21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/43

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Līdzziņotājs:

Giuseppe GUERINI

1.1.

EESK atzinīgi vērtē “Rīcības plānu PVN jomā”, kura mērķis ir izveidot galīgo PVN sistēmu Eiropas Savienībā, un atbalsta gan tā mērķus, gan pieeju, kas balstīta uz četriem elementiem ar īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvu. Ir pienācis laiks spert kvalitatīvu soli uz priekšu, lai atbalstītu vienoto tirgu un veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju.

1.2.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi censties īstenot visas rīcības plāna daļas kā nedalāmu kopumu. Jo īpaši svarīgi tas ir virzībā uz galīgo PVN sistēmu. Šā mērķa praktiska īstenošana ir paredzēta tikai rīcības plāna otrajā posmā un ir atkarīga no novērtējuma, kuru veiks katra dalībvalsts atsevišķi; jebkurā gadījumā mērķis jāīsteno saprātīgā laika periodā, jo pretējā gadījumā izvirzīto mērķu sasniegšana varētu tikt apdraudēta.

1.3.

Attiecībā uz rīcības plānā paredzēto pirmo posmu, kas pašlaik aptver tikai dažas preču piegādes, komiteja aicina visas ieinteresētās personas apsvērt, kā pakalpojumus ātrāk iekļaut jaunajā sistēmā, lai tādējādi mazinātu problēmas, kas saistītas ar šo (pārejas) posmu. Varētu arī apsvērt metodes, kas nodrošinātu PVN plašāku piemērošanu finanšu pakalpojumiem.

1.4.

Komiteja uzskata, ka pašreizējās PVN sistēmas pārstrādes rezultātā ir jāpanāk skaidra, saskaņota, noturīga, visaptveroša un proporcionāla galīgā PVN sistēma, kas atbilst nākotnes vajadzībām (future proof). Šajā sakarā komiteja atbalsta priekšlikumu, ka galīgās PVN sistēmas pamatā ir nodokļu uzlikšana galamērķa valstī, jo tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem, kas darbojas vienas un tās pašas valsts tirgū, un mazinās tirgus darbības traucējumus.

1.5.

Komiteja uzskata, ka liela uzmanība jāpievērš labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai, jo īpaši attiecībā uz MVU. Neskarot rīcības plānā ietvertos jauninājumus un vienkāršojumus, joprojām bažas rada gaidāmā regulējuma sarežģītība un smagais administratīvais slogs, ko varētu radīt minētā regulējuma piemērošana.

1.6.

Neraugoties uz to, ka galīgās PVN sistēmas izstrādē galvenā uzmanība jāpievērš skaidrībai un juridiskajai noteiktībai, komiteja aicina arī turpmāk apsvērt, vai ir iespējams veikt papildu vienkāršošanas pasākumus un mazināt administratīvo slogu, ņemot vērā samērīgu pieeju, kas labvēlīga MVU, bet neapdraud galīgās PVN sistēmas konsekvenci un citas galvenās iezīmes. MVU ir jāņem vērā jau sistēmas izstrādes pašā sākumā.

1.7.

Būtu jāapsver arī iespēja, kā nodrošināt uzņēmumiem plaši pieejamu un noderīgu informāciju ar mūsdienīgu līdzekļu palīdzību, piemēram, izmantojot uzņēmumiem paredzētu interneta portālu. Tas palīdzētu mazajiem uzņēmumiem konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar citiem uzņēmumiem, kā arī piegādātājiem no valsts sektora. Plašākā nozīmē – ir svarīgi, lai Eiropas Savienībā tiktu atvieglota un padarīta pievilcīgāka pārrobežu darbība visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU.

1.8.

EESK pauž gandarījumu, ka liela uzmanība ir pievērsta PVN iztrūkuma samazināšanai un krāpšanas iespēju novēršanai PVN jomā, ņemot vērā, ka krāpšana sasniedz milzīgas summas, t. i., ap EUR 170 miljardus gadā. Ir svarīgi, lai šim mērķim tiktu pievērsta prioritāra uzmanība un lai tas nekavējoties dotu rezultātus, piemēram, uzlabojot nodokļu iestāžu administratīvo sadarbību un to sadarbību ar muitas iestādēm Eiropas Savienībā un trešās valstīs, paaugstinot nodokļu iestāžu efektivitāti, nostiprinot Eurofisc lomu, veicinot noteikumu brīvprātīgu ievērošanu un efektīvāk iekasējot nodokļus.

1.8.1.

