EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.2.2020

COM(2020) 49 final

2020/0022(CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (kodifikācija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.“Tautu Eiropasˮ kontekstā Komisija piešķir lielu nozīmi Savienības tiesību vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas un pieejamākas pilsoņiem, tādējādi sniedzot viņiem jaunas iespējas un izdevību izmantot viņiem piešķirtās īpašās tiesības.

Šo mērķi nevar sasniegt, kamēr daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkaisīti tādā veidā, ka tie jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos. Tādējādi, lai identificētu šībrīža noteikumus, ir vajadzīgs liels pētīšanas darbs salīdzināt daudz dažādu dokumentu.

Šā iemesla dēļ to noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai tiesību akti būtu skaidri un pārskatāmi.

2.Komisija 1987. gada 1. aprīlī nolēma 1 sniegt rīkojumu saviem darbiniekiem, ka visiem tiesību aktiem jātiek kodificētiem ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām tekstus, par kuriem tās ir atbildīgas, būtu jācenšas kodificēt pat īsākos laikposmos, lai nodrošinātu, ka to noteikumi ir skaidri un viegli saprotami.

3.Edinburgas Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to apstiprināja 2 , uzsverot kodifikācijas nozīmi, jo tā nodrošina noteiktību attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā.

Kodifikācija ir jāveic, pilnībā ievērojot normālo procedūru Savienības tiesību aktu pieņemšanai.

Ņemot vērā to, ka nekādas izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar kodifikācija, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ar 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos ir nolēmuši, ka kodifikācijas dokumentu paātrinātai pieņemšanai var izmantot paātrinātu procedūru.

4.Šī priekšlikuma mērķis ir uzņemties Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK 3 kodifikāciju. Jaunā direktīva aizstās dažādos tajā ietvertos tiesību aktus 4 ; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto tiesību aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem grozījumiem, ko prasa pati kodifikācijas veikšana.

5.Kodifikācijas priekšlikums tika izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšēju Direktīvas 2011/16/ES un tās grozošo tiesību aktu konsolidāciju 23 oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Savienības Publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstība starp vecajiem un jaunajiem numuriem ir norādīta tabulā, kas atrodas kodificētās direktīvas VI pielikumā.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

2020/0022 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (kodifikācija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

ê 

(1)Padomes Direktīva 2011/16/ES 6 ir vairākas reizes būtiski grozīta 7 . Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

ê 2011/16/ES 3. apsvērums (pielāgots)

(2)Ö Šai direktīvai būtu jāpiešķir Õ dalībvalstīm pilnvaras efektīvi sadarboties starptautiskā līmenī, lai novērstu arvien pieaugošās globalizācijas negatīvās sekas iekšējā tirgū.

ê 2011/16/ES 6. apsvērums (pielāgots) 

(3)Ö Šī direktīva Õ būtu jāpiemēro tiešajiem nodokļiem un netiešajiem nodokļiem, uz kuriem pagaidām neattiecas citi Savienības tiesību akti. Tāpēc uzskatāms, ka šī direktīva ir piemērots instruments efektīvas administratīvās sadarbības nodrošināšanai.

ê 2011/16/ES 7. apsvērums (pielāgots)

(4)Šajā direktīvā ir paredzēti skaidri un precīzi noteikumi, ar ko reglamentē dalībvalstu administratīvo sadarbību, lai panāktu dalībvalstu plašu administratīvu sadarbību, jo īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu. Skaidriem noteikumiem arī būtu jo īpaši jānodrošina, ka ir aptvertas visas juridiskās un fiziskās personas Savienībā, ņemot vērā aizvien pieaugošo tiesisko regulējumu skaitu, tostarp ne tikai tādus tradicionālus regulējumus kā tresti un fondi, bet arī jebkurus jaunus instrumentus, ko var izveidot nodokļu maksātāji dalībvalstīs.

ê 2011/16/ES 8. apsvērums (pielāgots)

(5)Būtu jāizmanto tieša saziņa starp dalībvalstu vietējiem vai valsts birojiem, kas atbild par administratīvo sadarbību, nodrošinot obligātu saziņu starp centrālajiem koordinācijas birojiem. Tiešas saziņas trūkums izraisa neefektivitāti, nepietiekamu administratīvās sadarbības pasākumu izmantošanu un novēlotu saziņu. Ö Būtu jānotiek Õ tiešai saziņai starp dienestiem, lai sadarbība kļūtu efektīva un ātra. Pilnvaru piešķiršana koordinācijas departamentiem būtu jāpakļauj katras dalībvalsts valsts noteikumiem.

ê 2011/16/ES 9. apsvērums

(6)Dalībvalstīm pēc citu dalībvalstu lūguma par konkrētiem gadījumiem būtu jāveic informācijas apmaiņa, kā arī vajadzīgās procedūras, lai iegūtu šādu informāciju. “Prognozējamā svarīguma” norma ir paredzēta, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, vienlaikus precizējot, ka dalībvalstīm nav atļauts veikt t. s. pierādījumu meklēšanu pēc nejaušības principa (“fishing expeditions”) vai pieprasīt informāciju, kas, visticamāk, nav saistīta ar attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu jautājumiem. Lai gan šīs direktīvas 24. pantā ir paredzētas procedūras prasības, minētās procedūras ir jāinterpretē brīvi, lai netraucētu efektīvu informācijas apmaiņu.

ê 2014/107/ES 1. apsvērums (pielāgots)

(7)Ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un to novēršanai arvien vairāk uzmanības tiek veltīts gan Savienības, gan pasaules līmenī. Tādi ieņēmumi, kas nav deklarēti un kam netiek uzlikti nodokļi, ievērojami samazina valsts nodokļu ieņēmumus. Tāpēc ir Ö nepieciešama Õ nodokļu iekasēšanas efektivitāte un lietderība. Ö Turklāt pēdējos gados ir būtiski saasinājušās arī pārrobežu līmenī īstenotas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas un kaitīgas nodokļu konkurences radītās problēmas. Vispārēji tas liedz dalībvalstīm piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku Õ. Šajā sakarā svarīgs instruments ir automātiskā informācijas apmaiņa, un tas būtu enerģiski jāveicina kā nākotnes Eiropas un starptautisku standartu pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā.

ê 2014/107/ES 2. apsvērums (pielāgots)

(8)Automātiska informācijas apmaiņa kā līdzeklis cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tika atzīta arī starptautiskā līmenī (G20 un G8). Pēc sarunām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vairākām citām valstīm, tostarp visām dalībvalstīm, par divpusējiem automātiskās informācijas apmaiņas nolīgumiem, ar ko īstenot Savienoto Valstu Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (parasti sauktu par FATCA), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) saņēma G20 pilnvaras balstīties uz šiem nolīgumiem, lai izstrādātu vienotu globālo standartu automātiskai informācijas apmaiņai nodokļu jomā.

ê 2014/107/ES 4. apsvērums (pielāgots)

(9)ESAO 2014. gadā publiskoja finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālā standarta Ö dažādus Õ elementus, Ö kas ietvēra Õ Kompetentās iestādes nolīguma paraugu, Kopējo ziņošanas standartu Ö (KZS) Õ, komentārus par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu, un Informācijas tehnoloģiju priekšrakstus globālā standarta īstenošanai. Visu globālā standarta paketi G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji apstiprināja 2014. gada septembrī.

ê 2014/107/ES 5. apsvērums (pielāgots)

(10)Ö Šai Õ Direktīvai Ö būtu jāparedz arī Õ obligāta automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām , ko nodokļu maksātāji tur dalībvalstī, kura nav to rezidences vietas valsts. Tajā Ö būtu jānosaka Õ pakāpeniska pieeja, kā nostiprināt automātisku informācijas apmaiņu, to pakāpeniski attiecinot uz jaunām ienākumu un kapitāla kategorijām.

ê 2014/107/ES 9. apsvērums (pielāgots)

(11)Lai minimizētu izmaksas un administratīvo slogu gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmējiem, ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, ka automātiskās Ö finanšu Õ informācijas apmaiņas Savienībā tvērums atbilst starptautiskajai attīstībai. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm būtu jāpieprasa finanšu iestādēm īstenot ziņošanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas pilnībā atbilst tiem, kuri izklāstīti ESAO izstrādātajā Ö KZS Õ. Turklāt Ö obligātās automātiskās informācijas apmaiņas tvērumā Õ būtu jāiekļauj to pašu informāciju, uz ko attiecas Kompetentās iestādes nolīguma paraugs un Ö KZS Õ. Katrai dalībvalstij būtu jābūt tikai vienam sarakstam ar iekšzemē definētām Finanšu iestādēm, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtajiem kontiem, kuru Ö tai būtu jāizmanto Õ, īstenojot šo direktīvu un piemērojot citus nolīgumus, ar ko īsteno globālo standartu.

ê 2014/107/ES 10. apsvērums

(12)To finanšu iestāžu, kas sniedz ziņojumus, un Kontu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, kategorijas, uz kurām attiecas šī direktīva, ir izstrādātas, lai ierobežotu nodokļu maksātāju iespējas izvairīties no tā, ka par viņiem sniedz ziņojumu, pārvietojot aktīvus uz finanšu iestādēm vai ieguldot finanšu produktos, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Tomēr konkrētas finanšu iestādes un konti, attiecībā uz kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas jomā. Kopumā šajā direktīvā nebūtu jāiekļauj robežvērtības, jo tās var viegli apiet, sadalot kontus pa vairākām finanšu iestādēm. Finanšu informācijai, par kuru ir jāsniedz ziņojumi un ar kuru ir jāapmainās, būtu jāattiecas ne tikai uz visiem attiecīgajiem ienākumiem (procenti, dividendes un tamlīdzīgi ienākumi), bet arī uz kontu bilancēm un ieņēmumiem no Finanšu aktīvu pārdošanas, lai risinātu situācijas, kad nodokļu maksātājs cenšas slēpt kapitālu, kas pats par sevi ir ienākums vai aktīvi, attiecībā uz kuriem notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ informācijas apstrāde saskaņā ar šo direktīvu ir nepieciešama un samērīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādēm dotu iespēju pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes.

ê 2014/107/ES 11. apsvērums

(13)Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, varētu izpildīt savus informēšanas pienākumus attiecībā uz atsevišķām Personām, par kurām jāsniedz ziņojums, ievērojot sīki izstrādātu saziņas kārtību, tostarp saziņas biežumu, kas noteikta to iekšējās procedūrās saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem.

ê (ES) 2015/2376 1. apsvērums (pielāgots)

(14)Iepriekšēju nodokļu nolēmumu izdošana, ar ko veicina konsekventu un pārredzamu tiesību aktu piemērošanu, ir ierasta prakse, tostarp Savienībā. Nodrošinot noteiktību uzņēmumiem, nodokļu jomas tiesību aktu precizēšana nodokļu maksātājiem var veicināt ieguldījumus un tiesību aktu ievērošanu un tādējādi var veicināt to, ka tiek sasniegts mērķis turpināt attīstīt vienoto tirgu Savienībā, balstoties uz principiem un brīvībām, kas ir Līgumu pamatā. Tomēr nolēmumi attiecībā uz nodokļu vajadzībām izveidotām struktūrām ir ļāvuši atsevišķos gadījumos panākt zemu nodokļu līmeni par mākslīgi augstām ienākuma summām valstī, kas izdod, groza vai atjauno iepriekšēju nolēmumu, un ir veicinājuši to, ka saglabājas mākslīgi zemas ienākuma summas, kurām jāuzliek nodokļi jebkurā citā iesaistītajā valstī. Tāpēc ir nepieciešama Ö augsta līmeņa Õ pārredzamība.

ê (ES) 2015/2376 7. apsvērums

(15)Nodokļu maksātājiem ir tiesības paļauties uz iepriekšēju pārrobežu nolēmumu vai iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, piemēram, nodokļu uzlikšanas vai nodokļu revīzijas laikā, ar nosacījumu, ka fakti, uz kuriem balstās iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, ir atspoguļoti korekti un ka nodokļu maksātāji ievēro iepriekšēju pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu noteikumus.

ê (ES) 2015/2376 8. apsvērums (pielāgots)

(16)Dalībvalstīm Ö būtu jāveic Õ informācijas apmaiņu neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājs ievēro iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu noteikumus.

ê (ES) 2015/2376 10. apsvērums (pielāgots)

(17)Lai gūtu iespējamo labumu no obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, informācija būtu jāsniedz nekavējoties pēc to izdošanas, grozīšanas vai atjaunošanas un tāpēc būtu jānosaka regulāri informācijas paziņošanas intervāli.

ê (ES) 2015/2376 11. apsvērums

(18)Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi saskaņā ar ļoti stingru nosacījumu kopumu no obligātās automātiskās informācijas apmaiņas izslēgt divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ar trešām valstīm, ievērojot spēkā esošus starptautiskus nolīgumus ar minētajām valstīm, kurās minēto nolīgumu noteikumi neļauj atklāt informāciju, kas saņemta saskaņā ar minēto nolīgumu, trešās personas valstij. Tomēr šādos gadījumos tā vietā būtu jāapmainās ar 9. panta 5. punktā norādīto informāciju saistībā ar pieprasījumiem, kuru rezultātā tika izdotas minētās divpusējās vai daudzpusējās iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu. Tādēļ šādos gadījumos paziņojamajā informācijā būtu jāietver norāde, ka tā ir sniegta, pamatojoties uz šādu pieprasījumu.

ê (ES) 2015/2376 13. apsvērums (pielāgots)

(19)Standarta veidlapā obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai Ö par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu Õ būtu jāņem vērā darbu, ko veic ESAO Kaitnieciskas nodokļu prakses forumā, saistībā ar Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu Ö (“BEPS rīcības plāns”) Õ. Ir arī lietderīgi cieši un koordinēti sadarboties ar ESAO un ne tikai saistībā ar šādas standarta veidlapas izstrādi obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai. Galīgajam mērķim vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visā pasaulē, kur Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma, popularizējot ideju par to, ka tādas informācijas klāstam par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, ar kuru automātiski apmainās, vajadzētu būt diezgan plašam.

ê (ES) 2015/2376 14. apsvērums

(20)Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar pamatinformāciju, un ierobežots pamatinformācijas kopums būtu jāpaziņo arī Komisijai. Tas ļautu Komisijai jebkurā laikā uzraudzīt un novērtēt obligātās automātiskās informācijas apmaiņas faktisko piemērošanu attiecībā uz iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu. Tomēr informāciju, ko saņem Komisija, nevajadzētu lietot nekādiem citiem mērķiem. Šāda paziņošana neatbrīvos dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu.

ê (ES) 2015/2376 16. apsvērums (pielāgots)

(21)Vajadzības gadījumā, ņemot vērā obligātās automātiskās informācijas apmaiņas Ö par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu Õ posmu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai atsaukties uz 5. pantu attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, lai no dalībvalsts, kas izdevusi nolēmumus vai vienošanās, saņemtu papildu informāciju, tostarp pilnu tekstu, kurā atspoguļoti iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu.

ê (ES) 2015/2376 18. apsvērums

(22)Dalībvalstīm būtu jāveic visi saprātīgie pasākumi, kas vajadzīgi, lai likvidētu visus šķēršļus, kas varētu kavēt efektīvu un iespējami plašu obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu.

ê (ES) 2015/2376 19. apsvērums (pielāgots)

(23)Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, atvieglotu informācijas apmaiņu un novērstu to, ka katrai dalībvalstij atsevišķi jāveic līdzīga tādas sistēmas izstrāde, kas paredzēta, lai uzglabātu informāciju, būtu jāparedz īpašs noteikums, lai centrālais direktorijs Ö būtu Õ pieejams visām dalībvalstīm un Komisijai un kurā dalībvalstīm Ö būtu Õ jāaugšupielādē un jāglabā informācija tā vietā, lai apmainītos ar minēto informāciju, izmantojot drošu e-pasta sistēmu.

ê (ES) 2016/881 2. apsvērums

(24)Tā kā Starptautiskas uzņēmumu grupas darbojas dažādās valstīs, tās var iesaistīties agresīvas nodokļu plānošanas praksēs, kas nav pieejamas vietējiem uzņēmumiem. Ja Starptautiskas uzņēmumu grupas šādi rīkojas, tikai vietēja mēroga uzņēmumi, kas parasti ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), var tikt īpaši ietekmēti, jo to nodokļu slogs ir lielāks nekā Starptautiskām uzņēmumu grupām. No otras puses, visas dalībvalstis var ciest no ieņēmumu zuduma, un pastāv risks, ka izveidojas konkurence piesaistīt Starptautiskas uzņēmumu grupas, piedāvājot tām papildu nodokļu priekšrocības.

ê (ES) 2016/881 3. apsvērums

(25)Dalībvalstu nodokļu iestādēm ir vajadzīga visaptveroša un būtiska informācija par Starptautiskām uzņēmumu grupām, proti, par to struktūru, transfertcenu noteikšanas politiku un iekšējiem darījumiem Savienībā un ārpus tās. Minētā informācija ļaus nodokļu iestādēm reaģēt uz nevēlamu nodokļu praksi, izdarot izmaiņas tiesību aktos vai veicot atbilstīgus riska novērtējumus un nodokļu revīzijas, un noteikt, vai uzņēmumi ir iesaistījušies praksē, kas mākslīgi novirza ievērojamas ienākumu summas uz vidi, kurā pastāv nodokļu priekšrocības.

ê (ES) 2016/881 4. apsvērums (pielāgots)

(26)Ö Augsta līmeņa Õ pārredzamība attiecībā pret nodokļu iestādēm varētu stimulēt Starptautiskas uzņēmumu grupas atteikties no konkrētas prakses un maksāt nodokļus taisnīgā apmērā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Tāpēc pārredzamības Ö nodrošināšana Õ Starptautiskās uzņēmumu grupās ir nozīmīgs elements cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu.

