EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012JC0036
JOINT COMMUNICATION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Supporting closer cooperation and regional integration in the Maghreb: Algeria, Libya, Mauritania, Morocco and Tunisia
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā
/* JOIN/2012/036 final */
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā /* JOIN/2012/036 final */
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU
KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts ciešākai sadarbībai un
reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā,
Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā I. Ievads 1. Magribas reģiona tautas
ir bijušas 2011. gada vēsturisko notikumu degpunktā. Magribas
valstīs vairāk nekā jebkurā citā arābu pasaules
reģionā ir iesācies ilgs pārmaiņu un reformu process. Eiropas
Savienība ir lielā mērā ieinteresēta, lai šāds
demokratizācijas un modernizācijas process būtu sekmīgs. 2. Turklāt
pagājušā gada laikā Magribas reģiona valstis ir no jauna
izrādījušas vēlmi ciešāk sadarboties savā starpā.
Šī kustība – kura pašlaik ir tikai iedīglī un kurai
vēl jāpārtop visaptverošos pasākumos – pamatojas uz
atziņu, ka labklājības, stabilitātes un demokrātiskas
pārveides mērķus valsts līmeni nevar pilnībā
sasniegt, ja nepastāv dziļākas attiecības starp Magribas
reģiona valstīm. 3. Šā paziņojuma
galvenais mērķis ir noteikt veidus, kā Eiropas Savienība
varētu atbalstīt Magribas valstu ciešāku sadarbību,
balstoties uz savu plašo pieredzi un ņemot vērā savas intereses
šajā reģionā kā piecu attiecīgo valstu kaimiņš un
būtiska partnere. Ar to Eiropas Komisija un Savienības Augstā
pārstāve ārlietās un drošības politikas
jautājumos (Augstā pārstāve) vēlas veicināt
Magribas partneru pašreizējos centienus stiprināt sadarbību
Magribas mērogā un vēlas piedalīties šajā
procesā. Spēcīgāka un vienotāka Magriba
palīdzēs rast risinājumu kopīgiem problemātiskajiem
jautājumiem, piemēram, nestabilitātei Sāhelā,
energoapgādes drošībai, nepieciešamībai radīt darba vietas
un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Šī ir
vēsturiska iespēja padziļināt mūsu
partnerattiecības. 4. Šis paziņojums ir
daļa no ES vispārējās atbildes uz pārmaiņām
dienvidu kaimiņreģionā. Ar tajā izklāstītajiem
priekšlikumiem ir paredzēts papildināt, nevis aizstāt to
pasākumu klāstu, ko ES izstrādāja paziņojumos[1],
kurus Eiropas Komisija un Augstā pārstāve pieņēma
2011. gadā un ar kuriem tika izveidota Partnerība demokrātijai
un kopīgai labklājībai un noteikta atjaunota pieeja Eiropas
Kaimiņattiecību politikai. Abos minētajos paziņojumos ir
uzsvērts, cik svarīga ir ciešāka dienvidu–dienvidu (un
apakšreģionāla) integrācija kā papildinājums
citām divpusējām un reģionālām iniciatīvām.
Šis paziņojums balstās arī uz „Pārmaiņu programmu” –
Eiropas Komisijas pārskatīto politiku ārējās
palīdzības finansējuma izmantošanai uz rezultātiem
vērstā veidā[2]. 5. Priekšlikumi saskan ar ES
solījumu pozitīvi atsaukties uz reformu iniciatīvām, kas
tiek uzsāktas kaimiņreģionu partnervalstīs un ir
izstrādātas, apspriežoties ar tām. Daudzi turpmāk
uzskaitītie pasākumi ir jauni. Dažos gadījumos tiek dota atsauce
arī uz esošām reģionālām iniciatīvām, ja
integrācijas centienus varētu stiprināt, izmantojot esošos
līdzekļus, raugoties no Magribas perspektīvas, kā arī
uz divpusējiem pasākumiem, ja tie veicina reģiona plašāku
kohēziju. 6. Vienlaikus
paziņojumā arī ir mēģināts atspoguļot
svarīgās attiecības, kas izvērstas starp Magribas un
Subsahāras Āfrikas valstīm, no vienas puses, un starp ES un
Subsahāras Āfriku, no otras puses. Šajā sakarībā ES
atbalsts integrācijai Magribā būtu skaidri jāskata
kopainā ar ES plašākām attiecībām Āfrikas
kontinentā, kā izklāstīts Kopīgajā Āfrikas
un ES stratēģijā[3]. Tas jo īpaši ietver
tematisku Miera un drošības partnerību, kurā Magribas
reģiona valstis vai nu piedalās tieši, vai arī tai cieši seko.
Paziņojumā arī tiek ņemta vērā Mauritānijas īpašā
divējādā būtība, kam par iemeslu ir tās
ģeogrāfiskais izvietojums krustcelēs starp arābu Magribu un
Subsahāras Āfriku. 7. Stimulam veikt
pārmaiņas un lēmumiem par to, kā integrāciju
varētu panākt vislabāk, jānāk vienīgi no
pašām Magribas valstīm. Tāpēc šajā
paziņojumā izklāstītais piedāvājums tiek pausts
solidaritātes un partnerības garā laikā, kas ir
būtiski svarīgs Magribā notiekošajām debatēm par
apakšreģionālā līmeņa integrācijas gaitu un
apmēru. Tomēr, kaut arī šeit paustie priekšlikumi varētu
nest labumu Magribas reģiona iedzīvotājiem kopumā, tie
varētu būt noderīgi arī tad, ja tos izstrādātu uz
ierobežotāka divpusēja pamata vai asimetriskā veidā
visā reģionā. II. Uzdevumi, ar kuriem saskaras Magribas
reģions 8. Magriba ir reģions ar
ļoti bagātīgu attīstības potenciālu. Atrodoties
starp Subsahāras Āfriku un Eiropas Savienību, no vienas puses,
un Vidusjūras austrumu reģionu, no otras puses, tai ir
priekšrocības, ko dod piekļuve gan Atlantijas, gan Vidusjūras
piekrastei un potenciāliem sauszemes maršrutiem. Tai ir arī
ievērojami dabas un cilvēku resursi, kā arī kopīgas
kultūras un valodas saiknes. 9. Tomēr Magriba
joprojām ir viens no vismazāk integrētajiem reģioniem
pasaulē. Tā rezultātā tās attīstības
potenciāls kopumā netiek izmantots. Ekonomikas ziņā
Magribas neintegrētības izmaksas tiek dažādi lēstas
robežās no 1 līdz 2 % no IKP. Taču integrācijas
trūkuma reālās sekas neizpaužas ekonomikas izaugsmē vien,
tās ietekmē drošību un reģiona cilvēku
attīstību plašākā izpratnē. 10. Uzdevumi, ar kādiem
saskaras reģions, ir labi pamatoti. Starp tiem ir turpmāk
minētie. Demokrātiskas reformas (a)
Visās Magribas reģiona valstīs
notiek politiskās reformas procesi. Politikas jomā sabiedrība
liek lielas cerības uz piedalīšanos sabiedrības dzīvē,
atbildību, piekļuvi informācijai, vārda brīvību
un piekļuvi tiesu iestādēm. Pilsoniskā sabiedrība ir
kļuvusi nobriedušāka un spēj labāk pildīt savu lomu
kā vietējās pārvaldes likumīgs partneris, veidojot
integrētākas sabiedrības. Uzlabota vēlēšanu
kārtība ir palielinājusi atbildību reģionā.
Parlamentiem piemīt potenciāls veidoties par būtiskiem procesu
dalībniekiem, tas pats attiecināms uz dažādām
politiskajām partijām/kustībām, kas pašlaik ir
radušās. Tajā pašā laikā institūcijas, kas
nepieciešamas, lai aizsargātu demokrātiskās vērtības,
tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, ir vājas.
