EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012DC0462

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2011. gadā

/* COM/2012/0462 final */

52012DC0462

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2011. gadā /* COM/2012/0462 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību 2011. gadā

SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 4

2........... EGF 2011. gada darbības pārskats................................................................................. 4

3........... Turpmākā rīcība pēc 2010. gada pārskata par EGF darbību............................................ 5

4........... EGF 2011. gada darbības analīze.................................................................................... 6

4.1........ Saņemtie pieteikumi........................................................................................................ 6

1. tabula. 2011. gadā saņemtie pieteikumi...................................................................................... 6

4.1.1..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc dalībvalstīm un nozarēm............................................... 7

4.1.2..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas...................................................... 7

4.1.3..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita........................ 7

4.1.4..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju.................... 8

4.1.5..... Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc intervences kritērijiem.................................................. 8

4.2........ Piešķirtie ieguldījumi........................................................................................................ 8

2. tabula. Sīkāka informācija par 2011. gadā piešķirtajiem ieguldījumiem........................................ 9

3. tabula. 2011. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba ņēmēju profils.......................................... 10

4.2.1..... Ar EGF palīdzību finansētās darbības............................................................................ 11

4.2.2..... Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF)    11

4.3........ Lietas, kuras neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai........................................ 12

4.4........ EGF sasniegtie rezultāti................................................................................................. 12

4.4.1..... Dalībvalstu 2011. gada nobeiguma ziņojumi par finansiālo ieguldījumu īstenošanu............ 12

4.4.2..... 2011. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums......................... 13

4. tabula. 2011. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu pārskats..................................... 14

4.4.3..... Sīkāka informācija par īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar 2011. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem    14

4.5........ Pārskatīšana pēc 2013. gada........................................................................................ 16

4.6........ Finanšu pārskats........................................................................................................... 17

4.6.1..... EGF piešķirtais finansējums........................................................................................... 17

4.6.2..... Tehniskās palīdzības izdevumi....................................................................................... 18

5. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2011. gadā.................................................................... 18

4.6.3..... Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi................................................................................... 18

4.6.4..... EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana............................................................................ 19

6. tabula. 2011. gadā izbeigtās lietas............................................................................................ 19

4.6.5..... Citas atmaksātās summas.............................................................................................. 20

4.7........ Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi............................................................. 20

4.7.1..... Informācija un publicitāte.............................................................................................. 20

4.7.2..... Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām.................................... 21

4.7.3..... Elektroniskā pieteikumu formulāra izstrāde.................................................................... 21

4.7.4..... Otrais EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu............................................ 21

4.7.5..... EGF starpposma novērtējums....................................................................................... 22

5........... Tendences.................................................................................................................... 23

6........... Secinājumi.................................................................................................................... 29

1. pielikums. Līdz 2011. gada 31. decembrim EGF pieteikumu dalījums pēc ekonomisko darbību klasifikācijas  31

2. pielikums. Pārskats par EGF pieteikumiem līdz 2011. gada 31. decembrim dalījumā pēc dalīvalstīm un pieteikumu veidiem (1. panta kritēriji).......................................................................................................... 34

1.           Ievads

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1927/2006[1], lai izrādītu solidaritāti un sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Fondu izveidoja, lai saskaņotu atklātas tirdzniecības ilgtermiņa priekšrocības izaugsmes un nodarbinātības ziņā ar iespējamo globalizācijas izraisīto negatīvo īstermiņa ietekmi, īpaši attiecībā uz visneaizsargātāko un mazāk kvalificēto darba ņēmēju nodarbinātību. Noteikumi tika grozīti ar 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009[2], lai efektīvāk reaģētu uz pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 16. pantā noteikts, ka katru gadu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par EGF darbību iepriekšējā gadā. Pārskatā galvenā uzmanība būtu jāpievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši jāietver informācija, kas attiecas uz iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem un finansētajām darbībām, tostarp uz papildināmību ar struktūrfondiem, jo īpaši ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajām darbībām, un sniegtā finansējuma izbeigšanu. Turklāt tajā būtu jādokumentē arī tie pieprasījumi, kuri noraidīti nepietiekama apropriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2.           EGF 2011. gada darbības pārskats

Komisija 2011. gadā saņēma 26 pieteikumus EGF ieguldījumu saņemšanai, kas bija nedaudz mazāk nekā 2010. gadā (31 pieteikums). Sīkāka informācija par pieteikumiem ir izklāstīta 4.1. iedaļā un 1. tabulā.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņēma 22 lēmumus par EGF izmantošanu 2011. gadā (par kopējo summu EUR 128 167 758), kas salīdzinājumā ar 2010. gadu veido 54,1 % pieaugumu EGF līdzfinansējuma ziņā. Informācija par piešķirtajiem ieguldījumiem ir izklāstīta 4.2. iedaļā, kā arī 2. un 3. tabulā.

Komisija 2011. gadā saņēma četrus nobeiguma ziņojumus par EGF ieguldījumu izlietojumu. Informācija par rezultātiem ir sniegta 4.4. iedaļā un 4. tabulā. Pieci iepriekšējos gados piešķirtie EGF ieguldījumi tika izbeigti (informāciju sk. 4.6.4. iedaļā un 6. tabulā). Sīkāka informācija par tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes (EGF Regulas 8. panta 1. punkts) sniegta 4.6.2. iedaļā un 5. tabulā.

Komisija 2011. gadā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu līdz 2013. gada beigām pagarināt pagaidu “krīzes atkāpi” (piemērojama EGF pieteikumiem, kas iesniegti līdz 30.12.2011.). Sīkāka informācija ir sniegta 3. iedaļā. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par 2014.–2020. gadu. Sīkāka informācija ir sniegta 4.5. iedaļā.

3.           Turpmākā rīcība pēc 2010. gada pārskata par EGF darbību

Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par EGF izveidi

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurus izdarīja 2009. gadā, paredzot pagaidu un pastāvīgas pārmaiņas, papildus ievērojami uzlaboja EGF darbību, nodrošinot labākus nosacījumus dalībvalstīm, kas piesakās EGF līdzfinansējumam, lai palīdzētu tām reaģēt uz pasaules finanšu un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

Pieteikšanos EGF atbalstam krietni atviegloja krīzes pagaidu atkāpes[3] noteikšana, kura ļauj no EGF līdzekļiem atbalstīt pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ atlaistos darba ņēmējus un palielināt EGF ieguldījumu no 50 līdz 65 % no kopējām izmaksām. Pastāvīgām pārmaiņām, tas ir, sliekšņa samazinājumam no 1000 līdz 500 atlaišanas gadījumiem un īstenošanas termiņa pagarinājumam no 12 līdz 24 mēnešiem, sākot no pieteikuma iesniegšanas datuma, arī bija pozitīva ietekme — dalībvalstis varēja pieprasīt EGF atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba mazākos uzņēmumos, un paredzēt ilgāku atbalstu darba ņēmējiem nekā bija iespējams pagātnē. EGF atbalsta ilgāka termiņa ietekme uz atlaisto darba ņēmēju nodarbinātību un nodarbinātības iespējām noskaidrosies pēc projektu pabeigšanas.

Komisija 2011. gada pirmajā ceturksnī rīkoja apspriedes ar dalībvalstu pārstāvjiem, īstenošanas iestādēm un sociālajiem partneriem par to, vai krīzes atkāpi pagarināt arī pēc 2011. gada, un līdztekus arī par EGF nākotni pēc 2013. gada (sk. arī 4.5. iedaļu). Komisija 2011. gada jūnijā pieņēma priekšlikumu[4] pagarināt krīzes atkāpi līdz 2013. gada beigām, ko 2011. gada 21. septembrī pilnībā atbalstīja Eiropas Parlaments. Tomēr, neraugoties uz plašām debatēm Padomē un dažādiem kompromisa risinājumiem, Komisijas priekšlikums nesaņēma kvalificētu balsu vairākumu Padomē. Tā kā politiska vienošanās par krīzes atkāpi netika panākta, sākot no 2011. gada 31. decembra pieteikumus EGF atbalstam var pamatot tikai ar strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, savukārt līdzfinansējuma likme ir samazināta līdz sākotnējiem 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Atvieglota lēmumu pieņemšana par EGF pieteikumiem: procedūra priekšlikumu iesniegšanai Padomē un Eiropas Parlamentā

EGF ieguldījumus, kurus piešķīra 2011. gadā, izskatīja saskaņā ar jauno EGF lēmumu pieņemšanas procedūru, ko ieviesa 2009. gada beigās. 2010. gadā sāktie centieni, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar spēkā esošās regulas noteikumiem, tika turpināti arī 2011. gadā, sevišķi apspriedēs par turpmākajiem pasākumiem pēc 2011. gada un pēc 2013. gada. Lai risinātu dažādus jautājumus saistībā ar efektīvu EGF īstenošanu, tika sagatavots īpašs seminārs dalībvalstu pārstāvjiem (norisinājās 2012. gada martā).

4.           EGF 2011. gada darbības analīze

4.1.        Saņemtie pieteikumi

Komisija 2011. gadā saņēma 26 pieteikumus (sk. 1. tabulu), kas bija par pieciem mazāk nekā 2010. gadā (31 pieteikums[5]). Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem minētajiem pieteikumiem (t. i., 65 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas termiņš no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.). 2011. beigās tika novērots būtisks ar krīzi saistīto pieteikumu skaita pieaugums, kas skaidrojams ar dalībvalstu vēlmi gūt pēc iespējas lielāku labumu no krīzes atkāpes uzlabotajiem noteikumiem pirms tās termiņa beigām 2011. gada decembra beigās. 12 no 18 pieteikumiem, ko dalībvalstis iesniegušas 2011. gada decembrī, bija saistīti ar krīzi.

