Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011XG0429(01)

Padomes secinājumi, kuros pausts aicinājums ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru ( European Case Law Identifier — ECLI ) un vienotu judikatūras metadatu ( metadata ) minimālo kopu

OJ C 127, 29.4.2011, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 127/1


Padomes secinājumi, kuros pausts aicinājums ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru (European Case Law IdentifierECLI) un vienotu judikatūras metadatu (metadata) minimālo kopu

2011/C 127/01

I.   IEVADS

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 1. punktā paredzēts izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kur ievēro pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.

2.

Eiropas E-likumu daudzgadu rīcības plānā 2009.–2013. gadam Eiropas Savienības Padome uzsver to, cik svarīga ir piekļuve valstu judikatūrai un ka vajadzīga standartizācija un decentralizēta tehniska struktūra (1).

3.

Eiropas Parlamenta (2008. gada 9. jūlijs) rezolūcijā par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā (2) uzsvērts, ka vajadzīga pārrobežu piekļuve valstu judikatūrai, lai dalībvalstu tiesneši varētu izpildīt savus uzdevumus Eiropas juridiskajā sistēmā.

II.   VAJADZĪBU NOTEIKŠANA

4.

Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, kurā var notikt tiesu sadarbība, vajadzīgas ne vien zināšanas par Eiropas tiesību aktiem, bet it īpaši – savstarpējas zināšanas par pārējo dalībvalstu tiesību sistēmām.

5.

Eiropas e-tiesiskuma portālam būtu jāpilda uzdevums izplatīt informāciju par ES un dalībvalstu tiesību sistēmām un būtu jākalpo kā noderīgam instrumentam pilsoņiem, praktizējošiem juristiem, kā arī dalībvalstu iestādēm.

6.

Zināšanas par Eiropas Savienības tiesību aktu būtību un piemērošanu nevar gūt tikai no ES tiesību avotiem vien, bet jāņem vērā arī valstu tiesu judikatūra – gan nolēmumi, ar kuriem lūdz prejudiciālus nolēmumus, gan nolēmumi, ko pieņem pēc prejudiciāla nolēmuma, gan nolēmumi, ar kuriem tieši piemēro ES tiesību aktus.

7.

Ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu vai tiešu iesaisti pēdējos gados ir parādījušās ierosmes, ar ko atbalsta minētos mērķus, piemēram, Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla metameklēšanas instruments (3), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas Dec.Nat un Jurifast datubāzes (4), Eiropas Komisijas JURE (jurisdikcija, spriedumu atzīšana, izpilde) datubāze (5), EUR-Lex un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras judikatūras datubāze (6).

8.

Minēto ierosmju lietošana un atbalsts tām ir uzskatāmi parādījis šādu datubāzu nepieciešamību, taču pieredze rāda, ka meklēšana šajās datubāzēs bieži vien ir ļoti sarežģīta un nav ērta lietotājiem.

9.

E-tiesību darba grupas īpašas apakšgrupas veikts pētījums (7) skaidri parādīja, ka papildus problēmām, ko izraisa daudzvalodība, problēmas rodas galvenokārt tādēļ, ka judikatūrai trūkst vienotu identifikatoru. Valstu mērogā pastāv dažādas identifikācijas sistēmas, dažas no tām izstrādājušas tiesas, pārējās – sistēmu pārdevēji. Datubāzēs, kas paredzētas dažādu dalībvalstu tiesību aktu meklēšanai – iepriekš minētās ir tikai daži piemēri –, dažreiz ievieš savu identifikācijas sistēmu, bet dažreiz izmanto vienu vai vairākas no valstu numerācijas sistēmām. Tādēļ judikatūras pārrobežu meklēšana un atsauču sniegšana ir ļoti grūta – vienas sistēmas daži identifikatori var nebūt savietojami ar pārējām sistēmām.

10.

