Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018PC0366

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013

COM/2018/366 final - 2018/0190 (COD)

Briselē,30.5.2018

COM(2018) 366 final

2018/0190(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2018) 274 final}
{SWD(2018) 290 final}
{SWD(2018) 291 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojums un mērķi

Eiropas bagātais kultūras mantojums un dinamiskās kultūras un radošās industrijas ir daļa no Eiropas identitātes. Kultūra un kultūras izpausmes spēcīgi parādās Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē un var sekmēt labbūtību, aktīvu pilsoniskumu, kopīgas vērtības, sociālo iekļaušanu un kultūru dialoga un brīvas, plurālistiskas un daudzveidīgas plašsaziņas līdzekļu vides veidošanu. Kultūras un radošās industrijas pilnā mērā veicina Savienības ekonomisko attīstību, darbvietu radīšanu un izaugsmi, un līdz ar to tās ir svarīgas Eiropas nākotnei.

Šīs nozares arī spēj veidot mūsu ieceres un attiecības ar citiem un ar pasauli, kā arī vietas un ainavas, kur dzīvojam, vai dzīvesveidu, ko piekopjam. Tās sekmē Eiropas izcilību pasaules līmenī, tādējādi stiprinot Savienības vispasaules pozīcijas.

Daudzus gadus kultūrai un audiovizuālajai nozarei ir sniegts Eiropas atbalsts ar dažādām finansēšanas programmām. Programma “Radošā Eiropa” 2014.–2020. gadam ir vienreizīga platforma koordinētam un konstruktīvam šo nozaru atbalstam visā Eiropā. Šis priekšlikums balstās uz šo pieredzi un paredz turpināt un nostiprināt elementus, kas dod labus rezultātus, tostarp ar lielāku budžetu, kas parāda Eiropas Savienības uzticību šīm nozarēm un atzīst to būtisko lomu mūsu Savienībā. Ar daudzajām darbībām un projektiem, kas jaunajā programmā tiks finansēti, šis priekšlikums būtiski nostiprinās Eiropas kultūras un radošās industrijas un ļaus tām pilnībā izmantot savu ekonomisko, sociālo un starptautisko potenciālu.

Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā ir teikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un ka cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šajā sakarā Komisijas Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni apliecināts, ka “no ES budžeta šie mērķi tiek atbalstīti, sadarbojoties ar valstu budžetiem un papildinot citus centienus Eiropas un valstu līmenī”.

Lai veicinātu audiovizuālās nozares konkurētspēju un kultūru un valodu daudzveidību, ES ir izmantojusi vairākus instrumentus, kombinējot tiesību aktus, politikas atbalstu un finansējumu. Digitālā vienotā stratēģija Eiropai prasa modernizēt tiesisko regulējumu, kas savukārt prasa pielāgot ES finansiālo atbalstu audiovizuālajai rūpniecībai, lai ņemtu vērā jaunās tirgus tendences, izmaiņas patērētāju uzvedībā un lineāro un nelineāro pakalpojumu pieaugošo konverģenci.

Tomēr kultūras un radošās industrijas ir vairāku izaicinājumu priekšā.

Pirmkārt, kultūras un radošajām industrijām Eiropā ir jāiztur palielināta konkurence no jaunu un spēcīgu globālo spēlētāju puses, tādu kā meklētājprogrammas un sociālās tīmekļa platformas. Līdz ar to ir radusies vajadzība izstrādāt jaunus darījumdarbības modeļus un realizēt izaugsmes potenciālu, izmantojot digitālo tehnoloģiju priekšrocības, lai spētu konkurēt pasaules tirgū.

Otrkārt, digitālā pārveide izraisa izmaiņas paradigmā, spēcīgi ietekmējot to, kā kultūras preces tiek radītas, pārvaldītas, izplatītas, izmantotas, novērtētas naudas izteiksmē un kā tām piekļūst, kā dēļ mainās tās vērtības, kas dominēja analogajā laikmetā. Digitalizācija ir atvieglojusi kultūras un radošā satura un pakalpojumu izplatīšanu, taču arī saasinājusi pasaules mēroga konkurenci satura piedāvāšanā aiz robežām.

Treškārt, kultūras un radošo darbu tirgus ir ļoti sadrumstalots galvenokārt Eiropas kultūru un valodu daudzveidības dēļ, kā rezultātā kultūras un radošās industrijas būtībā ir sadalītas pa valstīm un valodām, un tāpēc tām nav kritiskās masas. Šī daudzveidība ir daļa no Eiropas kultūras bagātības.

Tajā pašā laikā darbu aprite starp valstīm joprojām ir ierobežota. Tāpēc ir svarīgi stimulēt darbu apriti un kopražojumus starp valstīm un izstrādāt efektīvākus risinājumus auditorijas sasniegšanai aiz robežām.

Ceturtkārt, arvien lielākas bažas raisa tirgus koncentrācija. Dažās kultūras un radošajās jomās parādās tendence, ka liela pasaules tirgus daļa ir nedaudzu lielāko tirgus dalībnieku rokās.

Piektkārt, Eiropas audiovizuālā rūpniecība ir starptautiski atzīta, bet nav pietiekami konkurētspējīga digitālajā vienotajā tirgū. 80 % Eiropas filmu ir nacionāli ražojumi, bet kopražojumi aprit labāk nekā nacionālas filmas. Dažās valstīs audiovizuālajiem profesionāļiem jāstiprina spēja darboties.

Visbeidzot, pastiprinās tāda parādība kā dezinformācija. Satura nozares, jo īpaši ziņu mediju nozare, ir pašā karstākajā cīņā par to, lai saglabātu veselīgas demokrātiskas diskusijas kultūru. Mākslinieciskajai brīvībai un daudzveidībai un brīvai plašsaziņas līdzekļu videi ir vislielākā nozīme atšķirīgu viedokļu un perspektīvu paušanā. Šī brīvība veicina plurālistisku sabiedrību, kurā iedzīvotāji var izdarīt apzinātu izvēli, arī politiskajās vēlēšanās.

Šiem starpvalstu dabas izaicinājumiem ir vajadzīga mērķorientēta Eiropas pieeja, lai optimāli palielinātu nozaru darbvietu radīšanas, izaugsmes un sociālās iekļaušanas potenciālu, arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošo un visgrūtāk sasniedzamo iedzīvotāju grupām. Tie ir kopīgi visām ES dalībvalstīm, un tiem ir pārrobežu dimensija. Lai gan pasākumi valstu līmenī ir svarīgi, dalībvalstis vienas pašas nespēj pilnībā atrisināt šos jautājumus.

Šīs iniciatīvas mērķis ir izmantot programmas “Radošā Eiropa” labos rezultātus un palielināt centienus, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz nesenām politiskajām pārmaiņām. Ar jauno programmu “Radošā Eiropa” ir iecerēts piedāvāt iespējas pakalpojumu sniedzējiem attīstīt tehnoloģiski un mākslinieciski inovatīvas Eiropas pārrobežu iniciatīvas, kas gādā par Eiropas darbu apmaiņu, kopradīšanu, kopražošanu un izplatīšanu un lai tie būtu pieejami plašai un daudzveidīgai auditorijai. Tā pastiprinās jaunu darījumdarbības modeļu izmēģināšanu, ļaujot radītājiem radīšanā un auditorijas piesaistīšanā visderīgāk likt lietā digitālās tehnoloģijas.

Jaunā programma atbalstīs pārrobežu partnerības un tīklus, kā arī jaunus sadarbības modeļus, lai palielinātu Eiropas kultūras un radošo industriju jaudu un tās spētu izturēt arvien sīvāku konkurenci starptautiskos tirgos. Tas nostiprinās Eiropas dalībnieku pozīcijas Eiropas un pasaules tirgos, piemēram, atbalstot viņu starptautisko klātbūtni, tirgvedību un zīmolvedību. Programma ieguldīs mākslinieku un industrijas profesionāļu radošās spējas, dodot viņiem iespēju sadarboties pāri robežām. Tā atbalstīs iniciatīvas, kas ļauj lielākam skaitam cilvēku līdzdarboties kultūrā un tādējādi sekmē sociāli iekļaujošāku sabiedrību.

Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva sniegs turpmākas iespējas Eiropas darbu popularizēšanai, bet ir vajadzīgi papildu atbalsta pasākumi, lai palīdzētu nenacionālos Eiropas darbus darīt plašāk pieejamus Eiropā un citur pasaulē. Ar jauno programmu tiks risināti jautājumi, ar kuriem audiovizuālā nozare saskaras, tostarp digitālā pārveide, veicinot sadarbību visā vērtības veidošanas ķēdē – no pirmajiem ražošanas posmiem līdz izplatīšanai un demonstrēšanai. Tā īpaši atbalstīs projektus ar augstu aprites potenciālu un globālu pieeju tirgum, kā arī piekļuvi saturam visās platformās.

Jaunā programma arī atbalstīs darbības, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas ziņu mediju nozari, žurnālistikas brīvību, daudzveidību un žurnālistikas satura plurālismu, kā arī kritisku pieeju plašsaziņas līdzekļu saturam, pateicoties medijpratībai.

Šis priekšlikums paredz piemērošanas datumu no 2021. gada 1. janvāra, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai, ņemot vērā, ka Eiropadome 2017. gada 29. martā saņēmusi Apvienotās Karalistes paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva palīdz realizēt vērienīgo ieceri, ko 27 dalībvalstis un ES iestādes izpauda Romā 2017. gada martā, proti, veidot Savienību, “kurā iedzīvotājiem ir jaunas iespējas kultūras un sociālās attīstības un ekonomiskās izaugsmes jomā [..]; Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē
kultūru daudzveidību” 1 . Šī iecere tika apstiprināta 2017. gada novembrī Gēteborgā notikušajā vadītāju samitā un 2017. gada decembrī Eiropadomē, kur 2018. gads – Eiropas Kultūras mantojuma gads 2 – tika uzsvērts kā galvenā iespēja vairot izpratni par to, cik svarīga sociālajā un ekonomiskajā ziņā ir kultūra un tās mantojums.

Tā saskan ar paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” 3 , kur Komisija minēja, ka “visu dalībvalstu kopīgajās interesēs ir pilnībā izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu nodarbinātības, ekonomiskās izaugsmes, sociālā taisnīguma, aktīva pilsoniskuma veicināšanā un kā līdzekli, lai pieredzētu Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā”.

Šī iniciatīva saskan ar Komisijas 2018. gada paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” 4 , ar EĀDD un Komisijas kopīgo paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” 5 un ar Komisijas 2014. gada paziņojumu “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” 6 , kuros visos ir aicinājums stiprināt kultūras lomu mūsu Savienības turpmākajā sociālajā, ekonomiskajā un starptautiskajā attīstībā.

Iniciatīva saskan ar Komisijas 2018. gada paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” 7 , jo īpaši ar tā vispārējo mērķi veicināt “informācijas daudzveidību, lai iedzīvotājiem dotu iespēju pieņemt apzinātus lēmumus, pamatojoties uz kritisku domāšanu, atbalstot augstas kvalitātes žurnālistiku, medijpratību un attiecības līdzsvarošanu starp informācijas sagatavotājiem un izplatītājiem”.

Visbeidzot, iniciatīvā ir ņemta vērā atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija, kas pieņemta 2017. gada septembrī 8 , kas izceļ vajadzību modernizēt Eiropas rūpniecību atbilstoši digitālajam laikmetam, atbalstot inovāciju un radošumu, atbalstot prasmju attīstīšanu, nodrošinot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un palielinot dinamisku mazo un vidējo uzņēmumu jaudu.

Kas attiecas tieši uz audiovizuālo nozari, atzars “MEDIA” papildinās ES digitālā vienotā tirgus politiku. Šī politika jo īpaši ietver priekšlikumus modernizēt autortiesību regulējumu, kā arī pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Tie nostiprinās Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju finansēt, ražot un izplatīt darbus, kas var būt pietiekami redzami dažādajos pieejamajos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo) un ir interesanti publikai aizvien atvērtākā un konkurējošākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm, arī uz to, ka salīdzinājumā ar nacionālajām raidorganizācijām, kas tradicionāli iegulda Eiropas darbu ražošanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas.

Komisijas priekšlikumā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai ir noteikts daudz vērienīgāks uzdevums attiecībā uz klimata jautājumu iekļaušanu visās ES programmās, klimata mērķu sasniegšanai kopumā paredzot atvēlēt 25 % no ES izdevumiem. Šīs programmas devumam minētā vispārējā mērķa sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu atbilstīgā iedalījuma līmenī, tai skaitā izmantojot vairākas precīzas metodikas, kur tādas būs pieejamas. Komisija turpinās katru gadu sniegt informāciju saistību apropriāciju izteiksmē, izstrādājot gada budžeta projektu.

