EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 651 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi – labāki rezultāti

{SWD(2017) 675 final}

1.Ievads. Labāka regulējuma principi Komisijā

Šī Komisija ir nostrādājusi pusi sava pilnvaru termiņa. Tās mērķis joprojām ir prioritāro iniciatīvu īstenošana, lai Savienības pilsoņu interesēs atbalstītu tās 10 politiskās prioritātes 1 ; atbalstītu izaugsmi un darbvietu radīšanu, uzlabotu iekšējā tirgus darbību, vērstos pret drošības apdraudējumu, aizsargātu patērētājus un darba ņēmējus un uzlabotu sabiedrības veselību un vidi. Darba programma 2018. gadam 2 vēlreiz apliecina, ka Komisija vērš galveno uzmanību uz svarīgiem jautājumiem, kur ir nepieciešami Eiropas mēroga risinājumi. Tajā ietverti pasākumi, lai ieviestu digitālo vienoto tirgu un Enerģētikas savienību, nodrošinātu uzņēmumu taisnīgu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī sociālo taisnīgumu, pabeigtu kapitāla tirgu savienību, nostiprinātu ekonomisko un monetāro savienību un banku savienību, apkarotu terorismu un sagatavotu Eiropas Savienības nākamās daudzgadu finanšu shēmas projektu.

Labāks regulējums ir pamatā visam Komisijas darbam, kura mērķis ir nodrošināt, ka ES ar labām sekmēm dara to, kas ir vajadzīgs. Lai to panāktu, šī Komisija 2015. gadā 3 ir noteikusi līdzsvarotu principu kopumu un pasākumus, kuru pamatā ir trīs galvenie pīlāri:

–ietekmes novērtējums: jaunajiem priekšlikumiem tiek pievienots ietekmes novērtējums, kurā izpētīts, kā visefektīvāk sasniegt politikas mērķus, neradot nevajadzīgu slogu;

–“izvērtē vispirms”: veicot jebkādu spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, tiek izvērtētas iespējas vienkāršot un samazināt nevajadzīgas izmaksas, pamatojoties uz analīzi un ieinteresēto personu sniegto informāciju;

–ieinteresēto personu iesaistīšana: labāka regulējuma pamatā ir aktīva pilsoniskās sabiedrības iesaiste, aicinot ieinteresētās personas visos politikas cikla posmos sniegt informāciju un izmantojot vairākus atgriezeniskās saites instrumentus un apspriešanas pasākumus.

Šī pieeja labākam regulējumam ir saņēmusi plašu atbalstu no ieinteresētajām personām, tostarp no Eiropas Parlamenta 4 un Padomes 5 . Jau 2015. gadā ESAO ierindoja Komisijas ietekmes novērtējuma un izvērtēšanas sistēmas attiecīgi trešajā un piektajā vietā starp ESAO dalībvalstīm 6 . Kopš šā vērtējuma Komisija 2015. gada maijā ir veikusi turpmākus uzlabojumus, un 2016. gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 7 . Turklāt 2016. gada decembrī Komisija nāca klajā ar stratēģiskāku pieeju ES tiesību aktu izpildei 8 . 2017. gada gaitā ir ieviestas trīs nozīmīgas izmaiņas Komisijas pieejā labākam regulējumam.

–Pirmkārt, Komisija ir turpinājusi centienus palielināt sava darba pārredzamību, leģitimitāti un pārskatatbildību, jo īpaši attiecībā uz apspriešanas procesu un ieinteresēto personu iespējām sniegt atsauksmes par Komisijas priekšlikumiem (sk. tālāk 2.2. sadaļu). Līdz 2017. gada beigām tā būs izveidojusi tīmekļa vietni “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”, ar kuras starpniecību ieinteresētās personas varēs pilnībā iesaistīties Komisijas darbā visā politikas ciklā 9 .

–Otrkārt, Komisija 2017. gadā pabeidza būtiski atjaunināt vadlīnijas un instrumentus labākam regulējumam visā politikas ciklā 10 . Kaut arī to galvenais uzdevums ir paskaidrot un izmantot saistību starp dažādajiem politikas veidošanas pasākumiem Komisijā un atbalstīt tās dienestus darbā pie labāka regulējuma, tie ir pieejami arī Eiropas Parlamentam, Padomei, dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām. Mērķis ir veicināt visu šo dalībnieku turpmāku iesaistīšanos Savienības politikas veidošanas procesā.

