28.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/12

Ziņotājs:

Stefano PALMIERI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzsver, ka “Eiropas Savienības stratēģijas Alpu reģionam (EUSALP)” īstenošana notiek īpašos apstākļos, kurus raksturo, pirmkārt, finanšu krīzes ilgstošā negatīvā ietekme uz reālo ekonomiku un, otrkārt, mēģinājumi veicināt un sākt strukturālas pārmaiņas ekonomikas, vides un sociālajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju dzīves kvalitātei un labklājībai.

1.2.

EESK atzīmē: teritoriālās sistēmas, ko aptver EUSALP, proti, piecas dalībvalstis (Itālija, Francija, Austrija, Vācija un Slovēnija) un divas trešās valstis (Šveice un Lihtenšteina), raksturo ekonomikas attīstības, vides ilgtspējas un sociālās kohēzijas līmenis, kas būtiski pārsniedz Eiropas vidējo līmeni, kā arī ilglaicīgas tradīcijas teritoriālās sadarbības jomā.

1.2.1.

Neraugoties uz šīm acīmredzamām iezīmēm, EESK uzskata, ka Alpu reģionam EUSALP sniedz pievienoto vērtību, kas ir lietderīga, lai saglabātu un, ja iespējams, uzlabotu augstos ekonomikas, vides un sociālos standartus, kuri raksturo šīs teritoriālās sistēmas.

1.2.2.

EESK uztver EUSALP kā attīstības virzītājspēku, kas spēj veicināt konkurētspēju un kohēziju visā Eiropā saskaņā ar Eiropas kohēzijas politikas mērķiem un tās principiem sadarbības un solidaritātes jomā.

1.3.

EESK norāda, ka minētajām teritorijām ir kopīgas teritoriālas iezīmes, piemēram, tās, kas raksturīgas Alpu masīva kalnu reģioniem.

1.3.1.

EESK uzsver: Alpi ir ne vien otra nozīmīgākā bioloģiskās daudzveidības krātuve Eiropā, bet arī visa reģiona identitātes un atpazīstamības elements. Izmēra un uzbūves dēļ Alpi dažos gadījumos veido materiālo un nemateriālo nošķīrumu, bet citos gadījumos – saikni starp dažādiem teritoriālajiem līmeņiem ekonomikas, vides, kultūras un sociālajā aspektā.

1.4.

Kaut arī EESK atzinīgi vērtē Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (EUSALP), komiteja uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi.

1.5.

EESK ir sarūgtināta par faktu, ka EUSALP sociālā dimensija netiek uzskatīta par līdzvērtīgu vides un ekonomikas dimensijai. Tāpēc EESK vēlas, lai sociālā dimensija tiktu vairāk uzsvērta, nosakot sociālo kritēriju iekļaušanu (mainstreaming), kas nodrošinātu tāda izaugsmes modeļa attīstību, kurš spēj sekmēt konkurētspēju un vienlaikus arī sociālo iekļaušanu un aizsardzību, sevišķu uzmanību veltot tiem cilvēkiem, kurus visvairāk skar nestabilitātes faktori un kuri atrodas nelabvēlīgākajā stāvoklī.

1.5.1.

Šajā sakarā EESK arī uzskata, ka ir svarīgi stiprināt EUSALP mērķu transversālo dimensiju, lai vairāk atbalstītu saskaņotību un līdzsvaru starp ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju saskaņā ar holistisko pieeju sociālajai attīstībai un inovācijai.

1.6.

Lai arī, no vienas puses, EESK uzskata, ka EUSALP izvirzītie mērķi saskan ar Alpu reģiona stratēģiskajām prioritātēm, no otras puses, komiteja vēlas papildu pasākumus, kuru mērķis būtu faktiski pārveidot problēmas par konkurētspējas un kohēzijas faktoriem, jo īpaši ņemot vērā ekonomikas globalizāciju, demogrāfiskās tendences, klimata pārmaiņas, enerģētikas jautājumus un ģeogrāfisko stāvokli.

1.7.

Saistībā ar tematisko prioritāti “Ekonomikas izaugsme un inovācija” EESK uzskata, ka ir būtiski izstrādāt inovācijas atbalsta stratēģijas, kas būtu efektīvākas konkurētspējas un darbvietu radīšanas aspektā, piesaistītu jaunus ieguldījumus, stiprinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta pasākumus, kā arī izmantotu dažādus, reģionam raksturīgus tūrisma veidus. (Sīkāku informāciju sk. turpmāk 3.3., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7. punktā.)

