Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE3611

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sieviešu nodarbinātība un izaugsme” (izpētes atzinums)

OJ C 341, 21.11.2013, p. 6–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/6


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sieviešu nodarbinātība un izaugsme” (izpētes atzinums)

2013/C 341/02

Ziņotāja: Indrė VAREIKYTĖ

Lietuvas Republikas ārlietu ministra vietnieks Vytautas Leškevičius2013. gada 15. aprīļa vēstulē ES Padomes nākamās prezidentvalsts Lietuvas vārdā lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt atzinumu par tematu

Sieviešu nodarbinātība un izaugsme”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 5. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 492. plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 18. un 19. septembrī (18. septembra sēdē), ar 144 balsīm par, 3 balsīm pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Sieviešu nodarbinātība turpmāk nebūtu jāuzskata par vēl vienu tematu debatēs par dzimumu līdztiesību, tā drīzāk ir saimnieciska nepieciešamība pārticības un darbvietu nodrošināšanai Eiropas Savienībā — sociāla vajadzība, lai risinātu demogrāfiskas, sociālas un vides problēmas un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

1.2

Pēdējo 50 gadu laikā sieviešu nodarbinātības līmeņa pieaugums jau būtiski veicinājis izaugsmi. Tomēr, lai sieviešu potenciālo ieguldījumu izaugsmē varētu izmantot pilnībā, ES un valstu līmenī jāīsteno mērķtiecīgāki pasākumi. Svarīgi arī panākt, ka šādi politiskie pasākumi ir visaptveroši un ietver ne tikai pašsaprotamus ekonomiskos mērķus, bet arī risina problēmas tādās jomās kā nodokļi, pabalstu un pensiju sistēmas, darba tiesības, lēmumu pieņemšana, uzņēmējdarbība, izglītība, aizspriedumi un vardarbība. Nav apšaubāms, ka šādu daudzšķautņainu jautājumu risinājumu meklējumos jāiesaistās kā sievietēm, tā arī vīriešiem. Turklāt gan sievietes, gan vīrieši būtu jāiesaista ieinteresēto personu dialogā un sadarbībā, kā arī veiksmīgas prakses piemērošanā.

1.3

Lai panāktu sieviešu plašāku iesaistīšanos nodarbinātībā un lielāku devumu izaugsmē, līdzās zemāk un visā turpmākajā tekstā iekļautajiem īpašajiem ieteikumiem jāuzsver arī šādi būtiski priekšnoteikumi:

dzimumu dimensijas iekļaušana visās ES rīcībpolitikās;

vācot jebkādus statistikas datus, jānodrošina dzimumu izpratnē nodalītu datu ieguve un jāizmanto obligātais dzimumu raksturojošo 52 rādītāju kopums (1);

ES finansējuma piešķiršana, ņemot vērā dzimumu vajadzības, un vērtējumā par Eiropas Sociālā fonda dzimumu līdztiesībai sniegto atbalstu iekļauto ieteikumu ieviešana (2);

dzimumu segregācijas izglītībā mazināšana, ļaujot tautsaimniecībai pilnībā izmantot abu dzimumu talantu kopumu;

atbalsts pārejai no izglītības iestādēm uz darba tirgu, šim mērķim izmantojot īpašu apmācību un prasmju pilnveidošanu;

vienlīdzīga piekļuve darba tirgum (tostarp dzimumu daudzveidība darbavietā un patiesa līdztiesība attiecībā uz darba laiku un samaksu);

pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un apmierinātība ar darbu, tostarp piekļuve tādiem valsts vai privātā sektora pakalpojumiem, kas ļauj apvienot darba un privāto dzīvi;

nodokļu un pabalstu sistēmas pielāgošana tā, lai nemazinātu ģimenes otrā pelnītāja motivāciju strādāt vai strādāt vairāk stundu;

sieviešu uzņēmēju motivēšana attīstīt uzņēmējdarbību un radīt darbvietas;

vīriešu un sieviešu līdztiesība lēmumu pieņemšanā;

atbalsta pasākumi grūtībās nonākušiem vientuļajiem vecākiem;

kvalitatīvu, finansiāli un citādi pieejamu bērnu aprūpes iestāžu nodrošināšana, kas ir viens no galvenajiem sieviešu iesaistīšanos darba tirgū veicinošajiem aspektiem;

visu veidu ar dzimumu saistīto aizspriedumu problēmas risināšana ar tādiem politiskajiem pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas izglītībā, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un profesionālo izaugsmi;

diskriminācijas un aizskaršanas darbavietā nepieļaušana un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana.