Lai atbalstītu to, ka tiek pilnībā izmantots programmas potenciāls klimata mērķu sasniegšanā, Komisija centīsies noteikt attiecīgās darbības visā Programmas sagatavošanas, īstenošanas, pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā.

Programma veicinās dzimumu līdztiesību un palīdzēs panākt, lai kultūras un radošajās industrijās darbotos samērīgāks skaits sieviešu un vīriešu.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām un programmām

Programma saskanēs ar citiem Savienības instrumentiem un tos papildinās, jo īpaši programmu “Erasmus+”, fondus, uz kuriem attiecas Regula (...) [Kopīgo noteikumu regula], tostarp Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondu, programmu “Apvārsnis Eiropa”, kā arī ārējās finansēšanas instrumentiem. Pamatojoties uz Līguma noteikumu par integrēto pieeju un uz jauno politisko pieeju, kuras pamatā ir kultūras krustmijas, kā izklāstīts jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai, programmas mērķis ir attīstīt sinerģiju ar šādām politikas jomām.

(1)Sinerģija ar izglītības un jaunatnes politiku

Nākamā programma “Erasmus” būs nozīmīgs papildinājums programmai “Radošā Eiropa”. Programmā “Erasmus+” atbalstītā sadarbība starp iestādēm un organizācijām, kuras darbojas izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, palīdzēs cilvēkiem apgūt zināšanas, iegūt prasmes un kompetenci, kas vajadzīgas, lai risinātu sociālos un ekonomiskos jautājumus, kā arī lai viņi spētu piepildīt savu inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši digitālajā ekonomikā. Būtiska saikne starp abām programmām būs darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu nostiprināšanu izglītībā un atsevišķu galveno prasmju pastiprināšanu. Turklāt Eiropas Solidaritātes korpusā būs lielākas iespējas piesaistīt jaunus cilvēkus, kuri vēlas atjaunot vai saglabāt kultūras mantojuma vietas.

(2)Sinerģija ar programmu “Tiesības un vērtības

Programmai “Radošā Eiropa” ir ciešas saites ar programmu “Tiesības un vērtības” (jo īpaši plašsaziņas līdzekļu plurālisma, Eiropas identitātes, vērtību un kultūras mantojuma jomā), kas ļaus iedzīvotājiem būt patstāvīgiem, jo tiks veicinātas un aizsargātas tiesības, vērtības un vienlīdzība, kā arī līdzdalības iespēju radīšana un vēsturiskā piemiņa.

(3)Sinerģija ar nodarbinātības un sociālo politiku

Nākamais Eiropas Sociālais fonds Plus būs būtisks elements kopā “Ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās”. Tas sniegs atbalstu iedzīvotājiem, ieguldot cilvēkkapitālā, atbalstot (jauniešu) nodarbinātību, sociālo inovāciju, digitālo pamatprasmju apgūšanu un migrantu integrāciju un atbalstot vistrūcīgākos (sociālā iekļaušana). To mērķi ir cieši saistīti ar programmas “Radošā Eiropa” mērķiem. Kultūru un valodu daudzveidība – ko programma “Radošā Eiropa” tiecas stiprināt, piemēram, uzlabojot Eiropas kultūras un audiovizuālo darbu apriti pāri robežām, – ir svarīgi iekļaujošas sabiedrības aspekti, jo veicina kultūru dialogu. Turklāt, stiprinot kultūras un radošo industriju konkurētspēju, programma palīdz šajās industrijās radīt darbvietas.

(4)Sinerģija ar reģionālo, pilsētvides un lauku attīstības politiku

ES reģionālā, pilsētvides un lauku attīstības politikai ir svarīgs instruments, kas sekmē kultūras mantojuma atjaunošanu un atbalsta kultūras un radošās industrijas. Tiks nodrošināta potenciālā sinerģija, lai stiprinātu šo instrumentu un programmas “Radošā Eiropa” savstarpējo papildināmību, kas var atbalstīt mācīšanos no līdzbiedriem par nozīmīgiem ilgtermiņa kultūras ieguldījumu plāniem radošajām industrijām, tūrismam, sociālajai iekļaušanai, kultūras mantojuma atjaunošanai, pamatojoties uz kultūras mantojuma atjaunošanas kvalitātes standartiem, un palielināt to ieguldījumu kultūras projektu reģionālās un pilsētu attīstības un finansiālās pašpietiekamības mērķu sasniegšanā.

(5)Sinerģija ar Vienoto tirgu

Programma “Radošā Eiropa” papildinās no nākamās Vienotā tirgus programmas finansētās darbības, kurā ir aplūkoti aspekti, kas saistīti ar iespēju nodrošināšanu cilvēkiem un radošo talantu attīstīšanu attiecīgajās nozarēs. Sinerģiju var atrast arī ar tūrismu, jo tam ir kultūras dimensija un to var uzskatīt par iespēju uzlabot cilvēku savstarpējo sapratni. Programma “Radošā Eiropa” piemērotos gadījumos savu iesaistīšanos orientēs uz dažu radošo industriju (piemēram, dizaina un modes) radošuma un kultūras aspektiem, koncentrējoties uz prasmju veicināšanu vai attīstīšanu, pārrobežu sadarbību un mobilitāti. Papildināmība tiks arī nodrošināta ar darbībām, kas atbalsta tūrisma nozari.

(6)Sinerģija ar programmu Digitālā nozare

Programmā “Digitālā Eiropa” divi vadošie projekti nodrošinās, ka turpinās ar #Digital4Culture stratēģiju saistītās izvēršanas darbības. Vadošais projekts, kas attiecas uz kultūras mantojuma nozares digitālo pārveidi, turpinās atbalstīt Eiropas iniciatīvu, kas sākta 2018. – Eiropas Kultūras mantojuma – gadā. Tai programmas daļai, kas koncentrējas uz digitālajām prasmēm, ir sinerģija ar tādiem jautājumiem kā medijpratība un kino izglītība.

(7)Sinerģija ar ES pētniecības un inovācijas programmu

Apvienojot resursus, lai izmantotu jaunākās tehnoloģijas un veicinātu jaunas zinātniskās pieejas, var ievērojami uzlabot kultūras mantojuma saprašanu, saglabāšanu un izplatīšanu (arī kultūras un radošajās industrijās kopumā). Būs jāpastiprina potenciālā sinerģija, lai uzlabotu šo instrumentu un programmas “Radošā Eiropa” savstarpējo papildināmību un kultūras un radošās industrijas varētu pilnā mērā izmantot Eiropas pētniecības rezultātus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” kopa “Iekļaujoša, noturīga un droša sabiedrība” ietver atbalstu pētniecības un inovācijas pasākumiem, kuru mērķis ir izstrādāt IKT tehnoloģijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācijai un saglabāšanai.

Kopa “Digitālā industrija” ar nākamās paaudzes internetu saistīto iesaistīšanās pasākumu ietvaros paredz pētniecības pasākumus, kas cieši saistīti ar kultūras un radošajām nozarēm, piemēram, paplašinātā realitāte/virtuālā realitāte, “iegremdējošā” vide, cilvēka–datora saskarnes, jauni (sociālie) plašsaziņas līdzekļi. Paredzēts arī turpināt censties panākt krustmijas starp radošajām industrijām, jo īpaši mākslu, un inovāciju rūpniecībā un sabiedrībā, izmantojot programmu “S+T+ARTS”.

(8)Sinerģija ar ārējās darbības politikas jomām

Programma “Radošā Eiropa” un starptautiskās sadarbības darbības, kas tiek finansētas no Savienības ārējām programmām, būs savstarpēji papildinošas.

Atzarā “KULTŪRA” iecerēts pārbaudīt ēnošanas shēmas un citas apmaiņas iniciatīvas ar trešām valstīm saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu vai lai trešām valstīm ierobežotā mērā atvērtu tīklu un platformu shēmas vai ļautu piedalīties konkursos par ES kultūras balvām; iecerēts izstrādāt stimulus, lai veicinātu partneru iekļaušanu no trešām valstīm projektos, kuru vadībā ir organizācijas no ES, un atbalstīt reklāmas darbu stratēģiski svarīgos tirgos un festivālus ārpus ES dalībvalstīm, kuriem pašreiz konkrēts budžets nav iedalīts.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Iniciatīvas pamatā būs LESD 167. un 173. pants. LESD 167. pants nosaka Savienības kompetence kultūras jomā un aicina Eiropas Savienību rīkoties, lai veicinātu dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam, un lai vajadzības gadījumā atbalstītu un papildinātu dalībvalstu rīcību minētajā pantā norādītajās jomās. LESD 173. pants nosaka, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai, tostarp rīkojoties, lai veicinātu tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu attīstībai.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Galveno ES pievienoto vērtību rada programmas spēcīgā transnacionālā dimensija, kā tas jau ir pierādījies 2014.–2020. gada programmā “Radošā Eiropa”. Starpposma novērtējums parāda, ka minētās programmas mērķi un prioritātes kopumā ir bijuši saskaņoti un komplementāri valstu politikas un programmu mērķiem un prioritātēm, līdz ar to ievērojot subsidiaritātes principu.

Pirmām kārtām programmas “Radošā Eiropa” daudzpusējais transnacionālais raksturs rada īpašas iespējas, ko reti kad piedāvā valsts finansējums, kurš parasti koncentrējas uz vietējām darbībām un mazākā mērā uz divpusēju transnacionālo sadarbību. Ieinteresētās personas un saņēmēji augsti vērtē šo koncentrēšanos uz daudzpusējo transnacionālo aspektu kā vienreizīgu programmas “Radošā Eiropa” elementu. Ir vēl tikai daži citi starptautiski fondi, kas tādu transnacionālo sadarbību kultūras un radošajās industrijās vispār atbalsta, tomēr ievērojami mazākā apjomā.

Programmas ES pievienotās vērtības elementi ir šādi:

·tādu kultūras un radošo darbu, jo īpaši audiovizuālo darbu, pārrobežu aprite, kuri sasniedz jo lielāku un daudzveidīgāku auditoriju gan Savienībā, gan ārpus tās un atspoguļo Eiropas daudzveidību;

·apjomradīti ietaupījumi un kritiskā masa, ko ES atbalsts var palīdzēt panākt, kam savukārt ir sviras efekts uz papildu finansējumu; ietekme uz programmas labumu guvēju reputāciju vairo partneru un finanšu starpnieku potenciālo interesi par un uzticību atbalstītajiem projektiem, atvieglojot piekļuvi papildu finansējumam; Eiropas tīklu un pārrobežu partnerību veidošanās, kas ir programmas “Radošā Eiropa” galvenais un visspēcīgākais struktūrelements un uzlabo pakalpojumu sniedzēju vispārējo spēju;

·transnacionāli tīkli arī palielina spējas kultūras un radošo nozaru pakalpojumu sniedzējiem vispār un it īpaši tiem, kuri darbojas nozares nišās un dalībvalstīs, kurās šīs spējas nav tik attīstītas;

·Uz rezultātu orientēta kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju pārrobežu mobilitāte palīdz pilnveidot prasmes un pastiprina šo industriju jaudu;

·risku ierobežošana kultūras un radošajām organizācijām, kas tām ļauj iesaistīties projektos, kuriem ir Eiropas dimensija, tādējādi veicinot to vispārējo ekonomisko potenciālu;

·programmā liela nozīme ir sabiedrībai; atbalstot kultūru un valodu daudzveidību, māksliniecisko un radošo brīvību, kā arī brīvas, plurālistiskas un daudzveidīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, tā veicina Eiropas sociālo labklājību un kopēju Eiropas identitāti;

·Valsts līmeņa kino atbalsta programmas galvenokārt atbalsta darbu ražošanu, savukārt ES atbalsts lielākoties skar augšupējas darbības (apmācība, attīstība) un lejupējas darbības (izplatīšana, popularizēšana, demonstrēšana), lai nodrošinātu, ka notiek labāka Eiropas darbu aprite pāri robežām; Tādējādi tas papildina audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvo apriti, kas pastiprināta ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā ir paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai Eiropas līmenī, un šim nolūkam vajadzīgie pasākumi.

Instrumenta izvēle

Jaunā programma “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam balstās uz pašreizējo programmu “Radošā Eiropa” (2014–2020), kur vienotā satvarā tika apvienotas divas atsevišķas apakšprogrammas (“MEDIA” un “Kultūra”). Tādējādi tiek ņemts vērā dažādo nozaru specifiskais raksturs, to atšķirīgās mērķgrupas un īpašās vajadzības. Tas jo īpaši attiecas uz iespējām, ko sniegs kopējs, starpnozaru atzars, kurš koncentrēsies uz inovāciju un eksperimentālām darbībām.

