EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.8.2015

COM(2015) 411 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Lihtenšteinas nozaru pielāgojumi - pārskatīšana

1.Ievads

Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums) 15. protokolā par pārejas periodiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos norādīts, ka Lihtenšteina varētu paturēt spēkā daudzuma ierobežojumus jauniem iedzīvotājiem līdz 1998. gada 1. janvārim attiecībā uz ES dalībvalstu un EBTA valstu pilsoņiem. EEZ Padomes Lēmums Nr. 1/95 1 (1995. gada 10. marts) par Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu stāšanos spēkā attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti ietvēra īpašu EEZ Padomes deklarāciju par personu brīvu pārvietošanos. Šajā kopīgajā deklarācijā norādīts, ka EEZ līguma 15. protokolā noteiktā pārejas perioda beigās ir jāveic pārskatīšana, ņemot vērā “Lihtenšteinas īpašo ģeogrāfisko stāvokli”. Tajā pašā deklarācijā ir nedaudz paskaidrots, kas ir šis īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis: “EEZ Padome atzīst, ka Lihtenšteinai ir ļoti maza apdzīvota lauku teritorija, kurā ir neparasti augsts tādu iedzīvotāju un darbinieku procentuālais daudzums, kuri nav Lihtenšteinas pastāvīgie iedzīvotāji. Tā turklāt atzīst Lihtenšteinas būtisko interesi saglabāt savu nacionālo identitāti”.

Pēc EEZ līguma 15. protokola par personu brīvu pārvietošanos termiņa beigām, Lihtenšteina un Eiropas Savienība 1999. gadā vienojās par īpašiem noteikumiem. Šī vienošanās, ko dēvē par “nozaru pielāgojumiem”, sākotnēji tika noteikta ar Apvienotās komitejas Lēmumu 191/1999 2 un pēc tam iekļauta EEZ līguma V pielikumā (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās) un VIII pielikumā (Tiesības veikt uzņēmējdarbību). Saskaņā ar nozaru pielāgojumiem Lihtenšteinai ir piemērojams personu brīvas pārvietošanās princips. Tomēr EEZ pilsoņiem, kuri vēlas dzīvot Lihtenšteinā, ir jāiegūst uzturēšanās atļauja. Ar pielāgojumiem ir noteikts minimālais atļauju skaits, ko ik gadu izsniedz EEZ pilsoņiem; tas attiecīgi veido EEZ iedzīvotāju skaita tīro pieaugumu par 1,75 % (saimnieciski aktīvās personas) un 0,5 % (saimnieciski neaktīvās personas) 3 no iedzīvotāju skaita 1998. gadā. Uzturēšanās atļaujas iegūšana nav priekšnosacījums strādāšanai Lihtenšteinā.

Lai gan sākotnēji tika panākta vienošanās, ka šo noteikumu termiņš būs pieci gadi, 2004. gada paplašināšanās gaitā minēto noteikumu piemērošanu turpināja, ar nosacījumu, ka tie būtu jāpārskata ik pēc pieciem gadiem. Pirmā pārskatīšana notika 2009. gadā, otrā tika sākta 2014. gadā.

Šis paziņojums ir daļa no minētās pārskatīšanas. Tajā galvenokārt apskatīts jautājums, vai Lihtenšteinai būtu jāļauj turpināt piemērot šos ierobežojumus attiecībā uz piešķirto uzturēšanās atļauju skaitu.

2. Nozaru pielāgojumi praksē

Lihtenšteina sagatavo ikgadējos ziņojumus par to, kā pielāgojumi tiek piemēroti. Šos ziņojumus tā dara pieejamus ES dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestādei. Turpmāk sniegtā informācija ir iegūta no ziņojuma, ko Lihtenšteina iesniedza 2014. gadā.

Lihtenšteinas iestādes var izsniegt vismaz 56 jaunas uzturēšanās atļaujas un apmēram 300 jaunas īslaicīgas uzturēšanās atļaujas (uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus) EEZ pilsoņiem, kuri veic saimniecisko darbību Lihtenšteinā. Katru gadu Lihtenšteina izpilda savas kvotu saistības attiecībā uz jaunām atļaujām. Īstermiņa atļauju skaits parasti nepārsniedz 300 atļaujas. Papildu kvota ir pieejama personām, kuras neveic saimniecisko darbību un kuras vēlas apmesties Lihtenšteinā. Šī kvota ir aptuveni 20 atļaujas gadā. Uzturēšanās atļaujas turētāja ģimenes locekļiem nav nekādu ierobežojumu pievienoties savam laulātajam/ģimenei un apmesties Lihtenšteinā. Minētajām personām ir arī tiesības uzsākt saimniecisko darbību.

Pēc 2009. gada pārskatīšanas īpašie noteikumi palika nemainīgi.

3. 2014. gada pārskatīšana

Pašreizējās pārskatīšanas process sākās 2014. gadā.

Jaunākie dati, ko iesniegusi Lihtenšteina (skat. tabulu iepriekš), liecina par saimnieciski aktīvo un neaktīvo personu uzturēšanās atļauju pieteikumu skaita ievērojamu samazināšanos pēc tam, kad 2008. gadā tika sasniegts augstākais rādītājs. Tomēr pieteikumu skaits joprojām 16–23 reizes pārsniedz attiecināmo minimālo kvotu, jo īpaši attiecībā uz saimnieciski aktīvām personām.

