvētais ražotājs izpilda 47. pantā minētos pienākumus;

(g)ražotājs vai saskaņā ar 47. panta 2. punktu izraudzītā ražotāju atbildības organizācija iesniedz deklarāciju, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.

3.Kompetentā iestāde:

(a)šā panta 2. punktā minētos ražotāju reģistrācijas pieteikumus saņem, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, par kuru ir sniegta informācija kompetentās iestādes tīmekļa vietnē;

(b)piešķir reģistrāciju un reģistrācijas numuru ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā kopš brīža, kad ir sniegta visa 2. punktā prasītā informācija;

(c)drīkst noteikt reģistrācijas prasības un kārtību, tomēr bez ievērojamām prasībām papildus tām, kas minētas 2. punktā;

(d)drīkst no ražotājiem iekasēt uz izmaksām balstītu un samērīgu maksu par 2. punktā minēto pieteikumu apstrādi.

4.Ražotājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 47. panta 2. punktu izraudzītā ražotāju atbildības organizācija tās pārstāvēto ražotāju vārdā bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām reģistrācijā ietvertās informācijas izmaiņām un par to, ka dalībvalsts teritorijā tiek galīgi pārtraukts darīt pieejamas tirgū baterijas, kas norādītas reģistrācijā saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu.

47. pants
Paplašināta ražotāja atbildība 

1.Bateriju ražotājiem par baterijām, ko tie pirmo reizi dara pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, ir paplašināta ražotāja atbildība nodrošināt, ka tiek izpildīti šajā nodaļā izklāstītie atkritumu apsaimniekošanas pienākumi. Šī atbildība nozīmē, ka ražotājiem ir pienākums:

(a)organizēt bateriju atkritumu dalītu savākšanu saskaņā ar 48. un 49. pantu un bateriju atkritumu tālāku transportēšanu, sagatavošanu pārprofilēšanai un pārražošanai, apstrādi un reciklēšanu, ieskaitot vajadzīgos drošuma pasākumus, saskaņā ar 56. pantu;

(b)saskaņā ar 61. pantu ziņot par pienākumiem saistībā ar baterijām, kas dalībvalsts teritorijā darītas pieejamas pirmo reizi;

(c)veicināt bateriju dalītu savākšanu, tostarp segt izmaksas par apsekojumiem, kuros tiek apzinātas baterijas, ko tiešie lietotāji izmetuši nepareizi, saskaņā ar 48. panta 1. punktu;

(d)sniegt informāciju par baterijām, tostarp par to, kā rīkoties ar baterijām darbmūža beigās saskaņā ar 60. pantu;

(e)finansēt a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības.

2.Ražotāji to vārdā pildīt paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus var uzticēt saskaņā ar 6. punktu pilnvarotai ražotāju atbildības organizācijai.

3.Ražotāji un saskaņā ar 2. punktu izraudzītās ražotāju atbildības organizācijas, kas darbojas to vārdā:

(a)ir ar organizatoriskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izpildītu 1. punktā minētos paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus;

(b)ievieš piemērotus paškontroles mehānismus, ko papildina regulāras neatkarīgas revīzijas, lai regulāri novērtētu:

i)savu finanšu pārvaldību, tostarp atbilstību 1. punkta e) apakšpunktam un šā punkta a) apakšpunktam;

ii)to datu kvalitāti, kas ievākti un paziņoti saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasībām.

4.Ja paplašināta ražotāja atbildība tiek īstenota kolektīvi, ražotāju atbildības organizācijas nodrošina, ka finanšu iemaksas, ko tām maksā ražotāji:

(a)tiek modulētas vismaz pēc bateriju tipa un ķīmiskā sastāva, attiecīgi ņemot vērā to, vai baterijas ir atkārtoti uzlādējamas, un to, cik daudz reciklētu materiālu izmantots bateriju izgatavošanā;

(b)tiek pielāgotas tā, lai ņemtu vērā visus ieņēmumus, ko ražotāju atbildības organizācijas gūst no atkalizmantošanas un no tādu sekundāro izejmateriālu pārdošanas, kas iegūti no baterijām un bateriju atkritumiem;

(c)nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes vai lieluma, neuzliekot tiem, kas ražo nelielus bateriju daudzumus, — tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — nesamērīgu regulatīvo slogu.

5.Ja saskaņā ar 48. panta 2. punktu, 49. panta 3. punktu, 53. panta 1. punktu, 56. panta 1. punktu un 61. panta 1., 2. un 3. punktu darbības, ar ko izpilda šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos pienākumus, veic trešā persona, nevis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, izmaksas, kuras jāsedz ražotājiem, nepārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai šīs darbības veiktu izmaksefektīvā veidā. Šādas izmaksas pārredzami nosaka ražotāju un trešo personu starpā, un tās pielāgo tā, lai ņemtu vērā jebkādus ieņēmumus no atkalizmantošanas un no tādu sekundāro izejmateriālu pārdošanas, kas iegūti no baterijām un bateriju atkritumiem;

6.Ražotāju atbildības organizācijas piesakās atļaujas saņemšanai no kompetentās iestādes. Atļauju piešķir tikai tad, ja ir pierādīts, ka ražotāju atbildības organizācijas veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šajā pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz to bateriju daudzumu, ko dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamu tirgū ražotāji, kuru vārdā šī ražotāju atbildības organizācija rīkojas. Kompetentā iestāde regulāri verificē, vai joprojām tiek ievēroti 1., 3., 4. un 5. punktā noteiktie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Kompetentās iestādes sīkāk nosaka atļaujas piešķiršanas procedūru un atbilstības verifikācijas kārtību, tostarp to, kāda informācija ražotājiem šajā sakarā ir jāsniedz.

Ražotāju atbildības organizācijas bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām atļaujas pieteikumā iekļautajā informācijā, par visām izmaiņām, kas skar atļaujas piešķiršanas noteikumus, un par galīgu darbības izbeigšanu.

Ja dalībvalsts teritorijā paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus ražotāju vārdā pildīt ir pilnvarotas vairākas ražotāju atbildības organizācijas, tās paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus pilda koordinēti, lai nodrošinātu, ka 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības aptver visu dalībvalsts teritoriju. Pārraudzīt to, kā ražotāju atbildības organizācijas pilda pienākumu koordinēt savas darbības saskaņā ar iepriekšējo teikumu, dalībvalstis uztic kompetentajai iestādei vai šim nolūkam ieceļ neatkarīgu trešo personu.

7.Lai pierādītu atbilstību 3. punkta a) apakšpunktam, ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas rīkojas to vārdā un ir ieceltas saskaņā ar 2. punktu, nodrošina garantiju, kas var būt vai nu reciklēšanas apdrošināšana, bloķēts bankas konts vai ražotāja dalība ražotāju atbildības organizācijā.

8.Ražotāju atbildības organizācijas nodrošina to rīcībā esošo datu konfidencialitāti attiecībā uz īpašniekinformāciju vai informāciju, kas ir tieši attiecināma uz atsevišķiem ražotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem.

9.Ražotāju atbildības organizācijas katra gada beigās savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju, tomēr sargājot komercnoslēpumu un rūpniecisko noslēpumu:

(a)ražotāju atbildības organizācijas īpašnieks;

(b)saraksts ar ražotājiem, kas ražotāju atbildības organizācijai uzticējuši to vārdā pildīt paplašinātas ražotāja atbildības pienākumus;

(c)dalīti savākto bateriju atkritumu daudzums, sasniegtais reciklēšanas līmenis un reciklēšanas efektivitāte, pamatojoties uz to bateriju daudzumu, ko pie organizācijas piederošie ražotāji dalībvalstī pirmo reizi darījuši pieejamu tirgū;

(d)pie organizācijas piederošo ražotāju samaksātās finansiālās iemaksas, rēķinot vai nu uz katru bateriju, vai pēc bateriju masas; norāda arī maksas modulēšanas kategorijas, kas piemērotas saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu.

10.Kompetentās iestādes verificē, kā ražotāji (tostarp ražotāji, kas baterijas piegādā, izmantojot distances līgumus) un ražotāju atbildības organizācijas, kas rīkojas ražotāju vārdā un ir ieceltas saskaņā ar 2. punktu, pilda šajā pantā noteiktos pienākumus. 