Šādā vidē demokrātisko reformu konsolidēšanas un
veicināšanas uzdevums, pilnībā ievērojot
starptautiskās cilvēktiesību normas, joprojām ir ļoti
grūts. Sociāli ekonomiskās reformas (b)
Izaugsme Magribā joprojām ir
pārāk niecīga, lai spētu mēroties ar lielo
iedzīvotāju pieplūdumu darba tirgū, mazinātu
nabadzību un bezdarbu (kas 2011. gadā bija robežās no
10 % līdz 18 % Alžīrijā, Marokā un Tunisijā
un vairāk nekā 30 % Mauritānijā). UNDP
2011. gada ziņojumā par Arābu attīstības
uzdevumiem (Arab Development Challenges Report) tiek lēsts, ka, pat
konservatīvā scenārijā (proti, saglabājoties
pašreizējiem bezdarba rādītājiem un darbaspēka
līdzdalības rādītājiem), Magribas valstīm
līdz 2015. gadam nepieciešams radīt 1,8 miljonus
darbavietu, bet līdz 2030. gadam – 7,8 miljonus. Turklāt,
neradot pietiekamas nodarbinātības iespējas, nabadzība
varētu pieaugt, ja netiks izmantots jauniešu cilvēkkapitāls.
Nepanākot lielāku izaugsmi un trūkstot efektīvai politikai,
kas veicina nodarbinātību (tostarp ieguldījumiem
cilvēkkapitālā un pienācīgas nodarbinātības
veicināšanai), jauniešu vidū saglabāsies augsts bezdarba
līmenis un neoficiālais sektors joprojām būs
nozīmīga reālās ekonomikas sastāvdaļa.
Savukārt šie faktori arī turpmāk radīs būtisku risku
turpmākai sociālajai stabilitātei un pārejas procesam uz
demokrātiju. (c)
Izaugsmei lauksaimniecības jomā
daudzās Magribas valstīs ir traucējušas strukturālas
problēmas, piemēram, nelieli ieguldījumi, ūdens
pieejamība, zemes noplicināšanās, klimata pārmaiņas un
slikta piekļuve pamata pakalpojumiem. Lauksaimniecības nozarē
uzdevums ir ražot vairāk un labāk, proti, celt lauksaimniecības
ražīgumu, virzīties uz ilgtspējīgas ražošanas metodēm
un uzlabot dzīves apstākļus lauku apvidos, pamatojoties uz
ilgtermiņa stratēģijām. (d)
Pašlaik patiesi dažādotas ekonomikas
attīstība, balstoties uz spraiga privātā sektora izveidi,
nebūt nav panākta. Magriba līdz šim nav spējusi izveidot
reģionālus patēriņa tirgus, izmantot apjomradītus
ietaupījumus un pilnībā izmantot priekšrocības, ko rada
tuvums Eiropai un lieliem starpkontinentāliem jūrasceļiem, lai
attīstītu reģionālus ražošanas sakarus, kļūtu par
daļu no globālās pievienotās vērtības
ķēdes un tādējādi kļūtu pievilcīgāka
ieguldītājiem. Pārāk bieži noslēgtā ekonomika ir
ļāvusi dažiem izredzētiem vietējiem uzņēmumiem
gūt labumu no izdevīguma meklēšanas un nostiprināt savu
monopola varu. Turklāt par būtisku šķērsli
ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai ir atzīta
korupcija. (e)
Neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem
dažās jomās, jo īpaši saistībā ar izglītību
un dzīves vidējo ilgumu, sociālās un cilvēku
attīstības kontekstā būtiskai iedzīvotāju
daļai joprojām trūkst pienācīga darba,
sociālās aizsardzības vai sociālo tiesību[4].
Turklāt vairumā Magribas valstu joprojām pastāv
būtiskas iekšējās sociālās atšķirības, un
bagātība koncentrējas atsevišķos apvidos. Tā
rezultātā Magribas reģiona valstis, pamatā izņemot
Lībiju, joprojām ir emigrācijas valstis, no kurām emigranti
dodas galvenokārt Eiropas virzienā. Tās ir arī
tranzītvalstis nelikumīgai migrācijai uz Eiropu.
Ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt
vienīgi tad, ja jaunākā paaudze būs labi izglītota un
spēs piedalīties savas valsts sociālajā un ekonomikas
dzīvē. Labi izglītoti iedzīvotāji ir stabilitātes
pamats un var veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos.
Augstākās izglītības iestādes ir
demokrātiskās pārejas procesa būtiski dalībnieki, jo
tās ir atbildīgas par jaunas vadītāju un
izglītības darbinieku paaudzes apmācību. Turklāt
pēc Arābu pavasara īpašu nozīmi ir ieguvis jautājums
par kultūras politikas reformu. Globālie draudi (f)
Terorisma un starptautiskās noziedzības
jautājumi rada īpašas bažas reģionā un aiz tā
robežām plašākā dienvidu kaimiņreģionā, kā
arī Sāhelā. Al Qaida islāma Magribā (AQMI)
ir sapulcinājusi teroristu tīklu, jo īpaši Magribā un Mali.
Pēc Lībijas konflikta situācija ir pasliktinājusies, jo ir
pieaugusi ieroču, cilvēku un narkotiku tirdzniecība un
reģionā atrodas džihādistu kaujinieki, kas piedalījās
konfliktā, padarot Sāhelas un Sahāras reģionu par nestabilu
zonu. Tas arī veicināja tuaregu sacelšanos Mali ziemeļos, kas
ļāva AQMI savu ietekmi izvērst vēl plašāk. Lai
sasniegtu mērķus, kurus ES izvirzījusi savā
stratēģijā attiecībā uz drošību un
attīstību Sāhelā[5] (kas aptver
Alžīriju, Mauritāniju, Mali un Nigēru, bet kuras
īstenošanā uzsvars tiek likts uz trim pēdējām
valstīm), būs svarīgi cieši sadarboties ar Magribas
valstīm, kuras pašas tieši skar vai kurām ir loma Sahāras un
Sāhelas zonā. Vide un klimata pārmaiņas (g)
Magriba ir zona, kas saskaras ar daudzām
problēmām vides un dabas resursu izmantošanas jomā. Nepieciešama
valsts un reģionāla mēroga darbība, lai risinātu vides
jautājumus, tostarp saistībā ar gaisu, ūdeni, jūras
vidi, augsni un bioloģisko daudzveidību. Turklāt Magribas
valstis ir ļoti neaizsargātas pret klimata pārmaiņām
un jau izjūt to sekas, kas potenciāli var smagi izpausties
būtiskās ekonomikas nozarēs (piemēram,
lauksaimniecībā, tūrismā, attiecībā uz
pārtikas cenām). Tajā pašā laikā šis reģions
piedāvā unikālas iespējas virzīties uz tādu
metožu attīstību, kurās ir zems oglekļa patēriņš,
jo īpaši liekot lielāku uzsvaru uz atjaunojamiem energoresursiem un
energoefektivitāti, tostarp izmantojot pārrobežu projektus un
politiku. Tas savukārt veicinātu darbavietu radīšanu un
ieguldījumu piesaisti reģionam. III. Arābu Magribas savienība,
Savienība Vidusjūrai, 5+5 – elastīga un pragmatiska pieeja 11. ES ir apņēmības
pilna padziļināt divpusējās attiecības ar Magribas
valstīm. Tajā pašā laikā tā uzskata, ka ir
nepieciešams atdzīvināt dažādas jau esošās reģionālas
organizācijas un struktūras, lai risinātu kopīgos
uzdevumus. ES ir gatava pastiprināt atbalstu, kā arī panākt
sinerģiju un stiprināt koordināciju ar esošām
divpusējā līmeņa iniciatīvām. 12. Ierosinātā
gaidāmā Arābu Magribas savienības (AMU)
augstākā līmeņa sanāksme būs svarīgs
notikums, lai radītu jaunu stimulu Magribas integrācijai. Eiropas
Komisija un Augstā pārstāve atzinīgi vērtē
dialogu, kāds līdz šim izvērsts ar AMU, un ir
apņēmības pilnas to stiprināt un attīstīt jaunas
sadarbības jomas, jo īpaši balstoties uz jau sākto tehnisko
darbu kopā ar AMU. 13. Dažus starptautiskus satvarus
var izmantot, lai veicinātu plašāku un labāku sadarbību
starp Magribas valstīm, kā arī ar to ziemeļu un dienvidu
kaimiņiem. Savienība Vidusjūrai (UfM) var izmantot savu
elastīgumu, lai veicinātu apakšreģionālos sadarbības
projektus, no kuriem labumu gūst Magribas valstis. Piecu ES
Vidusjūras dienvidu reģiona valstu un piecu Magribas valstu grupa
(tā sauktā “5+5 grupa”[6]) ir vērtīgs
veidojums, jo tā iedibina sadarbību starp attiecīgajām
valstīm, pamatojoties uz kopīgām interesēm un kopīgiem
mērķiem, kuru sasniegšanu dažos gadījumos var atbalstīt ES,
piemēram, finansējot priekšizpēti vai projektu sagatavošanu.