Minētais pētījums skaidri parādīja arī to, ka līdzīgas problēmas pastāv ar metadatiem, ko izmanto, lai aprakstītu judikatūru. Apstāklis, ka gandrīz katrā valstu un Eiropas datubāzē metadatiem izmanto citādus nosaukumu piešķiršanas un struktūras noteikumus, apdraud tiesnešu, praktizējošu juristu un pilsoņu iespējas veikt efektīvu un ērtu pārrobežu judikatūras meklēšanu.

III.   RISINĀJUMU NOTEIKŠANA

11.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, decentralizācijas principu, kas apstiprināts Eiropas e-tiesiskuma rīcības plānā, un Eiropas sadarbspējas sistēmas pamatnostādnēm centralizētai valstu judikatūras Eiropas datubāzei nevajadzētu būt. Turklāt konkrētās lietotāju vajadzības, kas izriet no konkrētām tiesību aktu jomām, nosaka to, ka vajadzīgas dažādas datubāzes ar dažādām funkcijām, vai nu tās būtu publiskas, vai komerciālas.

12.

Gan tādēļ, lai atvieglinātu Eiropas judikatūras datubāzu turpmāku attīstību, gan lai praktizējošiem juristiem un pilsoņiem palīdzētu izmantot minētās datubāzes, ir atzīts, ka nepieciešama kopīga sistēma judikatūras identifikācijai, atsaucēm un metadatiem. Šāds kopīgs standarts būtu savietojams ar iepriekšējā punktā izklāstītajiem principiem.

13.

Tiesas nolēmumu identifikācijai būtu jālieto standarta identifikators, kas ir pazīstams, izlasāms un saprotams gan cilvēkiem, gan datoriem un kas ir savietojams ar tehnoloģiskajiem standartiem. Tajā pašā laikā ir vēlams, lai valstu lietu identifikācijas sistēmas var strādāt paralēli šādam Eiropas standartam, kā arī lai Eiropas standarts varētu noderēt arī kā vienīgais valsts standarts, ja attiecīgā valsts tā vēlas.

14.

Tā kā dažādu tiesu un IT lietojumprogrammu organizācija atšķiras ne vien starp dažādām dalībvalstīm, bet arī pašās dalībvalstīs, būtu vajadzīga iespēja ieviest identifikācijas un metadatu sistēmu katrai tiesai.

15.

Saskaņā ar minētajiem proporcionalitātes un decentralizācijas principiem lēmumi par tiesu līdzdalību šajā judikatūras identifikācijas un metadatu sistēmu procesā jāpieņem valstu līmenī.

16.

Tā kā dalībvalstu tiesu un valdību piekrišana ir ārkārtīgi svarīga judikatūras identifikācijas un metadatu sistēmas īstenošanai un lietošanai, par šo ieteikumu ir notikušas apspriedes Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklā, Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā, Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklā, LEX-iniciatīvā, CEN/Metalex seminārā, Semic.EU, Eiropas Komisijā, Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Savienības Publikāciju birojā.

17.

Ar identifikācijas un metadatu sistēmu būtu labi jāiepazīstina gan pilsoņi, gan praktizējoši juristi. Turklāt, lai uzlabotu iespējas atrast judikatūru, kam piešķirts identifikators un metadati, kā aprakstīs pielikumā, vajadzētu būtu iespējai šos tiesu nolēmumus meklēt – pēc identifikatora un metadatu minimālā kopas –, izmantojot kopīgu saskarni (interface). Šīs kopīgās meklēšanas saskarnes struktūrai vajadzētu būt decentralizētai un iekļautai Eiropas e-tiesiskuma portālā. Kaut gan kopīga meklēšanas saskarne veicina identifikācijas un metadatu sistēmas lietojamību, tā nedrīkstētu būt priekšnoteikums identifikācijas un metadatu ieviešanai valstu mērogā.

18.