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm ir jāstiprina nodokļu iestāžu veiktspēja visos līmeņos kā cilvēkresursu, tā arī finanšu un tehnisko resursu ziņā. Ar šādu pieeju tās varētu nodrošināt jaunās sistēmas efektīvu darbību, tostarp – lai mazinātu krāpšanu.

1.8.2.

Neskarot rīcības plānā šajā sakarā paredzētās darbības, komiteja vēlas noskaidrot, vai nevajadzētu izmantot papildu līdzekļus, kā arī citus līdzekļus, līdzīgi kā vairākos jaunos starptautiskos nolīgumos par automātisku informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā.

1.8.3.

EESK uzskata arī, ka liela uzmanība būtu jāpievērš galīgās PVN sistēmas raksturīgajām īpašībām un iezīmēm, ņemot vērā, ka tajā ir iespējama krāpšana. Ar jaunajiem noteikumiem, atbilstošu uzraudzību un plašāku kontroli, kurai paredzēti vajadzīgie – arī juridiskie – līdzekļi, jāpanāk saskaņotāka un pareizāka PVN sistēmas piemērošana. Šajā sakarā jāpārskata arī spēkā esošais atbrīvojums attiecībā uz mazajiem sūtījumiem, kurus piegādā trešās valstīs reģistrēti piegādātāji, taču komiteja atbalsta niansētu pieeju šim jautājumam.

1.9.

Komiteja uzskata, ka krāpšanas apkarošanas praktiskajiem pasākumiem ir jābūt mērķorientētiem un samērīgiem. Godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā, un nav jāuzliek tiem jauns, pārmērīgs slogs.

1.10.

Komiteja atzinīgi vērtē pievēršanos jaunajām norisēm saistībā ar e-komerciju un darījumdarbības modeļiem. Šajā jomā jānodrošina visiem dalībniekiem skaidrība un pārredzamība, tajā pašā laikā garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesaistīti šajās norisēs vai arī dod priekšroku tradicionālākiem kanāliem un metodēm savos (pārrobežu vai cita veida) darījumos.

1.11.

Runājot par dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastīgumu samazināto PVN likmju piemērošanā un šajā sakarā rīcības plānā minētajām divām iespējām, komiteja atturas no viedokļa paušanas, jo ir nepieciešama plašāka informācija par ierosinātajām iespējām un to, kā tās darbosies un kādi noteikumi uz tām attieksies. Tāpēc komiteja šobrīd vēlas ierosināt gaidāmajā sistēmā vairākus kritērijus. Tai vienlaikus jābūt elastīgai un juridiski noteiktai, noteikumiem jābūt pārredzamiem, un vienkāršošanas nolūkā ir jāierobežo samazināto likmju un izņēmumu skaits. Pašreizējos apstākļos un pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju, komiteja priekšroku dod 1. iespējai, jo tā visvairāk atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

2.1.

Rīcības plānā par PVN ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotu PVN zonu. Ar to paredzēts atbalstīt vienoto tirgu, veicināt jaunu darbvietu radīšanu, izaugsmi, ieguldījumus un konkurētspēju, kā arī nodrošināt atbilstību 21. gadsimta prasībām. Jaunajai sistēmai jābūt vienkāršākai, noturīgākai pret krāpšanu un labvēlīgākai attiecībā uz uzņēmējdarbību.

2.2.

Pašreizējā PVN sistēma ir ļoti sadrumstalota un sarežģīta, īpaši pārrobežu kontekstā. Tā nav attīstījusies tādā pašā tempā kā jaunās globālās, digitālās un mobilās ekonomikas izaicinājumi. Plānoto un faktisko PVN ieņēmumu apmērs būtiski atšķiras (PVN iztrūkums), un sistēma nav aizsargāta pret krāpšanu.

2.3.

Ierosinātās pieejas mērķis ir modernizēt un dot jaunu impulsu PVN sistēmai. Citas pieejas netiek uzskatītas par derīgiem risinājumiem. Jebkuras izmaiņas sistēmā jāapstiprina visām dalībvalstīm vienprātīgi.

2.4.

Rīcības plāns ietver četrus elementus un vismaz 27 pasākumus (2). Daļa no tiem ir izstrādāti saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm (REFIT).

2.4.1.

Rīcības plāna centrālā un līdz ar to vissvarīgākā daļa neapšaubāmi ir galvenie principi, uz kuriem balstīsies gaidāmā vienotā PVN zona. Mērķis ir 2017. gadā nākt klajā ar priekšlikumu galīgajiem noteikumiem.