–Treškārt, 2017. gada sākumā Regulējuma kontroles padome nokomplektēja savu personālu, un tagad tajā ietilpst arī trīs locekļi, kas nav ES iestāžu pārstāvji. Šī neatkarīgā padome 11 pārrauga ietekmes novērtējumu kvalitāti un atlasītus spēkā esošo tiesību aktu izvērtējumus un publisko visus savus atzinumus. Lai turpinātu kādu iniciatīvu, principā par katru ietekmes novērtējumu būs jāsaņem pozitīvs atzinums. Ja Komisija nolemj rīkoties bez šāda atzinuma, tā publiski paskaidro, kādēļ ir nolēmusi tā rīkoties. Turklāt padome sniedz praktiskus metodiskus padomus Komisijas dienestiem. Padome tagad izskata arī atlasītus izvērtējumus un sistemātiski pārbauda, vai saskaņā ar “izvērtē vispirms” principu gadījumos, kad tiek grozīti tiesību akti, ir veikts izvērtējums, lai atbalstītu ietekmes novērtējuma ziņojumu.

1. attēlā sniegts pārskats par galvenajiem labāka regulējuma programmas pasākumiem, un tas ataino pēdējos divpadsmit mēnešos paveikto būtisko darbu. Šajā paziņojumā ir sniegta sīkāka informācija par šīm izmaiņām, par notiekošo darbu saistībā ar REFIT platformu, lai vāktu, analizētu un nodotu tālāk ieinteresēto personu viedokļus par to, kā vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus. Tas ir arī reakcija uz saistībām, ko Komisija uzņēmās Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (jo īpaši tā 48. punktā), un Padomes secinājumiem 12 , un tajā izklāstīti turpmākie pasākumi, lai īstenotu Komisijas vērienīgo Labāka regulējuma programmu. Dienestu darba dokumentā, kurš saistīts ar šo paziņojumu, sniegta papildu informācija par vienkāršošanas centieniem. 

1. attēls. Pārskats par labāka regulējuma pasākumiem kopš to uzsākšanas Komisijā

2.Labāka regulējuma piemērošana: galvenie rezultāti

2.1.Nopietni risinājumi nopietnām problēmām: subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana

Ž. K. Junkera vadītā Komisija velta galveno uzmanību desmit politisko prioritāšu kopumam, un tā joprojām ir apņēmusies rīkoties tikai tad, ja tas ir nepieciešams ES līmenī, un ierosināt tikai to, kas ir būtiski, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti, izmantojot dažādus labāka regulējuma instrumentus, tā rīkojas, ja tas ir nepieciešams un ja tam ir papildu vērtība. 2. attēlā redzams, kam šī Komisija pievērš galveno uzmanību un kas arī veicina horizontālo mērķu, piemēram, ilgtspējības, iekļaušanu visās politikas jomās. Visbeidzot, ja nozaru pieeja tiek īstenota vairākās jomās, piemēram, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, transporta, digitālā vienotā tirgus un iekšējā tirgus jomā, tiek piemēroti labāka regulējuma instrumenti, lai nodrošinātu saskaņotību un izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un arī no izmaksu pārklāšanās šajās nozarēs.

Par lielāko daļu no šīm iniciatīvām ir sagatavoti ietekmes novērtējumi. Tomēr ietekmes novērtējumam nepieciešamo informāciju un pierādījumus ne vienmēr iespējams iegūt par darbībām, attiecībā uz kurām vajadzīga tūlītēja politikas atbilde. Tā tas pēdējā gadā ir noticis, piemēram, migrācijas un drošības jomā. Šajos gadījumos Komisija tomēr iespēju robežās ir sniegusi pierādījumus, lai atbalstītu to, ko tā piedāvā, un dažos gadījumos, kad tas nav bijis iespējams, tā ir izskaidrojusi, kāpēc.

2. attēls. Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritāro iniciatīvu skaits 2015.–2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējās Komisijas pēdējā gadā ierosināto iniciatīvu skaitu

Papildus tam, ka Komisija koncentrējas uz galvenajām prioritātēm, tā arī turpina savus centienus, lai nodrošinātu, ka pasākumi, ko tā veic, ir samērīgi. Katru gadu Komisija ziņo par būtisko darbu, ko tā veic subsidiaritātes un proporcionalitātes jomā. Svarīgs instruments ir politikas iespēju neatkarīga pārbaude, ko veic Regulējuma kontroles padome, pirms Komisija pieņem savus priekšlikumus. Padome pārbauda izskatītās tiesību aktu vienkāršošanas iespējas un visas attiecīgās ietekmes (piemēram, uz MVU), kas var novest pie efektīvākas, iedarbīgākas vai proporcionālākas pieejas, kura nerada nevajadzīgas izmaksas. Piemēri ir sniegti 1. ievilkumā.

