52013SC0252

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam

par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides (AAL) pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

1.           Problēmas izklāsts

Sabiedrības novecošana izraisīs nenovēršamas un būtiskas izmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, kurām ES vēl nav labi sagatavojusies. Situāciju, kurā valdībām jāsedz aizvien lielākas ar novecošanu saistītas izmaksas, saasina neizmantotas vai nepietiekami izmantotas izdevības aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu tirgos, kuri turpina attīstīties.

Ar šiem tirgiem saistītas trīs galvenās problēmas. Pirmkārt, ES tirgus sadrumstalotības dēļ novatoriski IKT produkti un pakalpojumi ir maz pieejami. Otrkārt, pētniecība, izstrāde un inovācija Eiropas līmenī ir sadrumstalota; tai raksturīgi grūti pārvarami MVU dalības šķēršļi. Treškārt, problēmu rada arī ierobežotā inovācijas izmantošana zinātniskās informācijas attīstības un apmaiņas trūkuma dēļ.

Lai risinātu šīs problēmas, 2008. gadā tika izveidota pašreizējā Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgā programma (AAL JP). Tajā piedalās 20 dalībvalstis un trīs Septītās pamatprogrammas — kuras ietvaros programma tiek finansēta — asociētās valstis. Programmas mērķis ir uzturēt virs kritiskā līmeņa lietišķo pētniecību, izstrādi un inovāciju (rezultātiem nonākot tirgū pēc 2–3 gadiem) aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu, pakalpojumu un sistēmu jomā ES līmenī.

AAL risinājumi var palīdzēt veciem cilvēkiem novecojot pielāgot dzīvesveidu, veselības aprūpi un darbavietu, lai varētu ilgāk līdzdarboties ekonomiskajā dzīvē un sabiedrībā un dzīvot mājās.

Katrā AAL projektā darbojas vismaz trīs valstis, viens mazs vai vidējs uzņēmums, viena pētniecības struktūra un viena organizācija, kas pārstāv vecus cilvēkus. Pieteikšanās notiek valstu līmenī, un līdz ar to dalības šķēršļi vietējām organizācijām un MVU ir ievērojami mazāki. Pašreizējo AAL JP finansē iesaistītās valstis, ES un iesaistītās organizācijas (attiecīgi aptuveni 25 %, 25 % un 50 %). Pašreizējās programmas (2008–2013) minimālais kopējais budžets, ko veido publiskais finansējums, ir EUR 300 miljoni, tostarp ne vairāk kā EUR 150 miljoni no Septītās pamatprogrammas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pantu.

Starpposma novērtējumā (2010) tika secināts, ka AAL JP savus mērķus pilda sekmīgi. AAL JP Ģenerālā asambleja 2012. gada februārī secināja, ka ir stratēģiski svarīgi turpināt programmu, jo tā sniedz arī būtisku ieguldījumu Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām (EIP AHA) īstenošanā.

2.           Subsidiaritātes analīze

AAL JP turpinājumam būtu vajadzīgs jauns Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmums saskaņā ar LESD 185. pantu, lai saglabātu saikni starp Septītās pamatprogrammas / Konkurētspējas un inovācijas programmas finansējumu un pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansējumu.

Programmas turpinājums (AAL JP2) atbilstu proporcionalitātes principam, jo dalībvalstis pašas būtu atbildīgas par stratēģisko darba programmu un visiem funkcionālajiem aspektiem. Komisija tikai sniedz stimulus uzlabot koordināciju un nodrošina sinerģiju ar citām tās finansēšanas darbībām šajā jomā.

Iniciatīvas ietekme uz budžetu un ES ieguldījums šajā iniciatīvā ir saistīts ar pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" priekšlikumu un budžetu. Ietekme uz budžetu un ES ieguldījums būs atkarīgs no lēmuma par "Apvārsnis 2020" iznākuma un no iesaistīto valstu finansiālajām saistībām. ES pievienotā vērtība ir acīmredzama, ņemot vērā šādas problēmas: tirgus un pētniecības pasākumu sadrumstalotība, nepietiekami centieni attiecībā uz ieviešanu visā ES, kopīga Eiropas skatījuma trūkums attiecībā uz aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT tirgiem.

3.           Mērķi

AAL JP turpinājuma programmas vispārējie mērķi ir šādi: uzlabot ES konkurētspēju aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu jomā; sekmēt publiskā sektora finanšu stabilitāti un gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; sniegt ieguldījumu pētniecības un izstrādes izdevumu palielināšanā līdz 3 % no IKP 2020. gadā; Savienības turpmākās finansēšanas programmas vairāk vērst uz "ES 2020" prioritātēm, risinot sabiedrības problēmas, jo īpaši veselības un sabiedrības novecošanas problēmas.

Konkrētie mērķi ir šādi: uzlabot vecu cilvēku un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti; palielināt aprūpes sistēmu ilgtspēju, uzlabojot aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu pieejamību; izveidot Eiropas pētniecības un inovācijas kritisko masu IKT produktu un pakalpojumu jomā, jo īpaši iesaistot MVU un lietotājus; saglabāt privātā sektora ieguldījumus un uzlabot nozares izaugsmes potenciālu, nodrošinot regulējumu Eiropas pieejām un risinājumiem, kas piemēroti dažādām valstu un reģionu sabiedrības prioritātēm un atbilst regulatīvajiem aspektiem.

