Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas uz dalībvalsts teritoriju virzīti no trešās valsts. Uz šādiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem neattiecas izcelsmes valsts princips. Jo īpaši direktīva neliedz noteikt pienākumu reģistrēt audiovizuālo mediju pakalpojumus no trešām valstīm un sankciju piemērošanu attiecībā uz šādiem mediju pakalpojumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deskriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deskriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski un /vai akustiski.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Praksē izrādījies grūti piemērot noteikumu, ka produktam nedrīkst piešķirt nepelnītu pamanāmību. Tas arī ierobežo produktu izvietošanas ieviešanos, jo pēc definīcijas tajā zināmā mērā vajadzīga ievērojama izrādīšana, lai tā spētu radīt vērtību. Tāpēc prasības raidījumiem, kuros ir produktu izvietošana, būtu jākoncentrē uz skatītāju skaidru informēšanu par produktu izvietošanas esību un uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālās neatkarības neietekmēšanu.

Praksē izrādījies grūti piemērot noteikumu, ka produktam nedrīkst piešķirt nepelnītu pamanāmību. Tas arī ierobežo produktu izvietošanas ieviešanos, jo pēc definīcijas tajā zināmā mērā vajadzīga ievērojama izrādīšana, lai tā spētu radīt vērtību. Tāpēc prasības raidījumiem, kuros ir produktu izvietošana, būtu jākoncentrē uz skaidru un skatītājiem viegli pieejamu informāciju par produktu izvietošanas esību un uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālās neatkarības neietekmēšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Savienības regulējumā par tiešsaistes saturu kopš 1990. gadu otrās puses liela nozīme piešķirta neleģislatīvajiem instrumentiem (sk. jo īpaši Padomes 1998. gada 24. septembra ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju). Šādi instrumenti, īpaši uzticības tālruņi, vecuma pārbaudes sistēmas, satura novērtēšana un vecāku kontroles sistēmas ir efektīvas arī video koplietošanas platformās piedāvāta satura regulēšanā. Nepilngadīgo aizsardzībā svarīgi un izplatīti instrumenti ir uzticības tālruņu pakalpojumi, kuru uzdevums ir lietotājiem viegli pieejamā un vienkāršā veidā nodrošināt sūdzības iesniegšanas iespēju un likumpārkāpuma gadījumā nodrošināt attiecīgās iestādes informēšanu. Vecuma pārbaudes sistēmas atbilstoša līmeņa aizsardzību nodrošina tad, ja lietotāja vecuma pārbaudei izmanto tikai pieaugušai personai pieejamā personas identifikācijas dokumentā minētus datus, vecumu apliecinošu dokumentu, ko izsniegusi trešā puse, vai biometriskus datus. Satura novērtēšanu veicot pašiem lietotājiem (vecākiem) vai struktūrām, kas veic novērtēšanu, video koplietošanas platformās pieejamo saturu iedala kategorijās, ņemot vērā dažādus kritērijus – vardarbību, seksualitāti, azartspēles, vulgāru runu u. c., lai, pamatojoties uz šīm kategorijām, piekļuvi saturam varētu ierobežot. Vecāku kontroles sistēmas vecākiem ļauj ierobežot nepilngadīgo piekļuvi internetam, pamatojoties uz nepilngadīgajiem piemērotu saturu sarakstu vai bērniem kaitīgu saturu filtrēšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura atrodamību un pieejamību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šie pienākumi būtu uzliekami tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās intereses, ko skaidri definējušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu īpaši samērot regulējošas iejaukšanās vajadzību un tirgus spēku radītos rezultātus. Ja dalībvalstis nolemj piemērot noteikumus par atrodamību, tām būtu uzņēmumiem jāpiemēro tikai proporcionāli pienākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura atrodamību un pieejamību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šie pienākumi būtu uzliekami tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās intereses, ko skaidri definējušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu īpaši samērot regulējošas iejaukšanās vajadzību un tirgus spēku radītos rezultātus , plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamības trūkumu, plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju un interešu konfliktus . Ja dalībvalstis nolemj piemērot noteikumus par atrodamību, tām būtu uzņēmumiem jāpiemēro tikai proporcionāli pienākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   4. pantu groza šādi:

5.   4. pantu groza šādi:

(…)

(…)

“7.   Dalībvalstis veicina kopregulēšanu un pašregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šās direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Šie kodeksi ir tādi, ka tos plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas attiecīgajās dalībvalstīs. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Tie nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta. Tie nodrošina efektīvu īstenošanu, attiecīgos gadījumos ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas.

“7.   Dalībvalstis veicina kopregulēšanu un pašregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šās direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Šie kodeksi ir tādi, ka tos plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas attiecīgajās dalībvalstīs. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Tie nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta. Tie nodrošina efektīvu īstenošanu, attiecīgos gadījumos ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas.

6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā minēto Eiropas Savienības rīcības kodeksu projektus un pastāvošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai.

6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā minēto Eiropas Savienības rīcības kodeksu projektus un pastāvošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai.

Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija var piemērotā veidā publicēt šos kodeksus.”;

Komisija pieprasa ERGA atzinumu par minēto kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija publicē šos kodeksus.”;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pievieno šādu 5. panta e) apakšpunktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10.     7. pantu svītro;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11)   9. pantu groza šādi:

11.   9. pantu groza šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15.   Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

15.   Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

“13. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to piekritībā esošie audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzēji gādā, ka to katalogā Eiropas darbu ir vismaz 20 %, un nodrošina šiem darbiem pamanāmību.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to piekritībā esošie audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzēji gādā, ka to katalogā piedāvāto programmu kopējā raidlaika vismaz 20 % ir konkurētspējīgi Eiropas darbi , un nodrošina šiem darbiem pamanāmību , tos katalogā ievietojot izceltā vietā un darot vienkārši atrodamus .