2.2.Pārredzamība, leģitimitāte un pārskatatbildība

Komisija 2016. un 2017. gadā ir pievērsusi īpašu uzmanību savu darbību leģitimitātes uzlabošanai. Saskaņā ar 10. prioritāti tās politiskajās pamatnostādnēs (“Demokrātisku pārmaiņu savienība”) Komisija ir apņēmusies nodrošināt augstākos pārredzamības un pārskatatbildības standartus demokrātiskās leģitimitātes interesēs. Sabiedrība un ieinteresētās personas pamatoti sagaida, ka varēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu, pārbaudīt pierādījumus un uzzināt, kas vēl cenšas ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Komisija ir rādījusi piemēru attiecībā uz pārredzamu saziņu ar interešu pārstāvjiem, piemērojot principu, ka komisāri, kabinetu locekļi un ģenerāldirektori tiekas tikai ar tiem lobistiem, kuri ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā un kuri publicē informāciju par šīm sanāksmēm savās tīmekļa vietnēs. Turklāt reģistrācija Pārredzamības reģistrā tagad ir arī prasība, lai ieinteresēto personu organizācijas un atsevišķus ekspertus, kas pārstāv kopējas intereses, varētu iecelt par tādu ekspertu grupu locekļiem, kuras konsultē Komisiju. Komisija 2016. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu par juridiski saistošu Iestāžu nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru, kas aptvertu Eiropas Parlamentu, Komisiju un – pirmo reizi – Padomi. Tas būtu būtisks solis ceļā uz lielāku lobēšanas pārredzamību.

Komisija ir stingri apņēmusies sadarboties ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem visā politikas ciklā 13 un, lai varētu labāk iesaistīt tos savās darbībās, ir veikusi būtiskus ieguldījumus dažādos instrumentos. Neraugoties uz šo instrumentu pieejamību, ir skaidrs, ka līdzdalības līmenis nav sasniedzis pilnu potenciālu un dažas ieinteresētās personas joprojām nevēlas vai nespēj iesaistīties. Komisija ir veikusi papildu pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Minētie pasākumi ir šādi.

·Lai reaģētu uz ieinteresēto personu, tostarp REFIT platformas 14 paustajām bažām, ka bieži vien nav skaidrs, kā Komisija izmanto viņu ieguldījumu, Komisija nodrošinās labāku atgriezenisko saiti par ieinteresēto personu viedokļiem savos ietekmes novērtējumos, izvērtējumos un apspriešanas ziņojumos, lai parādītu, kā tiek izmantots viņu ieguldījums.

·Lai nodrošinātu, ka attiecīgās ieinteresētās personas, kuru uzskati un būtiski dati ir jāapkopo, tiek sasniegtas visefektīvākajā veidā, Komisija ir pastiprinājusi savus ieteikumus Komisijas dienestiem par to, kā sagatavot skaidru apspriešanas stratēģiju attiecībā uz katru iniciatīvu, kura tiks publicēta ceļvežos un sākotnējos ietekmes novērtējumos.

·Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju un veicinātu atgriezenisko saiti, sabiedriskā apspriešana par nozīmīgām iniciatīvām tagad ir pieejama visās oficiālajās ES valodās, bet citas – vismaz angļu, franču un vācu valodā. Šī ir atbildes reakcija uz Eiropas Parlamenta, Eiropas Ombuda, ieinteresēto personu un iedzīvotāju paustajām bažām.

·Komisija 2016. gada 1. jūlijā izveidoja tīmekļa vietni, kas ir centrālais kontaktpunkts, kurā iedzīvotāji un ieinteresētās personas var atrast informāciju par politikas veidošanu un piedalīties šajā procesā 15 . Šī vietne atvieglo tiem viedokļa paušanu. Tā padara politikas veidošanu pārredzamāku, jo iesniegtās atbildes tiek publicētas automātiski. Ar to tiek pildīta svarīga apņemšanās, kas noteikta 2015. gada Labāka regulējuma programmā.

·Tagad izveidota vienota tīmekļa vietne, kurā var sniegt atsauksmes par Komisijas agrīnām idejām saistībā ar jaunām iniciatīvām (ceļvežiem un sākotnējiem ietekmes novērtējumiem), pieņemtiem priekšlikumiem un terciāro tiesību aktu projektiem (deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem). Šī vietne būtiski uzlabo pārredzamību un apspriešanu, kas tradicionāli ir bijis sarežģīts un nepārredzams process, kurā iesaistīti tikai eksperti un dalībvalstu pārstāvji. 3. attēlā sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli.