2.4.1.1.

Galīgās PVN sistēmas pamatā būs princips, saskaņā ar kuru nodokli uzliek preču un pakalpojumu galamērķa valstī (3), jo izcelsmes valsts princips izrādījās neefektīvs. Tas attiecas uz visiem darījumiem, to skaitā pārrobežu darījumiem. Nodokļu iekasēšanas kārtība pakāpeniski virzīsies uz sistēmu, ko mazāk apdraud krāpšana. Šos priekšlikumus īstenos divos posmos.

2.4.2.

Turklāt ir vairākas jaunas iniciatīvas, kas patlaban jau tiek īstenotas. To mērķis ir:

2.4.3.

Nozīmīgākais dokumentu kopums attiecas uz neatliekamiem pasākumiem neiekasēto PVN summu samazināšanai un cīņai ar krāpšanu PVN jomā. Galvenā uzmanība tajā pievērsta šādiem aspektiem:

2.4.4.

Ilgākā termiņā ir paredzēts modernizēt likmju politiku. Iecerēts nodrošināt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību un elastīgumu likmju – jo īpaši samazinātu likmju – piemērošanā. Iniciatīvas plānotas 2017. gadā.

3.1.1.

EESK atzinīgi vērtē rīcības plānu, kura mērķis ir izveidot vienotu ES PVN zonu. Tas ir vērienīgs, steidzams un vajadzīgs rīcības plāns, kas iet roku rokā ar centieniem izveidot mūsdienīgāku un konkurētspējīgāku vienoto tirgu.

3.1.2.

EESK atbalsta uz četriem elementiem (4) balstīto un laika ziņā (īstermiņā un vidējā termiņā) diferencēto pieeju. Tās mērķis ir novērst trūkumus un nepilnības pašreizējā pārejas sistēmā un panākt būtisku progresu atbilstīgi vienotā tirgus vajadzībām.

3.1.3.

Komiteja atbalsta ierosināto pieeju, ka galīgā PVN sistēma būs balstīta uz galamērķa valsts principu. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunajai sistēmai jābūt skaidrai, saskaņotai, noturīgai un visaptverošai, kā arī proporcionālai un tādai, kas atbilst nākotnes vajadzībām. Šajā sakarā EESK aicina Eiropas Komisiju piesardzības labad izvērtēt, vai varētu ieviest vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu (5) visiem pārrobežu darījumiem (B2B). Lai gan vispārēju apgrieztās maksāšanas mehānismu vairākās dalībvalstīs jau izmanto, lai samazinātu ar PVN saistītu krāpšanu atsevišķās ekonomikas nozarēs, šā principa vispārēja piemērošana varētu radīt situāciju, ka ar PVN saistītās krāpšanas risks tiek pārnests uz mazumtirdzniecību.

3.1.4.

Pāreja uz galīgo sistēmu ir pienācīgi jāuzrauga. Šajā saistībā ir svarīgi uzlabot valstu nodokļu iestāžu efektivitāti un to pārrobežu sadarbību un mazināt krāpšanas iespējamību šajā sistēmā. Lai uzlabotu PVN iekasēšanu un novērstu krāpšanu, ir svarīgi veicināt labas prakses ieviešanu un apmaiņu visā ES. Piemēram, varētu apsvērt iespēju noteikt termiņus PVN maksāšanai starp dalībvalstīm. Būtu jāpieliek visas pūles, lai, cik vien iespējams, mazinātu PVN iztrūkumu. Tas dotu labumu iestādēm (pienācīgi PVN ieņēmumi!) un radītu godīgākus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem.

3.1.5.

Tajā pašā laikā ir ārkārtīgi svarīgi, lai sistēma būtu labvēlīgāka uzņēmējdarbībai, galveno uzmanību pievēršot skaidrībai un juridiskajai noteiktībai. Ļoti svarīgi ir arī samazināt administratīvo slogu, īpaši MVU gadījumā, tomēr nedrīkst apdraudēt galīgās PVN sistēmas saskaņotību un citas galvenās īpašības (6). Šajā sakarā jāpieliek pūles, lai izstrādātu standarta veidlapas PVN atmaksai, savlaicīgi veiktu atmaksāšanu un izstrādātu pieejamu PVN likmju sistēmu.

3.1.6.

