21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/111

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematiem “Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020””

COM(2011) 809 final – 2011/0401 (COD),

“Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kurā izklāstīti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)”

COM(2011) 810 final – 2011/0399 (COD),

“Priekšlikums – Padomes Lēmums, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020””

COM(2011) 811 final – 2011/0402 (CNS),

“Priekšlikums – Padomes Regula par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020””

COM(2011) 812 final – 2011/0400 (NLE)

2012/C 181/20

Ziņotājs: Gerd WOLF

Padome 2011. gada 15. decembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020””

COM(2011) 809 final – 2011/0401 (COD).

Padome 2011. gada 19. decembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pantu, 183. pantu un 188. panta 2. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kurā izklāstīti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)”

COM(2011) 810 final – 2011/0399 (COD).

Padome 2011. gada 15. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 4. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums – Padomes Lēmums, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” ”

COM(2011) 811 final – 2011/0402 (CNS).

Padome 2011. gada 21. decembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. panta 1. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums – Padomes Regula par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ”

COM(2011) 812 final – 2011/0400 (NLE).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 122 balsīm par, 3 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumus un ar tiem saistīto vispārējo koncepciju, kas ir būtiski stratēģijas “Eiropa 2020” elementi. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpmāk pētniecībai un inovācijai vēlas sniegt lielāku atbalstu. Komiteja atzīmē, ka priekšlikumi paredz būtiskus uzlabojumus, un vairāki uzlabojumi liecina, ka ir ievēroti tās iepriekš izteiktie ieteikumi. Tomēr daži punkti būtu jāpapildina, jāprecizē un jāgroza.

1.2   Īpaši atzinīgi vērtējami priekšlikumi, kas attiecas uz vienkāršošanu un elastību. Tos izstrādājot, cik iespējams, būtu jānodrošina nepārtrauktība un jāizvairās no jaunu šķēršļu radīšanas.

1.3   Saistībā ar pārvaldību paustās ieceres pēc iespējas drīzāk un sīkāk būtu jākonkretizē, un tāpēc būtu jāapspriežas ar visām iesaistītajām personām.

1.4   Jau divus gadus pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzsākšanas Komisijai būtu jāsniedz starpposma ziņojums par tās īstenošanā un pilnveidošanā gūtajām atziņām.

1.5   Ievērojot 2010. gada 2. martā notikušās Konkurētspējas Ministru Padomes secinājumus (1), būtu jāuzlabo Eiropas pētnieka profesijas prestižs, lai novērstu vai kompensētu pašreizējos sociālos trūkumus.

1.6   Ja Komisija nevar pārliecinoši pamatot, kāpēc tās priekšlikumos attiecībā uz pamatprogrammu, dalības noteikumiem un Eiropas Atomenerģijas kopienas programmu ierosināta jauna juridiskā forma (“regula”), būtu jāsaglabā tiem līdz šim noteiktā juridiskā forma (“lēmums”).

1.7   Atzinīgi vērtējamas un atbalstāmas ir visas programmas sadaļas un noteikumi, jo īpaši tie, kas pozitīvi ietekmē sociālo inovāciju, progresīvu pētniecību, mazos un vidējos uzņēmumus un universitātes.

1.8   Būtu ieteicams, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenais instruments arī turpmāk ir pārredzami kopīgi projekti, kuru dalībnieku skaits neapgrūtina to pārvaldību.

1.9   Infrastruktūra ir visspilgtākais piemērs, kas liecina par Eiropas saskaņā ar subsidiaritātes principu pievienoto vērtību. Tas būtu vairāk jāatspoguļo paredzamajā budžeta sadalījumā.

1.10   Pamatprogrammas daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” daudz lielāks atbalsts būtu jāparedz pētniecībai un izstrādei, lai izveidotu ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu ar zemu CO2 līmeni.

1.11   “Sabiedrības problēmu” saraksts būtu jāpapildina ar svarīgo problēmjautājumu “Sabiedrības un uzņēmumu inovācijas spējas”.

1.12   Pamattehnoloģijas kalpo gan rūpniecības konkurētspējas uzlabošanai, gan sabiedrības problēmu risināšanai. Lielāka atbalsta sniegšanu šo tehnoloģiju izstrādei Komiteja pilnībā atbalsta.

1.13   Pieredze liecina, ka izcilība ir vissvarīgākais kritērijs, kas būtu arī turpmāk jāievēro, vērtējot pētniecības atbalstīšanas kritērijus. Inovācijas veicināšanā svarīga nozīme ir arī tirgus analīzei, kas sākumā tomēr ir ļoti sarežģīts uzdevums.

1.14   Lai vienmēr varētu rast piemērotus risinājumus, būtu jāapzina iespējamās pretrunas starp zinātnes virzītas pētniecības politikas un inovācijai labvēlīgas rūpniecības un konkurences politikas mērķiem.

1.15   Lai sekmīgi integrētu pētniecības un inovācijas politiku, dažādajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un dienestiem ir jārīkojas saskaņoti. Komiteja atbalsta šādus centienus. Vajadzīgi arī lietpratīgi ierēdņi, kas ilgāku laiku pārzina attiecīgo pētniecības jomu un darīs to arī turpmāk. Komisijai būtu jāpilnveido un jāsaglabā tās darbinieku uzkrātās īpašās zināšanas un viņu kompetence zinātnes un tehnikas jomā.

1.16   Ierosināts, ka Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) programmas pamatmērķi arī turpmāk būs kodolsistēmu drošums, augsta radioaktivitātes līmeņa kodolatkritumu apglabāšana un kodolsintēzes izpēte ar šajā jomā īstenoto ļoti nozīmīgo projektu, proti, Starptautisko kodoltermisko eksperimentālo reaktoru. Programmas struktūrā uzmanība jāvelta tam, lai saglabātu dalībvalstu sniegto atbalstu un izrādīto pašiniciatīvu.

1.17   Lai nodrošinātu, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir vieglāk lietojama, būtu jāsagatavo visiem saprotams pārskats par tajā minētajiem instrumentiem un tehniskajiem apzīmējumiem. Īpaša uzmanība jāvelta atbilstošu un kompetentu konsultāciju sniegšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2.   Komisijas priekšlikumu īss raksturojums

Šajā atzinumā aplūkota virkne Komisijas iesniegto dokumentu, kuros formulēti šādi priekšlikumi:

1)	priekšlikums par pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”;

2)	priekšlikums par vienotu dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumu kopumu;

3)	priekšlikums par īpašo programmu, ar ko īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

4)	priekšlikums attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļām, kas atbilst Euratom līgumam.

Minēto dokumentu apjoms ir aptuveni 380 lappuses. Atzinuma turpinājumā (no 2.1. līdz 2.4. punktam) apkopotas minēto dokumentu svarīgākās atziņas, lai radītu saprotamu saikni ar Komitejas piezīmēm un ieteikumiem, kas izklāstīti 3.–7. punktā.

2.1   Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”

2.1.1   Atkāpjoties no līdzšinējās tradīcijas, Komisija nav ierosinājusi sākotnēji paredzēto Astoto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammu. Gluži otrādi, īstenojot zaļajā grāmatā (2) minētās ieceres, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” apvienotas darbības, ko pašlaik finansē Septītā pētniecības pamatprogramma, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas daļas, kas attiecas uz inovāciju, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Turklāt ierosināts, ka pamatprogrammu neizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes “lēmumu”, kā tas bija līdz šim, bet gan ar “regulu”.