3. attēls. Tīmekļa vietne “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”: Pārskats no tās darbības sākuma 2016. gada 1. jūlijā

Komisija arī turpmāk rosinās vēl vairāk iesaistīt ieinteresētās personas, jo īpaši attiecībā uz prioritārajiem priekšlikumiem, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus (# EUHaveYourSay). Tas ir veicinājis tīmekļa vietnes “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē” pastāvīgu apmeklētāju skaita pieaugumu, 2017. gada augustā sasniedzot vairāk nekā 47 000 apmeklētāju (4. attēls). Saņemtās atbildes, piemēram, novedušas pie izmaiņām Komisijas priekšlikumā attiecībā uz noteikumiem par mobilo telekomunikāciju viesabonēšanas godīgu izmantošanu 16 vai ir informējušas likumdevēju, kā tas notika gadījumā ar plašākas sabiedrības atbildi uz Komisijas priekšlikumu par šaujamieročiem 17 .

Komisija veiks turpmākus uzlabojumus tīmekļa vietnē līdz 2017. gada beigām. Šo uzlabojumu vidū būs “hronoloģiskā skatījuma” iespēja, kas sniegs agrīnāku un plašāku informāciju par katru gaidāmo iniciatīvu, un tiks iekļauta piekļuve visām katru gadu sāktajām tiešsaistes sabiedriskajām apspriešanām.

2.3.Vienkāršot tiesību aktus un novērst nevajadzīgas izmaksas

Kopš savu pilnvaru termiņa sākuma šī Komisija ir uzsvērusi, ka aktīvi pārvaldīt spēkā esošos ES tiesību aktus ir tikpat svarīgi kā sagatavot jaunas iniciatīvas. Ir svarīgi nodrošināt, lai tiesību akti joprojām atbilstu paredzētajam mērķim un sniegtu ES likumdevēju iecerētos rezultātus. Cenšoties vienkāršot tiesību aktus, Komisija galveno uzmanību vērš uz nevajadzīgu izmaksu un administratīvā sloga novēršanu, neapdraudot politikas mērķus. Padarot tiesību aktus vienkāršākus un mazāk apgrūtinošus, tiek uzlabota arī to īstenošana un izpilde, un galu galā tiek sasniegti labāki rezultāti.

Komisija ir pārliecināta, ka nevajadzīgas izmaksas visefektīvāk var samazināt, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lai pilnībā saglabātu plānoto tiesību aktu mērķus. Komisija ir konsekventi paudusi viedokli, ka labāks regulējums nenozīmē atteikšanos no regulējuma. Ja pastāv skaidra nepieciešamība pēc regulējuma, lai varētu sasniegt svarīgus sabiedrības mērķus (piemēram, darba tirgus, veselības aizsardzības un darba drošības, vides aizsardzības jomā vai attiecībā uz jauno tehnoloģiju ietekmi uz privātās dzīves neaizskaramību), Komisija ierosinās regulējumu, ņemot vērā attiecīgo mērķi. Lai nodrošinātu tiesību aktu efektivitāti, vienmēr būs vajadzīgas zināmas izmaksas, un tās jāskata saistībā ar vispārējo ieguvumu, ko dos attiecīgie tiesību akti. Lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību, ir svarīgi, lai politiski lēmumi par to, kuras izmaksas ir pamatotas politikas mērķu sasniegšanai, būtu balstīti uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, reaģējot uz ieinteresēto personu un iedzīvotāju bažām.