Minētos 26 pieteikumus iesniedza 10 dalībvalstis, un tie attiecās uz 16 870 atlaistajiem darba ņēmējiem; kopā no EGF tika pieprasīti EUR 77 546 044. Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt grozītas. Divas dalībvalstis 2011. gadā pirmo reizi iesniedza pieteikumus: Grieķija un Rumānija.

1. tabula. 2011. gadā saņemtie pieteikumi

4.1.1.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc dalībvalstīm un nozarēm

Minētie 26 pieteikumi attiecās uz 20 nozarēm[6]. Par astoņām no šīm nozarēm EGF pieteikums 2011. gadā tika iesniegts pirmo reizi — tās ir pasvītrotas sarakstā turpmāk tekstā.

Austrija (trīs pieteikumi: autopārvadājumi, tabakas izstrādājumi, sociālās aprūpes pakalpojumi), Dānija (divi pieteikumi: elektroniskas iekārtas, kuģu būve), Grieķija (viens pieteikums: mazumtirdzniecība), Itālija (septiņi pieteikumi: ēku būvniecība, keramika, sadzīves iekārtas, IKT pakalpojumi, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, elektroniskas iekārtas, motocikli), Nīderlande (trīs pieteikumi: ēku būvniecība, specializētie būvdarbi, metāli), Portugāle (viens pieteikums: automobiļu rūpniecība), Rumānija (viens pieteikums: mobilie tālruņi), Spānija (seši pieteikumi: ēku būvniecība, metālapstrādes nozare, apavu ražošana, namdaru un galdniecības izstrādājumi), Vācija (viens pieteikums: automobiļu rūpniecība), Zviedrija (viens pieteikums: farmācijas izstrādājumi).

4.1.2.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas

Visām dalībvalstīm, kuras iesniedz pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai, jāizstrādā saskaņots pasākumu kopums, kas vislabāk piemērots pieteikto darba ņēmēju profilam, un jāizlemj, kādu palīdzības summu pieprasīt. EGF regulā nav ieteikts vai noteikts pieprasāmās kopsummas maksimālais apjoms, taču, Komisijas dienestiem vērtējot pieteikumu, var rasties jautājumi, kuru dēļ dalībvalstij nāktos pārskatīt ierosināto individualizēto pakalpojumu kopumu, tādējādi ietekmējot pieprasīto summu.

Finansējums, ko 2011. gadā pieprasīja no EGF, svārstījās no EUR 1 125 605 līdz EUR 6 838 650 (vidēji EUR 2 982 540).

4.1.3.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaita

EGF līdzfinansējumam ierosinātajiem pasākumiem kopā pieteica 16 870 darba ņēmējus, kas ir aptuveni 72 % no atlaisto darba ņēmēju kopējā skaita (10 dalībvalstu 26 iesniegtajos pieteikumos paziņoti aptuveni 23 500 atlaišanas gadījumi). Skaitļi svārstījās no 153 līdz 1517 darba ņēmējiem, savukārt trīs pieteikumos bija pieteikti vairāk nekā 1000 darba ņēmēju, un sešos pieteikumos — mazāk nekā 500 darba ņēmēju. To darba ņēmēju skaits, kuri tika atlaisti, un EGF atbalstam pieteikto darba ņēmēju skaits var atšķirties, jo pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var nolemt vērst EGF palīdzību tikai uz konkrētām darba ņēmēju grupām, piemēram, uz tiem, kuri saskaras ar ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar palikšanu darba tirgū, un/vai tiem, kam palīdzība ir īpaši vajadzīga. Daži atlaistie darba ņēmēji var saņemt palīdzību ārpus EGF, savukārt citi var paši atrast jaunas darbavietas vai nolemt priekšlaicīgi pensionēties, un tas nozīmē, ka šie darba ņēmēji netiek pieteikti EGF pasākumiem.

4.1.4.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc pieprasītās summas uz vienu darba ņēmēju

Dalībvalsts pēc savas izvēles var piedāvāt individualizētu pakalpojumu kopumu, ko tā sniedz attiecīgajiem atlaistajiem darba ņēmējiem, ievērojot EGF regulas noteikumus. Tādējādi summa, ko pieprasa uz vienu atlaisto darba ņēmēju, var svārstīties atkarībā no atlaišanas gadījuma nopietnības, situācijas ietekmētajā darba tirgū, pieteikto darba ņēmēju individuālajiem apstākļiem, pasākumiem, kurus dalībvalsts jau veikusi, un no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā. Tas izskaidro, kādēļ ierosinātās summas uz vienu darba ņēmēju 2011. gadā svārstījās no nedaudz virs EUR 1 200 līdz vairāk nekā EUR 19 000.

4.1.5.     Saņemtie pieteikumi dalījumā pēc intervences kritērijiem

No 26 iesniegtajiem pieteikumiem 20 pieteikumi (77 %) bija paredzēti atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kuri atlaisti finanšu un ekonomikas krīzes tiešā rezultātā (grozītās EGF regulas 1. panta 1.a punkts), savukārt pārējie seši pieteikumi (23 %) bija paredzēti kā reakcija uz globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos.

Saskaņā ar EGF regulas 2. panta a) punktu tika iesniegti astoņi pieteikumi, saskaņā ar 2. panta b) punktu — 15, divi pieteikumi saskaņā 2. panta c) punktu ar norādi uz izņēmuma gadījumiem, un viens pieteikums saskaņā ar 2. panta c) punktu ar norādi uz mazu darba tirgu.

4.2.        Piešķirtie ieguldījumi

Budžeta lēmējinstitūcija 2011. gadā pieņēma 22 lēmumus par EGF izmantošanu, lai līdzfinansētu aktīvus darba tirgus politikas pasākumus (sk. pārskatu un darba ņēmēju profilu dalījumu 2. un 3. tabulā). Pieci no tiem attiecās uz 2011. gadā iesniegtajiem pieteikumiem, 16 uz 2010. gadā saņemtajiem pieteikumiem un viens uz 2009. gadā saņemto pieteikumu. 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009 piemēro visiem piešķirtajiem ieguldījumiem (t. i., 65 % līdzfinansējuma likme, 24 mēnešu īstenošanas termiņš no pieteikuma iesniegšanas datuma u. c.).

22 piešķirtie ieguldījumi attiecās uz 21 213 atlaistajiem darba ņēmējiem divpadsmit dalībvalstīs, un no EGF izmaksātā kopsumma bija EUR 128 167 758 (25,6 % no gada maksimālās summas, kas pieejama EGF). Tas salīdzinājumā ar 2010. gadu veido 54,1 % pieaugumu EGF līdzfinansējuma ziņā (EUR 83 171 941 30 piešķirtajiem ieguldījumiem[7]).

2. tabula. Sīkāka informācija par 2011. gadā piešķirtajiem ieguldījumiem

3. tabula. 2011. gadā piešķirtie EGF ieguldījumi: darba ņēmēju profils

4.2.1.     Ar EGF palīdzību finansētās darbības

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā paredzēts, ka EGF var līdzfinansēt tikai aktīvus darba tirgus pasākumus, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atgriezties darbā. Turklāt tajā norādīts, ka EGF drīkst finansēt dalībvalstu sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un reklāmas pasākumus, kā arī kontroles pasākumus finansējuma izmantošanai (“īstenošanas pasākumi”, iepriekš “tehniskā palīdzība”).

To pasākumu mērķis, kuri apstiprināti 2011. gadā piešķirtajiem 22 EGF ieguldījumiem, ir reintegrēt 21 213 atlaistos darba ņēmējus darba tirgū. Šie pasākumi galvenokārt bija saistīti ar intensīvu, individualizētu palīdzību darba meklēšanā un lietu vadību, tostarp darbavietu meklējumiem, sazinoties ar potenciālajiem darba devējiem, daudzveidīgu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, dažādiem pagaidu materiāliem stimuliem/pabalstiem aktīvo atbalsta pasākumu laikā līdz faktiskai reintegrācijai darba dzīvē, konsultācijām, sākot darbu jaunajā darbavietā, un citām darbībām, piemēram, uzņēmējdarbības popularizēšanu/uzņēmumu dibināšanu, atbalstītu nodarbinātību un vienreizējus nodarbinātības/darba ņēmēju pieņemšanas stimulus.

Izstrādājot atbalsta pasākumu kopumus, dalībvalstis ņēma vērā darba ņēmēju kvalifikāciju, pieredzi un izglītības līmeni, viņu mobilitātes spēju, kā arī esošās un nākotnes nodarbinātības iespējas attiecīgajos reģionos.

4.2.2.     Papildināmība ar citām darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem, īpaši no Eiropas Sociālā fonda (ESF)

EGF ir izveidots, lai, piemērojot aktīvus darba tirgus pasākumus, palielinātu nodarbināmību un nodrošinātu atlaisto darba ņēmēju drīzu reintegrāciju darba tirgū, tādējādi papildinot ESF, kas ir galvenais instruments nodarbinātības veicināšanai ES. Kopumā abu fondu papildināmība ir spēja risināt šos jautājumus no divām dažādām laika perspektīvām: EGF nodrošina pielāgotu palīdzību atlaistajiem darba ņēmējiem, atsaucoties uz konkrētiem Eiropas mēroga masveida atlaišanas gadījumiem, savukārt ESF atbalsta stratēģiskus ilgtermiņa mērķus (piemēram, cilvēkkapitāla palielināšana, pārmaiņu pārvaldība), izmantojot iepriekš sagatavotas daudzgadu programmas, kuru līdzekļus parasti nevar pārdalīt, lai risinātu masveida atlaišanas gadījumu radītās krīzes situācijas. EGF un ESF pasākumi dažkārt tiek veikti, papildinot cits citu, lai nodrošinātu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus. Izšķirošais kritērijs ir pieejamo instrumentu iespēja efektīvi palīdzēt darba ņēmējiem, bet dalībvalstu ziņā ir izvēlēties instrumentus un darbības, kuras vislabāk piemērotas izvirzīto mērķu sasniegšanai, un iekļaut tās programmā.