1.8.

Attiecībā uz tematisko prioritāti “Mobilitāte un savienojamība” EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot pasākumus ar mērķi samazināt preču un pasažieru pārvadājumus ar autotransportu, veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu pieejamību tūristu apmeklētajām teritorijām, samazināt autotransporta satiksmi pilsētās un lielpilsētās, nodrošināt pakalpojumu pieejamību un savienojamību visās Alpu reģiona teritorijās. (Sīkāku informāciju sk. turpmāk 3.8., 3.9. un 3.10. punktā.)

1.9.

Attiecībā uz prioritāro jomu “Vide un enerģētika” EESK uzskata, ka ir svarīgi sekmēt līdzsvaru starp dabas un kultūras kapitālu un tā racionālu izmantošanu, ekoloģisko sasaisti, pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, drošu, cenas ziņā pieejamu un ļoti kvalitatīvu energoapgādi. (Sīkāku informāciju sk. turpmāk 3.11., 3.12. un 3.13. punktā.)

1.10.

EESK uzskata, ka EUSALP stratēģijai ir vajadzīga daudzlīmeņu pārvaldība, kas būtu efektīva un ļautu kopsakarībā novērtēt “horizontālo dimensiju” (pilsoniskās sabiedrības līdzdalību), kura integrē un pastiprina “vertikālo dimensiju” (reģionu un vietējo pašvaldību līdzdalību), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

1.11.

EESK aicina īstenot pastāvīgu spēju veidošanas procesu, kas papildinātu un uzlabotu pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību EUSALP izvēršanā, kā arī izveidot regulāru forumu, kurā būtu pārstāvēti Alpu reģiona sociālās un ekonomikas jomas dalībnieki un kurš aktīvi darbotos arī attiecīgajos stratēģijā ieinteresētajos reģionos.

1.11.1.

Šajā sakarā komiteja ierosina sākt īstenot īpašu programmu Going Local – EUSALP, kurā būtu paredzēta visu to komitejas pārstāvību aktīva līdzdalība, kas ir iesaistītas un ieinteresētas EUSALP ierosināto procesu izvēršanā. Tādējādi ar programmas Going Local – EUSALP starpniecību būs iespējams sākt īstenot uz vietējo pilsonisko sabiedrību vērstus informēšanas un apmācības procesus par rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem un par iespējām iesaistīties dažādiem vietējā līmeņa dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot kopīgu atbalstu lēmumiem par paredzētajiem pasākumiem.

1.12.

Attiecībā uz EUSALP uzraudzības un vērtēšanas sistēmām EESK uzskata, ka svarīgi ir kvantitatīvos novērtējumus papildināt ar “kvalitatīvajiem” rādītājiem saskaņā ar pieejā “IKP un ne tikai” noteikto.

1.13.

EESK cer, ka EUSALP ietvaros īstenojamo pasākumu ekonomiskā ilgtspēja tiks stiprināta, īstenojot stratēģiju, kas vērsta uz sinerģijas un papildināmības izmantošanu starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam un citām Eiropas tiešās pārvaldības programmām, kā arī uz sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanu.

1.14.

EESK uzskata: lai sasniegtu EUSALP noteiktos stratēģiskos mērķus, ir būtiski izmantot finansējuma iespējas, ko piedāvā Eiropas Investīciju banka (EIB), kā arī sekmēt privātu ieguldījumu piesaistīšanu, kā ierosināts Juncker plānā.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē rīcības plānā ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir izmantot sinerģiju starp EUSALP un citām makrostratēģijām, kas jau tiek īstenotas, tostarp ņemot arī vērā makroreģionālās koncepcijas piemērošanu citiem Eiropas reģioniem, kuri ir stratēģiski nozīmīgi Eiropas ekonomikas konkurētspējai un sociālajai kohēzijai, piemēram, Vidusjūras rietumu un Balkānu reģions.