Komisijas pieeja, atšķirībā no daudzu dalībvalstu pieejas, ir balstīta uz “izvērtē vispirms” principu. Pirms pārskatīt vai ieviest jaunus tiesību aktus, Komisija ir apņēmusies novērtēt, kādi tiesību akti jau pastāv, lai apzinātu vienkāršošanas un izmaksu samazināšanas iespējas. Šos izvērtējumus var veikt par atsevišķiem tiesību aktiem vai vairāku tiesību aktu kopumu, kas aptver konkrētu nozari (“atbilstības pārbaudes”), un tie attiecībā uz konkrēto tiesību aktu nosaka jomas, kurās iespējams ietaupīt izmaksas. Šī analīze tad tiek turpināta ietekmes novērtējuma procesā, kurā tiek apzināts, kā vislabāk var īstenot šīs izmaiņas, un, kad vien tas ir iespējams, tiek veikta kvantifikācija. Šos pasākumus veic, pamatojoties uz pierādījumiem, kas savākti apspriedēs ar ieinteresētajām personām, REFIT platformas darbu un ierosinājumiem, ko var iesniegt tīmekļa vietnē “Kā atvieglot slogu” 18 . Šis process ir būtisks, lai nodrošinātu pasākuma leģitimitāti kopumā un lai nodrošinātu, ka izmaksu samazināšanas centieni nelabvēlīgi neietekmē politikas mērķus. 2016. gadā tika izvērtēta gandrīz puse no ietekmes novērtējumiem, un 2017. gadā izvērtējumu skaits ir pieaudzis līdz gandrīz 70 %. Tas ir ievērojams sasniegums kopš šīs koncepcijas ieviešanas.

Galvenā problēma ir pietiekami precīzi kvantificēt ierosināto grozījumu izmaksas un ieguvumus. Kvantifikācija ir problemātiska jo īpaši tāpēc, ka pieejamie dati (tostarp dati, kurus dalībvalstis var vākt par tiesību aktu darbību) bieži vien ir ierobežoti. Tāpēc ir grūti izstrādāt precīzu novērtējumu par ietekmi visās 28 dalībvalstīs. Neraugoties uz grūtībām, Komisija tomēr sniedz kvantitatīvu informāciju gandrīz pusē no tās veiktajiem ietekmes novērtējumiem un gandrīz visos no tiem, kas ir iekļauti REFIT programmā. Kopumā Komisijas prakse attiecībā uz kvantifikāciju lielā mērā ir saskaņā ar citur izmantoto pieeju un ir labi izstrādāta attiecībā uz politikas ieguvumu novērtēšanu.

Šī pieeja sniedz rezultātus. Komisija normatīvās atbilstības programmas ietvaros kopš 2015. gada ir uzsākusi 137 vienkāršošanas iniciatīvas. REFIT platformai ir bijusi nozīmīga loma, vēršot Komisijas darbu uz ieinteresētajām personām svarīgiem jautājumiem. Kopš 2016. gada sākuma REFIT platforma ir pieņēmusi 58 atzinumus un sniegusi ieguldījumu jo īpaši kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanā, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un PVN noteikumu vienkāršošanā, kā arī vienotā tirgus jomā. 3. ievilkumā ir sniegti vairāki piemēri, kuros Komisija, izmantojot REFIT platformu, ir apzinājusi iespējamos izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Sīkāka informācija par šiem un visiem citiem REFIT priekšlikumiem ir sniegta dienestu darba dokumentā, kas ir publicēts kopā ar šo paziņojumu. 2018. gada darba programmā ir uzskaitīti galvenie priekšlikumi, kā samazināt nevajadzīgas izmaksas, kurus Komisija ir plānojusi iesniegt līdz tās pilnvaru termiņa beigām.

2.4.Alternatīvu pieeju izvērtēšana attiecībā uz vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu

Nevajadzīga regulatīvā sloga samazināšana ir šīs Komisijas politiskā prioritāte, un tā tiek īstenota, pateicoties pieejai, kurā tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu faktiskās bažas, nodrošināta pienācīga demokrātiska pārskatatbildība un veicināta precīza izmaksu kvantifikācija, neesot no tās atkarīgiem. Saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisija tomēr ir izvērtējusi alternatīvas pieejas, tostarp noteikusi sloga samazināšanas mērķus konkrētās nozarēs. Tās secinājumi apkopoti 4. ievilkumā un sīkāk izklāstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Komisijas pieredze un pierādījumi, ko tā guvusi no citām sistēmām, neliek domāt, ka pieeja, kuras pamatā ir ex ante samazināšanas mērķi, sniegs labākus rezultātus nevajadzīgu izmaksu novēršanā un reālu ieguvumu sniegšanā visām ieinteresētajām personām nekā tās pašreizējā pieeja. Šī pieeja balstās uz spēkā esošu tiesību aktu izvērtējumu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, lai noteiktu, ko konkrēti var vienkāršot, racionalizēt vai atcelt. Komisijas pieeja ir balstīta uz pierādījumiem, un šīs pieejas leģitimitāte tiek nodrošināta, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas. Tas nodrošina, ka nepastāv risks nepamatoti atcelt ierobežojumus vai negatīvi ietekmēt galvenos politikas mērķus.