2.1.2   Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īstenotās veicināšanas politikas pamatmērķi un galvenās jomas ir:

a)	zinātnes izcilība — ierosinātais budžets: EUR 27 818 miljoni;

b)	vadošā loma rūpniecībā — ierosinātais budžets: EUR 20 280 miljoni;

c)	sabiedrības problēmu risināšana — ierosinātais budžets: EUR 35 888 miljoni.

2.1.3   Vēl viens mērķis ir vienkāršot piekļuvi pamatprogrammai un dalību tajā.

2.1.4   Ierosināts, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopējais budžets būs aptuveni 88 miljardi euro; to papildinās no struktūrfondiem un Mācību programmas finansētie pasākumi.

2.2   Līdzdalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi

2.2.1   Minētie noteikumi attiecas uz kārtību, kā var piedalīties pamatprogrammā. Tiem jārada vienots un elastīgs tiesiskais regulējums, jānodrošina vienkāršošana un jāattiecas uz visām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daļām. Paredzētas arī iespējas veikt grozījumus vai noteikt izņēmumus.

2.2.2   Noteikumi paredz vienotu finansējuma likmi visiem dalībniekiem. Ierosināts arī plašāk izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī plaši akceptēt dotāciju saņēmēju lietotās grāmatvedības metodes.

2.2.3   Noteiktas šādas tiešo attiecināmo izmaksu segšanai piešķiramā finansiālā atbalsta likmes:

a)	pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācija var sasniegt ne vairāk kā 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansēšanas principu;

b)

pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācija ir ierobežota līdz maksimāli 70 % no kopējām attiecināmajām izmaksām šādām darbībām: — darbībām, kas galvenokārt sastāv no, piemēram, prototipu izstrādes, testēšanas, demonstrējumiem, eksperimentālas izstrādes, izmēģinājumiem, ieviešanas tirgū; — programmu līdzfinansēšanas pasākumiem.

2.2.4   Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 20 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām; iespējami ir arī vienreizēji maksājumi vai vienotas likmes maksājumi, ja tas ir paredzēts darba programmā.

2.2.5   Paredzēti šādi dalības nosacījumi:

2.2.5.1

Darbībā piedalās vismaz trīs juridiskas vienības. — Katra no trim juridiskajām vienībām ir reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī. — No trijām nedrīkst būt divas tādas juridiskas vienības, kas reģistrētas vienā un tajā pašā dalībvalstī vai asociētā valstī. — Visas trīs juridiskās vienības ir savstarpēji neatkarīgas 7. panta izpratnē.

2.2.5.2

Atkāpjoties no iepriekš minētā, vienas dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētas juridiskas vienības dalība ir minimālais nosacījums šādos gadījumos: a) Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, b) MVU instrumenta izmantošana, c) programmu līdzfinansēšanas pasākumi, d) pamatoti gadījumi, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā, kā arī e) koordinācijas un atbalsta darbības un apmācības un mobilitātes darbības.

2.2.6   Novērtēšanas procedūras

2.2.6.1   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

a)

izcilība;

b)

ietekme;

c)	īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.2.6.2   Priekšlikumiem par progresīvās pētniecības darbībām piemēro vienīgi izcilības kritēriju.

2.3   Īpašā programma

2.3.1   Septītajā pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammā bija paredzētas vairākas “īpašās programmas” (piemēram, “Sadarbība” un “Iespējas”), taču tagad Komisija ierosina tikai vienu “īpašo programmu”, kurai vairākas daļas, kas aptver dažādos finansēšanas mērķus un finansēšanas struktūras.

2.3.2   Īpašajai programmai ir četras daļas:

I.	“Zinātnes izcilība”, kas paredz i. atbalstu progresīviem pētījumiem (Eiropas Pētniecības padomes (EPP) darbības), ii. atbalstu pētniecībai nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā, iii. atbalstu Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām un iv. atbalstu Eiropas pētniecības infrastruktūras stiprināšanai.

II.

“Vadošā loma rūpniecībā”, kas paredz īstenot darbības šādās jomās: i. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ii. nanotehnoloģijas, iii. materiāli, iv. biotehnoloģija, v. ražošana un apstrāde, kā arī vi. kosmoss. Paredzēts arī uzlabot piekļuvi riska finansējumam un palielināt inovācijas mazos un vidējos uzņēmumos.

III.

“Sabiedrības problēmu risināšana”, kas paredz īstenot darbības šādās jomās: i. veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība, ii. pārtikas nodrošinājums un pārtikas nekaitīgums, ilgtspējīga lauksaimniecība, jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un bioekonomika, iii. droša, videi nekaitīga un efektīva enerģētikas sistēma, iv. vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports, v. klimata aizsardzība, resursu efektīva izmantošana un izejmateriāli, vi. iekļaujoša, inovatīva un droša Eiropas sabiedrība.

IV.

“Ar kodolenerģiju nesaistītās Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības”, lai nodrošinātu zinātnisko pierādījumu bāzi politikas veidošanai, veicinātu to dabisko procesu izpratni, kas ir sabiedrības problēmu pamatā, kā arī pētītu jaunās zinātnes un tehnoloģijas jomas. (Ar kodolenerģiju saistītas Kopīgā pētniecības centra darbības iekļautas Eiropas Atomenerģijas kopienas programmā.)

2.4   Eiropas Atomenerģijas kopienas programma 2014.–2018. gadam

2.4.1   Euratom programma aptver pētniecības pasākumus kodolenerģētikas (kodolsintēzes un kodolskaldīšanas) un radiācijaizsardzības jomā. Atkāpjoties no līdzšinējās kārtības, programmu neizveido ar lēmumu, bet gan ar regulu. Programmai jāsekmē pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” stratēģisko mērķu sasniegšana (2.1.2. punkts). Euratom līgums ierobežo programmu ilgumu līdz 5 gadiem, tāpēc tās īstenošana beigsies 2018. gadā.

2.4.2   Euratom programmas netiešās darbības attiecas uz:

a)	kodolenerģijas sistēmu drošu ekspluatāciju,

b)	risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai,

c)	kompetences attīstību un saglabāšanu kodolenerģijas (kodola skaldīšanas) jomā,

d)	radiācijaizsardzības veicināšanu,

e)	izstrādi kodolsintēzes jomā, izmantojot pašlaik un turpmāk pieejamās eksperimentālās iekārtas,

f)	materiālu, tehnoloģijas un skices projektu izstrādi saistībā ar augstāk minēto mērķi,

g)	inovācijas un rūpniecības konkurētspējas veicināšanu,

h)	pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.

2.4.3   Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijai palīdz konsultatīvās komitejas.

2.4.4   Tiešās darbības saistītas ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētniecības un izstrādes programmu.

2.4.5   Par Starptautisko kodoltermisko eksperimentālo reaktoru (ITER) pieņems īpašu lēmumu, jo šī projekta finansējums nebūs paredzēts daudzgadu finanšu shēmā.

3.   Vispārējas piezīmes

Tā kā četru Komisijas iesniegto dokumentu apjoms ir ļoti liels, Komiteja var paust viedokli tikai par tai būtiskiem jautājumiem, kuru skaits ir ierobežots.

3.1   Kopumā atzinīgs vērtējums

Komiteja atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumus, kas ir būtiski stratēģijas “Eiropa 2020” elementi. Komiteja uzskata, ka vispārējā pieeja ir pareiza. EESK atzīmē, ka ir ievēroti daudzi tās iepriekš paustie ieteikumi (piemēram, par vienkāršošanu (3), par zaļo grāmatu (4) un par Inovācijas savienību (5)), un tāpēc norāda arī uz šo atzinumu un tajā minētajiem ieteikumiem. Tā tomēr uzskata, ka daži punkti ir jāpapildina, jāprecizē un jāgroza.