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir izvērtēt “Rīcības plānu ES stratēģijai Alpu reģionam (EUSALP)” (1) no organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa. Atzinums ir izstrādāts, pamatojoties uz EESK izpētes atzinumu “ES stratēģija Alpu reģionam” (2) un 2015. gada 25. jūnijā Isprā (Itālijā) notikušās uzklausīšanas sanāksmes secinājumiem, kā arī citiem EESK atzinumiem, kas pieņemti par makroreģionālajām stratēģijām (3).

2.2.

Lai problēmas, kas apzinātas EUSALP rīcības plānā, pārveidotu par ekonomikas konkurētspēju un sociālo kohēziju veicinošiem faktoriem, ir jāatbalsta attīstības politika, kuru īsteno saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (4) 3. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām pamatnostādnēm, kā arī holistiska pieeja attīstībai un sociālajai inovācijai.

2.2.1.

EUSALP holistiskās pieejas stiprināšana ļaus efektīvi atbalstīt konkurētspēju un kohēziju makroreģionā, īstenojot politiku un projektus, kas spētu ekonomikas, vides un sociālos mērķus padarīt par savstarpēji mijiedarbīgiem.

2.2.2.

EUSALP ir jāplāno un jāīsteno, ņemot vērā sociālo inovāciju, attīstības procesu, kas var veicināt un palīdzēt īstenot jaunas idejas, kurām ne tikai jāstiprina ekonomikas konkurētspēja, bet ir jābūt funkcionālām, lai apmierinātu to cilvēku vajadzības, kas dzīvo Alpu reģionā, kā arī sabiedrības vajadzības kopumā.

2.3.

Ņemot vērā EESK atzinumā par tematu “Stratēģijas “Eiropa 2020” novērtējums” (5) un ziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšana” (6) sniegtās analīzes un vērtējumus, ir skaidrs, ka EUSALP ir lietderīgs instruments, lai nodrošinātu izturētspējīgu ekonomisko un sociālo sistēmu, kas garantē Alpu reģiona pilsoniskajai sabiedrībai “aizsardzību un attīstību”.

2.3.1.

Alpu makroreģiona izturētspējas stiprināšana ir izšķirīgs faktors, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības spēju absorbēt, pārvaldīt un novērst krīžu un strukturālo pārmaiņu sekas, kas arvien vairāk ietekmē mūsu sociāli ekonomisko sistēmu, un lai atbalstītu Alpu reģiona ekonomikas konkurētspēju ilgtspējas un sociālās kohēzijas jomā.

2.4.

Saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti ar “Politisko rezolūciju ES stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai” (Grenobles konference) (7), rīcības plānā ir norādīti uzdevumi, kas attiecas uz sadarbības jomu, politiskās prioritātes, mērķi un konkrētas darbības, kā arī daži projektu ideju piemēri.

2.5.

EUSALP rīcības plānā noteiktie galvenie uzdevumi un mērķi attiecas uz ekonomikas globalizāciju, demogrāfijas tendencēm, klimata pārmaiņām, enerģētikas jautājumiem un ģeogrāfisko stāvokli. Lai arī EESK pozitīvi vērtē EUSALP rīcības plānā minēto, taču uzskata par nepieciešamu mērķus papildināt ar turpmāk izklāstītajiem uzdevumiem.

2.5.1.

Veicināt dinamisku uzņēmējdarbības sistēmu un atbalstīt reģiona uzņēmumu konkurētspēju, izmantojot inovāciju, lai stiprinātu ekonomikas sistēmas spēju efektīvi risināt uzdevumus, ko rada ekonomikas globalizācija, reaģētu uz pilsoniskās sabiedrības vajadzībām un nodrošinātu nodarbinātību un jaunu, kvalitatīvu darbvietu izveidi.

2.5.2.

Palīdzēt kāpināt potenciālu spējām, kuru pamatā būtu tradīcijas un sociālā daudzveidība, kā arī veicināt iesaistītajām teritorijām raksturīgo identitātes vērtību saglabāšanu, vienlaikus atbalstot vietējo zināšanu un tradīciju izmantošanu ekonomikas attīstības un sociālās iekļaušanas veicināšanai.

2.5.3.

Atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir efektīvāk risināt jautājumus saistībā ar Alpu reģionam raksturīgajām demogrāfiskajām pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot tādas kombinētās ietekmes pārvaldībai, ko rada iedzīvotāju novecošana un jauni migrācijas procesi.

2.5.4.