Tāpēc Komisija turpinās vērst centienus uz šīs pieejas uzlabošanu. Jo īpaši, balstoties uz tās veikto tiesību aktu izvērtēšanu, Komisija apņemas nodrošināt, ka ikvienā ietekmes novērtējumā, kas veikts saistībā ar tiesību aktu pārskatīšanu, tiek skaidri norādīts, kāds ir potenciālais izmaksu ietaupījums, cik vien iespējams skaitliskā izteiksmē, tādējādi nosakot skaidru sloga samazināšanas mērķi, kas savā darbā jāņem vērā Eiropas Parlamentam un Padomei 22 . Ja minētās iestādes izmaina Komisijas priekšlikumus un samazina vai pievieno vienkāršošanas elementus, Komisija mudinās tās pārredzami paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams, un novērtēt to ierosināto grozījumu ietekmi saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šis sloga samazināšanas mērķis varētu arī palīdzēt dalībvalstīm, kad tās transponē un īsteno Savienības tiesību aktus.

Turklāt Komisija ir uzlabojusi savu labāka regulējuma instrumentu rīkkopu ar sīki izstrādātiem norādījumiem Komisijas dienestiem par kvantifikāciju un pastiprinājusi pieejamo iekšējo apmācību. Kā daļu no apspriešanas pasākumiem, ko tā veic papildus izvērtēšanai un ietekmes novērtējumiem, Komisija arī plāno sistemātiskāk apspriesties ar ieinteresētajām personām par nepieciešamību vai iespēju vienkāršot tiesību aktus.

Komisija arī sadarbosies ar abām iestādēm, lai piešķirtu lielāku spēku Iestāžu nolīguma 22. un 23. punktam ar mērķi izveidot sistemātiskāku pieeju spēkā esošo tiesību aktu izpildes uzraudzībai un izvērtēšanai un nodrošināt, ka ir pieejami dati, kas nepieciešami labu izvērtējumu un pamatotu kvantifikāciju veikšanai. Komisija savos priekšlikumos iekļaus attiecīgus noteikumus.

Turklāt dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz to, kā tās īsteno Savienības tiesību aktus valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Uzņēmumu izpratne par normatīvo slogu ievērojami atšķiras visā Savienībā, kas liecina, ka šai rīcības brīvībai ir būtiska nozīme. Komisija šajā jautājumā turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, piemēram, nodrošinot īstenošanas plānus, lai atvieglotu īstenošanu. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm, transponējot ES tiesību aktus valsts tiesību aktos, būtu skaidri jānorāda, ja tās pievieno elementus, kas nav saistīti ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2.5.Jauna pieeja Savienības tiesību aktu izpildei

ES tiesību aktu efektīva piemērošana ir būtiska, lai sasniegtu to paredzētos ieguvumus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu atbildību par to noteikumu ievērošanu un izpildes panākšanu, kurus tās kopīgi ir ieviesušas. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis to centienos transponēt, piemērot un īstenot ES tiesību aktus. Tajā pašā laikā, īstenojot Līgumu uzraudzītājas lomu, Komisija pieliks lielākas pūles, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem.

Saskaņā ar prioritārajiem pasākumiem, kas paziņoti 2016. gadā, Komisija paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” 23 iepazīstināja ar savu jauno īstenošanas politiku. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģiskāka pieeja Komisijas politikai attiecībā uz pārkāpumiem, pievēršoties sistēmiskām problēmām, kur Komisijas rīcība tiešām var kaut ko mainīt. Prioritāte būs izmeklēt gadījumus, kad dalībvalstis ES tiesību aktus savos tiesību aktos transponē nepareizi vai to nepaveic nemaz. Nozīme, kādu Komisija piešķir Savienības tiesību aku savlaicīgai transponēšanai, ir atspoguļota tās stingrākā pieejā finanšu sankcijām saistībā ar šādiem gadījumiem. Komisija arī turpinās enerģiski izmeklēt gadījumus, kad dalībvalstis nav izpildījušas Tiesas spriedumu vai kad tās ir radījušas nopietnu kaitējumu ES finanšu interesēm vai pārkāpušas ES ekskluzīvo kompetenci. Šādos neizpildes gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek liegts izmantot savas tiesības un ieguvumus, kas paredzēti Eiropas tiesību aktos. Saskaņā ar šo jauno politiku Komisija slēgs lietu izmeklēšanu, ja tā uzskatīs to par lietderīgu no politikas viedokļa. Nesen izstrādāta faktu lapa, kas pievienota Komisijas priekšsēdētāja runai par stāvokli Savienībā, attēlo izpildes darbību attīstību 24 .