Saglabājot šo labi iesakņojušos programmas “Radošā Eiropa” zīmolu, tostarp MEDIA zīmolu, būs vieglāk nodrošināt pastāvīgu iesaisti un ES atbalsta redzamību.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Eiropas Komisija 2016. gadā pasūtīja programmas “Radošā Eiropa” starpposma izvērtējumu un trīs iepriekšējo programmu “Kultūra”, “MEDIA 2007” un “MEDIA Mundusex post izvērtējumu, un tie tika paveikti laikā no 2016. gada maija līdz 2017. gada augustam. Programmas “Radošā Eiropa” un iepriekšējo programmu izvērtēšanai bija šādi mērķi:

·novērtēt programmas “Radošā Eiropa” un iepriekšējo programmu relevantumu, saskaņotību, efektivitāti, lietderīgumu, ilgtspēju un ES pievienoto vērtību (turpmāk “vērtēšanas kritēriji”);

·novērtēt programmas “Radošā Eiropa” ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, jaunajās Komisijas prioritātēs un nozares stratēģijās;

·novērtēt iepriekšējo programmu ilgtermiņa rezultātus un ietekmi.

Izvērtēšanā bija redzams, ka programma “Radošā Eiropa” atbilst kultūras un radošo industriju pašreizējām un jaunajām vajadzībām. Ar pietiekamu programmas atbalstu saņēmēji no Eiropas kultūras un radošajām industrijām var reaģēt uz digitālo pārveidi un kultūras daudzveidības garā savus darbus izrādīt starptautiski, jo īpaši ieviešot jauninājumus un izstrādājot jaunus darījumdarbības modeļus, kas palielina to konkurētspēju.

Programma “Radošā Eiropa” arī lielā mērā saskan ar citām ES prioritātēm, finansēšanas un atbalsta mehānismiem, kas attiecas uz kultūras un radošajām industrijām, tostarp ar konkrēto nozaru iespējām un vispārēju finansiālu, uzņēmējdarbības un ekonomisku atbalstu MVU.

Tika konstatēts, ka programma “Radošā Eiropa” izpilda arī stratēģiskās ES prioritātes: programma ievērojami palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķi un īstenot pašreizējās Komisijas prioritātes, proti, stimulēt ieguldīšanu ar mērķi radīt darbvietas un veidot dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu ar pastiprinātu rūpniecisko bāzi, un arī nozaru stratēģijas ES līmenī, piemēram, digitālā vienotā tirgus mērķus.

Izvērtēšanas secinājums bija tāds, ka, ņemot vērā kultūras un radošo industriju lielumu un plašo diapazonu un izvērtēto programmu aptvertās ģeogrāfiskās teritorijas, programmas “Radošā Eiropa” un tās iepriekšējo programmu budžets nebija pietiekami liels, lai radītu lielu Eiropas mēroga un/vai nozares līmeņa ietekmi.

Izvērtēšanā arī atklājās, ka apakšprogramma “MEDIA” ir efektīvi sekmējusi iekšējā tirgus padziļināšanu. Tajā pašā laikā apakšprogramma “MEDIA” gadu gaitā ir augusi, bet tās budžets nav audzis atbilstoši. Līdz ar to finansējums ir pārāk plāni izkliedēts starp daudzajām prioritātēm, vājinot tā potenciālo ietekmi.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Atklātā sabiedriskā apspriešana par ES fondiem vērtību un mobilitātes jomā

Sabiedriskā apspriešana par ES fondiem vērtību un mobilitātes jomā tika rīkota ar mērķi apkopot visu ieinteresēto personu viedokli par to, kā vislabāk izlietot katru ES budžeta eiro. Šīs apspriešanas notika, izvērtējot pašreizējās ES finanšu programmas vairākās politikas jomās, tostarp pašreizējos darbības rezultātus un nākotnes uzdevumus.

Šie ir daži no galvenajiem rezultātiem.

(1)Pēc respondentu domām, svarīgi kopēji politiskie uzdevumi, kas jārisina minētajās programmās, ir “Eiropas identitātes un kopīgo vērtību veicināšana” un “tiesību un vienlīdzības veicināšana”. Programmā “Radošā Eiropa” ekonomisko problēmu risināšana un kultūras daudzveidība ir svarīgāka nekā “sociālās iekļaušanas un taisnīguma veicināšana”.

(2)Puse vai vairāk respondentu uzskata, ka šos jautājumus pilnībā vai diezgan labi atrisina tādas stratēģijas kā “inovācijas atbalstīšana”, “Eiropas kultūru daudzveidības un kultūras mantojuma veicināšana”, “Eiropas identitātes un kopīgo vērtību veicināšana”. Turklāt 52 % respondentu 9 , kam ir pieredze ar programmu “Radošā Eiropa”, uzskata, ka šos jautājumus pilnībā vai diezgan labi atrisina politika, kas atbalsta Eiropas kultūras un radošo industriju konkurētspēju.

(3)Ap 80 % respondentu, kam ir līdzīga pieredze ar iepriekšminētajām ES programmām, piekrīt, ka šīs programmas lielā vai diezgan lielā mērā dod pievienoto vērtību tam, ko dalībvalstis varētu sasniegt valsts, reģionu un/vai vietējā līmenī.

(4)Respondentu norādītie lielākie šķēršļi, kas varētu traucēt pašreizējām programmām/fondiem sasniegt to mērķus, ir ļoti līdzīgi neatkarīgi no attiecīgās programmas: “nespēja apmierināt pieprasījumu budžeta līdzekļu trūkuma dēļ programmās”; “nepietiekamu atbalstu maza mēroga ieinteresētajām personām”, “atbalsta trūkumu pirmreizējiem pieteikuma iesniedzējiem”.

(5)Respondenti, kuriem ir kaut kāda pieredze ar vienu vai vairākām ES programmām, ir piekrituši tam, ka svarīgākie soļi administratīvo procedūru vienkāršošanā un saņēmēju administratīvā sloga mazināšanā ir vienkāršot pieteikuma veidlapu izmantošanu, atvieglot strukturētu sadarbības tīklu un partnerību veidošanu un uzlabot koordināciju starp dažādām programmām/fondiem.

Citas atklātas sabiedriskās apspriešanas

No 2017. gada 23. aprīļa līdz 24. aprīlim programmas “Radošā Eiropa” starpposma izvērtēšanas ietvaros notika atklāta sabiedriskā apspriešana. Tā ietvēra uz nākotni orientētus jautājumus par iespējamu programmu, kas pēc 2020. gada nomainītu programmu “Radošā Eiropa”. Attiecībā uz programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammām “Kultūra” un “MEDIA”, attiecīgi 90 % un 80 % respondentu teica, ka lielākā daļa prioritāšu joprojām bija būtiskas vai ārkārtīgi būtiskas un vairāk nekā puse piekrita, ka apakšprogrammas “Kultūra” sniegtais atbalsts pilnīgi vai daļēji papildina valsts, ES vai starptautisku finansējumu. Vissvarīgākās iespējas, ko aptaujas respondenti minēja, cita starpā ir kopīgas kultūras vērtības, atbalsts kultūras izglītībai, kultūru daudzveidības veicināšana, atbalsts kultūras internacionalizēšanai un kultūras nozīmes veicināšana sabiedrībā.

Neatkarīgu ekspertu atzinums

Papildus sabiedriskās apspriešanas rezultātiem Komisija ir ņēmusi vērā pašreizējās programmas “Radošā Eiropa” 2017.–2018. gadā veiktās starpposma izvērtēšanas rezultātus, dažādu ieinteresēto personu atsauksmes, jo īpaši Eiropas Kino foruma 10 kontekstā, un virkni mūzikas jomas ieinteresēto personu tematiskās sanāksmes, neatkarīgu pētījumu konstatējumus, kā arī ar atvērto koordinācijas metodi iegūtos dalībvalstu ekspertu ieteikumus par kultūru un par Eiropas filmu apriti un strukturēto dialogu ar nozari laikā no 2014. līdz 2018. gadam.

Šie dažādie avoti izcēla daudzos programmas “Radošā Eiropa” pozitīvos aspektus, bet arī norādīja, kuras jomas jāuzlabo un jāvienkāršo. Tā kā pašreizējās programmas vispārējie mērķi (kultūru un valodu daudzveidības sekmēšana, kultūras un radošo industriju konkurētspējas pastiprināšana) kopumā joprojām ir spēkā, ir vajadzīga nedaudz lielāka integrācija un paplašināšana, lai varētu labāk reaģēt uz konstatētajām vajadzībām un nepilnībām, kas pēdējos gados ir tikai saasinājušās:

(1)aizvien lielāks spiediens uz Eiropas kultūru daudzveidību un mantojumu, kopā ar trešo valstu, jo īpaši ASV, darbu aizvien lielāko dominējošo stāvokli un apriti;

(2)nepietiekama Eiropas darbu aprite un sasniegtā auditorija;

(3)nepietiekama un vāja kultūras un radošo industriju konkurētspēja;

(4)mācību un mobilitātes iespēju trūkums māksliniekiem un radošajiem profesionāļiem;

(5)Eiropas kultūras starptautiskās dimensijas trūkums;

(6)grūtības sasniegt auditoriju un nodrošināt sociālo iekļaušanu;

(7)ierobežota pielāgošanās un sagatavošanās digitālajai pārveidei;

(8)nepietiekama profesionāļu spēju veidošana un indivīdu profesionalizācija;

(9)audiovizuālās rūpniecības īpašās problēmas saistībā ar aizvien integrētāku digitālo vienoto tirgu;

(10)īpašās nozares problēmas, jo īpaši mūzikas nozarē, grāmatu un izdevējdarbības nozarē un arhitektūras un kultūras mantojuma nozarē.

Ietekmes novērtējums

Lai atbalstītu programmas “Radošā Eiropa”, “Tiesības un vērtības” un “Tiesiskums”, tika sagatavots ietekmes novērtējums. Lai gan Komisija ir nolēmusi, ka šo darbu ir lietderīgāk turpināt ar divām atsevišķām programmām, apvienotā ietekmes novērtējuma konstatējumi joprojām ir būtiski un attiecas gan uz apakšprogrammu “Kultūra”, gan apakšprogrammu “MEDIA”.

Regulējuma kontroles padome 2018. gada 20. aprīlī deva pozitīvu atzinumu šādam ietekmes novērtējumam. Tajā pašā laikā tā uzsvēra, ka vajadzētu labāk paskaidrot saiknes starp izvērtējumos konstatēto, ieinteresēto personu atsauksmēm, dažādajiem mērķiem un programmas struktūras pamatojumu. Tā arī minēja vajadzību pēc papildu garantijām, ka uzraudzības un izvērtēšanas un izvērtēšanas sistēmā būs iespējams kvalitatīvi un objektīvi novērtēt programmas panākumu līmeni.

Šajā iniciatīvā ir ņemtas vērā minētās padomes piezīmes. Tā izmanto pašreizējās programmas “Radošā Eiropa” struktūru un labāk atspoguļo ieinteresēto personu atsauksmes. Piemēram, reaģējot uz prasību pēc lielākas mērogojamības, jaunais atzars “MEDIA” nodrošinās iespēju izstrādāt koordinētas darbības, kas apvieno dažādas audiovizuālo vērtību veidošanas ķēdes daļas.

Turklāt visas programmas uzraudzības un izvērtēšanas sistēma tiks pastiprināta ar piemērotiem ietekmes un iznākuma rādītājiem.