Kopīgajai meklēšanas saskarnei vajadzētu būt ne vien iespējai pieslēgties publiskām tīmekļa vietnēm, bet arī citām vietnēm, kas izplata judikatūru, piemēram, apkopotas vai tulkotas versijas.

IV.   SECINĀJUMI

19.

Dalībvalstis ir aicinātas brīvprātīgi valsts mērogā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru (European Case Law IdentifierECLI) un vienotu judikatūras metadatu (metadata) minimālo kopu.

20.

Dalībvalstīm, kuras pieņem lēmumu ieviest ECLI un vienotu judikatūras metadatu minimālo kopu, būtu jāņem vērā šādi ieteikumi:

a)

ECLI būtu jāpiemēro, kā norādīts pielikuma 1. punktā attiecībā uz visiem nolēmumiem, ko pieņem visas attiecīgās valsts tiesas;

b)

visiem tiesu nolēmumiem, kas publicēti publiskās tīmekļa vietnēs, dalībvalstīm būtu jāpiešķir metadatu minimālā kopa, kā izklāstīts pielikuma 2. punktā;

c)

dalībvalstīm būtu jānorīko valsts ECLI koordinators, kā aprakstīts pielikuma 3.1. punktā;

d)

Eiropas Savienības Tiesai būtu jāpiedalās Eiropas judikatūras identifikatoru sistēmā;

e)

Eiropas Komisijai būtu jāizveido ECLI tīmekļa vietne, kas būtu daļa Eiropas e-tiesiskuma portāla, kā aprakstīts pielikuma 4. punktā;

f)

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ciešā savstarpējā sadarbībā būtu jāizveido savstarpēji savienots identifikatoru un metadatu meklēšanas instruments, kā izklāstīts pielikuma 5. punktā;

g)

Dalībvalstīm un to tiesām būtu jāizplata informācija par ECLI, ECLI tīmekļa vietni un meklēšanas saskarni savās valstu tīmekļa vietnēs un publikācijās, arī tad, ja attiecīgajā dalībvalstī ECLI nav ieviests;

h)

ECLI sistēmu ir ieteikts lietot ne vien dalībvalstīm, bet arī kandidātvalstīm un Lugāno valstīm (8); kā arī

i)

dalībvalstīm katru gadu būtu jāziņo Padomei par to, kas paveikts, ieviešot ECLI un judikatūras metadatus.


(1)  OV C 75, 31.3.2009., 1. lpp.

(2)  2007/2027(INI).

(3)  http://www.network-presidents.eu/

(4)  http://www.juradmin.eu/

(5)  http://ec.europa.eu/civiljustice/jure/search_en.cfm

(6)  http://infoportal.fra.europa.eu/

(7)  12907/1/09.

(8)  Islande, Norvēģija un Šveice.


PIELIKUMS

1.   Eiropas judikatūras identifikatora formāts (European Case Law Identifier)

1.

Eiropas judikatūras identifikatoram (European Case Law IdentifierECLI) jāsastāv no turpmāk norādītajām piecām sastāvdaļām, kurām jāparādās norādītajā secībā:

a)

saīsinājums “ECLI”;

b)

valsts kods, ar ko norāda valsti, kuras jurisdikcijā sniegts attiecīgais tiesas nolēmums:

i)

dalībvalstīm un kandidātvalstīm izmanto kodus, kas doti Iestāžu noformējuma rokasgrāmatā (1);

ii)

pārējām valstīm izmanto ISO 3166 alpha-2;

iii)