ê (ES) 2016/881 5. apsvērums (pielāgots)

(27)Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par rīcības kodeksu attiecībā uz transfertcenu noteikšanas dokumentāciju saistītiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā (EU TPD) 8 paredzēta tāda metode Starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, ar ko nodokļu iestādēm sniegt informāciju par globāla mēroga saimniecisko darbību un transfertcenu noteikšanas politiku (“pamatdokuments”) un informāciju par konkrētiem vietējās vienības darījumiem (“vietējais dokuments”). Tomēr EU TPD neparedz mehānismu, ar ko sniegt pārskatu par katru valsti.

ê (ES) 2016/881 7. apsvērums

(28)Lai uzlabotu publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu Starptautiskām uzņēmumu grupām, pārskatu sniegšanas pienākums būtu jāattiecina tikai uz tām Starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie grupas gada ieņēmumi pārsniedz konkrētu summu. Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka viena un tā pati informācija tiek laikus apkopota un darīta pieejama nodokļu pārvaldēm visā Savienībā.

ê (ES) 2016/881 8. apsvērums

(29)Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, Savienībai ir jānodrošina taisnīga konkurence starp Savienības Starptautiskajām uzņēmumu grupām un ārpus Savienības esošām Starptautiskajām uzņēmumu grupām, kurām viena vai vairākas vienības atrodas Savienībā. Tādēļ abu veidu grupām būtu jāpiemēro pārskatu sniegšanas pienākums. Tomēr, lai nodrošinātu raitu pāreju, dalībvalstīm pārskatu sniegšanas pienākumu būtu jāvar uz vienu gadu atlikt tām Sastāvā esošām vienībām, kas ir dalībvalsts rezidentes, bet nav Starptautisku uzņēmumu grupu Galīgie mātesuzņēmumi vai Surogātmātesuzņēmumi.

ê (ES) 2016/881 12. apsvērums

(30)Pārskatu par katru valsti obligātai automātiskai apmaiņai starp dalībvalstīm katrā gadījumā būtu jāietver tādas noteiktas pamatinformācijas paziņošana, kas būtu pieejama tām dalībvalstīm, kurās, pamatojoties uz informāciju pārskatā par katru valsti, viena vai vairākas Starptautiskas uzņēmumu grupas vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurās tām uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar Starptautiskas uzņēmumu grupas pastāvīgās iestādes starpniecību.

ê (ES) 2016/881 13. apsvērums (pielāgots)

(31)Lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un administratīvo slogu gan nodokļu pārvaldēm, gan Starptautiskām uzņēmumu grupām, ir jāparedz noteikumi, kas atbilst starptautiskajām norisēm un veicina to īstenošanu. ESAO 2013. gada 19. jūlijā publicēja BEPS rīcības plānu, kas ir nozīmīga iniciatīva mainīt spēkā esošos starptautiskos noteikumus nodokļu jomā. ESAO 2015. gada 5. oktobrī publicēja nobeiguma ziņojumus, ko apstiprināja G20 valstu finanšu ministri. ESAO dokumentu kopumu 2015. gada 15. un 16. novembrī apstiprināja arī G20 valstu vadītāji.

ê (ES) 2016/881 14. apsvērums (pielāgots)

(32)Strādājot pie BEPS rīcības plāna 13. darbības, Starptautiskām uzņēmumu grupām tika izstrādāts standartu kopums informācijas sniegšanai, tostarp pamatdokuments, vietējais dokuments un pārskats par katru valsti. Tādēļ, Ö attiecībā uz Õ noteikumiem Ö par Õ pārskatiem par katru valsti, ir lietderīgi ņemt vērā ESAO standartus.

ê (ES) 2016/881 15. apsvērums

(33)Gadījumā, ja Sastāvā esošā vienība nevar iegūt vai saņemt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu pārskatu sniegšanas prasību saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis to varētu uzskatīt par norādi uz nepieciešamību izvērtēt augsta līmeņa transfertcenu riskus un citus nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas riskus saistībā ar minēto Starptautisko uzņēmumu grupu.

ê (ES) 2016/881 16. apsvērums

(34)Ja dalībvalsts konstatē, ka kāda cita dalībvalsts pastāvīgi nav automātiski sniegusi pārskatus par katru valsti, tai būtu jācenšas ar minēto dalībvalsti sazināties.

ê (ES) 2016/881 17. apsvērums

(35)Savienības rīcībā attiecībā uz pārskatiem par katru valsti būtu jāturpina īpaši ņemt vērā turpmākās norises ESAO līmenī. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizmanto 2015. gada nobeiguma ziņojums par 13. darbību ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projektā, ko izstrādājusi ESAO, kā pamats šīs direktīvas ilustrācijai vai interpretācijai un konsekventas piemērošanas nodrošināšanai visās dalībvalstīs.

ê (ES) 2016/881 20. apsvērums (pielāgots)

(36)Tāpēc obligātās informācijas apmaiņas darbības jomā būtu jāiekļauj automātisko informācijas apmaiņu par pārskatu par katru valsti.

ê (ES) 2016/881 21. apsvērums (pielāgots)

(37)Ikgadējā ziņojumā Komisijai, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Ö šīs Õ Direktīvas 27. pantu, būtu sīki jāizklāsta vietējo pārskatu iesniegšanas apjoms saskaņā ar 10. pantu un III pielikuma II iedaļas 1. punktu un saraksts ar visām jurisdikcijām, kurās Sastāvā esošu vienību, kas atrodas ES, Galīgie mātesuzņēmumi ir rezidenti, bet kurās pilnīgi pārskati nav iesniegti vai nav notikusi apmaiņa ar tiem.

ê (ES) 2018/822 3. apsvērums (pielāgots)

(38)Ņemot vērā to, ka lielākā daļa iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu pārsniedz vienas jurisdikcijas robežas, automātiskā informācijas apmaiņa starp Ö dažādu dalībvalstu Õ nodokļu iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu informāciju, kas šīm iestādēm ir vajadzīga, lai tās varētu rīkoties tad, kad tās konstatē agresīvu nodokļu praksi.

ê (ES) 2018/822 4. apsvērums (pielāgots)

(39)“2017. gada 13. maija G7 Bari deklarācijā par nodokļu noziegumu un citu nelegālu kapitāla plūsmu apkarošanu” ESAO tika lūgta sākt diskusijas par to, kā var vērsties pret shēmām, kuras ir izstrādātas, lai apietu ziņošanu, kas paredzēta saskaņā ar CRS, vai kuru mērķis ir faktiskajiem īpašniekiem nodrošināt aizsardzību attiecībā uz nepārredzamām struktūrām, diskusijās apsverot arī modeli ar obligātas informācijas izpaušanas noteikumiem, pamatojoties uz pieeju, kas tiek piemērota pret apiešanas shēmām, kā izklāstīts BEPS 12. rīcības ziņojumā.

ê (ES) 2018/822 5. apsvērums (pielāgots)

(40)Jāatgādina, ka daži finanšu starpnieki un citi nodokļu konsultāciju sniedzēji šķiet ir aktīvi palīdzējuši saviem klientiem slēpt naudu ārzonās.

ê (ES) 2018/822 6. apsvērums (pielāgots)

(41)Ziņošana par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām var efektīvi sekmēt centienus izveidot taisnīgu nodokļu vidi iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ö būtu jānosaka Õ starpniekiem pienākumu informēt nodokļu iestādes par noteiktām pārrobežu shēmām, ko, iespējams, varētu izmantot agresīvai nodokļu plānošanai. Pēc ziņošanas nodokļu iestādēm Ö būtu Õ jāveic informācijas apmaiņa ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. Šādiem pasākumiem būtu arī jāuzlabo CRS efektivitāte. Turklāt būtu ļoti svarīgi nodrošināt Komisijai piekļuvi pietiekamam informācijas daudzumam, lai tā varētu uzraudzīt, vai šī direktīva darbojas pienācīgi. Šāda Komisijas piekļuve informācijai neatbrīvo dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu.

ê (ES) 2018/822 7. apsvērums (pielāgots)

(42)Ir atzīts, ka ar ziņošanu par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām būtu lielākas izredzes panākt tās paredzēto atturošo ietekmi, ja attiecīgā informācija pie nodokļu iestādēm nonāktu jau laikus jeb pirms šādas shēmas tiek faktiski īstenotas. Lai dalībvalstu pārvaldes iestādēm atvieglotu darbu, pēc tam automātiska informācijas apmaiņa par šādām shēmām Ö būtu Õ jānotiek katru ceturksni.

ê (ES) 2018/822 8. apsvērums

(43)Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un novērstu nepilnības ierosinātajā noteikumu sistēmā, ziņošanas pienākums būtu jānosaka visiem dalībniekiem, kuri parasti ir iesaistīti ziņojama pārrobežu darījuma vai šādu darījumu virknes īstenošanas plānošanā, popularizēšanā, organizēšanā vai vadīšanā, kā arī tiem, kas sniedz atbalstu vai konsultācijas. Būtu jāņem vērā arī tas, ka dažos gadījumos ziņošanas pienākums starpniekam nebūtu piemērojams tiesību aktos noteiktās saziņas konfidencialitātes dēļ vai tad, ja starpnieka nav, jo, piemēram, nodokļu maksātājs shēmu izstrādā un ievieš iekšēji. Tādējādi būtu ļoti svarīgi, lai tādos gadījumos nodokļu iestādes nezaudētu iespēju saņemt informāciju par nodokļu shēmām, kuras varētu būt saistītas ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tāpēc ziņošanas pienākumu vajadzētu pārnest uz nodokļu maksātāju, kurš šādos gadījumos no shēmas gūst labumu.

ê (ES) 2018/822 9. apsvērums

(44)Agresīvas nodokļu plānošanas shēmas ir attīstījušās gadiem, līdz kļuvušas arvien sarežģītākas, un tās pastāvīgi tiek pārveidotas un pielāgotas, reaģējot uz aizsardzības pretpasākumiem, ko veic nodokļu iestādes. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu efektīvāk mēģināt noteikt iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, izveidojot tādu darījumu iezīmju un elementu sarakstu, kuri nepārprotami norāda uz nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu nodokļu režīma izmantošanu, nevis definēt agresīvas nodokļu plānošanas jēdzienu. Minētās norādes tiek dēvētas par “pazīmēm”.

ê (ES) 2018/822 10. apsvērums (pielāgots)

(45)Ņemot vērā to, ka galvenajam šīs direktīvas mērķim attiecībā uz ziņošanu par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām vajadzētu būt ‑ nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ir ļoti svarīgi neregulēt Savienības līmenī vairāk, nekā tas ir nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc kopīgus noteikumus par ziņošanu Ö būtu Õ jāattiecina tikai uz pārrobežu situācijām, proti, uz situācijām, kas aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, vai arī dalībvalsti un trešo valsti. Šādos apstākļos, proti, tādēļ, ka ir iespējama ietekme uz iekšējā tirgus darbību, var pamatot nepieciešamību ieviest vienotu noteikumu kopumu, nevis atstāt jautājumu risināšanai valstu līmenī. Dalībvalsts varētu veikt papildpasākumus attiecībā uz līdzīgu ziņošanu valstī, taču nekāda informācija, kas ir iegūta papildus informācijai, kas ir jāziņo saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu automātiski jāpaziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ar minēto informāciju varētu apmainīties pēc pieprasījuma vai spontāni, ievērojot piemērojamos noteikumus.

ê (ES) 2018/822 11. apsvērums (pielāgots)

(46)Ņemot vērā to, ka ziņojamām shēmām vajadzētu būt ar pārrobežu dimensiju, būtu svarīgi attiecīgajā informācijā dalīties arī ar nodokļu iestādēm citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu maksimālu šīs direktīvas efektivitāti atturēšanā no agresīvas nodokļu plānošanas prakses.

ê (ES) 2018/822 13. apsvērums (pielāgots)

(47)Lai pēc iespējas samazinātu izmaksas un administratīvo slogu gan nodokļu iestādēm, gan starpniekiem un nodrošinātu šīs direktīvas efektivitāti atturēšanā no agresīvas nodokļu plānošanas prakses, automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomai saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām Savienībā vajadzētu saskanēt ar starptautiskajām norisēm. Lai vērstos pret shēmām, kas ir izstrādātās, lai apietu ziņojumu sniegšanas pienākumus, kuros ir iekļauta automātiska informācijas apmaiņa, būtu jānosaka īpaša pazīme. Šīs pazīmes nolūkos pret nolīgumiem par automātisku finanšu kontu informācijas apmaiņu saskaņā ar CRS būtu jāattiecas līdzvērtīgi kā pret tiem ziņojumu sniegšanas pienākumiem, kas ir paredzēti 8. panta 4. punktā un I pielikumā. Kad šīs direktīvas daļas tiek piemērotas, lai vērstos pret CRS apiešanas shēmām un shēmām, kurās ir iesaistītas juridiskas personas vai juridiskas shēmas vai jebkādas līdzīgas struktūras, dalībvalstis kā uzskatāmības un interpretācijas materiālu piemērošanas konsekvences nodrošināšanai starp dalībvalstīm varētu izmantot ESAO darbu un konkrētāk tās izstrādāto “Modeli obligātās informācijas izpaušanas noteikumiem, ar ko vēršas pret CRS apiešanas shēmām un nepārredzamām ārzonu struktūrām”, un tam pievienotos “Komentārus” tādā mērā, kādā minētie dokumenti ir saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem.

ê (ES) 2018/822 14. apsvērums (pielāgots)

(48)Kaut arī tiešie nodokļi paliek dalībvalstu kompetencē, ir lietderīgi atsaukties uz uzņēmumu ienākuma nodokli nulles vai gandrīz nulles apmērā – vienīgi tādēļ, lai skaidri definētu tās pazīmes darbības jomu, kura attiecas uz shēmām, kas ietver pārrobežu darījumus, par kuriem starpniekiem vai – attiecīgā gadījumā – nodokļu maksātājiem būtu jāziņo saskaņā ar Ö šo Õ Direktīvu un par kuriem kompetentajam iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju automātiski. Turklāt ir lietderīgi atgādināt, ka uz agresīvas pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām, kuru galvenais nolūks vai viens no galvenajiem nolūkiem ir iegūt nodokļu priekšrocību, kas ir pretrunā piemērojamo nodokļu tiesību aktu priekšmetam vai mērķim, attiecas vispārīgais noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kurš izklāstīts 6. pantā Padomes Direktīvā (ES) 2016/1164 9 .

ê 2011/16/ES 11. apsvērums (pielāgots)

(49)Būtu jāveicina arī spontāna informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

ê 2011/16/ES 12. apsvērums

(50)Būtu jānosaka termiņi informācijas sniegšanai saskaņā ar šo direktīvu, lai nodrošinātu savlaicīgu un tādējādi efektīvu informācijas apmaiņu.

ê 2011/16/ES 13. apsvērums

(51)Svarīgi, lai vienas dalībvalsts nodokļu administrācijas ierēdņiem būtu atļauts atrasties citas dalībvalsts teritorijā.

ê 2011/16/ES 14. apsvērums

(52)Tā kā nodokļu situācija, kurā vienas vai vairāku personu pienākums maksāt nodokļus noteikts vairākās dalībvalstīs, bieži ir saistīta ar kopējām vai papildu interesēm, būtu jānodrošina iespēja divām vai vairākām dalībvalstīm, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos un brīvprātīgi, veikt šādu personu vienlaicīgas pārbaudes.

ê 2011/16/ES 15. apsvērums

(53)Ņemot vērā dažās dalībvalstīs noteikto juridisko prasību par tādu lēmumu un instrumentu paziņošanu nodokļu maksātājam, kas attiecas uz tā nodokļu saistībām, un ņemot vērā grūtības, ko šāda prasība rada nodokļu iestādēm, tostarp gadījumos, kad nodokļu maksātājs pārcēlies uz citu dalībvalsti, ir vēlams, lai šādos apstākļos nodokļu iestādes varētu lūgt tās dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, uz kuru nodokļu maksātājs pārcēlies.

ê (ES) 2015/2376 15. apsvērums

(54)Atsauksmes, kuras saņēmēja dalībvalsts sniedz informācijas nosūtītājai dalībvalstij, ir nepieciešams elements efektīvas automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas darbībā. Tādēļ ir lietderīgi uzsvērt, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienreiz gadā būtu jāsūta atsauksmes par automātisku informācijas apmaiņu pārējām attiecīgajām dalībvalstīm. Praksē šīs obligātās atsauksmes būtu jāsūta, par to divpusēji vienojoties.

ê 2011/16/ES 17. apsvērums

(55)Vajadzīga dalībvalstu un Komisijas sadarbība, lai pastāvīgi pētītu sadarbības procedūras un apmainītos ar pieredzi un labāko praksi attiecīgajās jomās.

ê 2011/16/ES 18. apsvērums (pielāgots)

(56)Administratīvās sadarbības efektivitātei ir svarīgi, lai informāciju un dokumentus, kas iegūti saskaņā ar šo direktīvu, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus, saņēmēja dalībvalsts Ö var Õ izmantot arī citiem mērķiem. Tāpat ir svarīgi, lai dalībvalstis Ö būtu spējīgas Õ, ievērojot konkrētus nosacījumus, nosūtīt šo informāciju trešām valstīm.

ê 2011/16/ES 19. apsvērums

(57)Situācijas, kurās pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var atteikties sniegt informāciju, būtu skaidri jānosaka un jāierobežo, ņemot vērā konkrētas aizsargājamas privātas intereses un sabiedrības intereses.