11.Dalībvalstis izveido mehānismu, ar ko nodrošina, ka noris regulārs dialogs starp relevantajām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas paplašinātās ražotāja atbildības pienākumu pildīšanā attiecībā uz baterijām, tai skaitā starp ražotājiem un izplatītājiem, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un — attiecīgā gadījumā — sociālās ekonomikas aktoriem, atkalizmantošanas un remonta tīkliem, kā arī operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkalizmantošanai.

12.Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu iekšējā tirgus izkropļošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā noteikti kritēriji, kā piemērot 4. punkta a) apakšpunktu. Šajā īstenošanas aktā netiek precīzi noteikts iemaksu apjoms. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13.Direktīvas 2008/98/EK 8. pantu un 8.a pantu baterijām nepiemēro.

48. pants
Pārnēsājamu bateriju atkritumu savākšana

1.Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek savākti visu pārnēsājamo bateriju atkritumi neatkarīgi no to veida, zīmola vai izcelsmes. Tālab tie:

(a)izveido pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktus;

(b)piedāvā pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanu bez maksas 2. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumi tiek savākti no visām struktūrām, kas izmantojušas minēto piedāvājumu (“savienotie savākšanas punkti”);

(c)veic savākšanai un transportēšanai nepieciešamos praktiskos pasākumus, tostarp savienotos savākšanas punktus bez maksas apgādā ar piemērotiem savākšanas un transportēšanas konteineriem, kas atbilst Direktīvas 2008/98/EK prasībām;

(d)nodrošina, ka savienoto savākšanas punktu savāktie pārnēsājamo bateriju atkritumi tiek savākti bez maksas un ka savākšanas biežums ir samērā ar aptverto teritoriju un šādos savākšanas punktos parasti savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzumu un bīstamību;

(e)nodrošina, ka no savienotajiem savākšanas punktiem savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus pēc tam atkritumu apsaimniekošanas operators apstrādā un reciklē atļauju saņēmušā kompleksā saskaņā ar 56. pantu.

2.Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, nodrošina, ka savienoto savākšanas punktu tīkls:

(a)sastāv no savākšanas punktiem, ko tie nodrošina sadarbībā ar:

i)izplatītājiem saskaņā ar 50. pantu;

ii)elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu apstrādes un reciklēšanas kompleksiem saskaņā ar 52. pantu;

iii)publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 53. pantu;

iv)brīvprātīgās savākšanas punktiem saskaņā ar 54. pantu;

(b)aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, pārnēsājamo bateriju atkritumu paredzamo apjomu, atrašanos tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

3.No tiešajiem lietotājiem, kas nodod pārnēsājamu bateriju atkritumus 2. punktā minētajos savākšanas punktos, netiek iekasēta maksa un netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju.

4.Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus, ko aprēķina kā procentuālo daļu no pārnēsājamām baterijām (izņemot vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas), kuras ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijā sastāvošie ražotāji kopā dalībvalstī pirmo reizi darījuši pieejamas tirgū :

(a)45 % līdz ar 2023. gada 31. decembri;

(b)65 % līdz ar 2025. gada 31. decembri;

(c)70 % līdz ar 2030. gada 31. decembri.

Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

5.Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju un atļaujām.

6.Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, prasa atļauju no kompetentās iestādes, kas verificē to pasākumu atbilstību, kuri ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību šā panta prasībām. Ja atļauju prasa ražotāju atbildības organizācija, atļaujas pieprasījumā skaidri norāda pie tās piederošos aktīvos ražotājus, kurus tā pārstāv.

7.Ražotāju atbildības organizācija nodrošina tās rīcībā esošo datu konfidencialitāti attiecībā uz īpašniekinformāciju vai informāciju, kas ir tieši attiecināma uz atsevišķiem ražotājiem. Kompetentā iestāde atļaujā var paredzēt attiecīgus nosacījumus.

8.Atļauju saskaņā ar 6. punktu drīkst piešķirt tikai tad, ja ir dokumentāri pierādīts, ka ir izpildītas šā panta 1., 2. un 3. punkta prasības un ka ir ieviesti visi pasākumi, kas ļauj sasniegt un ilgstoši izpildīt vismaz 4. punktā minētos savākšanas mērķrādītājus. Ja atļauju prasa ražotāju atbildības organizācija, to piešķir 47. panta 6. punktā minētās atļaujas piešķiršanas ietvaros.

9.Kompetentā iestāde sīkāk nosaka procedūru, kā tiek piešķirta atļauja saskaņā ar 6. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1. līdz 4. punkta un 56. panta prasībām. Šī procedūra paredz, ka vajadzīgs neatkarīgu ekspertu ziņojums, kura mērķis ir ex-ante verificēt, ka šajā pantā paredzētie savākšanas pasākumi ir ieviesti tā, lai nodrošinātu šā panta prasību ievērošanu. Tāpat tā paredz, kādā termiņā ir verificējami dažādie etapi un kādā termiņā kompetentajai iestādei ir jāpieņem lēmums; šis termiņš nepārsniedz sešas nedēļas kopš pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas.

10.Kompetentā iestāde regulāri un vismaz reizi trijos gados pārliecinās, vai joprojām tiek ievēroti 6. punktā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Ja netiek sasniegts 4. punktā minētais savākšanas mērķrādītājs vai ja ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija ir būtiski pārkāpusi savus 1. līdz 3. punktā noteiktos pienākumus, atļauju var anulēt.

11.Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, kas iecelta saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas tā vārdā, nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām nosacījumos, ko aptver 7. punktā minētais atļaujas pieteikums, par visām izmaiņām, kas skar atļaujas piešķiršanas noteikumus saskaņā ar 8. punktu, un par galīgu darbības izbeigšanu.

12.Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis vismaz NUTS 2 līmenī apseko savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmu sastāvu, lai noskaidrotu, kāds ir pārnēsājamo bateriju atkritumu īpatsvars šajās plūsmās. Pirmo apsekojumu veic līdz 2023. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz iegūto informāciju, kompetentās iestādes, kad tās saskaņā ar 6. un 10. punktu piešķir vai pārskata atļauju, var prasīt, lai pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas veic korektīvus pasākumus, lai paplašinātu savienoto savākšanas punktu tīklu, un rīko informēšanas kampaņas saskaņā ar 60. panta 1. punktu, atkarībā no tā, kāds pārnēsājamo bateriju atkritumu īpatsvars konstatēts jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmās.

49. pants
Motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana

1.Motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, pieņem atpakaļ visus motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus, kas pieder pie tāda tipa baterijām, ko tie pirmo reizi darījuši pieejamas tirgū minētās dalībvalsts teritorijā, turklāt dara to bez maksas un neprasot, lai tiešais lietotājs šo bateriju būtu iegādājies no šiem ražotājiem vai iegādātos jaunu bateriju. Tālab tie piekrīt pieņemt atpakaļ motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no tiešajiem lietotājiem vai no savākšanas punktiem, kas izveidoti sadarbībā ar:

(a)motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju izplatītājiem saskaņā ar 50. panta 1. punktu;

(b)attiecībā uz pašu operācijās radītajiem motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumiem — ar 52. pantā minētajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu apstrādes un reciklēšanas kompleksiem;

(c)ar publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 53. pantu.

Ja rūpniecisko bateriju atkritumi ir vispirms jādemontē privātu, nekomerciālu lietotāju telpās, ražotāja pienākums pieņemt atpakaļ šīs baterijas paredz arī segt izmaksas par šo bateriju atkritumu demontāžu un savākšanu šo lietotāju telpās. 

2.Atpakaļpieņemšanas pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar 1. punktu, aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms, atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, un neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir visrentablākā.