Satvaru ciešai sadarbībai ar Magribu rada arī Pays du champ
iniciatīva, kura aptver Alžīriju, Mali, Mauritāniju un Nigēru
un kuras mērķis ir līdz ar ES stratēģiju
attiecībā uz Sāhelas reģionu pievērsties
Sahāras-Sāhelas dimensijai. 14. Jāņem vērā
arī Āfrikas kontinentālā dimensija – Magribas reģions
arī turpmāk būs iesaistīts starpreģionālās
un kontinentālās iniciatīvās Kopīgās Āfrikas
un ES stratēģijas ietvaros, jo īpaši ar Panāfrikas
programmu, ja tā tiks izveidota. IV. Virzoties uz sadarbību un
integrāciju Magribā; iespējams ES ieguldījums 15. Labumu no Magribas
ciešākas integrācijas gūtu ne tikai piecu attiecīgo valstu
pilsoņi. Labumu gūtu arī to kaimiņi, tostarp Eiropas
Savienība. Eiropas Savienībai stabilitātes un
labklājības zonas izveide Magribā, balstoties uz
demokrātisku atbildību un tiesiskumu, ir būtisks mūsu
divpusējo attiecību mērķis, un to var stiprināt vienīgi
ar reģionālu pieeju. Labums no lielākas stabilitātes,
integrētākiem tirgiem, ciešākiem tiešiem personiskiem kontaktiem
un padziļinātas apmaiņas intelektuālajā, ekonomikas un
kultūras jomā būtu jūtams abos Vidusjūras krastos. Šajā kontekstā ES varētu sniegt
atbalstu vairākām iniciatīvām turpmāk
uzskaitītajās jomās, izmantojot dažādus instrumentus,
sākot no pastiprināta politiskā dialoga līdz tehniskai
palīdzībai un konkrētiem projektiem. A. Demokrātiskas reformas 16. ES jau tagad atbalsta
demokrātiskās reformas Magribas valstīs, ņemot
vērā notikumu īpašo gaitu katrā attiecīgajā
valstī. Papildus šīm darbībām ES var Ø sniegt
atbalstu reģionālām un apakšreģionālām
iniciatīvām, kas vērstas uz pilsoniskās sabiedrības
organizāciju un tīklu stiprināšanu, lai veicinātu
lielāku iesaistīšanos demokrātiskajā pārvaldībā,
pārskatatbildībā un politiskajā dialogā[7].
To var panākt, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību un
partnerības instrumentu, tostarp mehānismu pilsoniskās
sabiedrības atbalstam Dienvidu kaimiņreģionā, Eiropas
demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un programmu
“Nevalstiskās struktūras un vietējās varas iestādes”.
Tas var ietvert apakšreģionālu iniciatīvu, piemēram,
Magribas Sociālā foruma, Forum Syndical Maghrébin,
pilsoniskās sabiedrības tīklu, utt. organizēšanu un
atbalstīšanu; Ø sniegt
atbalstu lielākai sadarbībai un apmaiņai starp Magribas un ES
dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu; Ø turpināt
sniegt atbalstu Magribas partnervalstu centieniem modernizēt savas
tieslietu sistēmas, tostarp, uzlabot piekļuvi tiesu
iestādēm, nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un
tiesiskuma ievērošanu; Ø izmantojot
vienādranga sadarbību ar ES vietējām iestādēm,
stiprināt vietējo iestāžu institucionālās spējas
vietējās pārvaldības un lēmumu pieņemšanas,
kā arī pakalpojumu sniegšanas jomā, konkrēti
attiecībā uz pārredzamību, decentralizētām
reformām un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu
iedzīvotājiem; Ø sākt
jaunu programmu, lai Magribā stiprinātu plašsaziņas
līdzekļu un kultūras lomu demokratizācijā,
atbalstā vārda brīvībai un konfliktu risināšanā.
Starp pasākumiem šajā programmā priekšroka tiks dota
vienādranga sadarbībai apakšreģionālā
līmenī, lai sniegtu atbalstu valsts plašsaziņas
līdzekļu pārveidei par publiskiem uz pakalpojumiem vērstiem
plašsaziņas līdzekļiem. B. Globālie draudi 17. Magribas valstis ir
pirmām kārtām atbildīgas par cīņu pret terorismu
un nelikumīgu tirdzniecību. Labas sekmes šajā jomā ir
atkarīgas no ciešas koordinācijas, tādēļ ES atbalsta
visus centienus veicināt spēcīgāku sadarbību starp
visām Magribas valstīm šajā sakarā. Ilgstošie,
neatrisinātie konflikti, kā arī pastāvīgā
spriedze, ko radījuši nesenākie konflikti rada potenciālus
papildu draudus drošībai un šķēršļus turpmākai
integrācijai. No ES viedokļa raugoties, nestabilitāte
Sahāras/Sāhelas reģionā var apdraudēt arī pašas
ES drošību, tādēļ arī ES nepieciešams
padziļināt dialogu, plašāk izvēršot sadarbības
pasākumus ar reģiona valstīm. Turklāt ir jāpastiprina
pasākumi, lai mazinātu ķīmisko, bioloģisko,
radioaktīvo un kodolmateriālu (CBRN) nelikumīgas
tirdzniecības ietekmi. 18. Šajā kontekstā ES
var Ø nodibināt
regulārus kontaktus starp ES Militāro štābu, ES Izlūkdatu
analīzes centru, Eiropolu un Magribas valstu kompetentajām
iestādēm, lai nodrošinātu labāku informācijas
apmaiņu; Ø attiecīgā
gadījumā sniegt tehniskus padomus Magribas valstu kompetentajām
iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas
cīņā pret terorismu un nelikumīgu tirdzniecību; Ø piedalīties
“5+5” ietvaros rīkotos pasākumos, kuros galvenā uzmanība
veltīta drošības jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu
to izstrādē, jo īpaši, ja tie ietver civilo un militāro
dalību gaisa, jūras un sauszemes robežu pārvaldībā; Ø sniegt
atbalstu Magribas valstu tiesnešu, policijas un militāro
izglītības iestādēm / mācību centriem to
mācību programmu izstrādē, kurās var piedalīties
reģionālie un Āfrikas dalībnieki, attiecīgā
gadījumā sniedzot tehniskus padomus; Ø sniegt
atbalstu spēju veidošanas pasākumiem, tehniskai apmaiņai un
labas prakses apmaiņai ar ES, lai pievērstos apstākļiem,
kas veicina terorisma izplatīšanos, un veicinātu sabiedrības
pretestību pret kūdīšanu, vervēšanu un vardarbīgu
radikalizēšanos, īpaši jaunatnes vidū; Ø pastiprināt
pasākumus ES izcilības centru CBRN riska mazināšanas
iniciatīvas ietvaros; Ø saskaņā
ar 2011. gada kopīgo paziņojumu[8] sniegt atbalstu
centieniem atrisināt konfliktus un panākt izlīgumu, īpaši
ar uzticības veidošanas pasākumiem, ja attiecīgās puses to
lūdz. C. Atbalsts integrējošai
ekonomikas attīstībai 19. Strukturālās
problēmas – augsts bezdarba līmenis, vājas izglītības,
mācību un darba tirgus institūcijas, vājš privātais
sektors un zems tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas
līmenis – ir savstarpēji saistītas. Ja nebūs
konkurētspējīga privātā sektora, netiks radīts
daudz kvalitatīvu darbavietu. Ja netiks veikti pasākumi, lai
reformētu izglītības un nodarbinātības politiku,
privātais sektors nespēs izvērsties, bet, ja nebūs
atvērtas un integrētas ekonomikas, konkurence joprojām būs
niecīga, tirgi netiks izmantoti un nebūs ieguldījumu, kas
vajadzīgi darbavietu radīšanai[9]. Grūtības saistībā ar
darbavietām 20. Izglītībai un
mācībām ir būtiska nozīme darbavietu radīšanas un
nodarbināmības ziņā. Magribā valstu
izglītības sistēmās nepieciešams likt lielāku uzsvaru
uz nodarbināmību, īpaši veicinot kvalitatīvāku
arodizglītību un apmācību (VET) un šādu
iespēju intensīvāku izmantošanu. Vienlaikus augstākās
izglītības sistēmu modernizācijas procesā arī
turpmāk galvenā uzmanība jāpievērš to kvalitātes
uzlabošanai un atbilstībai darba tirgus vajadzībām.