Vienkāršošana

Lai nākamo programmu vienkāršotu salīdzinājuma ar pašreizējo programmu “Radošā Eiropa”:

·programmā tiks paredzēta lielāka elastība, lai darba programmas varētu pielāgot neparedzētiem apstākļiem vai jaunām tehnoloģiskām vai sabiedriskām pārmaiņām un atlīdzināt par sasniegtajiem rezultātiem;

·centīsies panākt lielāku efektivitāti un lietderību, vairāk izmantojot partnerības pamatnolīgumus un kaskādveida dotācijas, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un mazākiem dalībniekiem atvieglotu piekļuvi. Vēl vairāk tiks pastiprināta jau sekmīgi notikusī mācīšanās citam no cita projektu īstenošanas laikā un šīs mācīšanās rezultātu izplatīšana;

·atzars “MEDIA” ieviesīs stimulus, lai atlīdzinātu par rezultātiem, kas it īpaši būs saistīti ar spēju sasniegt lielu auditoriju (piemēram, audiovizuālajiem projekti, kas sasnieguši labus kases ieņēmumu rezultātus);

·turpmākajās mūzikas nozares darbībās, kā arī tulkošanas shēmā tiks iekļauti piešķiršanas kritēriji, kas priekšroku dod tirgus panākumiem un centieniem sasniegt auditoriju;

·lai trešām valstīm, kuras programmai “Radošā Eiropa” (2014–2020) bija pievienojušās iepriekš, būtu vieglāk pievienoties jaunajai programmai, tiks izstrādāti efektīvi pārejas pasākumi;

·tās pamatnostādnēs tiks sniegta lielāka skaidrība, un procesos un procedūrās tiks sistemātiski izmantotas e-veidlapas un e-ziņojumi, kā arī būs vieglākas ziņošanas prasības. Tiks ieviests saskaņots un vienots noteikumu kopums, vienlaikus dodot iespēju vajadzības gadījumā izmantot diferencētas pieejas.

Jaunajā programmā “Radošā Eiropa” varētu ieviest būtiskas vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes, kas jau veiksmīgi ieviesti ar citām programmām. Kultūras nozares īpatnības un atbalstīto darbību individuālā rakstura dēļ ir grūti aprēķināt un piemērot vienreizējus maksājumus un vienotas likmes (izņemot literatūras tulkošanas shēmu), bet gadījumos, kur aprēķina bāzi var vienkāršot, tas būtu apsveicams saņēmēju administratīvā sloga samazinājums. Lai vienkāršotu finanšu pārvaldību, atzarā “MEDIA” vajadzības gadījumā turpinās izmantot vienreizējos maksājumus. Vienreizējo summu aprēķina metodikā paredzēs regulāru uzraudzību, lai gādātu par atbilstību reālajām izmaksām.

Pieteikumu iesniedzējiem šķērslis ir pašreizējo programmu finansēšanas noteikumu sarežģītība un neviendabīgums. Lai vienkāršotu piekļuvi programmai, liela nozīme ir vienota piekļuves punkta (t. i., dalībnieku portāla) izmantošanai, ar kura starpniecību dotāciju dzīves ciklā varētu piedalīties ārēji lietotāji, tostarp arī vispārējai dotāciju pārvaldības sistēmai. Apakšprogrammas “MEDIA” atbalsts būs efektīvāks, pateicoties darbību un tām atbilstošo finanšu darījumu racionalizēšanai; savukārt atzars “KULTŪRA” turpinās koncentrēties uz veiksmīgākajām darbībām un risināt nesenās tirgus nepilnības ar konkrēti orientētiem nozares pasākumiem. Kopumā ieinteresētās personas no kultūras un radošajām industrijām varēs gūt labumu no vienas pieturas sistēmas.

Pamattiesības

Šis priekšlikums pilnīgi saskan ar ES Pamattiesību hartu. Šajā priekšlikumā jo īpaši ir pilnībā ievērots minētās hartas 11. pants (vārda brīvība), 13. pants (humanitāro un eksakto zinātņu brīvība), 15. pants (brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt), 21. pans (diskriminācijas aizliegums), 22. pants (kultūru daudzveidība), 23. pants (sieviešu un vīriešu līdztiesība), 31. pants (godīgi un taisnīgi darba apstākļi).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 1 850 000 000 EUR (pašreizējās cenās).

Sīkāk par ietekmi uz budžetu un nepieciešamajiem administratīvajiem un cilvēkresursiem ir aprakstīts šim priekšlikumam pievienotajā Tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pašreizējās finansēšanas programmas, izņemot darbības ziņu mediju jomā, galvenokārt tiek īstenotas tiešā pārvaldībā ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) starpniecību, jo tas ir izmaksu ziņā efektīvi, kā to apstiprina starpposma novērtējums. Atbilstoši pašreizējiem izvērtējumiem pārvaldības veidu nav vajadzības mainīt.

·Atzara “MEDIA” īstenošana tiks vienkāršota un racionalizēta, piemēram, sagrupējot saņēmējus un samazinot pamatā esošo dotāciju līgumu un maksājumu darījumu skaitu. Balstoties to, ka tiek racionalizētas izplatīšanas shēmas, kam ir atvēlēti 30 % no atzara “MEDIA” budžeta, mērķis būs par 30 % samazināt kopējos “MEDIA” darījumus, tādējādi samazinot administrācijas izmaksas un palielinot programmas efektivitāti.

·Finanšu instrumenti, kas sniedz garantiju un vajadzības gadījumā pašu kapitāla atbalstu MVU kultūras un radošajās industrijās, īstenos ar ES fondu “InvestEU” netiešas pārvaldības veidā, saskaņā ar Finanšu regulu slēdzot deleģēšanas nolīgumus ar īstenošanas partneriem.

Izvērtēšanu veiks atbilstīgi Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīguma 11 22. un 23. punktam, kuros visas trīs iestādes apstiprināja, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas izvērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Izvērtēšanā tiks novērtēta programmas ietekme uz vietas, pamatojoties uz programmas rādītājiem/mērķiem un sīku analīzi par to, kādā mērā programmu var uzskatīt par būtisku, lietderīgu, efektīvu, vai tā sniedz pietiekamu ES pievienoto vērtību un saskan ar citām ES politikas jomām. Tiks izmantota gūtā pieredze, lai konstatētu trūkumus/problēmas vai pārbaudītu, kā darbības un to rezultātus varētu vēl vairāk uzlabot un kā tās maksimāli izmantot / panākt to maksimālu ietekmi. Uzraudzības un izvērtēšanas darbs balstīsies uz pārskatīto darbības rezultātu uzraudzības satvaru, kas tika izstrādāts 2014.–2020. gada programmai “Radošā Eiropa”. Šajā darbā projektu un saņēmēju dati (kas savākti ar elektroniskajām veidlapām un elektroniskajiem pārskatiem) tiks sasaistīti ar papildu kontekstuālo informāciju no Eiropas Audiovizuālās observatorijas vai mērķorientētiem pētījumiem. Rādītājos ņems vērā par katru atzaru reālistiski pieejamu informāciju. Programmu uzraudzīs gan pastāvīgi (lai laikus reaģētu uz neparedzētiem notikumiem un ārkārtas vajadzībām), gan regulāri (lai ziņotu par galvenajiem notikumiem, piemēram, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, projektu pārskatīšanu, koordinēšanas un izplatīšanas pasākumiem). Uzraudzības rezultāti pēc tam tiks iekļauti:

·ikgadējā uzraudzības ziņojumā, kurā sniedz pārskatu par virzību pretim programmas mērķu sasniegšanai;

·vidusposma izvērtēšanā (kas veicama ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma);

·galīgajā izvērtēšanā, kas veicama ne vēlāk kā divus gadus pēc plānošanas perioda beigām.

Šī retrospektīvā izvērtēšana tiks veikta atbilstoši labāka regulējuma pamatnostādņu jaunākajai redakcijai (izmantojot arī instrumentu kopumā ietvertos ieteikumus un paraugpraksi), novērtēta programmas darbības rezultāti, pamatojoties uz galvenajiem programmas rādītājiem/mērķiem un sīka analīze par to, kādā mērā programmu var uzskatīt par būtisku, lietderīgu, efektīvu, vai tā sniedz pietiekamu ES pievienoto vērtību un saskan ar citām ES politikas jomām. Izvērtējumos būs ieteikumi novērst iespējami konstatētos trūkumus/problēmas vai norādīts, kā darbības un to rezultātus varētu vēl vairāk uzlabot un kā tās maksimāli izmantot / panākt to maksimālu ietekmi.

Eiropas Parlamentam, Padomei un visām pārējām attiecīgajām ES iestādēm regulāri tiks ziņots ar pārraudzības un izvērtējuma ziņojumiem un publiski pieejamu programmas pamatrādītāju apskatu.

Atkarībā no tā, kāds būs nākamajam plānošanas periodam centralizēti veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāts, ievērojamu programmas daļu, iespējams, īstenos Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra par programmu atbildīgā ģenerāldirektorāta uzraudzībā.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Šis priekšlikums izmanto pašreizējās programmas “Radošā Eiropa” struktūru ar atzariem “Kultūra”, “MEDIA” un nostiprinātu starpnozaru atzaru, kas ļauj īstenot inovatīvas darbības, ja krustmija rada pievienoto vērtību. Programmas “Radošā Eiropa” struktūra un mērķi tika apstiprināti ar starpposma novērtējumu 12 un citām attiecīgām atsauksmēm. Tomēr ir vajadzīgi pielāgojumi, lai atspoguļotu ekonomiskās, tehnoloģiskās, sabiedriskās un politiskās pārmaiņas, kas izskaidrotas šeit iepriekš.

Piemēram, jaunā programma ietver labāk orientētas pieejas esošajām darbībām, bet arī jaunizstrādātus elementus.

Atzars “KULTŪRA” turpinās atbalstīt transnacionālas partnerības, tīklus un platformas un izstrādās konkrētu nozaru iniciatīvas, tas atbalstīs kultūras un radošo pakalpojumu sniedzējus to centienos sasniegt auditoriju Eiropā un citur pasaulē, un tas izstrādās elementus, kas izcels kultūrai specifiskos sociālos labumus indivīdiem un sabiedrībai. Tas pastiprinās pastāvošās īpašās darbības, tādas kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un Eiropas mantojuma zīme.

Atzara “MEDIA” mērķis būs stimulēt sadarbību un inovāciju Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā, arī Eiropā attīstot talantus. Tā centīsies sekmēt izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē un sniegt plašāku piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem pāri robežām, tostarp ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem. Tā popularizēs Eiropas audiovizuālos darbus un atbalstīs auditorijas piesaistīšanu Eiropā un citur pasaulē. Šīs prioritātes ņems vērā, sniedzot atbalstu tādu Eiropas darbu radīšanai, popularizēšanai, piekļuvei tiem un izplatīšanai, kuriem ir potenciāls sasniegt plašu auditoriju Eiropā un citur pasaulē, tādējādi palīdzot īstenot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Turklāt atzars “MEDIA” piedāvās elastīgāku pieeju, ļaujot vairāk sadarboties dažādajās vērtības veidošanas ķēdes daļās. Tas arī turpinās veicināt strukturētu partnerību un tīklu veidošanu, lai pastiprinātu Eiropas audiovizuālās nozares vispārējo konkurētspēju un samazinātu ar programmas pārvaldību saistītās administratīvās izmaksas.

STARPNOZARU atzars veicinās transversālas darbības, kas aptver audiovizuālo nozari un citas kultūras un radošās industrijas. Tas sekmēs zināšanas par programmu un atbalstīs rezultātu pārnesamību. Tas arī rosinās novatoriskas pieejas satura radīšanai, piekļuvei, izplatīšanai un popularizēšanai kultūras un radošajās industrijās. Tas veicināt transversālas darbības, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, jo īpaši attiecībā uz brīvu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību. izveidot un atbalstīt programmas birojus, kas savā valstī sniegtu informāciju par programmu, to popularizētu un stimulētu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās industrijās;



2018/0190 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 5. punktu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kultūra, kultūras mantojums un kultūru daudzveidība Eiropas sabiedrībai ir ļoti vērtīga no kultūras, vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa un būtu jāveicina un jāatbalsta. 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā, tāpat kā Eiropadomes 2017. gada decembra sanāksmē tika paziņots, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības visiem un lai uzturētu Eiropas konkurētspēju.

(2)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kam, kā minēts LES 6. pantā, ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.

(3)LES 3. pantā ir arī noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un ka cita starpā tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

(4)Turklāt Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai 15 ir noteikti Savienības mērķi kultūras un radošajās industrijās. Tās mērķis ir izmantot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālajai kohēzijai un sabiedrības labbūtībai, veicinot kultūras un radošo industriju pārrobežu dimensiju, atbalstot to izaugsmes spēju, mudinot uz kultūrā balstītu radošumu izglītībā, inovācijā, nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī nostiprinot starptautiskos kultūras sakarus. Ar programmu “Radošā Eiropa”, līdz ar citām Savienības programmām, būtu jāpalīdz īstenot šo jauno Eiropas darba kārtību kultūrai. Tas saskan arī ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas spēkā stājās 2007. gada 18. martā un kurai Savienība ir pievienojusies.