3.Motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu:

(a)šā panta 1. punktā minētos savākšanas punktus apgādā ar savākšanas infrastruktūru, kas ir piemērota motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu dalītai savākšanai un atbilst piemērojamām drošuma prasībām, un sedz nepieciešamās izmaksas, kas šiem savākšanas punktiem radušās saistībā ar atpakaļpieņemšanas darbībām. Konteineri, kuros savākšanas punktos savāc un uz laiku glabā šādas baterijas, ir piemēroti to motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzeļu bateriju atkritumu apjomam un bīstamībai, kuri visdrīzāk tiktu savākti šajos savākšanas punktos;

(b)motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzeļu bateriju atkritumus no 1. punktā minētajiem savākšanas punktiem savāc tik bieži, cik ir samērīgi ar dalītās vākšanas infrastruktūras glabāšanas jaudām un to bateriju atkritumu apjomu un bīstamību, kurus parasti savāc šajos savākšanas punktos;

(c)nodrošina, ka motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, kas savākti no tiešajiem lietotājiem vai no 1. punktā minētajiem savākšanas punktiem, tiek nogādāti uz apstrādes un reciklēšanas kompleksiem saskaņā ar 56. pantu.

4.Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās struktūras savāktos motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus var nodot pilnvarotiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem apstrādei un reciklēšanai saskaņā ar 56. pantu. Tādos gadījumos uzskata, ka ražotājs ir izpildījis 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto pienākumu.

50. pants
Izplatītāju pienākumi

1.Izplatītāji bateriju atkritumus no tiešā lietotāja pieņem atpakaļ bez maksas un neuzliekot par pienākumu iegādāties jaunu bateriju, lai kāds būtu bateriju atkritumu ķīmiskais sastāvs vai izcelsme. Pārnēsājamo bateriju atpakaļpieņemšanu nodrošina mazumtirdzniecības vietā vai tās tiešā tuvumā. Motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanu nodrošina mazumtirdzniecības vietā vai tās tuvumā. Šis pienākums attiecas tikai uz tāda tipa bateriju atkritumiem, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā, un — attiecībā uz pārnēsājamām baterijām — tikai uz tādiem daudzumiem, ko atkritumos parasti izmet neprofesionāli tiešie lietotāji.

2.Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļpieņemšanas pienākumu nepiemēro tādu produktu atkritumiem, kuri satur baterijas. Šo pienākumu piemēro papildus ierīču atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu dalītas savākšanas pienākumam, ko paredz Direktīvas 2000/53/EK un 2012/19/EK.

3.Atpakaļpieņemtos bateriju atkritumus izplatītāji nodod ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, kas atbild par šo bateriju savākšanu saskaņā ar attiecīgi 48. un 49. pantu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram apstrādei un reciklēšanai saskaņā ar 56. pantu.

4.Šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro operatoriem, kas baterijas tiešajiem lietotājiem piegādā, izmantojot distances līgumus. Lai tiešie lietotāji baterijas varētu nodot atpakaļ, šie operatori nodrošina pietiekamu skaitu savākšanas punktu, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms un atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā. 

51. pants
Tiešo lietotāju pienākumi

1.Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, tostarp atsevišķi no jauktajiem sadzīves atkritumiem.

2.Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet īpaši tam paredzētos, atsevišķos savākšanas punktos, ko saskaņā ar 48. un 49. pantu uzstādījis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, vai kas uzstādīti pēc īpašas vienošanās ar ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju.

3.Tādu pārnēsājamo bateriju atkritumi, kuras ir iestrādātas ierīcēs un kuras tiešais lietotājs var viegli izņemt bez profesionāliem rīkiem, tiešie lietotāji izņem un izmet saskaņā ar 1. punktu.

4.Tādu bateriju atkritumi, kuras ir iestrādātas transportlīdzekļos vai ierīcēs un kuras tiešais lietotājs nevar viegli izņemt, tiešais lietotājs izmet saskaņā ar attiecīgi Direktīvu 2000/53/EK vai Direktīvu 2012/19/ES.

52. pants
Apstrādes kompleksu pienākumi

Tādu atkritumu apstrādes kompleksu operatori, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/53/EK un Direktīva 2012/19/ES, tādus bateriju atkritumus, kas iegūti nolietotu transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē, nodod attiecīgo bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijai, kas iecelta saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem apstrādei un reciklēšanai saskaņā ar šīs regulas 56. panta prasībām. Atkritumu apstrādes kompleksu operatori ved šādu darījumu uzskaiti.

53. pants
Publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu dalība

1.Bateriju atkritumus, ko rada privāti, nekomerciāli lietotāji, var izmest dalītās savākšanas punktos, kurus izveidojušas publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes.

2.Publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes savāktos bateriju atkritumus nodod ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem šo atkritumu apstrādei un reciklēšanai saskaņā ar 56. panta prasībām, vai pašas veic to apstrādi un reciklēšanu saskaņā ar 56. panta prasībām.

54. pants
Brīvprātīgas savākšanas punktu dalība

Pārnēsājamo bateriju atkritumu brīvprātīgas savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod pārnēsājamo bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tajā skaitā ražotāju atbildības organizācijām, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei un reciklēšanai saskaņā ar 56. panta prasībām.

55. pants
Pārnēsājamu bateriju atkritumu savākšanas rādītāji

1.Dalībvalstis sasniedz šādus pārnēsājamo bateriju atkritumu minimālos savākšanas rādītājus (izņemot bateriju atkritumus no vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem):

(a)45 % līdz ar 2023. gada 31. decembri;

(b)65 % līdz ar 2025. gada 31. decembri;

(c)70 % līdz ar 2030. gada 31. decembri.

2.Dalībvalstis 1. punktā norādītos savākšanas rādītājus aprēķina saskaņā ar XI pielikumā izklāstīto metodiku. 

3.Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim pārskata 1. punkta c) apakšpunktā nosprausto mērķrādītāju un šīs pārskatīšanas ietvaros apsver, vai, ņemot vērā attiecīgās tirgus daļas dinamiku, nenoteikt savākšanas mērķrādītāju attiecībā uz baterijām, ar kurām darbina vieglos pārvietošanās līdzekļus, proti, vai nu kā atsevišķu mērķrādītāju, vai kā daļu no pārskatītā 1. punkta c) apakšpunktā un 48. panta 4. punktā nospraustā mērķrādītāja. Šādas pārskatīšanas gaitā var arī apsvērt, vai dalītās savākšanas rādītāja aprēķināšanai neieviest aprēķina metodiku, , kas palīdzētu atspoguļot savākšanai pieejamo bateriju atkritumu daudzumu. Tālab Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pārskatīšanas iznākumu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai grozītu XI pantā noteikto metodiku, pēc kuras aprēķina pārnēsājamo bateriju savākšanas rādītāju. 

56. pants
Apstrāde un reciklēšana

1.Savāktos bateriju atkritumus neapglabā poligonos un nenodod incinerācijai.

2.Neskarot Direktīvu 2010/75/ES, atļauju saņēmušie kompleksi nodrošina, ka visi bateriju atkritumu apstrādes un reciklēšanas procesi atbilst vismaz XII pielikuma A daļai un Direktīvas 2010/75/EEK 3. panta 10. punktā definētajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

3.Papildus 51. panta 3. punktam, ja baterijas tiek savāktas, kamēr tās joprojām ir iestrādātas nolietotajā ierīcē, tās no savāktās nolietotās ierīces izņem saskaņā ar Direktīvā 2012/19/ES noteiktajām prasībām.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, grozītu XII pielikuma A daļā izklāstītās bateriju atkritumu apstrādes un reciklēšanas prasības. 

57. pants
Reciklēšanas efektivitāte un materiālu atgūšanas mērķrādītāji

1.Visi savāktie bateriju atkritumi nonāk reciklēšanas procesā.

2.Reciklētāji nodrošina, ka reciklēšanas process sasniedz attiecīgi XII pielikuma B un C daļā noteikto minimālo reciklēšanas efektivitāti un atgūto materiālu līmeni.

3.XII pielikuma B un C daļā noteikto reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanas līmeni aprēķina atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 4. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā.

4.Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīkus noteikumus par reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas aprēķināšanu un verificēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, grozītu XII pielikuma B un C daļā norādītos no bateriju atkritumiem atgūto materiālu minimālos līmeņus.

58. pants
Bateriju atkritumu sūtījumi

1.Apstrādi un reciklēšanu var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Savienības ar noteikumu, ka bateriju sūtījums atbilst Regulai (EK) Nr. 1013/2006 un Regulai (EK) Nr. 1418/2007.

