15.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/58

Ziņotājs:

Michael McLOUGHLIN

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumā izvirzītos mērķus attiecībā uz KKUINB.

1.2.

EESK iesaka KKUINB ieviešanā pēc iespējas censties panākt vienprātību, ņemot vērā ar subsidiaritāti un valstu suverenitāti saistīto jautājumu sensitīvo raksturu.

1.3.

EESK saprot iemeslus, kas ir pamatā Komisijas izraudzītajai divu posmu pieejai, tomēr mudina pēc vienošanās par kopēju bāzi ātri īstenot otro posmu, jo uzņēmumi galvenos ieguvumus gūs tikai pēc konsolidācijas. Agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanā zināms ieguvums būs jau no pirmā posma, taču uzdevuma galīgai paveikšanai ir nepieciešama konsolidācija.

1.4.

EESK atzīst, ka Komisija ir atjaunojusi priekšlikumu par KKUINB ar divējādu mērķi: atbalstīt vienoto tirgu un cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu, ienākumus attiecinot uz to vietu, kur tiek radīta vērtība. EESK mudina dalībvalstis censties pabeigt abus posmus, lai varētu efektīvāk apkarot krāpšanu un veicināt izaugsmi.

1.5.

Tāpat kā 2011. gadā, EESK iesaka pārskatīt KKUINB sadalījuma formulu. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu apsvērt, vai no sadalījuma formulas izslēgt intelektuālo īpašumu. Lai īstenošana būtu taisnīga, izmaiņas var būt nepieciešamas arī saistībā ar faktoru “pārdevumi sadalījumā pa galamērķiem”. Komiteja pauž bažas par to, ka ierosinātā pārdevumu faktora piemērošanas dēļ daudzas mazākas eksportējošās dalībvalstis zaudēs lielu daļu ar nodokli apliekamo ienākumu salīdzinājumā ar ES lielajām patērētājām dalībvalstīm. EESK uzskata, ka priekšlikumā būtu jācenšas panākt līdzsvarotu formulu un nepieļaut sistemātiski nelīdzsvarotas sekas.

1.6.

Aplūkojot priekšlikumus par amortizāciju, EESK mudina rīkoties piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā patiesā uzņēmumu pieredze. Amortizācijas atskaitījumi var būt pārāk ierobežots risinājums attiecībā uz noteiktām aktīvu klasēm, kuras tehnoloģiju straujās attīstības dēļ ļoti ātri noveco.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, ierosinot vienādā līmenī nostādīt finansēšanu ar aizņēmuma kapitālu un finansēšanu ar pašu kapitālu, attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem tiek atzīts nodokļu režīms finansēšanai ar pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumiem, kas nonākuši saimnieciskās grūtībās, nevajadzētu uzlikt lielāku nodokļu slogu.

1.8.

EESK uzskata, ka pēc priekšlikumu īstenošanas starp dalībvalstīm vajadzētu rasties taisnīgam līdzsvaram, un tādēļ būtu rūpīgi jāanalizē, kā šie priekšlikumi katrā dalībvalstī ietekmē tās pievilcību ieguldījumiem, darbvietu saglabāšanu un to radīšanu. EESK uzsver: lai to panāktu, dalībvalstīm ir jāsniedz attiecīgā informācija.

1.9.

EESK norāda, ka priekšlikumiem par KKUINB vajadzētu, kur vien iespējams, mazināt sarežģītību, jo to mērķis ir nodrošināt skaidrību un vienkāršību. It sevišķi tas attiecas uz nemateriāliem aktīviem uzņēmumu bilancēs.

1.10.

EESK mudina Komisiju risināt jautājumu par nepieciešamo elastību un nodrošināt, ka valstis un uzņēmumi spēj reaģēt uz mainīgajiem pasaules vai iekšzemes ekonomikas apstākļiem, vienlaikus ievērojot ES procedūras un sadarbojoties.

1.11.

KKUINB būtu efektīvāka un, iespējams, gūtu vajadzīgo vienprātīgo atbalstu, ja tiktu ņemtas vērā vairākas būtiskas iebildes, kas izklāstītas šajā atzinumā.

2.1.