2.   Ietekme uz izaugsmi

2.1

Komiteja ir cieši pārliecināta, ka ar ekonomikas izaugsmi vien vairs nepietiek, lai panāktu sabiedrības patiesu attīstību, ja vien šāda izaugsme nav iekļaujoša un ilgtspējīga. Līdz ar to dzimumu līdztiesība ir svarīgs nosacījums šādas attīstības panākšanai. Vienlaikus IKP noteikšanai turpmāk nebūtu vēlams izmantot tikai ražīguma/patēriņa aspektus, bet būtu jāiekļauj arī tādi rādītāji kā labklājība un ilgtspēja (ekonomikas, sociālā un vides izpratnē), lai “panāktu virzību uz līdzsvarotāku politiku” (3).

2.2

Dzimumu līdztiesību bieži uzskata par ierobežojošu vai ar izmaksām saistītu faktoru. Svarīgi atzīt, ka izmaksas rada līdztiesības trūkums un ka dzimumu līdztiesība, kas labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību, uzskatāma par ieguldījumu un ražīgumu veicinošu aspektu.

2.3

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, īpaši nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu līdz 75 % 20-64 gadus veco iedzīvotāju grupā un nabadzīgo vai nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšanu par vismaz 20 miljoniem līdz 2020. gadam, nav iespējams sasniegt bez sieviešu plašākas iesaistīšanas darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē. Turklāt, ja izdotos panākt sieviešu un vīriešu vienlīdz augstu nodarbinātības līmeni, IKP uz vienu iedzīvotāju līdz 2030. gadam pieaugtu par aptuveni 12 % (4).

2.4

Tā kā darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits samazinās (5), Eiropai neizdosies sasniegt iecerēto izaugsmi, ja darba tirgū netiks pilnvērtīgāk izmantots sieviešu potenciāls. Vīriešu (vecumā no 20 līdz 64 gadiem) nodarbinātības rādītājs 2012. gadā bija 74,6 %, savukārt sieviešu — tikai 62,4 %. Ja nodarbinātības līmeni nosaka, izmantojot pilnas darba slodzes ekvivalentu, tad stāvoklis ir pat vēl sliktāks, jo patlaban nodarbināto sieviešu īpatsvars ir 53,5 % no pilnu darba laiku strādājošo sieviešu kopskaita (6).

2.5

Pēdējo 50 gadu laikā sieviešu nodarbinātības līmeņa pieaugums jau būtiski veicinājis izaugsmi. Tomēr svarīgi arī uzsvērt, ka sieviešu mājsaimniecībā paveiktais neapmaksātais darbs netiek uzskatīts par ieguldījumu tautsaimniecībā. Darbvietu izveide, kas būtu vērsta uz pakalpojumu sniegšanu ģimenēm, palīdzētu šādu neredzama darba formu transformēt apmaksātā darbā un nodrošinātu nodokļu ieņēmumus, iemaksas pensijas uzkrājumiem utt.

2.6

EESK vērš uzmanību uz faktu, ka nestrādājošas sievietes ne vienmēr ir iekļautas statistikā un bieži nav reģistrētas kā bezdarbnieces, taču viņas faktiski ir neizmantots potenciāls. Sieviešu nodarbinātības samazināšanās nevis tieši atspoguļojas bezdarba rādītājos, bet nozīmē bezdarbību vai nedeklarētu nodarbinātību, tādējādi mazinot sieviešu darbaspēka piedāvājumu, jo viņām trūkst motivācijas. Tāpēc valsts un Eiropas līmeņa statistikas dati nevar precīzi attēlot patieso situāciju. EESK aicina Eiropas līmenī savāktos un apstrādātos statistikas datus par sieviešu nodarbinātību vairāk sagrupēt atbilstoši privāto pakalpojumu nozarēm.