2.No Savienības saskaņā ar 1. punktu eksportētās baterijas 56. un 57. pantā noteikto pienākumu, efektivitātes un mērķrādītāju izpildē ieskaita vienīgi tad, ja reciklētājs vai atkritumu valdītājs, kas eksportē baterijas apstrādei un reciklēšanai, var pierādīt, ka apstrāde ir notikusi atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 73. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko papildina šā panta 2. punktā izklāstītos noteikumus, jo īpaši kritērijus līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.

59. pants
Ar transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārprofilēšanu un pārražošanu saistītās prasības

1.Neatkarīgiem operatoriem ar līdzvērtīgiem noteikumiem piešķir piekļuvi atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju (ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh) baterijas pārvaldības sistēmai, lai tie varētu novērtēt bateriju veselības stāvokli un atlikušo darbmūžu atbilstīgi VII pielikumā izklāstītajiem parametriem.

2.Neatkarīgajiem operatoriem, kas nodarbojas ar pārprofilēšanu vai pārražošanu, ar līdzvērtīgiem noteikumiem piešķir adekvātu piekļuvi informācijai par to, kā rīkoties ar atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām vai ierīcēm un transportlīdzekļiem, kur šādas baterijas ir iestrādātas, un kā tās testēt, un par šādu bateriju, ierīču vai transportlīdzekļu komponentiem, tostarp par drošuma aspektiem.

3.Operatori, kas nodarbojas ar bateriju pārprofilēšanu vai pārražošanu, nodrošina, ka bateriju un to komponentu pārbaude, snieguma testēšana, iepakošana un nosūtīšana tiek veikta, ievērojot pienācīgu kvalitātes kontroli un drošuma instrukcijas.

4.Operatori, kas nodarbojas ar bateriju pārprofilēšanu vai pārražošanu, nodrošina, ka pārprofilētā vai pārražotā baterija atbilst šai regulai, relevantajām produkta, vides un cilvēka veselības aizsardzības prasībām citos tiesību aktos, kā arī tehniskajām prasībām, kas attiecas uz tās konkrēto lietošanas mērķi, kad tā tiek laista tirgū.

Uz pārprofilētu vai pārražotu bateriju neattiecas 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1., 2. un 3. punktā, 10. panta 1. un 2. punktā un 39. panta 1. punktā noteiktie pienākumi, ja ekonomikas operators, kas pārprofilēto vai pārražoto bateriju laiž tirgū, var pierādīt, ka baterija pirms pārprofilēšanas vai pārražošanas bija laista tirgū pirms dienas, kad šie pienākumi kļūst piemērojami saskaņā ar minētajiem pantiem.

5.Lai dokumentētu, ka bateriju atkritumi pēc pārprofilēšanas vai pārražošanas operācijas vairs nav atkritumi, baterijas valdītājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

(a)sniedz pierādījumus par dalībvalstī veiktu baterijas veselības stāvokļa izvērtējumu vai testēšanu, proti, uzrāda kopiju no ieraksta, kas apliecina, ka baterija pēc pārprofilēšanas vai pārražošanas operācijas spēj nodrošināt tās lietojumam relevanto sniegumu;

(b)sniedz pierādījumus par baterijas turpmāko lietošanu pēc pārprofilēšanas vai pārražošanas, proti, rēķinu vai līgumu par baterijas pārdošanu vai īpašumtiesību nodošanu;

(c)sniedz pierādījumus par pienācīgu aizsardzību pret bojājumiem transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, tostarp par pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu.

6.Šā panta 4. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju ar līdzvērtīgiem noteikumiem dara pieejamu tiešajiem lietotājiem un trešām personām, kas rīkojas to vārdā, kā daļu no tehniskās dokumentācijas, ko pievieno pārprofilētajai vai pārražotajai baterijai, kad to laiž tirgū vai ekspluatācijā.

7.Informācijas sniegšana saskaņā ar 1., 2., 5. un 6. punktu neskar konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju saskaņā ar relevantajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīkas tehniskas prasības, kas baterijām ir jāizpilda, lai tās vairs neuzskatītu par atkritumiem, un prasības par datiem un metodiku, pēc kuras aplēš bateriju veselības stāvokli. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

60. pants
Par darbmūža beigām sniedzamā informācija

1.Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, tiešajiem lietotājiem un izplatītājiem par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu attiecībā uz tāda tipa baterijām, ko ražotāji piegādā dalībvalsts teritorijā, dara pieejamu šādu informāciju:

(a)kā tiešie lietotāji var palīdzēt novērst atkritumu rašanos, tostarp kāda ir labā prakse bateriju lietošanā, lai pagarinātu to lietošanas posmu un rastu iespējas tās sagatavot atkalizmantošanai;

(b)kāda ir tiešo lietotāju loma bateriju atkritumu dalītā savākšanā atbilstīgi 51. pantā uzliktajiem pienākumiem, lai būtu iespējama to apstrāde un reciklēšana;

(c)kādas bateriju atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkalizmantošanai un reciklēšanas sistēmas ir pieejamas;

(d)nepieciešamās drošuma instrukcijas, kā rīkoties ar bateriju atkritumiem, tostarp par riskiem, kas saistīti ar litiju saturošām baterijām un rīkošanos ar tām;

(e)kāda ir uz baterijām vai to iepakojuma izvietotā marķējuma un simbolu nozīme;

(f)kāda ir baterijās esošo vielu ietekme uz vidi un cilvēka veselību, tostarp ietekme, kuras cēlonis ir nepienācīga bateriju atkritumu izmešana, piemēram, piedrazošana vai izmešana kopā ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Šo informāciju dara pieejamu:

(a)ar regulāriem starplaikiem par katru modeli no brīža, kad attiecīgais baterijas modelis pirmo reizi darīts pieejams dalībvalsts tirgū, vismaz pārdošanas vietā redzamā veidā un tiešsaistes tirdzniecības vietās;

(b)patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

2.Ražotāji 50., 52. un 53. pantā minētajiem izplatītājiem un operatoriem, kā arī citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas nodarbojas ar remontu, pārražošanu, sagatavošanu atkalizmantošanai, apstrādi un reciklēšanu, dara pieejamu informāciju par drošuma un aizsardzības pasākumiem, tostarp par darba drošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanai un savākšanai.

3.No brīža, kad baterijas modelis tiek piegādāts dalībvalsts teritorijā, ražotāji pēc pieprasījuma atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas nodarbojas ar remontu, pārražošanu, sagatavošanu atkalizmantošanai, apstrādi un reciklēšanu, tādā mērā, kādā tas šiem operatoriem nepieciešams minēto darbību veikšanai, elektroniski sniedz šādu informāciju par bateriju atkritumu pienācīgu un videi nekaitīgu apstrādi attiecībā uz konkrēto baterijas modeli:

(a)procesi, ar ko nodrošina, ka transportlīdzekļu un ierīču demontāža notiek tādā veidā, lai būtu iespējams izņemt iestrādātās baterijas;

(b)drošuma un aizsardzības pasākumi, tostarp attiecībā uz darba drošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanas, transportēšanas, apstrādes un reciklēšanas procesos.

Šajā informācijā ir norādīti komponenti un materiāli, kā arī visu bīstamo vielu atrašanās vieta baterijā, ciktāl tas operatoriem ir nepieciešams remontam, pārražošanai, sagatavošanai atkalizmantošanai, apstrādei un reciklēšanai un šīs regulas prasību izpildei.

Šo informāciju dara pieejamu pirmajā daļā minētajiem operatoriem un citiem tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

4.Izplatītāji, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, 1. un 2. punktā uzskaitīto informāciju, kā arī informāciju par to, kā tiešie lietotāji bateriju atkritumus var bez maksas nodot attiecīgajos savākšanas punktos, kas izvietoti mazumtirdzniecības telpās vai tiešsaistes tirdzniecības vietu uzdevumā, gan izvieto uzskatāmi savās mazumtirdzniecības telpās, gan uzrāda tiešsaistes tirdzniecības vietās. Šis pienākums attiecas tikai uz tāda tipa baterijām, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā.

5.Izmaksas, ko ražotājs sedz saskaņā ar 47. panta 1. punkta e) apakšpunktu, tiešajam lietotājam jaunu bateriju pārdošanas vietās uzrāda atsevišķi. Minētās izmaksas nepārsniedz faktisko izmaksu precīzāko aplēsi.