Paralēli uz pieprasījumu attiecīgie darba tirgus pasākumi
būtu jāpapildina ar efektīvu sociālo dialogu. 21. Valstu izglītības un
nodarbinātības politiku var lietderīgi papildināt
reģionālas iniciatīvas. Šajā kontekstā ES var Ø sniegt
atbalstu kontaktu veidošanai visas Magribas mērogā starp attiecīgiem
izglītības/ nodarbinātības jomas partneriem
(izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem); Ø palīdzēt
stiprināt tehnisko apmaiņu VET un nodarbinātības
jautājumos Magribas reģionā, iesaistot valsts
nodarbinātības dienestus; Ø izskatīt,
cik lietderīga atsevišķos jautājumos ir tehniskā
apmaiņa Magribas formātā Marrākešas pasākumu
satvarā, galveno uzmanību veltot nodarbinātībai,
nodarbināmībai un pienācīgam darbam; Ø arī
turpmāk sniegt atbalstu augstākās izglītības
sistēmu modernizēšanai Magribas valstīs, izmantojot Tempus,
Erasmus Mundus un tām sekojošās programmas. Šie instrumenti
arī turpmāk tiks izmantoti, lai veicinātu partnervalstu
augstākās izglītības sistēmu
brīvprātīgu konverģenci ar attīstības
tendencēm ES Boloņas procesa ietvaros. Privātā sektora attīstība 22. Magribas valstu
privātā sektora pārstāvji par galvenajām
prasībām privātā sektora attīstībai ir atzinuši
prasmju attīstību, ražošanas kvalitāti, piekļuvi
finansējumam, piekļuvi tirgiem (gan reģiona iekšienē, gan
ārpus tā), lauku attīstību un lauksaimniecības un
pārtikas nozares attīstību, bet par
vissvarīgākajām prasībām ir atzītas
regulējuma pārskatāmība un tiesiskā noteiktība. 23. Valdībām ir
jārada vide uzņēmējdarbībai, inovācijai un MVU
attīstībai, jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi
visiem ekonomikas dalībniekiem un jāmazina valsts pārvaldes
efektivitātes trūkums un korupcija. Šajā sakarībā
īpaši svarīga ir taisnīga un vienkārša piekļuve
publiskā iepirkuma tirgum. Uzņēmēju tīkli,
tirdzniecības palātas un citas ieinteresētās personas var
radīt iespējas vienādranga atbalstam, kā arī
mehānismus patērētāju un piegādātāju
apzināšanai. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt
uzņēmējdarbības veicināšanai sieviešu vidū. 24. Magribas valstis būs ES
būtiskas partneres jaunajā Pētniecības un inovācijas
pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kurai ir spēcīga
starptautiskās sadarbības dimensija. Tās būs
iesaistītas ES un Vidusjūras partnervalstu kopīgas
pētniecības un inovācijas programmas izstrādē.
Magribas valstis izvērsīs partnerības ar ES, īstenojot
zinātnes politikas dialogus, kopīgas pētniecības
iniciatīvas, lai risinātu kopīgus sociālus uzdevumus
saistībā ar ūdeni, pārtikas nodrošinājumu,
veselību, vidi, enerģētiku, kā arī attīstot
pētniecības un inovācijas spējas. 25. Izvēršot tālāk
esošos palīdzības pasākumus reģionā, kas vērsti
uz atbalstu privātā sektora attīstībai, ES var Ø sniegt
atbalstu kontaktu veidošanai starp Magribas uzņēmējiem, tostarp
izmantojot to valsts asociāciju starpniecību un rīkojot
pasākumus; Ø sniegt
atbalstu tīkla veidošanā, sniedzot padomus Magribas
uzņēmumiem, kas plāno veikt ieguldījumus citās
Magribas valstīs (uzņēmējdarbības plānu
izstrādē, zināšanas par vietējiem tiesību aktiem utt.) Ø sniegt
tehnisku atbalstu Magribas bankām, kas vēlas paplašināt
darbību reģiona mērogā (piemēram, maksājumu
sistēmas); Ø ar
jaunās Eiropas Kaimiņattiecību programmas lauksaimniecībai
un lauku attīstībai (ENPARD) starpniecību sniegt atbalstu
partnervalstīm tādas politikas pieņemšanā, lai panāktu
spēcīgāku un integrētāku izaugsmi lauku apvidos un
lauksaimniecības un pārtikas nozarē; Ø veicināt
sieviešu uzņēmējdarbību, tostarp veicot
darbaudzināšanu, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un atbalstot
valsts palīdzību jaunu uzņēmumu veidošanai; Ø sniegt
apmācību darba vietā un konsultēšanu mazos un vidējos
uzņēmumos (MVU) citās partnervalstīs jauniem
profesionāļiem/jauniem uzņēmējiem, kas vēlas
veidot savus uzņēmumu, lai veicinātu sekmīgu
uzņēmumu veidošanu un uzņēmējdarbības ideju
izvēršanu, attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta
pakalpojumu sniedzēju spējas; Ø pēc
lēmuma pieņemšanas palielināt Eiropas Investīciju bankas un
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citu Eiropas finanšu
iestāžu aizdošanas spējas var būt pieejama plašāka
palīdzība MVU attīstībai. Jo īpaši šajā jomā
varētu paredzēt sadarbību ar veidojamo Magribas
Attīstības banku; Ø paplašināt
Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, kas jau darbojas reģionā,
aptverot arī tās partnervalstis, kuras tīkls vēl neaptver[10],
un integrēt Eiropas sadarbības platformās kopas un citus
uzņēmumu tīklus. 26. Īpaši svarīgu devumu
cilvēku, sociālās un ekonomiskās attīstības
ilgtspējā var sniegt kultūra. Magribas reģionā ES var Ø sniegt atbalstu kultūras nozares attīstībai, kam ir
būtiska loma reģiona ilgtspējīgā
attīstībā, veicinot kultūras politikas reformu un stiprinot
kultūras politikas veidotāju spējas un atbalstot
ieguldījumu, privātā sektora un kultūras darbinieku
uzņēmējdarbības spēju veicināšanu, īpaši
Magribas mērogā. Tirdzniecība 27. Spēcīgāka
reģionālā tirdzniecības integrācija starp Magribas
valstīm līdz ar dziļas un visaptverošas brīvās
tirdzniecības zonas izveidi starp Magribas partneriem un ES būtu
savstarpēji izdevīga. ES uzņēmumi un ieguldītāji
varētu gūt labumu no lielākas tirgus attīstības un
integrācijas, ne tikai atverot plašākus eksporta tirgus, bet arī
integrējot reģionu savos ražošanas tīklos. Likvidējot
esošās tirdzniecības barjeras, atverot robežas (tostarp robežu starp
Alžīriju un Maroku) un integrējot reģionu globālajās
piedāvājuma ķēdēs un ražošanas tīklos,
varētu arī atraisīt būtisku ekonomisko potenciālu.