EGF līdzfinansējamā individualizēto pakalpojumu saskaņotā kopuma saturam vajadzētu būt līdzsvarotam ar pārējām darbībām, kā arī papildināt tās. EGF līdzfinansētie pasākumi var būt plašāki par standarta kursiem un darbībām; praksē ir pierādījies, ka ar EGF palīdzību dalībvalstis var piedāvāt atlaistajiem darba ņēmējiem labāku pielāgotu un visaptverošu palīdzību, nekā tas būtu iespējams bez EGF, tostarp pasākumus, kuriem darba ņēmēji citkārt nevarētu piekļūt (piemēram, otrā vai trešā līmeņa izglītība). EGF nodrošina dalībvalstīm iespēju pievērst vairāk uzmanības īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem vai cilvēkiem no migrantu vides, un sniegt atbalstu, nodrošinot labāku konsultantu un darba ņēmēju attiecību un/vai ilgākā laikposmā, nekā tas būtu iespējams bez EGF. Viss minētais palielina darba ņēmēju izredzes uzlabot savu stāvokli.

Konkrēti piemēri labai papildināmībai starp struktūrfondiem un EGF ir viena Dānijas iesniegtā lieta (kuģubūves nozare) un trīs Īrijas lietas saistībā ar būvniecības nozari. Pirmajā lietā (EGF/2010/025 DK/Odense Steel Shipyard) ar EGF izstrādātajiem pasākumiem tika papildinātas reģionālā izaugsmes foruma (regional Growth Forum) veiktās darbības, kuru mērķis bija ilgtermiņā atbalstīt jaunas izaugsmes nozares konkrētajā apgabalā; tās tika atbalstītas ar ESF un ERAF finansējumu. Turklāt Dānija izmanto šo EGF ieguldījumu, lai pārbaudītu, cik efektīva ir apmācība jaunās nozarēs un jaunas mācību metodes, lai tās — gadījumā, ja EGF pasākumu īstenošana būs rezultatīva, — eventuāli pārņemtu vispārējās programmās.

Jaunākajās Īrijas lietās (EGF/2010/019, EGF/2010/020 un EGF/2010/021) — arī nākamajās lietās —, sākot no 2010. gada EGF tika iekļauts Uzraudzības komitejā ES līdzekļu koordinēšanai saskaņā ar valsts stratēģisko ietvardokumentu; minēto komiteju vada Finanšu ministrija, un tā izveidota, lai risinātu jautājumus saistībā ar struktūrfondu īstenošanu 2007.–2013. gadā. Komitejā tiek apspriesti nozīmīgi jautājumi, tostarp par līdzekļu norobežojumu darbības programmās un par plāniem jaunām programmām, lai nodrošinātu, ka fondi nepārklājas.

Visām dalībvalstīm jāievieš nepieciešamie mehānismi, lai izvairītos no riska saistībā ar dubultu finansēšanu no ES finanšu instrumentiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 6. panta 5. punktā.

4.3.        Lietas, kuras neatbilst prasībām EGF finansējuma saņemšanai

Ne Komisija, ne budžeta lēmējinstitūcija nenoraidīja nevienu pieteikumu, kurus iesniegušas dalībvalstis finansējuma saņemšanai no EGF.

4.4.        EGF sasniegtie rezultāti

Galvenais informācijas avots par EGF panāktajiem rezultātiem ir nobeiguma ziņojumi, ko dalībvalstis iesniedza saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 15. pantu. Tos papildina ar informāciju, kuru dalībvalstis sniedza tiešos kontaktos ar Komisiju un koordinācijas sanāksmēs un konferencēs ar dalībvalstu pārstāvjiem visa gada laikā. Dalībvalstu rezultātu un paziņotās informācijas kopsavilkums par 2011. gadu ir apkopots šajā iedaļā un 4. tabulā.

Kopā Komisija ir saņēmusi nobeiguma ziņojumus par 20 EGF ieguldījumiem (no 2008. gada, kad bija pieejami rezultāti par pirmajām EGF lietām, līdz 2011. gada decembrim). Tas ir aptuveni 20 % no kopējā pieteikumu skaita (97), kas saņemti līdz 2011. gada decembrim. Piecpadsmit no šīm 20 lietām tika arī analizētas starpposma novērtējumā, ko veica 2011. gadā (sk. 4.7.5 iedaļu). Tā kā līdz šim nav vērā ņemamu galīgo rezultātu, šobrīd ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par EGF atbalsta pievienoto vērtību un ietekmi uz atlaistajiem darba ņēmējiem un darba tirgiem. Pakāpeniski iegūstot vairāk galīgo rezultātu par lietām ar pagarināto 24 mēnešu īstenošanas termiņu (pēc pagarinājuma no 12 līdz 24 mēnešiem no pieteikuma iesniegšanas termiņa saskaņā ar EGF regulas grozījumiem 2009. gadā), EGF ietekmi varēs novērtēt padziļināti, cita starpā ar ex post novērtējumu, kas veicams līdz 2014. gada 31. decembrim (EGF regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

4.4.1.     Dalībvalstu 2011. gada nobeiguma ziņojumi par finansiālo ieguldījumu īstenošanu

Komisija 2011. gadā saņēma četrus nobeiguma ziņojumus par šādām lietām: EGF/2009/004 BE/Oost-West Vlaanderen, EGF/2009/005 BE/Limburg, EGF/2009/007 SE/Volvo un EGF/2009/008 IE/Dell. Visām trijām dalībvalstīm šīs bija pirmās EGF lietas, un tās bija pirmās pabeigtās lietas ar pagarināto 24 mēnešu īstenošanas termiņu. Turklāt tās bija pirmās lietas, kuru EGF līdzfinansējuma likme bija 65 % (pēc paaugstinājuma no iepriekš spēkā esošajiem 50 %).

4.4.2.     2011. gada ziņojumos iekļauto rezultātu un labas prakses kopsavilkums

Četri nobeiguma ziņojumi, kurus iesniedza trīs dalībvalstis, liecināja, ka EGF īstenošanas termiņa beigās 2 352 darba ņēmēji (45,0 % no 5 228) bija atraduši jaunas darbavietas vai kļuvuši par pašnodarbinātām personām. Citi darba ņēmēji mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībās (apmēram 10,9 %), vai arī bija bez darba vai nestrādāja personisku iemeslu dēļ (nemācījās, nestrādāja vai nepiedalījās apmācībā — apmēram 44,1 %).

Līdzīgi kā 2010. gadā, rezultātus attiecībā uz reintegrāciju darbā ietekmēja vietējo un reģionālo darba tirgu samazinātā absorbcijas spēja, ko izraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīze. Jāatzīmē, ka reintegrācijas koeficients sniedz vienīgi ieskatu darba ņēmēju nodarbinātības situācijā, kāda tā ir datu vākšanas brīdī. Minētais koeficients nesniedz informāciju par nodarbinātības veidu un atrastā darba kvalitāti, turklāt tas īsā laikā var ievērojami mainīties. Saskaņā ar informāciju, kas 2010. un 2011. gadā saņemta no vairākām dalībvalstīm, reintegrācijas koeficienti jau dažus mēnešus pēc nobeiguma ziņojumu iesniegšanas mēdz uzrādīt pieauguma tendenci, īpaši lietās, kad darba ņēmēji turpina saņemt pielāgotu palīdzību pēc EGF termiņa beigām par pašas dalībvalsts līdzekļiem vai ar ESF palīdzību.

Minētās trīs dalībvalstis ziņoja par vairākiem interesantiem faktiem un sniedza daudzsološu informāciju, kura liecina, ka, pateicoties EGF palīdzībai un pakalpojumiem, attiecīgo darba ņēmēju personiskais stāvoklis, pašpārliecība un nodarbināmība ievērojami uzlabojusies, pat ja ne visiem ātri izdodas atrast jaunu darbu. Ar EGF atbalstu minētās dalībvalstis varēja veikt intensīvākus pasākumus atlaišanas gadījumu skartajos apgabalos attiecībā uz to cilvēku skaitu, kuriem sniegta palīdzība, kā arī atbalsta termiņu un kvalitāti, nekā tas būtu iespējams bez EGF finansējuma. Izmantojot ES līdzekļus, tās varēja elastīgāk reaģēt un iekļaut savās paketēs individualizētus — dažkārt inovatīvus — un ļoti kvalitatīvus pasākumus, un tādējādi veltīt vairāk uzmanības mazāk kvalificētiem cilvēkiem un darba meklētājiem, kuriem ir grūtāk palīdzēt.

Tāpēc EGF līdzfinansētā palīdzība ir pilnvērtīgs ieguldījums prasmju attīstībā, kuram var būt pozitīva vidēja un ilgtermiņa ietekme, tirgiem pakāpeniski atgūstoties no krīzes. EGF uzskatīja par noderīgu instrumentu budžeta ierobežojumu apstākļos, kas bieži vien tika konstatēti dalībvalstīs un reģionos, kuros norisinājās masveida atlaišanas gadījumi. Turklāt minētās trīs dalībvalstis guva vairākas mācības un izdarīja secinājumus, kas varētu būt lietderīgi, sagatavojot un īstenojot nākamās EGF lietas.