2.7

EESK atzīmē, ka gada izaugsmes pētījumā būtu jāiekļauj mērķi sieviešu nodarbinātības jomā (7), jo ar mērķtiecīgiem politiskajiem pasākumiem var mazināt ar dzimumu saistītās atšķirības un sekmēt iekļautību, turklāt būtiski paaugstinot ES tautsaimniecības izaugsmes potenciālu (8). Šādi pasākumi, ieskaitot atkarīgu ģimenes locekļu aprūpes pakalpojumu piedāvāšanu un atteikšanos no ģimenes otro pelnītāju vēlmi strādāt mazinošām finanšu iniciatīvām (neaprobežojoties ar nosauktajiem pasākumiem), ir ļoti svarīgi, lai palielinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šādas rīcībpolitikas, lai uzlabotu nodarbināmību un atbalstītu piekļuvi darbvietām un atgriešanos darbā.

2.8

Stingri taupības pasākumi nozīmē līdzekļu samazinājumu publiskajā sektorā, un tas savukārt palielina iespēju, ka darbu zaudēs galvenokārt tieši sievietes, jo publiskajā sektorā lielākoties ir nodarbinātas sievietes. Vientuļie vecāki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, ir viena no grupām, kuru dzīves līmenis publisko pakalpojumu apjoma samazināšanās dēļ krītas visvairāk. Vienlaikus tieši sievietes lielākoties pilda neapmaksātas aprūpes pienākumus, tāpēc viņas parasti arī ir tās, kas, samazinoties sociālās aprūpes pakalpojumu piedāvājumam, risina radušās grūtības (9). Komisijai būtu jāveic visaptverošs pētījums par taupības pasākumu ietekmi uz iespēju vienlīdzību, lai tādējādi censtos rast kvalitatīvākus risinājumus, kā arī apsekojums par to, kā taupības pasākumi ietekmējuši sieviešu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti gan publiskajā sektorā, gan privāto pakalpojumu sektorā.

2.9

Ievērības cienīgi ir tas, ka ES politikas veidotāji lielu uzmanību velta vispārējai nodarbināmībai, taču nepievēršas pasākumiem, lai izmantotu to ekonomiski neaktīvo sieviešu potenciālu, kuras varētu dot būtisku ieguldījumu ES izaugsmē.

2.10

EESK iesaka ES līdzekļu piešķiršanas procesā vairāk ņemt vērā dzimumu vajadzības un aicina kā ES iestādes, tā arī dalībvalstis ieviest ieteikumus, kas iekļauti vērtējumā par Eiropas Sociālā fonda dzimumu līdztiesībai sniegto atbalstu (10).

3.   Izglītība

3.1

Izglītības līmeņa paaugstināšanās nodrošinājusi aptuveni 50 % no ES IKP kopējā pieauguma laikposmā no 1960. līdz 2008. gadam, turklāt aptuveni pusi no minētā pieauguma izdevies panākt, pateicoties labākiem sasniegumiem sieviešu izglītības jomā (11).

3.2

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (12) un ESAO ziņojumos redzams, ka sievietēm dažādu iemeslu dēļ pieejams mazāk nodarbinātības iespēju nekā vīriešiem un ka viņas saņem mazāku atalgojumu par tādu pašu darbu, lai arī lielākajā daļā ES dalībvalstu sievietēm patlaban ir labāka izglītība nekā vīriešiem.

3.3

Sistemātiskas no dzimuma atkarīgas atšķirības (13) studiju novirzienu izvēlē neļauj tautsaimniecībai pilnībā izmantot visu pieejamo talantu kopumu, kas savukārt nozīmē cilvēkkapitāla nepareizu sadali, kā arī inovācijas un ekonomikas izaugsmes potenciāla zaudējumus. ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāpievēršas dzimumu atšķirībām izglītības jomā, sekmējot skolēnu, skolotāju, vecāku un visas sabiedrības attieksmes maiņu. Šādi pasākumi būtu jāsāk īstenot jau skolas gaitu sākumā, kamēr vēl nav nostiprinājušies aizspriedumi un viedoklis par to, kas zēniem un meitenēm padodas un patīk vislabāk.