6.Ja saskaņā ar šo pantu tiešajiem lietotājiem tiek publiski sniegta informācija, saglabā komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar relevantajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

61. pants
Ziņošana kompetentajām iestādēm

1.Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei šādu informāciju, iedalot baterijas pēc ķīmiskā sastāva un norādot to bateriju daudzumu, ar kuriem darbina vieglos pārvietošanās līdzekļus:

(a)to pārnēsājamo bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, neieskaitot nekādas pārnēsājamās baterijas, kas šajā gadā ir atstājušas dalībvalsts teritoriju vēl pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

(b)to pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzums, kas savākts saskaņā ar 48. pantu, aprēķināts pēc XI pielikumā izklāstītās metodikas;

(c)ražotāja vai ražotāju atbildības organizācijas, kas rīkojas savu biedru vārdā, sasniegtais savākšanas mērķrādītājs;

(d)savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāts apstrādei un reciklēšanai atļauju saņēmušos kompleksos.

Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuri nav ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, savāc pārnēsājamo bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei par savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzumu, iedalot tās pēc ķīmiskā sastāva un norādot to bateriju daudzumu, ar kuriem darbina vieglos pārvietošanās līdzekļus.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētie operatori šos datus paziņo 4 mēnešu laikā no tā pārskata gada beigām, par kuru dati tika savākti. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 62. panta 6. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā datus paziņo Komisijai.

Kompetentajām iestādēm paziņojamo datu formātu un procedūras nosaka kompetentās iestādes.

2.Motorizēto transportlīdzekļu, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas saskaņā ar 47. panta 2. punktu un rīkojas to vārdā, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo šādu informāciju, iedalot baterijas pēc ķīmiskā sastāva un tipa:

(a)to motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, neieskaitot baterijas, kas šajā gadā ir atstājušas dalībvalsts teritoriju vēl pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

(b)savākto motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāts apstrādei un reciklēšanai atļauju saņēmušos kompleksos.

3.Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori savāc bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem vai tiešajiem lietotājiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei šādu informāciju, iedalot baterijas pēc ķīmiskā sastāva un tipa:

(a)savāktais motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums;

(b)motorizēto transportlīdzekļu bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāts apstrādei un reciklēšanai atļauju saņēmušos kompleksos.

Šajā punktā minētie operatori šos datus paziņo četru mēnešu laikā no tā pārskata gada beigām, par kuru dati tika savākti. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 62. panta 5. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā datus paziņo Komisijai.

Kompetentās iestādes izveido elektroniskas sistēmas, kurās tām tiks paziņoti dati, un nosaka izmantojamos formātus. Kompetento iestāžu izveidotās elektroniskās informācijas paziņošanas sistēmas ir saderīgas un savietojamas ar prasībām,. kas izvirzītas saskaņā ar 64. pantu izveidotajai informācijas apmaiņas sistēmai.

4.Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie dati ietver baterijas, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtos bateriju atkritumus saskaņā ar 52. pantu.

5.Atkritumu apsaimniekošanas operatori, kas nodarbojas ar apstrādi un reciklēšanu, par katru kalendāro gadu kompetentajām iestādēm ziņo šādu informāciju: 

(a)bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāts apstrādei un reciklēšanai;

(b)bateriju atkritumu daudzums, kas nonāk reciklēšanas procesos;

(c)informācija par reciklēšanas efektivitāti un par no bateriju atkritumiem atgūto materiālu līmeni.

Ziņošana par reciklēšanas efektivitāti un atgūto materiālu līmeni ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas. Ja reciklēšanas procesu veic vairākos kompleksos, pirmā reciklētāja pienākums ir šo informāciju savākt un iesniegt dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Reciklētāji šos datus paziņo četru mēnešu laikā no tā pārskata gada beigām, par kuru dati tika savākti. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 62. panta 6. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā Komisijai datus paziņo.

6.Ja atkritumu valdītāji (izņemot 4. punktā minētos) baterijas eksportē apstrādei un reciklēšanai, tie četru mēnešu laikā no tā pārskata gada beigām, par kuru dati tika savākti, kompetentajām iestādēm ziņo datus par atsevišķi savāktajiem bateriju atkritumiem, kas eksportēti apstrādei un reciklēšanai, un 4. punkta b) un c) apakšpunktā minētos datus.

62. pants
Ziņošana Komisijai

1.Dalībvalstis par katru kalendāro gadu agregētā formātā publisko šādus datus par pārnēsājamām baterijām, motorizēto transportlīdzekļu baterijām, rūpnieciskajām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, iedalot baterijas pēc ķīmiskā sastāva un tipa, un — attiecībā uz pārnēsājamām baterijām — atsevišķi norādot baterijas, kas darbina vieglos pārvietošanās līdzekļus:

(a)to bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalstī, neieskaitot nekādas pārnēsājamās baterijas, kas šajā gadā ir atstājušas dalībvalsts teritoriju vēl pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

(b)to bateriju atkritumu daudzums, kas savāktas saskaņā ar 48. un 49. pantu, aprēķināts pēc XI pielikumā izklāstītās metodikas;

(c)sasniegtās reciklēšanas efektivitātes vērtības, kas minētas XII pielikuma B daļā, un sasniegtās materiālu atgūšanas vērtības, kas minētas XII pielikuma C daļā.

Dalībvalstis šos datus dara pieejamus 18 mēnešu laikā no tā pārskata gada beigām, par kuru dati tika savākti. Tās šos informāciju publisko elektroniski formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu, izmantojot viegli piekļūstamus datu pakalpojumus, kas ir savietojami ar sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 64. pantu. Dati ir mašīnlasāmi, šķirojami un meklējami, un tie atbilst atvērtajiem standartiem par to izmantojamību trešām personām. Kad pirmajā daļā minētie dati ir darīti pieejami, dalībvalstis par to informē Komisiju.

Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 6. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka paziņošanas formātu.

Papildus Direktīvā 2000/53/EK un Direktīvā 2012/19/ES noteiktajiem pienākumiem šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie dati ietver baterijas, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtos bateriju atkritumus saskaņā ar 52. pantu.

2.Šā panta 1. punktā minētā ziņošana par reciklēšanas efektivitāti un atgūto materiālu līmeni ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas.

3.Datus, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Šo informāciju paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu.

4.Komisija ievāc un izskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu. Komisija publicē ziņojumu, kurā novērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotus un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus ieteikumus par uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo pēc pirmās reizes, kad dalībvalstis paziņojušas datus, un pēc tam ik pēc četriem gadiem.

5.Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka Komisijai paziņojamo datu un informācijas formātu, kā arī verifikācijas metodes un darbības nosacījumus 1. un 4. punkta vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

63. pants
VII nodaļas piemērošana

Regulas VII nodaļu piemēro no 2023. gada 1. jūlija.

VIII nodaļa
Elektroniska informācijas apmaiņa

64. pants
Elektroniska apmaiņas sistēma

1.Līdz 2026. gada 1. janvārim Komisija izveido elektronisku sistēmu informācijas apmaiņai par baterijām (“sistēma”).

2.Sistēma satur informāciju un datus par atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar iekšējo uzkrājēju un kapacitāti virs 2 kWh, kā paredzēts XIII pielikumā. Informācija un dati ir šķirojami un meklējami, un tie atbilst atvērtajiem standartiem par to izmantojamību trešām personām.

3.Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju vai elektrotransportlīdzekļu bateriju ar iekšējo uzkrājēju, 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu elektroniski mašīnlasāmā formātā, izmantojot sadarbspējīgus un viegli piekļūstamus datu pakalpojumus formātā, kas noteikts saskaņā ar 5. punktu.

4.Komisija pēc 62. panta 5. punktā paredzētās izskatīšanas sistēmā publicē 62. panta 1. punktā minēto informāciju un 62. panta 5. punktā minēto izvērtējumu.

5.Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka:

(a)sistēmas arhitektūru;

(b)formātu, kādā dara pieejamu 2. punktā minēto informāciju un datus;

(c)noteikumus par piekļuvi sistēmā esošajai informācijai un datiem un par to kopīgošanu, pārvaldību, izpēti, publicēšanu un atkalizmantošanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

65. pants
Baterijas pase

1.Līdz ar 2026. gada 1. janvāri visām tirgū vai ekspluatācijā laistajām rūpnieciskajām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh ir elektroniska reģistrācijas kartīte (“baterijas pase”).