4. tabula. 2011. gadā saņemtie nobeiguma ziņojumi — rezultātu pārskats[8]

4.4.3.     Sīkāka informācija par īstenotajiem pasākumiem saskaņā ar 2011. gadā saņemtajiem nobeiguma ziņojumiem

EGF/2009/004 Oost-West Vlaanderen/Beļģija (tekstilrūpniecība)

Ar finansēšanas lēmumu noteiktais īstenošanas termiņš beidzās 2011. gada 4. maijā. No 508 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 335 (65,9 %) īstenošanas termiņa beigās atkal strādāja (t. sk. deviņi pašnodarbinātie) un pārējie 173 (34,1 %) bija bez darba vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ (NEET).

EGF/2009/005 Limburg/Beļģija (tekstilrūpniecība)

Ar finansēšanas lēmumu noteiktais īstenošanas termiņš beidzās 2011. gada 4. maijā. No 356 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 259 (72,8 %) īstenošanas termiņa beigās atkal strādāja (t. sk. pieci pašnodarbinātie) un pārējie 97 (27,2 %) bija bez darba vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ (NEET).

Beļģijas iestādes ziņoja, ka ar šo divu EGF ieguldījumu palīdzību tās varēja nodrošināt pielāgotu palīdzību un apmācību atlaistajiem darba ņēmējiem tekstilrūpniecībā, kas palīdzēja viņiem atrast jaunas darbavietas vai uzlabot savu situāciju darba tirgū. EGF līdzfinansētos pasākumus īstenoja Flandrijas nodarbinātības un profesionālās apmācības dienests (VDAB) un tekstilrūpniecības nozares apmācības centrs (COBOT). Minētie pasākumi aptvēra individuālu palīdzību darba meklēšanā, ieskaitot esošo prasmju izvērtēšanu tekstilrūpniecības jomā, pārkvalificēšanās palīdzību, paplašinot to uz visām vecuma grupām, dažādus apmācības pasākumus vispārīgo prasmju un darba interviju prasmju iegūšanai, profesionālo apmācību darba iegūšanai citās jomās un ar citiem uzdevumiem, pielāgotu apmācību darba ņēmējiem vecumā virs 50 gadiem, kā arī apmācības turpināšanu/profesionālo orientāciju tiem, kuri atraduši jaunu darbavietu, lai uzlabotu viņu apmierinātību ar darbavietu un sekmētu palikšanu tajā.

Daži no īstenotajiem pasākumiem tika ietverti iepriekš paredzētās shēmās, kas tiek finansētas federālā un reģionālā līmenī, tādējādi EGF ieguldījumu nevarēja aprēķināt. Ievērojot šos īpašos administratīvos apstākļus, Beļģija maksimāli atļauto 65 % vietā saņēma EGF finansējumu tikai 36 % (EGF/2009/004) un 44,6 % (EGF/2009/005) apmērā no kopējām faktiskajām izmaksām. Vadošā iestāde guva vairākas mācības un izdarīja secinājumus, kas varētu būt lietderīgi, apstrādājot nākamos EGF pieteikumus.

EGF/2009/007 Volvo/Sweden (automobiļu rūpniecība)

Ar finansēšanas lēmumu noteiktais īstenošanas termiņš beidzās 2011. gada 4. jūnijā. No 1775 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 1201 (67,7 %) īstenošanas termiņa beigās atkal strādāja (t. sk. 18 pašnodarbinātie), 344 (19,4 %) mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībā un pārējie 230 (12,9 %) tiek uzskatīti par bezdarbniekiem vai nestrādāja (NEET), dažādu iemeslu dēļ atsakoties no nodarbinātības dienesta pakalpojumiem. Saskaņā ar Zviedrijas iestādēm EGF projekts salīdzinājumā ar citiem projektiem Zviedrijā bija veiksmīgs, kas attiecas uz reintegrāciju pēc projekta īstenošanas.

EGF līdzfinansētie pasākumi bija īpaši nozīmīgi bijušajiem Volvo darbiniekiem, jo, pateicoties tiem, viņi varēja uzlabot savas prasmes plašākam darba tirgum, vienlaikus nodrošinot personīgās attīstības iespējas un finansiālo drošību. EGF ieguldījums ļāva Zviedrijas iestādēm piedāvāt dažādus kvalifikācijas pasākumus, ieskaitot profesionālo apmācību, kas vērsta uz profesijām, kurās par problēmu tika noteikta paaudžu maiņa. Tika nodrošināta padziļinātāka uzņēmējdarbības apmācība par to, ko parasti piedāvā publiskais nodarbinātības dienests. Īpašu uzmanību veltīja EGF līdzfinansētās apmācības kvalitātei (tika izmantoti reitingi), tādējādi nodrošinot attiecīgajām personām konkurētspējas priekšrocības salīdzinājuma ar pārējiem bezdarbniekiem, kuriem piedāvātas standarta apmācības iespējas.

Turklāt Zviedrijas iestādes ziņoja, ka projekts sekmēja labāku sadarbību starp publisko nodarbinātības dienestu un pieaugušo izglītības sniedzējiem valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Darba tirgus politikas un izglītības resursu kombināciju atzina par būtisku pievienoto vērtību ar pozitīvu multiplikatora efektu. Volvo projektā gūtie secinājumi un mācības tiks iestrādātas Zviedrijas nākamajos atbalsta pasākumos bezdarbniekiem.

Kopumā Zviedrijas iestādes pozitīvi vērtē EGF līdzfinansētos pasākumus gan attiecībā uz bijušajiem Volvo darbiniekiem, gan attiecīgajiem vietējiem darba tirgiem. Lai gan to finansiālās ietekmes novērtējums patlaban vēl nav iespējams, tas varētu būt iespējams nākotnē, kad Zviedrijas iestādes pabeigs pašreizējo projekta novērtējumu.

EGF/2009/008 Dell/Īrija (datori)

Ar finansēšanas lēmumu noteiktais īstenošanas termiņš beidzās 2011. gada 28. jūnijā. No 2589 darba ņēmējiem, kuri piedalījās EGF līdzfinansētajos pasākumos, 557 (21,5 %) īstenošanas perioda beigās atkal strādāja (t. sk. 191 pašnodarbinātais), 227 (8,8 %) joprojām mācījās kādā izglītības iestādē vai piedalījās apmācībā un pārējie 1 805 (69,7 %) bija bez darba vai nestrādāja dažādu personisku iemeslu dēļ (NEET).

Īrijas iestādes ziņoja, ka ar EGF atbalstu tika paplašināts bezdarbniekiem parasti pieejamais atbalsts, un tas papildināja pasākumus, kuri tika atbalstīti no Eiropas Sociālā fonda, ERAF u. c. Ar EGF atbalstu bijušie Dell darbinieki saņēma lielāku individualizētu atbalstu laikā, kad reģionālajā un valsts līmeni strauji pieauga bezdarba līmenis. Saskaņā ar Īrijas iestādēm to personu skaitam, kas līdz īstenošanas termiņa beigām atsāka strādāt vai nodibināja savus uzņēmumus, kā arī pastiprinātai izglītības un apmācības iespēju izmantošanai, bija ļoti pozitīva ekonomiskā ietekme vietējā un reģionālajā līmenī. Turklāt EGF līdzfinansētie pasākumi pozitīvi ietekmēja cilvēku atjaunoto pašpārliecību un pašcienīgumu.

EGF līdzfinansētie pasākumi aptvēra plašu orientācijas, izglītības, apmācības un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu klāstu, un tie tika sniegti, cieši sadarbojoties ar vietējiem, reģionālajiem un valsts pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt EGF atbalsts deva iespēju izstrādāt vairākus jaunus pielāgotus pasākumus, ieskaitot augstākās izglītības kursus ārpus vispārīgās studiju programmas, jaunu prakses programmu, kas veidota tā, lai saglabātu esošās prasmes un sniegtu cilvēkiem iespēju praktizēt savas jauniegūtās prasmes, un apmācības nodrošināšanu, lai iegūtu jaunas prasmes jaunattīstības nozarēs vai nozarēs, kurās ir prasmju deficīts, piemēram, medicīnas ierīču, finanšu pakalpojumu un loģistikas nozarē. Pasākumu kopumā tika iekļautas arī dotācijas, lai veicinātu pieteikumu iesniedzēju dalību akreditētos apmācības kursos, un dotācijas, lai veicinātu piekļuvi augstākās izglītības programmām akreditētās privātkoledžās.

Pieredzi, ko guva, apstrādājot Dell pieteikumu, ietvēra arī nākamajos EGF pieteikumos, kurus iesniedza Īrija.

4.5.        Pārskatīšana pēc 2013. gada

Saskaņā ar EGF regulas 20. pantu regula pilnībā jāpārskata līdz 2013. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar 2017.–2013. gada plānošanas perioda beigām. Saistībā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[9] ir uzsvērta vajadzība risināt steidzamus uzdevumus, piemēram, prasmju trūkumu, aktīvas darba tirgus politikas un izglītības sistēmu nepietiekamo sniegumu, marginalizēto grupu sociālo atstumtību un zemu darbaspēka mobilitāti. Komisija vēlas saglabāt EGF nākamajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā un nodrošināt šajā periodā konkrētu vienreizēju atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti tālejošu strukturālo pārmaiņu dēļ, ko izraisījušas ražošanas un tirdzniecības globalizācijas tendences. ES būtu jāspēj sniegt atbalstu liela mēroga atlaišanas gadījumos, ko ietekmē būtiski traucējumi vietējā, reģionālajā vai valsts ekonomikā un kas izraisīti neparedzētas krīzes rezultātā. Turklāt EGF darbības joma būtu jāpaplašina, lai dažos gadījumos sniegtu kompensācijas konkrētām lauksaimniecības nozarēm par tirdzniecības nolīgumu izraisītajām konsekvencēm.

