30.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/1

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā ir aizliegti tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, kuri var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Eiropas Savienības Tiesa ir precizējusi, ka minēto noteikumu nepiemēro, ja nolīguma ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm vai konkurenci ir maznozīmīga (1).

2.

Tiesa ir arī precizējusi, ka nolīgums, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kura mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, pēc savas būtības un neatkarīgi no jebkādām tā konkrētajām sekām ievērojami ierobežo konkurenci (2). Tāpēc šis paziņojums neattiecas uz nolīgumiem, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

3.

Šajā paziņojumā Komisija, nosakot tirgus daļas robežvērtības, norāda uz apstākļiem, kādos tā uzskata, ka nolīgumi, kuru sekas varētu būt konkurences nepielaušana, ierobežošana vai izkropļošana iekšējā tirgū, nerada ievērojamus konkurences ierobežojumus saskaņā ar Līguma 101. pantu. Šī maznozīmīgā novērtējuma definīcija nenozīmē, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kuri pārsniedz šajā paziņojumā noteiktos sliekšņus, rada ievērojamus konkurences ierobežojumus. Šādiem nolīgumiem arī var būt tikai maznozīmīga ietekme uz konkurenci, un tādēļ tos nedrīkst aizliegt saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu (3).

4.

Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas joma uz nolīgumiem var neattiekties arī tāpēc, ka tie nevar ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā paziņojumā nav noteikts tas apmērs, kam ir ievērojama ietekme uz tirdzniecību. Norādes uz minēto ietekmi ir atrodamas Komisijas paziņojumā par ietekmi uz tirdzniecību (4), kurā Komisija, izmantojot 5 % tirgus daļas robežvērtības un 40 miljonu euro apgrozības robežvērtības apvienojumu, nosaka, kādi nolīgumi principā nevar ievērojami ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (5). Uz šādiem nolīgumiem parasti neattiecas Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas joma – pat tad, ja to mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci.

5.

Gadījumos, uz ko attiecas šis paziņojums, Komisija nesāks procedūru nedz pēc sūdzības saņemšanas, nedz pēc savas iniciatīvas. Turklāt gadījumos, kad Komisija ir uzsākusi procedūru, bet uzņēmumi var pierādīt, ka tie ir labticīgi pieņēmuši, ka nav pārsniegtas 8., 9., 10. un 11. punktā minētās tirgus daļas, Komisija neuzliks naudas sodu. Lai gan šis paziņojums nav saistošs dalībvalstu tiesām un iestādēm, tas ir arī paredzēts, lai sniegtu tām norādes par Līguma 101. panta piemērošanu (6).

6.

Šajā paziņojumā noteiktie principi attiecas arī uz uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām.

7.

Šis paziņojums neskar Līguma 101. panta interpretāciju, ko var sniegt Eiropas Savienības Tiesa.

8.

Komisija uzskata, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru sekas varētu būt konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana iekšējā tirgū, ievērojami neierobežo konkurenci Līguma 101. panta 1. punkta izpratnē, ja:

9.

Ja ir grūti noteikt, vai nolīgums ir slēgts starp konkurentiem vai starp nekonkurējošām pusēm, piemēro 10 % robežvērtību.

10.

Ja konkrētajā tirgū konkurenci ierobežo dažādu piegādātāju vai izplatītāju noslēgto preču vai pakalpojumu pārdošanas nolīgumu kumulatīvā ietekme (paralēlu nolīgumu tīklu izraisītā kumulatīvā bloķējošā ietekme, kurai ir līdzīga ietekme uz tirgu), tad 8. un 9. punktā noteiktos tirgus daļas robežlielumus samazina līdz 5 % gan attiecībā uz nolīgumiem starp konkurentiem, gan attiecībā uz nolīgumiem starp nekonkurējošām pusēm. Parasti uzskata, ka atsevišķi piegādātāji vai izplatītāji, kuru tirgus daļa nepārsniedz 5 %, nespēj būtiski veicināt kumulatīvu bloķējošo ietekmi (8). Kumulatīvā bloķējošā ietekme parasti nepastāv, ja mazāk nekā 30 % no konkrētā tirgus aptver paralēli nolīgumi (nolīgumu tīkli), kuriem ir līdzīga ietekme.

11.

Komisija arī uzskata, ka nolīgumi ievērojami neierobežo konkurenci, ja nolīguma pušu tirgus daļas divu secīgu kalendāro gadu laikā vairāk nekā par diviem procentu punktiem nepārsniedz 8., 9. un 10. punktā noteiktās robežvērtības, kas ir attiecīgi 10 %, 15 % un 5 %.

12.

Lai aprēķinātu tirgus daļu, ir jānosaka konkrētais tirgus. To veido konkrētais produktu tirgus un konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Nosakot konkrēto tirgu, jāņem vērā paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju (9). Tirgus daļas jāaprēķina, pamatojoties uz datiem par pārdotās produkcijas vērtību vai – vajadzības gadījumā – uz datiem par iegādātās produkcijas vērtību. Ja šādi dati nav pieejami, var izmantot aplēses, kuru pamatā ir pārējā ticamā tirgus informācija, tostarp dati par pārdošanas apjomu.

13.

Ņemot vērā 2. punktā minēto Tiesas precizējumu, šis paziņojums neattiecas uz nolīgumiem, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Tādējādi Komisija nepiemēros uz 8., 9., 10. un 11. punktā noteikto tirgus daļas robežlielumu pamata izveidoto “drošības zonu” šādiem nolīgumiem (10). Piemēram, attiecībā uz nolīgumiem starp konkurentiem tas nozīmē, ka Komisija šajā paziņojumā noteiktos principus nepiemēros jo īpaši nolīgumiem, kuros iekļauti ierobežojumi, kuru mērķis tieši vai netieši ir: a) noteikt cenas, pārdodot produktus trešām personām; b) ierobežot ražošanu vai tirdzniecību; vai c) sadalīt tirgus vai klientus. Līdzīgā kārtā Komisija nepiemēros uz šo tirgus daļas robežlielumu pamata izveidoto “drošības zonu” nolīgumiem, kuros iekļauts jebkāds no ierobežojumiem, kas jebkurā esošajā vai turpmākajā Komisijas grupu atbrīvojuma regulā ir uzskaitīti kā stingrie ierobežojumi (11), kurus Komisija parasti uzskata par ierobežojumiem to mērķa dēļ.

14.

Uz 8., 9., 10. un 11. punktā noteikto tirgus daļas robežlielumu pamata izveidotā “drošības zona” ir īpaši svarīga tādu nolīgumu kategorijām, uz kuriem neattiecas neviena Komisijas grupu atbrīvojuma regula (12). “Drošības zona” ir svarīga arī nolīgumiem, uz kuriem Komisijas grupu atbrīvojuma regula attiecas tādā ziņā, ka šajos nolīgumos ir iekļauts tā dēvētais izslēgtais ierobežojums; tas ir ierobežojums, kas nav uzskaitīts kā stingrais ierobežojums, bet uz kuru tomēr neattiecas Komisijas grupu atbrīvojuma regula (13).

15.

Šajā paziņojumā jēdzieni “uzņēmums”, “nolīguma puse”, “izplatītājs” un “piegādātājs” ietver to attiecīgos saistītos uzņēmumus.

16.

Šajā paziņojumā “saistīti uzņēmumi” ir:

17.

Šā paziņojuma 16. punkta e) apakšpunkta piemērošanas nolūkā tirgus daļu, kas kopīgi pieder šiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 16. punkta a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras.