EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0037
GREEN PAPER ON UNFAIR TRADING PRACTICES IN THE BUSINESS-TO-BUSINESS FOOD AND NON-FOOD SUPPLY CHAIN IN EUROPE
ZAĻĀ GRĀMATA PAR NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI UZŅĒMUMU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBĀS PĀRTIKAS UN NEPĀRTIKAS PREČU APGĀDES ĶĒDĒ EIROPĀ
ZAĻĀ GRĀMATA PAR NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI UZŅĒMUMU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBĀS PĀRTIKAS UN NEPĀRTIKAS PREČU APGĀDES ĶĒDĒ EIROPĀ
/* COM/2013/037 final - 2012/ () */
ZAĻĀ GRĀMATA PAR NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI UZŅĒMUMU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBĀS PĀRTIKAS UN NEPĀRTIKAS PREČU APGĀDES ĶĒDĒ EIROPĀ /* COM/2013/037 final - 2012/ () */
Satura rādītājs 1........... IEVADS. 3 2........... NEGODĪGAS
TIRDZNIECĪBAS PRAKSES DEFINĪCIJA.. 6 2.1........ Negodīgas
tirdzniecības prakses jēdziens. 6 2.2........ Negodīgas tirdzniecības prakses piemēri 7 2.3........ Iespējamās sekas negodīgai tirdzniecības praksei 8 3........... NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES TIESISKAIS REGULĒJUMS. 10 3.1........ Sadrumstalots tiesiskais regulējums valstu līmenī 10 3.2........ Aizsardzība pret
negodīgu tirdzniecības praksi ES līmenī 12 4........... NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA PRET NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI 15 4.1........ Īstenošanas mehānismi valstu līmenī 15 4.2........ Īstenošanas mehānismi ES līmenī 16 5........... NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES VEIDI 17 5.1........ Neskaidri līguma noteikumi 18 5.2........ Rakstisku līgumu neesība. 18 5.3........ Līguma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku. 18 5.4........ Komerciālu risku negodīga pārnese. 18 5.5........ Negodīga informācijas izmantošana. 19 5.6........ Komerciālu attiecību negodīga izbeigšana. 19 5.7........ Teritoriāli apgādes ierobežojumi 20 5.8........ NTP kopīgā specifika. 21 6........... VISPĀRĪGAS PIEZĪMES. 22 7........... NĀKAMIE SOĻI 22 1. IEVADS Uzņēmumu savstarpējo
darījumu (B2B) tirdzniecības apgādes ķēde ir
svarīgs elements Eiropas ekonomikā. Tā nodrošina produktu un pakalpojumu nokļūšanu no
apgādātājiem pie patērētājiem, un tai ir tieša
ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.
Mazumtirdzniecības pakalpojumi veido 4,3 % no ES
IKP, 18,7 miljonus (jeb 8,3 %) no ES nodarbināto skaita un 17 %
no ES MVU[1]. Tie nodrošina citu ekonomikas nozaru,
piemēram, lauksaimniecības, ražošanas, loģistikas un IT
pakalpojumu preču un pakalpojumu izplatīšanu
patērētājiem. Šajā zaļajā grāmatā
ir aplūkota B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes
ķēde, kas ir darījumu ķēde starp uzņēmumiem
vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm un kas
nodrošina plašai sabiedrībai paredzētu preču apgādi,
galvenokārt patēriņam vai izmantošanai personiskām vai
mājsaimniecības vajadzībām. Apgādes ķēdi veido vairāki dalībnieki
(ražotāji/ pārstrādātāji/ izplatītāji),
un tie visi ietekmē galīgo cenu, kuru maksā
patērētājs. Šī
ietekme ir atkarīga no attiecīgās pārtikas un
nepārtikas apakšnozares. Labi
funkcionējošai B2B pārtikas un nepārtikas preču
apgādes ķēdei ir būtiska nozīme, lai panāktu
maksimālu šo nozaru ekonomisko potenciālu. Pēdējo divdesmit gadu laikā B2B
pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēde
ievērojami mainījusies ekonomisku, sociālu un demogrāfisku
iemeslu dēļ. Pieaugoša
koncentrācija un vertikālā integrācija visā ES ir
izraisījusi strukturālas izmaiņas B2B pārtikas un
nepārtikas preču apgādes ķēdē. Ir izveidojušās dažādas starptautiskas
mazumtirgotāju apvienības, kas, palielinot pirktspēju,
vēlas panākt apjomradītus ietaupījumus iepirkumos. Mazumtirgotājiem paplašinot savu zīmolu
izmantošanu, daži tirgotāji ir kļuvuši par tiešiem savu
apgādātāju konkurentiem. Nelielam skaitam samērā spēcīgu apgādes
ķēdes dalībnieku ir ievērojama ietekme sarunu
pozīcijās. Dažos gadījumos šie faktori var
radīt negodīgu tirdzniecības praksi (NTP)
partnerattiecībās visā B2B pārtikas un nepārtikas
preču apgādes ķēdē. NTP ir prakse, kas ievērojami atšķiras no labas
komerciālas rīcības un ir pretēja labai ticībai un
godprātībai darījumos. NTP nelīdzsvarotības situācijā parasti piemēro
stiprākā puse vājākajai, turklāt NTP var piemērot
abas B2B partnerattiecību puses jebkurā apgādes ķēdes
posmā. ES līmenī NTP pirmo reizi tika
apspriesta ES pārtikas nozarē 2009. gadā, kad, ņemot
vērā lauksaimniecības preču cenu kāpumu, pieauga
patēriņa cenas. Tika
konstatēts, ka nepietiekama tirgus pārskatāmība, ietekmes
nevienlīdzība sarunu pozīcijās un konkurenci ierobežojoša
prakse rada tirgus izkropļojumus, kam ir negatīva ietekme uz
konkurenci visā pārtikas preču apgādes ķēdē. Tas rosināja nepieciešamību
analizēt pārtikas preču apgādes ķēdes
darbību. Komisija
uzskatīja, ka patērētājiem netiek piedāvāti
pietiekami godīgi darījumi ražojumu klāsta un cenu
ziņā un ka starpnieki/ pārtikas pārstrādes
uzņēmumi/ mazumtirgotāji mēģina samazināt
lauksaimniecības produktu ražotāju peļņas normu[2]. Patiešām, pārtikas apgādes ķēdes darbība
ietekmē ES pilsoņu ikdienas dzīvi, ņemot vērā, ka
aptuveni 14 % no mājsaimniecības izdevumiem tiek
tērēti pārtikas produktiem[3]
un to, kā darbojas tādas ekonomikas nozares kā
lauksaimniecība, pārtikas pārstrādes rūpniecība
un mazumtirgotāji. Turklāt reālās pārtikas cenas tikai
2008. gadā vien pieauga par vairāk nekā 3 %[4],
izraisot pirktspējas un patērētāju uzticības
samazināšanos, turklāt tas bija viens no galvenajiem
vispārējā cenu pieauguma virzītājspēkiem.
Reaģējot uz to, pārtikas apgādes ķēdes
darbības uzlabošanas Augsta līmeņa foruma ietvaros 2010. gadā
tika izveidota ekspertu platforma par B2B līgumslēgšanas praksi, lai
nodrošinātu šā jautājuma risināšanu. 2011. gadā
notikusī ekspertu platforma par B2B līgumslēgšanas praksi ir
nākusi klajā ar principu kopumu un piemēriem godīgai un
negodīgai praksei vertikālās attiecībās pārtikas
apgādes ķēdē, un šo kopumu ir parakstījušas
vienpadsmit organizācijas, kas pārstāv dažādas intereses
visā Eiropas pārtikas apgādes ķēdē[5]. 2012. gadā ekspertu
platforma strādāja pie izpildes mehānisma izveidošanas.
Neraugoties uz kopīgajiem pūliņiem, ierosinātā
sistēma nespēja noteikt efektīvus neatbilstības
novēršanas instrumentus un neguva visu apgādes ķēdes
pārstāvju atbalstu līdz tam, kad Augsta līmeņa forumā
2012. gada 5. decembrī notika trešā tikšanās.
Tomēr astoņas no vienpadsmit organizācijām ir
paziņojušas par savu nodomu no 2013. gada sākuma uzsākt
godīgas prakses principu piemērošanu brīvprātīgi[6]. Vienlaikus turpināsies
darbs, lai rastu kompromisu starp visām ieinteresētajām
personām, dažādojot pieeju atkarībā no nozares. Komisija
aicina visas ieinteresētās personas panākt vienošanos
tuvākajos mēnešos. Komisija ir arī pagarinājusi Augsta
līmeņa foruma pilnvaru laiku līdz 2014. gada 31. decembrim[7] un turpinās uzraudzīt
attīstības tendences pārtikas preču apgādes
ķēdē nolūkā kontrolēt paveikto. Paralēli Komisija sāks darbu pie
dažādo risinājumu ietekmes novērtējuma ar mērķi
risināt jautājumus, kas saistīti ar NTP. Ietekmes
novērtējumā izvērtēs arī to, cik lielā
mērā šo problēmu var risināt vietējā
līmenī vai arī ir vajadzīgs ES līmeņa
risinājums. Šī pieeja saglabās Augsta līmeņa
forumā panākto saistībā ar pārtikas preču nozari,
vienlaikus ņemot vērā visus iespējamos risinājumus,
proti, no pašregulējuma līdz pat tiesību aktiem. Pamatojoties uz
to, Komisija 2013. gada otrajā pusē ierosinās
piemērotus turpmākos pasākumus. Attiecībā uz NTP ir izdarīti
vairāki apsekojumi un aptaujas vairākās dalībvalstīs[8].
Nesenajā Eiropas Konkurences tīkla (EKT) ziņojumā apstiprināts,
ka liels skaits valstu konkurences iestāžu NTP atzinušas par problēmu
pārtikas nozarē[9].