4.           Politikas varianti

Ir apsvērti un sīki novērtēti šādi varianti:

· 1. variants — AAL JP2 identiska AAL JP1;

· 2. variants — nepieņemt AAL JP2;

· 3. variants — AAL JP2 ir nostiprināta un uzlabota AAL JP1.

Izmantojot trešo variantu, vairāk uzmanības tiktu veltīts lietotāju iesaistīšanai un lietišķās pētniecības rezultātu tuvināšanai tirgum. Kopīgās programmas darbības joma tiktu saskaņota ar Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām darbības jomu, un AAL JP kļūtu par Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgo programmu.

Ir apsvērti, bet noraidīti šādi varianti:

· ES nesniedz finansiālo ieguldījumu ar vecumdienām saistītu IKT jomā;

· ES nesniedz finansiālo ieguldījumu un veic tikai nelielus koordinācijas darbus;

· AAL JP2 apvienota ar kopīgas plānošanas iniciatīvu "Ilgāks mūžs, labāka dzīve";

· AAL JP2 apvienota ar turpinājumu Eurostars iniciatīvai, kura izveidota saskaņā ar 185. pantu.

Abi pirmie varianti būtiski ierobežotu jaunā ES AAL tirgus attīstību. Abi pēdējie varianti to rakstura un darbības jomas dēļ nav īsta alternatīva lietišķās pētniecības programmai.

5.           Ietekmes novērtējums

Ietekme tika novērtēta dažādos aspektos. Izmaksu un ieguvumu salīdzinājumā tika novērtēti dažādi scenāriji. Ja tiktu pieņemts 2. variants, Eiropas līmenī netiktu koordinēta IKT inovācija saistībā ar aktīvām un veselīgām vecumdienām un nebūtu nekādu dalībvalstu ieguldījumu. Izvēle par labu šim variantam nozīmētu, ka EK ikgadējie ieguldījumi EUR 23 miljonu apmērā piesaistītu aptuveni EUR 33 miljonus cita finansējuma. Savukārt 1. un 3. varianta gadījumā EK ieguldījuma piesaistītais finansējums būtu daudz lielāks, t. i., EUR 91 miljons.

Projektu dalībnieku kombinācija vispiemērotākā būtu 3. varianta gadījumā, jo tā paredz palielināt lietotāju vai to organizāciju iesaistīšanu vairāk nekā trīskārt, un tas ir nepieciešams saskaņā ar starpposma novērtējumu un apspriešanām. 1. varianta gadījumā tam būtu vajadzīgi divi trīs gadi, bet 2. varianta gadījumā, ļoti iespējams, vēl vairāk. 3. variants nodrošinātu visīsāko laiku līdz projektu rezultātu nonākšanai tirgū, cita starpā arī tāpēc, ka tā būtu saskaņota ar EIP AHA.

Izmantojot 3. variantu, visspēcīgāk izpaustos AAL JP2 galvenā ietekme uz ekonomiku, sabiedrību un vidi. Valdībām būtu izdevīgi izmaksu ziņā efektīvi IKT risinājumi, kas veicina publiskā sektora finanšu ilgtspēju. Programma veido īpašu pētnieku un risinājumu izstrādātāju loku. Lielākas tiešo lietotāju iesaistīšanas iespaidā produktu klāsts būtu plašāks. Sinerģijas sabiedrības veselības un drošības jomā vislabāk nodrošinātu EIP AHA. Līdz ar to, salīdzinot ar 1. variantu, iesaistīto valstu skaits varētu palielināties un piesaistītais finansējums būtu pieejams plašāk. 1. un 3. varianta gadījumā pacientiem un aprūpētājiem būtu mazāk jādodas ārsta apmeklējumos, jo tiktu izmantoti teleuzraudzības risinājumi.

6.           Variantu salīdzinājums

Spriežot pēc izmaksu un ieguvumu salīdzinājuma, projektu dalībnieku kombinācijas, laika līdz projektu nonākšanai tirgū, ietekmes uz EIP AHA un ietekmes uz mērķiem ieteicams izvēlēties 3. variantu. Tā turpinātu sniegt pašreizējās AAL JP labos rezultātus un uzlabotu tos, ievērojot 2010. gada starpposma novērtējuma un apspriešanu ieteikumus, kā arī saskaņojot darbības jomu ar EIP AHA darbības jomu.

7.           Uzraudzība un novērtēšana

2017. gadā tiks veikta starpposma pārskatīšana par īstenošanas procesa kvalitāti un efektivitāti. AAL JP2 pastāvīgi uzraudzītu AAL apvienība (AALA), bet ik gadu — Eiropas Komisija. Uzraudzības rezultāti tiktu ziņoti Komisijai un AAL JP Ģenerālajai asamblejai. Daži no izmantojamajiem rādītājiem ir šādi:

· AAL JP2 ieguldījums EIP-AHA stratēģiskā īstenošanas plāna izpildē;

· to projektu procentuālā daļa, kuri laiž tirgū jaunus produktus, sistēmas un pakalpojumus;

· iesaistīto dalībvalstu skaits, AAL JP2 un ikgadējā AAL JP foruma dalībnieku skaits;

· to dalībvalstu skaits, kuras var finansēt visu veidu dalībniekus, tostarp organizācijas, kas pārstāv tiešos lietotājus un pakalpojumu sniedzējus;

· pierādījumu daudzums attiecībā uz izmaksu samazinājumu, ko nodrošina aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT izmantošana.