3.2   Prioritātes, budžets, 3 %-mērķis un sviras efekts

3.2.1   Pētniecība, izstrāde un inovācija noteiks Eiropas turpmāko vietu pasaulē; šā būtiskā apsvēruma dēļ ne tikai Komisijai, bet jo īpaši arī dalībvalstīm ir jānosaka, ka šīs ir daudz svarīgākas prioritātes. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētais budžets liecina par Komisijas vēlmi, veicot vajadzīgos ieguldījumus, vairāk kā līdz šim atbalstīt pētniecību un inovāciju. Šāda rīcība atbilst Komitejas vairākkārt paustajiem ieteikumiem, un tāpēc EESK to pilnībā atbalsta. Taču objektīvi vērtējot un ievērojot turpinājumā iztirzāto 3 %-mērķi un tālejošos tematiskos pētniecības un inovācijas mērķus, jāatzīst, ka budžets joprojām nav pietiekams; Komiteja tomēr uzskata, ka tas ir kompromiss, kas panākts, neraugoties uz pārējiem šķēršļiem.

3.2.2   Eiropadomes sanāksmē, kas 2002. gadā notika Barselonā, apspriežot līdz 2010. gadam īstenojamo Lisabonas stratēģiju, formulēja 3 % mērķi, kas galvenokārt attiecas uz dalībvalstu un to rūpniecības uzņēmumu īstenoto veicināšanas politiku. Tas paredzēja līdz 2010. gadam panākt, ka dalībvalstis pētniecībai un izstrādei atvēl 3 % no iekšzemes kopprodukta; viena trešdaļa līdzekļu bija jāiegulda valstīm, divas trešdaļas — uzņēmumiem. Minēto mērķi līdz šim nav izdevies sasniegt nedz Eiropas Savienībā kopumā, nedz arī vairumā dalībvalstu. Tāpēc tas atkal iekļauts stratēģijā “Eiropa 2020”.

3.2.3   Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” formulētajai veicināšanas politikai ir jārada būtisks sviras efekts, lai vismaz šoreiz šo 3 % mērķi varētu sasniegt. Diemžēl joprojām jāuzdod jautājums, vai, neraugoties uz augstāk minēto budžeta palielināšanu, svira būs pietiekami efektīva, lai mērķi sasniegtu. Kopienas budžeta kopējais līdzekļu apmērs ir 1 % no tās dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. No kopējā budžeta pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” atvēlēti tikai aptuveni 9 %. Tātad, kvantitatīvais sviras efekts joprojām ir mazāks nekā 1:30! Tāpēc ierosinātais budžets ir tikai pirmais solis, lai nodrošinātu patiešām vajadzīgo finansējuma apjomu, un tāpēc budžetu noteikti nedrīkst samazināt.

3.3   Vienkāršošana un nepārtrauktība

Īpaši atzinīgi Komiteja vērtē tos pasākumus, kuriem jānodrošina tās jau sen ieteiktā procedūru vienkāršošana (6). Tas ir ļoti grūts uzdevums, jo jānodrošina gan vienkāršība, gan taisnīgums katrā konkrētā gadījumā, gan arī vajadzīgā nepārtrauktība, un, iespējams, ka vēl būs vajadzīgi precizējumi. Īstenojot šos pasākumus, noteikti nedrīkst radīt jaunas procedūras, kas ir pārāk sarežģītas un lēnas.

3.4   Rīcības brīvība un elastība

Komiteja tāpēc atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz diezgan sarežģītajiem noteikumiem, programmu izstrādē un budžeta sadalē ir nodrošināta arī pietiekama elastība un rīcības brīvība (Īpašās programmas I sadaļa, 6. pants “Budžets”). Īpaši svarīgi tāpēc ir precizēt ar to saistītās lēmumu pieņemšanas procedūras, jo īpaši, programmas komiteju funkcijas.

3.5   Pārvaldība

Komiteja atbalsta šajā sakarā minētos Komisijas apsvērumus un ieceres (COM(2011) 809 final, 21. punkts), jo īpaši arī ieceri vairāk izmantot augšupēju pieeju. EESK atzinīgi vērtē arī ieceri konkrētās programmas prioritāšu noteikšanā nodrošināt regulāru mijiedarbību ar galalietotājiem, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

3.5.1   Komiteja uzskata, ka minētie Komisijas apsvērumi, kas formulēti ļoti vispārīgi, ir jāpapildina ar sīkām un precīzām norādēm par programmas īstenošanu un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu, (arī budžeta) sadalījumu un konkrētām tēmām. Veidojot vajadzīgo “pārvaldības” sistēmu, pietiekami skaidri jānorāda, cik plaši, kādās struktūrās un kādā lēmumu pieņemšanas līmenī (piemēra, programmas komitejās) ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus līdzsvaroti iesaistīs šajos procesos un darba programmās. Tas jādara, jo Komisija taču paredzējusi, ka ne tikai tēmas, bet arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz budžetu, finansēšanas instrumentiem, finansējuma apmēru un, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformu sniegto ārpakalpojumu iespējamo izmantošanu, “185. pantā paredzētās iniciatīvas” un citi pasākumi turpmāk būs minēti darba programmās.

3.5.2   Tā kā Komisijas priekšlikumā arī norādīts uz ieceri saskaņā ar Finanšu regulas 55. pantu piesaistīt izpildaģentūras un citas ārējas struktūras, būtu jāprecizē arī to uzdevumi, pilnvaras un uzraudzība.

3.5.3   Komiteja iesaka precizēt šos jautājumus, apspiežoties ar visām ieinteresētajām personām, izklāstīt tos pavaddokumentā un tad arī uzklausīt EESK viedokli. Tā arī brīdina, ka šajā noteikumu izstrādes procesā — jo īpaši tas attiecas uz darba programmām — nedrīkst atkal, paklusām un paslepus, atgriezties pie līdz šim raksturīgās (pārmērīgās) regulācijas un sarežģītības (skatīt arī 3.3. punktu). No līdzšinējo procedūru nepārtrauktības būtu jāatsakās tikai tad, ja vienkāršošanas procesā citādi rīkoties nav iespējams.

3.6   Pārklāšanās

Dažas tēmu apakšgrupas un problēmjautājumi, kas minēti “Īpašās programmas” daļās, var pārklāties, un tas, no vienas puses, vēl vairāk palielina elastību, bet, no otras puses, var izraisīt prioritāšu novirzes un sarežģīt uzraudzību un sadali. Piemēram, būtiskas atziņas un ierosmes no Īpašās programmas daļām “Zinātnes izcilība” vai “Vadošā loma rūpniecībā” var izmantot minētās programmas daļā “Sabiedrības problēmu risināšana”.

3.7   Starpposma ziņojums

Tāpēc Komiteja iesaka Komisijai līdztekus paredzētajam “starpposma ziņojumam” (tādam pašam kā saistībā ar COM(2011) 52 final), kas jāsagatavo pēc 4 gadiem, jau 2 gadus pēc programmas uzsākšanas iesniegt arī “pagaidu progresa ziņojumu”, kurā jāinformē par Komisijas un ieinteresēto personu šajā laikā veiktajiem pasākumiem un šajā procesā gūtajām atziņām, jo īpaši arī par “pārvaldības sistēmu”, kuras izveide ierosināta šajā atzinumā.