2.Katras 1. punktā minētās atsevišķās baterijas pase ir unikāla un tai ir unikāls identifikators, kuru tai piešķir ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, un kurš ir uzdrukāts vai iegravēts uz baterijas.

3.Baterijas pase ir piesaistīta informācijai par katra baterijas tipa un modeļa pamatparametriem, kuri glabājas saskaņā ar 64. pantu izveidotās sistēmas datu avotos. Ekonomikas operators, kas laiž tirgū rūpniecisku bateriju vai elektrotransportlīdzekļu bateriju, nodrošina, ka baterijas pasē iekļautie dati ir pareizi, pilnīgi un atjaunināti.

4.Baterijas pasei var piekļūt tiešsaistē, izmantojot elektroniskas sistēmas, kas ir savietojamas ar sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 64. pantu.

5.Baterijas pase ļauj piekļūt informācijai par 10. panta 1. punktā minēto snieguma un ilgizturības parametru vērtībām brīdī, kad baterija tiek laista tirgū un kad tiek mainīts tās statuss.

6.Ja statusa maiņa ir saistīta ar remonta vai pārprofilēšanas darbībām, atbildību par baterijas pasē reģistrēto informāciju nodod tam ekonomikas operatoram, kuru uzskata par tādu, kas laiž rūpniecisko bateriju vai elektrotransportlīdzekļa bateriju tirgū vai ekspluatācijā.

7.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par piekļuvi tādai informācijai un datiem un par tādas informācijas un datu kopīgošanu, pārvaldību, izpēti, publicēšanu un atkalizmantošanu, kam var piekļūt, izmantojot baterijas pasi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IX nodaļa
Savienības tirgus uzraudzība, Savienības tirgū ienākošo bateriju kontrole un Savienības drošības procedūra

66. pants
Valsts līmeņa procedūra, kā apieties ar baterijām, kas rada risku

1.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka baterija, uz kuru attiecas šī direktīva, rada risku cilvēka veselībai vai drošumam, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgās baterijas izvērtējumu, kas aptver visas relevantās šajā regulā noteiktās prasības.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtējumā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka baterija neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus pienācīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu baterijas atbilstību šīm prasībām, to izņemtu no tirgus vai atsauktu saprātīgā laika periodā, kas ir samērīgs ar pirmajā daļā minētā riska raksturu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē relevanto paziņoto struktūru.

2.Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās ekonomikas operatoram prasījušas veikt.

3.Ekonomikas operators nodrošina, ka visi pienācīgie korektīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām attiecīgajam baterijām, ko ekonomikas operators darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

4.Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laika periodā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka baterijas tiek darītas pieejamas valsts tirgū vai lai panāktu, ka tās tiek izņemtas no tirgus vai atsauktas.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgās baterijas identificēšanai nepieciešamie dati, šīs baterijas izcelsme, domājamās neatbilstības un ar to saistītā riska veids, veikto valsts pasākumu būtība un ilgums, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora argumentācija. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

(a)baterijas neatbilstība šīs regulas II vai III nodaļā izklāstītajām prasībām;

(b)trūkumi 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos;

(c)trūkumi 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.

6.Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgās baterijas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar attiecīgo bateriju nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, baterijas izņemšana no tirgus.

67. pants
Savienības drošības procedūra

1.Ja, pabeidzot 66. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un veic valsts pasākuma izvērtējumu. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktu lemj, vai valsts pasākums ir pamatots vai ne.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās baterijas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu anulē.

3.Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar šīs regulas 15. pantā minēto saskaņoto standartu trūkumiem, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

68. pants
Atbilstīgas baterijas, kas rada risku

1.Ja dalībvalsts pēc 67. panta 1. punktā paredzētā izvērtējuma konstatē, ka, lai gan baterija atbilst II un III nodaļas prasībām, tā rada risku cilvēka veselībai vai drošumam vai īpašuma vai vides aizsardzībai, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā baterija, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu risku, to izņemt no tirgus vai atsaukt saprātīgā laika periodā, kas ir samērīgs ar riska raksturu.

2.Ekonomikas operators nodrošina, ka attiecībā uz visām attiecīgajām baterijām, ko tas darījis pieejamas Savienības tirgū, tiek veikti korektīvi pasākumi.

3.Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgo bateriju identificēšanai, datus par baterijas izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa piemērotus pasākumus.

5.Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Ja ir pienācīgi pamatoti nenovēršami un steidzami iemesli, kas saistīti ar cilvēka veselības un drošuma, kā arī īpašuma un vides aizsardzību, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 74. panta 3. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamu īstenošanas aktu.

7.Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

69. pants
Cita neatbilstība

1.Neskarot 66. pantu, ja dalībvalsts konstatē, ka baterija, kas neietilpst 68. panta darbības jomā, neatbilst šai regulai vai ka ekonomikas operators ir pārkāpis kādu šajā regulā noteikto pienākumu, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram attiecīgo neatbilstību novērst. Šādas neatbilstības ir:

(a)CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 20. pantu;

(b)CE zīme nav uzlikta;

(c)ražošanas kontroles posmā iesaistītās paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 20. pantu, vai tas nav uzlikts;

(d)nav sagatavota vai nav sagatavota pareizi ES atbilstības deklarācija;

(e)EK atbilstības deklarācijā nav pieejama, izmantojot uz baterijas esošo QR kodu;

(f)tehniskā dokumentācija nav pieejama, ir nepilnīga vai satur kļūdas;

(g)informācija, kas minēta 38. panta 7., 9. un 10. punktā vai 41. panta 3. un 4. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga, vai arī lietošanas instrukcija nav pārtulkota tām dalībvalstīm pieņemamā valodā, kurās baterija tiek laista tirgū vai darīta pieejama;

(h)nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 38. vai 40. pantā;

(i)nav ievērotas 12. panta prasības par stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošu ekspluatāciju un izmantošanu;

(j)nav izpildītas II nodaļas 6. līdz 12. panta prasības par ilgtspēju un drošumu un III nodaļas 13. un 14. panta prasības par marķēšanu un informācijas sniegšanu;

(k)nav izpildītas 39. panta prasības par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku.

2.Ja operators 1. punkta k) apakšpunktā minēto neatbilstību nenovērš, tiek izdots paziņojums par novēršanas pasākumu.

3.Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu bateriju darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus. Ja konstatēta 1. punkta k) apakšpunktā minētā neatbilstība, šo punktu piemēro kā galējo līdzekli, ja neatbilstība ir nopietna un nav novērsta arī pēc tam, kad ir izdots 2. punktā minētais paziņojums par novēršanas pasākumu.

X nodaļa
Zaļais publiskais iepirkums, procedūra, kā groza bīstamām vielām piemērotos ierobežojumus, un procedūra, kā Komisija atzīst piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas

70. pants
Zaļais publiskais iepirkums

1.Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā definētās līgumslēdzējas iestādes vai 2014/25/ES 4. panta 1. punktā definētie līgumslēdzēji, minēto direktīvu aptvertajās situācijās iepirkdami baterijas vai baterijas saturošus produktus, ņem vērā bateriju vidisko ietekmi visā to aprites ciklā, lai nodrošinātu, ka šāda iepirkto bateriju ietekme tiek samazināta līdz minimumam.

2.Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro visiem līgumiem, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji noslēdz par bateriju vai baterijas saturošu produktu iegādi, un tas nozīmē, ka šīm līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir jāiekļauj tehniskās specifikācijas un piešķiršanas kritēriji, kuru pamatā ir 7. līdz 10. pants, lai nodrošinātu, ka produkts tiek izvēlēts no produktiem, kam to aprites ciklā ir būtiski zemāka ietekme uz vidi.

3.Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 73. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot minimālos obligātos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus vai mērķrādītājus, balstoties uz 7. līdz 10. panta prasībām.