Atjauninātais priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) ir vienots noteikumu kopums, kas paredzēts, lai aprēķinātu uzņēmumu peļņu, kura Eiropas Savienībā apliekama ar nodokli, un tā mērķis ir dot nozīmīgu ieguldījumu izaugsmes, konkurētspējas un taisnīguma veicināšanā vienotajā tirgū. Līdz ar KKUINB ieviešanu pārrobežu uzņēmumiem, lai aprēķinātu savus ar nodokli apliekamos ienākumus, būtu jāievēro nevis dažādi attiecīgo valstu noteikumi, bet gan vienota ES sistēma. Uzņēmumi iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju par visu savu darbību Eiropas Savienībā un zaudējumus vienā dalībvalstī kompensētu ar peļņu citā dalībvalstī. Grupas iekšējie darījumi vairs nebūtu jāapliek ar nodokli uzņēmuma līmenī, tādējādi likvidējot transfertcenu noteikšanas problēmas KKUINB jomā. Ar nodokli apliekamā konsolidētā peļņa, izmantojot sadalījuma formulu, tiktu sadalīta starp dalībvalstīm, kurās grupa darbojas. Katra dalībvalsts pēc tam savai peļņas daļai piemērotu nodokli saskaņā ar savas valsts uzņēmumu nodokļa likmi.

2.2.

Salīdzinājumā ar 2011. gada priekšlikumu ir ierosināti arī jauni noteikumi. Pirmkārt, 2016. gada priekšlikumos paredzēti nevis fakultatīvi, bet gan obligāti noteikumi attiecībā uz tādu konsolidētu grupu pārvaldību, kuru gada apgrozījums ir 750 miljoni EUR vai vairāk; otrkārt, ir paredzēti noteikumi ar mērķi stimulēt uzņēmumus palielināt pašu kapitālu, lai finansētu ieguldījumus, un šo noteikumu mērķis ir mazināt vēlmi finansēšanai izmantot aizņēmumus; treškārt, noteikumi par liela apjoma atskaitījumiem pētniecībai un izstrādei. Priekšlikumā par kopējo bāzi ir arī ierosinājumi par pārrobežu zaudējumu pagaidu pārnešanu ar tūlītēju iespēju integrēt apliekamajā ienākumā līdz konsolidētās nodokļa bāzes ieviešanai. Priekšlikumos paredzētais otrais posms tiks virzīts pēc tam, kad būs panākta politiska vienošanās par kopējās bāzes elementiem. Līdz tam laikam Padomē tiek apturēta otrā posma izskatīšana.

2.3.

Pašreizējais Komisijas priekšlikums būtībā ir divi atsevišķi priekšlikumi Padomes direktīvām. Viens priekšlikums ir par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi jeb KUINB, un otrs ir par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi jeb KKUINB. Abu minēto elementu sadalīšana divos atsevišķos priekšlikumos ir galvenā atšķirība starp 2016. un 2011. gada priekšlikumiem. Komisija ierosina pakāpenisku pieeju: vispirms KUINB un pēc tam KKUINB.

2.4.

Eiropas Komisija ir atjaunojusi priekšlikumu par KKUINB arī tādēļ, lai cīnītos pret agresīvu nodokļu plānošanu un atbalstītu vienoto tirgu, atzīstot, ka “ir maz ticams, ka to varētu pieņemt pilnībā bez pakāpeniskas pieejas”. Tomēr Komisija uzsver, ka konsolidācija ir neatņemama priekšlikumu daļa. KKUINB obligātā piemērošana uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus EUR, ir daļa no stratēģijas, kas paredzēta, lai uzlabotu izaugsmes perspektīvas un cīnītos pret agresīvu nodokļu plānošanu. Komisija uzskata, ka minētie priekšlikumi ir kopumā pievilcīgāki uzņēmumiem, ja raugāmies uz atbilstības nodrošināšanu, sarežģītību un finansēšanas ar pašu kapitālu (nevis finansēšanas ar aizņēmumiem) veicināšanu ar nodokļu atvieglojumiem. Arī pārrobežu zaudējumu kompensāciju vienā valstī, lai gūtu peļņu citā, Komisija uzskata par vienu no šo priekšlikumu priekšrocībām.

2.5.