3.4

Īpašu uzmanību Komiteja iesaka veltīt tām iniciatīvām un projektiem, ko finansē no ES līdzekļiem (ESF finansējums, mūžizglītības programmas utt.). Šos instrumentus varētu izmantot, lai piekļūt darba tirgum un atgūt prasmes varētu tās sievietes, kuras vēlas atgriezties darbā, un/vai, lai veicinātu sieviešu profesionālo izaugsmi.

4.   Darba tirgus

4.1

Lielākā daļa ES dalībvalstu saskaras ar dubultu problēmu, proti, sabiedrības novecošanos un zemiem dzimstības rādītājiem. Tas nozīmē, ka nākamo 20 gadu laikā samazināsies darbaspēka, ja darba tirgū iesaistīsies tikpat daudz vīriešu un sieviešu kā līdz šim (14).

4.2

Eiropas sabiedrībā vajadzīgas būtiskas izmaiņas, jo patlaban dzimumu jautājumā dominē nevienlīdzība. Atbalsts vīriešiem darba un ģimenes dzīves labākai apvienošanai ir svarīgs solis, lai panāktu vienlīdzīgāku apmaksāta un neapmaksāta darba pienākumu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm. Vienlīdzīgāks bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījums starp abiem vecākiem mazinātu darba devēju nevēlēšanos pieņemt darbā sievietes reproduktīvā vecumā.

4.3

Izmaiņas darbaspēka pieprasījumā, piemēram, veidojoties jauniem ražošanas procesiem un citādiem darba apstākļiem, sevišķi pakalpojumu nozarei aizvien vairāk aizstājot ražošanas un lauksaimniecības nozares, ir svarīgs sieviešu nodarbinātības palielināšanas dzinējspēks un veicina pieprasījuma pēc sieviešu darbaspēka palielināšanos.

4.4

Lai arī nepilnas slodzes nodarbinātības iespējas ir mudinājušas vairāk sieviešu pievienoties oficiālajam darba tirgum, ilgtermiņā nepilnas slodzes nodarbinātība var mazināt apmācības iespējas, profesionālās izaugsmes izredzes un palielināt nabadzības risku gan īstermiņā, gan vecumdienās. Tas it īpaši izpaužas “piespiedu” nepilnas slodzes nodarbinātībā, kas pēdējo gadu laikā ir palielinājusies (15), jo kā viena no atbildēm uz krīzi ir nepilnas slodzes darba attiecību piedāvāšana sievietēm, kas ir spiestas to pieņemt tāpēc, ka vienkārši nav citas izvēles, vai arī, lai nezaudētu darbu. Būtu jāpievērš uzmanība lielajai nelīdzsvarotībai sieviešu un vīriešu nepilnas slodzes nodarbinātībā (attiecīgi 31,6 % un 8 %). Būtu jānovērš jebkādi šķēršļi, kas traucē pāreju no nepilnas slodzes nodarbinātības uz pilnas slodzes nodarbinātību.

4.5

Komiteja atzīmē, ka pasākumi, kas motivē strādāt abus pieaugušos mājsaimniecībā un palīdz strādājošajiem izpildīt viņu pienākumus pret ģimeni, ir svarīgs sieviešu nodarbinātības palielināšanas aspekts. Būtiska nozīme ir arī naudas pabalstu un atbalsta natūrā piemērotam apvienojumam.

4.6

Ģimenes otrajam pelnītājam piemērojamo nodokļu augstākas likmes var mazināt sieviešu nodarbinātību, jo tās mazina sieviešu vēlmi iesaistīties darba tirgū (16). Nodokļu un pabalstu sistēmas jāpielāgo tā, lai nemazinātu ģimenes otrā pelnītāja motivāciju strādāt.