Veicināt procesus, kuru uzdevums ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgot attiecīgos reģionus, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz vidi, bioloģisko daudzveidību un saimniecisko darbību, kā arī iedzīvotāju dzīves apstākļiem (8).

2.5.5.

Palīdzēt risināt ar enerģētiku saistītos uzdevumus, kas vērsti uz pieprasījuma ilgtspēju, drošību un pieejamību izmaksu ziņā uzņēmumiem un iedzīvotājiem, veicināt ieguldījumus lētākos un tīrākos enerģijas avotos, atvērtāku un konkurētspējīgāku enerģijas makroreģionālo tirgu, izmaksu samazināšanu, izmantojot vietējos enerģijas resursus, kā arī tradicionālos (piemēram, biomasa, hidroelektroenerģija un ģeotermālā enerģija) un netradicionālos (piemēram, vēja un saules enerģija) atjaunojamos enerģijas avotus.

2.5.6.

Izstrādāt politiku un rīcību ar mērķi izmantot Alpu reģiona ģeogrāfiski stratēģisko nozīmi, jo īpaši transporta jomā, pilnībā ievērojot vides aizsardzības un saglabāšanas principu. Turklāt būtu jāveicina teritoriju kopīgas atbildības un vienlīdzīgas sadarbības jaunas pieejas, piemēram, vertikālās saiknes starp lielajām pilsētām, lauku reģioniem, kalnu reģioniem un tūrisma apgabaliem.

2.5.7.

Veicināt piekļuves vispārējas nozīmes pakalpojumiem līdzsvaru, taisnīgumu un universālumu, kas apmierinātu Alpu reģionā dzīvojošo cilvēku vajadzības, īpašu uzmanību veltot teritoriālajām sistēmām ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem.

2.5.8.

Sekmēt bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atrodot pareizo līdzsvaru starp saglabāšanas pasākumiem un ekosistēmu pakalpojumu un produktu racionālu izmantošanu, kā arī ar šo izmantošanu saistīto priekšrocību taisnīgāku sadalījumu.

2.5.9.

Veicināt atsauces modeļa noteikšanu sociālo kritēriju iekļaušanai (mainstreaming), plānojot pasākumus saistībā ar darba apstākļiem, sociālo drošību, dzimumu līdztiesību, personām ar invaliditāti un imigrantiem.

2.5.10.

Noteikt un izstrādāt, sagatavojot un īstenojot attīstības procesus, kas paredzēti, lai ierobežotu nelīdzsvarotību starp ekonomikas, vides un sociālo dimensiju, īpašu atpazīstamu funkcionālu mērķi, kas ir kā “izmēģinājuma stends”, kurš var būt lietderīgs kohēzijas politikas rezultātu kapitalizācijai visā Eiropā.

2.5.11.

Veicināt reģionālajā un vietējā līmenī ekonomikas, sociālajā un vides jomā pieņemamo lēmumu, kas skar teritoriju, izstrādes, apspriešanas un atbalstīšanas iespējami plašu procesu, izmantojot citos apstākļos jau pārbaudītas metodes un vietas, kuras ir piemērotas, lai tuvinātu iedzīvotāju pārstāvjus, ekonomikas dalībniekus, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijas.

3.1.

Galvenais uzdevums, kas stratēģijai Alpu reģionam būs jārisina, ir saskaņošana un līdzsvara stiprināšana starp ekonomikas, vides un sociālās ilgtspējas mērķiem.

3.2.

EESK pozitīvi vērtē EUSALP rīcības plānu, taču uzskata, ka trīs tematiskās prioritātes (“Ekonomikas izaugsme un inovācija”, “Mobilitāte un savienojamība” un “Vide un enerģētika”) ir jāpapildina un jāpadziļina.

3.3.

Lai gan, kā izklāstīts Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (9), Alpu reģiona stratēģijā iesaistītajām teritorijām inovācijas līmenis ir virs Eiropas vidējā rādītāja, ir redzams, ka politika un stratēģijas, kas atbalsta tradicionālos inovāciju veidus, nav efektīgas konkurētspējas un darbvietu radīšanas ziņā salīdzinājumā ar veiktajiem ieguldījumiem.

3.4.