ê 2011/16/ES 20. apsvērums

(58)Tomēr dalībvalsts nedrīkstētu atteikties nosūtīt informāciju tāpēc, ka informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm, vai tāpēc, ka informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā vai ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

ê 2011/16/ES 21. apsvērums

(59)Šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, un tāpēc tai nebūtu jāierobežo dalībvalstu tiesības iesaistīties plašākā sadarbībā ar citām dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar citām dalībvalstīm.

ê 2011/16/ES 22. apsvērums

(60)Būtu skaidri jānosaka arī, ka, ja dalībvalsts nodrošina kādai trešai valstij plašāku sadarbību, nekā paredzēts saskaņā ar šo direktīvu, tā nedrīkstētu atteikties nodrošināt šādu plašāku sadarbību citām dalībvalstīm, kas vēlas sākt šādu plašāku savstarpēju sadarbību.

ê 2011/16/ES 23. apsvērums

(61)Informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot standarta veidlapas, formātus un saziņas kanālus.

ê (ES) 2016/2258 2. apsvērums (pielāgots)

(62)Ja konta turētājs ir starpniekstruktūra, finanšu iestādei Ö būtu Õ jāizvērtē šo struktūru un jāidentificē tās faktiskos īpašniekus un jāziņo par tiem. Minētais svarīgais Ö šīs Õ direktīvas piemērošanas elements balstās uz tādu informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 10 , lai identificētu faktiskos īpašniekus.

ê (ES) 2016/2258 3. apsvērums (pielāgots)

(63)Lai nodrošinātu, ka tiek veikta efektīva pārraudzība attiecībā uz to, kā finanšu iestādes piemēro klientu uzticamības pārbaudes procedūras, kas noteiktas Ö šajā Õ Direktīvā, nodokļu iestādēm ir nepieciešama piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Bez šādas piekļuves minētās iestādes nevarētu veikt pārraudzību un revīzijas un apstiprināt, ka finanšu iestādes pienācīgi piemēro Ö šo Õ Direktīvu, pareizi identificējot starpniekstruktūras faktiskos īpašniekus un par tiem ziņojot.

ê (ES) 2016/2258 4. apsvērums (pielāgots)

(64)Ö Šī Õ Direktīva ietver citus informācijas apmaiņas veidus un administratīvās sadarbības paņēmienus starp dalībvalstīm. Piekļuvei tādai informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ko uzglabā vienības saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 saistībā ar administratīvu sadarbību nodokļu jomā, Ö būtu Õ jānodrošina, ka nodokļu iestādes ir labāk aprīkotas, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar Ö šo Õ Direktīvu un iedarbīgāk apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā.

ê (ES) 2016/2258 5. apsvērums (pielāgots)

(65)Tādēļ nodokļu iestādēm Ö būtu jāspēj Õ piekļūt informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, procedūrām, dokumentiem un mehānismiem, kas pastāv, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, pārraugot, vai Ö šī Õ Direktīva tiek pareizi piemērota, un lai darbotos visa veida administratīvā sadarbība, kas paredzēta Ö tajā Õ.

ê 2011/16/ES 24. apsvērums

(66)Būtu jāveic administratīvās sadarbības efektivitātes novērtējums, jo īpaši pamatojoties uz statistikas datiem.

ê 2011/16/ES 27. apsvērums

(67)Uz jebkādu informācijas apmaiņu, kas minēta šajā direktīvā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 11 un (ES) 2018/1725 12 . Tomēr ir lietderīgi paredzēt konkrētu tiesību un pienākumu ierobežojumus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679, lai nodrošinātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās intereses. Šādi ierobežojumi ir vajadzīgi un samērīgi, ņemot vērā iespējamo ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīm un šajā direktīvā iekļautās informācijas būtisko nozīmi, lai efektīvi cīnītos pret krāpšanu.

ê 2014/107/ES 12. apsvērums

(68)Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, informācijas nosūtītājām dalībvalstīm un informācijas saņēmējām dalībvalstīm kā personas datu apstrādātājām informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, nevajadzētu uzglabāt ilgāk, nekā nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, maksimālais uzglabāšanas laikposms būtu jānosaka, atsaucoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu.

ê (ES) 2016/881 22. apsvērums (pielāgots)

(69)Informācijai, ar ko apmainās saskaņā ar šo direktīvu, Ö nebūtu jāizraisa Õ komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa izpaušanu vai tādas informācijas izpaušanu, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

ê (ES) 2016/881 9. apsvērums

(70)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to attiecīgo valstu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un jānodrošina, ka minētās sankcijas tiek īstenotas. Kaut gan sankciju izvēle paliek dalībvalstu ziņā, paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

ê 2014/107/ES 13. apsvērums

(71)Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ESAO izstrādātie Komentāri par Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu kā pamats ilustrācijai vai interpretācijai un lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā starp dalībvalstīm. Savienības rīcībā šajā jomā būtu jāturpina īpaši ņemt vērā turpmākie notikumi ESAO līmenī.

ê (ES) 2018/822 16. apsvērums (pielāgots)

(72)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai un jo īpaši automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt standarta Ö veidlapas Õ ar ierobežotu skaitu elementu, tostarp valodu lietojuma kārtību. Tā paša iemesla dēļ būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt praktiskus pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai jauninātu Ö kopējo sakaru tīklu un Õ centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 13 .

ê (ES) 2016/2258 6. apsvērums

(73)Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiktāl, ciktāl šī direktīva paredz, ka nodokļu iestādēm piekļuve personas datiem jānodrošina ar likumu, tas uzreiz nenozīmē, ka ir vajadzīgs parlamenta pieņemts tiesību akts, neskarot konstitucionālo kārtību attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr šādam likumam vajadzētu būt skaidram un precīzam un tā piemērošanai vajadzētu būt skaidrai un paredzamai personām, uz ko tas attiecas, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

ê (ES) 2015/2376 23. apsvērums

(74)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu efektīvu administratīvo sadarbību saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vienādības un efektivitātes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

ê 

(75)Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

ê 2011/16/ES

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU:

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Šajā direktīvā paredz noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai apmainītos ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minēto dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem.

2. Šajā direktīvā paredz arī noteikumus attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas elektronisku apmaiņu, kā arī noteikumus un kārtību, kādā dalībvalstis un Komisija sadarbojas jautājumos par koordināciju un izvērtēšanu.

3. Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tā neskar arī dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz plašāku administratīvu sadarbību, kas izriet no citiem tiesību instrumentiem, tostarp divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro visiem nodokļiem, ko iekasē dalībvalsts, dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai ko iekasē dalībvalsts vai apakšvienību vārdā.

2. Neskarot 1. punktu, šo direktīvu nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim un muitas nodokļiem, kā arī akcīzes nodokļiem, uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti par dalībvalstu savstarpēju administratīvu sadarbību. Šo direktīvu nepiemēro arī sociālā nodrošinājuma obligātajām iemaksām, kas iemaksājamas dalībvalstij vai dalībvalsts apakšvienībai, vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām.

3. Panta 1. punktā minētos nodokļus nekādā gadījumā neuzskata par tādiem, kas aptver:

a)maksas, piemēram, par valsts iestāžu izdotām izziņām un citiem dokumentiem;

b)līgumiskas maksas, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

4. Šī direktīva piemērojama 1. punktā minētajiem nodokļiem, kas noteikti teritorijā, uz kuru attiecas Līgumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 52. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)“kompetentā iestāde” – dalībvalsts kompetentā iestāde ir iestāde, ko attiecīgā dalībvalsts par tādu izraudzījusies. Rīkojoties saskaņā ar šo direktīvu, centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis arī tiek uzskatīts par kompetento iestādi atbilstīgi pilnvarojumam saskaņā ar 4. pantu;

2)“centrālais koordinācijas birojs” ir birojs, kas par tādu izraudzīts un kam uzticēta galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā;

3)“koordinācijas departaments” ir jebkurš birojs, kas nav centrālais koordinācijas birojs un kas par tādu ir izraudzīts, lai saskaņā ar šo direktīvu veiktu tiešu informācijas apmaiņu;

4)“kompetentais ierēdnis” ir jebkurš ierēdnis, kas saskaņā ar šo direktīvu ir pilnvarots veikt tiešu informācijas apmaiņu;

5)“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas iesniedz palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

6)“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas saņem palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

7)“administratīvā procedūra” ir visas kontroles, pārbaudes un citi pasākumi, ko dalībvalstis ir veikušas, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu pareizu piemērošanu;

8)“informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma” ir informācijas apmaiņa, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts pieprasījumu pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij konkrētā gadījumā;

ê (ES) 2016/881 1. panta 1. punkts

9)“automātiska apmaiņa” ir:

ê (ES) 2018/822 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

a)direktīvas 8. panta 1. punktā un 9., 10. un 11. pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

ê (ES) 2016/881 1. panta 1. punkts

b)direktīvas 8. panta 4. punktā – iepriekš noteiktas informācijas par rezidentiem citās dalībvalstīs sistemātiska paziņošana attiecīgajai rezidences vietas dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

ê (ES) 2018/822 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts (pielāgots)

c)pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 4. punktu un 9., 10. un 11. pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas Ö minēta Õ a) un b) apakšpunktā.

ê (ES) 2016/881 1. panta 1. punkts

è1 (ES) 2018/822 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

è1 Direktīvas 8. panta 4. un 7. punkta, 25. panta 2. punkta, 30. panta 3. un 4. punkta un IV pielikuma kontekstā jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām. ç Direktīvas 10. panta un III pielikuma kontekstā jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar III pielikumā iekļautajām definīcijām;

ê 2011/16/ES (pielāgots)

10)“spontāna apmaiņa” ir nesistemātiska informācijas paziņošana citai dalībvalstij jebkurā brīdī un bez iepriekšēja pieprasījuma;

11)“persona” ir:

a)fiziska persona;

b)juridiska persona;

c)ja tāda iespēja ir paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos – personu apvienība, kas atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības, bet kam trūkst juridiskas personas statusa;

d)jebkura cita jebkāda veida un formas juridiska sistēma neatkarīgi no tā, vai tai ir juridiskas personas statuss, kuras īpašumā ir līdzekļi vai kura pārvalda līdzekļus, uz ko (tostarp arī uz ienākumiem, kas no tiem gūti) attiecas jebkurš no nodokļiem, kurš iekļauts šīs direktīvas darbības jomā;

12)“elektroniski” nozīmē – izmantojot datu elektroniskās apstrādes, tostarp arī datu saspiešanai, un uzglabāšanas iekārtas, izmantojot vadus, radioraidīšanu, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskus līdzekļus;

13)“CCN tīkls” ir kopējā platforma, kas balstīta uz kopējo sakaru tīklu (CCN), kuru Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku nosūtīšanu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm;

ê (ES) 2015/2376 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

14)“iepriekšējs pārrobežu nolēmums” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdots, grozīts vai atjaunots saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)to ir izdevusi, grozījusi vai atjaunojusi dalībvalsts valdība vai nodokļu iestāde, vai dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai tas ir izdots, grozīts vai atjaunots to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

b)tas ir izdots, grozīts vai atjaunots konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

c)tas attiecas uz tāda juridiska vai administratīva noteikuma interpretāciju vai piemērošanu, kas attiecas uz to valsts tiesību aktu īstenošanu vai izpildi, kuri ir saistīti ar dalībvalsts nodokļiem vai dalībvalsts teritoriālu vai administratīvu apakšvienību, tostarp vietējo iestāžu, nodokļiem;

d)tas ir saistīts ar pārrobežu darījumu vai ar jautājumu par to, vai darbības, ko veic vai neveic persona citā jurisdikcijā, rada pastāvīgu pārstāvniecību;

e)tas ir sagatavots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā jurisdikcijā, kas potenciāli rada pastāvīgu pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības.

Pārrobežu darījums var ietvert (bet neaprobežojas tikai ar to) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu Ö vai Õ finansējuma nodrošināšanu, vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

15)“iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu” ir jebkura vienošanās, paziņojums vai cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi, tostarp izdota, grozīta vai atjaunota saistībā ar nodokļu revīziju, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)to ir izdevušas, grozījušas vai atjaunojušas vienas vai vairāku dalībvalstu valdības vai nodokļu iestādes, tostarp jebkura to teritoriāla vai administratīva apakšvienība, tostarp vietējās iestādes, vai tā ir izdota, grozīta vai atjaunota to vārdā – neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto;

b)tā ir izdota, grozīta vai atjaunota konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz to ir tiesīga paļauties;

c)pirms pārrobežu darījumu veikšanas starp saistītiem uzņēmumiem ar to nosaka pienācīgu kritēriju kopumu saistībā ar transfertcenu noteikšanu minētajiem darījumiem vai nosaka peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Uzņēmumi ir saistīti uzņēmumi, ja viens uzņēmums tieši vai netieši piedalās cita uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā vai vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās uzņēmumu vadībā, kontrolē vai kapitālā.

Transfertcenas ir cenas, par kurām uzņēmums pārved materiālo un nemateriālo īpašumu vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem, un “transfertcenas noteikšana” ir atbilstīgi jāinterpretē;

16)piemērojot 14. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, ja piemērojami viens vai vairāki no turpmākajiem nosacījumiem:

a)ne visas darījuma vai darījumu virknes puses ir rezidenti nodokļu vajadzībām dalībvalstī, kura izdod, groza vai atjauno iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

b)darījuma vai darījumu virknes jebkura puse vienlaikus ir rezidents nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

c)viena no darījuma vai darījumu virknes pusēm veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, un darījums vai darījumu virkne veido daļu vai visu pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību. Pārrobežu darījumā vai darījumu virknē ir ietvertas arī vienošanās, ko persona ir noslēgusi attiecībā uz tādu darījumdarbību citā jurisdikcijā, kuru minētā persona veic ar pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas starpniecību;

d)šādiem darījumiem vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

Piemērojot 15. punktu, “pārrobežu darījums” ir darījums vai darījumu virkne, kurā iesaistīti saistītie uzņēmumi, no kuriem ne visi ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā jurisdikcijā, vai ja darījumam vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme;

17)piemērojot 15. un 16. punktu, “uzņēmums” ir jebkāda veida darījumdarbības veikšana;

ê (ES) 2018/822 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

18)“pārrobežu shēma” ir shēma, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti vai arī dalībvalsti un trešo valsti, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)ne visi shēmas dalībnieki ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā un tai pašā jurisdikcijā;

b)viens vai vairāki shēmas dalībnieki vienlaikus ir rezidenti nodokļu vajadzībām vairāk nekā vienā jurisdikcijā;

c)viens vai vairāki shēmas dalībnieki veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma veido visu minētās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;

d)kādu darbību citā jurisdikcijā veic tāds viens vai vairāki shēmas dalībnieki, kas nav rezidenti nodokļu vajadzībām vai kas neizveido pastāvīgu pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā;

e)šādai shēmai ir iespējama ietekme uz automātisko informācijas apmaiņu vai faktisko īpašumtiesību identificēšanu.

Šā panta 18. – 25. punktā, 11. pantā un IV pielikumā shēma ietver arī shēmu virkni. Shēma var ietvert vairākus posmus vai daļas;

19)“ziņojama pārrobežu shēma” ir ikviena pārrobežu shēma, kam ir vismaz viena no IV pielikumā izklāstītajām pazīmēm;

20)“pazīme” ir kādas pārrobežu shēmas elements vai iezīme, kas norāda uz iespējamu nodokļu apiešanas risku, kā uzskaitīts IV pielikumā;

21)“starpnieks” ir ikviena persona, kas plāno, komercializē, organizē vai dara pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanai vai vada tās īstenošanu.

Starpnieks ir arī ikviena persona, kura, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus un pamatojoties uz pieejamo informāciju un attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni, kas vajadzīga, lai sniegtu šādus pakalpojumus, zina vai var pamatoti uzskatīt, ka zina, ka tā ir tieši vai ar citu personu palīdzību sniegusi palīdzību, atbalstu vai konsultācijas attiecībā uz to, lai plānotu, popularizētu, organizētu, darītu pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanu vai vadītu tās īstenošanu. Ikvienai personai ir tiesības sniegt pierādījumus pat to, ka šī persona nezināja vai ka nevar pamatoti uzskatīt, ka tā zināja, ka minētā persona bija iesaistīta ziņojamā pārrobežu shēmā. Šajā nolūkā minētā persona var atsaukties uz visiem attiecīgajiem faktiem un apstākļiem, kā arī pieejamo informāciju un tās attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni.

Persona, kuru atzīst par starpnieku, atbilst vismaz vienam no šādiem papildu nosacījumiem:

a)tā ir rezidente nodokļu vajadzībām kādā no dalībvalstīm;

b)tai ir pastāvīga pārstāvniecība kādā dalībvalstī, un caur šo iestādi tiek sniegti pakalpojumi attiecībā uz shēmu;

c)tā ir inkorporēta kādā no dalībvalstīm vai tās darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti;

d)tā ir reģistrēta kādā profesionālajā apvienībā, kura ir saistīta ar juridiskiem, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumiem kādā dalībvalstī;

22)“attiecīgais nodokļu maksātājs” ir ikviena persona, kurai ziņojama pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanas nolūkā vai kura ir gatava īstenot ziņojamu pārrobežu shēmu vai ir īstenojusi šādas shēmas pirmo posmu;

23)direktīvas 11. pantā “saistīts uzņēmums” ir persona, kura ir saistīta ar citu personu vismaz vienā no šādiem veidiem:

a)persona piedalās citas personas pārvaldībā tādējādi, ka var ievērojami ietekmēt šo citu personu;

b)persona piedalās citas personas kontrolē ar līdzdalību, kas pārsniedz 25 % balsstiesību;

c)persona piedalās citas personas kapitālā ar īpašumtiesībām, kas tieši vai netieši pārsniedz 25 % kapitāla;

d)personai ir tiesības uz vismaz 25 % citas personas peļņas.