Taču, no plašāka viedokļa
raugoties, NTP var rasties ne tikai pārtikas nozarē, bet arī
citās. Šī zaļā grāmata palīdzēs ievākt
informāciju par šo jautājumu, kas var būt saistīts ar
vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pārtikas un nepārtikas
preču mazumtirdzniecības nozares attīstība jauktas formas
virzienā, kur lielākā daļa mazumtirgotāju apgādā
pārtikas un mājsaimniecības preču un citu produktu
klāstu, uz ko attiecas viena un tā pati pārvaldība un
vienādi noteikumi un nosacījumi. Otrkārt, tas, ka daži
lielākie ražotāji ražo pārtikas un arī citas preces,
piemēram, tīrīšanas līdzekļus, kosmētiku,
higiēnas līdzekļus u. c. Kombinācijā ar dažu
zīmolu ietekmi tas var ietekmēt arī
apgādātāju/ mazumtirgotāju attiecības. NTP tika
konstatēta vairākās nozarēs, tostarp mēbeļu
ražošanas un tekstilrūpniecības nozarēs[10]. Apģērbu ražošanas
nozarē 2007. gada ziņojumā par
uzņēmējdarbības attiecībām ES apģērbu
ķēdē konstatētas deviņas prakses starp ražotājiem
un mazumtirgotājiem, kas uztvertas kā negodīgas. Tās, inter
alia, ietver: automātisku mazumtirgotāja reklāmas izmaksu
iekasēšanu, maksājumu atmaksu, kavētus maksājumus,
nepārdoto preču nosūtīšanu atpakaļ, pēkšņu
apgādes attiecību pārtraukšanu un novatorisku ideju izmantošanu
no saņemtajiem paraugiem[11]. Komisijas mazumtirdzniecības tirgus
uzraudzības ziņojumā[12]
NTP esība minēta vairākās mazumtirdzniecības
nozarēs. Arī Eiropas Parlaments ir atzinis nepieciešamību
neaprobežoties tikai ar lauksaimniecības un pārtikas
rūpniecības nozari un mudināja Komisiju rīkoties šajā
jomā[13].
I Vienotā tirgus aktā[14]
Komisija pauda nodomu uzsākt iniciatīvu, lai apkarotu NTP
uzņēmējdarbības attiecībās. Turklāt
vairākās nesen notikušās apspriedēs ar
uzņēmējiem ir apstiprināta šīs problēmas
esība[15]. NTP var būt negatīva ietekme uz ES
ekonomiku un jo īpaši uz B2B pārtikas un nepārtikas preču
apgādes ķēdi. Šāda prakse var ietekmēt
uzņēmumu, tostarp MVU, spēju veikt ieguldījumus un ieviest
jauninājumus. Turklāt sadrumstaloti valsts līmeņa noteikumi
var būt vēl viens šķērslis tam, lai iesaistītos
pārrobežu iepirkumos un izplatīšanā vienotajā tirgū. Šajā zaļajā grāmatā
ietverts sākotnējais novērtējums un ietverts
aicinājums sniegt papildu pierādījumus un viedokļus par iespējamām
problēmām, kas izriet no B2B pārtikas un nepārtikas
preču apgādes ķēdes attiecībās esošajām NTP
un ir saistītas ar tādu efektīvu spēkā esošo valsts
noteikumu īstenošanu, kas vērsti uz NTP apkarošanu, turklāt
arī no tiem izrietošo ietekmi uz vienoto tirgu. Šīs zaļās
grāmatas mērķis ir uzsākt apspriešanos ar
ieinteresētajām personām par šo analīzi, lai vāktu
informāciju un vajadzības gadījumā – noteiktu
iespējamos nākamos soļus šā jautājumā
risināšanā. Uzlabota apgādes ķēdes
darbība veicinātu lielāku ekonomikas integrāciju un
novērstu būtiskus trūkumus vienotajā tirgū, ko rada
NTP un pret to vērsto valsts noteikumu sadrumstalotība. Tas
veicinātu plašāka mērķa sasniegšanu, proti, līdz 2020. gadam
izveidot ES par gudrāku, ilgtspējīgāku un
iekļaujošāku ekonomiku. 2. NEGODĪGAS
TIRDZNIECĪBAS PRAKSES DEFINĪCIJA 2.1. Negodīgas tirdzniecības prakses jēdziens Līgumu brīvība ir visu B2B
attiecību pamats tirgus ekonomikā, un personām ir
jābūt iespējai veidot tādus līgumus, kas vislabāk
atbilst viņu vajadzībām. Tas jo īpaši attiecas uz NTP
sarunās pirms līguma noslēgšanas, kas pēc tam tiek
iestrādāta līguma noteikumos. Lai gūtu abpusēju labumu
no šīs brīvības slēgt līgumus, iesaistītajām
personām ir jāspēj faktiski iesaistīties sarunās par
līguma noteikumiem. Tomēr dažos gadījumos, ja viena
līgumslēdzēja puse ir izdevīgākā sarunu
pozīcijā, tā var vienpusēji noteikt līguma
nosacījumus, ietekmējot mazāk izdevīgākā
pozīcijā esošo pusi un tādējādi
pārmērīgi veidojot darījuma attiecības par labu
vienīgi savām ekonomiskajām interesēm. Konkrētāk,
līgumslēdzēja puse var izmantot ļoti
nevienlīdzīgus noteikumus un nosacījumus un savas
ietekmīgākās pozīcijas dēļ neiesaistīties
sarunās par katru no tiem atsevišķi. Šādās
situācijās vājākajai pusei var nebūt iespēju
noraidīt šādus vienpusēji noteiktus nelabvēlīgus
nosacījumus, jo tai būtu bail, ka līgums var netikt
noslēgts vai ka tā pat var tikt izstumta no
uzņēmējdarbības. Šādas nevienlīdzīgas sarunu
pozīcijas var būt saistītas ar vairākiem faktoriem,
piemēram, būtiskām atšķirībām
līgumslēdzēju pušu relatīvajā
lielumā/apgrozījumā, ekonomisko atkarību vai
ievērojamām zaudētajām izmaksām, kas jau ir
radušās vienai no pusēm (piemēram, lieli sākotnējie
ieguldījumi). NTP nelīdzsvarotības
situācijā parasti piemēro stiprākā puse
vājākajai, kas bieži vien nespēj izkļūt no
šādām negodīgām attiecībām un pāriet pie
cita uzņēmējdarbības partnera, ņemot vērā
izmaksas, kas saistītas ar šādu pāreju, vai alternatīvu
līgumslēdzēju neesību. Ir svarīgi ņemt
vērā, ka šāda nelīdzsvarotības situācija var
veidoties abās B2B attiecību pusēs, proti, gan
mazumtirgotāji, gan apgādātāji var būt NTP upuri, un
NTP var rasties jebkurā B2B mazumtirdzniecības apgādes
ķēdes posmā. Šādas situācijas var rasties,
piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuriem bieži
vien ir ierobežotas uzņēmējdarbības partneru izvēles
iespējas savas produkcijas pārdošanai, turklāt, ņemot
vērā daudzu preču specifiku, tie varētu nebūt
spējīgi uzglabāt šīs preces ilgāku laiku, lai
iegūtu labākus iepirkšanas noteikumus. Šāda prakse iekļauj pietiekamas
informācijas nesniegšanu par līguma noteikumiem, maksājumu
pieprasīšanu par precēm vai pakalpojumiem, kuriem
līgumslēdzējam nav vērtības, līguma noteikumu
izmaiņas, kas ir vienpusējas vai ar atpakaļejošu spēku, un
maksājumus par fiktīviem pakalpojumiem, kas
līgumslēdzējam liedz veikt iepirkumus no citām
dalībvalstīm, tādējādi radot vienotā tirgus
teritoriālu sadalījumu. NTP var rasties jebkurā B2B
attiecību posmā. NTP var tikt izmantota sarunās par līgumu,
tā var būt daļa no paša līguma vai var tikt piemērota
pēclīguma fāzē (piemēram, izmaiņas
līgumā ar atpakaļejošu spēku). Pēc līguma noslēgšanas
iespējams, ka NTP izpaužas tikai kā negodīgo noteikumu
piemērošana. Tomēr pat tad, ja līguma noteikumi šķiet
pieņemami abām pusēm, joprojām var rasties potenciālas
problēmas. Parasti līgumi neaptver visus aspektus, kas attiecas uz
pušu uzvedību līguma izpildes posmā, vai ir tik
sarežģīti, ka puses pilnībā nesaprot, ko šie noteikumi
nozīmē praksē. Turklāt pusēm var nebūt
vienlīdz precīza informācija par darījumu, kas var
izraisīt spēcīgākās puses negodīgu
rīcību attiecībā uz vājāko pusi. Šajā
ziņā salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem
MVU parasti ir neizdevīgākā pozīcijā, jo tiem,
iespējams, pietrūkst speciālu zināšanu, kas
vajadzīgas, lai novērtētu sekas noteikumiem, par ko panākta
vienošanās. Tirgū, kurš darbojas optimāli,
uzticēšanās trūkums starp pusēm izraisītu
darījumu partnera maiņu. Augsti darījumu partnera maiņas
izdevumi vai šādas iespējas neesība tieši izpaužas
izdevīgākā sarunu pozīcijā, kas var rosināt
spēcīgāko pusi rīkoties negodīgi. Cita uzņēmējdarbības
partnera izvēles iespējas un nespēja izbeigt
pašreizējās attiecības ir ļoti svarīgs faktors, lai
rastos NTP. Turklāt vājākā puse bieži baidās, ka
sūdzību gadījumā komerciālās attiecības
varētu tikt izbeigtas. Šis "baiļu faktors" nosaka
ievērojami mazāku šādu sūdzību iespējamību,
un tādēļ tas ir viens no svarīgākajiem
jautājumiem, kas jāizskata, izvērtējot īstenošanas
mehānisma piemērotību. Piemēram, šķiet, ka 87 %
apgādātāju pret saviem klientiem neīsteno pasākumus,
kas radikālāki par diskusiju. Gandrīz divas trešdaļas (65 %)
no tiem neīsteno radikālākus pasākumus, jo baidās no
pretdarbības, un 50 % apšauba publisko tiesību aizsardzības
pasākumu efektivitāti[16].