Tāpēc ir nepieciešams stiprināt darbības instrumentus, kas atbalsta “atvērto inovāciju” (10), proti, modeli, kura pamatā ir “četrkāršās spirāles” koncepcijas piemērošana; ar tās starpniecību publiskās iestādes, uzņēmumi, universitātes un cilvēki (iedzīvotāji) savstarpēji sadarbojas procesos, kas raksturo inovāciju (kopēja radīšana, izpēte, izmēģināšana un piemērošana), ar mērķi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, kuri vērsti uz galalietotāju reālajām vajadzībām.

3.5.

Alpu reģiona attīstība ir saistīta ar vietējo ražošanas ķēžu un zonu attīstību, kas ir ražošanas sistēmas pamats. Attīstības politika ir jāīsteno, lai piesaistītu jaunus ieguldījumus, jo īpaši jaunajās rūpniecības nozarēs, ne tikai nolūkā optimizēt ražošanas efektivitāti, bet arī novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos nomaļajos reģionos.

3.6.

Svarīgi ir veicināt darbinieku kvalifikācijas celšanas un prasmju uzlabošanas pasākumus gan tradicionālajās, gan jaunajās nozarēs (tostarp kultūras un radošuma nozarē).

3.7.

Lauksaimniecība, jo īpaši kalnu lauksaimniecība, un mežsaimniecība ir ekonomikas nozares, kas jāatbalsta, lai aizsargātu cilvēka radītu ainavu, veicinātu apmešanos nomaļos reģionos, saglabātu infrastruktūru kalnu apgabalos, kā arī piegādātu izejvielas, kuras ir vajadzīgas pārtikas un augstas kvalitātes produktu ražošanai.

3.7.1.

Lai kalnu lauksaimniecība un mežsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka, svarīgi ir veicināt iniciatīvas saistībā ar kalnu reģionos ražoto produktu īpašā kvalitātes marķējuma izmantošanu, atbalstīt strukturētāku sadarbību starp dažādiem kalnu apvidiem Alpu reģionā, kā arī starp minētajiem kalnu apvidiem un pilsētu sistēmām, tostarp uzsākot projektus Kopienas programmu 2014.–2020. gadam (11) ietvaros (īpaši runājot par iniciatīvām kalnu lauksaimniecības produktu veicināšanai).

3.8.

Tūrismu Alpu reģiona apgabalos raksturo tūrista pieprasīto aktivitāšu daudzveidība: dabas tūrisms, aktīvais un sporta tūrisms, veselības un relaksācijas tūrisms, kultūrtūrisms, pasākumu un kongresu tūrisms, kā arī iepirkšanās tūrisms.

3.8.1.

Noteikti ir jāstimulē ilgtspējīgs tūrisms ar integrētas politikas starpniecību, kuras rezultātā tiktu noteikti standarti Alpu reģiona aizsardzībai un ilgtspējīgas attīstības modeļu izplatīšanai. Tāpat arī ir jāatbalsta procesi, kas ļauj mazināt tūristu pieplūduma sezonalitāti, veicinot tūrisma veidus, kas vēl netiek pilnībā izmantoti (piemēram, veselības tūrisms), un vispārēji uzlabojot pakalpojumu kvalitāti kalnu reģionos.

3.9.

Topogrāfisko īpatnību dēļ Alpu makroreģionā transports ir koncentrēts nedaudzos koridoros, tādējādi radot tālsatiksmes kravu autopārvadājumu nesamērīgu pieaugumu ekoloģiski ļoti jutīgā vidē. Mobilitāte nomaļās un kalnu teritorijās ir priekšnoteikums sociālo kontaktu uzturēšanai; tādas parādības kā izmaiņas dzīvesveidā un demogrāfiskās tendences ir saistītas ar individuālā autotransporta satiksmes palielināšanos.

3.9.1.

Būtiski ir atbalstīt pasākumus transporta infrastruktūru pielāgošanai un racionalizācijai visās Alpu reģiona teritoriālajās sistēmās un īpašu uzmanību pievērst pārrobežu savienojumiem, iespējami vislielākā preču un pasažieru skaita novirzīšanai no autotransporta uz citiem transporta veidiem (piemēram, dzelzceļu), kā arī ekoloģiski ilgtspējīgas pieejamības tūrisma zonām veicināšanai, ņemot vērā gan lielos attālumus, gan t. s. “pēdējo jūdzi”.

3.9.2.