Komisija norāda, ka starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas sistēma, kas darbojas pašlaik, “vairs neiederas mūsdienu kontekstā”. Komisija ir pārliecināta, ka var rasties neatbilstības, ja valsts noteikumi ir izstrādāti, neņemot vērā starptautiskos aspektus. Lai gan 2016. gada priekšlikumos paredzētas obligātas prasības lielāku uzņēmumu grupām, tajos paredzēta arī izvēles sistēma uzņēmumiem, uz kuriem attiecas uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšana Eiropas Savienībā, bet kuru apgrozījums nepārsniedz 750 miljonus EUR. Komisija uzskata, ka ar šiem priekšlikumiem ienākumi tiek attiecināti uz to vietu, kur tiek radīta vērtība.

2.6.

Komisija atzīst priekšlikumu vērienīgumu un līdz ar to arī īstenošanas pakāpenisko raksturu. No tā izriet, ka sarežģītās debates par konsolidācijas elementu var aizkavēt virzību citās svarīgās jomās, kurās var būt vairāk vienprātības. Abi priekšlikumi tomēr tiek iesniegti vienlaicīgi un kā vienas un tās pašas iniciatīvas daļa. Komisija arī norāda, ka konsolidācija joprojām ir būtisks šīs iniciatīvas elements un ka lielākos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras attiecīgās grupas, var novērst tikai ar konsolidāciju.

3.1.

Aplūkojamie priekšlikumi dod ievērojamu labumu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Lielākiem uzņēmumiem un tiem, kuri izlems piedalīties un tirgoties visā ES, tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un sarežģītība. Tam ir ļoti liela nozīme arī vienotā tirgus izveidē un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā. KKUINB, pienācīgi ieviesta, var ievērojami sekmēt cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu un atjaunot iedzīvotāju ticību nodokļu sistēmai. Vienota pieeja nodokļu bāzei nodrošinās, ka visas ES valstis izmanto līdzīgu pieeju, ņemot vērā vienus un tos pašus komponentus un pieļaujot vienus tos pašus atskaitījumus. Starptautiski uzņēmumi tagad dažādās dalībvalstīs var izmantot dažādas nodokļu bāzes, dažādas nodokļu likmes un dažkārt pat ārzonu struktūras, kas dod iespēju maksāt ļoti zemas faktiskās likmes. Ar KKUINB šīs problēmas tiek atrisinātas.

3.2.

Agresīvas nodokļu plānošanas dēļ samazinās nodokļu ieņēmumi. Nodokļu plānošanas līmenis ES iedzīvotājiem rada dziļas bažas. Pieņemot rīcības plānu, ES ir veikusi daudzus pasākumus šīs problēmas risināšanai. Viens no KKUINB mērķiem ir izpētīt, kādā veidā šo pieeju izmantot plašāk, lai uzņēmumiem visā ES nodrošinātu efektīvu nodokļu sistēmu.

3.3.

KKUINB ieviešanas nodrošinātais transfertcenu būtiskais samazinājums Eiropas Savienībā ļaus cīnīties pret praksi, kas izraisa agresīvu nodokļu plānošanu. Piemēram, tādus aktīvus kā intelektuālo īpašumu bieži izmanto tāpēc, ka tiem ir grūti noteikt vērtību, vai tāpēc, ka tos novērtē pats uzņēmums, nomināli atspoguļojot atvērta tirgus vērtību. Tos bieži izmanto uzņēmuma struktūrvienību iekšējā tirdzniecībā.

3.4.

Ar KKUINB iespējams apkarot agresīvu nodokļu plānošanu, nosakot vietu, kur veic faktisko saimniecisko darbību. Uzņēmumi var algot daudzus darbiniekus un/vai turēt ievērojamus aktīvus kādā dalībvalstī, tomēr vienlaikus šajā dalībvalstī gūt ļoti mazu peļņu vai to negūt vispār. Patlaban ES mēroga uzņēmumi var savu uzņēmējdarbību organizēt tā, lai liela daļa no Savienībā gūtās peļņas nonāktu galvenajā mītnē, kas atrodas tādā Eiropas jurisdikcijā, kurā likmes ir viszemākās un/vai atskaitījumi – vislabvēlīgākie. Apvienojumā ar transfertcenu noteikšanu nemateriālajiem aktīviem tas izraisa to, ka starptautiski uzņēmumi, kam ir liels apgrozījums daudzās jurisdikcijās, faktiski maksā ārkārtīgi zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. Ar priekšlikumiem attiecībā uz KKUINB var šos jautājumus risināt. Priekšlikumos izklāstītajā formulā galvenais ir vieta, kur notiek saimnieciskā darbība, un nozīmīgi komponenti ir pārdevumi, darbaspēks un aktīvi. Šajā saistībā sava loma ir arī valstu nodokļu iestādēm.