Nesen gandrīz visi apgādātāji un ražotāji, kas bija
aicināti uzstāties Īrijas parlamentārajā komitejā
par apgādātāju – mazumtirgotāju attiecībām
Īrijas pārtikas preču tirgū, lai apspriestu to saikni ar
mazumtirgotājiem, attiecās to darīt[17]. Lai iegūtu
attiecīgo informāciju, Komiteja izmantoja tiešos kontaktus,
pamatojoties uz konfidencialitātes principiem.
Jautājumi 1)
Vai piekrītat šai NTP definīcijai? 2)
Vai NTP jēdziens ir atzīts
jūsu dalībvalstī? Ja atbilde ir "jā", lūdzam paskaidrot, kā. 3)
Vai pēc jūsu domām NTP
jēdziens būtu jāattiecina tikai uz līgumslēgšanas
sarunām, vai arī uz pirmslīguma un/vai pēclīguma
fāzi? 4)
Kurā B2B mazumtirdzniecības
apgādes ķēdes posmā var rasties NTP? 5)
Kāds ir jūsu viedoklis par
jēdzienu "baiļu faktors"? Vai Jūs piekrītat iepriekš izklāstītajam šā
jautājuma nozvērtējumam? Lūdzam paskaidrot sīkāk.
2.2. Negodīgas tirdzniecības prakses piemēri Par NTP ir izdarīti vairāki
apsekojumi un aptaujas, kuros bieži galvenā uzmanība ir bijusi
pievērsta pārtikas nozarei. Apvienotās Karalistes Konkurences
komisijas 2008. gada pētījumā par pārtikas preču
apgādi Apvienotajā Karalistē[18]
konstatētas 52 prakses, no kurām 26 bija "potenciāls
radīt nenoteiktību apgādātājiem attiecībā uz
viņu ieņēmumiem vai izmaksām saistībā ar
pārmērīgi liela riska vai neparedzētu izmaksu novirzīšanu
uz apgādātāju". Šīs
prakses ietvēra cenas korekcijas ar atpakaļejošu spēku, noieta
veicināšanas pasākumu retrospektīvu finansēšanu vai citas
prakses, kas izraisīja retrospektīvu korekciju apgādes
režīmā, par ko jau bija panākta vienošanās. Spānijas konkurences iestādes
ziņojumā par attiecībām starp apgādātājiem
un mazumtirgotājiem pārtikas nozarē[19] identificētas 18
prakses starp ražotājiem un mazumtirgotājiem un tās
iedalītas trīs kategorijās: (i) komerciāli maksājumi (piemēram, samaksa par
preču pārvietošanu un izvietošanu), (ii) dalība maksājumos par papildpasākumiem, kurus
īsteno mazumtirgotājs (piemēram, par reklāmas izdevumiem), (iii) netipiski maksājumi
(piemēram, tie, kas, ražotājuprāt, ir mazumtirgotāja
kompetencē). Īrijas parlamentārās komitejas
ziņojumā vērsta uzmanība uz apgalvojumiem, ka daži
mazumtirgotāji īsteno "smagus pārkāpumus",
"iebiedēšanu un ietekmēšanu” un pat "nelegālu
praksi" pret apgādātājiem, turklāt tajā
norādīts, ka daudzi apgādātāji no mazumtirgotāju
puses ir bijuši pakļauti praksei, kas ietvēra nepamatoti augstas
prasības attiecībā uz finansiālu
"atlīdzību", ja tie atteiksies izpildīt
mazumtirgotāju prasības[20]. 2.3. Iespējamās sekas negodīgai tirdzniecības praksei NTP piemērošana B2B pārtikas un
nepārtikas preču apgādes ķēdē var ietekmēt
uzņēmumus, kas, savukārt, radīs nelabvēlīgu
ietekmi uz ekonomiku kopumā. NTP ietekmi uz B2B pārtikas un
nepārtikas preču apgādes ķēdi ir grūti izteikt
kvantitatīvi, galvenokārt tas saistīts ar problēmas
būtību, bet mazākā mērā – arī ar
mērījumu grūtībām. Tomēr tiek apgalvots, ka NTP iespējamās
negatīvās sekas īstermiņā un ilgtermiņā var
būt ietekme uz ieguldījumiem un inovācijām[21]. Komisija nesen uzsāka pētījumu par
izvēles attīstību un inovācijām pārtikas
mazumtirdzniecībā nolūkā aprēķināt, vai
tās ir mainījušās pēdējos gados pēc
mazumtirdzniecības nozares modernizācijas un koncentrācijas
Eiropas Savienībā. Komisijas dienestu darba dokumentā, kas
pievienots Mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ziņojumam,
kā piemērs minēts ultrasterilizēta piena gadījums
Francijā, kur, atbilstoši FranceAgrimer pārvaldītā Observatoire
des prix et des marges datiem, ražotāja cenas daļa (nevis
peļņas norma) ultrasterilizēta piena galīgā
patēriņa cenā laikposmā no 2005. gada līdz 2009. gadam
ir samazinājusies no 32,2 % līdz 25,9 %,
tādējādi nepārprotami negatīvi ietekmējot
ražotāju spēju veikt ieguldījumus. Turklāt Komisijas paziņojuma "Labāka pārtikas
apgādes ķēdes darbība Eiropā"[22] pavaddokumentā
"Analīze par cenu pārnesi pārtikas ķēdē
ES" laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam ir konstatēta
diezgan maza un asimetriska cenu pārnese no lauksaimniecības
preču ražotājiem uz patērētājiem analizētajos
tirgos (piemēram, cūkgaļas un piena produktu), kas varētu būt
daļēji skaidrojams ar iespējamo nelīdzsvarotību sarunu
pozīcijā un/vai ar konkurenci ierobežojošu praksi pārtikas
ķēdē. Daudzas NTP var būt saistītas ar
maksājumu jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar to, kā
strukturētas cenas starp apgādātājiem, starpniekiem un
mazumtirgotājiem. Piemēram,
nesenais Somijas konkurences iestādes pētījums par ikdienas
patēriņa preču tirdzniecību liecina, ka 90 %
respondentu uzņēmumu bija maksājuši tā saukto
"tirdzniecības piemaksu", kas saistīta ar neskaidrām
priekšrocībām. Dažreiz
šādi maksājumi bija priekšnoteikums tirdzniecības
uzsākšanai, turklāt bez jebkādas īstas kompensācijas[23]. NTP var negatīvi ietekmēt
ieguldījumus un inovācijas saistībā ar samazinātiem
ieņēmumiem un nenoteiktību. Jo sevišķi ar atpakaļejošu spēku piemēroti
negodīgi noteikumi var radīt nenoteiktību attiecībā uz
uzņēmējdarbības plānošanu, kā rezultātā
var samazināties ieguldījumi. Aprēķinos par ienākumu no ieguldījuma ietver
iespējamo risku novērtējumu. Izmaiņas ar atpakaļejošu spēku vai
"negodīga" informācijas izmantošana var samazināt
uzņēmumu spēju veikt ieguldījumus, ieviest
jauninājumus, paplašināt savu jaudu vai izstrādāt jaunas
produktu līnijas. Tas tā
būtu gadījumā, kad par nepārdotajām precēm, kas
tiek nogādātas atpakaļ apgādātājiem, netiek
samaksāts, pat ja līguma noteikumos norādīts citādi
(piemēram, attiecībā uz sezonālām
mājsaimniecības precēm vai produktiem ar ierobežotu
glabāšanas laiku). Tas nosaka
nevajadzīgu izmaksu rašanos apgādātājiem, var radīt
nenoteiktību un negatīvi ietekmēt ieguldījumus. NTP iespējamā negatīvā
ietekme attiecas uz visiem B2B pārtikas un nepārtikas preču
apgādes ķēdes dalībniekiem, bet šī ietekme var
būt neproporcionāli liela attiecībā uz MVU, kam bieži
trūkst specifisku zināšanu par sarežģītiem līgumiem,
ir augstākas darījumu partnera maiņas izmaksas un mazāk
tirdzniecības attiecību, turklāt tie mazāk vēlas
izmantot oficiālus izpildes nodrošināšanas mehānismus un tiem ir
mazākas pretošanās spējas pret spēcīgiem
tirdzniecības partneriem. Tiek apgalvots arī, ka NTP var būt
negatīva ietekme uz pārrobežu tirdzniecību un NTP var kavēt
vienotā tirgus pienācīgu darbību. Piemēram, apgādātāji var nevēlēties
sadarboties ar ārvalstu mazumtirgotājiem, baidoties kļūt
par NTP upuriem nepazīstamā citas valsts juridiskajā
kontekstā. Tas, protams, nav
vienīgais šķērslis. Pārrobežu
līgumu slēgšanas līmenis ES apgādes ķēdē
dalībvalstīs atšķiras atkarībā no vertikāli
integrētu lielu mazumtirgotāju klātbūtnes tirgū,
tiešsaistes tirgotāju tirgus daļas, mazumtirdzniecības
apakšnozares un vairumtirgotāju lomas[24]. Tomēr neatkarīgi no šiem faktoriem NTP
var kavēt pārrobežu attiecību attīstību,
galvenokārt tāpēc, ka ar tām saistītas
grūtības pārrobežu kontekstā īstenot noteikumu
izpildi.