Galamērķa valsts principa izmantošana ļauj dalībvalstīm brīvi noteikt savas likmes, taču tas nedrīkst radīt sadrumstalotību un pārmērīgu sarežģītību. MVU interesēs ir vēlama samērīga pieeja. Būtu jāņem vērā gan jaunākās norises pārrobežu tirdzniecībā, kā arī digitālajā un mobilajā ekonomikā, gan arī visi pašreizējie vai jaunākie uzņēmējdarbības modeļi.

3.1.7.

EESK uzskata, ka centieni, kuru mērķis ir izstrādāt modernizētu likmju politiku, kas nodrošina dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību attiecībā uz samazinātajām likmēm (7), principā būtu jāīsteno tā, lai panāktu galamērķa valsts principa piemērošanu, ņemot vērā, ka šādā situācijā tirdzniecības traucējumiem vajadzētu būt mazākiem. Izņēmumu skaits ir jāierobežo, un ekonomiskās efektivitātes uzlabošanas nolūkā publiskā un privātā sektora precēm un pakalpojumiem jāpiemēro vienāda attieksme (8) PVN jomā. Jo plašāka ir piemērojamā PVN bāze, jo zemākai jābūt likmei, lai gūtu tādus pašus nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus tas ļauj novērst saimnieciskās darbības traucējumus.

3.1.8.

EESK uzskata, ka ir svarīgi šo rīcības plānu īstenot pilnībā kā nedalāmu veselumu ar visiem tā elementiem. Noteiktības trūkums, kas šobrīd valda šai ziņā, nesaskan ar mērķi – radīt PVN sistēmu vienotajam tirgum – un var apdraudēt izvirzītos mērķus. EESK uzskata, ka rīcības plānā būtu jāņem vērā visi nepieciešamie pasākumi, kas garantētu šā mērķa sasniegšanu. Tas jo īpaši attiecas uz pāreju uz galīgo PVN sistēmu divos posmos, no kuriem otrais pašlaik (9) ir atkarīgs no katras dalībvalsts atsevišķi veikta novērtējuma un pieņemta lēmuma. Mērķim vajadzētu būt galīgās PVN sistēmas faktiskai ieviešanai otrajā posmā, kas jāīsteno jebkurā gadījumā un saskaņā ar pieņemamu laika grafiku.

3.1.9.

Lai rīcības plānu īstenotu pilnībā, komiteja aicina dalībvalstis sadarboties, lai uzlabotu un pastiprinātu informācijas apmaiņu un vairotu uzticēšanos darbam, ko iegulda noteikumu pieņemšanā un PVN ieņēmumu palielināšanā. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm tāpēc būs jānostiprina savu nodokļu administrāciju veiktspēja un šajā nolūkā būs vajadzīgi piemēroti cilvēkresursi, kā arī finanšu un tehniskie (tostarp IKT) resursi. Komiteja aicina Komisiju sniegt atbalstu šajā sakarā.

3.1.10.

Komiteja cer, ka Komisija savlaicīgi iesniegs ierosināto pasākumu un visa rīcības plāna ietekmes novērtējumu, kas būs detalizēts un visaptverošs. Tajā jāietver novērtējums par ietekmi uz MVU, kuriem nopietnas problēmas rada sarežģītība un administratīvais slogs.

3.2.1.

EESK atbalsta to, ka ir izvēlēts galamērķa valsts princips, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem piegādātājiem vienas un tās pašas valsts tirgū neatkarīgi no tā, kurā valstī tie dibināti.

3.2.2.

Rīcības plānā ir paredzēts, ka pirmajā posmā, kamēr notiks pāreja uz galīgo PVN sistēmu, galamērķa valsts principu piemēros tikai precēm. Vienkāršības labad un lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt, kādus pakalpojumus var ātrāk iekļaut jaunajā sistēmā, un izpētīt veidus, kā ar PVN varētu aplikt finanšu pakalpojumus vispārīgākā nozīmē.

3.2.3.

Pastāv risks, ka jaunās sistēmas ieviešana varētu palielināt administratīvo slogu uzņēmumiem, un tāpēc komiteja uzsver nepieciešamību vienkāršot PVN noteikumus, jo īpaši attiecībā uz MVU, un tomēr neapdraudēt sistēmas visaptverošo raksturu. Tajā pašā laikā ievērojama uzmanība jāpievērš noteikumu skaidrībai un juridiskajai noteiktībai.

3.2.4.