Tomēr šāda turpmāka attīstība ir atkarīga no
partnervalstu politiskās gribas. 28. Lai veicinātu ciešāku
tirdzniecības un ekonomikas integrāciju Magribā, ES, sniedzot
atbalstu, galveno uzmanību pievērš dienvidu – dienvidu
tirdzniecības integrācijas dažādošanai un stiprināšanai,
kā arī ieguldījumu veicināšanai. Divpusējā
līmenī ES līdz šim galveno uzmanību pievērsusi
tām valstīm, kurām vēl jāpievienojas PTO
(Alžīrijai un Lībijai), un tām valstīm, kuras virzās
uz dziļas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu
izveidi (Marokai un Tunisijai). Veidojot šādu nolīgumu tīklu
starp ES un Magribu, kā arī starp pašiem Magribas partneriem, galu
galā tiktu dots ieguldījums, lai īstenotu nākotnes
redzējumu par ekonomikas kopienu starp ES un tās EKP partnerēm. 29. Izvēršot tālāk
ES un Magribas valstu esošās tirdzniecības attiecības, ES var Ø vēl
vairāk atbalstīt reģionālo ražošanas sakaru veidošanu,
papildus gaidīto jauno, eksportētājiem pielāgoto noteikumu
veicināšanai (kas ir īpaši svarīgi tekstilnozarēm,
tomēr būtiski arī nozarēm ar augstāku pievienoto
vērtību) izmantojot izcelsmes kumulācijas iespējas starp
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonas loceklēm
iespējas un vairojot izpratni par šādām iespējām; Ø turpināt
sniegt atbalstu un tehniskās zināšanas, lai papildinātu
tirdzniecības un ekonomikas integrācijas procesu Arābu Magribas
savienības un Agadiras nolīguma ietvaros; Ø atbalstīt
Magribas partneru iniciatīvas, lai vairotu izpratni par tirdzniecības
un ieguldījumu nosacījumiem, piemēram, izmantojot Eiropas un
Vidusjūras tirdzniecības un ieguldījumu fonda mehānismu,
lai mazinātu ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības
šķēršļus un uzlabotu un atjauninātu muitas procedūras
un līdzekļus, lai veicinātu tirdzniecību reģiona
iekšienē; Ø veicināt
rūpniecības ražojumu tirdzniecību, pabeidzot sagatavošanos
sarunu sākšanai ar katru no Magribas valstīm par nolīgumu par
rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu
un atzīšanu (ACAA); Ø stiprināt
sadarbību ar Magribas uzņēmēju aprindām, lai
ļautu uzņēmējiem labāk paust savas intereses un bažas
attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu
iniciatīvām reģionā; pirmais solis šajā virzienā
varētu būt ES Magribas uzņēmējdarbības foruma
izveide. D. Infrastruktūras un
tīklu nozares 30. Efektīvai
reģionālai tirdzniecības un ekonomikas integrācijai
nepieciešami reģionāli infrastruktūras sakari un materiāli
tehniskais nodrošinājums, kā arī rosinoša vide tirgotājiem.
Infrastruktūras iniciatīvām jābūt vienotām ar
reformām nolūkā veicināt tirdzniecības atvieglošanu,
labāku un taisnīgāku reglamentējošo sistēmu un
arī liberalizēt un integrēt reģionālās
pakalpojumu nozares (transporta un telekomunikāciju pakalpojumus, utt.) Transports 31. Transporta jomā
prioritāte joprojām ir Magribas reģiona tīkla
attīstība. Šis tīkls iekļautos topošajā
Vidusjūras reģiona transporta tīklā, kas tiek
izstrādāts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
sadarbības (EuroMed) ietvaros. Tādējādi tas būs
nepieciešamais pamats tirdzniecības attīstībai reģiona
iekšienē un sniegs daudzus savienojumus uzņēmumiem un
iedzīvotājiem abos Vidusjūras krastos. Robežas atvēršanai
starp Alžīriju un Maroku būtu izšķirīga nozīme
Magribas sauszemes maģistrāļu izbūves pabeigšanā, un
tādējādi attīstītos tirdzniecība un tiešie
personiskie kontakti. 32. Lai paātrinātu
transporta tīklu izstrādes gaitu, neaizstājami ir
koordinēti pasākumi, ko veic reģionālie un
apakšreģionālie tīkli un struktūras, piemēram, EuroMed,
Vidusjūras rietumu reģiona transporta ministru grupa (GTMO 5+5),
AMU, UfM, kā arī finanšu iestādes. 33. Aviācijas nozarē ir
izvērsta ciešāka integrācija ar ES kaimiņiem
nolūkā izveidot plašāku Eiropas Kopējo aviācijas telpu
(ECAA). Magribas valstīm ir piedāvāts arī veidot
kopīgu Vidusjūras gaisa telpu. 34. ES var Ø sniegt atbalstu pētījumu un bankām pieņemamu
projektu, kā arī tehniskās palīdzības programmu
sagatavošanā un veicināt ciešāku sadarbību starp
attiecīgajiem procesa dalībniekiem saistībā ar Magribas
reģiona tīkla, ES un Magribas jūras satiksmes maršrutu un
kopīgās Vidusjūras gaisa telpas attīstību; Ø veicināt jūras satiksmes maršrutu attīstību
saskaņā ar Jūras transporta maģistrāļu
koncepciju, lai vēl vairāk uzlabotu transporta sakarus starp ES un
Magribas valstīm un Magribas reģiona iekšienē, panākot
Eiropas transporta tīkla un Magribas reģiona tīkla labāku
savienojamību; Ø attīstīt ECAA, vedot sarunas par gaisa pakalpojumu
nolīgumu ar dažām Magribas valstīm tāpat, kā tas jau
ir ticis veikts ar Maroku. Ø arī turpmāk izmantot Kaimiņattiecību
ieguldījumu fondu papildu finansējuma izmantošanai, lai segtu
reģiona ieguldījumu vajadzības transporta infrastruktūras
jomā, īpaši izmantojot tehnisko palīdzību un
finansējumu, lai pabeigtu Magribas sauszemes maģistrāļu
trūkstošo posmu izbūvi, jo īpaši robežšķērsošanas
vietas; Ø arī turpmāk sniegt atbalstu sadarbspējīgu
intelektisku transporta sistēmu izmantošanai, izstrādei un
izvēršanai; Ø mudināt Eiropas aģentūras, kas iesaistītas
transporta nozarē, to pilnvaru ietvaros sniegt tehnisko atbalstu, kā
tas jau notiek aviācijas nozarē, tostarp palielinot pieredzes
apmaiņu starp Magribas valstīm. Informācijas sabiedrība / tīklu
nozares 35. Kaut arī Arābu
revolūciju laikā tika plaši izmantoti populāri informācijas
rīki, Magriba ir reģions, kurā piekļuve internetam
joprojām ir robežās no 5,5 % līdz 34 %
Lībijā/Tunisijā (kas joprojām ir zems
rādītājs salīdzinājumā ar starptautiskiem
standartiem). IKT infrastruktūru un regulējuma trūkums
neļauj valstīm pilnībā izmantot informācijas
sabiedrības radītās iespējas un IKT produktivitātes
potenciālu. Turklāt telekomunikāciju pakalpojumu
liberalizācijas kavēšanās var radīt nopietnus
šķēršļus turpmākai reģionālajai