2011. gada pirmajā pusgadā Komisija organizēja konsultācijas ar dalībvalstu pārstāvjiem, īstenošanas struktūrām un sociālajiem partneriem attiecībā uz EGF nākotnes lomu un potenciālu kā solidaritātes instrumentam. Tas ietvēra divas ieinteresēto personu konferences attiecīgi 2011. gada 25.–26. janvārī un 2011. gada 8. martā. Komisija 2011. gada oktobrī pieņēma priekšlikumu[10] par nākotnes EGF, ievērojot konsultāciju rezultātus un politiskos ieteikumus, kas sniegti EGF starpposma novērtējumā (sk. 4.7.5. iedaļu).

Komisijas priekšlikums 2011. gada novembrī un decembrī darba grupu līmenī tika iesniegts Eiropas Parlamentā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Reģionu komitejā. Oficiālās apspriedes Parlamenta un Padomes attiecīgajās komitejās sāksies 2012. un 2013. gadā, lai jaunā regula varētu stāties spēka 2014. gada 1. janvārī.

4.6.        Finanšu pārskats

4.6.1.     EGF piešķirtais finansējums

Budžeta lēmējinstitūcija 2011. gadā piešķīra 22 ieguldījumus no EGF kopsummā par EUR 128 167 758, kas bija 25,6 % no maksimālā ikgadējā pieejamā apjoma (2. tabula). Minētie 22 maksājumi tika veikti no 2011. gada budžeta, lai gan četrus maksājumus veica 2012. gada sākumā.

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma[11] 28. pantu, kurā paredzēta EGF budžeta sistēma, EGF maksimālais ikgadējais apjoms nedrīkst pārsniegt 500 miljonus euro, ko var saņemt no jebkuras rezerves, kura pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no divu iepriekšējo gadu anulētajām saistību apropriācijām, izņemot tās, kas atteicas uz finanšu shēmas 1.B kategoriju. Turklāt EGF regulas 12. pantā norādīts, ka katru gadu 1. septembrī vismaz 25 % no maksimālā ikgadējā apjoma jābūt pieejamiem tādu vajadzību segšanai, kas rodas līdz gada beigām.

Saistību apropriācijas finansējumam, kas piešķirts 2011. gadā, tika pārceltas no EGF rezervēm uz EGF budžeta pozīciju. Maksājumu apropriācijas 2011. gadā tika ņemtas no citiem avotiem nekā pagātnē, lai pēc iespējas mazāk izmantotu ESF līdzekļus. EUR 47 608 950 (ieskaitot EUR 610 000 EGF tehniskajai palīdzībai) gada sākumā tika ierakstīti EGF budžeta pozīcijā. Papildus, grozot budžetu, tika pievienoti EUR 50 000 000. Vispārējā pārvietojumā tika noteikti un pārskaitīti EGF EUR 5 460 495. Visbeidzot EUR 29 650 344 tika pārskaitīt no ESF budžeta pozīcijas.

Maksājumi par 2011. gadu (EUR 128 167 758) bija par 54,1 % lielāki nekā par 2010. gadu (EUR 83 171 941 30 piešķirtajiem ieguldījumiem)7.

4.6.2.     Tehniskās palīdzības izdevumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 8. panta 1. punktu līdz 0,35 % no gadā pieejamajiem finanšu resursiem (maksimāli 1,75 miljoni euro) pēc Komisijas iniciatīvas var izmantot kā tehnisko palīdzību tādu pasākumu īstenošanai, kas nepieciešami, lai īstenotu EGF regulu, piemēram, lai finansētu informācijas, administratīvā un tehniskā atbalsta, kā arī uzraudzības, revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus. Tehniskās palīdzības[12] nodrošināšanai 2011. gadā tika piešķirti EUR 610 000, kas tika izlietoti 5. tabulā uzskaitītajiem pasākumiem. Atlikušie EUR 1 140 000, kurus bija iespējams saņemt tehniskās palīdzības nodrošināšanai šajā gadā, netika pieprasīti.

Lielākā atšķirība starp budžetā paredzēto summu un faktiskajiem izdevumiem tika konstatēta kategorijā „Informācija”, kur no EGF pieprasītais ieguldījums vispārējām publikācijām par nodarbinātību un sociālajām lietām saistībā ar EGF bija būtiski mazāks nekā plānots.

5. tabula. Tehniskās palīdzības izdevumi 2011. gadā

Apraksts || Budžetā iekļautā summa, EUR || Faktiskā summa, EUR

Informācija (piemēram, EGF tīmekļa vietnes atjaunināšana/paplašināšana visās ES valodās, publikācijas un audiovizuālie pasākumi) || 250 000 || 74 685,24

Administratīvais un tehniskais atbalsts: - EGF kontaktpersonu ekspertu grupas sanāksmes - semināri par EGF īstenošanu (2012. gada semināri informācijas un pieredzes apmaiņai finansēti no 2011. gada budžeta) || 70 000 200 000 || 61 404,21 268 595,79

Uzraudzība (otrais EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu) || 20 000 || 19 883,00

Zināšanu bāzes radīšana                                                                            (elektroniskā pieteikumu formulāra izstrāde) || 70 000 || 59 300,00

Revīzija, kontrole un novērtēšana: 2011. gadā šīm kategorijām ieguldījumi nebija vajadzīgi. (EGF starpposma novērtējums, kā paredzēts EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tika pasūtīts jau 2010. gadā, un 2011. gadā veiktās revīzijas tika finansētas no Eiropas Komisijas avotiem)

Kopā || 610 000 || 483 868,24

4.6.3.     Paziņotie vai izskatītie pārkāpumi

Komisija 2011. gadā nesaņēma ziņojumus par pārkāpumiem saskaņā ar EGF regulu.

Tāpat 2011. gadā netika izskatīts arī neviens pārkāpums saskaņā ar EGF regulu.

4.6.4.     EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšana

EGF regulas 15. panta 2. punktā ir noteiktas procedūras EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanai. 2011. gadā tika izbeigta trešā EGF ieguldījumu virkne kopš fonda dibināšanas. Tās ir piecas turpmākajā tabulā uzskaitītās lietas, kas tika īstenotas līdz 2010. gadam (12 mēnešu īstenošanas termiņš, sākot no pieteikuma iesniegšanas termiņa, un 50 % EGF līdzfinansējums).

6. tabula. 2011. gadā izbeigtās lietas

Budžeta izpilde svārstījās no 4,7 % līdz 29,6 %. Šīm piecām lietām atvēlētā finansējuma neizlietotās daļas kopsumma, kura jāatmaksā Komisijai, ir EUR 27 639 447.

Tam, ka dalībvalstis neizmantoja visu EGF piešķirto finansējumu, ir dažādi iemesli. Lai gan dalībvalstis tiek mudinātas veidot reālas budžeta tāmes saskaņotam individualizēto pakalpojumu kopumam, var izrādīties, ka plānošanas procesā trūkst precizitātes un informācijas. Iespējams, sākotnējos aprēķinos tika iekļauta pārāk liela drošības rezerve, kas beigās izrādījās nevajadzīga. Darba ņēmēju skaits, kuri vēlējās piedalīties ierosinātajos pasākumos, iespējams, plānošanas posmā tika pārvērtēts, daži darba ņēmēji, iespējams, izvēlējās lētākus pasākumus nevis dārgākus vai īstermiņa nevis ilgtermiņa, vai viņi atrada jaunas darbavietas ātrāk nekā plānots. Citi iemesli zemiem izdevumiem, iespējams, saistīti ar kavēšanos pasākumu sākumposmā un trūkstošu elastīgumu, pārdalot finansējumu starp dažādām budžeta pozīcijām, individualizēto pakalpojumu kopuma īstenošanā.

Salīdzinot četrdesmit nobeiguma ziņojumus, kas bija pieejami līdz 2012. jūlijam (izbeigtās lietas un lietas, kas joprojām tiek izbeigtas), atklājas, ka fonda sākotnējā posmā (kad īstenošanas termiņš bija tikai divpadsmit mēneši) dalībvalstīm bija problēmas ar piešķirto līdzekļu izlietošanu attiecīgajā termiņā. Nobeiguma ziņojumi, kas tika saņemt kopš 2011. gada beigām, attiecas uz lietām ar ilgāku īstenošanas termiņu (24 mēneši no pieteikuma termiņa) un norāda uz to, ka dalībvalstis ir sākušas plānot savus budžetus reālāk, lai sāktu pasākumus agrāk un vajadzības gadījumā pielāgotu pasākumus īstenošanas gaitā. Tādējādi atmaksas likme ir samazinājusies un EGF līdzekļi tiek izmantoti kā plānots. Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis, regulāri sniedzot informāciju un organizējot īpašus seminārus, lai sekmētu optimālu līdzekļu pārvaldību. Ar to tika nodrošināts, ka 60 % atmaksas likme par 2007. gada lietām tika samazināta uz pusi līdz 30 % par 2008. gadu, un ir pazīmes, ka šis līmenis 2009. gada lietām tiks saglabāts. Pirmajā nobeiguma ziņojumā par 2010. gadā iesniegto lietu atmaksas likme ir mazāka par 10 %.

Gaidāms, ka pasākumu iekļaušana budžetā un darba ņēmēju līdzdalības prognozēšana, ko veic dalībvalstis, pilnveidosies, iegūstot pieredzi; dalībvalstis jau šobrīd sagatavo un iesniedz EGF pieteikumus daudz efektīvāk nekā pirmajos gados. Turklāt tiek uzlabota piemērota laika izvēle EGF finansējuma saņemšanai uz vietas, kā arī dažādu koordinēšanas un īstenošanas struktūru darbspēja un komunikācijas kvalitāte starp iestādēm valsts un reģionālajā/vietējā līmenī. Dalībvalstis arī labāk izmanto iespēju pārskatīt savus budžetus un novirzīt līdzekļus starp dažādiem pasākumiem un/vai izdevumu izpildi. ES iestāžu līmenī tika un tiek pieliktas lielas pūles, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas un EGF līdzekļu izmaksas procedūras, kas dotu iespēju optimāli izmantot laiku un piešķirto finansējumu. Komisija 2012. gada martā organizēja semināru dalībvalstu pārstāvjiem, lai risinātu dažādus jautājumus saistībā ar fonda efektīvu un laicīgu īstenošanu.