Pārrobežu darbības paplašināšanai Eiropas Savienības teritorijā jābūt vienkāršai un pievilcīgai iespējai, kas paveras uzņēmumiem. Pārrobežu darījumos galamērķa valsts princips nozīmē, ka piegādātāji piemēro tās dalībvalsts PVN likmi, kurā atrodas viņu klienti, un tas var radīt sarežģījumus un papildu slogu. Faktiski tas var nozīmēt, ka uzņēmumi saskarsies ar visu pārējo 27 dalībvalstu sistēmām. Lai nodrošinātu, ka tā rezultātā radušais slogs ir pārvarams, būtu jāparedz publiskās informācijas sistēmas, piemēram, tīmekļa portāls, kurā citstarp būtu atrodamas visās dalībvalstīs piemērojamās likmes. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumiem būtu jāreģistrējas tikai tajā valstī, kurā tie dibināti. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ka prasība reģistrēties par PVN maksātāju būtu jāpiemēro vienīgi valstī, kurā uzņēmums dibināts, un tas ļautu attiecīgajiem uzņēmumiem ietaupīt aptuveni EUR 1 miljardu.

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka uzsvars ir likts uz neiekasētā PVN problēmas atrisināšanu un to, lai novērstu, ka PVN sistēma neizslēdz krāpšanas iespējamību, jo īpaši tādēļ, ka iestādes zaudē EUR 170 miljardus gadā, proti, tas ir pielīdzināms 15,2 % no kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārrobežu krāpšanas apjoms vien ir EUR 50 miljardi gadā.

3.3.2.

Ir svarīgi noteikt šo mērķi par prioritāru un nekavējoties panākt rezultātus. Neskarot rīcības plānā šajā sakarā paredzētās dažādās darbības, EESK vēlas zināt, vai šajā jomā nevajadzētu izmantot citus papildu instrumentus, ņemot vērā jaunākās starptautiskās saistības attiecībā uz tiešajiem nodokļiem, tostarp uz informācijas apmaiņu, un Komisijas plānus (10) cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

3.3.3.

EESK uzskata arī, ka liela uzmanība būtu jāpievērš galīgās PVN sistēmas raksturīgajām īpašībām un iezīmēm, ņemot vērā krāpšanas iespējamību. Tas, ka krāpšanu var ievērojami samazināt, pa daļām veicamu maksājumu sistēmu piemērojot pārrobežu darbībām (11), nenozīmē, ka varam dusēt uz lauriem.

3.3.4.

Ar jaunajiem noteikumiem, atbilstošu uzraudzību un plašāku kontroli, kurai paredzēti vajadzīgie – arī juridiskie – līdzekļi, jāpanāk saskaņotāka un pareizāka PVN sistēmas piemērošana.

3.3.5.

EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot mērķorientētus pasākumus, lai mazinātu PVN iztrūkumu un novērstu krāpšanu. Pasākumiem, kas paredzēti PVN iztrūkuma mazināšanai, jābūt saderīgiem ar proporcionalitātes principu un jāuzlabo iekšējā tirgus darbība. Godīgi uzņēmumi būtu jāaizsargā, un nav jāuzliek tiem jauns, pārmērīgs slogs.

3.3.6.

Pašreizējās sistēmas trūkumi un nepilnības, piemēram, atbrīvojums no PVN mazajiem sūtījumiem, kurus piegādā trešās valstīs reģistrēti piegādātāji, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tirgus darbības traucējumus un ievērojamus ieņēmumu zaudējumus publiskajām iestādēm (ap EUR 3 miljardus gadā). Pat ja principā šāda shēma neatbilst mūsdienīgai ES PVN sistēmai, komiteja iesaka rentabilitātes nolūkā izstrādāt niansētu pieeju, kas ļautu atbrīvot tos darījumus, kuri nerada reālus tirgus darbības traucējumus, kā tas ir, piemēram, ar maziem un neregulāriem, nelielas vērtības sūtījumiem, kas paredzēti tikai privātām vajadzībām.

3.3.7.

Varētu ņemt vērā arī iepriekš gūto pieredzi. Šajā sakarā varētu apsvērt iespēju nākotnē vispusīgi izvērtēt PVN sistēmu: ne tikai tās noteikumus un darbību, bet arī plašākā nozīmē – vai tā atbilst ekonomikas un iestāžu vajadzībām un kāds ir tās ieguldījums Eiropas projektā. Šādu vērtējumu vajadzētu veikt regulāri.

3.4.1.

EESK pauž gandarījumu, ka rīcības plānā uzmanība pievērsta inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un tehniskajam progresam aizvien digitalizētākā vidē. No plašākas perspektīvas raugoties, ir jāņem vērā visas svarīgākās un uz nākotni vērstās norises, lai galīgā PVN sistēma atbilstu nākotnes vajadzībām.