Ja vienas un tās pašas personas pārvaldībā, kontrolē, kapitālā vai peļņā – kā minēts a) līdz d) apakšpunktā – piedalās vairāk par vienu personu, par saistītu uzņēmumu uzskata visas attiecīgās personas.

Ja vairāku personu pārvaldībā, kontrolē, kapitālā vai peļņā – kā minēts a) līdz d) apakšpunktā – piedalās vienas un tās pašas personas, par saistītu uzņēmumu uzskata visas attiecīgās personas.

Šajā apakšpunktā personu, kas attiecībā uz balsstiesībām vai kapitālu kādā vienībā rīkojas kopā ar citu personu, uzskata par tādu, kas tur līdzdalību visās balsstiesībās vai kapitālā minētajā vienībā, kurā līdzdalību tur minētā cita persona.

Netiešas līdzdalības gadījumā to, vai ir izpildīti c) apakšpunktā minētie nosacījumi, nosaka, sareizinot līdzdalības likmes secīgos līmeņos. Ja persona tur vairāk nekā 50 % balsstiesību, uzskata, ka tā tur 100 % balsstiesību.

Personu, viņas laulāto un viņas augšupējos vai lejupējos radiniekus uzskata par vienu personu;

24)“tirgojama shēma” ir pārrobežu shēma, kas ir plānota, popularizēta, gatava īstenošanai vai darīta pieejama īstenošanai bez vajadzības veikt būtiskus pielāgojumus;

25)“individualizēta shēma” ir jebkādas pārrobežu shēma, kas nav tirgojama shēma.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

4. pants

Organizācija

1. Katra dalībvalsts Ö nekavējoties Õ informē Komisiju par Ö jebkādām izmaiņām attiecībā uz Õ savu kompetento iestādi šīs direktīvas piemērošanai, Ö kā iepriekš paziņots saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 4. panta 1. punktu Õ.

Komisija dara šo informāciju pieejamu citām dalībvalstīm un publicē dalībvalstu norādīto iestāžu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Ö Katras dalībvalsts Õ kompetentā iestāde ieceļ centrālo koordinācijas biroju. Kompetentā iestāde ir atbildīga par Komisijas un citu dalībvalstu informēšanu par to.

Centrālo koordinācijas biroju var norīkot arī kā atbildīgo par saziņu ar Komisiju. Kompetentā iestāde ir atbildīga par Komisijas informēšanu par to.

3. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var iecelt koordinācijas departamentus, kuriem ir piešķirta kompetence saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai politiku. Centrālais koordinācijas birojs atbild par koordinācijas departamentu saraksta atjaunināšanu un tā pieejamības nodrošināšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem un Komisijai.

4. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var iecelt kompetentos ierēdņus. Centrālais koordinācijas birojs atbild par kompetento ierēdņu saraksta atjaunināšanu un tā pieejamības nodrošināšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem un Komisijai.

5. Ierēdņus, kas iesaistīti administratīvajā sadarbībā saskaņā ar šo direktīvu, jebkurā gadījumā šim nolūkam un saskaņā ar kompetento iestāžu noteikto kārtību uzskata par kompetentajiem ierēdņiem.

6. Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis nosūta vai saņem sadarbības pieprasījumu vai atbildi uz sadarbības pieprasījumu, tas informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju saskaņā ar minētās dalībvalsts noteikto kārtību.

7. Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis saņem sadarbības pieprasījumu, kurā lūgts veikt pasākumus, kuri nav tā kompetencē, kas tam piešķirta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts valsts tiesību aktiem vai politiku, tas šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta savas dalībvalsts centrālajam koordinācijas birojam un par to informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 7. pantā noteiktais laikposms sākas nākamajā dienā pēc sadarbības pieprasījuma nosūtīšanas centrālajam koordinācijas birojam.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

I IEDAĻA

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

5. pants

Procedūra informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma

Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei jebkuru 1. panta 1. punktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā.

6. pants

Administratīvās procedūras

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde noorganizē jebkādu administratīvo procedūru veikšanu, kas vajadzīgas, lai iegūtu 5. pantā minēto informāciju.

2. Šīs direktīvas 5. pantā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots konkrētas administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei attiecīgos iemeslus.

3. Lai iegūtu pieprasīto informāciju vai lai veiktu pieprasīto administratīvo procedūru, pieprasījuma saņēmēja iestāde ievēro kārtību, kādu tā ievērotu, ja rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.

4. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes īpaša lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde nosūta oriģināldokumentus, ja tas nav pretrunā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem.

7. pants

Termiņi

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 5. pantā minēto informāciju, cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā šāda informācija jau ir, informāciju nosūta divos mēnešos pēc minētās dienas.

2. Konkrētos īpašos gadījumos pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 1. punktā paredzētajiem.

3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina pieprasījuma saņemšanu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

4. Viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieprasījuma saņēmēja iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par jebkādiem trūkumiem pieprasījumā un par situāciju skaidrojošas papildu informācijas nepieciešamību. Šādā gadījumā 1. punktā paredzētie termiņi sākas nākamajā dienā pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde ir saņēmusi vajadzīgo papildu informāciju.

5. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uz pieprasījumu nespēj atbildēt līdz termiņa beigām, tā par to nekavējoties un jebkurā gadījumā trijos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi un norāda atbildes kavējuma iemeslus un datumu, līdz kuram tā, iespējams, spētu sniegt atbildi.

6. Ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas un tā nespēj atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai atsakās to darīt 21. pantā paredzēto iemeslu dēļ, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par iemesliem.

II IEDAĻA

Obligāta automātiska informācijas apmaiņa

8. pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas darbības joma un nosacījumi

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ar automātisku informācijas apmaiņu paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei tādu informāciju par taksācijas periodiem no 2014. gada 1. janvāra, kas ir pieejama par minētās citas dalībvalsts rezidentiem; minētā informācija ir par šādām konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju:

a)ienākumi no nodarbinātības;

b)direktoru atalgojumi;

c)dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem;

d)pensijas;

e)īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par Ö jebkādām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 2. punktu attiecībā uz Õ 1. punktā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām tām ir pieejama informācija.

ê 2014/107/ES 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei var norādīt, ka tā nevēlas saņemt informāciju par vienu vai vairākām 1. punktā minētajām ienākumu un kapitāla kategorijām. Tā par to informē arī Komisiju.

Var uzskatīt, ka dalībvalsts nevēlas saņemt informāciju saskaņā ar 1. punktu, ja tā neinformē Komisiju par nevienu kategoriju, par kuru tai ir pieejama informācija.

ê 2014/107/ES 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

4. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu savām Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izpildīt I un II pielikumā iekļautos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus un nodrošinātu šādu noteikumu efektīvu īstenošanu un atbilstības ievērošanu saskaņā ar I pielikuma IX iedaļu.

Ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas iekļauti I un II pielikumā, katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju par taksācijas periodiem no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

a)katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes noteikumu piemērošanas saskaņā ar pielikumiem ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Ö Personas Õ, par kurām jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

b)konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

c)Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

d)konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

e)Turētāja konta gadījumā:

i)procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa, citu ienākumu, kuri gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, kas katrā gadījumā iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii)kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs vai citādi kā Konta turētāja aģents;

f)jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā;

g)jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

Informācijas apmaiņas saskaņā ar šo punktu vajadzībām, ja vien šajā punktā vai Ö I un II Õ pielikumā nav noteikts citādi, uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosūta informāciju.

Šā punkta pirmā un otrā daļa prevalē pār 1. punkta c) apakšpunktu vai jebkuru citu Savienības juridisko instrumentu, ciktāl attiecīgā informācijas apmaiņa ir 1. punkta c) apakšpunkta vai jebkura cita Savienības juridiskā instrumenta darbības jomā.

ê 2014/107/ES 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

5. Informācijas nosūtīšana notiek šādi:

a)attiecībā uz 1. punktā paredzētajām kategorijām: vismaz reizi gadā sešos mēnešos pēc tā dalībvalsts nodokļu gada beigām, kurā informācija kļuva pieejama;

b)attiecībā uz 4. punktā noteikto informāciju: vismaz reizi gadā deviņos mēnešos pēc kalendārā vai cita attiecīga ziņošanas perioda, uz kuru attiecas informācija, beigām.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

6. Ö Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, Õ pieņem praktiskus pasākumus automātiskajai informācijas apmaiņai. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru. Õ

ê 2014/107/ES 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts (pielāgots)

7. Direktīvas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punkta un C punkta 17. apakšpunkta g) punkta vajadzībām katra dalībvalsts Ö informē Õ Komisiju Ö , ja ir jebkādas izmaiņas Õ sarakstā ar vienībām un kontiem, kuri jāuztver attiecīgi kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, kurš Komisijai tika iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8. panta 7.a punktu. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saņemtās informācijas apkopotu sarakstu un attiecīgā gadījumā sarakstu atjauno.

Dalībvalstis nodrošina, ka šā veida Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti atbilst visām prasībām, kuras uzskaitītas I pielikuma VIII iedaļas B punkta 1. apakšpunkta c) punktā un C punkta 17. apakšpunkta g) punktā, un, jo īpaši, ka tas, ka Finanšu iestādei ir Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, statuss un tas, ka kontam ir Izslēgtā konta statuss, nekaitē šīs direktīvas mērķiem.

ê 2011/16/ES

8. Ja dalībvalstis vienojušās par informācijas automātisko apmaiņu par ienākuma un kapitāla papildu kategorijām, noslēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, tās dara zināmus minētos nolīgumus Komisijai; Komisija savukārt dara pieejamus minētos nolīgumus visām pārējām dalībvalstīm.

ê (ES) 2015/2376 1. panta 3. punkts (pielāgots)

9. pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu darbības joma un nosacījumi

1. Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai atjaunota pēc 2016. gada 31. decembra, dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, saskaņā ar piemērojamiem praktiskiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 25. pantu, par to informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī Komisiju – ar ierobežojumiem, kas izklāstīti šā panta 7. punktā.

2. Divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu ar trešām valstīm ir izslēgtas no automātiskas informācijas apmaiņas jomas saskaņā ar šo pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, par to neļauj atklāt informāciju trešām personām. Ar šādu divpusēju vai daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu apmainās saskaņā ar 13. pantu, ja starptautiskais nodokļu nolīgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, ļauj par to atklāt informāciju un trešās valsts kompetentā iestāde dod atļauju atklāt informāciju.

Tomēr, ja divpusējas vai daudzpusējas iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu tiktu izslēgtas no automātiskās informācijas apmaiņas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 5. punktā norādīto informāciju, kas minēta pieprasījumā, kura rezultātā ir izdota šāda divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, tā vietā apmainās saskaņā ar 1. punktu.

3. Panta 1. punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz vienas vai vairāku fizisku personu nodokļu lietām.

4. Informācijas apmaiņa notiek trīs mēnešos pēc tā kalendārā gada puses beigām, kurā iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu ir izdotas, grozītas vai atjaunotas.

5. Informācijā, kas dalībvalstij jāpaziņo, ievērojot 1. punktu, ietver šādus datus:

a)tādas personas, kas nav fiziska persona, identifikācija un – attiecīgā gadījumā – personu grupas, pie kuras tā pieder, identifikācija;

b)kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu saturu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, ko sniedz abstraktā veidā, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas atklāšanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

c)iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, grozīšanas vai atjaunošanas datumi;

d)iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa sākuma datums, ja tāds ir norādīts;

e)iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu derīguma termiņa beigu datums, ja tāds ir norādīts;

f)iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu veids;

g)iepriekšējā pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjoms, ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā vai ar iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu;

h)to kritēriju kopas apraksts, kas izmantoti transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

i)tās metodes identifikācija, kas izmantota transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

j)to pārējo dalībvalstu identifikācija, ja tādas ir, kuras varētu skart iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu;

k)jebkuras personas, kas nav fiziska persona, identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu (norādot, ar kurām dalībvalstīm ietekmētās personas ir saistītas);

l)norāde par to, vai paziņotās informācijas pamatā ir iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai pati iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, vai pieprasījums, kas minēts 2. punkta otrajā daļā.

6. Lai veicinātu šā panta 5. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija pieņem praktiskus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 5. punktā minētās informācijas paziņošanu kā procedūras daļu, ko izmanto, lai noteiktu 24. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu.

7. Informāciju, kas Ö minēta Õ 5. punkta a), b), h) un k) apakšpunktā, neziņo Komisijai.

8. Dalībvalstis – saskaņā ar 5. pantu un ņemot vērā 25. panta 4. punktu – var pieprasīt papildu informāciju, tostarp iepriekšējā nolēmuma vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.

ê (ES) 2016/881 1. panta 2. punkts (pielāgots)

10. pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas attiecībā uz pārskatiem par katru valsti darbības joma un nosacījumi

1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai no Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgā mātesuzņēmuma, kas minētās dalībvalsts teritorijā ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai no jebkuras Pārskatu sniedzošās vienības saskaņā ar III pielikuma II iedaļu pieprasītu iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu 12 mēnešu laikā pēc Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējās dienas saskaņā ar III pielikuma II iedaļu.

2. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārskats par katru valsti saņemts saskaņā ar 1. punktu, 4. punktā noteiktajā termiņā, veicot automātisku apmaiņu, nosūta pārskatu par katru valsti jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz informāciju pārskatā par katru valsti, viena vai vairākas vienības, kas ir Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurā tām uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar pastāvīgās iestādes starpniecību.

3. Pārskatā par katru valsti ietver šādu informāciju par Starptautisku uzņēmumu grupu:

a)apkopotu informāciju, kura attiecas uz ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli, pamatkapitālu, uzkrātajiem ienākumiem, darbinieku skaitu un materiālajiem aktīviem, kas nav nauda vai naudas ekvivalenti, attiecībā uz katru jurisdikciju, kurā darbojas Starptautiska uzņēmumu grupa;

b)katras Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības identifikāciju, norādot minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikciju un, ja tā atšķiras no minētās nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikcijas, to jurisdikciju, saskaņā ar kuras tiesību aktiem minētā Sastāvā esošā vienība ir izveidota, un minētās Sastāvā esošās vienības galvenās darījumdarbības vai darījumdarbību būtību.

4. Paziņošana notiek 15 mēnešu laikā pēc tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālā gada pēdējās dienas, uz kuru attiecas pārskats par katru valsti.

ê (ES) 2018/822 1. panta 2. punkts (pielāgots)

è1 Labojums, OV L 31, 1.2.2019., 108. lpp

11. pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par ziņojamām pārrobežu shēmām darbības joma un nosacījumi

1. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai starpniekiem pieprasītu par ziņojamām pārrobežu shēmām iesniegt tādu informāciju, kura tiem ir zināma, ir to rīcībā vai kontrolē, kompetentajām nodokļu iestādēm 30 dienu laikā, sākot no:

a)nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai;

b)nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir gatava īstenošanai;

c)Ö dienas Õ, kad ir uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms,

atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

Neatkarīgi no pirmās daļas 3. panta 21. punkta otrajā daļā minētajiem starpniekiem arī pieprasa iesniegt informāciju 30 dienu laikā, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad viņi tieši vai ar citu personu palīdzību ir snieguši palīdzību, atbalstu vai konsultācijas.

2. Tirgojamu shēmu gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus nolūkā pieprasīt, lai starpnieks reizi trijos mēnešos sniegtu periodisku ziņojumu ar atjauninājumu, kas satur jaunu ziņojamu informāciju, kura minēta 14. punkta a), d), g) un h) apakšpunktā un kura kļuvusi pieejama kopš pēdējā ziņojuma iesniegšanas.

3. Ja starpniekam ir pienākums informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām iesniegt vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tas šādu informāciju iesniedz tikai tajā dalībvalstī, kura ir pirmā turpmākajā uzskaitījumā:

a)dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām;

b)dalībvalstī, kurā starpniekam ir pastāvīga pārstāvniecība, caur kuru tiek sniegti pakalpojumi attiecībā uz shēmu;

c)dalībvalstī, kurā starpnieks ir inkorporēts vai kuras tiesību akti reglamentē tā darbību;

d)dalībvalstī, kurā starpnieks ir reģistrēts kādā profesionālajā apvienībā, kura ir saistīta ar juridiskiem, nodokļu vai konsultāciju pakalpojumiem.

4. Ja, ievērojot 3. punktu, ir pienākums sniegt vairākus ziņojumus, starpnieku atbrīvo no informācijas iesniegšanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka tā pati informācija ir iesniegta citā dalībvalstī.

5. Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, ja ziņošanas pienākums pārkāptu tiesības uz tiesību aktos noteiktās saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Šādos apstākļos katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu starpniekiem nekavējoties paziņot ikvienam citam starpniekam vai – ja šāda starpnieka nav – attiecīgajam nodokļu maksātājam par tā ziņošanas pienākumu saskaņā ar 6. punktu.

Starpniekiem var piešķirt pirmajā daļā minētās tiesības uz atbrīvojumu tikai tiktāl, ciktāl tie darbojas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kuros ir definēta viņu profesija.

6. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad nav starpnieka vai starpnieks paziņo attiecīgajam nodokļu maksātājam vai citam starpniekam par atbrīvojuma piemērošanu saskaņā ar 5. punktu, – pienākums iesniegt informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu attiecas uz šo citu informēto starpnieku vai – ja šāda starpnieka nav – uz attiecīgo nodokļu maksātāju.