71. pants
Procedūra, kā grozīt bīstamām vielām piemērotos ierobežojumus

1.Ja Komisija uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp atkritumu stadijā, rada tādu risku cilvēka veselībai un videi, kas nav pietiekami kontrolēts un ir jānovērš Savienības mērogā, tā prasa Eiropas Ķīmikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma II daļas 3. punkta prasībām (“ierobežošanas dokumenti”). Ierobežošanas dokumenti ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

2.Aģentūra nekavējoties publicē Komisijas nodomu uzsākt šādu vielas ierobežošanas procesu un informē attiecīgās ieinteresētās personas.

3.12 mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā Komisijas pieprasījuma saņemšanas, ar nosacījumu, ka Aģentūras saskaņā ar minēto punktu sagatavotie ierobežošanas dokumenti apliecina, ka ir nepieciešama šāda rīcība Savienības mērogā, Aģentūra ierosina ierobežojumus nolūkā uzsākt 4. līdz 14. punktā aprakstīto ierobežošanas procesu.

4.Aģentūra nekavējoties savā tīmekļa vietnē publisko ierobežošanas dokumentus, tostarp saskaņā ar 3. punktu ierosinātos ierobežojumus, un skaidri norāda publicēšanas datumu. Aģentūra uzaicina visas ieinteresētās personas četru mēnešu laikā kopš publicēšanas dienas atsevišķi vai kopā iesniegt komentārus par ierobežošanas dokumentiem.

5.Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 12 mēnešu laikā kopš 4. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentu attiecīgās daļas, pieņem atzinumu par to, vai ar ierosinātajiem ierobežojumiem var samazināt risku cilvēka veselībai un/vai videi. Atzinumā ņem vērā ierobežošanas dokumentus, ko Aģentūra sagatavojusi pēc Komisijas pieprasījuma, un 4. punktā minētos ieinteresēto personu viedokļus.

6.Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 15 mēnešu laikā kopš 4. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentu attiecīgās daļas un sociālekonomisko ietekmi, pieņem par ierosinātajiem ierobežojumiem. Pirms tam tā sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālekonomisko ietekmi, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 4. punktu, ja tādas ir.

7.Aģentūra nekavējoties publicē Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma projektu savā tīmekļa vietnē un aicina ieinteresētās personas ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc minētā atzinuma projekta publicēšanas sniegt savus komentārus.

8.Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nekavējoties pieņem atzinumu, attiecīgi ņemot vērā 7. punktā noliktajā termiņā saņemtos komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto personu komentārus, kas iesniegti saskaņā ar 4. un 7. punktu.

9.Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra var atlikt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.

10.Aģentūra iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierobežojumiem, kas ierosināti saskaņā ar pieprasījumu, ko Komisija iesniegusi saskaņā ar 1. punktu. Ja Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumi būtiski atšķiras no saskaņā ar 3. punktu ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra Komisijai iesniedz paskaidrojuma rakstu, kurā sīki izskaidroti šādu atšķirību iemesli. Ja viena vai abas komitejas nav sagatavojušas atzinumu līdz 5. un 6. punktā noteiktajam termiņam, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.

11.Aģentūra abu komiteju atzinumus nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē.

12.Aģentūra Komisijai pēc pieprasījuma iesniedz visus dokumentus un pierādījumus, kas tai sniegti vai ko tā izskatījusi.

13.Ja Komisija secina, ka ir izpildīti 6. panta 2. punkta nosacījumi, tā pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 6. panta 2. punktu. Šo deleģēto aktu pieņem bez liekas kavēšanās pēc tam, kad saņemts 8. punktā minētais Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinums, vai — ja komiteja atzinumu nav pieņēmusi — pēc tam, kad pagājis attiecīgi 6. vai 9. punktā paredzētais termiņš.

14.Ja Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu saskaņā ar 5. un 6. punktu, tās izmanto Regulas (EK) Nr. 1907/2006 87. pantā minētos referentus. Aģentūra atlīdzina attiecīgajiem referentiem vai līdzreferentiem, vai viņu darba devējam atbilstīgi atalgojuma skalai, ko iekļauj ar ierobežojumiem saistītajos finanšu mehānismos, kurus izstrādājusi valde, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja attiecīgās personas nepilda pienākumus, Aģentūras izpilddirektoram ir tiesības lauzt vai pārtraukt līguma darbību vai aizturēt atlīdzību.

72. pants
Piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas

1.Valdības, nozares apvienības un citi ieinteresētu organizāciju grupējumi, kuri ir izstrādājuši un ieviesuši pienācīgas pārbaudes shēmas (“shēmu īpašnieki”), var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā atzītu šīs piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības par to, kāda informācija jāiekļauj Komisijai adresētajos pieteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka 1. punktā minētā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēma dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt šīs regulas 39. pantā izklāstītās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, ar kuru minēto shēmu atzīst par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Komisija pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas attiecīgā gadījumā apspriežas ar ESAO sekretariātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pieņemot lēmumu par pienācīgas pārbaudes shēmas atzīšanu, Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, ko aptver minētā shēma, kā arī uz risku balstīto pieeju un metodi, kas minētajā shēmā tiek izmantota risku apzināšanai.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka metodiku un kritērijus, pēc kuriem Komisija saskaņā ar 2. punktu novērtē, vai piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas nodrošina, ka ekonomikas operatori ievēro šīs regulas 39. panta prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija arī attiecīgā gadījumā periodiski verificē, vai atzītas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas joprojām atbilst kritērijiem, kuri bijuši pamatā saskaņā ar 2. punktu pieņemtajam lēmumam par līdzvērtības atzīšanu.

4.Tādas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieks, kura atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 2. punktu, nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem minētajā shēmā.

5.Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai būtiskiem gadījumiem, kad ekonomikas operatori, kuri īsteno saskaņā ar 2. punktu atzītu shēmu, nav ievērojuši šīs regulas 39. panta prasības, Komisija, apspriežoties ar atzītās shēmas īpašnieku, izvērtē, vai minētie gadījumi liecina par shēmas nepilnībām.

6.Ja Komisija konstatē to, ka nav ievērotas šīs regulas 39. panta prasības vai ka atzītā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmā pastāv nepilnības, tā var dot shēmas īpašniekam pienācīgu laiku novēršanas pasākumu veikšanai.

7.Ja shēmas īpašnieks neveic vajadzīgos novēršanas pasākumus vai atsakās tos veikt un ja Komisija ir konstatējusi, ka 6. punktā minētā prasību neievērošana vai nepilnības apdraud shēmu īstenojošā, 39. panta 1. punktā minētā ekonomikas operatora spēju izpildīt šīs regulas 39. panta prasības, vai ja ir atkārtoti vai būtiski gadījumi, kad ekonomikas operatori, kas īsteno shēmu, nav ievērojuši prasības attiecīgās shēmas nepilnību dēļ, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru anulē attiecīgās shēmas līdzvērtības atzīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 74. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes shēmu reģistru. Tiek nodrošināta minētā reģistra publiska pieejamība internetā.

XI nodaļa
Deleģētās pilnvaras un komiteju procedūra

73. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 12. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 27. panta 3. punktā, 39. panta 8. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 4. punktā, 57. panta 6. punktā, 58. panta 3. punktā un 70. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās datuma]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 12. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 27. panta 3. punktā, 39. panta 8. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 4. punktā, 57. panta 6. punktā, 58. panta 3. punktā un 70. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 17. panta 4. punktu, 27. panta 3. punktu, 39. panta 8. punktu, 55. panta 4. punktu, 56. panta 4. punktu, 57. panta 6. punktu, 58. panta 3. punktu un 70. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

74. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

XII NODAĻA
Grozījumi 

75. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2109/1020

Regulu (ES) 2019/1020 groza šādi:

(1)regulas 4. panta 5. punktā tekstu “(ES) 2016/425(35) un (ES) 2016/426(36)” aizstāj ar šādu tekstu:

“(ES) 2016/425 (*), (ES) 2016/426 (**) un [(ES) 2020/…(***)]

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK ( OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp. ).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK ( OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp. ).

*** [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (ziņas par OV publikāciju aizpilda Publikāciju birojs)]”;

(2)regulas I pielikumā Savienības saskaņošanas tiesību aktu sarakstam pievieno šādu 71. punktu:

“71. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (ziņas par OV publikāciju aizpilda Publikāciju birojs).”.

XIII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

76. pants
Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

77. pants
Pārskatīšana

1.Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.