3.5.

Pēc KKUINB pieņemšanas tai vajadzētu ietekmēt visu uzņēmumu konkurētspēju. Priekšlikumā būtu jāņem vērā dažādās problēmas, ar kurām saskaras gan MVU, gan lielie uzņēmumi.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un kopēju konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, jo tas ir līdzeklis, ar ko stiprināt vienoto tirgu, vienkāršojot lielāko uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, un cīnīties pret nodokļu agresīvu plānošanu. Kopš 2011. gada ekonomikas un politikas pamatnosacījumi plašākā Eiropas un pasaules mērogā ir būtiski mainījušies. Saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu par KKUINB ievērojams progress netika panākts. Komiteja cer, ka jaunie priekšlikumi, kuros ņemtas vērā globālās norises, būs sekmīgāki.

4.2.

Debatēm par KKUINB turpinoties, nedrīkst aizmirst, ka svarīgākais mērķis ir konsolidācija. Priekšlikumā būtu noderīgi paredzēt arī vienkāršošanu, kad vien tas iespējams. EESK mudina Komisiju, virzot abas priekšlikuma daļas, censties panākt maksimālu vienprātību.

4.3.1.

Ar sadalījuma formulu ir saistītas vairākas problēmas. EESK pauž bažas par to, ka nav mēģināts saturīgi paskaidrot vai definēt, kā vispārējā formula (trīs vienlīdz svērti faktori, t. i., aktīvi, darbaspēks un pārdevumi sadalījumā pa galamērķiem) atbilstīgi atspoguļo uzņēmuma saimniecisko realitāti ar nodokli apliekamās peļņas sadalei starp dalībvalstīm. Pašreizējais priekšlikums var izraisīt ievērojamas izmaiņas saistībā ar to, kur peļņa tiek uzkrāta nodokļa aprēķina vajadzībām, un tam būs ievērojama un neprognozējama ietekme uz uzņēmumiem un dalībvalstīm. Nodokļu ieņēmumi ir ekonomikas pārvaldības pamatelements, kam var būt liela ietekme. EESK uzskata, ka priekšlikumā būtu jācenšas panākt līdzsvarotu formulu un nepieļaut sistemātiski nelīdzsvarotas sekas.

4.3.2.

Lai gan uzsvars uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, mašīnas, iekārtas un personāls, ir svarīgs, tas tomēr pilnībā neatspoguļo mūsdienu rūpniecību. Digitālā vienotā tirgus stratēģijā, piemēram, ir uzsvērts intelektuālā īpašuma nozīmīgums. Tāpat arī norises saistībā ar kapitāla tirgu savienību var būt vērstas uz finanšu aktīviem.

4.3.3.

Komitejas bažas izriet galvenokārt no šādiem aspektiem:

4.4.1.

Komisijas priekšlikumos liels uzsvars likts uz jautājumu par nodokļu režīmu attiecībā uz uzņēmumu finansēšanā izmantoto aizņēmumu kapitālu / pašu kapitālu. Pašu kapitāla – svarīga rūpniecības stratēģijas elementa – izmantošanas veicināšanu var uzskatīt par lietderīgu, jo tā ļauj dažādot uzņēmuma risku un plānošanā izvairīties no daudziem svārstīguma aspektiem.

4.4.2.

Komitejai īpašas bažas izraisa tas, ka izraudzītā pieeja var būt procikliska tādā mērā, ka pašu kapitāla samazināšanās grūtos laikos vai aizdevuma izmantošana citu risinājumu trūkuma dēļ var palielināt ar nodokli apliekamos ienākumus, tādējādi pasliktinot uzņēmuma stāvokli tieši tad, kad tas nonācis vislielākajās grūtībās. Tas attiecīgi ietekmētu arī nodarbinātību un izaugsmi. Tāpēc EESK uzskata, ka izraudzītā pieeja ir jāpārdomā.

5.1.