tirdzniecības integrācijai. 36. ES var Ø sniegt tehnisku palīdzību, pievēršoties Magribas
konkrētām vajadzībām regulējuma tuvināšanas
jomā, šai nolūkā veicot labākās prakses apmaiņu; Ø atbalstīt sadarbību starp ES un Magribas
regulējošām iestādēm; Ø sniegt atbalstu pētījumiem par elektroniskās
komunikācijas un e-darījumu regulējuma pārskatīšanas
ekonomisko un juridisko ietekmi, raugoties no valsts un
reģionālās perspektīvas; Ø
apsvērt pasākumus nolūkā
uzlabot reģionālos savienojumus un atbalstīt
pētniecības spēju veidošanu un reģionālās
elektroniskās infrastruktūras izstrādi un izmantošanu. Enerģētika 37. ES un Magriba jau izsenis ir
partneres enerģētikas nozarē (naftas un gāzes
tirdzniecība, cauruļvadi, ogļūdeņražu
attīstība, piemēram, Alžīrijā un Lībijā,
elektroenerģijas sinhronizēti starpsavienojumi, elektroenerģijas
plūsmas uz Maroku). Balstoties uz šo sadarbību, tagad paveras
reāla iespēja attīstīt integrētu enerģētikas
telpu, izmantojot padziļinātu partnerību, sākot ar
atjaunojamiem enerģijas avotiem, lielāku energoefektivitāti un
integrēta elektroenerģijas tirgus attīstību, no kā
labumu gūs gan Magriba, gan ES. Šāda telpa varētu veicināt
plašāku mērķu sasniegšanu – panākt Magribas
iekšējās tirdzniecības un ES un Magribas / Vidusjūras tirdzniecības
pieaugumu. Tas varētu arī palīdzēt sasniegt pašas ES
mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu
attīstīšanu pēc 2020. gada[11]. Lielapjoma
ieguldījumi atjaunojamos energoresursos, tostarp Magribas mēroga
rezerves elektroenerģijas ražošanas spējās turklāt vairotu
energoapgādes drošību. Turklāt šādi ieguldījumi
palīdzētu rosināt jaunu un vairāk darba vietu
radīšanu, cita starpā attīstot vietējās atjaunojamo
resursu nozares, pētniecību un inovāciju, starptautisko
konkurētspēju, gaisa kvalitātes un veselības jomas. Tie
arī veicinātu pasākumus, kas vērsti uz risinājumiem
klimata pārmaiņu jomā, un zema oglekļa emisiju
līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju
īstenošanu. Magribas enerģētikas tirgus, kurā arvien
vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, pakāpeniski
samazinātu importa izmaksas enerģijas importētājiem un
radītu papildu iespējas ogļūdeņražu ražotājiem
izmantot savas rezerves. 38. Magriba kā
apakšreģions varētu kļūt par pirmrindnieci Vidusjūras
reģionā, vienlaikus saglabājot saskanību ar
plašākām pieejām (piemēram, Savienību Vidusjūrai,
Vidusjūras reģiona saules enerģijas izmantošanas plānu
u.c.) Šajā kontekstā var paredzēt vairākus konkrētus
soļus, lai līdz 2020.-2025. gadam izveidotu Vidusjūras
rietumu reģiona elektroenerģijas zonu: Ø pamatojoties uz kopīgiem tehniskiem noteikumiem,
reģionālās sadarbības struktūras (MEDREG
regulētājiem un MED-TSO pārvades sistēmu
operatoriem) ir gatavas vēl vairāk palīdzēt kopīgu
tīkla kodeksu izstrādē, kurus varētu
izmēģinājuma kārtā izmantot Magribā; Ø būtu jānosaka pakāpeniski soļi tirgus
integrācijas virzienā, jo īpaši balstoties uz Alžīras
ceļvedi. Tas ietver tādus elementus kā divpusēju jaudas
sadalījumu līdz 2014. gadam, pamatojoties uz kopīgiem
principiem, koordinētu jaudas sadalījumu līdz 2016. gadam,
reģionālās elektroenerģijas tirdzniecības platformas
izveidi līdz 2016.-2020. gadam, utt. Ø var sniegt lielāku atbalstu enerģētikas nozares
reformām, tostarp reģionālai sadarbībai un
reģionālām organizācijām (piemēram,
enerģētikas regulatoru izveidei Marokā un Tunisijā
līdz 2014. gadam, Lībijā līdz 2016. gadam, un
funkcionāli neatkarīgu pārvades sistēmu operatoru izveidei
Magribas valstīs līdz 2015. gadam, utt.); Ø būtu jāpastiprina sadarbība atjaunojamo energoresursu
jomā, tostarp ciešāk iesaistot partnervalstis ES atjaunojamo
energoresursu politikas diskusijās un instrumentos. Tā būtu
jābalsta uz esošajām Kaimiņattiecību ieguldījumu fonda
(NIF) un Eiropas attīstības finanšu iestāžu atbalsta
darbībām, izmantojot dotācijas, tehnisko palīdzību un
riska kapitāla darījumus. Varētu izsludināt kopīgus
uzaicinājumus iesniegt inovācijas projektu priekšlikumus. Var
vienoties par ieguldījumu un tirdzniecības principiem atjaunojamo
energoresursu jomā; Ø Mauritānijā, tāpat kā citās Subsahāras
valstīs, var izmantot iniciatīvu „Ilgtspējīga enerģija
visiem” (SE4ALL), lai sniegtu atbalstu sadarbībai enerģētikas
jomā, izmantojot attiecīgus finanšu instrumentus. 39. Reģiona 2020. gada
perspektīvām elektroenerģijas jomā nepieciešami
būtiski ieguldījumi ražošanas spējās (lielākoties
attiecībā uz parastajiem energoresursiem, tomēr arvien
lielākā mērā arī uz atjaunojamiem) un tīkla
infrastruktūrās. Radot jaunas iespējas elektroenerģijas
pārvadei reģionā, rodas papildu stimuls pabeigt Vidusjūras
rietumu reģiona elektroenerģijas tīkla izveidi divos koridoros
(Alžīrija-Maroka-Spānija-Francija un Alžīrija/Lībija-Tunisija-Itālija). 40 Tehniskās
īstenošanas iespēju izpēte jau ir veikta, taču jauno
savienojumu regulējuma un finansējuma modelim būs nepieciešams
pievērst īpašu uzmanību un, iespējams, tam būs
nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums (starpvaldību
nolīgums). Ir nepieciešama koridoru pieeja, un būs vajadzīgi
būtiski koordinācijas pasākumi. Līdz ar to ES ierosina,
attiecīgajām valstīm kopīgi vienojoties, iecelt īpašu
koordinatoru. 41. Turklāt Ø lai saglabātu jauno stimulu, kas tika dots Enerģētikas
ministru sanāksmē Alžīrā 2010. gada jūnijā,
tiek ierosināts ik gadu rīkot ES un Magribas Enerģētikas
padomi, un nākamā sanāksme notiktu 2013. gada pirmajā
pusgadā; Ø ES ierosina sākt padziļinātu tehnisko dialogu ar
visām ieinteresētajām personām, lai apspriestu visus
secīgos soļus tirgus integrācijas virzienā;
2013. gadā varētu sarīkot Elektroenerģijas forumu
līdzīgi kā Florences forumu ES; Ø reģionālās integrācijas tehnisko darbu veic
reģionālās iestādes, piemēram, MEDREG un MED-TSO;
to varētu papildināt un atbalstīt ar īpašu tehniskās
palīdzības projektu, kas tiktu sākts 2013. gadā