3.8   Paredzamais budžeta sadalījums

Neraugoties uz minētajiem ierobežojumiem, Komiteja atzinīgi vērtē arī priekšlikumu par paredzamo budžeta sadalījumu un budžeta sadalīšanu programmas daļām un to apakštematiem, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbības un sabiedrības problēmu un jautājumu risināšanas veicināšanai. Trīs izņēmumi ir aplūkoti atzinuma turpinājumā (4.3., 4.2.1. un 4.2.2. punkts). Tomēr būtu arī skaidrāk jānorāda, cik nozīmīga salīdzinājumā ar pētniecības tiešo finansēšanu būs valstu un reģionālo programmu koordinācija (piemēram, jaunā ERA-Net programma).

3.9   Pētnieka profesija

Priekšlikuma pamatprogrammai 22. apsvērumā Komisija uzsver: “Pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā.” Komiteja tomēr norāda, ka šajā sakarā nav konkrēti norādīts, kādi pasākumi ir veikti, lai izpildītu norādes, kas minētas Konkurētspējas Ministru Padomes 2010. gada 2. martā paustajos secinājumos (7), un patiešām uzlabotu jauno zinātnieču un jauno zinātnieku neapmierinošo sociālo stāvokli (sīkāk šis jautājums analizēts 6. punktā).

3.10   Regula vai lēmums?

Komiteja neizprot un nav arī atradusi, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, sagatavotu Komisijas pamatojumu, kāpēc saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu vajadzīgs un pieļaujams atteikties no līdzšinējās pieejas, proti, ierosināt, ka divi citi Komisijas iesniegtie dokumenti nebūs lēmumi, bet gan regulas. Ja Komisija nespēj iesniegt saprotamu juridisku pamatojumu, Komiteja iesaka turpināt līdzšinējo pieeju.

3.11   Saskaņota Komisijas rīcība

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas politikā ir daudzi jautājumi, kuru risināšanā saskaņoti un efektīvi jāsadarbojas un jārīkojas ne tikai Komisijai un dalībvalstīm, bet arī vairākiem Komisijas locekļiem, ģenerāldirektorātiem un dienestiem. Šie jautājumi ir izglītības politika, pētnieku sociālais stāvoklis, struktūrfondi, kohēzijas politika, rūpniecības un konkurences politika, enerģētikas politika, veselības politika, vides politika utt. Komiteja rosina Komisiju veltīt vairāk pūļu rīcības saskaņošanai un izstrādāt procedūras un instrumentus, lai varētu šo mērķi sasniegt.

3.12   Kompetenti darbinieki

Komiteja vēlreiz uzsver (8), ka finansēšanas struktūrās, it īpaši arī Komisijā (vai izpildaģentūrās, ko paredzēts izveidot) ir jāstrādā zinātnes jautājumos ļoti kompetentiem un pieredzējušiem ierēdņiem, kuri ļoti labi un jau ilgu laiku pārzina attiecīgo zinātnes jomu, tās īpatnības un tajā strādājošo “zinātnieku kopienu”. Iestādēs, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi, regulāra darbinieku rotācija ir ļoti nelietderīga!

3.12.1   Kompetences un līdzdalības saglabāšana

Komiteja pauž bažas arī par to, ka Komisija, īstenojot ieceri uzticēt aģentūrām ar pētniecības un izstrādes atbalstu saistītos un līdz šim pašas veiktos uzdevumus un darbības, varētu ne tikai zaudēt tās uzkrātās īpašās zināšanas un kompetenci, bet arī nepietiekami iesaistīties būtisku satura jautājumu risināšanā. Šāda iesaistīšanās tomēr ir ļoti svarīga, lai politiskajā līmenī varētu kompetenti, pārliecinoši un ieinteresēti pārstāvēt tādu nozīmīgu jomu kā pētniecība, izstrāde un inovācija. Ja Komisija to nedarīs, apdraudēta būs jau tā nestabilā “pārbaužu un līdzsvara” sistēma.

3.13   Citi pasākumi — stratēģija “Eiropa 2020”

Komiteja uzskata, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir vajadzīga un nozīmīga stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļa. Pamatprogramma tomēr ir jāpapildina ar citiem svarīgiem pasākumiem, kas jāīsteno Komisijai un, jo īpaši, dalībvalstīm. Tāpēc Komiteja norāda uz tās ierosmēm, kas attiecas uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Īpaši svarīgs uzdevums ir dalībvalstīs izveidot vai pilnveidot ekonomikas (9), sociālās un izglītības sistēmas, lai tās būtu efektīvas un veicinātu inovāciju.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Sociālās un humanitārās zinātnes, izglītības politika un jauninājumi

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka visi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pamatmērķi paredz atbalstīt pētniecību un inovāciju sociālajās un humanitārajās zinātnēs. EESK uzskata, ka minētās tēmas ir nozīmīgas un svarīgas, un atzinīgi vērtē to, ka tām programmā veltīta atbilstoša uzmanība. Komiteja arī iesaka vairāk atbalstīt centienus izveidot efektīvāku izglītības sistēmu visos mācību līmeņos. Tas ir ļoti svarīgs un būtisks uzdevums, lai Eiropas Savienībā pēc iespējas labāk un, ievērojot apdāvinātu cilvēku vajadzības, atbalstītu un izmantotu talanta potenciālu. Tiešā saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem jāatzīmē, ka svarīgākais uzdevums ir universitātēs sagatavot pietiekami daudz kvalificētu speciālistu. Lai to varētu izdarīt, pamats jāizveido jau skolās!

4.2   Sabiedrības problēmu risināšana

Komitejai nav iebildumu pret sabiedrības problēmu sarakstu, taču tā iesaka veltīt vēl vairāk uzmanības šādām jomām:

4.2.1   Ar enerģētiku un klimta pārmaiņām saistītās problēmas

Tā kā izvirzīts ļoti tālejošs mērķis (10) līdz 2050. gadam pilnībā pārveidot mūsu energoapgādes sistēmu un pāriet uz ilgtspējīgām tehnoloģijām, kas rada maz CO2 emisijas, Komiteja iesaka, nosakot prioritātes pamatprogrammas daļā “Sabiedrības problēmu risināšana”, šī jautājuma nozīmību daudz vairāk ievērot arī budžeta sadalījumā (11). Īpaši jānorāda uz nepietiekami atrisinātu problēmu, proti, nav izstrādātas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas un bufertehnoloģijas, kas nav saistītas ar augstām izmaksām, nerada daudz CO2 emisijas un ļautu izvairīties no grūtībām, kuras rada vēja un saules enerģijas piedāvājuma svārstības. Tas sakāms arī par iespējām ilgtermiņā apgādāt ar degvielu smagkravas transportu, gaisa transportu un ūdens transportu. Dziļāk jāanalizē arī ietekme uz ekonomiku un sabiedrību.

4.2.2   Sabiedrības un uzņēmumu inovācijas spējas

Komiteja arī iesaka “Sabiedrības problēmu” sarakstu papildināt ar svarīgo problēmjautājumu “Sabiedrības un uzņēmumu inovācijas spējas”. (Kāpēc GOOGLE vai FACEBOOK nav radušies Eiropā? Kāpēc pārvaldes, ekonomikas un sociālās struktūras efektivitāte visās dalībvalstīs nav vienāda?) Kaut arī Komisijas priekšlikumā šis jautājums ir iekļauts pie mērķa “Iekļaujoša, inovatīva un droša Eiropas sabiedrība” (skatīt atzinuma 2.3.2. – III – vi) punktu), Komiteja uzskata, ka nav pietiekami uzsvērta šā jautājuma sociālā un ekonomiskā nozīme. Tas tomēr ir viens no svarīgākajiem jautājumiem pamatiniciatīvā “Inovāciju Savienība” (12) (atzinuma 2.3.2. – III – vi) punktā minētais nosaukums tad būtu jāsaīsina, un tam būtu jāskan “Iekļaujoša un droša Eiropas sabiedrība”).