3.4.2.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai PVN noteikumi būtu skaidri un noteikti visām ieinteresētajām personām.

3.4.3.

Jānodrošina arī vienlīdzīga attieksme pret visiem (arī pārrobežu) piegādātājiem, kas piedāvā vienas un tās pašas preces vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie seko jaunākajām norisēm (e-piedāvājums) vai arī izmanto tradicionālākus kanālus un metodes (fizisks piedāvājums). EESK mudina īstenot vienkāršošanas pasākumus, piemēram, noteikt kopīgu ES PVN robežvērtību, lai palīdzētu mazajiem jaunizveidotiem e-komercijas uzņēmumiem, un norāda, ka šis pasākums būtu jāattiecina uz visiem MVU.

3.5.1.

Komiteja uzsver un pauž gandarījumu, ka rīcības plānā uzmanība pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir svarīgi un lietderīgi, ka rīcības plānā paredzēts īstenot virkni īpašu pasākumu, ko papildina samērīgi un MVU piemēroti noteikumi. Šis jautājums apskatīts arī citos šā atzinuma punktos.

3.5.2.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pieņemt plašu vienkāršošanas pasākumu kopumu MVU interesēs. Tomēr šīs ieceres ir vēl jāprecizē un jāizvērš. EESK skatījumā ir svarīgi, lai MVU tiktu iesaistīti jau no paša sākuma.

3.5.3.

Lauksaimniecības uzņēmumu gadījumā būtu vēlams, lai pašreizējā iespēja, kura paredz piešķirt kompensāciju par PVN, kas samaksāts par atsevišķiem pirkumiem, kļūtu par obligātu prasību visās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā lauksaimniecības produktu pārstrādes darbības, ko veic lauksaimniecības produktu ražotāju organizācijas vai līdzīgas struktūras, ir jāuzskata par lauksaimniecisko ražošanu.

3.6.1.

Komiteja pauž bažas, ka lielāks elastīgums samazināto likmju jomā varētu palielināt PVN likmju sadrumstalotību starp dalībvalstīm un tas kaitētu sistēmas skaidrībai un piemērojamībai, jo īpaši MVU gadījumā.

3.6.2.

Runājot par rīcības plānā minētajām divām iespējām, komiteja atturas no viedokļa paušanas, jo ir nepieciešama plašāka informācija par ierosinātajām iespējām un to, kā tās darbosies un kādi noteikumi uz tām attieksies. Tāpēc komiteja šobrīd vēlas ierosināt gaidāmajā sistēmā vairākus kritērijus. Tai vienlaikus jābūt elastīgai un juridiski noteiktai, noteikumiem jābūt pārredzamiem, un tajā ir jāierobežo samazināto likmju un atbrīvojumu skaits. Patlaban un pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, komiteja dod priekšroku 1. iespējai (12), jo tā visvairāk atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

3.6.3.

Komiteja aicina gaidāmajā galīgajā PVN sistēmā ņemt vērā sociālo uzņēmumu lomu un stratēģisko nozīmīgumu (13). Šajā saistībā būtu jāapsver, vai nevajadzētu pārskatīt Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma 15. punktu vai arī pievienot jaunus noteikumus par samazinātu likmju piemērošanu sociālajiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem, ko nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem sniedz organizācijas, kuras atzītas par sociāla rakstura organizācijām. Vajadzētu apsvērt iespēju jaunajā PVN sistēmā piemērot atbrīvojumus vai zemāku PVN likmi precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

3.6.4.

Svarīgi ir arī saglabāt pašreizējos izņēmumus PVN jomā, ko vairākās dalībvalstīs jau piemēro brīvprātīgo organizācijām, ņemot vērā šo organizāciju īpašo raksturu un pārrobežu dimensijas neesamību.

3.6.5.

Saistībā ar pārskatīto PVN direktīvu varētu apsvērt iespēju, ka dalībvalstis individuāli piemēro luksusprecēm PVN likmes, kas ir augstākas nekā standarta likme, un, ja nepieciešams, izvērtēt, kādi noteikumi būtu jāpieņem šādā gadījumā.

3.6.6.

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK atsevišķām Eiropas salām un nomaļiem reģioniem piemēro īpašas samazinātas PVN likmes un atbrīvojumus, kompensējot pastāvīgus nelabvēlīgus dabas, ekonomiskos un demogrāfiskos apstākļus tajos. Tā kā šīs shēmas ir nozīmīgas salu uzņēmumiem un vietējai ekonomikai, komiteja aicina tās saglabāt.