Jautājumi 6)
Spriežot pēc jūsu pieredzes, cik
lielā mērā un cik bieži sastopama NTP pārtikas nozarē? Kurā komerciālu attiecību
posmā tā galvenokārt rodas un kādā veidā? 7)
Vai NTP ir arī nepārtikas
preču mazumtirdzniecībā? Ja tā, lūdzam sniegt konkrētus piemērus. 8)
Vai NTP ir nelabvēlīga ietekme, jo
īpaši attiecībā uz jūsu uzņēmuma spēju veikt
ieguldījumus un ieviest jauninājumus? Lūdzam sniegt konkrētus piemērus un tos izteikt
skaitliski tiktāl, cik tas iespējams. 9)
Vai NTP ietekmē
patērētājus (piemēram, ietekmējot cenas, produktu
izvēli vai jauninājumus)? Lūdzam sniegt konkrētus piemērus un tos izteikt
skaitliski tiktāl, cik tas iespējams. 10)
Vai NTP ietekmē ES pārrobežu
tirdzniecību? Vai NTP
izraisa vienotā tirgus sadrumstalotību? Ja tā, lūdzam paskaidrot, cik lielā mērā NTP
ietekmē jūsu uzņēmuma spēju veikt pārrobežu
tirdzniecību. 3. NEGODĪGAS
TIRDZNIECĪBAS PRAKSES TIESISKAIS REGULĒJUMS 3.1. Sadrumstalots tiesiskais regulējums valstu līmenī Gadu gaitā negodīgu praksi
attiecībās starp apgādātājiem un pircējiem valsts
iestādes arvien vairāk uzskata par svarīgu politisku
jautājumu. Tā
rezultātā daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai
risinātu jautājumu par NTP, bet tas ir darīts dažādos
veidos. Tas ir radījis lielas
atšķirības valstu līmenī attiecībā uz to,
kāds ir pret NTP nodrošinātās aizsardzības līmenis,
specifika un juridiskā forma. Sākumpunkts lielākajā
daļā gadījumu bija valstu konkurences iestāžu veiktā
analīze ar mērķi novērtēt konkurenci
mazumtirdzniecības nozarē un komerciālās prakses lomu
mazumtirgotāju – apgādātāju attiecībās[25]. Saistība
starp konkurences tiesībām un tiesību aktiem par negodīgu
tirdzniecības praksi Šajā
sakarā ir jānošķir konkurences tiesības un tiesību
akti, kuru mērķis ir novērst negodīgu praksi. Noteikumiem, kas regulē negodīgu
tirdzniecību, ir cits mērķis, nekā konkurences
tiesībām, jo minētie noteikumi reglamentē
līgumattiecības starp uzņēmumiem, paredzot noteikumus un
nosacījumus, kas, piemēram, apgādātājiem
jāpiedāvā izplatītājiem, neatkarīgi no
faktiskās vai paredzamās ietekmes uz konkurenci tirgū. Minētais, jo īpaši, ir tiesību
aktu gadījums, kad uzņēmumiem attiecībā uz saviem
tirdzniecības partneriem aizliegts īstenot, panākt vai censties
panākt no tiem noteikumus, kas ir neattaisnoti, nesamērīgi vai
nepamatoti[26]. Konkurences tiesības var attiekties uz
konkrētām NTP, kas var rasties attiecībās visā B2B
pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Tomēr tās neattiektos uz visām
NTP, jo konkurences tiesības aizsargā konkurenci tirgū un
visbiežāk pievēršas situācijām, kas saistītas ar
ietekmi tirgū[27]. Vairākās dalībvalstīs ir
konkurences noteikumi, kas attiecas uz vienpusēju rīcību, ar
kuriem, piemēram, aizliedz vai nosaka sankcijas pret
ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz ekonomiski
atkarīgiem uzņēmumiem un/vai izdevīgākas sarunu
pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu. Nesenā ziņojumā, ko sagatavojis
Eiropas konkurences iestāžu tīkls, kurā ietilpst valstu
konkurences iestādes un Eiropas Komisija, secināts, ka uz
noteiktām tirdzniecības praksēm, kuras daudzas
ieinteresētās personas uzskata par negodīgām, "neattiecas
konkurences noteikumi ES līmenī vai lielākajā
daļā dalībvalstu"[28]. Civiltiesības un
komerctiesības un negodīga tirdzniecības prakse Kas attiecas uz godīgumu
individuālās uzņēmējdarbības
attiecībās, noteiktu aizsardzības līmeni pret NTP var
nodrošināt civiltiesību vai komerctiesību pamatprincipi. Vispārējs princips par pienākumu
rīkoties taisnīgi eksistē lielākajā daļā
dalībvalstu. Tas parasti
attiecas uz tādiem jēdzieniem kā, piemēram, contra bonos
mores rīcība un darbība/sarunas saskaņā ar
labticīguma, morāles, taisnīguma un lojalitātes principiem. Šo principu neievērošana parasti padara
līgumus par spēkā neesošiem vai padara neiespējamu to
izpildes panākšanu tiesā. Specifiski valsts noteikumi par
negodīgu tirdzniecības praksi Dažas dalībvalstis ir paplašinājušas
saskaņā ar civiltiesībām piešķirto aizsardzību,
lai risinātu arvien vairāk NTP gadījumu[29]. To darot, dalībvalstis izmantojušas
dažādus instrumentus. Lai gan
dažās dalībvalstīs vēlamais variants bija pieņemt
īpašus tiesību aktus par šo jautājumu[30], citās
dalībvalstīs tika izstrādāti rīcības kodeksi vai
ir plānots to darīt[31]. Tāpat pastāv būtiskas
atšķirības dalībvalstu pieejā attiecībā uz
normatīvo vai pašregulatīvo instrumentu darbības jomu. Dažās dalībvalstīs tie nodrošina
aizsardzību pret NTP mazumtirdzniecības apgādes
ķēdē vai konkrētā mazumtirdzniecības nozarē,
citās dalībvalstīs šos noteikumus piemēro visās
jomās. Piemēram,
Portugālē[32],
Slovēnijā[33],
Spānijā[34],
Beļģijā[35]
un Apvienotajā Karalistē[36]
eksistē rīcības kodeksi, kas attiecas uz pārtikas produktu
apgādes ķēdi[37],
savukārt Nīderlandē un Īrijā ir plānots
pieņemt šādus kodeksus. Čehijas Republika, Ungārija un
Itālija ir pieņēmušas tiesību aktus, kas attiecas uz NTP
lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē.
Arī motorizēto transporta līdzekļu mazumtirdzniecības
nozarē pašregulācija ir bijusi izvēlētais veids NTP
jautājumu risināšanai. Taču Francijas komerctiesību
noteikumi attiecībā uz NTP ir piemērojami visās B2B
attiecībās un visās nozarēs. Turklāt problēmas vienotajā
tirgū, kas izriet no atšķirīgiem tiesību aktiem,
varētu laika gaitā palielināties, ņemot vērā
intensīvāku e-komercijas izmantošanu un globalizāciju
kopumā. Šī atšķirīgā
aizsardzība pret NTP var atturēt uzņēmumus no darbības
sākšanas ārpus viņu izcelsmes dalībvalsts. Situāciju
vēl vairāk pasliktina tas, ka valstu līmeņa tiesību
akti bieži tiek grozīti, kas nozīmē, ka cīņa pret NTP
ne vienmēr ir veiksmīga, jo jāseko līdzi jaunu NTP
attīstībai. Tādēļ uzņēmumi, ko skar NTP,
apgalvo, ka izsekot attiecīgajām tiesībām dažādās
dalībvalstīs ir grūti un dārgi, jo sevišķi, ja šie
uzņēmumi ir MVU. Dalībvalstīs,
kurās nepastāv specifisks regulējums attiecībā uz NTP,
izplatītākais pamatojums ir, ka vispārējās konkurences
tiesības ir pietiekami efektīvas, lai risinātu šo jautājumu
(Čehijas Republika), vai arī valstis nevēlas iejaukties pušu
līgumslēgšanas brīvībā (Apvienotā Karaliste), jo
īpaši, ja nav konstatēts konkurences tiesību pārkāpums[38]. Dažreiz tiek izteikts
arī vispārīgāks arguments par NTP regulējošo
tiesību aktu efektivitāti un nepieciešamību, un to
potenciālo ietekmi, tostarp uz cenām. 3.2. Aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi ES
līmenī Lai gan jautājums par NTP ir apspriests
vairāku neseno iniciatīvu kontekstā[39], šobrīd nav
īpaša ES līmeņa tiesiskā regulējuma par NTP
jautājumiem B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes
ķēdē. ES konkurences tiesības ir vērstas
uz vienotā tirgus veidošanu un saglabāšanu, un
patērētāju labklājības palielināšanu[40].
Konkurences tiesību mērķis ir noteikt nosacījumus,
saskaņā ar kuriem iespējams nodrošināt pienācīgu
tirgus darbību, un tās per se neattiecas uz taisnīguma
garantēšanu individuālās uzņēmējdarbības attiecībās,
izņemot, ja tās ir saistītas ar tirgus darbības
traucējumiem saistībā ar ietekmi tirgū. Tā
rezultātā ar ES konkurences tiesībām varētu
risināt dažus, bet ne visus NTP jautājumus. Arī citu starpnozaru ES instrumentu
mērķis citstarp ir novērst negodīgas prakses
tirdzniecības attiecībās. Negodīgas komercprakses
direktīva[41]
šajā jautājumā regulē tikai attiecības starp
uzņēmējiem un patērētājiem, vienlaikus
atzīstot nepieciešamību rūpīgi analizēt ES
līmeņa rīcību B2B jomā[42]. Šie tiesību
akti pilnībā saskaņo patērētāju aizsardzību
komercdarījumu laikā, pirms un pēc tiem pret praksi, kas ir
pretrunā profesionālās rūpības prasībām un
var ietekmēt viņu saimniecisko rīcību.
Dalībvalstīm ir atļauts paplašināt šos noteikumus
attiecībā uz B2B praksi, ko dažas no dalībvalstīm ir
izdarījušas. Šī direktīva neskar līgumtiesības un jo
īpaši noteikumus par līguma spēkā esamību, tā
sagatavošanu vai sekām. Maldinošas un salīdzinošas reklāmas
direktīva[43]
jau paredz minimālās aizsardzības noteikumus tirgvedības
(mārketinga) jomā visā Eiropā un aizsargā
tirgotājus (gan klientus, gan konkurentus) pret maldinošu reklāmu.