7. Attiecīgais nodokļu maksātājs, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, iesniedz informāciju 30 dienu laikā, sākot no nākamās dienas pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai minētajam attiecīgajam nodokļu maksātājam vai ir gatava, lai attiecīgais nodokļu maksātājs to varētu īstenot, vai kad ir uzsākts tās īstenošanas pirmais posms saistībā ar attiecīgo nodokļu maksātāju, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas vispirms.

Ja attiecīgajam nodokļu maksātājam ir pienākums informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu iesniegt vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tas šādu informāciju iesniedz tikai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kura ir pirmā turpmākajā uzskaitījumā:

a)dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām;

b)dalībvalsts, kurā attiecīgajam nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība, kas gūst labumu no shēmas;

c)dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs saņem ienākumus vai gūst peļņu, lai gan attiecīgais nodokļu maksātājs nevienā dalībvalstī nav rezidents nodokļu vajadzībām un tam nevienā dalībvalstī nav pastāvīgas pārstāvniecības;

d)dalībvalsts, kurā attiecīgais nodokļu maksātājs veic kādu darbību, lai gan attiecīgais nodokļu maksātājs nevienā dalībvalstī nav rezidents nodokļu vajadzībām un tam nevienā dalībvalstī nav pastāvīgas pārstāvniecības.

8. Ja, ievērojot 7. punktu, ir pienākums sniegt vairākus ziņojumus, attiecīgo nodokļu maksātāju atbrīvo no informācijas iesniegšanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka tā pati informācija ir iesniegta citā dalībvalstī.

9. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad ir vairāki starpnieki, – pienākums iesniegt informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu attiecas uz visiem starpniekiem, kas ir iesaistīti vienā un tai pašā ziņojamajā pārrobežu shēmā.

Starpnieks tiek atbrīvots no informācijas iesniegšanas pienākuma tikai tiktāl, ciktāl tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju, kas minēta 14. punktā, jau ir iesniedzis cits starpnieks.

10. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu, ka – gadījumos, kad ziņošanas pienākums attiecas uz attiecīgo nodokļu maksātāju un kad ir vairāki attiecīgie nodokļu maksātāji, – attiecīgais nodokļu maksātājs, kam ir jāiesniedz informācija saskaņā ar 6. punktu, ir tas, kurš ir pirmais turpmākajā uzskaitījumā:

a)attiecīgais nodokļu maksātājs, kurš vienojies par ziņojamo pārrobežu shēmu ar starpnieku;

b)attiecīgais nodokļu maksātājs, kurš vada shēmas īstenošanu.

Ikviens attiecīgais nodokļu maksātājs tiek atbrīvots no informācijas iesniegšanas pienākuma tikai tiktāl, ciktāl tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju, kas minēta 14. punktā, jau ir iesniedzis cits attiecīgais nodokļu maksātājs.

11. Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai katram attiecīgajam nodokļu maksātājam pieprasītu iesniegt nodokļu iestādei informāciju par to, kā tas ir izmantojis shēmu katrā gadā, kad tā izmantota.

è1 12. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem un attiecīgajiem nodokļu maksātājiem iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuru pirmais posms īstenots laikposmā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Starpnieki un attiecīgie nodokļu maksātāji attiecīgi iesniedz informāciju par minētajām ziņojamajām pārrobežu shēmām līdz 2020. gada 31. augustam. ç

13. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta informācija saskaņā ar šā panta 1. līdz 12. punktu, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo šā panta 14. punktā minēto informāciju visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 25. pantu.

14. Informācijā, ko dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo saskaņā ar 13. punktu, ietver attiecīgi šādus datus:

a)starpnieku un attiecīgo nodokļu maksātāju identifikācija, tostarp vārds un uzvārds/nosaukums, dzimšanas datums un vieta (fiziskas personas gadījumā), rezidences vieta nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un – attiecīgā gadījumā – personas, kuras ir ar attiecīgo nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;

b)informācija par IV pielikumā izklāstītajām pazīmēm, kuru dēļ par pārrobežu shēmu ir jāziņo;

c)kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, tostarp tās vispārzināmais nosaukums, ja tāds ir, un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai shēmām, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa izpaušanu vai tādas informācijas izpaušanu, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

d)datums, kad ir uzsākts vai tiks uzsākts ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanas pirmais posms;

e)informācija par valsts regulējumu, kas veido ziņojamās pārrobežu shēmas pamatu;

f)ziņojamās pārrobežu shēmas vērtība;

g)tās attiecīgā(-o) nodokļu maksātāja(-u) dalībvalsts un jebkuru citu dalībvalstu identifikācija, uz kurām varētu attiekties ziņojamā pārrobežu shēma;

h)jebkuru tādu citu personu identifikācija dalībvalstī, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma, norādot, ar kurām dalībvalstīm šādas personas ir saistītas.

15. Tas, ka nodokļu iestāde nereaģē uz ziņojamu pārrobežu shēmu, nenozīmē nekādu piekrišanu šajā shēmā iekļautajām darbībām vai nodokļu regulējuma piemērošanai attiecībā uz šo shēmu.

16. Lai veicinātu šā panta 13. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija kopā ar procedūru, ar ko nosaka 24. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu, pieņem praktiskus pasākumus, kuri vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 14. punktā izklāstītās informācijas paziņošanu.

17. Komisijai nav piekļuves 14. punkta a), c) un h) apakšpunktā minētajai informācijai.

18. Automātiskā informācijas apmaiņa notiek viena mēneša laikā no tā ceturkšņa beigām, kurā informācija tika iesniegta. Pirmo reizi informāciju paziņo līdz 2020. gada 31. oktobrim.

ê (ES) 2015/2376 1. panta 3. punkts (pielāgots)

12. pants

Automātisko apmaiņu Ö darbības jomas paplašināšana Õ

Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz 8. panta 1. punktā norādītajām kategorijām un nosacījumiem, tostarp nosacījumu, ka ir jābūt pieejamai informācijai par citu dalībvalstu rezidentiem, vai 8. panta 4. punktā minētajiem posteņiem, vai attiecībā uz abiem šiem jautājumiem.

Izskatot Komisijas iesniegto priekšlikumu, Padome izvērtē iespējas turpmāk stiprināt automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti un darbību un paaugstināt attiecīgās prasības, lai paredzētu, ka:

a)izmantojot automātisko informācijas apmaiņu, katras dalībvalsts kompetentā iestāde par taksācijas periodiem, sākot no 2019. gada 1. janvāra, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju attiecībā uz minētās citas dalībvalsts rezidentiem par visām 8. panta 1. punktā norādītajām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju;

b)8. panta 1. un 4. punktā ietverto kategoriju un posteņu uzskaitījumu var paplašināt, iekļaujot tajā citas kategorijas un posteņus, tostarp autoratlīdzības.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

III IEDAĻA

Spontāna informācijas apmaiņa

13. pants

Spontānas informācijas apmaiņas darbības joma un nosacījumi

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei 1. panta 1. punktā minēto informāciju jebkurā no šiem gadījumiem:

a)vienas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka otrā dalībvalstī varētu rasties nodokļu zudums;

b)persona, kam ir nodokļu saistības, saņem nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem vienā dalībvalstī, kas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai nodokļu saistības otrā dalībvalstī;

c)komercdarījumi, ko persona, kam ir nodokļu saistības vienā dalībvalstī, veic ar personu, kam ir nodokļu saistības citā dalībvalstī, notiek ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tā, lai vienā vai otrā dalībvalstī vai arī abās dalībvalstīs varētu rasties nodokļu ietaupījumi;

d)dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka nodokļu ietaupījumi varētu rasties no mākslīgas peļņas pārnešanas uzņēmumu grupās;

e)informācija, ko kādai dalībvalstij nosūtījusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības šajā dalībvalstī.

2. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc savas iniciatīvas paziņot citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm tām zināmu un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm iespējami noderīgu informāciju.

14. pants

Termiņi

1. Kompetentā iestāde, kurai kļūst pieejama 13. panta 1. punktā minētā informācija, nosūta šo informāciju attiecīgai jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei tik drīz, cik vien iespējams, un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad informācija kļuvusi pieejama.

2. Kompetentā iestāde, kurai saskaņā ar 13. pantu ir paziņota informācija, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc saņemšanas, ja iespējams – elektroniski, apstiprina informācijas saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju.

III NODAĻA

CITAS ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS FORMAS

I IEDAĻA

Atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās

15. pants

Darbības joma un nosacījumi

1. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes vienošanos un ievērojot pēdējās noteikto kārtību, pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvaroti ierēdņi nolūkā veikt 1. panta 1. punktā minētās informācijas apmaiņu var:

a)atrasties birojos, kuros pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;

b)piedalīties administratīvajās procedūrās, ko veic pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kuriem pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem ir piekļuve, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem nodod to norakstus.

2. Ciktāl to pieļauj pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību akti, 1. punktā minētajā vienošanās var noteikt, ka, ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi piedalās administratīvajās procedūrās, tie var izjautāt indivīdus un izskatīt oficiālus dokumentus.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde jebkuru tās personas atteikšanos respektēt pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņu veiktos pārbaudes pasākumus, attiecībā uz kuru tiek veikta izmeklēšana, uzskata par līdzvērtīgu atteikumam pakļauties pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

3. Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts pilnvarotiem ierēdņiem, kas atrodas citā dalībvalstī saskaņā ar 1. punktu, vienmēr jāspēj uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kurš apliecina to identitāti un oficiālo statusu.

II IEDAĻA

Vienlaicīgas pārbaudes

16. pants

Vienlaicīgas pārbaudes

1. Ja divas vai vairākas dalībvalstis vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām to kopīgās vai papildinošās interesēs, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro 2., 3. un 4. punkta noteikumus.

2. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu. Tā paziņo attiecīgo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli.

Tā norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.

3. Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj, vai tā vēlas piedalīties vienlaicīgajās pārbaudēs. Tā apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgo pārbaudi.

4. Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu.

III IEDAĻA

Administratīvais paziņojums

17. pants

Paziņojuma pieprasījums

1. Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma citas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgu instrumentu paziņošanu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, paziņo adresātam visus tos instrumentus un lēmumus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts administratīvās iestādes un kuri attiecas uz šajā direktīvā aplūkoto nodokļu tiesību aktu piemērošanu tās teritorijā.

2. Paziņojuma pieprasījumos norāda paziņojamā instrumenta vai lēmuma priekšmetu un precizē adresāta vārdu un adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu.

3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, un jo īpaši par dienu, kurā instruments vai lēmums paziņots adresātam.

4. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz veikt paziņojumu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo dokumentu paziņošanu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, tā nevar veikt paziņojumu pati vai ja šāds paziņojums radītu nesamērīgas grūtības. Dalībvalsts kompetentā iestāde citas dalībvalsts teritorijā esošai personai var tiešā veidā ar ierakstītu pasta sūtījumu vai elektroniski paziņot jebkuru dokumentu.

IV IEDAĻA

Atsauksme

18. pants

Nosacījumi

1. Ja kompetentā iestāde sniedz informāciju saskaņā ar 5. vai 13. pantu, tā var lūgt kompetento iestādi, kas saņem informāciju, nosūtīt atsauksmi par to. Ja tiek lūgta atsauksme, kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, neskarot tās dalībvalstī piemērojamos noteikumus par nodokļu slepenības saglabāšanu un datu aizsardzību, nosūta atsauksmi tai kompetentajai iestādei, kas informāciju sniegusi, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad tapuši zināmi pieprasītās informācijas izmantošanas rezultāti. Komisija Ö , izmantojot īstenošanas aktus, Õ nosaka praktiskus pasākumus. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem Õ saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes nosūta atsauksmes par automātisko informācijas apmaiņu citām attiecīgajām dalībvalstīm reizi gadā saskaņā ar praktiskiem pasākumiem, par kuriem panākta divpusēja vienošanās.

V IEDAĻA

Labākās prakses un pieredzes apmaiņa

19. pants

Darbības joma un nosacījumi

1. Dalībvalstis kopā ar Komisiju pārbauda un izvērtē administratīvo sadarbību saskaņā ar šo direktīvu un apmainās ar savu pieredzi, lai uzlabotu šo sadarbību un vajadzības gadījumā izstrādātu noteikumus attiecīgajās jomās.

2. Dalībvalstis var kopīgi ar Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par jebkādiem aspektiem, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai apmainītos ar labāko praksi un pieredzi.

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVO SADARBĪBU REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

20. pants

Informācijas un dokumentu nodošana

1. Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai pārvaldītu un īstenotu dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem.

Šādu informāciju var izmantot arī, lai novērtētu un izpildītu citus nodokļus un nodevas, uz kuriem attiecas 2. pants Padomes Direktīvā 2010/24/ES 14 , vai lai novērtētu un izpildītu sociālā nodrošinājuma obligātās iemaksas.

To tāpat var izmantot saistībā ar tiesvedību un administratīvām procedūrām, kurās nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā var tikt noteiktas sankcijas, neskarot vispārējas tiesību normas un noteikumus, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādā tiesvedībā.

2. Ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju, kas saskaņā ar šo direktīvu sniedz informāciju, un tikai tādā mērā, kādā tas atļauts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras kompetentā iestāde šo informāciju saņem, informāciju un dokumentus, kas saņemti saskaņā ar šo direktīvu, var izmantot citiem nolūkiem nekā tiem, kas paredzēti 1. punktā. Šādu atļauju piešķir, ja informāciju līdzīgos nolūkos drīkst izmantot dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde informāciju ir sniegusi.

3. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei 1. punktā minētajos nolūkos, tā var nosūtīt minēto informāciju minētās trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei ar noteikumu, ka šī nosūtīšana norit saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Tā informē dalībvalsts kompetento iestādi, no kuras informācija nākusi, par savu ieceri nosūtīt minēto informāciju trešajai dalībvalstij. Informācijas izcelsmes dalībvalsts var iebilst pret šādu informācijas nosūtīšanu 10 darbdienās no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu no dalībvalsts par vēlmi nosūtīt informāciju.

4. Atļauju saskaņā ar 2. punktu izmantot informāciju, kura nosūtīta saskaņā ar 3. punktu, var piešķirt tikai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras informācija nākusi.

5. Informāciju, ziņojumus, pārskatus un jebkādus citus dokumentus vai to apstiprinātus norakstus vai izrakstus no tiem, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde ieguvusi un nosūtījusi pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šo direktīvu, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes var izmantot kā pierādījumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā minētās dalībvalsts iestādes sniegtu līdzīgu informāciju, ziņojumus, pārskatus un jebkādus citus dokumentus.

ê (ES) 2016/881 1. panta 3. punkts

6. Neatkarīgi no šā panta 1. – 4. punkta informāciju, ar kuru dalībvalstis apmainās saskaņā ar 10. pantu, izmanto, lai izvērtētu augsta līmeņa transfertcenu riskus un citus riskus, kas saistīti ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, tostarp, lai izvērtētu risku, ka Starptautiskas uzņēmumu grupas dalībnieki neievēro piemērojamos transfertcenu noteikšanas noteikumus, un attiecīgā gadījumā – lai veiktu atbilstošu ekonomisko un statistisko analīzi. Saņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādes transfertcenu noteikšanas korekcijas nebalsta uz informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar 10. pantu. Neatkarīgi no iepriekš minētā – informāciju, ar kuru dalībvalstis apmainās saskaņā ar 10. pantu, nav aizliegts nodokļu revīzijas laikā izmantot kā pamatu turpmākām pārbaudēm par Starptautiskas uzņēmumu grupas transfertcenu noteikšanu vai citiem nodokļu jautājumiem, un tā rezultātā var veikt atbilstošas korekcijas Sastāvā esošas vienības ar nodokli apliekamajos ienākumos.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

21. pants

Ierobežojumi

1. Vienas dalībvalsts pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei 5. pantā minēto informāciju ar noteikumu, ka pieprasījuma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, kurus tā attiecīgajos apstākļos būtu varējusi izmantot, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamo mērķu sasniegšanu.

2. Šī direktīva pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij neuzliek par pienākumu veikt pārbaudes vai paziņot informāciju, ja šādas pārbaudes veikšana vai pieprasītās informācijas ievākšana pašas vajadzībām būtu pretrunā ar tās tiesību aktiem.

3. Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt līdzīgu informāciju.

4. Var atteikties sniegt informāciju, ja tas izraisītu komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai ja informācijas atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par informācijas pieprasījuma atteikuma iemesliem.

22. pants

Pienākumi

1. Ja dalībvalsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo direktīvu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts izmanto tās informācijas vākšanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja minētai dalībvalstij šāda informācija, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Minētais pienākums neskar 21. panta 2., 3. un 4. punktu, ko nekādā veidā nevar interpretēt kā tādu, kas pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka informācija nav vajadzīga tās iekšējām interesēm.

2. Šīs direktīvas 21. panta 2. un 4. punktu nekādā veidā nevar interpretēt kā tādu, kas dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

3. Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalsts var atteikties no pieprasītās informācijas nosūtīšanas, ja šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem līdz 2011. gada 1. janvārim un ja šādas informācijas nosūtīšanu varētu noraidīt, pamatojoties uz Direktīvas 77/799/EEK 8. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka tā ir pieprasīta pirms 2011. gada 11. marta.

23. pants

Trešai valstij nodrošinātas plašākas sadarbības izvēršana

Ja dalībvalsts nodrošina kādai trešai valstij plašāku sadarbību, nekā paredzēts saskaņā ar šo direktīvu, minētā dalībvalsts nedrīkst atteikties nodrošināt šādu plašāku sadarbību jebkurai dalībvalstij, kura vēlas sākt šādu plašāku savstarpēju sadarbību ar minēto dalībvalsti.