4.3   MVU un mikrouzņēmumi — inovācijas procesa dalībnieki

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātos uzlabojumus saistībā ar MVU atbalstīšanu. EESK uzskata, ka tas ir svarīgs vispārējās stratēģijas “Eiropa 2020” aspekts, un norāda arī uz tās atzinumu par Inovācijas savienību (13). Tajā Komiteja uzsvēra, ka “būtu jāapsver izmaiņas mazo un vidējo uzņēmumu definēšanā un klasificēšanā, jo jaunās tīklu izveides iespējas, izmantojot IKT, nozīmē, ka aizvien pieaug mikrouzņēmumu un pat individuālo uzņēmumu loma. Iespējams, būtu lietderīgi apsvērt robežšķirtni starp šādiem uzņēmumiem un brīvajām profesijām.” Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas informāciju par to, ka minētais jau tiek ievērots. Norādot uz 7. punktu, Komiteja arī uzsver, ka ļoti svarīgi ir pareizi un saprotami informēt mazos un vidējos uzņēmumus par pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētajiem atbalsta instrumentiem un iespējām tiem piekļūt. Būtu vēlams izveidot konsultāciju centrus, kur MVU varētu saņemt mutiskas konsultācijas.

4.4   Universitātes

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumos paredzēta iespēja piešķirt dotāciju 100 % apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām. EESK uzskata, ka šāda iespēja sniegs labumu dabaszinātņu, inženierzinātņu un humanitāro zinātņu pētniekiem/pētnieku grupām, kas strādā universitātēs. Tā sekmēs centienus sasniegt Komitejas vairākkārt izvirzīto mērķi Eiropas Savienībā izveidot universitātes, kas būtu atzītas visā pasaulē, un nodrošināt to darbību. Tomē, kā norādīts Matias kdzes ziņojumā (Eiropas Parlaments, A7-0302/2011), šiem pasākumiem ir arī jāsniedz papildu atbalsts no kohēzijas politikai paredzētajiem līdzekļiem, lai palielinātu veiktspēju tajās dalībvalstīs, kas līdz šim pamatprogrammā iesaistītas nepietiekami. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāīsteno arī vēl citi svarīgi pasākumi, kas šajā atzinumā netiek aplūkoti, jo nav saistīti ar tajā iztirzāto tematu.

4.5   Pētniecības infrastruktūra

Komiteja jau vairākkārt uzsvērusi, ka lielie infrastruktūras objekti nodrošina nozīmīgu atbalstu un līdzekļus tehnoloģiskiem un zinātniskiem pētījumiem un izcilu rezultātu sasniegšanai, kas bez šādas infrastruktūras vispār nebūtu iespējama. Ar to ir izskaidrojama arī šīs infrastruktūras popularitāte un ietekme gan uz sadarbību Eiropā, gan uz pasaules labāko inženieru un zinātnieku piesaistīšanu (14). Jāatzīmē arī, ka lielu infrastruktūras objektu izmantošana pārsniedz vienas dalībvalsts iespējas un vajadzības, un tāpēc šādus objektus dalībvalstis bieži izveido un izmanto partnerībā ar citām valstīm.

4.5.1   Subsidiaritātes princips

Šādi infrastruktūras objekti ir spilgts piemērs, kas liecina par Eiropas Savienības saskaņā ar subsidiaritātes principu sniegto atbalstu. Tāpēc Komiteja pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā indikatīvajā budžeta sadalījumā — gan tā struktūrā, gan tā saturā — šīs infrastruktūras ļoti lielā nozīmība nav atspoguļota. EESK tādēļ iesaka citiem indikatīvajiem budžetiem (izņemot MVU!) paredzētās summas samazināt par 2 % līdz 2,5 % un tā iegūtos līdzekļus novirzīt infrastruktūrai. Tas, ka šajā kategorijā ietilpst elektroniskā infrastruktūra, kura ir svarīga un kuras nozīme palielināsies, ir vēl viens būtisks iemesls, kāpēc tā būtu jārīkojas.

4.5.2   Darbības izmaksas

Komiteja arī iesaka Komisijai, finansējot projektus, piedalīties arī infrastruktūras darbības izmaksu segšanā; EESK lūdz Komisiju precizēt, ka tā to patiešām iecerējusi darīt.

4.6   Pamattehnoloģijas

Kā Komiteja jau vairākkārt uzsvērusi (15), pamattehnoloģiju izstrāde, lietpratīga izmantošana un komercializācija ir ļoti svarīgs transversāls uzdevums, lai, pirmkārt, uzlabotu ES rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un, otrkārt, atrisinātu tādas sociālās problēmas kā ilgtspējīga enerģijas apgāde vai veselības aprūpe. Komiteja tāpēc atzinīgi vērtē to, ka šim jautājumam veltīta atbilstoša uzmanība, jo pamattehnoloģijas ir efektīvs pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbības, tātad, arī publiskā un privātā sektora partnerības virzītājspēks. Īpaši svarīga šajā sakarā ir pamatprogrammā paredzētā Nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) atklātā iniciatīva.

4.7   Grāmatvedības procedūras — I daļa

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka paredzēts atzīt dalībvalstu pētniecības iestāžu un uzņēmumu grāmatvedības procedūras (piemēram, stundas likmes aprēķināšanas kārtību uzņēmumos). Būtu jāparedz segt arī tās izmaksas, kas rodas, piemērojot pievienotās vērtības nodokli.

4.8   Grāmatvedības procedūras — II daļa

Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka procedūras būtiski vienkāršo dalības noteikumos paredzētā 100 %–20 % metode un 70 %–20 % metode (to skaidrojums atrodams 2.2.3. un 2.2.4. punktā). Neraugoties uz administratīvajām priekšrocībām, šie vienkāršojumi atšķirībā no pašreizējās kvotu sistēmas dažām dalībnieku grupām var būt finansiāli izdevīgi, bet citām finansiāli neizdevīgi. Tādēļ Komiteja iesaka vispirms uzkrāt pieredzi un vēlāk, ja vajadzīgs, finansējuma likmes netiešo izmaksu segšanai nedaudz paaugstināt.

4.9   Publiskais iepirkums — īpašs aspekts

Būvējot pētniecības infrastruktūras objektus un lielas iekārtas, uzņēmumiem bieži uztic izstrādāt un uzbūvēt novatoriskus, ļoti sarežģītus un ar augstām prasībām saistītus komponentus. Tāpēc uzņēmumiem ir jāapgūst jaunas tehnoloģiju jomas un var rasties raksturīgas problēmas, kuras aprakstītas Komitejas atzinumā par zināšanu nodošanu (16). Tajā Komiteja ieteica “analizēt līdzšinējo pieredzi, kas gūta piemērojot spēkā esošos ES un dalībvalstu noteikumus par atbalstu, budžetu, pasūtījumu piešķiršanu un konkurenci, un pārbaudīt, vai minētie noteikumi kalpo tam, lai prasmes un speciālās zināšanas, kas rūpniecības nozarēs iegūtas, attīstot minēto pētniecības infrastruktūru, tiek saglabātas un izmantotas Eiropas konkurētspējas palielināšanai un attiecīgiem vēlākiem pasūtījumiem.”