Komisija uzskata, ka tās priekšlikumos pausts spēcīgs atbalsts uzņēmumiem un radīta vienkāršāka un efektīvāka sistēma atbilstības nodrošināšanai un uzņēmējdarbības veikšanai. Lai gan vienotā tirgus darbības sekmēšanu un uzņēmumu vajadzības var uzskatīt par vienu no galvenajiem ES mērķiem, būtībā Eiropas Savienību ir izveidojušas tās dalībvalstis savām vajadzībām. Komisijai, balstoties uz starptautisko datubāzu analīzi un dalībvalstu sniegtajiem datiem, ir sistemātiski jāvērtē vismaz ierosināto izmaiņu ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, ieguldījumiem un nodarbinātību katrā dalībvalstī. EESK aicina dalībvalstis piešķirt Komisijai piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un ierosina veikt ietekmes novērtējumu abiem KKUINB posmiem.

5.2.

Lai gan transfertcenu noteikšanas atcelšana ir būtisks priekšlikumu aspekts, ir skaidrs, ka šī koncepcija joprojām būs spēkā gadījumos, kad grupas veiks darbību gan ES, gan ārpus tās. Tas nenovēršami nozīmē, ka uz daudziem uzņēmumiem attieksies īpašs un atšķirīgs regulējums. Tāpēc uzmanība ir jāpievērš grupu uzbūvei gan ES, gan ārpus tās, un jaukta tipa struktūrām. Nodokļu apiešanas iespējas tad var pārvirzīties no nodokļu bāzes vai pašreizējām hibrīdneatbilstībām uz uzņēmumu struktūrām un grupām.

5.3.

EESK aicina debatēs par KKUINB ievērot Eiropas procedūras, tiklīdz ir panākta vienošanās. Mainīgo apstākļu dēļ politikai ir jābūt nedaudz elastīgai, tomēr ir jāizveido arī mehānisms, kā politiku pielāgot saimnieciskajām norisēm.

5.4.

Attieksme pret pētniecību un izstrādi kopumā ir vērtējama ļoti atzinīgi. Liela apjoma atskaitījumi šajā jomā, protams, būtiski palielinās aktivitāti un veicinās konkurētspēju. Svarīgi būtu ierosinātos pasākumus skatīt kontekstā, salīdzinot tos ar [ļoti dažādajiem] pasākumiem, ko dalībvalstis jau paredzējušas. Nodokļa atlaide izaugsmei un ieguldījumiem ir būtisks faktors, taču ļoti svarīga nozīme ir arī tam, lai, būdams jauns stimuls, šis faktors – tāpat kā liela apjoma atskaitījumi pētniecībai un izstrādei – īstenošanas gadījumā nekļūtu par jauna veida nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.

5.5.

Komisijai jāņem vērā iespējamie konflikti, kas var rasties starp nodokļu iestādēm un galveno nodokļu iestādi. Var rasties konflikti par nodokļu uzlikšanu grupas meitasuzņēmumiem un peļņas sadali, un to dēļ var tikt zaudēts laiks, kas bija ietaupīts tāpēc, ka transfertcenu noteikšanas jautājums zaudējis aktualitāti.

5.6.

Būtu jāprecizē, kā dalībvalstīs notiek revīzijas grupu meitasuzņēmumos, ja attiecīgās dalībvalsts ieņēmumu dienesti vēlas šādu revīziju veikt.

5.7.

Noteikumi par nolietojuma periodiem dažreiz var neatbilst uzņēmējdarbības praksei, un šajā jautājumā būtu jāapsver zināma elastība. Daudzi uzņēmumi katru gadu vai reizi divos gados nomaina savu aprīkojumu (piemēram, datorus), lai apsteigtu novecošanos, un turpmākajos gados straujās tehnoloģiju attīstības dēļ vairākās aktīvu klasēs šis process paātrināsies vēl vairāk.

5.8.

Joprojām ir svarīgi mēģināt novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot uzskaites kodu arbitrāžu, jo līdz konsolidācijai šāda darbība vēl ir iespējama.

5.9.

Priekšlikumi arī ļauj starptautiskiem uzņēmumiem izslēgt starpniekvienības, tostarp tās, kas atrodas nodokļu oāzēs, jo to atrašanās vieta ir ārpus ES. Tas ir jārisina ar citām metodēm, piemēram, ar noteikumiem par transfertcenu noteikšanu un kontrolētām ārvalstu sabiedrībām, kā arī ar vispārēju neizvairīšanās principu.