(5)Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana ir atkarīga no tā, vai pastāv plaukstošas un noturīgas kultūras un radošās industrijas, kas spēj radīt, ražot un izplatīt savus darbus lielai un daudzveidīgai Eiropas auditorijai. Tādējādi tiek palielināts šo industriju darījumdarbības potenciāls un tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un darbvietu radīšana. Sekmējot radošumu, tiek veicināta arī konkurētspēja un inovācija rūpniecības vērtības veidošanas ķēdēs. Neraugoties uz nesenajiem panākumiem, Eiropas kultūras un radošais tirgus joprojām ir sadrumstalots pēc valstu un valodu kritērijiem, un tāpēc kultūras un radošās industrijas nespēj pilnīgi izmantot Eiropas vienoto tirgu un jo īpaši digitālo vienoto tirgu.

(6)Programmā būtu jāņem vērā kultūras un radošo industriju divējādais raksturs, no vienas puses, atzīstot kultūras nezūdošo un māksliniecisko vērtību un, no otras puses, šo industriju ekonomisko vērtību, tostarp plašāku devumu izaugsmē, konkurētspējā, radošumā un inovācijā. Tam nepieciešamas spēcīgas Eiropas kultūras un radošās industrijas, jo īpaši rosīga Eiropas audiovizuālā rūpniecība, ņemot vērā tās spēju sasniegt lielu auditoriju un tās ekonomisko nozīmi, tostarp arī attiecībā uz citām radošajām industrijām un kultūrtūrismu. Tomēr globālajos audiovizuālajos tirgos konkurenci vēl vairāk pastiprina arvien dziļāks digitālais apvērsums, piemēram, izmaiņas plašsaziņas līdzekļu ražošanā un patēriņā un globālo platformu augošā pozīcija satura izplatīšanā. Tāpēc nepieciešams palielināt atbalstu Eiropas rūpniecībai.

(7)Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādo nozaru specifiskais raksturs, to atšķirīgās mērķgrupas un īpašās vajadzības, izmantojot pielāgotas pieejas audiovizuālajai nozarei veltītā atzarā, pārējām kultūras un radošajām industrijām veltītā atzarā un starpnozaru atzarā.

(8)Starpnozaru atzara mērķis ir izmantot dažādu kultūras un radošo industriju savstarpējās sadarbības potenciālu. Kopēja transversāla pieeja dod ieguvumus zināšanu pārneses un administratīvās efektivitātes ziņā.

(9)Lai atbalstītu Savienības digitālā vienotā tirgus politiku, audiovizuālajā nozarē ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tā jo īpaši ietver autortiesību regulējumu un ierosināto regulu par raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm 16 , kā arī priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES 17 . Tie tiecas nostiprināt Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju finansēt, ražot un izplatīt darbus, kas var būt pietiekami pamanāmi dažādajos pieejamajos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo) un interesanti auditorijai atvērtākā un konkurētspējīgākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Būtu jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm un jo īpaši uz to, ka salīdzinājumā ar nacionālajām raidorganizācijām, kas tradicionāli iegulda Eiropas darbu ražošanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas.

(10)Programmas “Radošā Eiropa” īpašās darbības, tādas kā Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas balvas laikmetīgajā mūzikā, rokmūzikā un popmūzikā, literatūrā, kultūras mantojuma un arhitektūras jomā un Eiropas kultūras galvaspilsētas, ir tiešā veidā sasniegušas miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pierādījušas, ka Eiropas kultūrpolitikai ir sociālekonomiski ieguvumi, un tāpēc šīs darbības būtu jāturpina un pēc iespējas jāpaplašina.

(11)Kultūra ir būtiska, lai nostiprinātu iekļaujošas un saliedētas kopienas. Migrācijas spiediena kontekstā kultūrai ir svarīga loma migrantu integrācijā, lai palīdzētu viņiem justies kā uzņēmēju sabiedrības daļai un lai starp migrantiem un jaunajām kopienām veidotos labas attiecības.

(12)Rosīgu kultūras un radošo industriju, arī ziņu mediju nozares, pamatā ir mākslinieciskās izpausmes brīvība. Lai sekmētu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, ar programmu būtu jāveicina krustmijas un sadarbība starp audiovizuālo nozari un izdevējdarbības nozari.

(13)Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantam visos programmas pasākumos būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un nediskriminācijas mērķu integrēšana un attiecīgā gadījumā būtu jānosaka atbilstoši dzimumu līdzsvara kritēriji.

(14)Atbilstoši kopīgajam paziņojumam “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”, kas apstiprināts ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju 18 , ar Eiropas finansēšanas instrumentiem un jo īpaši ar šo programmu būtu jāatzīst kultūras nozīme starptautiskajās attiecībās un tās loma Eiropas vērtību popularizēšanā, izmantojot īpašas un mērķorientētas darbības, ar kurām Savienība panāktu nepārprotamu ietekmi starptautiskajā līmenī.

(15)Atbilstoši Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojumam “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” 19 ar attiecīgo politiku un instrumentiem jāizmanto Eiropas kultūras mantojuma ilglaicīgā un ilgtspējīgā vērtība un jāizstrādā integrētāka pieeja tā saglabāšanai, vērtības palielināšanai un atbalstam.

(16)Atbilstoši Komisijas 2017. gada 13. septembra Paziņojumam “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija” 20 , ar turpmākajām darbībām būtu jāsekmē radošuma, dizaina un augsto tehnoloģiju integrācija, lai radītu jaunas rūpniecības vērtības veidošanas ķēdes un atjaunotu tradicionālo nozaru konkurētspēju.

(17)Programmā ar dažiem nosacījumiem būtu jāļauj piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, kā arī valstīm, uz kurām vērsta kaimiņattiecību politika, un Savienības stratēģiskajiem partneriem.

(18)Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(19)Programmai būtu jāveicina sadarbība starp Savienību un starptautiskajām organizācijām, tādām kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Eiropas Padome, ieskaitot Eurimages un Eiropas Audiovizuālo observatoriju (“Observatorija”), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izpildīt Savienības saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši to kultūras dimensiju 21 . Attiecībā uz audiovizuālo nozari programmai būtu jānodrošina Savienības ieguldījums Eiropas Audiovizuālās observatorijas darbā.

(20)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(21)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību pret vispārējiem trūkumiem saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(22)Kopš savas izveides Eiropas Kinoakadēmija ir uzkrājusi vienreizīgu zinātību un vislabāk spēj izveidot visas Eiropas filmu veidotāju un kino profesionāļu kopienu, popularizējot un izplatot Eiropas filmas aiz valstu robežām un veidojot īstenu Eiropas auditoriju. Tāpēc tai vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu.

(23)Kopš savas izveides Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzkrājis vienreizīgu zinātību kultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru. Eiropas Savienības Jauniešu orķestra īpatnība ir tā, ka tas ir Eiropas orķestris, kurš šķērso kultūras robežas un kura sastāvā ir jauni mūziķi, kas atlasīti pēc prasīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem stingrā ikgadējā noklausīšanās procedūrā, ko rīko visās dalībvalstīs. Tāpēc tam vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu.

(24)Organizācijām kultūras un radošajās industrijās ar plašu ģeogrāfisko aptvērumu, kuru darbība ietver kultūras pakalpojumu nepastarpinātu sniegšanu Savienības iedzīvotājiem un kuras tādējādi var tieši ietekmēt Eiropas identitāti, jābūt tiesībām uz Savienības atbalstu.

(25)Lai līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiktu iedalīti efektīvi, jānodrošina, lai visām programmas ietvaros veiktajām darbībām un pasākumiem būtu Eiropas pievienotā vērtība, tie būtu papildināmi ar dalībvalstu pasākumiem, vienlaikus cenšoties nodrošināt saskaņotību, papildināmību un sinerģiju ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kuras cieši saistītas savā starpā, kā arī ar horizontālajām politikas jomām, tādām kā Savienības konkurences politika.

(26)Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(27)Viena no lielākajām grūtībām, ar ko saskaras kultūras un radošās industrijas, ir piekļuve finansējumam, kas tām ļautu izvērst darbību, saglabāt vai palielināt konkurētspēju vai savu darbību internacionalizēt. Šīs programmas stratēģiskie mērķi būtu jāņem vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar fonda InvestEU tematiskajām daļām.

(28)Ņemot vērā tehnisko zinātību, kas vajadzīga, lai novērtētu priekšlikumus konkrētām programmas darbībām, būtu jānosaka, ka attiecīgos gadījumos vērtēšanas komitejas var būt veidotas no ārējiem ekspertiem.

(29)Programmā būtu jāiekļauj realizējama un viegli pārvaldāma darbības rādītāju sistēma, ar ko sekot programmas darbībām un nepārtraukti uzraudzīt tās rezultātus. Šī uzraudzība, kā arī informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar programmu un tās darbībām, būtu jābalsta uz trīs programmas atzariem.

(30)Šajā regulā ir noteikts programmas “Radošā Eiropa” finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 22 .

(31)Šai programmai piemēro Regulu (ES, EuratomNr. [...] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, ieskaitot trešām personām paredzētās, godalgām, iepirkumu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(32)Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(33)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 23 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 24 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 25 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 26 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 27 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(34)Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES 28 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(35)Lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz 15. pantā un II pielikumā noteiktajiem rādītājiem. Komisijai, veicot sagatavošanas darbus, būtu jārīko atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Minētās apspriešanās būtu jārīko saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)Lai nodrošinātu raitu programmas īstenošanu, izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, jo īpaši ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās izmaksas, var uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību īstenošanu.

(37)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, kas izmantojami, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(38)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 29 . Jānodrošina pareiza iepriekšējās programmas slēgšana, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No [2021. gada 1. janvāra] ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz [2020. gada 31. decembrim] vēl nav pabeigtas iepriekšējā programmā.

(39)Ar šo regulu ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrētāk, šī regula tiecas nodrošināt, lai tiktu ievērota vīriešu un sieviešu līdztiesība un lai nebūtu diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Tā saskan arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

(40)Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šīs regulas mērķus, bet, ņemot vērā šo mērķu transnacionālo raksturu, finansēto mobilitātes un sadarbības pasākumu lielo skaitu un plašo ģeogrāfisko tvērumu, to ietekmi uz mācību mobilitātes piekļūstamību un vispārīgāk uz Savienības integrāciju, kā arī šo mērķu pastiprināto starptautisko dimensiju, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus pēc subsidiaritātes principa, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar pieminētajā pantā izklāstīto subsidiaritātes principu šī regula nosaka vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.

(41)Tāpēc no [2021. gada 1. janvāra] būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1295/2013.

(42)Lai nodrošinātu saskaņā ar programmu sniegtā finansējuma atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no [2021. gada 1. janvāra].



IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārējie noteikumi

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu “Radošā Eiropa” (“Programma”).

Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(2)“kultūras un radošās industrijas” ir visas nozares, kuru darbība ir balstīta uz kultūras vērtībām vai mākslinieciskajām un citām individuālām vai kolektīvām radošajām izpausmēm. Šīs darbības var ietvert tādu preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, ražošanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kas iemieso kultūras, mākslinieciskās vai citas radošās izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Tās būs ar potenciālu radīt inovācijas un darbvietas, jo īpaši pateicoties intelektuālajam īpašumam. Pie šīm nozarēm pieder arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, daiļamatniecība, audiovizuālā nozare (arī kino, televīzija, videospēles un multivide), materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, dizains (arī modes dizains), festivāli, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, grāmatas un izdevējdarbība, radio un vizuālā māksla;

(3)“mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kuru definīcija sniegta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 30 ;

(4)“tiesību subjekts” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas [197. panta 2. punkta c) apakšpunktu];

(5)“izcilības zīmogs” ir augstas kvalitātes marķējums, ko piešķir programmai “Radošā Eiropa” iesniegtiem projektiem, kuri finansējumu būtu pelnījuši, bet budžeta nepietiekamības dēļ to nesaņem. Tas apliecina, ka priekšlikums ir vērtīgs, un palīdz alternatīva finansējuma meklēšanā.

3. pants
Programmas mērķi

(1)Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

(a)veicināt Eiropas sadarbību kultūru un valodu daudzveidības un mantojuma jomā;

(b)palielināt kultūras un radošo industriju, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju.

(2)Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)pastiprināt ekonomisko, sociālo un ārējo dimensiju Eiropas līmeņa sadarbībā, lai attīstītu un veicinātu Eiropas kultūru daudzveidību un Eiropas kultūras mantojumu, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo industriju konkurētspēju un pastiprināt starptautiskos kultūras sakarus;

(b)sekmēt Eiropas audiovizuālās rūpniecības konkurētspēju un mērogojamību;

(c)veicināt politisko sadarbību un inovatīvas darbības, kas atbalsta visus programmas atzarus, tostarp sekmēt daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, medijpratību un sociālo iekļaušanu. 