4.6.5.     Citas atmaksātās summas

Papildus atmaksājamajām summām, kas ietvertas 6. tabulā, viens EGF 2010. gadā piešķirtais ieguldījums Komisijai tika atmaksāts pilnībā: EUR 382 200 par pieteikumu EGF/2010/023 (Lear), kuru Spānijas iestādes atsauca 2011. gadā.

4.7.        Komisijas veiktie tehniskās palīdzības pasākumi

4.7.1.     Informācija un publicitāte

Tīmekļa vietne

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 9. pantu Komisija “izveido tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieprasījumu iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta lēmējinstitūcijas lomu”.

Saskaņā ar 9. panta prasībām EGF tīmekļa vietnei (http://ec.europa.eu/egf), ko izveidojusi Komisija, jābūt pieejamai visās 23 ES valodās, tostarp īru valodā. 2011. gadā EGF tīmekļa vietni bija izmantojuši 37 384 apmeklētāji, apskatot kopā 284 181 lapas.

2011. gadā īstenotās reklāmas darbības

Komisija ar žurnālistu palīdzību sagatavoja publikāciju „Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda pasākumi — Stāsti par EGF sniegtajām iespējām”. Šī brošūra ir pieejama EGF tīmekļa vietnē un tajā aprakstīta konkrētu EGF pasākumu ietekme piecās ES dalībvalstīs (Vācija, Spānija, Somija, Lietuva un Portugāle) un apstākļi, kuros attiecīgie pasākumi veikti. Katrā lietā darba ņēmēji, kuri tika atlaisti un vēlāk saņēma EGF atbalstu, individuāli stāsta savu personisko pieredzi. Iespaidīgie stāsti liecina, ka EGF ir palīdzējis šiem darba ņēmējiem uzlabot personisko stāvokli grūtos dzīvēs brīžos. Minētās piecas lietas: EGF/2007/004 FI/Perlos, EGF/2008/003 LT/Alytaus Tekstilë, EGF/2008/004 ES/ Castilla y León & Aragón, EGF/2009/001 PT/Norte-Centro un EGF/2009/002 DE/Nokia.

EuroBarometer

EuroBarometer 2011. gada septembra/oktobra speciālizlaidums European employment and social policy (EBS 377[13]) ietvēra jautājumu par EGF, kas jau tika uzdots iepriekšējās EuroBarometer aptaujās (2008. gada oktobrī un 2009. gada jūnijā), lai gūtu priekšstatu par fonda atpazīstamību.

Atbildot uz jautājumu „Vai esat dzirdējis vai lasījis par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, kas palīdz globalizācijas upuriem?”, varēja izvēlēties kādu no šīm atbildēm:

„Jā, un esmu par to ļoti labi informēts” vai

„Jā, bet neesmu īpaši labi par to informēts”, vai

„Nē, nekad neesmu par to ne dzirdējis, ne lasījis”.

2011. gada rezultāti uzrāda nelielu uzlabojumu fonda atpazīstamībā, salīdzinot ar 2009. gada rezultātiem: visā ES 32 % respondentu bija dzirdējuši par EGF un 6 % apgalvoja, ka ir par to ļoti labi informēti. No aptaujātajiem 68 % atbildēja, ka viņi nekad nav dzirdējuši par EGF, — šī daļa vēl arvien ir liela, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju ir vērojams uzlabojums par 2 %.

4.7.2.     Sanāksmes ar valstu iestādēm un EGF ieinteresētajām personām

Septītā un astotā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda kontaktpersonu sanāksme, kas ir EGF pārstāvji dalībvalstīs, norisinājās Briselē 2011. gada 9. martā un 20. oktobrī. Abu sanāksmju darba kārtībā tika ietverts Komisijas priekšlikums „krīzes atkāpes” pagarināšanai arī pēc 2011. gada 30. decembra un spēkā4 esošās EGF regulas pārskatīšanai ar Komisijas priekšlikumu tās trupināšanai pēc 2014.–2020. gada10.

Briselē 2011. gada 25.–26. janvārī un 8. martā norisinājās divas ieinteresēto personu konferences, kurās apsprieda EGF nākotni (pēc 2011. gada un pēc 2013. gada). Tās tika finansētas no 2010. gada tehniskās palīdzības budžeta (EGF regulas 8. panta 1. punkts).

Briselē 2011. gada 7. aprīlī norisinājās EGF revidentu seminārs (finansēts no 2010. gada tehniskās palīdzības budžeta).

4.7.3.     Elektroniskā pieteikumu formulāra izstrāde

Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus Komisija pasūtīja ārējam uzņēmumam elektroniskā EGF pieteikumu formulāra izstrādi. Šā jaunā formulāra mērķis ir samazināt laika posmu no brīža, kad dalībvalsts ir sagatavojusi pieteikumu, līdz priekšlikuma pieņemšanai, ko Komisija iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.7.4.     Otrais EGF statistikas apkopojums par 2007.–2011. gadu

Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus Komisija pasūtīja ārējam uzņēmumam otrā EGF statistikas apkopojuma (2007.–2011. gads) izstrādi. Apkopojumu publicēs 2012. gada pirmajā pusē.

4.7.5.     EGF starpposma novērtējums

Saskaņā ar EGF regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija veica tādu starpposma novērtējumu par EGF gūto rezultātu efektivitāti un noturīgumu, kas tika pasūtīts ārējiem ekspertiem. Novērtējuma nobeiguma ziņojums tika publiskots 2011. gada beigās un ir pieejams EGF tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/egf).

Novērtējumu veica paša instrumenta līmenī, ka arī atsevišķu EGF lietu un pasākumu līmenī. Analizējot EGF atbalsta ilgtermiņa ietekmi, individuāli tika aplūkotas atbalstītās personas un vietējie darba devēji un kopienas. Tika analizētas piecpadsmit EGF lietas astoņās dalībvalstīs (Francija, Itālija, Lietuva, Malta, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija). Tās tika īstenotas saskaņā ar sākotnējiem EGF noteikumiem, kurus piemēroja no 2007. gada līdz 2009. gada aprīļa beigām, proti, 1000 atlaišanas gadījumu, 12 mēnešu īstenošanas termiņš un 50 % līdzfinansējuma likme. 15 novērtētās lietas, par kurām dalībvalstis 2008.–2010. gadā ir iesniegušas nobeiguma ziņojumus un kas vēlāk tika izbeigtas[14]:

|| Izbeigšanas gads

Nr. || DV || Lieta ||

EGF/2007/001 || FR || Peugeot || 2009

EGF/2007/003 || DE || BenQ || 2009

EGF/2007/004 || FI || Perlos || 2009

EGF/2007/005 || IT || Sardegna || 2011

EGF/2007/006 || IT || Piemonte || 2010

EGF/2007/007 || IT || Lombardia || 2011

EGF/2007/008 || MT || Textiles || 2009

EGF/2007/010 || PT || Lisboa-Alentejo || 2010

EGF/2008/001 || IT || Toscana || 2011

EGF/2008/002 || ES || Delphi || 2010

EGF/2008/003 || LT || Alytaus tekstilë || 2010

EGF/2008/004 || ES || Castilla Leon || 2010

EGF/2008/005 || ES || Catalonia || 2011

EGF/2009/001 || PT || North/Centre || 2011

EGF/2009/002 || DE || Nokia || 2010

Starpposma novērtējuma konstatējumi ir pozitīvi, un gūtie pierādījumi liecina, ka EGF sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu pasākumiem. Pēc divpadsmit mēnešu EGF atbalsta 42 % attiecīgo darba ņēmēju bija atraduši jaunas darbavietas; vidējā termiņā reintegrācijas rādītāji uzlabojās papildus. Tas ir īpaši labs rezultāts, ņemot vērā to, ka daudzi atbalstītie darba ņēmēji bija starp tām personām, kuras grūtāk reintegrēt darba tirgū. EGF atbalstīja publiskos nodarbinātības dienestus dalībvalstīs, lai risinātu ar krīzi saistītās situācijas, kuras izraisījuši pēkšņi liela mēroga atlaišanas gadījumi, papildinot valstu centienus un Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Šis atbalsts bija īpaši svarīgāks tāpēc, ka lielākā daļa EGF lietu bija saistītas ar masveida atlaišanas gadījumiem reģionos un apgabalos, kuri — salīdzinājumā ar attiecīgajiem vidējiem rādītājiem valstī — nodarbinātības, darba iespēju un ekonomikas dinamikas ziņā bija neizdevīgākā situācijā. Pateicoties EGF dalībvalstis var piedāvāt individualizētāku atbalstu lielākam darba ņēmēju skaitam ilgākā termiņā nekā parastās shēmās, un labāk pielāgoties katra darba ņēmēja profilam un vajadzībām. Ar mērķtiecīgu pasākumu palīdzību nodarbinātības iespējas vietējos darba tirgos var saskaņot ar atlaisto darba ņēmēju profiliem, kuri saņem EGF palīdzību. EGF īstenošana sekmē arī labu komunikācijas praksi starp valsts, reģionālajām un vietējām struktūrām dalībvalstīs.