Nesen Komisija nāca klajā ar turpmākas darbības plānu
saistībā ar maldinošu tirgvedības praksi B2B jomā[44], un tas ietvers izpildes
režīma un materiālo tiesību normu pastiprināšanu
uzņēmumu aizsardzībai pret maldinošām shēmām
Eiropā. Konkrētāk, Komisija plāno iesniegt tiesību
akta priekšlikumu Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīvas
pārskatīšanai. Maksājumu kavējumu direktīva[45]
attiecas uz konkrēto jautājumu par samaksas noteikumiem. Turpretim
Regula Nr. 593/2008 un Regula Nr. 864/2007 par tiesību aktiem,
kas piemērojami attiecīgi līgumiskām un
ārpuslīgumiskām saistībām, ietver visaptverošu
noteikumu kopumu, lai noteiktu, kuri tiesību akti attiecas uz strīdiem,
kuros iesaistīti negodīgas tirdzniecības prakses jautājumi,
ciktāl tie skar līgumiskās un ārpuslīgumiskās
saistības starp pusēm. Kas attiecas uz nozarēm, godīguma
princips līgumattiecībās ir ieviests piena/ piena produktu
nozarē[46].
Tie ietver, inter alia, obligātus rakstiskus līgumus starp
lauksaimniekiem un pārstrādātājiem un iepircēju
pienākumu piedāvāt lauksaimniekiem obligātu minimālo
līguma termiņu. ES līmenī ir pētīti arī daži
nozaru pašregulācijas risinājumi. Jāpiezīmē, ka
Negodīgu noteikumu direktīva[47]
aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem līgumos nodrošina tikai
patērētājiem. Saskaņā ar šo tiesību aktu
līguma noteikums, par kuru nav notikusi atsevišķa apspriešanās,
tiks uzskatīts par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc
godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu
tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek
par sliktu patērētājam. Kopīgas zivsaimniecības
politikas tiesību aktu priekšlikumu kontekstā Komisija ir
īstenojusi virkni nozaru iniciatīvu ar mērķi sekmēt
godīgas B2B attiecības zivsaimniecības un lauksaimniecības
jomā[48]. Dažas tiesību normas ES līmenī
var daļēji novērst NTP uzņēmējdarbības
attiecībās. Tomēr tas var radīt noteikumu
daudzveidību, kas var aktualizēties atkarībā no konkrētās
prakses vai, ja uzņēmumam, kas šo praksi izmanto, ir ietekme
tirgū. Tomēr kopumā uzņēmumam, kas saskaras ar NTP no
uzņēmējdarbības partnera puses, nav iespējams
iegūt līdzvērtīgu aizsardzību visā ES. Šāda
reglamentējošo noteikumu sadrumstalotība visā vienotajā
tirgū var atturēt uzņēmumu darbības sākšanu
ārpus viņu izcelsmes dalībvalsts. 2011. gadā Eiropas Komisija
ierosināja vienotu tirdzniecības noteikumu kopumu, ko var izmantot,
pārrobežu mērogā pārdodot materiālas kustamas preces
un digitālo saturu[49].
Šie Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi (CESL) būs
piemērojami pēc izvēles. Līguma puses varēs
izvelēties tos izmantot, bet tas nebūs obligāti. Lai tie
būtu piemērojami B2B attiecībās, vismaz vienai pusei
būs jābūt MVU. Šie noteikumi jo īpaši attiecas uz MVU ar
mērķi aizsargāt tos pret vienpusīgi noteiktiem
nelabvēlīgiem nosacījumiem. Daži noteikumi būs standarta
noteikumi, piemēram, CESL nosaka, ka tad, ja nav notikusi skaidra
vienošanās par cenu, ir maksājama cena, ko parasti maksā
salīdzināmā situācijā, vai ka līgumu, kas
noslēgts uz nenoteiktu laiku, abas puses var izbeigt tikai, par to
paziņojot saprātīgā termiņā. Daži noteikumi, ar
ko garantē taisnīgu līdzsvaru starp abu pušu interesēm, ir
tik svarīgi, ka tie būs obligāti: ·
katrai pusei ir pienākums rīkoties
saskaņā ar labu ticību un godprātību darījumos, ·
B2B līgumu noteikumi, kurus puses nav
atsevišķi apspriedušas, uzskatāmi par negodīgiem, ja to
izmantošana ievērojami atšķiras no labas komercprakses, pretēji
labai ticībai un godprātībai darījumos, šos noteikumus pret
otru pusi var izmantot vienīgi tad, ja otra puse par tiem ir zinājusi
vai ja puse, kas tos ierosināja, ir saprātīgā veidā
centusies pievērst otras puses uzmanību šiem noteikumiem, ·
ja vienai pusei ir tiesības vienpusēji
noteikt cenu un šīs puses noteiktā cena ir ievērojami
nesaprātīga, maksājama cena, ko parasti maksā normālos
apstākļos, ·
no līguma piemērošanas var
izvairīties, ja kāda no pusēm ir negodīgi izmantota,
piemēram, viena puse ir nepieredzējusi, bet otra puse to zināja
vai bija sagaidāms, ka tā zina, un izmantoja pirmās puses
situāciju, gūstot pārmērīgu labumu vai negodīgas
priekšrocības, pamatojoties uz faktisku vai domājamu faktu
pārzināšanu. Puses nedrīkst saīsināt noilguma periodu,
nosakot to īsāku par vienu gadu, un nedrīkst pagarināt
noilguma periodu, nosakot to garāku par desmit gadiem.
Jautājumi 11)
Vai pašreizējās valstu
līmeņa regulatīvās/ pašregulatīvās
sistēmas pienācīgi risina NTP jautājumus dažās
dalībvalstīs? Ja
nē, kāpēc? 12)
Vai specializētu NTP jautājumu
risināšanai veltītu valstu līmeņa regulatīvo/ pašregulatīvo
sistēmu neesība rada problēmas jurisdikcijās, kur to nav? 13)
Vai pasākumi, kas vērsti uz NTP
jautājumu risināšanu, ietekmē tikai vietējos tirgus, vai
arī pārrobežu tirdzniecību/pakalpojumu sniegšanu? Ja jā, lūdzu, paskaidrojiet
ietekmi uz jūsu uzņēmuma spēju veikt pārrobežu
tirdzniecību. Vai
atšķirības starp pašreizējām valsts līmeņa
regulatīvajām/ pašregulatīvajām sistēmām
rada vienotā tirgus sadrumstalotību? 14)
Vai jūs uzskatāt, ka ir
nepieciešama turpmāka rīcība ES līmenī? 15)
Vai NTP regulējumam, ja tāds ir,
ir pozitīva ietekme? Vai
ar NTP regulējuma ieviešanu ir saistīta kāda potenciāla
negatīvā ietekme/ bažas, piemēram, nepamatoti ierobežojumi
līgumiskajai brīvībai? Lūdzam paskaidrot sīkāk. 4. NOTEIKUMU
PIEMĒROŠANA PRET NEGODĪGU TIRDZNIECĪBAS PRAKSI 4.1. Īstenošanas mehānismi valstu līmenī Vājākajai
līgumslēdzējai pusei B2B attiecībās piešķirtais
aizsardzības līmenis dalībvalstīs atšķiras. Lai risinātu ar NTP saistītās
problēmas, dalībvalstīs tiek izmantoti dažādi
īstenošanas mehānismi. Tie
ietver, inter alia, tiesību aizsardzību tiesā
(vairumā dalībvalstu), iespējamos pasākumus, ko veic
konkurences iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem par
vienpusēju rīcību (piemēram, Spānijā),
tiesību aizsardzību administratīvā iestādē
(piemēram, Francijā) un ombudu (piemēram, Apvienotajā
Karalistē). Īstenošanas
iestāžu pilnvarojums ir atšķirīgs atkarībā no
īstenošanas instrumenta, ko izmanto dalībvalstis. Dažas iestādes nevar pieņemt
anonīmas sūdzības (piemēram, tiesas), citas nevar
garantēt sūdzības iesniedzēju anonimitāti visā
procesā (piemēram, konkurences iestādes dažās
dalībvalstīs), savukārt trešajai kategorijai ir atļauts
sākt izmeklēšanu, tikai pamatojoties uz ticamiem
pierādījumiem (piemēram, tiesībsargs Apvienotajā
Karalistē saskaņā ar Pārtikas produktu apgādes
prakses kodeksu vai Francijas Ekonomikas ministrija). Pieeju
dažādība, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai
risinātu jautājumu par NTP, var radīt ievērojamu
vienotā tirgus sadrumstalotību. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir grūti identificēt
pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus
dažādās dalībvalstīs. Visbeidzot, papildus dalībvalstu
izmantotajām atšķirīgajām pieejām nesenās
konsultācijas ar uzņēmējiem liecina, ka pašreizējie
īstenošanas mehānismi ir uzskatāmi par neefektīviem (sk.