Eiropas Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Lihtenšteinai apspriežoties par iespējamajām izmaiņām pašreizējos noteikumos, Lihtenšteina apgalvoja, ka tās uzņemšanas spēja joprojām ir diezgan ierobežota un pārskatīšanas periodā nav mainījusies. Tā arī apgalvoja, ka kopīgā deklarācija par Lihtenšteinas nozaru pielāgojumiem, kas pievienota 2014. gada Nolīgumam par Horvātijas dalību EEZ, būtībā atkārtoti apliecināja, ka Lihtenšteinas uzņemšanas spēja nav mainījusies 4 . Tādēļ Lihtenšteina ierosināja, ka tai piemērojamie īpašie noteikumi nebūtu jāmaina un ka nākamajai pārskatīšanai būtu jānotiek pirms 2019. gada maija.

Pārskatīšanas procesā Komisija izvērtēja, vai ir mainījies Lihtenšteinas īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis un EEZ Padomes Lēmumā Nr. 1/95 aprakstītie apstākļi, proti, ka a) Lihtenšteinai ir ļoti maza apdzīvota lauku teritorija un b) Lihtenšteinā ir neparasti augsts tādu iedzīvotāju un darbinieku procentuālais daudzums, kuri nav Lihtenšteinas pastāvīgie iedzīvotāji, un tai būtiska interese saglabāt savu nacionālo identitāti.

Izvērtējuma rezultāts ir šāds:

a) Lihtenšteina aizņem 160 kvadrātkilometru teritoriju, kas nav mainījusies;

b) Lihtenšteinas iedzīvotāju skaits ir 36 925. Tas ir palielinājies par vairāk nekā 4000 cilvēkiem kopš 1998. gada (32 227), kas ir atsauces gads attiecībā uz pielāgojumiem, un par apmēram 1300 kopš 2009. gada (35 851), kad notika iepriekšējā pārskatīšana. Reālā izteiksmē minētā iedzīvotāju skaita palielināšanās varētu nešķist sevišķi liela, taču procentuāli šī palielināšanās mērāma attiecīgi 14 % un aptuveni 3 % apmērā. Ārvalstnieku daļa arī ir palielinājusies no 33,3 % 2011. gadā līdz 33,5 % 2012. gadā, no kuriem puse ir EEZ pilsoņi. Darba ņēmēju skaits ir gandrīz vienāds ar iedzīvotāju skaitu (vairāk nekā 35 800 personas); 52 % no darba ņēmējiem brauc strādāt no kaimiņvalstīm.

Šie skaitļi apstiprina Lihtenšteinas īpašo ģeogrāfisko raksturu un ierobežoto uzņemšanas spēju.

Lielais uzturēšanās atļauju pieprasījums, neraugoties uz grūtībām tās iegūt, visticamāk ir skaidrojams ar to, ka Lihtenšteinas rezidentiem un nerezidentiem piemēro atšķirīgus nodokļu noteikumus. Kamēr šīs atšķirības ir spēkā, paredzams, ka cilvēki vēlēsies oficiāli dzīvot Lihtenšteinā, un būs salīdzinoši liels to cilvēku skaits, kuri pieteiksies uzturēšanās atļauju saņemšanai, tādēļ ir nepieciešams saglabāt zināmus ierobežojumus attiecībā uz izsniegto atļauju skaitu gadā.

Padomes EBTA jautājumu darba grupa tika informēta par šo jautājumu 2014. gada 5. septembrī un pēc tam 2015. gada 30. aprīlī. Neviena dalībvalsts nav paudusi bažas par pašreizējā režīma turpināšanu.

4. Secinājumi

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neredz vajadzību veikt izmaiņas pašreizējos noteikumos un uzskata, ka noteikumi par nozaru pielāgojumiem var palikt negrozīti. Šie noteikumi būtu jāpārskata līdz 2019. gada maijam.

(1) OV L 86, 20.4.1995., 58. lpp.

(2) EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 191/1999 (1999. gada 17. decembris), ar kuru groza EEZ līguma VIII pielikumu (Tiesības veikt uzņēmējdarbību) un V pielikumu (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās).

(3) VIII pielikums (Tiesības veikt uzņēmējdarbību):
“II sadaļa[...][...]Izmaiņas to īstermiņa atļauju skaitā, kas pieejamas saimnieciskās darbības veikšanai, nepārsniedz 10 % no skaita, kāds bija 1997. gadā.III sadaļa:Islandes, Norvēģijas un ES dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri likumīgi dzīvo Lihtenšteinā, ir tiesības saņemt atļauju ar tādu pašu derīgumu, kā piešķirts personai, no kuras viņi ir atkarīgi. Viņiem ir tiesības uzsākt saimniecisko darbību, un tādā gadījumā viņi būs iekļauti to skaitā, kam piešķirtas atļaujas kā saimnieciski aktīvām personām.V sadaļaPapildu 0,5 % gada kvota no II punktā minētās aprēķina bāzes ir pieejama personām, kuras vēlas apmesties uz dzīvi [..]”.

(4) “Pašreizējās līgumslēdzējas puses un Jaunā līgumslēdzēja puse,[...]vienojas, pārskatot EEZ līguma V un VIII pielikuma nozaru pielāgojumus, pienācīgi ņemt vērā šo faktisko stāvokli, kā arī to, ka Lihtenšteinas uzņemšanas spēja nav mainījusies.”