24. pants

Standarta veidlapas un elektroniskie formāti

1. Informācijas un administratīvo procedūru pieprasījumus saskaņā ar 5. pantu, kā arī atbildes uz tiem, apstiprinājumus, situāciju skaidrojošas papildu informācijas pieprasījumus, paziņojumus par nespēju vai atteikumu sniegt informāciju saskaņā ar 7. pantu pēc iespējas sūta, izmantojot standarta veidlapu, ko Ö Komisija izveidojusi, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem Õ saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

Standarta veidlapām var pievienot ziņojumus, pārskatus un citus dokumentus vai to apstiprinātus norakstus vai izrakstus no tiem.

2. Panta 1. punktā minētajā standarta veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju, ko sniedz pieprasījuma iesniedzēja iestāde:

a)tās personas identitāte, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana;

b)nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta.

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var tiktāl, ciktāl zināms, un saskaņā ar attīstību starptautiskā mērogā sniegt jebkuras personas vārdu un adresi, kuras īpašumā varētu būt pieprasītā informācija, kā arī jebkādas ziņas, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei varētu atvieglot informācijas iegūšanu.

3. Spontānu informāciju un apstiprinājumu par tās saņemšanu saskaņā attiecīgi ar 13. un 14. pantu, administratīvā paziņojuma pieprasījumus saskaņā ar 17. pantu un atsauksmes saskaņā ar 18. pantu nosūta, izmantojot standarta veidlapu, ko Komisija Ö izveidojusi, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem Õ saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

ê 2014/107/ES 1. panta 3. punkts (pielāgots)

4. Automātisko informācijas apmaiņu, ievērojot 8. pantu, veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, ko Komisija Ö izveidojusi, izmantojot īstenošanas aktus Õ, lai atvieglotu šādu automātisko informācijas apmaiņu, un tas izmantojams visiem automātiskās informācijas apmaiņas veidiem. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru. Õ

ê (ES) 2018/822 1. panta 3. punkts (pielāgots)

5. Komisija Ö drīkst, izmantojot īstenošanas aktus, pārstrādāt Õ standarta veidlapas, ietverot valodu lietojuma kārtību, Ö kas pieņemtas Õ saskaņā ar Ö Direktīvas 2011/16/ES 20. panta 5. punktu Õ automātiskajai informācijas apmaiņai par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu saskaņā ar 9. pantu Ö un Õ par ziņojamām pārrobežu shēmām saskaņā ar 11. pantu.

Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru. Õ

Minētās standarta veidlapas nepārsniedz 9. panta 5. punktā un 11. panta 14. punktā minētos informācijas apmaiņas elementus un citas šādas saistītas jomas, kas saistītas ar šiem elementiem, kuri ir vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgi 9. panta un 11. panta mērķus.

Pirmajā daļā minētā valodu lietojuma kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 9. un 11. pantā minēto informāciju jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā.

ê (ES) 2016/881 1. panta 4. punkts (pielāgots)

6. Automātisko apmaiņu ar informāciju attiecībā uz pārskatu par katru valsti saskaņā ar 10. pantu veic, izmantojot III pielikuma III iedaļas 1., 2. un 3. tabulā norādīto standarta veidlapu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, Ö nosaka Õ valodu lietojuma kārtību minētajai informācijas apmaiņai. Minētā kārtība neliedz dalībvalstīm paziņot 10. pantā minēto informāciju jebkurā no Savienības oficiālajām un darba valodām. Tomēr minētajā valodu lietojuma kārtībā var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

25. pants

Praktiskie pasākumi

1. Informāciju, ko paziņo saskaņā ar šo direktīvu, pēc iespējas sniedz elektroniski, izmantojot CCN tīklu.

Vajadzības gadījumā Komisija Ö , izmantojot īstenošanas aktus, Õ nosaka praktiskus pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru. Õ

ê 2014/107/ES 1. panta 4. punkts

2. Komisija ir atbildīga par CCN tīkla jebkāda veida pilnveidošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šīs informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, un par CCN tīkla drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savu sistēmu jebkāda veida pilnveidošanu, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu minētās informācijas apmaiņu, izmantojot CCN tīklu, un savu sistēmu drošības nodrošināšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai atsevišķai Personai, par ko jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz viņa datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

Dalībvalstis atsakās no visiem prasījumiem atmaksāt izdevumus, kas radušies, piemērojot šo direktīvu, izņemot tādus izdevumus, kas vajadzības gadījumā saistīti ar ekspertiem samaksāto atlīdzību.

ê (ES) 2015/2376 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

3. Noteiktā kārtībā Komisijas Drošības akreditācijas iestādes pienācīgi akreditētas personas minētajai informācijai drīkst piekļūt tikai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs 5. punktā minētā direktorija un CCN tīkla apkopei, uzturēšanai un pilnveidošanai.

ê 2011/16/ES

4. Sadarbības pieprasījumi, tostarp paziņojuma pieprasījumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par kuru pieprasījuma saņēmēja iestāde un pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir vienojušās.

Minētajiem pieprasījumiem tulkojumu pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām pievieno tikai īpašos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda iemeslu, kāpēc tā lūdz tulkojumu.

ê (ES) 2018/822 1. panta 4. punkts (pielāgots)

5. Ö Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta Õ dalībvalstu drošajā centrālajā direktorijā administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, Ö kuram Komisija nodrošina tehnisku un apgādes atbalstu saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 21. panta 5. punktu, Õ kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 9. panta 1. punktu Ö un Õ ar 11. panta 13., 14. un 16. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu.

Arī Komisijai ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā, tomēr saskaņā ar ierobežojumiem, kuri izklāstīti attiecīgi 9. panta 7. punktā un 11. panta 17. punktā. Komisija Ö , izmantojot īstenošanas aktus, nosaka Õ vajadzīgos praktiskos pasākumus. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem Õ saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kamēr minētais drošais centrālais direktorijs vēl nedarbojas, 9. panta 1. punktā un 11. panta 13., 14. un 16. punktā paredzēto automātisko informācijas apmaiņu veic saskaņā ar šā panta 1. punktu un piemērojamiem praktiskajiem pasākumiem.

ê (ES) 2016/881 1. panta 5. punkts

6. Informāciju, ko paziņo saskaņā ar 10. panta 2. punktu, sniedz elektroniski, izmantojot CCN tīklu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus, lai jauninātu CCN tīklu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

ê 2011/16/ES

26. pants

Īpaši pienākumi

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

a)nodrošinātu sekmīgu 4. pantā minēto organizācijas pasākumu iekšējo koordināciju;

b)izveidotu tiešu sadarbību ar citu dalībvalstu iestādēm, kas minētas 4. pantā;

c)nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto administratīvās sadarbības pasākumu nevainojamu darbību.

ê (ES) 2016/2258 1. pants

2. Lai īstenotu un izpildītu dalībvalstu tiesību aktus, ar ko īsteno šo direktīvu, un nodrošinātu, ka darbojas administratīvā sadarbība, ko izveido ar šo direktīvu, dalībvalstis likumā nodokļu iestādēm paredz piekļuvi mehānismiem, procedūrām, dokumentiem un informācijai, kas minēti Direktīvas (ES) 2015/849 13., 30., 31. un 40. pantā.

ê 2011/16/ES

3. Komisija paziņo katrai dalībvalstij visu vispārīgo informāciju par šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR KOMISIJU

27. pants

Izvērtēšana

1. Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē to, kā darbojas šajā direktīvā paredzētā administratīvās sadarbība.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, cik efektīva ir saskaņā ar šo direktīvu izveidotā administratīvā sadarbība, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

ê (ES) 2018/822 1. panta 5. punkts

3. Dalībvalstis nosūta Komisijai gada novērtējumu par 8. līdz 11. pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

4. Komisija Ö , izmantojot īstenošanas aktus, Õ nosaka to statistikas datu sarakstu, ko dalībvalstis iesniedz šīs direktīvas izvērtēšanai. Ö Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru. Õ

ê (ES) 2015/2376 1. panta 7. punkts

28. pants

Informācijas konfidencialitāte

1. Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai paziņota, ievērojot šo direktīvu, Komisija saglabā konfidencialitāti saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro Savienības iestādēm, un to nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem kā tikai tiem, kuri vajadzīgi, lai noteiktu, vai un cik lielā mērā dalībvalstis izpilda šīs direktīvas prasības.

2. Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 27. pantu, kā arī visus ziņojumus vai dokumentus, kurus Komisija ir izstrādājusi, izmantojot šo informāciju, var nosūtīt citām dalībvalstīm. Uz šo nosūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura informāciju ir saņēmusi.

Komisijas izstrādātus ziņojumus un dokumentus, kas minēti pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst izmantot tikai analītiskiem mērķiem, un dalībvalstis informāciju nepublicē un nedara pieejamu nevienai citai personai vai struktūrai, nesaņemot nepārprotamu Komisijas piekrišanu.

ê 2011/16/ES

VI NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

29. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saņem informāciju no trešās valsts, kas ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un īstenotu minētās dalībvalsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, minētā iestāde, ciktāl tas atļauts saskaņā ar nolīgumu ar minēto trešo valsti, var sniegt minēto informāciju tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām minētā informācija varētu noderēt, un visām pieprasījuma iesniedzējām iestādēm.

2. Kompetentās iestādes saskaņā ar to valsts noteikumiem par personas datu nodošanu trešām valstīm informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo direktīvu, var nodot trešām valstīm, ja ir izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi:

a)informācijas nodošanai ir piekritusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras informācija nākusi;

b)attiecīgā trešā valsts apņēmusies nodrošināt sadarbību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu neatbilstību vai nelikumību, kuri, iespējams, ir pretrunā ar nodokļu tiesību aktiem vai tos pārkāpj.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Datu aizsardzība

ê 2014/107/ES (pielāgots)

1. Visa informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu notiek, ievērojot Regulu (ES) 2016/679. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis ierobežo Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, 14. panta 1. punktā Ö un Õ 15. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses.

ê (ES) 2015/2376 1. panta 8. punkts

2. Regulu (ES) 2018/1725 piemēro jebkurai personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu, ko veic Savienības iestādes un struktūras. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, Regulas (ES) 2018/1725 15. pantā, 16. panta 1. punktā un 17. līdz 21. pantā paredzēto pienākumu un tiesību joma tiek ierobežota, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās intereses.

ê 2014/107/ES 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts

3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un katras dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata par personas datu apstrādātājiem, piemērojot Regulu (ES) 2016/679.

4. Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka katra tās jurisdikcijā esošā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informē katru attiecīgo atsevišķo Personu, par ko jāsniedz ziņojums, ka informācija, kura attiecas uz viņu un kura ir minēta 8. panta 4. punktā, tiks savākta un nosūtīta saskaņā ar šo direktīvu, un nodrošina, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, minētajai personai sniedz jebkādu informāciju, uz kādu tai ir tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai persona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms attiecīgā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, 8. panta 4. punktā minēto informāciju sniedz savas rezidences vietas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5. Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šīs direktīvas mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu.

ê (ES) 2018/822 1. panta 6. punkts

31.pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecas uz 10. un 11. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

ê (ES) 2016/881 1. panta 8. punkts

32. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības komiteja nodokļu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

ê (ES) 2018/822 1. panta 7. punkts (pielāgots)

33. pants

Ziņojuma sniegšana

1. Reizi piecos gados pēc Ö 2018. Õ gada 1. janvāra Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.

2. Reizi divos gados pēc 2020. gada 1. jūlija dalībvalstis un Komisija izvērtē, cik relevants ir IV pielikums, un Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

ê 2011/16/ES (pielāgots)

34. pants

Ö Paziņošana Õ

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

35. pants

Atcelšana

Direktīvu Ö 2011/16/ES, kā tā grozīta ar V pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai Õ.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu Ö , un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā Õ.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā Ö 2020. gada 2. jūlijā Õ.

37. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    COM(87) 868 PV.

(2)    Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu.

(3)    Iekļauts likumdošanas programmā 2019. gadam.

(4)    Skat. šā priekšlikuma V pielikumu.

(5)    OV C […], […], […] lpp.

(6)    Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(7)    Sk. IV pielikumu.

(8)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2006. gada 27. jūnijā) par Rīcības kodeksu attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā (EU TPD) (OV C 176, 28.7.2006., 1. lpp.).

(9)    Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)    Padomes 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz noteiktiem nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.2.2020

COM(2020) 49 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (kodifikācija)

ê 2014/107/ES 1. panta 6. punkts un Pielikums (pielāgots)

I PIELIKUMS

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

Šajā pielikumā nosaka ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus, kuri jāpiemēro Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, lai dalībvalstis varētu paziņot šīs direktīvas 8. panta 4. punktā minēto informāciju, veicot automātisku apmaiņu. Šajā pielikumā aprakstīti arī noteikumi un administratīvās procedūras, kurām jābūt dalībvalstu rīcībā, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas iepriekš minētās ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūras un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

Ziņojumu sniegšanas vispārējās prasības

A.Ievērojot C, D un E punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei šāda informācija attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

1)katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, dalībvalsts(-is), kurā(-ās) tā ir rezidents, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Ö Personas Õ, par kurām jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, dalībvalsts(-is) vai (ja tāda(-as) ir) cita(-as) jurisdikcija(-as), kurā(-ās) tā ir rezidents, un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i), un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, dalībvalsts(-is), kurā(-ās) tā ir rezidents, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un dzimšanas datums un vieta;

2)konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

3)Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

4)konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

5)Turētāja konta gadījumā:

a)procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

b)kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs vai citādi kā Konta turētāja aģents;

6)jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

7)jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts A punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

B.Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

C.Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Savienības juridisko instrumentu nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru(-us) vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām.

D.Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta nodokļu maksātāja identifikācijas numurs nav jāziņo, ja nodokļu maksātāja identifikācijas numuru nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

E.Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad:

1)Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot to saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, citādi ir vai ir bijis pienākums iegūt un ziņot to saskaņā ar jebkuriem Savienības juridiskajiem instrumentiem, kas bija spēkā 2015. gada 5. janvārī; un

2)tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

II IEDAĻA

Pienācīgas pārbaudes vispārīgās prasības

A.Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds, norādīts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā pēc gada, uz kuru šī informācija attiecas.

B.Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada pēdējā dienā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

C.Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas gada pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

D.Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

E.Katra dalībvalsts var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDAĻA

Pienācīga pārbaude iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem

A.Ievads. Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

B.Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

2.Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

a)Konta turētāja kā dalībvalsts rezidenta identifikācija;

b)pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) dalībvalstī;

c)viens vai vairāki tālruņa numuri dalībvalstī un neviens tālruņa numurs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī;

d)regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu;

e)pašreiz spēkā esošā pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi dalībvalstī; vai

f)norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” dalībvalstī, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

3.Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

4.Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas dalībvalsts rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

5.Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

6.Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā dalībvalsts rezidents, ja:

a)informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi šajā dalībvalstī, vienu vai vairākus tālruņa numurus šajā dalībvalstī (un nevienu tālruņa numuru Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz dalībvalstī uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

i)pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; un

ii)Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz;

b)informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi šajā dalībvalstī, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

i)pašapliecinājumu no dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u) Konta turētāja par šāda Konta turētāja rezidences vietu, kas neietver šo dalībvalsti; vai

ii)Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

C.Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.Elektroniska datu meklēšana. Attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

2.Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

a)visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

b)visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

c)visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

d)jebkuras pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

e)jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

3.Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākums veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

a)Konta turētāja rezidences vietas statuss;

b)Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

c)Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus:

d)Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

e)vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

f)vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

4.Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

5.Pazīmju konstatēšanas sekas.

a)Ja Lielas vērtības kontiem pastiprinātas pārbaudes procedūrā, kas aprakstīta C punktā, ā netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

b)Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

c)Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāti Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts kompetentajai iestādei kā nedokumentēts konts.

6.Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts no 2015. gada 31. decembra, bet kļūst par Lielas vērtības kontu līdz nākamā kalendārā gada pēdējai dienai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru sniedz ziņojumu, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

7.Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, kuras nav C punkta 4. apakšpunktā aprakstītais klientu apkalpošanas operatora pieprasījums, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts, un Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu tās atkārtoti jāpiemēro, līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

8.Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta 2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru dalībvalsti, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

9.Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam dalībvalstī ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

D.Jebkurš Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDAĻA

Pienācīgas pārbaudes prasības jauniem privātpersonu kontiem

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.Atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

B.Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir dalībvalsts rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs attiecībā uz šādu dalībvalsti (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

C.Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašapliecinājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu pienācīga pārbaude

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

A.Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī Ö nepārsniedza Õ summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

B.Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī Ö pārsniedza Õ summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī Ö nepārsniedza Õ minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

C.Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

D.Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a)Pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai) lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi dalībvalstī.

b)Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

2.Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro a), b) un c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

i)informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, ko tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības, kopējai konta bilancei vai vērtībai nepārsniedzot summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000; vai

ii)pašapliecinājumu no Konta turētāja vai dalībvalsts(-u) vai citas(-u) jurisdikcijas(-u), kurā Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

E.Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

1.Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2015. gada 31. decembrī Ö nepārsniedza Õ summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 250 000, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

2.Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDAĻA

Pienācīgas pārbaudes prasības jauniem vienību kontiem

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1.Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a)Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

b)Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents dalībvalstī, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu dalībvalsti.

2.Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro a), b) un c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a)Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b)Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c)Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz Konta turētāja vai šādas Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

VII IEDAĻA

Speciālie pienācīgas pārbaudes noteikumi

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

A.Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

B.Alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu Kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, var uzskatīt par Finanšu kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

i)Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

ii)darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

iii)kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir Anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

C.Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

1.Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

2.Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numuru vai NMIM, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

3.Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

4.Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDAĻA

Terminu definīcijas

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

A.Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

1.“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus. “Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents dalībvalstī, ja šī filiāle atrodas minētajā dalībvalstī.