4.10   Jauni risinājumi rūpniecības un konkurences politikā

Tāpēc būtu jāapsver, kādi jauni risinājumi rūpniecības un konkurences politikā ir vajadzīgi. Jāšaubās tomēr, vai Komisija, kas jau paudusi ieceres par “publisku (pirmskomercializācijas posma) iepirkumu”, būs izraudzījusies piemērotu instrumentu. Pēc Komitejas domām, tas, pirmkārt, saistīts ar draudiem, ka, baidoties no zināšanu iespējamās monopolizācijas, uzņēmumi vispār necentīsies nonākt vadošās pozīcijās un sasniegt izcilus rezultātus. Tā būtu liela kļūda. Otrkārt, pēc Komitejas domām, tas saistīts arī ar draudiem, ka, īstenojot pārāk stingrus protekcionisma pasākumus, kas negatīvi ietekmē pētniecību, nesaņemsim labāko produktu, jo tas būs pieejams tikai ārpus ES robežām. Tādēļ Komiteja iesaka apzināt dažādos, daļēji pretrunīgos pētniecības politikas, inovācijas politikas un rūpniecības politikas mērķus un tām izvirzītās prasības, kas būtu jāprecizē un jāapspriež ar dažādām ieinteresētajām personām, un, iespējams, atsevišķos gadījumos ir jānosaka pat īpaša kārtība (skatīt 4.9. punktu).

4.11   Projektu lielums, kas nodrošina efektivitāti

Centieni īstenot arvien lielākus projektus, piemēram, saistībā ar Kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām, zināšanu un inovāciju kopienām un tagad arī Nākotnes un jauno tehnoloģiju pamatiniciatīvām ir rūpīgi jāuzrauga. Tas jādara, jo šādos lielos projektos arvien vairāk resursu un darba velta administrēšanai un plašām konsultācijām, un nav pieļaujams, ka tie sāktu atgādināt Bābeles torņa celtniecību.

4.11.1   Galvenais instruments — kopīgie projekti

Līdzekļu apvienošanai var pūt pozitīva ietekme, taču vienlaikus tā noteiktā brīdī no dalības pamatprogrammā atstumj mazākus dalībniekus, jo tiem trūkst šādai dalībai vajadzīgā juridiskā un administratīvā atbalsta, kas saistīts ar augstām izmaksām. Tas jo īpaši attiecas uz MVU un pētnieku grupām, kas darbojas universitātēs. Tāpēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenajam instrumentam arī turpmāk ir jābūt pārredzamiem kopīgiem projektiem, kuru dalībnieku skaits neapgrūtina to pārvaldību.

4.12   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

Tā kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu finansēs no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, Komiteja uzskata, ka tā darbība ir arī tās stratēģijas daļa, ko īsteno ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Komitejas piezīmes attiecas arī uz šo stratēģijas daļu. Par to Komiteja izstrādā īpašu atzinumu (17).

4.13   Novērtēšanas kritēriji

Atzinuma 2.2.6. punktā minēti Komisijas ierosinātie vērtēšanas (18) un atlases kritēriji: izcilība, ietekme, īstenošanas kvalitāte un efektivitāte. Komiteja atbalsta šos kritērijus, ja tiek atzīta izcilības daudz lielākā nozīmība, jo tā noteikti ir vissvarīgākais izcilu sasniegumu novērtēšanas kritērijs. Saistībā ar progresīviem pētījumiem EESK brīdina, ka nevajadzētu pārvērtēt daudzkārt citēto publikāciju nozīmi, jo tādējādi vēl vairāk tiek izceltas tās pētniecības tēmas, kuras jau tāpat ir vispāratzītas. Komiteja vēlreiz norāda uz tās vispārējo ieteikumu nelietot formālas vērtēšanas procedūras.

4.13.1   Lai veicinātu tieši inovāciju, vērtēšanā, protams, liela vērība jāvelta arī tirgus aspektiem  (19). Par to, ka šis uzdevums, kādā hipotētiskā gadījumā vērtējot pavisam jaunus risinājumus, noteikti nav vienkāršs un izdarītie secinājumi ne vienmēr ir pareizi, liecina, piemēram, sākotnēji aplamie vērtējumi par personālo datoru izstrādi.

4.14   Kopīgais pētniecības centrs

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumus par Kopīgā pētniecības centra tiešo finansēšanu. EESK tomēr norāda, ka tā darbība būtu jāvērtē saskaņā ar vērtēšanas procedūrām, kas attiecas uz pārējiem dalībniekiem. Ja Kopīgais pētniecības centrs piesākās netiešā finansējuma saņemšanai no Īpašās programmas, jānodrošina centra un pārējo pretendentu/ieinteresēto personu, kas nav saistīti ar Komisiju, visaptveroša iespēju vienlīdzība.

5.   Euratom

5.1   Komiteja uzskata, ka iesniegtā Euratom programma būtībā — un tas ir pareizi! — ir tiešs turpinājums Komisijas pavisam nesen iesniegtajai un Komitejas sīki analizētajai Euratom programmai 2012.–2013. gadam (20). Komiteja vēlreiz uzsver minētajā atzinumā iekļauto svarīgo secinājumu, “ka ir jāsaglabā un jāpaplašina zināšanu līmenis par kodoltehniku, tās lietošanu un sekām.Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogramma, ņemot vērā tās koordinatora lomu resursu apvienošanā un kopējo centienu integrācijā, šajā jautājumā nodrošina būtisku Eiropas pievienoto vērtību.” Komiteja arī vēlreiz norāda uz minētajā atzinumā sīki izklāstītajām atziņām un ieteikumiem. Norādot uz tiem, šajā atzinumā Komiteja uzmanību velta tikai dažiem īpašiem jautājumiem. Svarīgākais uzdevums ir izstrādāt reaktorus, kas atbilst visaugstākajām drošības prasībām un vismazāk rada augstas aktivitātes ilglaicīgu radioaktīvo atkritumu.

5.2   Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka minētajā atzinumā iekļautos ieteikumus Komisija kopumā ir plaši atspoguļojusi tās ierosinātajā programmā. Tie bija saistīti ar:

—	reaktoru drošības palielināšanu, augsta radioaktivitātes līmeņa kodolatkritumu apglabāšanu, transmutāciju, lai mazinātu ilglaicīgu radioloģisko piesārņojumu, skaldmateriālu kontroli un aizsardzību pret radiāciju;

—	noturības testu sekām;

—	tehnoloģiju izstrādi enerģijas ieguvei kodolsintēzes procesā un Starptautisko kodoltermisko eksperimentālo reaktoru, kas ir liels starptautisks projekts;

—	speciālistu apmācību un pamatzināšanu apguves nodrošināšanu skolās.

5.2.1   Komiteja vēlreiz atkārto (21), ka neatkarīgi no dalībvalstu turpmākajiem lēmumiem par vai pret kodolenerģijas izmantošanu nepieciešams “ES mērogā pastiprināti turpināt attīstīt zināšanas par drošības jautājumiem un to pamatā esošajām tehnoloģijām, un nodrošināt to pieejamību. Atteikšanās no pilnīgām zināšanām būtu bīstama “strausa” politika.” Komiteja pauž bažas par to, ka dalībvalstīs, kas pašlaik atsakās vai turpmāk atteiksies no kodolenerģijas izmantošanas, šo zināšanu apguve un paplašināšana varētu pārtrūkt. Tas noteikti nebūtu pieļaujams.