Komisijas jaunās politikas attiecībā uz pārkāpumiem mērķis ir nodrošināt ātrāku atbilstību gadījumos, kur tas ir svarīgi, lai tā varētu īstenot savas politikas prioritātes. Šī jaunā politika attiecībā uz pārkāpumiem nav atsevišķa iniciatīva, bet ir stingri iestrādāta virknē citu pasākumu, kurus Komisija veiks, lai atbalstītu dalībvalstis ES tiesību aktu īstenošanā un cieši sadarbotos ar tām ar nolūku nodrošināt, ka ES tiesību akti tiek piemēroti savlaicīgi, pareizi un iedarbīgi. Komisija iesaistīsies sistemātiskākā labākas likumdošanas dialogā ar dalībvalstīm par atbilstību ES tiesību aktiem un par plašākiem ieviešanas jautājumiem un politikas apsvērumiem dažādās likumdošanas jomās.

Savienības tiesību aktu nepilnīga īstenošana nozīmē, ka paredzētie ieguvumi netiek pilnībā īstenoti praktiski. Piemēram, pilnībā īstenojot ES vides tiesību aktus, ES ekonomika katru gadu varētu ietaupīt EUR 50 miljardus veselības aprūpes un tiešās ar vides aizsardzību saistītās izmaksās. Vides politikas īstenošanas pārskats 25 tika uzsākts kā jauns instruments, kurš ļaus uzlabot Eiropas vides politiku un kopīgi pieņemtos noteikumus. Šis ir jauna procesa sākums ar dalībvalstīm, lai noteiktu un risinātu īstenošanas trūkumu cēloņus un censtos rast risinājumus, pirms problēmas kļūst neatliekamas. Komisija 2017. gada februārī publicēja pirmos ziņojumus par 28 valstīm, iezīmējot valstu stiprās un vājās puses un iespējas attiecībā uz īstenošanu, kā arī paziņojumu, kurā apzinātas kopīgās problēmas un ierosināti pasākumi situācijas uzlabošanai visās ES dalībvalstīs 26 . Ja šī koncepcija būs sekmīga, to vēlāk varēs piemērot plašāk arī citās politikas jomās.

2.6.Sadarbība ar pārējām iestādēm

Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu atzīta visu ES iestāžu kopīga atbildība augstas kvalitātes Savienības tiesību aktu nodrošināšanā. Komisija no savas puses aptuveni pēdējo 12 mēnešu laikā ir pakāpeniski īstenojusi savas nolīgumā paredzētās saistības. Komisija gaida pirmo politikas inventarizāciju ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai konstatētu, kurās jomās ir vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu labāku likumdošanas procesu un ES tiesību aktu atbilstību.

3.Secinājumi un nākamie soļi labāka regulējuma programmas pabeigšanai

Šodien vairāk nekā jebkad ir nepieciešams nodrošināt, ka politikas veidošana ir balstīta uz faktiem un pierādījumiem. Pasaule un problēmas, ar kurām mēs saskaramies, ir pārāk sarežģītas, lai risinājumu varētu rast, vispirms strukturēti un visaptveroši neizvērtējot pierādījumus.

Komisijas pieeja darbojas labi, un ir gūti pozitīvi rezultāti. Labāks regulējums ir instruments, kas ir sniedzis pamatu savlaicīgai un pamatotai politikas lēmumu pieņemšanai attiecībā uz politiskajām prioritātēm, kuras ir Komisijas rīcības pamatā, lai risinātu problēmas, ar ko patlaban saskaras ES. Sabiedriskās apspriešanas, izvērtēšana, ietekmes novērtējumi un REFIT programma ir ļāvuši sistemātiski izvērtēt jaunus priekšlikumus un spēkā esošus tiesību aktus, lai panāktu vajadzīgos rezultātus un novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu. Šī pieeja ļauj novērtēt tiesību aktus visaptverošā, uz pierādījumiem balstītā un sistemātiskā veidā. Tā ir elastīga un ļauj Komisijai koncentrēt uzmanību uz konkrētiem tiesību aktiem, par kuriem ieinteresētās personas uzskata, kā tie ir jāuzlabo.

Tas nodrošina, ka labāks regulējums palīdz izdarīt informētas politiskas izvēles un sniedz tām lielāku leģitimitāti un pārskatatbildību. Tas liek politikas veidotājiem, kā arī ieinteresētajām personām debatēt, pamatojoties uz pierādījumiem un gaidāmo ietekmi un, visbeidzot, tas sniedz virkni instrumentu, lai iesaistītos konstruktīvā dialogā ar visām sabiedrības daļām.