4.7

Īpaša uzmanība būtu jāvelta neoficiālai nodarbinātībai un nestabilām darba attiecībām, tostarp fiktīvai pašnodarbinātībai. Sievietes tas ietekmē vairāk nekā vīriešus, un līdz ar to sievietes arī ir vairāk pakļautas izmantošanas riskam. ES dalībvalstīm būtu nekavējoties jāratificē ILO“Konvencija Nr. 189 par pienācīga darba nodrošināšanu mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātām personām” (17), kurā iekļauti šīm personām piemērojami darba standarti.

5.   Darba samaksa un pensija

5.1

EESK aicina politikas veidotājus mazināt ar dzimumu saistīto nevienlīdzību, novēršot sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības (atalgojums vidēji atšķiras par 16,2 %), jo labumu no vienlīdzīgas samaksas gūs ne tikai sievietes, bet visa sabiedrība kopumā. Saskaņā ar Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības samazinot par vienu procentpunktu, ekonomikas izaugsme palielinātos par 0,1 % (18).

5.2

EESK arī pauž bažas par milzīgajām atšķirībām sieviešu un vīriešu pensijas apmērā — ES 27 dalībvalstu vidējais rādītājs ir 39 % (19), kas vairāk nekā divreiz pārsniedz abu dzimumu darba samaksas atšķirības. Īpaši satraucoši ir tas, ka šai problēmai netiek veltīta vajadzīgā uzmanība. Problemātiski ir ne tikai tas, ka būtiskas atšķirības pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu, šis jautājums ir arī ļoti daudzšķautņains, jo to ietekmē nodarbinātības apstākļi (sevišķi atalgojuma atšķirības, darba stundas un nostrādātie gadi), pensiju sistēmas, jo īpaši darba dzīves laikā nopelnītā iespaids uz pensijas apmēru, un tas, cik lielā mērā pensiju sistēmas kompensē ar bērnu vai atkarīgu radinieku aprūpi saistītus pārtraukumus darba dzīvē.

5.3

EESK tāpēc uzskata, ka gan no dzimuma atkarīgo darba samaksas atšķirību mazināšana, gan ģimenei veltītā laika — bērnu vai vecāku cilvēku aprūpe, atbalsts ģimenes loceklim īslaicīgas vai ilgstošas slimības laikā utt. — pievienošana pensijas saņemšanai nepieciešamajam vīriešu un sieviešu darba stāžam (darba ņēmējiem nodrošinot iespējas saņemt atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ aprūpes un atbalsta sniegšanas vajadzībām) mazinātu no dzimuma atkarīgās pensijas apjoma atšķirības (20).

6.   Uzņēmējdarbība

6.1

Nesen veiktā ESAO pētījumā (21) uzsvērts, ka uzņēmējdarbības jomā ar dzimumu saistītās atšķirības ir lielas un daudzdimensionālas, izpaužoties, piemēram, dažādās subjektīvās uzņēmējdarbības prioritātēs, atšķirīgā uzņēmuma lielumā un finansiālās darbības rādītājos, kā arī kapitāla pieejamībā un izmantojumā. Sieviešu mērķis uzņēmējdarbībā nav tikai gūt pēc iespējas lielāku peļņu; sieviešu-uzņēmēju ieguldījumu sociālajā un ekonomikas attīstībā raksturo viņu darbības plašākais spektrs.

6.2

Palīdzot lielākam skaitam sieviešu uzsākt uzņēmējdarbību un atbalstot jau izveidoto un sieviešu vadīto uzņēmumu attīstību, var veicināt jaunu darbvietu skaita palielināšanu, plašāku inovāciju, tautsaimniecības konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, kā arī mazināt sociālo atstumtību (22). Ir vajadzīgi apjomīgi pasākumi, lai uzņēmumu potenciālu varētu pilnībā izmantot ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un darbvietu radīšanai Eiropā, īpaši laikā pēc krīzes.

6.3

EESK jau ierosinājusi sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai ES līmenī īstenot šādus pasākumus (23):

Eiropas sieviešu uzņēmējdarbības biroja izveide, lai radītu sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru;

sieviešu uzņēmējdarbības direktora iecelšana Komisijā un dalībvalstu uzņēmējdarbības ministrijās, lai sekmētu izpratni par saimnieciskajiem ieguvumiem, ko sniedz lielāka skaita sieviešu mudināšana uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību;

dzimumu izpratnē nodalītu datu vākšana par sieviešu uzņēmumiem visā Eiropā.