5.3   Eiropas Kodolenerģijas forums (ENEF)

Saistībā ar kodola skaldīšanas tehnoloģiju Komiteja atbalsta tās procedūras un ieteikumus, ko izstrādājis Eiropas Kodolenerģijas forums, kura darbā tā, sadarbojoties ar Komisiju, ir iesaistījusies un kurā darbojas Komitejas pārstāvji.

5.4   Noturības testi

Pēc cunami izraisītās Fukušimas kodolreaktora avārijas tika pieņemts loģiski pamatots lēmums, ka Eiropas Savienībā ir jāveic visu kodolspēkstaciju noturības testi. Tiklīdz būs saņemti šo noturības testu rezultāti, paredzēts ne tikai izdarīt secinājumus attiecībā uz kodolspēkstacijām, kas jau darbojas, bet arī noteikt atbilstošas prioritātes EURATOM pētniecības, izstrādes un demonstrējumu programmā.

5.4.1   Īpaša uzmanība būtu jāvelta uzraudzībai saistībā ar iespējamām neparedzamām avārijām.

5.5   Kodolsintēze

Dažās sabiedrības grupās sākušās debates par kodolsintēzes programmu, jo, pirmkārt, nav paredzams, ka tā līdz 2050. gadam (ceļvedī norādītais termiņš) būtiski sekmēs pāreju uz enerģijas apgādes sistēmu, kas nerada daudz CO2 emisijas, un, otrkārt, Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora būvniecības izmaksas (Komisija ierosinājusi, ka tās jāsedz, bet ne no pamatprogrammai paredzētā budžeta!) salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm ir būtiski pieaugušas.

5.5.1   Enerģētikas plāns 2050. gadam

Par Enerģētikas plānu 2050. gadam (22) Komiteja izstrādās īpašu atzinumu. Šeit gan tikai jāuzsver, ka pasaules demogrāfiskās attīstības un visā pasaulē vērojamā enerģijas pieprasījuma straujā pieauguma dēļ Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam īstenojamie pasākumi noteikti nav ilgtspējīgs risinājums pasaules energoapgādes problēmām. Tāpēc visu iespējamo tehnoloģiju kopumā enerģijas ieguve kodolsintēzes procesā ir vienīgā līdz šim neizmantotā un mūsu rīcībā esošā un zināmā iespēja, lai šo ļoti grūto uzdevumu paveiktu.

5.5.2   Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors (ITER) — I daļa

Kaut gan Euratom programmā iekļauts tikai (Eiropā veiktais) zinātniskais un tehniskais sagatavošanās darbs, kas saistīts ar Starptautisko kodoltermisko eksperimentālo reaktoru (tā būvniecības izmaksas segs no citiem avotiem (23)), šis reaktors patiešām ir starptautiskās kodolsintēzes pētniecības un arī Eiropas kodolsintēzes programmas nozīmīgākais projekts. Kaut arī Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora projektā var veikt un būtu jāveic uzlabojumi un iespējami citi risinājumi, tas ir ļoti nozīmīgs un visā pasaulē vienreizējs izstrādes pasākums, lai nākotnē enerģiju varētu iegūt kodolsintēzes procesā. Starptautiskajā kodoltermiskajā eksperimentālajā reaktorā pirmo reizi pasaules vēsturē termiskās kodolsintēzes procesā paredzēts ražot 500 megavatus enerģijas (neto jaudas bilance) (24)

5.5.3   Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors (ITER) — II daļa

Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors ir arī projekts, kurā tiek izmēģināta nozīmīgo rūpnieciski attīstīto valstu starptautiskā sadarbība līdz šim vēl nepieredzētā līmenī. Sadarbības partneri ir Ķīna, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Koreja, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis. To interese piedalīties nozīmīgu jaunu tehnoloģiju izstrādē liecina par lielajām cerībām, ka izdosies rast vēl vienu lietderīgu enerģijas avotu, kas nerada daudz CO2 emisijas. Taču šīs sadarbības novatoriskums un sarežģītība ir arī iemesls, kāpēc bija jāpārskata sākotnējā iecere, ka līdz ar sadarbības partneru skaita palielināšanos samazināsies kopējās izmaksas, kas jāsedz katram partnerim. Šīs partnerības lielākā vērtība nav tieši izmaksu samazināšana, bet gan gūtā pieredze, idejas un izcilie speciālisti; turklāt šī partnerība — tāpat kā starptautiskā kosmosa stacija — būtiski sekmē starptautisko saprašanos un miera nodrošināšanu (ITER izveidi sākotnējie ieteica un rosināja Gorbačovs, Miterāns un Reigans!). Komiteja uzskata, ka Komisijas iecere neiekļaut ES budžetā tās Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora būvniecības izmaksas, kas jāsedz Eiropas Savienībai, un rast citus finansējuma avotus, noteikti nedrīkst ietekmēt projekta turpināšanu.

5.5.4   Dalībvalstu iesaistīšanās — asociācijas līgumi

Nesen pieņemtā atzinumā par Euratom programmu (25) Komiteja norādīja, ka ļoti liela nozīme ir tā dēvētajām “asociācijām”, kas ir kodolsintēzes programmas pamats un ideju laboratorijas un nodrošina dalībvalstu lielāku atbalstu. Komiteja uzsver minētajā atzinumā paustās atziņas un vēlreiz brīdina, ka šo svarīgo atbalstu nedrīkst apdraudēt vai pieļaut tā izsīkšanu. “Asociācijas” ir arī lietderīgs instruments, lai nodrošinātu “pētniecības programmu kopīgu plānošanu” (26), ko ierosina Komisija. Tāpēc, ja Eiropas kodolsintēzes programmas organizatoriskā struktūra arī tiks mainīta, jāsaglabā efektīvi programmu kopīgas plānošanas instrumenti, lai ES līmenī koordinētu un lietderīgi integrētu programmas, ko īsteno iesaistītās dalībvalstu laboratorijas, tādējādi nezaudējot ES vadošās pozīcijas šajā pētniecības jomā un gūstot vajadzīgo atbalstu, kuru sniedz dalībvalstis.

6.   Eiropas Pētniecības telpa — kopējais pētnieku darba tirgus

6.1   Komisija pauž cerību, ka Eiropas Pētniecības telpas izveide būs pabeigta 2014. gadā. Komiteja uzskata, ka tas būtu vēlams. Tā tomēr pauž šaubas, vai to izdosies paveikt, jo vispirms ir jāizpilda vienotā tirgus izveides priekšnoteikumi, piemēram, jāievieš ES patents un jāizveido kopējais pētnieku darba tirgus (27).

6.2   Norādot uz 2010. gada 2. martā pieņemto Padomes lēmumu (28), Komiteja atzīmē, ka steidzami ir jārīkojas, lai uzlabotu jauno zinātnieču un jauno zinātnieku, kas strādā publiskajās pētniecības iestādēs un universitātēs, neapmierinošo sociālo stāvokli, kurš ir klajā pretrunā mērķim uzlabot zinātnieka profesijas prestižu, vai vismaz nodrošināt, ka tas nav zemāks kā citu profesiju prestižs.

6.3   Komiteja atzīmē, ka dažu dalībvalstu zinātniskās organizācijas jau ir panākušas zināmus uzlabojumus šajā jomā un centušās vēl vairāk uzlabot zinātnieku stāvokli. EESK arī norāda, ka Komisija cenšas uzlabot stāvokli, arī īstenojot Marijas Kirī vārdā nosaukto programmu un Erasmus programmu.