Attiecībā uz pilsētu un lielpilsētu sistēmām ir jāatbalsta individuālā transporta satiksmes aizvietošana ar vietējo sabiedrisko transportu, gājēju un riteņbraucēju celiņiem, pilnveidojot infrastruktūru un īstenojot pasākumus, kuri mudina cilvēkus mainīt ieradumus un popularizē videi draudzīgu mobilitāti un transporta veidus.

3.10.

Līdzsvarota, taisnīga un vispārēja piekļuve augstas kvalitātes pakalpojumiem un savienojamība ir obligāts priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves kvalitātes standartus visiem Alpu makroreģiona iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo un strādā teritorijās ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem apstākļiem.

3.10.1.

Svarīgi ir atbalstīt novatorisku risinājumu pieņemšanu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus kalnu un lauku apgabalos (izglītību, veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus un mobilitāti), stiprinātu IKT infrastruktūras un tehnoloģijas, nodrošinātu atbilstošu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, apmierinot visu iedzīvotāju vajadzības Alpu reģionā.

3.11.

Alpu reģiona floras un faunas, ka arī dabas ainavu daudzveidība ir kapitāls, kas jāaizsargā un jānovērtē, jo tas ir viens no dzīves kvalitātes un šīs teritorijas pievilcības būtiskiem elementiem.

3.11.1.

Ir jāveicina bioloģiskās daudzveidības, dabas, kultūras un ainavu resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana, atrodot pareizo līdzsvaru starp saglabāšanas pasākumiem un racionālu izmantošanu. Tāpat būtiski ir atbalstīt tādu pasākumu īstenošanu, kas veicina reģiona ekoloģisko sasaisti atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumā “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (12) noteiktajam.

3.12.

Lai arī ir zināms, ka klimata pārmaiņu un ar tām saistīto dabas katastrofu risku pārvaldība ir kopīgs uzdevums visā Alpu reģionā, jāatzīst, ka Alpi ir visblīvāk apdzīvotā un visintensīvāk izmantotā kalnu sistēma pasaulē, un šīs sistēmas jutība pret klimata pārmaiņām ir ievērojami augstāka par vidējo.

3.12.1.

Svarīgi ir sākt īstenot pārrobežu pasākumus (klimata pārmaiņu sekas neapstāsies pie valstu robežām), kas ļautu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgot tām Alpu reģionu. Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu uzdevums ir novērst klimata pārmaiņu nekontrolējamās sekas, samazinot siltumnīcefekta gāzes, savukārt pielāgošanās pasākumi jāorientē uz neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanu un nenovēršamo seku pārvaldību.

3.13.

Lai nodrošinātu un veicinātu dzīves kvalitāti un priekšrocības saistībā ar atrašanās vietu, Alpu reģionā ir vajadzīga droša, cenu ziņā pieejama un ļoti kvalitatīva energoapgādes sistēma.

3.13.1.

Līdztekus tam, ka tiek sekmēti pasākumi, kas paredzēti atjaunojamās enerģijas (piemēram, ūdens, malka, biomasa, saules un vēja enerģija) īpatsvara palielināšanai, ļoti svarīgi ir stimulēt energoefektivitāti gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

4.1.

Ekonomikas krīze ir ne vien negatīvi ietekmējusi reālo ekonomiku un daudzu miljonu iedzīvotāju dzīves apstākļus, bet arī skaidri parādījusi, ka ir vajadzīgi publiski pasākumi, kas ierobežotu ekonomiskā, sociālā un vides ziņā neilgtspējīgas izaugsmes radītās lejupslīdes faktorus un tādējādi aizsargātu iedzīvotāju dzīves līmeni un labklājību, pastiprinot pasākumus sociālajā, labklājības politikas un vides jomā.

4.2.

EESK uzskata, ka EUSALP sociālajai dimensijai nav pievērsta pienācīga uzmanība un tā būtu jāstiprina, lai nodrošinātu tāda izaugsmes modeļa attīstību, kas spēj sekmēt konkurētspēju un vienlaikus arī sociālo iekļaušanu un aizsardzību, sevišķu uzmanību veltot tiem cilvēkiem, kurus visvairāk skar nestabilitātes faktori un kuri atrodas nelabvēlīgākajā stāvoklī.

4.2.1.