1. attēlu). 1. attēls. Darbības dalībvalsts īstenošanas mehānismu
uztvertā pietiekamība (EBTP, 2012. gads)
Saskaņā ar EBTP aptaujas respondentu
viedokli, dominējošais pienācīgu īstenošanas mehānismu
trūkums, ar kuriem aizsargāt vājākās puses no NTP,
kavē uzņēmējdarbības un tirdzniecības
attīstību, jo īpaši pārrobežu mērogā. Tam ir būtiska ietekme uz MVU, kuru
rīcībā, visticamāk, nav vajadzīgo līdzekļu,
lai segtu potenciāli augstās tiesiskās
pārstāvības izmaksas, ņemot vērā šādu
procesu sarežģītību un arī zināšanu trūkumu par
to, kā īstenot savas tiesības, ņemot vērā
iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. 4.2. Īstenošanas mehānismi ES līmenī Kā izskaidrots 3.2. iedaļā,
pašlaik ES līmenī nav specializētu īstenošanas
mehānismu aizsardzībai pret NTP. Tomēr ir vairāki starpnozaru instrumenti, kas attiecas uz
tiesvedību kopumā, un tādējādi arī uz
tiesvedību saistībā ar NTP[50]. Attiecībā
uz maldinošu tirdzniecības praksi B2B attiecībās Komisija
Direktīvas 2006/114/EK 2012. gada pārskatā ir
paziņojusi, ka tā izveidos tiesību īstenošanas
sadarbības mehānismu[51]
nolūkā stiprināt pārrobežu sadarbību un
nodrošināt labāku aizsardzību pret
viskaitnieciskākajām maldinošas tirdzniecības shēmām. Kā minēts
iepriekš, pārtikas ķēdes dalībnieku pārstāvji
Augsta līmeņa forumā pārtikas apgādes ķēdes
darbības uzlabošanai ir pievērsuši uzmanību arī
dažādām strīdu risināšanas iespējām ar
mērķi īstenot noteiktos labas prakses principus. Šī pieeja ir saistīta ar
konkrētām nozarēm, bet šajā zaļajā
grāmatā NTP problemātika B2B attiecībās pārtikas
un nepārtikas apgādes ķēdē ir aplūkota ar
starpnozaru pieeju. Komisija,
paralēli apspriešanai, kas uzsākta ar šo zaļo grāmatu,
uzraudzīs specifiskās attīstības tendences pārtikas
apgādes ķēdē un uzsāks darbu pie ietekmes
novērtējuma dažādajiem risinājumiem, lai panāktu NTP
jautājumu godīgu un efektīvu risinājumu. Neraugoties uz šiem starpnozaru instrumentiem,
kas jau attiecas uz NTP, 5. iedaļā minēto dažādo NTP
novēršanai var būt nepieciešams garantēt to, ka visās
dalībvalstīs ir vienots īstenošanas principu kopums. Jautājumi, uz kuriem tas attiektos, ietvertu
pienācīgu risinājumu iepriekš aprakstītajam
"baiļu faktoram", piemēram, piešķirot pilnvaras valstu
kompetentajām iestādēm uzsākt ex-officio
darbības un pieņemt anonīmas sūdzības. Turklāt šāds kopīgs izpildes principu
kopums varētu arī paredzēt, ka kompetentajām
iestādēm ir tiesības noteikt atbilstošas sankcijas. Tās varētu ietvert, piemēram,
iespēju pieprasīt atbilstību godīgai praksei, piedzīt
zaudējumu atlīdzību, uzlikt naudas sodus ar preventīvu
ietekmi un publiskot ziņojumus par atklātajiem faktiem. Esošie valstu noteikumi varētu sniegt
piemērus par efektīvāko īstenošanas mehānismu, kas
jāietver šādā kopīgā izpildes principu kopumā.
Jautājumi 16)
Vai starp dalībvalstīm pastāv
ievērojamas atšķirības tiesiskajā režīmā
attiecībā uz NTP? Ja
tas tā ir, vai šīs atšķirības kavē pārrobežu
tirdzniecību? Lūdzam
sniegt konkrētus piemērus un to ietekmi izteikt skaitliski
tiktāl, cik tas iespējams. 17)
Šādas negatīvas ietekmes
gadījumā: cik lielā mērā vienotai ES pieejai
attiecībā uz īstenošanu vajadzētu skart šo jautājumu? 18)
Vai attiecīgajām īstenošanas
struktūrām būtu jāpiešķir izmeklēšanas pilnvaras,
tostarp tiesības uzsākt ex-officio
darbības, noteikt sankcijas un pieņemt anonīmas
sūdzības?
5. NEGODĪGAS
TIRDZNIECĪBAS PRAKSES VEIDI Iepriekš minēto apsekojumu un aptauju
rezultāti liecina, ka NTP tiek uzskatīta par parādību, kas
kopīga daudzām ES dalībvalstīm B2B pārtikas un
nepārtikas preču apgādes ķēdē. Dažādi NTP veidi vai ar to saistīti
jautājumi ir noteikti un aprakstīti turpmāk. Pamatojoties uz godīgas un negodīgas
prakses principiem un piemēriem vertikālās attiecībās
pārtikas apgādes ķēdē, ko noteica augsta
līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes
darbības uzlabošanai, un uz darbu, ko veic Komisija saistībā ar
B2B pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdi, ir
noteikta septiņu veidu NTP. Šīs
NTP ir aprakstītas turpmāk, kopā ar iespējamiem
godīgas prakses piemēriem, kas varētu palīdzēt
atrisināt NTP. 5.1. Neskaidri līguma noteikumi Visbiežāk sastopamā NTP (atzīta
minētajos apsekojumos un aptaujās) rodas no neskaidriem līguma
noteikumiem, kas dod iespēju noteikt papildu pienākumus
vājākajai līgumslēdzējai pusei. Godīgas prakses elements varētu
būt, ka līgumslēdzējas puses nodrošina, ka līgumos
skaidrā, pārskatāmā un nepārprotamā veidā ir
paredzētas tiesības un pienākumi, tostarp sankcijas. Līgumslēdzējām pusēm
būtu jānorāda precīza un visaptveroša informācija par
to komercattiecībām. Šī
prakse varētu paredzēt arī, ka līgumiskajām
sankcijām jābūt proporcionālām nodarītajam
kaitējumam. Līgumos
jābūt klauzulām, ar ko nosaka apstākļus un
nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļautas turpmākas
izmaiņas produktu vai pakalpojumu izmaksās vai cenā. 5.2. Rakstisku līgumu neesība Ir jāņem vērā
apstākļi, kādos var rasties NTP. NTP ir daudz vieglāk piemērot, ja līgumi nav
noslēgti rakstiski, jo pusēm nav pierādījumu par
noteikumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Godīgas prakses elements varētu
būt, ka līgumslēdzējas puses nodrošina līgumu
noslēgšanu rakstiski, izņemot, ja tas nav iespējams vienai vai
abām pusēm. Mutiski
noslēgtu līgumu saturs pēc to noslēgšanas vismaz vienai
pusei jāapstiprina rakstiski. 5.3. Līguma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku Izmaiņas ar atpakaļejošu spēku,
piemēram, atvilkumi no rēķina summas, lai segtu noieta
veicināšanas izdevumus, vienpusējas atlaides atkarībā no
pārdotā apjoma, maksas par iekļaušanu produktu klāstā
utt., varētu pirmajā brīdī šķist pamatotas, bet var
būt negodīgas, ja par tām nav iepriekš panākta pietiekami
precīza vienošanās. Godīgas prakses elementi varētu
būt, ka noteikumi un nosacījumi ir taisnīgi abām
pusēm. Visiem līgumiem
būtu jāsatur precīzas norādes par apstākļiem un
sīki izstrādāti noteikumi, saskaņā ar kuriem puses, to
darot savlaicīgi un sniedzot pienācīgu informāciju, var
kopīgi mainīt līguma noteikumus, tostarp jāprecizē
process atbilstošas kompensācijas noteikšanai par izmaksām, kas rodas
šādu vienas līgumslēdzējas puses ierosinātu
grozījumu rezultātā. 5.4. Komerciālu risku negodīga pārnese Dažas prakses ir jāanalizē
neatkarīgi no tā, vai par tām ir panākta iepriekšēja
vienošanās. Būtiska šādas prakses kategorija ir
riska pārnese otrai pusei, piemēram, atbildību par zagtām
precēm pilnībā nododot apgādātājam (apjoma
samazināšanās maksas (shrinkage fees)), lai gan
mazumtirgotājiem parasti ir vislabākās iespējas
kontrolēt preču zādzības vai pazušanu savās
telpās. Tomēr, kad
zādzības risks ir pārcelts uz apgādātāju,
ievērojami samazinās mazumtirgotāja motivācija veikt
attiecīgus preventīvus pasākumus. Citas prakses šajā kategorijā ietver otras līgumslēdzējas
puses uzņēmējdarbības finansēšanu (piemēram,
pieprasot ieguldījumus jaunu tirdzniecības vietu izveidošanā),
pienākumu kompensēt zaudējumus, ko nodarījis tirdzniecības
partneris vai ilgi maksājumu kavējumi. Cits NTP veids, kam jāpievērš
uzmanība, ir ļaunprātīgu tā saukto "apvērsto
peļņas normu" (reverse margin) izmantošanas prakse. Šis modelis ir daļa no daudzu mūsdienu
mazumtirgotāju uzņēmējdarbības modeļiem un
sastāv no preču iegādes apvienošanas ar dažiem papildu
pakalpojumiem, ko mazumtirgotāji piedāvā
apgādātājiem par maksu (piemēram, maksu par noieta
veicināšanu un transportu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar
noteiktu izvietojumu veikala plauktos utt.). Šāda prakse galvenokārt ir likumīga. Tomēr dažos gadījumos tā var