(pienesuma elektroenerģijas forumam organizēšana un sagatavošana,
atbalsts tehniskajam darbam, īpaši uzdevumi MEDREG un MED-TSO
attiecībā uz Magribu, materiāli tehniskais atbalsts
ikgadējām ministru sanāksmēm, utt.). E. Vide, klimata
pārmaiņas, civilā aizsardzība Vide un klimata pārmaiņas 42. ES jau tagad sniedz atbalstu
Magribas valstīm un citām Vidusjūras dienvidu reģiona
partnerēm, lai stiprinātu vides aizsardzību un cīņu
pret klimata pārmaiņām, veicot dažādus divpusējus
pasākumus, kā arī īstenojot “Apvārsnis 2020”
iniciatīvu Vidusjūras attīrīšanai. 43. Magribas mērogā ES
var Ø saskaņā ar Rio+20 augstākā līmeņa
sanāksmi kopā ar Magribu izstrādāt turpmākus
pasākumus saistībā ar zaļo ekonomiku, piemēram,
stiprinot esošā ES finansētā projekta par
ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem
apakšreģionālo vai transnacionālo komponentu; Ø arī turpmāk izmantot Kaimiņattiecību
ieguldījumu fondu papildu finansējuma mobilizēšanai, lai segtu
reģiona ieguldījumu vajadzības, lai risinātu klimata
pārmaiņu jautājumus un izstrādātu ar vidi
saistītas infrastruktūras projektus; Ø saņemot UfM sekretariāta un attiecīgu
starptautisku finanšu iestāžu atbalstu un iesaistot Magribas valstis,
vēl vairāk iesaistīties apakšreģionālo vai
pārreģionālo ieguldījumu projektu īstenošanā, vai
tādu valsts projektu īstenošanā, kuri ietilpst satvaros vai
iniciatīvās, par kurām panākta vienošanās, jo
īpaši “Apvārsnis 2020” iniciatīvā Vidusjūras
attīrīšanai; Ø integrētas Vidusjūras reģiona jūrniecības
politikas ietvaros Magribas valstis varētu vēl vairāk
mudināt izstrādāt apakšreģionālas vai
transnacionālas iniciatīvas, lai risinātu tādus ar
jūrniecību saistītus, transversālus jautājumus kā
jūras novērošana un drošība, jūras maģistrāles;
jūras zinātība vai telpiskā plānošana nolūkā
atraisīt jūras nozaru izaugsmes potenciālu; Ø stiprināt ES un Magribas valstu sadarbību jūras
dzīvo resursu saglabāšanas jomā, īpaši Vidusjūras
Vispārējās zivsaimniecības komisijas un Starptautiskās
Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ietvaros. Šāda
sadarbība varētu veicināt zinātnisku paņēmienu
izstrādi, lai labāk novērtētu krājumus un
ilgtspējīgi pārvaldītu resursus; Ø atbalstīt Magribas partnervalstis, lai stiprinātu spējas
izstrādāt un īstenot politiku un stratēģijas klimata
pārmaiņu jomā, atbalstītu tādu tehnoloģiju
attīstību, kurās ir zems oglekļa patēriņš,
stiprinātu noturību pret klimata pārmaiņām un veicinātu
piekļuvi informācijai; Ø ES
un Vidusjūras dienvidu reģiona politiskā dialoga par klimata pārmaiņām
stiprināšanas sakarībā Komisija arī turpmāk
mudinās izstrādāt izmēģinājuma projektus
valstīs, kuras ir ieinteresētas testēt tā sauktā
Jaunā tirgus mehānisma īstenošanu, par ko tika panākta
vienošanās saistībā ar ANO Klimata pārmaiņu
pamatkonvencijas sarunām Durbanā. Komisija jau tagad Pasaules Bankas
partnerības tirgus gatavībai un Oglekļa dioksīda emisiju
samazināšanas partnerības ietvaros ir apņēmusies
palīdzēt sagatavot tam pamatu; ja būs attiecīgi
apstākļi, šo un līdzīgu iniciatīvu rezultātā
varētu tapt divpusēji nolīgumi ar Magribas valstīm, kas
ļautu izmantot nozaru ieguvumus, kas panākti papildus būtiskajai
"pašu rīcībai" elektroenerģijas ražošanas nozarē.
Mērķis būtu atbalstīt ieguldījumus atjaunojamos
energoavotos un energoefektivitātē un mazināt oglekļa
emisiju sekas enerģētikas nozarē. Komisija attiecīgi
sāks apspriešanos par šādām iecerēm ar trešo valstu
partneriem. Ja būs atbilstīgi apstākļi, kredītiem
būs pietiekama absorbcijas spēja un mūsu partneri
izrādīs interesi, Komisija sagatavos lūgumus sniegt tai sarunu
pilnvaras. Civilā aizsardzība 44. Magribas reģions ir
īpaši neaizsargāts pret dabas un cilvēku izraisītām
katastrofām, kas var būtiski kaitēt reģiona centieniem
panākt ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā
to tuvumu un kopīgo neaizsargātību pret klimata
izraisītām sekām, Magribas valstis daudz iegūtu no klimata
pārmaiņu ziņā noturīgas attīstības
stratēģijām un ciešas sadarbības reģionālā
līmenī un ar ES, jo dabas un cilvēku izraisītas katastrofas
neapstājas pie robežām. Civilā aizsardzība ir būtisks
instruments, ar kura palīdzību veidot labu sadarbību un
veicināt solidaritāti valstu starpā. 45. Vidusjūras
reģionā pastāv Riska atlass un efektīvs valstu
korespondentu tīkls civilās aizsardzības jomā, tomēr
Magriba varētu gūt labumu no pastiprinātas sadarbības, lai
palielinātu tās spējas novērst katastrofas,
pielāgoties, sagatavoties un reaģēt uz tām un
veicinātu reģiona ekonomisko, sociālo un politisko
stabilitāti.
Balstoties uz esošo sadarbību šajā jomā (tostarp Programmu, lai
novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavotos
tām un reaģētu uz tām, Dienvidu programmu) ES var Ø veicināt reģionālas pieejas izstrādi kopā ar
visām būtiskajām ieinteresētajām personām
katastrofu pārvaldībai, vairāk pamatojoties uz novēršanu un
gatavību, nevis uz reaģēšanu; Ø veicināt pastiprinātu starpreģionālu sadarbību
Magribā, izmantojot valstu korespondentu tīklu civilās
aizsardzības jomā, lai nodrošinātu koordinētu
reaģēšanu uz katastrofām; Ø palīdzēt izstrādāt Riska atlasu attiecībā
uz riskiem, kas nav iekļauti pirmajā redakcijā un kas īpaši
varētu skart Magribas reģionu; Ø palīdzēt veikt analīzi par pieaugošajiem klimata
izraisītajiem riskiem un attiecīgus profilaktiskus
pielāgošanās pasākumus; Ø palīdzēt veidot spējas un vairot izpratni par katastrofu
novēršanu un gatavību tām un sniegt tehnisko palīdzību
iniciatīvu izstrādē, piemēram valsts platformu izveidē
katastrofu riska mazināšanai un civilās aizsardzības
stratēģiju izstrādē, lai stiprinātu valstu
iekšējās spējas un ad hoc novēršanas struktūras. F. Migrācija un
mobilitāte 46. Migrācijai un
mobilitātei ir būtiska loma ES attiecībās ar Magribas
valstīm. Abas puses šajā jomā saskaras ar būtiskām un
lielā mērā līdzīgām grūtībām.