Šajā nolūkā EUSALP būtu jāparedz pasākumi, kuru mērķis ir:

4.3.

Neraugoties uz to, ka EUSALP pārvaldības sistēma atbilst vērtējumiem, kas sniegti EESK atzinumā par tematu “Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība” (13), tajā var konstatēt problēmas un iespējamos papildinājumus.

4.3.1.

Ir jāstiprina EUSALP daudzlīmeņu pārvaldība, piemērojot faktisku horizontālu dimensiju (ekonomikas dalībnieku, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība), kas iekļautos un papildinātu vertikālo dimensiju (reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalība), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, kura piemērošana ir izšķirīga, lai nodrošinātu ar EUSALP saistīto ieguvumu taisnīgu teritoriālo pārdali un novērstu to, ka atsevišķu valstu un teritoriju mērķi gūst virsroku pār kopējām interesēm.

4.3.2.

Būtiski ir paredzēt EUSALP pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi; tā darbībām ir jāiekļaujas rīcības grupu aktivitātēs, un tam jāattīstās saskaņā ar darbības modeli, kas veicina sociālo partneru un ekonomikas dalībnieku faktisku iesaistīšanos stratēģijas īstenošanā vietējā un reģionālajā līmenī. Tāpēc ir vēlams, lai līdztekus makroreģiona pilsoniskās sabiedrības forumam aktīvi darbotos pilsoniskās sabiedrības reģionālie (un, ciktāl iespējams, vietējie) forumi, tādējādi nodrošinot, ka stratēģijas pārvaldībā ir faktiski iesaistīti visi vietējie komponenti.

4.3.3.

Tāpat svarīgi ir veicināt pastāvīgu spēju veidošanas procesu, kas papildinātu un uzlabotu pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību EUSALP izvēršanā un vienlaikus sekmētu iedzīvotāju informētību un zināšanas par galvenajiem jautājumiem un prioritātēm, kuras skar Alpu reģionu. Saistībā ar šo prioritāti EESK ierosina sākt īstenot īpašu programmu Going local – EUSALP.

4.4.

Stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai jāiet kopsolī ar efektīvu uzraudzības sistēmu, ar kuru varētu izvērtēt uzlabojumus, ko faktiski devusi EUSALP.

4.4.1.

Saskaņā ar pieeju “IKP un ne tikai” (14) kvantitatīvie novērtējumi noteikti jāpapildina ar kvalitatīvajiem rādītājiem ar mērķi novērtēt pieņemtās politikas ietekmi uz dzīves kvalitāti, vides ilgtspēju, sociālo kohēziju, veselību un kā pašreizējo, tā nākamo paaudžu vispārējo labklājību.

4.5.

Ja ievērojamo finansējumu, ko ES jau ir ieguldījusi ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) 2014.–2020. gadam (15) un programmas “Eiropas teritoriālā sadarbība” (ETS) (16) starpniecību, koordinē un iekļauj vienotā stratēģiskā pieejā, tas var nodrošināt ekonomiskos resursus, kas nepieciešami, lai atbalstītu EUSALP īstenošanu.

4.5.1.

Svarīgi ir izstrādāt inovatīvas pieejas, kas paredzētas, lai izmantotu sinerģiju un papildināmību starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam un citām Eiropas tiešās pārvaldības programmām, kā norādīts Eiropas Komisijas rokasgrāmatā Enabling synergies between European Structural and Investment Funds and Horizon 2020  (17).

4.5.2.

Lai sasniegtu EUSALP noteiktos mērķus, ir būtiski arī izmantot finansējuma iespējas, ko piedāvā Eiropas Investīciju banka (EIB), un sekmēt privātu ieguldījumu piesaistīšanu, kā ierosināts Juncker plānā (18).

4.5.3.

Lai sekmētu EUSALP finansiālo ilgtspēju, ir svarīgi arī, kad vien iespējams, atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir īstenot instrumentus, ko paredz sabiedrības virzīta vietējā attīstība, jo īpaši tādus instrumentus kā “sabiedrības virzīta vietējā attīstība” (19) un “integrēti teritoriālie ieguldījumi” (20), kā ierosināts EESK atzinumā par tematu “Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” (21) un Interreg V programmas “Itālija–Austrija” aicinājumā iesniegt vietējās attīstības pārrobežu stratēģijas saistībā ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību (22).