2.“Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

3.“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

4.“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks.

5.“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību.

6.“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

a)kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)citāda Finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā;

vai

b)kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A. punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta a) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 8. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija “finanšu iestāde” ir definēta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendācijās.

7.Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā, vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

8.“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

B.Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

1.“Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

a)Valdības iestāde, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde;

b)Plašas līdzdalības pensiju fonds, Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, Valdības vienības pensiju fonds, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs;

c)jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura ir iekļauta šīs direktīvas 8. panta 7. punktā minētajā to Finanšu iestāžu sarakstā, kas nesniedz ziņojumus, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem;

d)atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

e)trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

2.“Valdības vienība” ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvs teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai vairākiem administratīviem teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas neatņemamām daļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

a)Dalībvalsts vai citas jurisdikcijas “neatņemama daļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir suverēna, oficiāla vai kas ir administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

b)“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i)Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

c)Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības iestādi, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

3.“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), i) kas galvenokārt sastāv no valdībām; ii) kas ar dalībvalsti ir noslēgušas mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu, un iii) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

4.“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts valdības un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij.

5.“Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

b)fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

c)fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi;

ii)vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem;

iii)līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās; vai

iv)darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000.

6.“Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

b)fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

c)darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

d)dalībnieki, kas nav tās dalībvalsts rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

e)fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

7.“Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

8.“Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

a)Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

b)sākot no vai pirms 2016. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

9.“Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

C.Finanšu konts

1.“Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu, un:

a)Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

b)tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

c)jebkādu Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un Anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privātpersonai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

2.“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, un kuru uztur finanšu iestāde, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus.

3.“Turētāja konts” ir konts (kas nav Apdrošināšanas līgums vai Anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

4.“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

5.“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

6.“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā viena vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

7.“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

8.“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

a)vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b)kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

c)kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d)kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

e)kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

9.“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a)Finanšu konts, ko 2015. gada 31. decembrī uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;

b)jebkurš Konta turētāja Finanšu konts, neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i)Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus (un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus) abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļās A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo direktīvu.

10.“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts konts, kas atvērts 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk, izņemot gadījumus, kad to uzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta b) punktu.

11.“Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12.“Jauns privātpersonas konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13.“Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14.“Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

15.“Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000.

16.“Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17.“Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

a)pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii)kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv)līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

v)vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 1 000 000 – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5., 6. un 7. apakšpunkta prasībām;

b)konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii)kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes;

iv)ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5., 6. un 7. apakšpunkta prasībām;

c)dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

i)periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii)līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii)summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv)līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

d)konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

e)konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

i)tiesas nolēmums vai spriedums;

ii)nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

–konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

–konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

–konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

–konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

–konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii)tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

iv)Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

f)Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii)Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkurš klienta noguldījums, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāts 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tas ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā;

g)jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš ir iekļauts šīs direktīvas 8. panta 7. punktā minētajā Izslēgto kontu sarakstā, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts, nav pretrunā šīs direktīvas mērķiem.

D.Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

1.“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām sniedz ziņojumu, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām sniedz ziņojumu, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

2.“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts persona, kas nav: i) korporācija, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkāda korporācija, kas ir i) iedalījumā aprakstītās korporācijas Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka vai vi) Finanšu iestāde.

3.“Dalībvalsts persona” attiecībā uz katru dalībvalsti ir privātpersona vai Vienība, kas ir jebkuras citas dalībvalsts rezidents saskaņā ar minētās citas dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi jebkuras citas dalībvalsts rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

4.“Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz katru dalībvalsti ir:

a)jebkura cita dalībvalsts;

b)jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts publicētajā sarakstā un paziņota Eiropas Komisijai;

c)jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

5.“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

6.“Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

7.“Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav Aktīva nefinanšu vienība, vai ii) A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

8.“Aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

a)mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

b)Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c)Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

d)būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

e)Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

f)Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

g)Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

h)Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

i)tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā dalībvalstī vai citā rezidences jurisdikcijā;

iii)tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

v)saskaņā ar Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības dalībvalsts vai citas rezidences jurisdikcijas vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

E.Dažādi

1.“Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde, turot Finanšu kontu citas personas labā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo direktīvu netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

2.“Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

3.“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

4.“Vienība” ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja i) Vienība kontrolē otru Vienību; ii) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai iii) abas Vienības ir A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

5.“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

6.“Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

a)izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās dalībvalsts vai citas jurisdikcijas pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

b)privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

c)Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

d)jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus var izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

IX IEDAĻA

Efektīva īstenošana

Ievērojot šīs direktīvas 8. panta 4. punktu, dalībvalstīs jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

1)noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

2)noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

3)administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

4)administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

5)efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

_____________

II PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

1.Apstākļu maiņa

“Apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1., 2. un 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi un neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2.Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3.Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir rezidents dalībvalstī, ja tā ir šādas dalībvalsts jurisdikcijā (proti, ja dalībvalsts var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, tā ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai dalībvalstij, tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā dalībvalstī. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tas atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts Finanšu iestāde, ja

a)ja tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

b)tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī; vai

c)uz to attiecas dalībvalsts finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās dalībvalstīs, uz šo Finanšu iestādi attieksies tās dalībvalsts ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4.Uzturēts konts

Parasti kontu būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

a)Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

b)Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes aģentu, neatkarīgi no tā, vai šāds aģents ir Finanšu iestāde);

c)saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

d)Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5.Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju dalībvalstī saskaņā ar šīs dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzību veidojumu.

6.Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī vai citā jurisdikcijā kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, ja vien šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.

_____________

ê (ES) 2016/881 1. panta 9. punkts un Pielikums

III PIELIKUMS

IESNIEGŠANAS NOTEIKUMI STARPTAUTISKĀM UZŅĒMUMU GRUPĀM

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

1.Termins “Grupa” apzīmē ar īpašumtiesībām vai kontroli saistītu uzņēmumu kopumu, kam finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām ir nepieciešams sagatavot Konsolidētus finanšu pārskatus saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības principiem vai arī kam šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja līdzdalības daļas pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā.

2.Termins “Uzņēmums” apzīmē jebkādu darījumdarbības veidu, ko veic jebkura 3. panta 11. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā persona.

3.Termins “Starptautiska uzņēmumu grupa” apzīmē Grupu, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas dažādās jurisdikcijās, vai kas ietver uzņēmumu, kura rezidence nodokļu vajadzībām atrodas vienā jurisdikcijā un kuram nodokli par darījumdarbību, ko tas veic ar pastāvīgas iestādes starpniecību, uzliek citā jurisdikcijā, un kas nav Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa.

4.Termins “Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa” – attiecībā uz jebkuru Grupas Fiskālo gadu – apzīmē Grupu, kuras kopējie konsolidētie grupas ieņēmumi nepārsniedz EUR 750 000 000 vai līdzvērtīgu summu vietējā valūtā aptuveni EUR 750 000 000 apmērā 2015. gada janvārī attiecīgajā Fiskālajā gadā tieši pirms Pārskata sniegšanas fiskālā gada, kā tas atspoguļots tās Konsolidētajos finanšu pārskatos par šādu iepriekšējo Fiskālo gadu.

5.Termins “Sastāvā esoša vienība” apzīmē jebkuru no šādām struktūrām:

a)jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķa darījumdarbības vienība, kas finanšu pārskatu sniegšanas nolūkā ir iekļauta Starptautiskās uzņēmumu grupas Konsolidētajos finanšu pārskatos vai būtu tajos iekļauta, ja līdzdalības daļas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas darījumdarbības vienības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā;

b)jebkura šāda darījumdarbības vienība, kas ir izslēgta no Starptautiskas uzņēmumu grupas Konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz lieluma vai būtiskuma apsvērumiem;

c)jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķas darījumdarbības vienības pastāvīgā iestāde, kas minēta a) vai b) apakšpunktā, ja attiecīgā darījumdarbības vienība sagatavo atsevišķu finanšu pārskatu šādai pastāvīgajai iestādei finanšu pārskatu sniegšanas, regulatīvos, nodokļu pārskatu sniegšanas vai iekšējās pārvaldības nolūkos.

6.Termins “Pārskatu sniedzoša vienība” apzīmē Sastāvā esošo vienību, kurai ir pienākums savas Starptautiskās uzņēmumu grupas vārdā savā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt tādu pārskatu par katru valsti, kurš atbilst 10. panta 3. punkta prasībām. Pārskatu sniedzošā vienība var būt Galīgais mātesuzņēmums, Surogātmātesuzņēmums vai jebkura II iedaļas 1. punktā minētā vienība.

7.Termins “Galīgais mātesuzņēmums” apzīmē Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošu vienību, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)tai tieši vai netieši pieder tāda pietiekama līdzdalība vienā vai vairākās citās šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienībās, ka tai ir nepieciešams sagatavot Konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko vispārīgi piemēro minētās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā, vai arī tai šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja minētās vienības līdzdalības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā tās nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā;

b)nav citas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības, kurai tieši vai netieši pieder līdzdalība a) apakšpunktā pirmajā gadījumā minētajā Sastāvā esošajā vienībā.

8.Termins “Surogātmātesuzņēmums” apzīmē vienas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošu vienību, ko šāda Starptautiskā uzņēmumu grupa ir iecēlusi kā vienīgo Galīgā mātesuzņēmuma aizstājēju, lai šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas vārdā attiecīgās Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegtu pārskatu par katru valsti, ja ir piemērojams viens vai vairāki no II iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

9.Termins “Fiskālais gads” apzīmē gada pārskata periodu, par kuru Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums sagatavo savus finanšu pārskatus.

10.Termins “Pārskata fiskālais gads” apzīmē Fiskālo gadu, kura finanšu un darbības rezultāti ir atspoguļoti 10. panta 3. punktā minētajā pārskatā par katru valsti.

11.Termins “Atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” apzīmē nolīgumu starp ES dalībvalsts un tādas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas ir Starptautiska nolīguma puses, un kurā ir pieprasīts starp jurisdikcijām automātiski apmainīties ar pārskatiem par katru valsti.

12.Termins “Starptautisks nolīgums” apzīmē daudzpusējo Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, jebkuru divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju vai jebkuru nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumu, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse un kurā saskaņā ar tā noteikumiem paredzēts tiesiskais pamats nodokļu informācijas apmaiņai starp jurisdikcijām, tostarp automātiska šādas informācijas apmaiņa.

13.Termins “Konsolidēti finanšu pārskati” apzīmē Starptautiskas uzņēmumu grupas finanšu pārskatus, kuros Galīgā mātesuzņēmuma un Sastāvā esošo vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir uzrādīti kā vienai saimnieciskajai vienībai piederīgi.

14.Termins “Sistēmisks traucējums” attiecībā uz jurisdikciju apzīmē vai nu to, ka attiecīgajai jurisdikcijai un dalībvalstij ir Atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums, bet tā ir apturējusi automātisku informācijas apmaiņu (citu iemeslu dēļ nekā tie, kas ir saskaņā ar minētā Nolīguma noteikumiem), vai arī to, ka jurisdikcija citādi pastāvīgi nav spējusi dalībvalstij automātiski sniegt tās rīcībā esošus tādu Starptautisku uzņēmumu grupu pārskatus par katru valsti, kuru Sastāvā esošās vienības atrodas minētajā dalībvalstī.

II IEDAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1.Sastāvā esoša vienība, kas ir rezidente dalībvalstī un kas nav Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums, iesniedz pārskatu par katru valsti attiecībā uz tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Pārskata fiskālo gadu, kurā tā ir Sastāvā esoša vienība, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)vienība nodokļu vajadzībām ir rezidente dalībvalstī;

b)ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

i)Starptautiskās uzņēmumu grupas Galīgajam mātesuzņēmumam nav pienākuma tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt pārskatu par katru valsti;

ii)jurisdikcijai, kurā Galīgais mātesuzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, ir pašreizējs Starptautisks nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse, bet nav spēkā esoša Atbilstīga kompetentās iestādes nolīguma, kur dalībvalsts ir nolīguma puse līdz 10. panta 1. punktā noteiktajam laikam, kas paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti;

iii)Galīgā mātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā ir noticis Sistēmisks traucējums, ko dalībvalsts ir darījusi zināmu Sastāvā esošajai vienībai, kura nodokļu vajadzībām ir rezidente attiecīgajā dalībvalstī.

Neskarot 10. panta 1. punktā minēto Galīgā mātesuzņēmuma vai tā Surogātmātesuzņēmuma pienākumu iesniegt pirmo pārskatu par katru valsti par Starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālo gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, dalībvalstis var nolemt, ka šīs iedaļas 1. punktā minēto Sastāvā esošo vienību pienākumu piemēro pārskatiem par katru valsti attiecībā uz Pārskata fiskālajiem gadiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

Sastāvā esoša vienība, kas ir rezidente dalībvalstī, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, pieprasa tās Galīgajam mātesuzņēmumam tai sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu izpildīt pienākumus saskaņā ar 10. panta 3. punktu iesniegt pārskatu par katru valsti. Ja, neskatoties uz to, minētā Sastāvā esošā vienība nav ieguvusi vai saņēmusi visu nepieciešamo informāciju pārskatam attiecībā uz Starptautisku uzņēmumu grupu, šī Sastāvā esošā vienība iesniedz pārskatu par katru valsti, kurā ir visa tās rīcībā esošā informācija, iegūta vai saņemta, un paziņo savas rezidences dalībvalstij, ka Galīgais mātesuzņēmums ir atteicies sniegt nepieciešamo pieejamo informāciju. Tas neskar attiecīgās dalībvalsts tiesības piemērot tās valsts tiesību aktos paredzētās sankcijas, un šī dalībvalsts informē visas dalībvalstis par šo atteikumu.

Ja vienai un tai pašai Starptautiskai uzņēmumu grupai ir viena vai vairākas Sastāvā esošas vienības, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā, un ja ir piemērojams viens vai vairāki b) apakšpunktā izklāstītie noteikumi, Starptautiskā uzņēmumu grupa vienu no šādām Sastāvā esošajām vienībām var izraudzīties, lai tā 10. panta 1. punktā norādītajā termiņā iesniegtu 10. panta 3. punkta prasībām atbilstīgu pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkuru no Pārskata fiskālajiem gadiem un paziņotu dalībvalstij, ka ar šo iesniegšanu ir paredzēts izpildīt pārskatu iesniegšanas prasību attiecībā uz visām šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā. Minētā dalībvalsts saskaņā ar 10. panta 2. punktu saņemto pārskatu par katru valsti nosūta jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz pārskatā par katru valsti norādīto informāciju, vienas vai vairākas Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurā tām uzliek nodokli par darījumdarbību, kas veikta ar pastāvīgas iestādes starpniecību.

Ja Sastāvā esoša vienība nevar iegūt vai saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai saskaņā ar 10. panta 3. punktu iesniegtu pārskatu par katru valsti, šāda Sastāvā esošā vienība nav tiesīga tikt izraudzīta par Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskatu sniedzošo vienību saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Šis noteikums neskar Sastāvā esošās vienības pienākumu paziņot savas rezidences dalībvalstij, ka Galīgais mātesuzņēmums ir atteicies sniegt nepieciešamo informāciju.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja ir piemērojams viens vai vairāki no 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, 1. punktā aprakstītajai vienībai nav pienākuma iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkādu Pārskata fiskālo gadu, ja Starptautiskā uzņēmumu grupa, kurā tā ir Sastāvā esošā vienība, saskaņā ar 10. panta 3. punktu attiecībā uz šādu Fiskālo gadu ir darījusi pieejamu pārskatu par katru valsti, izmantojot Surogātmātesuzņēmumu, kas minēto pārskatu par katru valsti iesniedz tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijas nodokļu iestādē 10. panta 1. punktā minētajā datumā vai pirms tā un kas gadījumā, ja Surogātmātesuzņēmums nodokļu vajadzībām ir rezidents ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija pieprasa iesniegt tādus pārskatus par katru valsti, kuri atbilst 10. panta 3. punkta prasībām;

b)Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcijai līdz 10. panta 1. punktā noteiktajam laikam, kurš paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti, ir spēkā esošs Atbilstīgs kompetentās iestādes nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse;

c)Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija nav dalībvalstij paziņojusi par Sistēmisku traucējumu;

d)Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija no Sastāvā esošās vienības, kuras rezidence nodokļu vajadzībām ir tās jurisdikcijā, ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā ir saņēmusi paziņojumu, ka tā ir Surogātmātesuzņēmums;

e)dalībvalstij saskaņā ar 4. punktu ir sniegts paziņojums.

3.Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente minētajā dalībvalstī, ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā paziņo dalībvalstij, vai tā ir Galīgais mātesuzņēmums vai Surogātmātesuzņēmums, vai arī saskaņā ar 1. punktu noteikta Sastāvā esošā vienība. Dalībvalstis var pagarināt minēto termiņu līdz minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu deklarācijas par iepriekšējo fiskālo gadu iesniegšanas pēdējai dienai.

4.Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente šajā dalībvalstī, nav ne Galīgais mātesuzņēmums, ne saskaņā ar 1. punktu noteikts Surogātmātesuzņēmums, tā ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā dalībvalsti informē par Pārskatu sniedzošās vienības identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām. Dalībvalstis var pagarināt minēto termiņu līdz minētās Sastāvā esošās vienības nodokļu deklarācijas par iepriekšējo fiskālo gadu iesniegšanas pēdējai dienai.

5.Pārskatā par katru valsti precizē minētajā pārskatā norādīto summu valūtu.