5.           Tendences

Pieaugot EGF lietu skaitam, ir pieejams lielāks datu apjoms, pēc kā var noteikt pieteikumos vērojamās tendences un gūt pārskatu par fonda darbības virzienu. Dati turpmākajās diagrammās un pielikumā attiecas uz 97 pieteikumiem, kuri saistīti ar 32 ekonomikas nozarēm un saņemti laikposmā no 2007. gada janvāra līdz 2011. gada decembrim. Sīkāki rādītāji tiks publiskoti otrajā EGF statistikas apkopojumā (2007.–2011. gads), ko publicēs 2012. gada pirmajā pusē.

1. diagramma. Saņemto pieteikumu skaits, 2007.–2011. gads

|| 2007 || 2008 || 2009 || 2010 || 2011 || Kopā

saistībā ar krīzi || ------- || ------ || 23 || 23 || 20 || 66

saistībā ar tirdzniecību || 8 || 5 || 6 || 6 || 6 || 31

Kopā || 8 || 5 || 29 || 29 || 26 || 97

% no kopsummas || 8,2 % || 5,2 % || 29,9 % || 29,9 % || 26,8 % || 100,0 %

EGF regulas 2009. gada grozījumiem ar pagaidu un pastāvīgām izmaiņām bija acīmredzama ietekme uz pieteikumu skaitu, kas iesniegti Eiropas Komisijai, jo šis skaits, sākot no 2009. gada maija, būtiski pieauga. Kopā 2007.–2011. gadā ar tirdzniecību saistīto pieteikumu skaits bija 31 un ar krīzi saistīto pieteikumu skaits — 66. Aptuveni 80 % kopš 2009. gada maija saņemto pieteikumu (kad grozīto EGF regulu sāka piemērot) bija saistīti ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

Kā norādīts 2. pielikumā Nīderlande un Spānija ir dalībvalstis, kuras iesniegušas lielāko pieteikumu skaitu EGF finansējumam (pa 16 pieteikumiem), kam seko Itālija (12 pieteikumi) un Dānija (8 pieteikumi). Septiņas dalībvalstis līdz 2011. gada 31. decembrim nebija iesniegušas pieteikumus EGF atbalstam: Apvienotā Karaliste, Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Slovākija un Ungārija.

2. diagramma. Summas, kas pieprasītas EGF, dalībvalstu dalījumā, 2007.–2011. gads

EUR, milj.

Visā 2007.–2011. gada laika posmā 20 dalībvalstis kopsummā ir pieprasījušas no EGF EUR 414,9 miljonus. Itālija ir pieprasījusi lielāko EGF līdzfinansējumu (EUR 66,2 miljoni/12 pieteikumi), kam sekoja Īrija (EUR 60,6 miljoni/6 pieteikumi) un Dānija (EUR 49,9 miljoni/8 pieteikumi). Summas, kas vēl nav apstiprinātas, ir provizoriskas, jo novērtējuma posmā tās vēl var tikt grozītas.      

3. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits dalījumā pa dalībvalstīm, 2007.–2011. gads

Itālija ir dalībvalsts, kas pieprasījusi EGF palīdzību lielākajam atlaisto darba ņēmēju skaitam (13 910/12 pieteikumi), kam seko Spānija (12 806/16 pieteikumi) un Īrija (9 835/6 pieteikumi). Pārējās 11 valstīs šie skaitļi svārstījās no nedaudz vairāk nekā 8000 Vācijā līdz nedaudz vairāk nekā 1400 Rumānijā. Pārējās sešās dalībvalstīs, kas iesniegušas pieteikumus, iesaistīto darba ņēmēju skaits bija mazāks par 1000.

4. diagramma. Pieteikumu skaits nozaru dalījumā (NACE 2. red.), 2007.–2011. gads

2007.–2011. gadā EGF kopā saņēma pieteikumus no 32 ekonomikas nozarēm (sk. 1. pielikumu). Lielākoties tās bija ražošanas nozares, bet arī būvniecības un pakalpojumu nozare. lielākā daļa pieteikumu bija par četrām ražošanas nozarēm: automobiļu rūpniecība (14 pieteikumi jeb 14,4 % no kopējā skaita), kam sekoja tekstilrūpniecība (10 pieteikumi jeb 10,3 % no kopējā skaita), poligrāfijas rūpniecība un iekārtu un ierīču ražošanas nozare (attiecīgi 9 un 8 pieteikumi jeb pa 8–9 %). Aptuveni 10 % (10 pieteikumi) bija par būvniecības nozari plašākā nozīme, proti, ēku būvniecība, specializētie būvdarbi un arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi (ja ietvertu palīgnozares, piemēram, namdaru un galdniecības izstrādājumu nozari un keramiku, tie būtu 14 pieteikumi jeb 14 %). Gandrīz par pusi nozaru EGF tika iesniegts viens pieteikums.

5. diagramma. Pieteikto darba ņēmēju skaits dalījumā pa nozarēm (NACE 2. red.), 2007.–2011. gads

Visvairāk skartās nozares ir automobiļu rūpniecība ar vairāk nekā 19 000 pieteikto darba ņēmēju (21,7 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem), tekstilrūpniecība (vairāk nekā 11 000 pieteikto darba ņēmēju jeb 12,6 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem) un būvniecības nozare (gandrīz 7000 pieteikto darba ņēmēju jeb 7,8 % no visiem iesniegtajiem pieteikumiem).

6. diagramma. Vidējā EGF summa uz pieteikto darba ņēmēju dalījumā pa dalībvalstīm, 2007.–2011. gads

EUR || Vidēji

6. diagrammā ilustrēta vidējā EGF atbalsta summa uz pieteikto darba ņēmēju. Lielākā EGF atbalsts summa uz pieteikto darba ņēmēju bija Austrijā un Dānijā (attiecīgi aptuveni EUR 15 000 un EUR 10 000). Turpretim Lietuvā, Slovēnijā un Čehijā pieprasītā atbalsta summa bija mazāka par EUR 1000 uz darba ņēmēju.

6.           Secinājumi

Līdz šim novērotās tendences liecina, ka iesniegto EGF pieteikumu skaits atsevišķās nozarēs un dalībvalstīs pieaug. Dalībvalstis ir guvušas pieredzi, izvēloties vispiemērotākos pasākumus, izstrādājot efektīvas atbalsta programmas atlaistajiem darba ņēmējiem un izmantojot EGF, lai izmēģinātu jaunas pieejas. Turklāt tās arvien vairāk izmanto līdzekļu pārdalīšanas iespēju starp pasākumiem projekta īstenošanas posmā, lai tādējādi pilnīgāk izmantotu pieejamos resursus.

Fakts, ka EGF pagaidu „krīzes atkāpes” termiņš nav pagarināts pēc 2011. gada beigām (trūka kvalificētā vairākuma Padomē, jo astoņas valstis nobalsoja pret) ir ierobežojis iespējas sniegt ES palīdzību darba ņēmējiem, kuri joprojām cieš no ekonomikas un finanšu krīzes.

Sākot no 2012. gada līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām (2013. gada beigas), pastāvīgās izmaiņas grozītajā regulā (samazinātais slieksnis līdz 500 atlaišanas gadījumiem, pagarinātais 24 mēnešu īstenošanas periods no pieteikuma iesniegšana termiņa) turpinās piemērot, kas atvieglo dalībvalstu pieteikumu iesniegšanu saistībā ar atlaišanas gadījumiem lielu strukturālo pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos. Ja EGF potenciāls tiks izmantots pilnībā — papildinot pārējos pieejamos instrumentus un saskaņojot rīcību ar svarīgākajām ieinteresētajām personām —, atlaistie darba ņēmēji, kas ir tiesīgi saņemt EGF atbalstu, var saņemt pielāgotu un individualizētu atbalstu, tādējādi uzlabojot savas iespējas darba tirgū vidējā un ilgākā termiņā, kad tirgi pakāpeniski atgūsies no krīzes.

1. pielikums. Līdz 2011. gada 31. decembrim EGF pieteikumu dalījums pēc ekonomisko darbību klasifikācijas

Automobiļu rūpniecība (NACE: Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, 29. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2007/001 || FR || Peugeot

EGF/2007/010 || PT || Lisboa-Alentejo

EGF/2008/002 || ES || Delphi

EGF/2008/004 || ES || Castilla Leon

EGF/2009/007 || SE || Volvo

EGF/2009/009 || AT || Steiermark

EGF/2009/013 || DE || Karmann

EGF/2009/019 || FR || Renault

EGF/2010/002 || ES || Cataluña

EGF/2010/004 || PL || Wielkopolskie

EGF/2010/015 || FR || Peugeot

EGF/2010/031 || BE || General Motors Belgium

EGF/2011/003 || DE || Arnsberg-Düsseldorf

EGF/2011/005 || PT || Norte-Centro

Tekstilrūpniecība (NACE: Tekstilizstrādājumu ražošana, 13. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2007/005 || IT || Sardegna

EGF/2007/006 || IT || Piemonte

EGF/2007/007 || IT || Lombardia

EGF/2008/001 || IT || Toscana

EGF/2008/003 || LT || Alytaus tekstilë

EGF/2008/005 || ES || Catalonia

EGF/2009/001 || PT || North/Centre

EGF/2009/004 || BE || Oost-West Vlaanderen

EGF/2009/005 || BE || Limburg

EGF/2010/009 || ES || Valencia

Apģērbi (NACE: Apģērbu ražošana, 14. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2007/008 || MT || Textiles

EGF/2009/018 || LT || Wearing apparel

EGF/2010/003 || ES || Galicia

EGF/2010/014 || SI || Mura

Poligrāfijas rūpniecība (NACE: Poligrāfija un ierakstu reproducēšana, 18. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/026 || NL || Noord Holland and Utrecht