(3)Programmai ir šādi atzari:

(a)“KULTŪRA”, kas aptver kultūras un radošās industrijas, izņemot audiovizuālo nozari;

(b)MEDIA”, kas aptver audiovizuālo nozari;

(c)“STAPRMOZARU atzars”, kas aptver darbības visās kultūras un radošajās industrijās.

4. pants
Atzars “KULTŪRA”

Atbilstoši 3. pantā minētajiem mērķiem atzaram “KULTŪRA” ir šādas prioritātes:

(a)nostiprināt Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju un darbu pārrobežu dimensiju un apriti;

(b)visā Eiropā palielināt dalību kultūras dzīvē;

(c)sekmēt sabiedrības izturētspēju un sociālo iekļaušanu caur kultūru un kultūras mantojumu;

(d)palielināt Eiropas kultūras un radošo industriju spēju augt, kā arī radīt darbvietas un izaugsmi;

(e)nostiprināt Eiropas identitāti un vērtības caur kultūras izpratni, mākslas izglītību un kultūrā balstītu radošumu izglītībā;

(f)veicināt Eiropas kultūras un radošo industriju starptautisko spēju veidošanu, lai tās būtu starptautiski aktīvas;

(g)veicināt Savienības starptautisko attiecību vispārējo stratēģiju caur kultūras diplomātiju.

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

5. pants
Atzars “
MEDIA

Atbilstoši 3. pantā minētajiem mērķiem atzaram “MEDIA” ir šādas prioritātes:

(a)attīstīt talantus un prasmes un stimulēt sadarbību un inovāciju Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā;

(b)sekmēt izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē un sniegt plašāku piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem pāri robežām, tostarp izmantojot inovatīvus darījumdarbības modeļus un jaunas tehnoloģijas;

(c)popularizēt Eiropas audiovizuālos darbus un atbalstīt auditorijas piesaistīšanu Eiropā un citur pasaulē.

Šīs prioritātes ņem vērā, sniedzot atbalstu tādu Eiropas darbu radīšanai, popularizēšanai, piekļūstamībai un izplatīšanai, kuriem ir potenciāls sasniegt plašu auditoriju Eiropā un citur pasaulē, tādējādi pielāgojoties jaunām tirgus norisēm un papildinot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu.

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

6. pants
STARPNOZARU atzars

Atbilstoši 3. pantā minētajiem programmas mērķiem “STARPNOZARU atzaram” ir šādas prioritātes:

(a)atbalstīt politisko sadarbību starp valstīm un nozarēm, arī attiecībā uz kultūras lomu sociālajā iekļaušanā, un sekmēt zināšanas par programmu un atbalstīt rezultātu pārnesamību;

(b)veicināt novatoriskas pieejas satura radīšanai, piekļūstamībai, izplatīšanai un popularizēšanai kultūras un radošajās industrijās;

(c)veicināt transversālas darbības, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp sekmēt brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību;

(d)izveidot un atbalstīt programmas birojus, kas Programmu popularizētu savā valstī un stimulētu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās industrijās;

Šīs prioritātes ir sīkāk izklāstītas I pielikumā.

7. pants
Budžets

1.Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 850 000 000 EUR pašreizējās cenās.

Programmu īsteno atbilstoši šādam orientējošam finanšu sadalījumam:

līdz 609 000 000 EUR mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā (atzars “KULTŪRA”);

līdz 1 081 000 000 EUR mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā (atzars “MEDIA”);

līdz 160 000 000 EUR darbībām, kas minētas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā (STARPNOZARU atzars).

2.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

3.Papildus atvēlētajam finansējumam, kas norādīts 1. punktā, un lai pastiprinātu programmas starptautisko dimensiju no ārējās finansēšanas instrumentiem [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III)] var būt pieejamas papildu finansiālās iemaksas, lai atbalstītu darbības, kuras īsteno un pārvalda atbilstoši šai regulai. Šīs iemaksas finansē atbilstoši regulām, ar kurām minētie instrumenti izveidoti.

4.Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija minētos resursus apgūst tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minētās regulas [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

8. pants
Programmas asociētās trešās valstis

1.    Šādas trešās valstis var piedalīties programmā:

(a)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem;

(b)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas noteikti Savienības un šo valstu nolīgumos;

(c)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)citas valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā vienotā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

(a)nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

(b)nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

(c)trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

(d)garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

2. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās valstis var piedalīties atzarā “KULTŪRA” un STARPNOZARU atzarā tad, ja tās izpilda Direktīvā 2010/13/ES izklāstītos nosacījumus.

3. Nolīgumos, kas noslēgti ar 1. punkta c) apakšpunktā minētajām valstīm, pienācīgi pamatotos gadījumos var atkāpties no 2. punktā norādītajiem pienākumiem.

8.a pants

Citas trešās valstis

Programma var atbalstīt sadarbību ar trešām valstīm, kas nav minētas 8. pantā, attiecībā uz darbībām, ko finansē no papildu iemaksām no ārējās finansēšanas instrumentiem saskaņā ar 7. panta 3. punktu, ja tas ir Savienības interesēs.

9. pants
Sadarbība ar starptautiskām organizācijām un Eiropas Audiovizuālo observatoriju

1.Programmā atbilstoši Finanšu regulai var piedalīties starptautiskas organizācijas, kuras darbojas programmas jomās.

2.Visā programmas darbības laikā Savienība ir Eiropas Audiovizuālās observatorijas locekle. Savienības līdzdalība Observatorijā palīdzēs īstenot atzara “MEDIA” prioritātes. Attiecībās ar Observatoriju Savienību pārstāv Komisija. Atzars “MEDIA” palīdz segt Savienības dalības maksu Observatorijā, lai vecinātu datu vākšanu un analīzi audiovizuālajā nozarē.

10. pants
ES finansējuma apgūšana un forma

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, kā dotācijas, godalgas un iepirkums. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbības ietvaros.

3.Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai.

4.Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt no iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

11. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

12. pants
Darba programmas

1.Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu.

II nodaļa
Dotācijas un subjekti, kas tiesīgi piedalīties

13. pants
Dotācijas

1.Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas [130. panta 2. punkta], pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, var uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu.

4.Attiecīgā gadījumā programmas darbībās nosaka atbilstošus nediskriminēšanas kritērijus, tostarp attiecībā uz dzimumu līdzsvaru.

14. pants
Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.Papildus Finanšu regulas [197. pantā] noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti 2. līdz 4. punktā.

2.Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

(a) tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(1)dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta,

(2)programmas asociētā trešā valsts,

(3)trešā valsts, kas minēta darba programmā, – ar 3. un 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

(b)tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

3.Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Ja tas ir Savienības interesēs, to dalības izmaksas var segt ar papildu finansējumu no ārējās finansēšanas instrumentiem saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

5.Dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt šādiem tiesību subjektiem:

(a)Eiropas Kinoakadēmija;

(b)Eiropas Savienības Jauniešu orķestris.

III nodaļa
Sinerģija un
papildināmība 

15. pants
Papildināmība

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas kopējo saskanību un papildināmību ar attiecīgo politiku un programmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar dzimumu līdzsvaru, izglītību, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimata pasākumiem, kohēziju, reģionālo un pilsētpolitiku, valsts atbalstu un starptautisko sadarbību un attīstību.

16. pants
Kumulatīvs un kombinēts finansējums

1.Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tai skaitā no Regulā (ES) Nr. XX/XXXX [KNR] norādītajiem fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli.

2.Priekšlikumam, kas ir atbilstīgs saskaņā ar šo programmu, var piešķirt izcilības zīmogu, ja tas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)tas ir novērtēts uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;

(b)tas atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tas nevar tikt finansēts saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

IV nodaļa
Uzraudzība, izvērtēšana un kontrole

17. pants
Uzraudzība un ziņošana

1.Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai izstrādātu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas noteikumus, tostarp II pielikuma grozījumus, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus attiecībā uz uzraudzību un izvērtēšanu.

3.Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

18. pants
Izvērtēšana

1.Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

4.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

5.Izvērtējuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi un piemērotā detalizācijas pakāpē. Šādus datus un informāciju paziņo Komisijai tā, lai tiktu ievērotas citas tiesību normas; piemēram, vajadzības gadījumā personas datus anonimizē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

19. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

V nodaļa
Pārejas un nobeiguma noteikumi

20. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem, kas balstās uz programmas atzariem, Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

21. pants
Atcelšana

No 2021. gada 1. janvāra ir atcelta Regula (ES) Nr. 1295/2013.

22. pants
Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013.

3.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 7. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

23. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs



TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013

1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

Ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās, “Radošā Eiropa” [kultūras un audiovizuālā joma (MEDIA)]

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbība, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 31  

 spēkā esošas darbības turpināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Jaunā programma “Radošā Eiropa” (2021–2027) dod iespēju turpināt izmantot un izcelt kopīgo problēmu risināšanas potenciālu un radīt kopīgas iespējas, kā iesākts kultūras un radošajām industrijām paredzētās kopīgās programmas pirmajā paaudzē (2014–2020). Tas jo īpaši attiecas uz iespējām, ko sniegs kopējs, starpnozaru atzars, kurš koncentrēsies uz inovāciju. Saglabājot šo labi iesakņojušos programmas “Radošā Eiropa” zīmolu, būs vieglāk nodrošināt pastāvīgu iesaisti un ES atbalsta redzamību.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Iepriekšējās programmas starpposma novērtējums parāda, ka tās mērķi un prioritātes kopumā ir bijuši saskaņoti un komplementāri valstu politikas un programmu mērķiem un prioritātēm, līdz ar to ievērojot subsidiaritātes principu. Pirmām kārtām programmas “Radošā Eiropa” daudzpusējais transnacionālais raksturs rada īpašas iespējas, ko reti piedāvā valsts finansējums. Tas arī parādīja, ka programma risina nozīmīgākos šo industriju problēmjautājumus, jo īpaši piekļuvi finansējumam, kultūras darbu tirgus sadrumstalotību, digitalizāciju un globalizāciju. Tika atzīts, ka programma “Radošā Eiropa” arī īsteno stratēģiskās ES prioritātes, tādas kā stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie nodarbinātības mērķi, darbvietu izveides stimulēšana un taisnīgāks iekšējais tirgus ar pastiprinātu rūpniecisko bāzi, un nozaru stratēģijas ES līmenī, tādas kā digitālais vienotais tirgus. Atklātā sabiedriskajā apspriešanā, ar ko tika papildināta vidusposma novērtēšana, kā arī vispusīgākā sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2018. gada janvāra līdz martam, apstiprinājās, ka lielais respondentu vairākums piekrīt tam, ka programma “Radošā Eiropa” attiecīgos problēmjautājumus ir risinājusi diezgan labi. Šie konstatējumi apstiprinājās citā ārēju ekspertu slēdzienā un atsauksmēs, kas cita starpā tika iegūtas ar atvērto koordinācijas metodi, strukturētajā dialogā ar nozari un citos forumos, tādos kā Eiropas Kino forums.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post):

darbu, arī audiovizuālo darbu, pārrobežu aprite;

starptautisku tīklu un pārrobežu partnerību veidošanās, kas ir programmas “Radošā Eiropa” galvenais un visspēcīgākais struktūrelements;

transnacionāli tīkli arī palielina spējas kultūras un radošo industriju pakalpojumu sniedzējiem vispār un jo īpaši tiem, kuri darbojas nozares nišās un dalībvalstīs, kurās šīs spējas nav tik labi attīstītas;

kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju pārrobežu mobilitāte projekta ietvaros un uz rezultātu orientēta pieeja palīdz pilnveidot prasmes un pastiprinās šo industriju jaudu;

atbalsts organizācijām uzņemties (aprēķinātu) risku, ļaujot tām savā darbībā pievērsties Eiropas dimensijai;

ietekme uz programmas labumu guvēju reputāciju, kas vairo partneru un finanšu starpnieku potenciālo interesi par un uzticību atbalstītajiem projektiem. Tika ziņots, ka šis reputācijas aspekts arī atvieglo piekļuvi papildu finansējumam;

programmā liela nozīme ir sabiedrībai, jo, atbalstot kultūru un valodu daudzveidību, kā arī māksliniecisko un radošo brīvību, ES sūta Eiropas iedzīvotājiem un no viņiem saņem jēgpilnus un būtiskus vēstījumus, tādējādi sekmējot Eiropas sociālo labklājību;

tajā pašā laikā programma “Radošā Eiropa” arī pozitīvi ietekmē Savienības ekonomiku kā tādu, atbalstot kultūras preču radīšanu, popularizēšanu un apriti un piekļuvi kultūras pakalpojumiem, kā arī palīdzot Eiropas kultūras un radošajām industrijām palielināt konkurētspēju. Valsts līmeņa kino atbalsta programmas galvenokārt atbalsta darbu ražošanu, savukārt ES atbalsts skar augšupējas darbības (apmācība, attīstība) un lejupējas darbības (izplatīšana, popularizēšana, demonstrēšana), izņemot televīzijas kopražojumus, lai nodrošinātu, ka notiek labāka Eiropas darbu aprite pāri robežām, ka tie ir pamanāmi un iecienīti visos izplatīšanas kanālos, arī tiešsaistē;

ES atbalsts papildina audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvo apriti, kas pastiprināta ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, un jo īpaši Eiropas darbu popularitāti pieprasījumvideo katalogos.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Atbilstoši starpposma novērtējumam un atklātajām sabiedriskajām apspriešanām respondenti kā trīs lielākos šķēršļus, kas varētu kavēt ar esošajām programmām/fondiem sasniegt to mērķus, ir norādījuši “nespēju apmierināt pieprasījumu budžeta līdzekļu trūkuma dēļ programmās”, “nepietiekamu atbalstu maza mēroga ieinteresētajām personām”, “atbalsta trūkumu pirmreizējiem pieteikuma iesniedzējiem”.