būt arī pārmērīga un negodīga. Dažās ES jurisdikcijās (piemēram,
Francijā), tiesas noteikušas, ka maksas par iekļaušanu produktu
klāstā uzskatāmas par likumīgām tikai tad, ja tās
ir saistītas ar reālu pakalpojumu, ir proporcionālas un tiek
iekasētas pārredzamā veidā. Godīgas prakses elementi varētu
būt, ka līgumslēdzējas puses vienojas, ka katrs
uzņēmējs uzņemas atbildību par saviem riskiem un
nemēģina neatbilstīgi pārcelt savu risku uz citām
personām. Līgumslēdzējām
pusēm jāvienojas par noteikumiem un nosacījumiem, kas regulē
to ieguldījumu pušu pašu un/vai noieta veicināšanas pasākumos. Maksai par likumīgu pakalpojumu būtu
jāatbilst to vērtībai. Godīga prakse var paredzēt arī, ka tad, kad puses
vienojas par maksu, kas saistīta ar iekļaušanu produktu
klāstā, tai jābūt samērīgai ar attiecīgo
risku. Līgumslēdzējas
puses nedrīkst pieprasīt samaksu par pakalpojumiem, kas nav sniegti,
vai par precēm, kas nav piegādātas, turklāt tās
nedrīkst pieprasīt maksājumus, kas acīmredzami neatbilst
sniegtā pakalpojuma izmaksām/ vērtībai. 5.5. Negodīga informācijas izmantošana "Negodīga" informācijas
izmantošana, ko veic kāda puse, raksturo vairākas NTP. Lai gan pusei ir likumīgas tiesības
pieprasīt noteiktu informāciju par piedāvātajiem
produktiem, saņemtās ziņas nedrīkstētu izmantot, piemēram,
sava konkurējošā produkta izstrādē, kas vājākajai
pusei atņemtu tās jaunrades augļus. Komisija ir publicējusi pētījumu par ekonomiskajiem un
juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar konfidenciālas
uzņēmējdarbības informācijas un tirdzniecības
noslēpumu izmantošanu, piesavināšanos un attiecīgo
tiesvedību[52]. Citas prakses šajā kategorijā var
ietvert atteikumu parakstīt vienošanās par konfidencialitāti vai
konfidencialitātes neievērošanu. Godīgas prakses elementi varētu
būt, ka informācija, kas līgumslēdzējai pusei sniegta
komerciālās attiecībās, jāizmanto godīgi (jo
īpaši situācijās, kad uzņēmējdarbības
partneri ir arī daļēji konkurenti). Godīga prakse var paredzēt arī, ka katrai
līgumslēdzējai pusei ir saprātīgā apjomā
jārūpējas par to, lai pārējām pusēm
sniegtā informācija ir pareiza un nav maldinoša. 5.6. Komerciālu attiecību negodīga izbeigšana Pēkšņa un nepamatota komerciālu
attiecību izbeigšana vai izbeigšana, par to iepriekš
saprātīgā termiņā nebrīdinot, var būt
arī būtisks NTP veids. Lai
gan attiecību izbeigšana ir daļa no
uzņēmējdarbības dzīves, to nevajadzētu izmantot
kā līdzekli līgumslēdzējas puses iebiedēšanai,
atsakoties pamatot šo lēmumu vai neievērojot saprātīgu
paziņošanas termiņu. Godīgas prakses elementi varētu
būt, ka līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina
godīga līgumu izbeigšana. Līgumi
ir jāizbeidz saskaņā ar līgumam piemērojamiem
tiesību aktiem, par to pietiekami laicīgi paziņojot pusei, ar ko
izbeidz attiecības, lai tā varētu kompensēt savu
ieguldījumu. 5.7. Teritoriāli apgādes ierobežojumi Teritoriāli apgādes ierobežojumi, ko
nosaka daži starptautiski apgādātāji, var atturēt
mazumtirgotājus no identisku preču iepirkšanas pārrobežu
mērogā no vienas centrālas vietas, tās pēc tam
izplatot uz citām dalībvalstīm[53]. Ja tie faktiski kontrolē loģistikas vai
vairumtirdzniecības līmenī, lielākie zīmolu preču
ražotāji var nebūt tieši ieinteresēti samazināt cenas un
centīsies panākt tādus līgumus valstu līmenī, lai
saglabātu cenu atšķirības. No otras puses, mazumtirgotāji meklē iespējas iepirkt no
vairumtirgotājiem vai apgādātāju
meitasuzņēmumiem, kam ir zemākās cenas, un rada spiedienu
uz ražotājiem, slēdzot līgumus ar konkurējošiem
apgādātājiem nolūkā piedāvāt produktus ar
savu zīmolu. Mazumtirgotāji
mazās dalībvalstīs apgalvo, ka, mēģinot salīgt preču
piegādi no citvalstu vairumtirgotājiem vai pat tieši no
apgādātājiem kaimiņvalstu tirgos, kas ir
konkurētspējīgāki un ar zemākām cenām, tie
tiek novirzīti uz meitasuzņēmumu, kas ir atbildīgs par
konkrēto ģeogrāfisko tirgu, vai to valstu vairumtirgotājiem,
kam ir teritoriāli līgumi ar apgādātājiem. Tādi ierobežojumi ļauj sadalīt
tirgu, tādējādi radot ievērojamas vairumtirdzniecības
cenu atšķirības starp valstīm. Savā 2009. gada paziņojumā
"Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība
Eiropā" Komisija analizēja novērotās atsevišķu
produktu cenu līmeņa atšķirības starp
dalībvalstīm[54]. Piemēram, atbilstoši informācijai,
kas tika sniegta Īrijas parlamentārās komitejas
sanāksmē 2009. gada februārī, produktu pārdošanas
cenas Īrijā un Apvienotajā Karalistē var atšķirties
par līdz pat 130 %, jo Īrijas mazumtirgotājiem ir iepirkumi
jāveic par cenām, kas attiecas uz Īriju. Lai gan faktori, piemēram, algas, sociālās izmaksas,
enerģijas izmaksas, nodokļi un loģistikas izmaksas var
daļēji izskaidrot patēriņa cenu atšķirības starp
tirgiem vienam un tam pašam zīmola produktam, teritoriālajiem
apgādes ierobežojumiem var būt graujoša ietekme.
Līdzīgs pētījums tika veikts 2012. gadā
Beļģijā[55]. Ja pamatā nav objektīvu
efektivitātes apsvērumu (piemēram, loģistika), šādi
ierobežojumi pārrobežu iepirkumiem var radīt cenu diskrimināciju
pēc pircēja uzņēmējdarbības veikšanas valsts. Tā rezultātā
patērētājus negatīvi ietekmē augstākas cenas un
mazāka produktu izvēle, turklāt tie negūst labumu no
piekļuves labākām cenām un vienotā tirgus netraucētas
darbības. Apgādātāju
minētie tehniskie iemesli, piemēram, marķēšana, var
būt attaisnojoša dažos gadījumos, bet parasti neattiecas uz
identiskām precēm. 5.8. NTP kopīgā specifika Radušos izmaksu pārnese un
uzņēmējdarbības risku novirzīšana uz vājākās
puses pleciem attiecībās ir kopsaucējs lielākajai
daļai iepriekš minēto NTP. Pārmērīgs
spiediens, nespēja īstenot pienācīgu
uzņēmējdarbības plānošanu un skaidrības
trūkums par īsto līguma saturu kavē optimālu
lēmumu pieņemšanu un samazina peļņas normu,
tādējādi potenciāli mazinot uzņēmumu spējas
ieguldīt un ieviest jauninājumus. Jautājumi 19)
Vai minētais NTP uzskaitījums
ietver svarīgākās NTP? Vai ir arī cita veida NTP? 20)
Vai aizliegto NTP saraksta izveidošana
varētu būt efektīvs līdzeklis, lai risinātu šo
jautājumu? Vai
šāds saraksts būtu regulāri jāatjaunina? Vai ir iespējami kādi
alternatīvi risinājumi? 21)
Katrai iepriekš minētajai NTP un
atbilstošajai godīgai praksei lūdzam norādīt:
a) Jūs piekrītat vai nepiekrītat Komisijas veiktajai
analīzei. Vajadzības
gadījumā sniedziet papildu informāciju.
b) Paskaidrojiet, vai NTP attiecas uz nozari, kurā jūs
darbojaties.
c) Paskaidrojiet, vai atbilstošā iespējamā godīgā
prakse varētu būt piemērojama dažādās nozarēs?
d) Paskaidrojiet,
vai NTP būtu jāaizliedz, vai arī tās novērtējums
jāveic, katru gadījumu izskatot atsevišķi? 22)
Konkrēti attiecībā uz
teritoriālajiem apgādes ierobežojumiem lūdzam paskaidrot:
a) Ko jūs uzskatītu par objektīviem efektivitātes
apsvērumiem, kas attaisno apgādes nenodrošināšanu konkrētam
klientam? Kāpēc?
b) Kādi būtu pozitīvie un
negatīvie aspekti teritoriālo apgādes ierobežojumu aizliegšanai
(kā aprakstīts iepriekš)? Kādas būtu šāda aizlieguma praktiskās sekas
saistībā ar to, kā uzņēmumi veido savas
izplatīšanas sistēmas Eiropā? 23)
Vai minētie iespējamās
godīgās prakses risinājumi būtu jāiekļauj
vienotā režīmā ES līmenī? Vai šādai pieejai būtu kādi negatīvie aspekti? 24)
Ja uzskatāt, ka ir nepieciešama
turpmāka rīcība ES līmenī – vai tam vajadzētu
būt saistošam likumdošanas instrumentam? Nesaistošam? Pašregulējuma
iniciatīvai? 6. VISPĀRĪGAS
PIEZĪMES
Jautājums 25)
Šajā zaļajā grāmatā
ir aplūkota NTP un godīgums B2B attiecībās B2B
pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē. Vai jūs uzskatāt, ka tajā
nav aplūkoti svarīgi jautājumi vai tiem nav pievērsta pietiekama
uzmanība?