2.Ņemot vērā tehnikas attīstību un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija savā ziņojumā iekļauj šādu šīs regulas aspektu vērtējumu:

(a)II nodaļā izklāstītās ilgtspējas un drošuma prasības;

(b)III nodaļā izklāstītās marķēšanas un informācijas prasības;

(c)39. un 72. pantā izklāstītās prasības piegādes ķēdes pienācīgai pārbaudei;

(d)pasākumi saistībā ar bateriju apsaimniekošanu darbmūža beigās, kas izklāstīti VII nodaļā.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

78. pants
Atcelšana un pārejas noteikumi

Direktīvu 2006/66/EK atceļ no 2023. gada 1. jūlija; tomēr tās

(a)10. panta 3. punktu, 12. panta 4. punktu un 12. panta 5. punktu turpina piemērot līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot noteikumus par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim;

(b)21. panta 2. punktu turpina piemērot līdz 2026. gada 31. decembrim.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

79. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz 

☑jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 68  

☑ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2023. līdz 2028. gadam

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība, izmantojot

–◻    izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas – Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Neattiecas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Lielāks ES ieguldījums ECHA budžetā tiks kompensēts ar attiecīgu programmas LIFE finansējuma samazinājumu.

Bateriju vielu pārvaldība: Kopā ECHA būs nepieciešami 2 jauni pilnslodzes ekvivalenta pagaidu darbinieki (AD 5–7) (vidējās izmaksas 144 000 EUR/gadā 7 gadus un ilgāk), lai nodrošinātu, ka ar baterijām saistītu vielu regulēšanai ir atvēlēti pietiekami resursi, nekonkurējot ar REACH prioritātēm. Tas ietver vidēji vienu papildu ierobežojumu (vai citu riska pārvaldības pasākumu) gadā. Papildus būs nepieciešams 1 pilnslodzes ekvivalenta līgumdarbinieks (CA FG III, vidējās izmaksas 69 000 EUR/gadā uz 2 gadiem), lai palielinātu zināšanu bāzi, tā veicinot pamatotu un uz darba plānu balstītu prioritāšu noteikšanu. Tas tiks balstīts uz pētījumu ECHA esošo zināšanu papildināšanai par to, kā bateriju nozarē tiek pārvaldītas tajā izmantotās bīstamās vielas, lai identificētu vielas, kas pakļaujamas regulatīvajai riska pārvaldībai nākotnē. Pētījuma izmaksas ir aplēstas 400 000 EUR apmērā (2 gadu periodā), daļai no šādām pētniecības vajadzībām izmantojot ārpakalpojumus. Pētījums palīdzēs arī Komisijas darbam, kas tiek īstenots, lai atjauninātu bateriju ierakstus atkritumu sarakstā.

22 000 EUR ir nepieciešami arī ziņotāju (dalībvalstu eksperti, kuri virza dokumentāciju RAC un SEAC komiteju atzinumu sagatavošanas procedūras gaitā) izmaksu segšanai katram ierobežojumam, kā arī 43 000 EUR RAC un SEAC sanāksmju organizēšanas pilno izmaksu samērīgas daļas segšanai (ceļošanas, izmitināšanas un dienas naudas izmaksas: izmaksas aprēķinātas, balstoties uz vidējo laiku/piepūli, kas nepieciešama viena ierobežojuma dokumentācijai abās komitejās).

Iepriekš minētie resursi ir aplēsti, izmantojot aprēķinu metodi, kurā ņemta vērā attiecīgā pieredze, veicot ECHA uzdevumus citu tiesisko regulējumu (piemēram, REACH, CLP, BPR) ietvaros, un attiecīgos gadījumos esošo nacionālo pieeju īstenošanas pieredze. Aprakstīti resursi, kas ECHA būs nepieciešami 2021.–2029. gadā, lai veiktu plānotos uzdevumus.

Šīs iniciatīvas finansiālā ietekme nepalielinās plānotos izdevumus 1. un 3. izdevumu kategorijā. Nepieciešamie resursi tiks atskaitīti no LIFE budžeta un GROW instrumenta saskaņā ar uzdevumu sadalījumu administratīvajā nolīgumā: izmaksas aptuveni 4 miljonu apmērā Vides ĢD un 1,6 miljonu apmērā Iekšējā tirgus ĢD. Papildus tam, Iekšējā tirgus ĢD instruments sedz atvērtās datu telpas izmaksas, un abi instrumenti sedz atsevišķus pētījumus un Komisijas dienestu datu iepirkuma vajadzības atsevišķu īstenošanas un deleģēto aktu pienācīgai sagatavošanai.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Iepriekš tekstā 03.020101 budžeta pozīcijā minētā summa būs nepieciešama, lai finansētu daļu no administratīvās vienošanās starp Vides ĢD / Iekšējā tirgus ĢD un JRC, un ar Iekšējā tirgus ĢD noteikumiem saistīto pētījumu un datu iepirkumam. Plānots, ka AA būs izmaksas aptuveni 2,669 miljonu EUR apmērā Iekšējā tirgus ĢD. Iepirkums ir 50 000 EUR 2023. gadā Iekšējā tirgus ĢD tehniskā atzinuma pieprasīšanai par standartizācijas darbu CEN/CENELEC.

Tā ietver arī līdzekļus, kas paredzēti atvērtās datu telpas priekšizpētes atbalstam. Iespējams, būs nepieciešami papildu resursi pēc sākotnējā izstrādes posma.

Plānots, ka elektroniskās informācijas apmaiņas par baterijām IT izstrādes izmaksas segs Iekšējā tirgus ĢD.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Iepriekš 09.02.02. pozīcijā uzrādītā summa ietver no LIFE budžeta atskaitīto summu, kas vajadzīga ECHA resursu palielinājumam. Šī summa būs nepieciešama, lai palielinātu ECHA subsīdiju un lai finansētu administratīvo vienošanos starp Vides ĢD / Iekšējā tirgus ĢD un JRC, kā arī ar Vides ĢD noteikumiem saistīto pētījumu un datu iepirkumam.

JRC būs būtiska loma, atbalstot Komisiju daļā no veicamā tehniskā darba. JRC ir sniedzis visprecīzākās aplēses par resursu vajadzībām, balstoties uz esošajām zināšanām un uzdevumu sarakstu, ko sniedza Vides ĢD un Iekšējā tirgus ĢD. Šīs aplēses, iespējams, tiks koriģētas AA sarunu gaitā. Īpaši attiecībā uz kopējo specifikāciju vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām ierosinātās regulas jaunākajā versijā darbības joma tika paplašināta, un resursi būs attiecīgi jāpārskata. Plānots, ka AA Vides ĢD radīs izmaksas aptuveni 3,935 miljonu EUR apmērā. Ir vairāki uzdevumi, kuros JRC varētu atbalstīt Komisiju:

·kopīgu specifikāciju izstrāde par vispārlietojamu bateriju un atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko/ETL bateriju sniegumu un ilgizturību;

·saskaņotu aprēķināšanas noteikumu definēšana atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko/ETL bateriju oglekļa pēdas deklarācijai;

·saskaņotu aprēķināšanas noteikumu definēšana bateriju reciklēta sastāva, reciklēšanas efektivitātes un atgūto materiālu aprēķināšanai;

·zaļā publiskā iepirkuma (GPP) kritēriju analīze (ieskaitot apspriešanos ar publiskajā iepirkumā ieinteresētajām personām un ierosināto publiskā iepirkuma noteikumu juridisku pārbaudi);

·pamatnostādņu sagatavošana par iespēju izņemt no ierīces un aizstāt pārnēsājamas baterijas.

Iepirktās darbības ietver datu iepirkumu baterijām 2021. gadā, produkta vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumu (PEFCR) baterijām pārskatīšanai, apakšuzņēmuma līguma slēgšanu PEFCR tīmekļa rīka izstrādei 2022. gadā, tehniskā atzinuma lūgšanu par CEN/CENELEC notiekošo standartizācijas darbu 2023. gadā un tirgus pētījumu par sekundāro materiālu pieejamību 2027. gadā. Šie izdevumi ir 300 000 EUR 2021. gadā, 80 000 EUR 2022. gadā un 100 000 EUR 2027. gadā.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz ECHA apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)