Neraugoties uz to, Komisija vienmēr ir gatava uzlabot savu labāka regulējuma politiku. Jo īpaši attiecībā uz REFIT programmu Komisija ir nolēmusi pastiprināt centienus kvantitatīvi novērtēt savu priekšlikumu ietekmi un nodrošināt visu spēkā esošo tiesību aktu sistemātisku pārskatīšanu, lai vienkāršotu un samazinātu nevajadzīgas izmaksas. Tas ir izklāstīts pārskatītajās labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā, kas stājās spēkā šā gada jūlijā. No 1. novembra visos ietekmes novērtējumos būtu cik vien iespējams kvantitatīvi jānovērtē un konsekventi jāizklāsta ar REFIT saistītā darba rezultāti un informācija par attiecīgās iniciatīvas izmaksām un ieguvumiem.

Komisija sniegs vispārēju novērtējumu par to, kā labāka regulējuma programma ir īstenota šīs Komisijas pilnvaru laikā.

(1)       https://ec.europa.eu/commission/index_lv  

(2)      COM(2017) xxx [aizpildīt, kad zināms]

(3)      COM(2015) 215, 2015. gada 19. maijs; Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma.

(4)      Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT): pašreizējais stāvoklis un perspektīva; http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016-0104+0+DOC+XML+V0//LV  

(5)      Labāks regulējums konkurētspējas stiprināšanai: Padomes 2012. gada 14. maija secinājumi; http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/05/26-conclusions-better-regulation/  

(6)      ESAO (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris; http://www.oecd.org/publications/oecd-regulatory-policy-outlook-2015-9789264238770-en.htm  

(7)      Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu. OV L 123, 2016. gada 12. maijs, 1. lpp. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L:2016:123:TOC    

(8)      C(2016) 8600, 2016. gada 21. decembris; ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu.

(9)      “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”: https://ec.europa.eu/info/law/contribute-law-making_lv  

(10)       https://ec.europa.eu/info/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv  

(11)       https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/regulatory-scrutiny-board_lv  

(12)      Padomes 2014. gada decembra secinājumi (dok. 16000/14): “[..] Komisija tiek aicināta REFIT programmā, pamatojoties uz dalībvalstu un ieinteresēto personu ieguldījumu, izstrādāt un ieviest samazinājuma mērķus pa nozarēm tādās jomās, kas ir sevišķi apgrūtinošas, jo īpaši attiecībā uz MVU, un šī pieeja neprasītu veikt bāzes datu mērījumu, un vienlaikus tai vajadzētu ņemt vērā regulējuma izmaksas un ieguvumus.”; un Padomes 2016. gada 26. maija secinājumi par labāku regulējumu konkurētspējas stiprināšanai, kuri “mudina Komisiju šajā ziņā ātri rīkoties, lai 2017. gadā varētu ieviest samazinājuma mērķus, tajā pašā laikā vienmēr ņemot vērā [...] patērētāju, veselības, vides un darbinieku augsta līmeņa aizsardzību un to, cik svarīgs ir pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus.”

(13)      ESAO izmēģinājuma datubāze par ieinteresēto personu iesaistes praksi: http://www.oecd.org/gov/regulatory-policy/EC-Stakeholder-Engagement.pdf  

(14)       https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/xxii4ab_on_stakeholder_consultation_mechanisms.pdf  

(15)       https://ec.europa.eu/info/law/contribute-law-making_lv  

(16)       https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/roaming-implementing-regulation  

(17)      COM(2015) 0750. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

(18)       http://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/lighten-load_lv  

(19)      Piemēri no REFIT rezultātu pārskata. Plašāka informācija sniegta saistītajā dienestu darba dokumentā.

(20)       https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/257ede84-dd11-4873-be36-77aaca2faeab (ABRplus programma)

(21)       https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/reducing-burdens-and-simplifying-law/refit-platform/refit-platform-recommendations-and-other-work_lv

(22)      Skatīt instrumentu Nr. 12 par ietekmes novērtējuma ziņojuma formātu labāka regulējuma rīkkopā; https://ec.europa.eu/info/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv

(23)       C(2016) 8600 , OV C 18, 2017. gada 19. janvāris. 

(24)       https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/better-regulation-factsheet_lv.pdf  

(25)      Paziņojums “Vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem” (COM(2016)316 final).

(26)      Paziņojums “ES vides politikas īstenošanas pārskats: kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM/2017/063 final).