7.   Lēmumu pieņemšana

7.1

Starptautiski pētījumi (24) apliecina, ka sievietes vadošos amatos labvēlīgi ietekmē uzņēmumu finanšu darbību, uzņēmējdarbības kultūru, vadības metodes un noturību pret krīzēm. Sievietes mazāk riskē un par prioritāti izvirza ilgtspējīgu attīstību, taču šķēršļi ceļā uz dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā ir daudz lielāki nekā atklāti atzīts.

7.2

EESK pauž cerību, ka visas privātās un publiskās par lēmumu pieņemšanu atbildīgās struktūras, pateicoties pašregulācijai, pieņems minimālos standartus vienlīdzīgas līdzdalības nodrošināšanai lēmumu pieņemšanas jomā. Biržā kotētajiem uzņēmumiem un visām publiskā sektora struktūrām būtu jāveicina pārredzamas procedūras iecelšanai amatā, iekļautības tradīcijas un izvēles brīvība. Tomēr bez sieviešu un vīriešu vēlmes rīkoties būtiski uzlabojumi nav gaidāmi.

7.3

Lai visās lēmumu pieņemšanas struktūrās nodrošinātu dzimumu līdzsvaru, EESK politikas veidotājiem un uzņēmumiem vēlētos ieteikt pārskatīt šādus jautājumus:

plašāka informācija par sievietēm vadošos amatos;

lielāka pārredzamība, izraugoties talantīgus cilvēkus pieņemšanai darbā;

kritiskās masas panākšana un saglabāšana;

ar dzimumu lomām saistīto aizspriedumu pārvarēšana;

līderu pēctecības plānošana;

jaunu talantu sagatavošana;

atbalsts konsultāciju tīklu izveidei publiskajā un privātajā sektorā;

labas prakses izplatīšana un

Eiropas mēroga koordinētas datubāzes izveide ar informāciju par kvalificētām sievietēm amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu.

7.4

Lai īstenotu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju (2010-2015)” (25), EESK aicina panāk sieviešu un vīriešu vienlīdz plašu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un īpaši politikā, jo patlaban vērojamā nepietiekamā sieviešu pārstāvība ierobežo viņu līdzdalības tiesības (26). ES iestādēm, dalībvalstīm un sociālo partneru organizācijām būtu jārāda piemērs un dzimumu līdztiesības mērķi jāievieš to politiskajās un pārvaldes struktūrās, jo īpaši pašā augstākajā līmenī.

8.   Bērnu aprūpe

8.1

Svarīgs sieviešu nodarbinātību ietekmējošs aspekts ir bērnu, sevišķi mazu bērnu, pilna laika aprūpes iestāžu pieejamība. Publisko izdevumu par bērnu aprūpes pakalpojumiem palielināšana ir tieši saistīta ar sieviešu pilnas slodzes nodarbinātības pieaugumu (27).

8.2

Tāpēc Barselonas mērķi katrā ziņā jāizpilda. Tomēr Komisijas nesenais ziņojums liecina, ka 2010. gadā tikai 10 dalībvalstis bija izpildījušas attiecībā uz bērniem vecumā līdz trim gadiem izvirzīto Barselonas mērķi. Tajā pašā gadā bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, un bērnu, kuri sasnieguši obligāto skolas vecuma, grupās 90 procentu mērķi bija sasniegušas tikai 11 dalībvalstis (28).