Respondenti, kuriem ir pieredze ar vienu vai vairākām ES programmām, ir piekrituši tam, ka svarīgākie soļi administratīvo procedūru vienkāršošanā un saņēmēju administratīvā sloga mazināšanā ir vienkāršot pieteikuma veidlapu izmantošanu, atvieglot strukturētu sadarbības tīklu un partnerību veidošanu un uzlabot koordināciju starp dažādām programmām/fondiem.

Attiecībā uz vienkāršošanu ievieš šādus elementus.

Programmā tiks paredzēta lielāka elastība, lai darba programmas varētu pielāgot neparedzētiem apstākļiem vai jaunām tehnoloģiskām vai sabiedriskām pārmaiņām un atlīdzināt par sasniegtajiem rezultātiem.

Ir nepieciešama lielāka efektivitāte un lietderība, tostarp vairāk jāizmanto partnerības pamatnolīgumi un kaskādveida dotācijas, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un atvieglotu mazāku dalībnieku piekļuvi. Vēl vairāk tiks pastiprināta jau sekmīgi notikusī mācīšanās citam no cita projektu īstenošanas laikā un šīs mācīšanās rezultātu izplatīšana.

Turpmākajās mūzikas nozares darbībās, kā arī tulkošanas shēmā tiks iekļauti piešķiršanas kritēriji, kas priekšroku dod tirgus panākumiem un iepriekšējiem darbības rezultātiem.

Lai trešām valstīm, kuras programmai “Radošā Eiropa” (2014–2020) bija pievienojušās iepriekš, būtu vieglāk pievienoties jaunajai programmai, tiks izstrādāti efektīvi pārejas pasākumi.

Tās pamatnostādnēs tiks ieviesta lielāka skaidrība, un procesos un procedūrās tiks sistemātiski izmantotas e-veidlapas un e-ziņojumi, kā arī būs vieglākas ziņošanas prasības. Tiks ieviests saskaņots un vienots noteikumu kopums, vienlaikus dodot iespēju vajadzības gadījumā izmantot diferencētas pieejas.

Jaunajā programmā “Radošā Eiropa” varētu ieviest būtiskas vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas un vienotas likmes, kas jau veiksmīgi ieviesti ar citām programmām.

Pieteikumu iesniedzējiem šķērslis ir pašreizējo programmu finansēšanas noteikumu sarežģītība un neviendabīgums. Lai vienkāršotu piekļuvi programmai, liela nozīme ir vienotam piekļuves punktam (t. i., dalībnieku portālam), ar kura starpniecību dotāciju dzīves ciklā varētu piedalīties ārēji lietotāji, tostarp vispārējai dotāciju pārvaldības sistēmai.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Programma būs savienojama ar citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Erasmus+”, Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, tostarp Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Reģionālās attīstības fondiem, ar nākamo Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu, kā arī ar ārējās sadarbības instrumentiem (NDICI, IPA III un OCT) un tos visus papildinās. Pamatojoties uz Līguma noteikumu par integrēto pieeju un uz jauno politisko pieeju, kuras pamatā ir kultūras krustmijas, kā izklāstīts jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai, programmas mērķis ir attīstīt sinerģiju ar šādām politikas jomām: izglītības un jaunatnes politika, nodarbinātības un sociālā politika, kohēzijas un lauku attīstības politika, vienotā tirgus programma, stratēģiskā infrastruktūra, tāda kā Eiropas digitalizācijas programma, programma “Apvārsnis Eiropa”, pētniecības programmas, kā arī ārpolitika un politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā.


1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   darbības laiks: [01.01.2021.]–[31.12.2027.]

finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2021. līdz 2027. gadam un uz maksājumiem – arī pēc 2027. gada.

 beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,
pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 32  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

ko veic izpildaģentūras.

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

 trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

EIB un Eiropas Investīciju fondam;

Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

publisko tiesību subjektiem;

privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

[…]

[…]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Juridiskajā pamatā ir noteikts rādītāju kopums, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz vispārējo mērķu sasniegšanu. Par tiem tiks regulāri ziņots.

Vidusposma novērtēšana notiks līdz 2024. gada 31. decembrim. Galīgo izvērtēšanu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim.

Uzraudzība notiks saskaņā ar prasībām, par kurām panākta vienošanās ar EACEA saprašanās memorandā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Iespējams, ka izmaksu efektivitātes apsvērumu dēļ lielāko daļu no programmas darbībām turpinās īstenot EACEA. Pašreizējais īstenošanas veids ir izrādījies efektīvs, un saskaņā ar pašreizējās DFS provizoriskajiem rezultātiem kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %. Finansējuma lielākā daļa pirmām kārtām tiks īstenota ar dotācijām. Šīs dotācijas principā atlīdzinās faktiskās izmaksas, bet tās var arī tikt izmaksātas kā vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas vai jebkurā šo elementu kombinācijā.

Izmantojot vienības izmaksu likmes un citus vienkāršošanas pasākumus, samazināsies kļūdu risks izmaksu deklarācijās. Tiks piemēroti vairāki pasākumi, kas, piemēram, mazākām organizācijām atvieglos piekļuvi, un tiks vienkāršotas pamatnostādnes un procedūras, pamatojoties uz Finanšu regulu (sk. iepriekš). Atzars “MEDIA” ar tā relatīvi lielo skaitu dažādo darbību tiks racionalizēts, lai būtu labāka orientācija.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

Programmai “Radošā Eiropa” ir tādi paši riski kā citām Komisijas programmām, kuras orientētas uz mazākiem saņēmējiem, kas pēc būtības ir daudzveidīgi. Daudzi šie saņēmēji neiesniedz nākamos pieteikumus, un tiem nav plašu administratīvo struktūru.

Iespējams, ka lielāko daļu programmas “Radošā Eiropa” turpinās īstenot EACEA. 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests veica revīziju par to, kā EACEA ir pārvaldījusi dotācijas I posmā (no uzaicinājuma līdz līgumu parakstīšanai), un konstatēja iekšējās kontroles sistēmas trūkumus, jo īpaši komponentos III “Kontroles darbības” un IV “Informācija un komunikācija”. Konkrētāk, bija jānostiprina vērtēšanas komiteju loma, kā arī ārējo ekspertu pārvaldība dotāciju piešķiršanā.

Atbildot uz to, aģentūra ir izstrādājusi rīcības plānu, kas koncentrējas uz procedūru, pamatnostādņu un veidņu pārskatīšanu. Rīcības plānā ir ietverti tūlītēji pasākumi (pienācīga procedūru dokumentēšana un tūlītējas izmaiņas procedūrās, kuras tiek piemērotas tūlīt pirmajiem uzaicinājumiem 2018. gadā) un citas izmaiņas EACEA darbībā, kas tiks īstenotas 2018. gadā. Konkrēti, tika ieviestas pielāgotas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus novērtēšanas procedūras, kā sekas attiecībā uz kontroles izmaksām vēl jānovērtē.

Par rīcības plāna īstenošanu atbild EACEA ar attiecīgo ģenerāldirektorātu atbalstu. Tomēr tika pastiprināta attiecīgo ģenerāldirektorātu veiktā EACEA uzraudzība.

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

Pēc Iekšējās revīzijas dienesta 2017./2018. gadā veiktās EACEA revīzijas tika ieviestas pielāgotas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus novērtēšanas procedūras, kā sekas attiecībā uz kontroles izmaksām vēl jānovērtē. Uzraudzība starp attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un EACEA tika pastiprināta, lai varētu pastiprināt Komisijas uzdevumā veikto uzraudzību.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Gan Komisijas, gan EACEA pieņemtās krāpšanas apkarošanas stratēģijas (atjauninātas 2018. gadā), ļaus novērst krāpšanas risku, galvenokārt ar pārkāpumu novēršanas pasākumiem, kas pēc tam krāpšanas atklāšanas gadījumā tiks pastiprināti.

Gan attiecīgajā ģenerāldirektorātā, gan EACEA turpinās īstenot šādus pasākumus: dokumentācijas uzraudzība, uzraudzības apmeklējumi atbilstoši noteiktai uzraudzības stratēģijai, skaidras ziņošanas prasības ar saņēmējiem slēgtajos dotācijas nolīgumos, ievirzes sanāksmes ar jauniem saņēmējiem, iespēja pārtraukt dotāciju, ja nav sasniegti rezultāti vai nav atbilstības noteiktiem finansēšanas nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem, kas saistīti ar komunikāciju.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

2. izdevumu kategorija “Kohēzija un vērtības”

07. sadaļa “Ieguldījumi cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās”

05. nodaļa “Radošā Eiropa”

Dif./nedif 33 .

no EBTA valstīm 34

no kandidātvalstīm 35

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

2

07 01 04 XX Administratīvie izdevumi – Radošā Eiropa

Nedif.

2

07 05 01 – KULTŪRA

Dif.

2

07 05 02 – MEDIA

Dif.

2

07 05 03 – STARPNOZARU atzars

Dif.

3.2.Indikatīvs līdzekļu sadalījums starpnozaru atzara ietvaros finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam

A) Sadarbība transnacionālajā starpnozaru politikā, zināšanu sekmēšana par programmu un rezultātu pārnesamības atbalstīšana: 5 miljoni EUR

B) Novatorisku pieeju satura radīšanai, piekļuvei, izplatīšanai un popularizēšanai kultūras un radošajās industrijās veicināšana: 52 miljoni EUR

C) Transversālu darbību, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, veicināšana, brīvas, daudzveidīgas un plurālistiskas plašsaziņas līdzekļu vides, kvalitatīvas žurnālistikas un medijpratības sekmēšana: 61 miljons EUR

D) Tādu programmas biroju izveide un atbalstīšana, kas savā valstī sniegtu informāciju par programmu un to popularizētu, un pārrobežu sadarbības kultūras un radošajās industrijās stimulēšana: 42 miljoni EUR

3.3.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.3.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
 

2

Kohēzija un vērtības

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Darbības apropriācijas 36

Saistības

(1)

Maksājumi

(2)

07 05 01 – KULTŪRA

Saistības

(1)

75,862

77,382

78,929

80,505

82,120

83,756

84,947

563,500

Maksājumi

(2)

40,558

54,101

68,138

72,858

75,386

77,563

79,217

95,678

563,500

07 05 02 – MEDIA

Saistības

(1)

134,221

136,912

139,640

142,439

145,287

148,188

150,313

997,000

Maksājumi

(2)

70,740

94,534

119,185

127,480

131,902

135,723

138,639

178,798

997,000

07 05 03 – STARPNOZARU atzars

Saistības

(1)

21,539

21,970

22,409

22,857

23,314

23,781

24,131

160,000

Maksājumi

(2)

12,730

16,457

20,319

21,642

22,365

22,997

23,487

20,003

160,000

Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīruma 

Saistības = Maksājumi

(3)

07 01 04 XX – Administratīvais atbalsts programmai “Radošā Eiropa”

Saistības = Maksājumi

(3)

17,420

17,760

18,125

18,485

18,850

19,239

19,621

129,500

KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums 37

Saistības

=1+3

249,042

254,023

259,103

264,286

269,571

274,963

279,012

1850,000

Maksājumi

=2+3

141,448

182,852

225,767

240,465

248,504

255,522

260,963

294,479

1850,000



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
 

7

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē Tiesību akta finanšu pārskata pielikumā , kas starpdienestu konsultāciju vajadzībām ir augšupielādēts DECIDE sistēmā.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Cilvēkresursi 38  