Tās abas ir ieinteresētas labāk organizēt likumīgo
migrāciju, cīnīties pret nelikumīgo migrāciju, tostarp
cilvēku tirdzniecību, labāk veicināt starptautisko
aizsardzību reģionā un gūt maksimālo labumu, kādu
migrācija var sniegt attīstībai. 47. Savas
vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei ietvaros
ES ir apņēmusies stiprināt sadarbību migrācijas
jautājumos un veicināt pilsoņu mobilitāti drošos
apstākļos. Uz to pamatojoties, ES savā 2011. gada maija
paziņojumā[12] piedāvāja
uzsākt dialogus par migrāciju, mobilitāti un drošību ar
dažām Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm nolūkā
stiprināt attiecības ar ikvienu no tām atbilstoši to
vajadzībām, gribai un spējām virzīt uz priekšu
sadarbību šajā jomā. Tā rezultātā šādi
dialogi ir oficiāli uzsākti ar Maroku un Tunisiju nolūkā
vistuvākajā nākotnē noslēgt Mobilitātes
partnerības. 48. Turklāt ir arī
vērā ņemamas iespējas stiprināt ES atbalstu Magribas
reģiona iekšējai sadarbībai un sadarbībai starp Magribu un
Subsahāras Āfriku migrācijas un mobilitātes jomā.
Konkrētāk, ES var Ø veikt
turpmākus pasākumus, lai pilnībā īstenotu esošās
ministru deklarācijas un rīcības plānus migrācijas un
attīstības jomā starp visiem attiecīgajiem procesa
dalībniekiem, jo īpaši Eiropas un Āfrikas Migrācijas un
Attīstības procesā (“Rabātas procesā”) un Āfrikas
un ES Migrācijas, mobilitātes un nodarbinātības partnerībā;
Ø sniegt
atbalstu likumīgās migrācijas shēmām Magribas valstu
starpā, kā arī starp Magribas un Subsahāras valstīm; Ø sistemātiskāk
izmantot mobilitātes veicināšanas iespējas, ko piedāvā
ES Vīzu kodekss, tostarp tādām kategorijām kā
jaunieši, studenti vai pilsoniskā sabiedrība; vairot izpratni, veicot
informācijas apmaiņu par esošajiem vīzu režīmiem; Ø veicināt
reģionālo sadarbību robežu uzraudzības un cīņas
pret nelikumīgo migrāciju jomā Magribā un Subsahāras
reģionā, tostarp veicot informācijas koplietošanu
reģionālā līmenī, kopīgu riska analīzi,
kopīgu robežu pārvaldību un uzraudzību un policijas
sadarbību, tostarp attiecībā uz cilvēku un narkotiku
tirdzniecību; Ø veicināt
sadarbību starp reģiona valstīm atpakaļuzņemšanas
jautājumos gan attiecībā uz atpakaļuzņemšanu Magribas
valstu starpā, gan no Magribas valstīm Subsahāras valstīs,
pilnībā ievērojot migrantu pamattiesības; Ø arī
turpmāk sniegt palīdzību Magribas valstīm patvēruma un
starptautiskās aizsardzības jomā, veicot spēju
attīstīšanas pasākumus Ziemeļāfrikas
reģionālās aizsardzības programmas ietvaros vai apsverot
iespējamos pārvietošanas variantus; Ø vajadzības
gadījumā sniegt informāciju par jautājumiem, kas
saistīti ar ES konsulāro palīdzību un aizsardzību,
kā arī veidot kopīgu izpratni šajā jomā, kas
kļūst arvien svarīgāka gan ES dalībvalstīm, gan
Magribas valstīm. Secinājums 49. Izklāstītie
priekšlikumi pierāda ES atbalstu un tiešo ieinteresētību
Magribas ciešākā integrācijā. Integrācijas
panākumi būs pirmām kārtām atkarīgi no
partnervalstu iekšējiem centieniem. ES un Magribas valstu divpusējo
attiecību stiprināšana var sniegt atbalstu šim mērķim, lai
arī netieši, panākot normu, regulējuma un politikas lielāku
konverģenci. Tomēr, lai radītu reālu stimulu šajā
jomā. nepieciešami centieni visas Magribas mērogā. 50. Eiropas Komisija un
Augstā pārstāve cerīgi gaida šo priekšlikumu apspriešanu ar
ES dalībvalstīm un citām ES iestādēm, lai
nodrošinātu integrētu pieeju. Tās apspriedīsies par šiem
priekšlikumiem arī ar Eiropas un Magribas ieinteresētajām
personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
51. Eiropas Komisija un
Augstā pārstāve ierosina sākt augsta līmeņa
dialogu par šiem priekšlikumiem starp ES un Arābu Magribas savienību.
Tās arī aicina citas Eiropas iestādes, piemēram, Eiropas Parlamentu,
iesaistīties šajā dialogā ar Magribas pusi. Tās arī
ierosina panākt, ka šiem jautājumiem pievēršas regulārajos
politiskajos dialogos, kas notiek ar Magribas valstīm. Tās
vērsīsies arī pie ieinteresētajām personām
nevalstiskajā sektorā, piemēram, pilsoniskās
sabiedrības un uzņēmumu pārstāvjiem. Veicot šādu
apmaiņu, Eiropas Komisija un Augstā pārstāve cer dot
būtisku un nepārtrauktu ieguldījumu debašu izvēršanā
par Magribas integrāciju. [1] “Partnerattiecības demokrātijai un
kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” (8.3.11.) un
“Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs – Eiropas
kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (25.5.11.) [2] “ES attīstības politikas ietekmes
palielināšana: Pārmaiņu programma” (13.10.2011.) [3] “Āfrikas un ES Stratēģiskā
partnerība. Āfrikas un ES kopīgā
stratēģija", ES un Āfrikas Augstākā
līmeņa sanāksme Lisabonā, 2007. g., atsauces Nr. 16344/07. [4] Skatīt UNDP, The Arab Development
Challenges Report 2011. [5] Eiropas Savienības Stratēģija
attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā,
2011. gada 31. marts. [6] Vidusjūras reģiona rietumu daļas forumu
veido Alžīrija, Francija, Itālija, Lībija, Malta, Maroka,
Mauritānija, Portugāle, Spānija un Tunisija. [7] Saskaņā ar paziņojumu “Demokrātijas
un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas
iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo
attiecību jomā”, Brisele, 12.9.2012., COM(2012) 492 final, un
ES Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumiem. [8] Skat.1. zemsvītras piezīmi. [9] Skat. arī: Regional Trade Facilitation and
Infrastructure Study for Maghreb Countries, 2012. gada
20. jūnijs, Pasaules Banka. [10] Tunisija ir vienīgā valsts Magribas
reģionā, kuru jau aptver Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. [11] “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem –
būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, COM (2012)
271, 6.6.2012. [12] “Dialogs par migrāciju, mobilitāti un
drošību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm”,
24.5.2011., COM (2011) 292 galīgā redakcija.