8.3

Tā kā dalībvalstis ar visaugstākajiem dzimstības rādītājiem arī visvairāk paveikušas, lai vecāki varētu labāk apvienot darba un privāto dzīvi, un tā kā šajās valstīs arī ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis (29), dalībvalstīm ar politiskajiem pasākumiem (30) būtu jāsniedz efektīvāks, finansiāli un citādi pieejamāks un kvalitatīvāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, piemēram:

“ieguldījumi bērnos” — atbalsta programmas agrīnā bērnībā, sevišķi tādas, kurās paredzēti uz ģimenēm vērsti, mājās un īpašos centros sniegti ģimenes atbalsta pakalpojumi;

“ģimenes un profesionālo pienākumu apvienošana” — pasākumu koordinēšana dažādās jomās, piemēram, bērnu aprūpes nodrošināšana, bērna kopšanas atvaļinājums un ģimenes interesēm atbilstoši apstākļi darbavietā;

“dzimstības līmeņa palielināšanai labvēlīgu pamatnosacījumu radīšana” — nodokļu atlaides (piemēram, bērnu aprūpes kuponu sistēma Apvienotajā Karalistē) līdzās ģimenes un darba dzīves apvienošanas iniciatīvām, kā arī politiski pasākumi, lai plašāk palīdzētu segt bērnu audzināšanas izmaksas, atvieglotu jaunu pāru piekļuvi cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un sekmētu drošas nodarbinātības attiecības.

9.   Aizspriedumi un diskriminācija

9.1

Lai arī meiteņu izglītības jomā uzlabojušies sasniegumi pēdējās desmitgadēs ļāvuši uzlabot sieviešu ienākumu gūšanas potenciālu, sabiedrības attieksme pret sieviešu nodarbinātību un ģimenes vērtību, no vienas puses, un līdztiesības, no otras puses, pretnostatījums joprojām traucē panākt sieviešu un vīriešu īpatsvara darba tirgū līdzsvarotību.

9.2

EESK īpašas bažas pauž par tādu sieviešu diskrimināciju, kurām ir invaliditāte, kuras ir migrantes vai pieder kādai mazākumtautībai. Tāpēc Komiteja aicina nekavējoties ieviest Direktīvu “Par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu” (31).

9.3

Vardarbība pret sievietēm ir ne tikai neattaisnojama sociāla parādība, bet arī rada augstas izmaksas tautsaimniecībai. Aprēķināts, ka vardarbība pret sievietēm Eiropas Padomes 47 dalībvalstīs katru gadu izmaksā vismaz EUR 32 miljardus (32). Politiskie pasākumi ir ļoti svarīga ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, tomēr tradicionālo viedokli par sievietes lomu sabiedrībā izdosies mainīt tikai tad, kad sievietēm būs tādas pašas iespējas ieņemt vadošus amatus kā vīriešiem.

9.4

Dzimumu līdztiesības veicināšanā loti svarīga ir plašsaziņas līdzekļu loma. Plašsaziņas līdzekļi ne tikai atspoguļo, bet arī rada sociālās kultūras modeļus un normas, un tie ir būtisks, sabiedrības viedokli un kultūru veidojošs spēks. Turklāt tieši plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija sekmē visu sabiedrības locekļu, tostarp politikas veidotāju un iedzīvotāju, visaptverošu izpratni par dzimumu līdztiesības sarežģīto jautājumu; tāpēc plašsaziņas līdzekļu nozarē steidzami jārisina dziļi iesakņojušās nevienlīdzības problēma, kas izpaužas kā sieviešu nepietiekama pārstāvība (sevišķi augstākā līmenī), šķēršļi profesionālajai izaugsmei un zems atalgojums (salīdzinājumā ar vīriešiem) (33).

Briselē, 2013. gada 18. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un Sociālo lietu padome, Statistikas komisijas ģenerālsekretāra ziņojums par dzimumu stāvokli raksturojošo statistiku (E/CN.3/2013/10).

(2)  Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ĢD, 2011. gads.

(3)  OV C 181, 21.6.2012., 14.-20. lpp.

(4)  “Closing the Gender Gap: Act Now”, ESAO, 2012. gada decembris.

(5)  Paredzams, ka turpmākajās trīs desmitgadēs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies par 1 līdz 1,5 miljoniem cilvēku gadā, “Recent Experiences from OECD Countries and the European Union”, EASO, 2012. gads.

(6)  “Female labour market participation”, Eiropas Komisija, 2013. gads.

(7)  “Annual Growth Survey 2013”, Eiropas Komisija, 2012. gads.