6.4   Problēma slēpjas dalībvalstu publiskā sektora atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmās, kas nosaka, kādu atalgojumu vispār saņem publiskajās pētniecības iestādēs un universitātēs strādājošās zinātnieces un zinātnieki. Šajās sistēmās parasti tiek novērtēta nepārtraukta profesionālā darbība pie viena darba devēja, un par to darbinieks arī saņem atlīdzību. Bet tieši tāpēc tās neatbilst zinātnes un pētniecības īpašajām vajadzībām.

6.5   Šādās sistēmās nav paredzēts atalgojums par pūliņiem ar augstām prasībām saistītajā un laikietilpīgajā atlases procesā, arī par pēcdiploma studijām (lai iegūtu doktora grādu), kas jaunām zinātniecēm un jauniem zinātniekiem vispirms ir veiksmīgi jāpabeidz, un neievēro to, ka viņu profesionālā darbība, vismaz sākumā, nav nepārtraukta un viņu darba līgumi ir uz noteiktu laiku un bieži nav nekādu izredžu uz to pagarināšanu vai pastāvīgu darbu. Pastāvīgās un ļoti pamatotās raizes par profesionālās darbības turpmāko virzību un ar to saistītās problēmas turklāt ietekmē ne tikai tos darba ņēmējus, kas vēlas nodarboties ar zinātni un pētniecību, bet arī viņu attiecības ar ģimenes locekļiem un ģimenes veidošanu.

6.6   Šo daudz lielāko sociālo risku nekompensē nedz ar attiecīgi lielāku atalgojumu, nedz ar labāku sociālo nodrošinājumu. Šajās sistēmās neievēro arī to, ka veiksmīga profesionālā darbība zinātnes jomā nav iespējama, vispār nepiedaloties mobilitātes pasākumos; gluži pretēji — tos, kas piedalās mobilitātes pasākumos, parasti šīs sistēmas ietekmē nelabvēlīgi.

6.7   Dalībvalstīs izveidotās atalgojuma sistēmas ir ļoti atšķirīgas, un, strādājot ārzemēs, uzkrātā “sociālā kapitāla” pārvešana vai pārskaitīšana gandrīz nav iespējama, un tāpēc mobilitāte starp dalībvalstīm kļūst vēl neizdevīgāka.

6.8   Tāpēc dalībvalstīs izveidotās atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmas būtu steidzami jāpielāgo, ievērojot to, kādi īpaši nosacījumi ir jānodrošina zinātniecēm un zinātniekiem. Tā kā šī mērķa sasniegšana noteikt būs ļoti ilgstošs process, Komiteja uzsver, ka jāpilda augstāk minētais Padomes lēmums, un iesaka Komisijai aktīvi turpināt centienus, lai sadarbībā ar dalībvalstīm izveidotu īpašu (no Eiropas Sociālā fonda finansētu) fondu, kas ar atbilstošām piemaksām kompensētu augstāk minētās grūtības, ar kurām saskaras jaunās zinātnieces un jaunie zinātnieki. Ar šādām piemaksām vajadzētu kompensēt paaugstināto sociālo risku, ko rada virkne līgumu uz noteiktu laiku, un “sociālā kapitāla” samazinājumu vai zudumu, piedaloties (galvenokārt starpvalstu) mobilitātes pasākumos.

7.   Vieglāka lietojamība un informācija — īsa rokasgrāmata — konsultāciju dienesti

7.1   Tā kā atbalsta instrumenti, procedūras un tehniskie apzīmējumi (piemēram, projekti, zināšanu un inovāciju kopienas, tehnoloģiju platformas, inovācijas partnerības, pamatiniciatīvas, ERA-Net tīkli, vienota plānošana, Erasmus, Marijas Kirī vārdā nosauktā programma, Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST, EUREKA u.c.) ir ļoti daudzveidīgi, Komiteja vēlreiz atgādina, ka Komisijai būtu steidzami jāsagatavo un jāievieto arī internetā saprotams pārskats un īss apraksts, kas ļautu gūt skaidru priekšstatu par instrumentu nozīmīgākajām funkcijām, izmantošanas priekšnosacījumiem un mērķiem. Tas būtiski sekmētu vienkāršošanu un uzlabotu pārredzamību, kā arī papildinātu ļoti atzinīgi vērtējamo Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta (CORDIS) portāla darbību.

7.2   Komiteja iesaka aprobežoties tikai ar būtiskāko un atteikties no reklāmas vai pamatojumiem. Pat šā Komitejas atzinuma sagatavošana būtu vienkāršāka, ja tajā aplūkoto dokumentu saturs būtu izklāstīts, neiekļaujot tajos tik daudz filozofisku pārdomu.

7.3   Komiteja iesaka publicēt tādu minēto dokumentu versiju, kas atbilstu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, to īpašajām vajadzībām un zināšanu līmenim. Turklāt būtu jāizveido kompetenti konsultāciju dienesti, piemēram, rīkojot atbilstošus seminārus, lai apmācītu reģionālās organizācijas (piem., rūpniecības un tirdzniecības kameras), kas varētu darboties kā konsultāciju centri.

---

(1)  Secinājumi par tematu “Pētnieku mobilitāte un karjeras iespējas”, Konkurētspējas Ministru Padomes 2 999. sanāksme, kas 2010. gada 2. martā notika Briselē.

(2)  COM(2011) 48 final un OV C 318, 29.10.2011., 121. lpp.

(3)  Skatīt OV C 48, 15.02.2011., 129. lpp.

(4)  COM(2011) 48 final un OV C 318, 29.10.2011., 121. lpp.

(5)  OV C 132, 03.05.2011., 39. lpp.

(6)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(7)  Secinājumi par tematu “Pētnieku mobilitāte un karjeras iespējas”, Konkurētspējas Ministru Padomes 2 999. sanāksme, kas 2010. gada 2. martā notika Briselē.

(8)  OV C 44, 16.02.2008., 1. lpp.

(9)  Skatīt, piemēram, http://www.worldbank.org/.

(10)  COM(2011) 885 final.

(11)  OV C 21, 21.01.2011., 49. lpp.

(12)  OV C 132, 03.05.2011., 39. lpp.

(13)  OV C 132, 03.05.2011., 39. lpp.

(14)  OV C 182, 04.08.2009., 40. lpp.

(15)  OV C 48, 15.02.2011., 112. lpp.

(16)  OV C 218, 11.09.2009., 8. lpp., 1.8. un 5. punkts.

(17)  COM(2011)822 final, EESK atzinums “EIT stratēģiskā programma” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 122. lpp).

(18)  Skatīt 4.2. punktu dokumentā, kas publicēts OV C 132, 03.05.2011., 39. lpp.

(19)  Skatīt arī 3.7.2. punktu dokumentā, kas publicēts OV C 132, 03.05.2011., 39. lpp.

(20)  COM(2011) 71 final, COM(2011) 72 final, COM(2011) 73 final, COM(2011) 74 final un OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp.

(21)  OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp., 3.4. punkts.

(22)  Sk. 10. zemsvītras piezīmi.

(23)  Skatīt arī COM (2011) 931 final. Par to Komiteja izstrādās īpašu atzinumu.

(24)  Skatīt: http://www.iter.org/.

(25)  OV C 318, 29.10.2011., 127. lpp., 4.5.1. punkts

(26)  COM(2008) 468 final un OV C 228, 22.09.2009., 56. lpp.

(27)  Skatīt OV C 44, 16.02.2008., 1. lpp., 1.3. punkts

(28)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

---