EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.2.2019

COM(2019) 151 final

2019/0056(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikts, ka dalībvalstīm sava ekonomikas politika un nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava rīcība šajā sakarā jākoordinē Padomē. Tajā noteikts, ka Padomei jāpieņem nodarbinātības pamatnostādnes (148. pants), un precīzāk norādīts, ka tām jābūt saskaņotām ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (121. pants).

Lai gan ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu spēkā esība neaprobežojas ar kādu konkrētu laikposmu, nodarbinātības pamatnostādnes jāizstrādā katru gadu. Tās pirmo reizi kā integrēts kopums tika pieņemtas 2010. gadā, tādējādi atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020”. 2018. gadā tās tika saskaņotas ar principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī pieņēma ar mērķi valstu līmenī virzīt reformas un panākt, lai tas rādītu virzienu konverģences atjaunošanai visā Eiropā.

Nodarbinātības pamatnostādnes kopā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm ir izklāstītas Padomes lēmumā par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (Integrēto pamatnostādņu II daļa) un sniedz juridisko pamatu konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.

Nodarbinātības politikas pamatnostādnēs izvirzītie vispārējie mērķi un prioritātes joprojām ir spēkā. Pamatojoties uz LESD 148. panta 2. punktu, nodarbinātības pamatnostādņu derīgums 2019. gadam ir jāapstiprina ar Padomes lēmumu, ko pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Nodarbinātības komiteju. Nodarbinātības pamatnostādnes tika pieņemtas 2018. gada 16. jūlijā ar mērķi koncentrēties uz politikas īstenošanu.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Nepiemēro.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.

2019/0056 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 148. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 1 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu 4 ,

tā kā:

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzītos mērķus panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā un jo sevišķi jāatbalsta kvalificēts, apmācīts un pielāgoties spējīgs darbaspēks, kā arī jāveicina tāds darba tirgus, kas reaģē uz pārmaiņām ekonomikā.

2)Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās, makroekonomiskās un strukturālās politikas jomās. Pašreizējās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no šiem instrumentiem, kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas izklāstītas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 5 , veido Integrētās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Tajās, ņemot vērā dalībvalstu savstarpējo atkarību, jānosaka, kā dalībvalstīs un Savienībā šī politika īstenojama. Koordinēto Eiropas un valstu politikas un reformu rezultātā būtu jānonāk pie atbilstoša vispārēju ekonomikas un sociālās politikas risinājumu kopuma, kam savukārt būtu jārada tieša pozitīva ietekme.

3)Eiropas pusgads dažādus instrumentus apvieno visaptverošā satvarā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai, un tā mērķis ir sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, tostarp mērķus, kas attiecas uz nodarbinātības, izglītības un nabadzības mazināšanu un ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/707/ES 6 . Sekmējot politikas mērķus stimulēt investīcijas, veikt strukturālas reformas un nodrošināt atbildīgu fiskālo politiku, Eiropas pusgads kopš 2015. gada ir ticis pastāvīgi stiprināts un optimizēts. Īpaši stiprināta ir tā nodarbinātības un sociālā ievirze, un tika padziļināts dialogs ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

4)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī parakstīja Iestāžu kopīgu proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā izklāstīti divdesmit principi un tiesības, kas atbalstīs labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmas. Pīlārs veido pamatprincipu kopumu, kas palīdzēs pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, veicinās reformas valstu līmenī un rādīs virzienu konverģences atjaunošanai visā Eiropā.

5) Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu Padomes sagatavotiem konkrētām dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem. Dalībvalstīm būtu visaptveroši jāizmanto Eiropas Sociālais fonds un citi Savienības fondi nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanā. Lai gan Integrētās pamatnostādnes ir paredzētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbā cieši iesaistot arī valstu parlamentus, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

6)Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar attiecīgām Līgumos paredzētām pilnvarām būtu jāpārrauga, kā attiecīgā politika, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, tiek īstenota. Šīm komitejām un citām ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā iesaistītajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām būtu cieši jāsadarbojas. Būtu jāuztur politikas dialogs starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

7)Ir notikusi apspriešanās ar Sociālās aizsardzības komiteju.

8)Lai koncentrētos uz nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu, 2018. gadā pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm būtu jāpaliek nemainīgām. Ņemot vērā darba tirgu norišu un sociālās situācijas izvērtējumu kopš nodarbinātības pamatnostādņu pieņemšanas 2018. gadā, to atjaunināšana nav vajadzīga. Iemesli to pieņemšanai 2018. gadā arvien ir spēkā, tāpēc šīm pamatnostādnēm būtu jāpaliek spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kā izklāstīts Lēmuma (ES) 2018/1215 7 pielikumā, 2019. gadā paliek spēkā, un dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā un reformu programmā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    OV C , , . lpp.

(2)    OV C , , . lpp.

(3)    OV C , , . lpp.

(4)    OV C , , . lpp.

(5)    Padomes 2015. gada 14. jūlija Ieteikums (ES) 2015/1184 par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai (OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp.).

(6)    Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).

(7)    Padomes 2018. gada 16. jūlija Lēmums (ES) 2018/1215 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.).