(…)

(…)

5.   Pakalpojumu sniedzējus ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju un mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus dalībvalstis atbrīvo no 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis var šīs prasības nepiemērot arī tad, ja tās nebūtu realizējamas vai pamatotas audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu rakstura vai temata dēļ.”;

5.   Pakalpojumu sniedzējus , tostarp vietējās pašvaldības, kas ir audiovizuālo mediju pakalpojumu uzņēmumu īpašnieces, ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, vietējā un reģionālā līmeņa mediju pakalpojumu sniedzējus un mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus dalībvalstis atbrīvo no 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis var šīs prasības nepiemērot arī tad, ja tās nebūtu realizējamas vai pamatotas audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu rakstura vai temata dēļ.”;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

16)   20. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

16)   20. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā ieplānotā vismaz 20 minūšu laikposmā.”;

“Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā ieplānotā vismaz 30 minūšu laikposmā.”;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

17)     22. pantu aizstāj ar šādu:

22. pants

Alkoholisko dzērienu televīzijas reklāma un televeikals atbilst šādiem kritērijiem:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

19)   iekļauj šādu IXa nodaļu:

19)   iekļauj šādu IXa nodaļu:

“IXa NODAĻA

NOTEIKUMI PAR VIDEO KOPLIETOŠANAS PLATFORMAS PAKALPOJUMIEM

“IXa NODAĻA

NOTEIKUMI PAR VIDEO KOPLIETOŠANAS PLATFORMAS PAKALPOJUMIEM

28.a pants

28.a pants

1.   […]

1.   […]

7.   Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

7.   Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi , jo īpaši izstrādājot un publicējot paraugkodeksus .

(…)

(…)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

21.   Regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

21.   Regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

“30. pants

1.   […]

(1)   […]

6.   Dalībvalstis gādā, lai neatkarīgām valsts regulētājiestādēm būtu atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts regulētājiestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēku resursi, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā.

6.   Dalībvalstis gādā, lai neatkarīgām valsts regulētājiestādēm būtu atsevišķi gada budžeti. Pienācīgi detalizētos budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts regulētājiestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēku resursi, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī pastāv efektīvi mehānismi, kas ikvienam lietotājam vai mediju pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam, kuru skar valsts regulētājiestādes lēmums, nodrošina tiesības šo lēmumu pārsūdzēt apelācijas iestādē. Apelācijas iestāde ir neatkarīga no pārsūdzības lietā iesaistītajām pusēm.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī pastāv efektīvi mehānismi, kas ikvienam lietotājam vai mediju pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam, kuru skar valsts regulētājiestādes lēmums, nodrošina tiesības šo lēmumu pārsūdzēt apelācijas iestādē. Apelācijas iestāde ir neatkarīga no pārsūdzības lietā iesaistītajām pusēm.

Minētajai apelācijas iestādei, kam būtu jābūt tiesai, ir jābūt attiecīgai lietpratībai, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms.

Minētajai apelācijas iestādei, kam būtu jābūt tiesai, ir jābūt attiecīgai lietpratībai, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms.

Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulētājiestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu noregulējuma pasākumi.”;

Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulētājiestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu noregulējuma pasākumi.

8.     Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, īpaši ņemot vērā 2. punkta pirmo teikumu, uzrauga un analizē valstu regulētājiestāžu neatkarības īstenošanu, pamatojoties uz Padomes 2007. gada 15. februāra Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Reizi divos gados, iesaistot cik vien iespējams plašu ieinteresēto personu loku, analīzē tiek izskatīti regulētājiestāžu darbības nosacījumi un darbība. Kritēriju sistēmu, kas ir analīzes pamatā, pēc sabiedriskās apspriešanas nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. Analīzes rezultāti ir publiski pieejami.”

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

22)   iekļauj šādu 30.a pantu:

22)   iekļauj šādu 30.a pantu:

“30.a pants

“30.a pants

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA).

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA).

2.   Tā sastāv no valstu neatkarīgām audiovizuālo mediju pakalpojumu regulētājiestādēm. Tās pārstāv tādu valsts regulētājiestāžu vadītāji vai norīkoti augsta līmeņa pārstāvji, kuru galvenais uzdevums ir pārraudzīt audiovizuālo mediju pakalpojumus, vai – gadījumos, kad valsts regulētājiestādes nav – citi noteiktā kārtībā izraudzīti pārstāvji. Grupas sanāksmēs piedalās Komisijas pārstāvis.

2.   Tā sastāv no valstu neatkarīgām audiovizuālo mediju pakalpojumu regulētājiestādēm. Tās pārstāv tādu valsts regulētājiestāžu vadītāji vai norīkoti augsta līmeņa pārstāvji, kuru galvenais uzdevums ir pārraudzīt audiovizuālo mediju pakalpojumus, vai – gadījumos, kad valsts regulētājiestādes nav – citi noteiktā kārtībā izraudzīti pārstāvji. Grupas sanāksmēs piedalās Komisijas pārstāvis.

3.   ERGA uzdevumi ir šādi:

3.   ERGA uzdevumi ir šādi:

4.   Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu pieņemt ERGA reglamentu.”;

4.   Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu pieņemt ERGA reglamentu.”;