EGF/2009/027 || NL || Noord Brabant and Zuid Holland

EGF/2009/028 || NL || Limburg

EGF/2009/029 || NL || Gelderland and Overijssel

EGF/2009/030 || NL || Drenthe

EGF/2010/027 || NL || N Brabant Div 18

EGF/2010/028 || NL || Overijssel Div 18

EGF/2010/029 || NL || Z Holland/Utrecht Div 18

EGF/2010/030 || NL || N Holland/Flevoland Div 18

Mehānismi un iekārtas (NACE: Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, 28. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/015 || DK || Danfoss Group

EGF/2009/031 || DK || Linak

EGF/2010/001 || DK || Nordjylland

EGF/2010/006 || PL || H.Cegielski-Poznañ

EGF/2010/013 || PL || Podkarpackie

EGF/2010/017 || DK || Midtjylland machinery

EGF/2010/018 || DE || Heidelberger Druckmaschinen

EGF/2010/022 || DK || LM Glasfiber

Ēku būvniecība (NACE: Ēku būvniecība, 41. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/011 || NL || Heijmans

EGF/2009/017 || LT || Construction

EGF/2010/019 || IE || Construction 41

EGF/2011/002 || IT || Trentino Alto Adige

EGF/2011/006 || ES || Valencia

EGF/2011/009 || NL || Gelderland

EGF/2011/017 || ES || Aragon

Specializētie būvdarbi (NACE: Specializētie būvdarbi, 43. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/020 || IE || Construction 43

EGF/2011/012 || NL || Noord Brabant-Zuid Holland

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi (NACE: Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze, 71. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/021 || IE || Construction 71

Elektroniskas iekārtas (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/023 || PT || Qimonda

EGF/2010/008 || AT || AT&S

EGF/2010/011 || NL || NXP Semiconductors

EGF/2011/013 || DK || Flextronics

EGF/2011/025 || IT || Lombardia

Mobilie tālruņi (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2007/003 || DE || BenQ

EGF/2007/004 || FI || Perlos

EGF/2009/002 || DE || Nokia

EGF/2011/014 || RO || Nokia

Datori (NACE: Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, 26. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/008 || IE || Dell

Metāli (NACE: Metālu ražošana, 24. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/022 || BG || Kremikovtsi AD (neatbilst)

EGF/2010/007 || AT || Steiermark-Niederösterreich

EGF/2011/021 || NL || Zalco

Sadzīves aparatūra (NACE: Elektrisko iekārtu ražošana, 27. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/006 || IT || Gruppo Merloni

EGF/2009/010 || LT || AB Snaige

EGF/2011/023 || IT || Antonio Merloni

Mazumtirdzniecība (NACE: Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, 47. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/010 || CZ || Unilever

EGF/2010/016 || ES || Aragon

EGF/2011/004 || EL || Aldi Hellas

Namdaru un galdniecības izstrādājumi (NACE: Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, 16. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/020 || ES || Castilla La Mancha

EGF/2011/022 || ES || Castilla y León-Castilla-La Mancha

Kuģu būve (NACE: Citu transportlīdzekļu ražošana, 30. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/025 || DK || Odense Steel Shipyard

EGF/2011/008 || DK || Odense Steel Shipyard

Motocikli (NACE: Citu transportlīdzekļu ražošana, 30. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/026 || IT || Emilia Romagna

Metālapstrādes nozare (NACE: Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, 25. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/018 || ES || País Vasco

EGF/2011/019 || ES || Galicia

Apavu ražošana (NACE: Ādas un ādas izstrādājumu ražošana, 15. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/026 || PT || Rohde

EGF/2011/020 || ES || Valencia

Vairumtirdzniecība (NACE: Vairumtirdzniecība, 46. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/012 || NL || Noord Holland ICT

Gaisa kuģu tehniskā apkope (NACE: Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, 33. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/021 || IE || SR Technics

Izdevējdarbība (NACE: Izdevējdarbība, 58. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/024 || NL || Noord Holland and Zuid Holland

Mēbeles (NACE: Mēbeļu ražošana, 31. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/016 || LT || Furniture

Keramika (NACE: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/014 || ES || Valencia

EGF/2011/007 || IT || Lazio

Kristāla stikls (NACE: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2009/012 || IE || Waterford Crystal

Akmens/marmors (NACE: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, 23. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2010/005 || ES || Valencia

Autopārvadājumi (NACE: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, 49. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/001 || AT || Nieder- und Oberösterreich

Tabakas izstrādājumi (NACE: Tabakas izstrādājumu ražošana, 12. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/010 || AT || Austria Tabak

Sociālā aprūpe (NACE: Sociālā aprūpe bez izmitināšanas, 88. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/011 || AT || Soziale Dienstleistungen

Farmācijas izstrādājumi (NACE: Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, 21. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/015 || SE || AstraZeneca

IKT pakalpojumi (NACE: Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības, 62. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/016 || ES || Agile

Uzglabāšana un noliktavu saimniecība (NACE: Uzglabāšana un transporta palīgdarbības, 52. nodaļa)

Nr. || DV || Lieta

EGF/2011/24 || IT || Medcenter

|| ||

Pieteikumu skaits kopā: 97. Ekonomikas nozaru skaits kopā: 32. Iepriekš izklāstītajā sarakstā šādas astoņas NACE apakšnozares uzskaitītas kā atsevišķas nozares: datori, mobilie tālruņi, elektroniskas iekārtas(NACE 26) kuģu būve, motocikli (NACE 30) keramika, kristāla stikls, akmens/marmors (NACE 23) *) dalībvalstis atsauca šādas sešas lietas (stāvoklis: 31.12.2011.), un tās nav iekļautas sarakstā: EGF/2007/002    FR       Renault                       (atsaukta 2009. gada jūlijā) EGF/2007/009    ES        Delphi                         (atsaukta 2007. gadā) EGF/2009/003    AT       Magna Steyr               (atsaukta 2009. gadā) EGF/2009/025    NL       Noord Brabant           (atsaukta 2010. gada aprīlī) EGF/2010/023    ES        Lear                            (atsaukta 2011. gada jūlijā) EGF/2010/024    NL       ABN Amrobank          (atsaukta 2011. gada martā)

2. pielikums. Pārskats par EGF pieteikumiem līdz 2011. gada 31. decembrim dalījumā pēc dalīvalstīm un pieteikumu veidiem (1. panta kritēriji)

1)         Tabula atspoguļo grozījumus līdz 31.12.2011.

2)         Pagaidu atkāpi, ar ko paplašināja EGF darbības jomu, reaģējot uz pasaules finanšu un ekonomikas krīzi un palielinot tādu EGF līdzfinansējumu līdz 65 % no kopējām izmaksām, ko piemēro visiem no 2009. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. decembrim saņemtajiem pieteikumiem (Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 167, 29.6.2009.).

3)         Viens no iesniegtajiem pieteikumiem (EGF/2009/022 BG/Kremikovtsi) bija neatbilstošs (SEC(2010) 993 galīgā redakcija, 30.8.2010.).

4)         Sešas lietas, kuras atsauca pieteikumus iesniegušās dalībvalstis, nav iekļautas statistikā.

5)         Septiņas dalībvalstis līdz 2011. gada 31. decembrim nebija iesniegušas pieteikumus EGF atbalstam: Apvienotā Karaliste, Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Slovākija un Ungārija.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi, OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp., kurā labojumi izdarīti ar OV L 48, 22.2.2008., 82. lpp. visās valodās un ar OV L 202, 31.7.2008., 74. lpp. — tikai angļu valodā.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, OV L 167, 29.6.2009.

[3]               Piemērojama EGF pieteikumiem, kas saskaņā ar grozītās EGF regulas 1. panta 1.a punktu iesniegti no 1.5.2009. līdz 30.12.2011.

[4]               Komisijas 2011. gada 10. jūnija priekšlikums, COM(2011) 336 galīgā redakcija.

[5]               Tostarp divas lietas, kuras 2011. gadā tika atsauktas (EGF /2010/023 ES/Lear un EGF/2010/024 NL/ABN Amrobank).

[6]               Ēku būvniecība (4), automobiļu rūpniecība (2), elektroniskas iekārtas (2), metālapstrādes nozare (2), kuģu būve (1), apavu ražošana (1), metāli (1), mazumtirdzniecība (1), keramika (1), specializētie būvdarbi (1), mobilie tālruņi (1), namdaru un galdniecības izstrādājumi (1), sadzīves iekārtas (1), autopārvadājumi (1), tabakas izstrādājumi (1), sociālās aprūpes pakalpojumi (1), farmācijas izstrādājumi (1), IKT pakalpojumi (1), uzglabāšana un noliktavu saimniecība (1), motocikli (1).

[7]               Neskaitot EUR 382 200, ko Spānija atlīdzināja par pieteikumu, kas tikai atsaukts 2011. gadā (EGF 2010/023 ES/Lear).

[8]               Komisija izveidoja šo tabulu, pamatojoties uz dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem, kuri iekļauti to nobeiguma ziņojumos. Pasākumu kategorijas ir līdzīgas Eurostat metodoloģijai, kura aprakstīta dokumentā Labour market policy database — Methodology — Revision of June 2006 (“Darba tirgus politikas datu bāze — Metodoloģija — Pārstrādāts 2006. gada jūnija izdevums”), taču pilnībā tai neatbilst. Daži no līdzfinansētajiem pasākumiem, tādi kā pabalsti darba meklēšanai, mācību pabalsti, dienas nauda, piedaloties aktīvos darba tirgus pasākumos, neatbilst nevienai Eurostat kategorijai.

[9]               COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[10]             COM(2011) 608 galīgā redakcija, 6.10.2011.

[11]             OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[12]             OV L 154, 19.6.2010., 27. lpp.

[13]             http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_377_en.pdf

[14]             Neietverot lietu EGF/2007/002 FR/Renault, kura tika atsaukta 2009. gadā.

Top