14,301

15,601

16,745

16,745

16,745

16,745

16,745

113,627

Citi administratīvie izdevumi

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

6,213

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

15,189

16,489

17,633

17,633

17,633

17,633

17,633

119,840

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027. gada

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas visu IZDEVUMU KATEGORIJU apropriācijas

Saistības

264,231

270,512

276,736

281,919

287,204

292,596

296,645

1969,840

Maksājumi

156,637

199,341

243,4

258,098

266,137

273,155

278,596

294,479

1969,840

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

14,301

15,601

16,745

16,745

16,745

16,745

16,745

113,627

Citi administratīvie izdevumi

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

0,888

6,213

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

15,189

16,489

17,633

17,633

17,633

17,633

17,633

119,840

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 39  

Cilvēkresursi

Citi administratīvie izdevumi

17,420

17,760

18,125

18,485

18,850

19,239

19,621

129,500

Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

17,420

17,760

18,125

18,485

18,850

19,239

19,621

129,500

KOPĀ

32,609

34,249

35,758

36,118

36,483

36,872

37,254

249,340

 

3.3.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības

93

101

109

109

109

109

109

Delegācijas

Pētniecība

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE): AC, AL, END, INT un JED  40

7. kategorija

Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 

– galvenajā mītnē

13

15

15

15

15

15

15

– delegācijās

Finansēts no programmas piešķīruma  41

– galvenajā mītnē

– delegācijās

Pētniecība

Cits (konkretizēt)

KOPĀ

106

116

124

124

124

124

124

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks izpildītas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.3.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

◻ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

⌧ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

3.4.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

⌧ Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 42

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

...... pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[…]

(1)     Romas deklarācija, 2017. gada marts
(2)    Eiropas Kultūras mantojuma gads 2018: https://europa.eu/cultural-heritage/.  
(3)     COM(2017) 673 final
(4)    COM(2018) 267 final.
(5)     JOIN/2016/029
(6)     COM/2014/0477 final
(7)     COM(2018) 236 final  
(8)     COM(2017) 479 final
(9)    No visas Eiropas tika saņemtas 1839 atbildes.
(10)    https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-film-forum
(11)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(12)    COM(2018) 248 final.
(13)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(14)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(15)    COM(2018) 267 final.
(16)     COM(2016) 594 final
(17)     COM/2016/0287 final
(18)     JOIN/2016/029
(19)     COM/2014/0477 final
(20)     COM (2017)479 final
(21)    Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko Apvienoto Nāciju organizācija pieņēmusi 2015. gada septembrī, A/RES/70/1.
(22)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(24)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(25)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(26)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(28)    Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(30)    OV L 124, 20.5.2003.
(31)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.
(32)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx.  
(33)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(34)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(35)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(36)    Noapaļošanas dēļ kopsummas nesakrīt.
(37)    Programmu var (daļēji) deleģēt izpildaģentūrai atkarībā no izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem un saistītiem lēmumiem.
(38)    Personāla aplēses, pamatojoties uz 2018. gada darbinieku skaitu Komisijā (arī Izpildaģentūrā), ar pakāpenisku palielinājumu. Summu pamatā ir vidējās izmaksas, kas no 2019. gada katru gadu palielinātas par 2 % indeksācijai un par 1,5 % – karjeras izaugsmes ietekmei (ierēdņi un pagaidu darbinieki). Neietver ne aplēsto personālu, kas būs vajadzīgs decentralizētajām struktūrām, ne papildu personālu, ko apmaksās no nākotnē asociēto valstu iemaksām.
(39)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(40)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(41)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(42)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
Top

Briselē,30.5.2018

COM(2018) 366 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013


I PIELIKUMS

Papildinformācija par finansējamām darbībām

1.ATZARS “KULTŪRA”

Regulas 4. pantā norādītā programmas atzara “KULTŪRA” prioritātes īsteno ar šādām darbībām.

Horizontālās darbības:

(a)sadarbības projekti;

(b)Eiropas kultūras un radošo organizāciju tīkli dažādās valstīs;

(c)Eiropas kultūras un radošo industriju platformas;

(d)mākslinieku un kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju mobilitāte;

(e)atbalsts kultūras un radošajām organizācijām, lai tās varētu darboties starptautiski;

(f)politiskā sadarbība, politikas izstrāde un īstenošana kultūras jomā, cita starpā nodrošinot datus un daloties paraugpraksē vai izmēģinājuma projektos.

Nozaru darbības:

(a)atbalsts mūzikas nozarei: daudzveidības, jaunrades un inovācijas veicināšana mūzikas jomā, jo īpaši muzikālo repertuāru izplatīšana Eiropā un citur pasaulē, mācību pasākumi un auditorijas piesaistīšana Eiropas repertuāram, kā arī atbalsts datu vākšanai un analizēšanai;

(b)atbalsts grāmatu un izdevējdarbības nozarei: mērķorientētas darbības, ar kurām veicina dažādību, jaunradi un inovāciju, jo īpaši Eiropas literatūras tulkošana un popularizēšana Eiropas valstīs un citur pasaulē, nozares speciālistu, autoru un tulkotāju apmācība un apmaiņa un transnacionāli nozares sadarbības, inovācijas un attīstības projekti;

(c)atbalsts arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm: mērķorientētas pakalpojumu sniedzēju apmaiņas darbības, spēju veidošana, auditorijas piesaistīšana un kultūras mantojuma un arhitektūras nozaru internacionalizācija, būvkultūras veicināšana, atbalsts kultūras mantojuma un tā vērtību aizsardzībai, saglabāšanai un palielināšanai caur izpratnes veicināšanu, sakaru veidošanu un mācīšanos no līdzbiedriem;

(d)atbalsts citām nozarēm: mērķorientētas darbības, ar kurām tiek attīstīti dizaina un modes nozaru un kultūrtūrisma radošie aspekti un šīs nozares tiek popularizētas un reprezentētas ārpus Eiropas Savienības.

Īpašas darbības, kuru mērķis ir Eiropas kultūru daudzveidību un mantojumu padarīt redzamu un taustāmu un veicināt kultūras dialogu:

(a)Eiropas kultūras galvaspilsētas – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 445/2014/ES 1 ;

(b)Eiropas mantojuma zīme – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1194/2011/ES 2 ;

(c)ES kultūras balvas;

(d)Eiropas kultūras mantojuma dienas;

(e)atbalsts tādām Eiropas kultūras iestādēm, kuras iedzīvotājiem nepastarpināti sniedz kultūras pakalpojumus ar plašu ģeogrāfisko aptvērumu.

2.ATZARS “MEDIA

Regulas 5. pantā norādītā programmas atzara “MEDIA” prioritātes, ievērojot atšķirības starp valstīm attiecībā uz audiovizuālā satura radīšanu, izplatīšanu un piekļūstamību, kā arī attiecīgo tirgu lielumu un īpatnības, īsteno cita starpā ar šādām darbībām:

(a)audiovizuālo darbu veidošana;

(b)novatoriska televīzijas satura un novatorisku daudzsēriju stāstu producēšana;

(c)reklāmas un tirgvedības rīki, arī tiešsaistē un izmantojot datu analīzi, lai palielinātu Eiropas darbu popularitāti, redzamību, piekļūstamību pāri robežām un sasniegtās auditorijas lielumu;

(d)atbalsts nenacionālo Eiropas darbu starptautiskai tirdzniecībai un apritei visās platformās, arī izmantojot koordinētas izplatīšanas stratēģijas, kas aptver vairākas valstis;

(e)atbalsts apmaiņai un sakaru veidošanai starp uzņēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus;

(f)Eiropas darbu popularizēšana nozares pasākumos un izstādēs Eiropā un citur pasaulē;

(g)iniciatīvas, kas veicina auditorijas piesaistīšanu un kino izglītību, jo īpaši pievēršoties jauniešu auditorijām;

(h)mācību un mentorēšanas darbības, kas uzlabo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju spēju pielāgoties jaunām tirgus norisēm un digitālajām tehnoloģijām;

(i)Eiropas pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēju tīkls, kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas darbu;

(j)Eiropas festivālu tīkls(i), kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas darbu;

(k)to Eiropas kinooperatoru tīkls, kas uzņem ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas filmu;

(l)īpaši pasākumi, ar kuriem tiek veicināta līdzsvarotāka dzimumu līdzdalība audiovizuālajā nozarē;

(m)atbalsts politiskajam dialogam, novatoriskiem politikas pasākumiem un paraugprakses apmaiņai – arī izmantojot analītiskās darbības un sniedzot uzticamus datus;

(n)pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem un sakaru veidošana starp audiovizuālo nozari un politikas veidotājiem.

3.STARPNOZARU ATZARS

Regulas 6. pantā norādītā programmas STARPNOZARU ATZARA prioritātes īsteno jo īpaši ar šādām darbībām.

Politiskā sadarbība un sociālais aspekts:

(a)    politikas izstrāde, pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem un starpnozaru sakaru veidošana starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem;

(b)analītiskas starpnozaru darbības;

(c)atbalsta darbības, kuru mērķis ir sekmēt pārrobežu politisko sadarbību un politikas izstrādi attiecībā uz sociālo iekļaušanu caur kultūru;

(d)vairo zināšanas par programmu un tās aptvertajiem tematiem, sekmē iedzīvotāju sasniegšanu un uzlabo rezultātu pārnesamību ne tikai dalībvalstu līmenī.

Radošās inovācijas laboratorija:

(a)sekmē jaunus jaunrades veidus, kur krustojas dažādas kultūras un radošās industrijas, piemēram, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas;

(b)sekmē novatoriskas starpnozaru pieejas un rīkus, lai atvieglotu kultūras un radošās jomas, tostarp kultūras mantojuma, piekļūstamību, izplatīšanu, popularizēšanu un pārvēršanu naudas izteiksmē.

Programmas biroji:

(a)popularizē programmu valsts līmenī un sniedz informāciju par dažādajiem finansiālā atbalsta veidiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības politiku;

(b)stimulē pārrobežu sadarbību starp profesionāļiem, iestādēm, platformām un tīkliem dažādajās programmas aptvertajās politikas jomās un nozarēs un starp tām;

(c)palīdz Komisijai nodrošināt, lai programmas rezultāti pienāci tiktu paziņoti un izplatīti iedzīvotājiem.

Transversālas darbības, kas atbalsta ziņu mediju nozari:

(a)risina strukturālās pārmaiņas, ar kurām saskaras plašsaziņas līdzekļu nozare, veicinot un uzraugot daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi;

(b)atbalsta augstus plašsaziņas līdzekļu ražojumu standartus, sekmējot sadarbību, pārrobežu sadarbības žurnālistiku un kvalitatīvu saturu.

(c)veicina medijpratību, lai iedzīvotājiem veidotos kritiska izpratne par plašsaziņas līdzekļiem.

II PIELIKUMS

Rādītāji

ATZARS “KULTŪRA”

Ar programmas atbalstu izveidoto transnacionālo partnerību skaits un mērogs

To mākslinieku un kultūras un/vai radošo industriju dalībnieku skaits, kuri, pateicoties programmas sniegtajam atbalstam, ir (ģeogrāfiski) mobili (sadalot pa izcelsmes valstīm)

To cilvēku skaits, kuri izmanto programmā radītos Eiropas kultūras un radošos darbus, arī darbus, kas nav tapuši uz vietas, bet gan citās valstīs

To programmas atbalstīto projektu skaits, kas paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupām, proti, bez darba esošiem jauniešiem un migrantiem

To programmas atbalstīto projektu skaits, kuros iesaistītas organizācijas no trešām valstīm

ATZARS “MEDIA

To cilvēku skaits, kuri izmanto programmas atbalstītos Eiropas audiovizuālos darbus, kas tapuši nevis viņu valstī, bet gan citā valstī

To programmas atbalstīto mācību pasākumu dalībnieku skaits, kuri vērtē, ka viņiem ir paaugstinājusies kompetence un uzlabojusies nodarbināmība

Ar programmas atbalstu attīstīto un radīto kopražojumu skaits un budžets

To cilvēku skaits, kuri sasniegti ar lielākajos tirgos rīkotiem reklāmas pasākumiem starp uzņēmumiem

STARPNOZARU ATZARS

Izveidoto transnacionālo partnerību skaits un mērogs (salikts rādītājs attiecībā uz radošajām inovāciju laboratorijām un dziņu mediju darbībām)

Programmas biroju rīkoto programmas popularizēšanas pasākumu skaits

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 445/2014/ES, ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam un atceļ Lēmumu Nr. 1622/2006/EK (OV L 132, 3.5.2014., 1. lpp.).
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmums Nr. 1194/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).
Top