(8)  Komisijas dienestu darba dokuments “Progress on equality between women and men in 2012 — Accompanying document to the Report from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions – 2012 Report on the Application of the EU Charter of Fundamental Rights”, SWD (2013) 171 final.

(9)  “TUC Women and the Cuts Toolkit”, arodbiedrību kongress, 2011. gads

(10)  Eiropas Komisija, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ĢD, 2011. gads.

(11)  “Effects of Reducing Gender Gaps in Education and Labour Force Participation on Economic Growth in the OECD”, DELSA/ELSA/WD/SEM(2012)9, ESAO, 2012. gads.

(12)  “Gender Equality Index Report”, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, 2013. gads.

(13)  2010. gadā Eiropā 77 % no visiem izglītības programmu absolventiem bija sievietes, veselības un labklājības jomā sieviešu īpatsvars bija 74 %, humanitāro zinātņu jomā — 65 %, savukārt inženierzinātņu jomā sieviešu īpatsvars bija tikai 25 %, zinātnes, matemātikas un datorzinātņu jomā — 38 %, “Report on the Gender Initiative: Gender Equality in Education, Employment and Entrepreneurship”, ESAO, 2011. gads.

(14)  “Drivers of Female Labour Force Participation in the OECD”, DELSA/ELSA/WD/SEM(2013)1, ESAO, 2013. gads.

(15)  No visām nepilnas slodzes darba attiecībām, kurās ir nodarbinātas sievietes, 23,4 % nav brīvprātīgas (vidēji ES, 2011. gads). Avots: Lisbon Assessment Framework Database.

(16)  “Drivers of Female Labour Force Participation in the OECD”, ESAO, 2013. gads.

(17)  Starptautiskā darba organizācija, C189 — Konvencija par mājsaimniecībā nodarbinātām personām, 2011. gads.

(18)  Eiropas Parlaments, rezolūcijas priekšlikums (B7-XXXX/2013), 17.6.2013.

(19)  “No dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības ES”, Eiropas Komisija, Tieslietu ĢD, 2013. gads.

(20)  Atzinumā par tematu “Dzimumu līdztiesības, ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības līmeņa savstarpējā saikne” (SOC/338, OV C 318, 23.12.2009., 15.–21. lpp.), EESK pauž viedokli, ka par laiku, kas izmantots aprūpei, jāpiešķir tāds pats finansiālais atbalsts kā pensijas laikā.

(21)  “Women Entrepreneurs in the OECD: key evidence and policy challenges”, DELSA/ELSA/WD/SEM(2013)3, ESAO, 2013. gads.

(22)  Pasaules banka, “Female Entrepreneurship: Program Guidelines and Case Studies”, 11.04.2013.: “Piemēram, ASV sievietēm piederošu uzņēmumu izaugsmes rādītāji divreiz pārsniedz visu pārējo uzņēmumu izaugsmes rādītājus, to devums ASV ekonomikā ir 3 triljoni USD un tie nodrošina 23 miljonus darbavietu”.

(23)  OV C 299, 4.10.2012., 24. lpp.

(24)  “Women Matter”, McKinsey; “Do Women in Top Management Affect Firm Performance?”, Smith and Verner; “Diversity and gender balance in Britain plc”, TCAM; “Mining the Metrics of Board Diversity”, Thomson Reuters utt.

(25)  “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija (2010-2015)”, Eiropas Komisija, 2010. gads.

(26)  “Database on women & men in decision making”, Eiropas Komisija, Tieslietu ĢD.

(27)  “Closing the Gender Gap: Act Now”, ESAO, 2012. gads.

(28)  “Barselonas mērķi”, Eiropas Komisija, 2013. gads.

(29)  OV C 318, 23.12.2009., 15.-21. lpp.

(30)  “Extending opportunities: How active social policy can benefit us all”, ISBN 92-64-00794-6, ESAO, 2005. gads.

(31)  COM(2008) 426 final, 2.7.2008.

(32)  OV C 351, 15.11.2012., 21.-26. lpp.

(33)  Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), “Review of the implementation of the Beijing Platform for Action in the EU Member States: Women and the Media — Advancing gender equality in decision-making in media organisations”, 2013. gads.


Top