III IEDAĻA

PĀRSKATS PAR KATRU VALSTI

A.Veidne pārskatam par katru valsti

3. tabula.Papildu informācija

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums:

Attiecīgais Fiskālais gads:

Lūdzu, sniedziet jebkādu īsu papildu informāciju vai paskaidrojumu, ko uzskatāt par nepieciešamu vai kas veicinātu izpratni par obligāto informāciju, kura sniegta pārskatā par katru valsti

B.Vispārīgās norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1.Mērķis

Šo veidni izmanto, lai sniegtu pārskatu par starptautiskas uzņēmumu grupas ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.

2.Filiālēm un pastāvīgajām iestādēm piemērotā pieeja

Datus par pastāvīgo iestādi uzrāda, atsaucoties uz nodokļu jurisdikciju, kurā pastāvīgā iestāde atrodas, nevis atsaucoties uz darījumdarbības vienības, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, rezidences nodokļu jurisdikciju. Sniedzot rezidences nodokļu jurisdikcijas pārskatu par darījumdarbības vienību, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, neietver finanšu datus par pastāvīgo iestādi.

3.Laikposms, uz kuru attiecas gada veidne

Veidne aptver pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālo gadu. Attiecībā uz Sastāvā esošajām vienībām pēc pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas ieskatiem veidnē konsekventi atspoguļo šādu informāciju:

a)informāciju par attiecīgo Sastāvā esošo vienību Fiskālo gadu, kas beidzas tajā pašā dienā, kad beidzas pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālais gads, vai kas beidzas 12 mēnešu laikā pirms minētā datuma;

b)informāciju par visām attiecīgajām Sastāvā esošajām vienībām, par kurām sniegts pārskats pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas Fiskālajā gadā.

4.Datu avots

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa, aizpildot veidni, konsekventi no gada uz gadu izmanto vienus un tos pašus datu avotus. Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa var izvēlēties izmantot datus no tās konsolidācijas pārskatu dokumentu kopuma, atsevišķas vienības obligātajiem gada finanšu pārskatiem, regulatīviem finanšu pārskatiem vai iekšējiem vadības pārskatiem. Nav nepieciešams veidnes ieņēmumu, peļņas un nodokļu pārskatus saskaņot ar Konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus izmanto par pamatu pārskatu sniegšanai, visas summas izsaka pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas uzrādītajā funkcionālajā valūtā ar vidējo maiņas kursu attiecīgajam gadam, kas norādīts veidnes iedaļā “Papildu informācija”. Tomēr nav jāveic korekcijas saistībā ar dažādajās nodokļu jurisdikcijās piemēroto grāmatvedības principu atšķirībām.

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” sniedz īsu aprakstu par datu avotiem, kas izmantoti, sagatavojot veidni. Ja gadu no gada izmantotais datu avots tiek izmainīts, pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” paskaidro minētās izmaiņas iemeslus un tās sekas.

C.Konkrētas norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1.Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (1. tabula)

1.1.Nodokļu jurisdikcija

Pirmajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzskaita visas nodokļu jurisdikcijas, kurās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām. Nodokļu jurisdikcija ir definēta kā valsts vai arī nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija. Iekļauj atsevišķu rindu visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa neuzskata par nevienas nodokļu jurisdikcijas rezidentēm nodokļu vajadzībām. Ja Sastāvā esoša vienība ir rezidente vairāk nekā vienā nodokļu jurisdikcijā, tad, lai noteiktu rezidences nodokļu jurisdikciju, piemēro izšķirošo piemērojamo nodokļu nolīgumu. Ja nepastāv piemērojams nodokļu nolīgums, pārskatu par Sastāvā esošo vienību sniedz Sastāvā esošās vienības faktiskās vadības vietas nodokļu jurisdikcijā. Faktiskās vadības vietu nosaka ar starptautiski pieņemtiem standartiem.

1.2.Ieņēmumi

Trijās veidnes ailēs ar virsrakstu “Ieņēmumi” pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda šādu informāciju:

a)visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem;

b)visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar neatkarīgām personām;

c)šā apakšpunkta a) un b) punktā minētās summas kopā.

Ieņēmumi ietver ieņēmumus no krājumu un īpašumu pārdošanas, pakalpojumiem, honorāriem, procentiem, prēmijām un jebkuras citas summas. Ieņēmumi neietver maksājumus, kas saņemti no citām sastāvā esošajām vienībām un ko uzskata par dividendēm maksātāja nodokļu jurisdikcijā.

1.3.Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas

Piektajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda peļņas (zaudējumu) summu pirms ienākuma nodokļa nomaksas attiecībā uz visām Sastāvā esošajām vienībām, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas ietver visus ārkārtas ienākumu un izdevumu posteņus.

1.4.Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)

Sestajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda ienākuma nodokļa summu, ko par attiecīgo Fiskālo gadu faktiski samaksājušas visas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Nomaksātie nodokļi ietver pēc kases principa nomaksātus nodokļus, ko Sastāvā esošās vienības samaksājušas rezidences nodokļu jurisdikcijai un visām citām nodokļu jurisdikcijām. Nomaksātie nodokļi ietver ieturētos nodokļus, ko citas vienības (asociētie uzņēmumi un neatkarīgie uzņēmumi) samaksājušas attiecībā uz Sastāvā esošās vienības maksājumiem. Tādējādi, ja uzņēmums A, kas ir rezidents nodokļu jurisdikcijā A, saņem procentus nodokļu jurisdikcijā B, nodokli, kas ieturēts nodokļu jurisdikcijā B, uzrāda uzņēmums A.

1.5.Uzkrātais ienākuma nodoklis (kārtējais gads)

Septītajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda kārtējos uzkrātos nodokļu izdevumus, kas uzrādīti attiecībā uz visu to Sastāvā esošo vienību pārskata gada ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Kārtējie nodokļu izdevumi atspoguļo tikai kārtējā gada darījumus un neietver atliktos nodokļus vai rezerves neskaidrām nodokļu saistībām.

1.6.Pamatkapitāls

Astotajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību pamatkapitāla summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm pamatkapitālu uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir, ja vien pastāvīgās iestādes nodokļu jurisdikcijā regulatīviem nolūkiem nav noteikta kapitāla prasība.

1.7.Uzkrātie ienākumi

Devītajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību kopēju uzkrāto ienākumu summu gada beigās, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm uzkrātos ienākumus uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir.

1.8.Darbinieku skaits

Desmitajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību darbinieku kopējo skaitu ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE), kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Darbinieku skaitu var uzrādīt uz gada beigām vai pamatojoties uz vidējo gada nodarbinātības līmeni vai jebkuru citu pamatu, kas konsekventi piemērots dažādās nodokļu jurisdikcijās un no gada uz gadu. Šajā nolūkā neatkarīgus līgumslēdzējus, kas piedalās Sastāvā esošās vienības parastajā saimnieciskajā darbībā, var uzrādīt kā darbiniekus. Saprātīga darbinieku skaita noapaļošana vai tuvināšana ir pieļaujama ar noteikumu, ka šāda noapaļošana vai tuvināšana būtiski nekropļo darbinieku relatīvo sadalījumu dažādajās nodokļu jurisdikcijās. Konsekventu pieeju piemēro no gada uz gadu un starp vienībām.

1.9.Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti

Vienpadsmitajā veidnes ailē pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību materiālo aktīvu neto bilances vērtības summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgām iestādēm aktīvus uzrāda, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Materiālie aktīvi šim nolūkam neietver skaidru naudu vai tās ekvivalentus, nemateriālos aktīvus vai finanšu aktīvus.

2.Saraksts ar visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kas iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (2. tabula)

2.1.Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence ir nodokļu jurisdikcijā

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām un pēc juridisko personu nosaukumiem uzskaita visas tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Tomēr, kā vispārīgo norāžu 2. punktā noteikts attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm, tās uzskaita, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Norāda juridisko personu, kura pastāvīgā iestāde tā ir.

2.2.Izveidošanas vai reģistrācijas vietas nodokļu jurisdikcija, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda tās nodokļu jurisdikcijas nosaukumu, saskaņā ar kuras tiesību aktiem Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošā vienība ir izveidota vai reģistrēta, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas.

2.3.Galvenais(-ie) darījumdarbības veids(-i)

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa nosaka Sastāvā esošās vienības galveno(-os) darījumdarbības veidu(-us) attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, atzīmējot vienu vai vairākas attiecīgās rūtiņas.

_____________

ê (ES) 2018/822 1. panta 8. punks un Pielikums

IV PIELIKUMS

PAZĪMES

I daļa.Galvenā ieguvuma tests

Vispārīgās pazīmes A kategorijā un īpašās pazīmes B kategorijā un C kategorijas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, c) un d) apakšpunktā var ņemt vērā tikai tad, ja tās iztur “galvenā ieguvuma testu”.

Minēto testu uzskata par izturētu, ja var noteikt, ka galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem, ko, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, persona pamatoti var sagaidīt izrietam no shēmas, ir iegūt nodokļu priekšrocību.

Saistībā ar pazīmi C kategorijas 1. punktā tas, ka pastāv C kategorijas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, c) vai d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, pats par sevi nevar būt par iemeslu secinājumam, ka shēma iztur galvenā ieguvuma testu.

II daļa.Pazīmju kategorijas

A.Vispārīgās pazīmes, kas ir saistītas ar galvenā ieguvuma testu

1.Shēma, kur attiecīgais nodokļu maksātājs vai shēmas dalībnieks apņemas ievērot konfidencialitātes nosacījumu, saskaņā ar kuru tam var pieprasīt neizpaust citiem starpniekiem vai nodokļu iestādēm to, kā ar šo shēmu var nodrošināt nodokļu priekšrocību.

2.Shēma, kur starpniekam ir tiesības saņemt maksu (vai procentus, atlīdzību par finanšu izmaksām un citiem maksājumiem) par shēmu, un šī maksa ir noteikta atkarībā no:

a)nodokļu priekšrocības apmēra, kas izriet no shēmas; vai

b)tā, vai no shēmas faktiski tiek iegūta kāda nodokļu priekšrocība. Tas ietvertu pienākumu starpniekam daļēji vai pilnībā atlīdzināt maksas, ja paredzētā nodokļu priekšrocība, kas izriet no shēmas, netiek daļēji vai pilnīgi iegūta.

3.Shēma, kas ietver būtībā standartizētu dokumentāciju un/vai struktūru un kas ir pieejama vairāk nekā vienam attiecīgajam nodokļu maksātājam bez nepieciešamības veikt būtiskus pielāgojumus, lai to īstenotu.

B.Īpašas pazīmes, kas ir saistītas ar galvenā ieguvuma testu

1.Shēma, kurā shēmas dalībnieks veic mākslīgas darbības, kas ietver zaudējumus nesoša uzņēmuma iegādi, šāda uzņēmuma galvenās darbības pārtraukšanu un tās zaudējumu izmantošanu nolūkā samazināt tā nodokļu saistības, tostarp, pārvedot minētos zaudējumus uz citu jurisdikciju vai paātrinot minēto zaudējumu izmantošanu.

2.Shēma, kas ietekmē ienākuma pārvēršanu kapitālā, dāvinājumos vai citās ieņēmumu kategorijās, kurām tiek piemērots zemāks nodoklis vai atbrīvojums no nodokļa.

3.Shēma, kas ietver apļveida darījumus, ar kuriem aktīvus pārdod, tos vēlāk atpērkot vai iegādājoties to vietā līdzīgus aktīvus par tādu pašu cenu, proti, izmantojot iestarpinātas struktūras bez citas primāras komerciālas funkcijas vai darījumus, kas kompensē vai aizstāj viens otru vai kam ir citas līdzīgas iezīmes.

C.Īpašas pazīmes, kas saistītas ar pārrobežu darījumiem

1.Shēma, kas ietver atskaitāmus pārrobežu maksājumus, ko veic starp diviem vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)saņēmējs nav rezidents nodokļu vajadzībām nevienā nodokļu jurisdikcijā;

b)lai gan saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām kādā jurisdikcijā, šī jurisdikcija:

i)neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli ar likmi nulles vai gandrīz nulles apmērā; vai

ii)ir iekļauta sarakstā ar trešo valstu jurisdikcijām, kuras dalībvalstis kopīgi vai ESAO satvarā ir novērtējušas kā tādas, kas nesadarbojas;

c)maksājumam tiek piemērots pilnīgs atbrīvojums no nodokļa jurisdikcijā, kurā saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām;

d)maksājumam tiek piemērots preferenciāls nodokļu režīms jurisdikcijā, kurā saņēmējs ir rezidents nodokļu vajadzībām.

2.Atskaitījumi par vienu un to pašu aktīva amortizāciju tiek pieprasīti vairāk nekā vienā jurisdikcijā.

3.Atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz vienu un to pašu ienākuma vai kapitāla posteni tiek pieprasīts vairāk nekā vienā jurisdikcijā.

4.Ir iekļauts darījums vai darījumu kopums, kas ietver aktīvu pārvešanu, ja pastāv būtiska atšķirība starp summu, ko uzskata par maksājamu par aktīviem minētajās iesaistītajās jurisdikcijās.

D.Īpašas pazīmes attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu un faktiskajām īpašumtiesībām

1.Shēma, kas var kavēt ziņošanas pienākumu saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Savienības tiesību aktus, vai jebkādiem ekvivalentiem nolīgumiem par Finanšu Kontu informācijas automātisku apmaiņu, tostarp nolīgumiem ar trešām valstīm, vai kura izmanto apstākli, ka šādu tiesību aktu vai nolīgumu nav. Šādas shēmas ietver vismaz turpmāk uzskaitīto:

a)tāda konta, produkta vai ieguldījuma izmantošana, kurš nav vai neparedz būt Finanšu Konts, bet kuram ir pazīmes, kas ir būtiski līdzīgas Finanšu Konta pazīmēm;

b)Finanšu Kontu vai aktīvu pārvešana uz jurisdikcijām, kurām nav saistoša Finanšu Kontu informācijas automātiska apmaiņa ar attiecīgā nodokļu maksātāja rezidences vietas valsti, vai šādu jurisdikciju izmantošana;

c)ienākuma un kapitāla pārklasificēšana produktos vai maksājumos, uz kuriem Finanšu Kontu informācijas automātiska apmaiņa neattiecas;

d)Finanšu Iestādes vai Finanšu Konta, vai tajos esošo aktīvu pārvešana vai pārvēršana Finanšu Iestādē vai Finanšu Kontā, vai aktīvos, uz kuriem neattiecas ziņošana saistībā ar Finanšu Kontu informācijas automātisko apmaiņu;

e)tādu juridisku vienību, shēmu vai struktūru izmantošana, kuras izskauž vai paredz izskaust ziņošanu par vienu vai vairākiem Konta turētājiem vai Kontrolējošajām personām saskaņā ar Finanšu Kontu informācijas automātisko apmaiņu;

f)shēmas, kuras vājina uzticamības pārbaudes procedūras, ko izmanto Finanšu Iestādes, lai izpildītu savu pienākumu paziņot Finanšu Kontu informāciju, vai kuras izmanto nepilnības šādās procedūrās, tostarp tādu jurisdikciju izmantošana, kurās ir nepietiekami vai vāji nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu izpildes režīmi vai vājas pārredzamības prasības attiecībā uz juridiskām personām vai juridiskiem veidojumiem.

2.Shēma, kas ietver nepārredzamu juridisko vai faktisko īpašumtiesību ķēdi, kurā izmanto personas, juridiskus veidojumus vai struktūras:

a)kas neveic reālu ekonomisku darbību, kura balstītos uz pietiekamu personālu, aprīkojumu, aktīviem un telpām; un

b)kas ir inkorporēti, pārvaldīti, rezidējoši, kontrolēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijā, kas nav rezidences vietas jurisdikcija vienam vai vairākiem tādu aktīvu faktiskajiem īpašniekiem, kuru turētājs ir šādas personas, juridiski veidojumi vai struktūras; un

c)ja šādu personu, juridisku veidojumu vai struktūru faktiskie īpašnieki, kā tie definēti Direktīvā (ES) 2015/849 ir padarīti par neidentificējamiem.

E.Īpašas pazīmes attiecībā uz transfertcenu noteikšanu

1.Shēma, kas ietver vienpusēju vienkāršotu transfertcenu nosacījumu (safe harbour rules) izmantošanu.

2.Shēma, kas ietver grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu pārvešanu. Grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu jēdziens ietver nemateriālus aktīvus vai tiesības uz nemateriāliem aktīviem, kuriem brīdī, kad tos pārved starp saistītiem uzņēmumiem,

a)nepastāv uzticami salīdzināmi aktīvi; un

b)darījumu noslēgšanas brīdī prognozes par nākotnes naudas plūsmām vai gaidāmo ienākumu, kas izriet no pārvestā nemateriālā aktīva, vai pieņēmumi, kurus izmanto nemateriālā aktīva vērtēšanā, ir ļoti nenoteikti, kā rezultātā ir sarežģīti paredzēt to, cik pozitīvs būs nemateriālā aktīva galarezultāts tā pārvešanas brīdī.

3.Shēma, kas ietver funkciju un/vai risku, un/vai aktīvu pārrobežu pārvešanu grupas iekšienē, ja pārvedēja vai pārvedēju paredzētā ikgadējā peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT) trīs gadu laikā pēc pārvešanas ir mazāka nekā 50 % no šā pārvedēja vai pārvedēju paredzētās ikgadējās EBIT, ja pārvešana nebūtu tikusi veikta.

_____________

é 

V PIELIKUMS

Part A

Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu
(minēti 35. pantā)

Part B

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas datumi

(minēti 35. pantā)

_____________

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

_____________

(1)    Lūdzu, norādiet Sastāvā esošās vienības darbības veidu iedaļā “Papildu informācija”.