7. NĀKAMIE
SOĻI Komisija apņemas turpināt
sadarbību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām
personām un augstu vērtē visus viedokļus, ko šīs
personas sniegs Komisijai, lai uzlabotu B2B pārtikas un nepārtikas
preču apgādes ķēdes darbību un efektivitāti. Visas ieinteresētās personas tiek
aicinātas iesniegt savu viedokli, atbildot uz iepriekš minētajiem
jautājumiem. Atbildes
sūtāmas uz norādīto adresi tā, lai tās
nonāktu Komisijā ne vēlāk kā 2013. gada 30. aprīlī:
markt-retail@ec.europa.eu. Nav jāatbild uz visiem šajā
zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc
lūdzam skaidri norādīt, uz kuriem jautājumiem attiecas
jūsu atbildes. Ja iespējams, lūdzu, miniet konkrētus
argumentus par vai pret zaļajā grāmatā ierosinātajiem
risinājumiem un pieejām. Turpinot šajā zaļajā
grāmatā aizsākto darbu un pamatojoties uz saņemtajām
atbildēm, Komisija līdz 2013. gada vidum paziņos par
nākamajiem soļiem. Atbildes publicēs internetā. Ir
svarīgi izlasīt īpašo privātuma paziņojumu, kas
pievienots šai zaļajai grāmatai, lai iegūtu informāciju par
to, kā tiks apstrādāti jūsu personas dati un
iesūtītā informācija. [1] Eurostat, 2010. gads. [2] "Labāka pārtikas
apgādes ķēdes darbība Eiropā", (COM(2009) 591,
2009. gada 28. oktobris). [3] Eurostat, 2012. gads. [4] Turpat. [5] AIM, CEJA, CELCAA, CLITRAVI, Copa
Cogeca, ERRT, EuroCommerce, Euro Coop, FoodDrinkEurope, UEAPME un UGAL. [6] AIM, CELCAA,
ERRT, EuroCommerce, Euro Coop, FoodDrinkEurope, UEAPME
un UGAL. [7] Komisijas 2012. gada 19. decembra
Lēmums, ar ko groza 2010. gada 30. jūlija Lēmumu par
tā piemērojamību un Augsta līmeņa foruma par
pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanu
sastāvu, (2012/C 396/06), OV C-396/17, 21.12.2012. [8] Šo valstu vidū ir
Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija,
Itālija, Īrija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija,
Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. [9] EKT ziņojums par Eiropas
konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību aktu
piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada
maijs, 116.–120. lpp. [10] Uzņēmējdarbības attiecības ES
apģērbu ķēdē: no rūpniecības uz
mazumtirdzniecību un sadali, Bocconi University, Essec Business
School, Baker & McKenzie, 2007. gads, 124. lpp. [11] Uzņēmējdarbības attiecības ES
apģērbu ķēdē: no rūpniecības uz
mazumtirdzniecību un sadali, 126. lpp. [12] Ziņojums par tirgus uzraudzību
tirdzniecības un izplatīšanas nozarē "Par
efektīvāku un godīgāku tirdzniecības un
izplatīšanas iekšējo tirgu līdz 2020. gadam", (COM(2010) 355,
2010. gada 5. jūlijs). [13] Eiropas Parlamenta rezolūcija par
efektīvāku un godīgāku mazumtirdzniecības tirgū,
(2010/2109 (INI)), 2011. gada 5. jūlijā. [14] “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi,
kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem
spēkiem uz jaunu izaugsmi", (COM(2011) 206, 2011. gada 13. aprīlis). [15] Dalībvalstu aptauja par NTP; EKT ziņojums par
Eiropas konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību aktu
piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada
maijs, 117. lpp.; Eiropas Biznesa panelis; apspriešanās par
Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu un
negodīgu komercdarbības praksi, kas ietekmē uzņēmumus. [16] Specializets pētījums, AIM-CIAA
apsekojums par negodīgu komercdarbības praksi Eiropā, 2011. gada
marts, pētījums pieejams šādā tīmekļa
vietnē: http://www.dlf.no/filestore/CIAAAIMSurveyonUCP-Europe.pdf. [17] Parlamentārais ziņojums par
apgādātāju – mazumtirgotāju attiecībām
Īrijas pārtikas preču tirgū, Uzņēmumu,
tirdzniecības un nodarbinātības komiteja, 2010. gada marts,
19. lpp. [18] Konkurences komisija, Galīgais ziņojums
saistībā ar tirgus pētījumu par preču apgādi
Apvienotajā Karalistē, 2008. gada 30. aprīlis. [19] Comisión Nacional de la Competencia, Ziņojums
par attiecībām starp ražotājiem un mazumtirgotājiem
pārtikas nozarē, 2011. gada oktobris. [20] Sk. iepriekš, 15. piezīmi. [21] Tas saskan ar konstatējumiem Specializētajā
pētījumā par apgādātāju uztveri, kas liecina, ka
NTP negatīvi ietekmēja izmaksas, pārdošanu un inovācijas
(attiecīgi 83 %, 77 % un 40% respondentu). Sk. iepriekš, 15. piezīmi. [22] SEC(2009) 1450. [23] Kilpailuviraston
päivittäistavarakauppaa koskeva selvityksiä I/2012,
119. lpp. [24] Skat. "The functioning of the
food supply chain and its effect on food prices in the European Union", European
Economy, Occasional Papers 47, 2009. gada maijs. [25] Sk., inter alia,
attiecībā uz Portugāli: Autoridade da Concorrência, Report on
Commercial Relations between the Large Retail Groups and their Suppliers, 2010. gada
oktobris; attiecībā uz Apvienoto Karalisti: UK Competition
Commission, The supply of groceries in the UK market investigation, 2008. gada
30. aprīlis; attiecībā uz Zviedriju: Konkurrensverket,
Mat och marknad — från bonde till bord, 2011. gada aprīlis;
attiecībā uz Spāniju: Comisión Nacional de la Competencia
2011. gada 5. oktobra Informe sobre el código de buenas prácticas
de distribución del automóvil un Informe sobre el anteproyecto de ley de
contratos de distribución; attiecībā uz Somiju: Kilpailuviraston
Päivittäistavarakauppaa koskeva selvityksiä; citi pētījumi ir
minēti EKT ziņojumā, kas citēts 8. piezīmē. [26] Regulas 1/2003 9. apsvērumā
ir skaidri nodalītas konkurences tiesības (kas ietver valstu
noteikumus par vienpusēju rīcību, kuras ir stingrākas
nekā 102. pants) un tiesību akti attiecībā uz
negodīgu tirdzniecības praksi. [27] Turpat. [28] Sk. EKT ziņojuma 26. punktu,
8. piezīme iepriekš tekstā. [29] Tas tika darīts vai nu civiltiesību jomā,
piemēram, pieņemot īpašus komerctiesību noteikumus
(piemēram, Francijā) vai administratīvo tiesību jomā. [30] Piemēram, Beļģijā, Francijā,
Itālijā un Spānijā. [31] Piemēram, Nīderlandē, Portugālē,
Slovēnijā un Spānijā. [32] Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss
(1997. gads), kuru izstrādājusi Izplatītāju
savienība un Ražošanas nozares konference. [33] Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss. [34] Labas uzņēmējdarbības prakses kodekss
automobiļu izplatīšanas nozarē, ko 2011. gada 10. jūnijā
parakstījuši ANFAC, ANIACAM, FACONAUTO un GANVAM, 2007. gada
1. augusta vienošanās FIAB un ASEDAS par ieteikumiem
labai uzņēmējdarbības praksei, lai uzlabotu
pārvaldību visā vērtības ķēdē un
sekmētu uzņēmumu sadarbību, 2011. gada 29. jūlija
vienošanās par komercdarbības rīcības kodeksu pārtikas
ķēdē Katalonijā. [35] 2010. gada 20. maija Kodekss par
godīgām attiecībām starp apgādātājiem un
pircējiem lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu aprites
ķēdē. [36] Pārtikas produktu apgādes prakses kodekss (GSCOP). [37] Eiropas Konkurences iestāžu tīkla ziņojums
par Eiropas konkurences iestāžu īstenoto konkurences tiesību
aktu piemērošanu un tirgus uzraudzību pārtikas nozarē, 2012. gada
maijs, 118. lpp. [38] Sk. SKT īpašo programmu Kioto
ikgadējā konferencē, 2008. gada ziņojumu par
izdevīgākas sarunu pozīcijas ļaunprātīgu
izmantošanu. [39] "Labāka pārtikas apgādes
ķēdes darbība Eiropā", (COM(2009) 591, 2009. gada
28. oktobris); "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropā",
(COM(2007) 725, 2007. gada 20. novembris);
Mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības ziņojums, sk. 11. piezīmi
iepriekš tekstā; Vienotā tirgus akts, sk. 13. piezīmi
iepriekš tekstā. [40] Sk. 2010. gada ziņojumu
par konkurences politiku, COM(2011) 328 galīgā redakcija, 9. punkts. [41] Direktīva 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu
komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret
patērētājiem. [42] Turpat. 8. apsvērumā
norādīts: "patērētāju ekonomiskās intereses
ir tieši aizsargātas no negodīgas uzņēmēju
komercprakses pret patērētājiem. […] ir citādi
komercprakses veidi, kas, kaut gan nekaitē patērētājiem,
var radīt kaitējumu konkurentiem un klientiem, kas ir uzņēmēji.
Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda vajadzība
pēc Kopienas rīcības negodīgas konkurences jomā
ārpus šajā direktīvā paredzētām pilnvarām un
vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikums, kas attiektos
uz šiem pārējiem negodīgas konkurences aspektiem". [43] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/114/EK
par maldinošu un salīdzinošu reklāmu. [44] Uzņēmumu aizsardzība no maldinošas
tirgvedības prakses un efektīvas izpildes nodrošināšana.
Pārskats par Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu
reklāmu (COM(2012) 702). [45] Direktīva 2011/7/ES
par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. [46] Regula (ES) Nr. 261/2012 attiecībā uz
līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē. [47] Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem
noteikumiem patērētāju līgumos. [48] COM(2011) 416
galīgā redakcija 2011. gada 13. jūlijā. [49] Priekšlikums regulai par vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem, COM(2011) 635. [50] Direktīva 2002/8 par juridisko palīdzību
(ar ko izveido sistēmu, lai saņemtu juridisko palīdzību
pārrobežu strīdos); Direktīva 2008/52 par mediāciju (ar ko
nodrošina raitu mediācijas un tiesvedības koordināciju); Regula
Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi
civillietās un komerclietās (ar ko nosaka, kurām tiesām ES
ir jurisdikcija izskatīt lietas konkrētajā strīdā un
kā kādas dalībvalsts spriedumus atzīst un izpilda
citās dalībvalstīs, bet jāņem vērā, ka
šīs Regulas pārstrādātā versija ir Regula Nr. 1215/2012,
ar ko tiks atcelta visa atzīšanas un izpildes starpprocedūra; Regula
Nr. 1896/2006 un Nr. 861/2007 (ar ko izveido vienotu Eiropas tiesu procedūru
attiecīgi neapstrīdamām un maza apmēra prasībām),
kā arī iepriekš minētā Regula Nr. 593/2008 un Regula
Nr. 864/2008, ar ko rada juridisko noteiktību attiecībā uz
strīdu iznākumu Eiropā. [51] COM(2012) 702 galīgā
redakcija. [52] http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/trade_secrets/index_en.htm#maincontentSec1. [53] Jāņem vērā, ka
šajā kontekstā teritoriālie apgādes ierobežojumi ir definēti
kā aizliegums apgādātājiem pārdot
tālākpārdevējiem, kas paši cenšas iepirkt no
apgādātāja. To
neuzskata par teritoriālo apgādes ierobežojumu, ja, piemēram,
izplatītājs, kam noteiktā ģeogrāfiskā zonā
ir iedalīta ekskluzīva teritorija, ir aizsargāts pret citu
izplatītāju aktīvas pārdošanas darbībām šajā
zonā. [54] COM(2009) 591 galīgā redakcija. [55] SPF Economie, Etude sur les
niveaux de prix dans les supermarchés, 2012. gada
februārī.