Eiropas Savienību apzīmē ar kodu “EU”;

iv)

par starptautisko organizāciju kodiem lemj Eiropas Komisija, ņemot vērā to, ka kodus, kas sākas ar “X”, jau izmanto Eiropas iestādes;

c)

tiesas saīsinājums (turpmāk – tiesas kods). Tiesas kodā:

i)

jābūt vismaz vienai rakstzīmei, bet ne vairāk kā septiņām rakstzīmēm;

ii)

tam vienmēr jāsākas ar burtu, bet tajā var būt arī cipari;

iii)

tas būtu jāizvēlas tādā veidā, lai tas šķistu loģisks cilvēkiem, kuri pazīst attiecīgās valsts tiesu iekārtas organizāciju;

iv)

tajā jābūt vismaz tiesas nosaukuma saīsinājumam, taču tajā var ietvert arī norādi uz konkrētu palātu vai nodaļu minētajā tiesā, īpaši tad, ja attiecīgās valsts praksē palātu vai nodaļu pieņemts norādīt atsaucēs;

v)

tajā nebūtu jāietver informācija par dokumenta tipu;

vi)

tas jāizveido saskaņā ar 5.1. punktu;

vii)

tiesas kods “XX” jārezervē tādu tiesu nolēmumiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts ECLI koordinatora izveidotajā sarakstā (3.1. punkta 2-a) apakšpunkts), tostarp citu valstu vai starptautisku tiesu nolēmumiem, kam izdevējtiesas dalībvalsts (vēl) nav piešķīrusi ECLI;

d)

nolēmuma gads, kas jāraksta ar četriem cipariem;

e)

kārtas numurs, kurš nedrīkst atkārtoties, proti, nedrīkst būt vairāki nolēmumi, kas pieņemti vienā tiesā, vienā gadā un kam būtu vienādi kārtas numuri; Kārtas numura maksimālais garums ir 25 rakstzīmes. Kārtas numurā drīkst iekļaut punktus (“.”), bet ne citas pieturzīmes.

2.

Visus komponentus atdala ar kolu (“:”).

3.

ECLI nedrīkst iekļaut atstarpes vai pieturzīmes nedz atsevišķos komponentos, nedz starp komponentiem – izņemot 1-e) un 2) punktā minētās zīmes.

4.

Burtiem visos komponentos jābūt vienīgi latīņu alfabēta rakstzīmēm.

5.

Komponentos, kas aprakstīti 1a), 1b), 1c) un 1e), jālieto tikai lielie burti; vismaz nedrīkst būt tā, ka lielo burtu lietojums maina nozīmi.

6.

Lai neapdraudētu to lietojumu vai saprotamību, ECLI nedrīkst papildināt ar citiem komponentiem.

7.

ECLI namespace jāreģistrē https://e-justice.europa.eu/ecli

2.   Metadati (metadata)

1.

Lai sekmētu judikatūras saprotamību un iespējas to atrast, katram dokumentam, kurā ir tiesas nolēmums, būtu jābūt tādai metadatu kopai, kāda aprakstīts šajā punktā. Šiem metadatiem vajadzētu būt aprakstītiem saskaņā ar standartiem, kas noteikti Dublin Core Metadata Initiative (turpmāk – DCMI), un kā sīkāk precizēts šajā punktā.

2.

Katrā dokumentā, kas ir sprieduma teksts un ja tam ir jābūt meklējamam ar saskarnes (interface) palīdzību, kā aprakstīts 5. nodaļa, ir jābūt šādiem metadatiem:

a)

dcterms: identifier

Vienotais resursu vietrādis (Uniform Resource Locator, URL), kur var atrast šo tiesas dokumentu vai informāciju par to. Tas var būt gan tīmekļa adrešu meklētājs (web-based resolver) kopā ar ECLI vai jebkāds cits URL.

b)

dcterms: isVersionOf

Šim elementam ir jābūt ECLI, kā aprakstīts 1. nodaļā.

c)

dcterms: creator

Pilns tiesas nosaukums. Var iekļaut palātas vai nodaļas nosaukumu.

d)

dcterms: coverage

i)

Valsts, kurā ir tiesas mītnes vieta.

ii)

Tajā var būt (federālas) valsts daļa, lai precizētu teritoriālo piekritību.

e)

dcterms: date

Nolēmuma datums, kam jābūt rakstītam atbilstīgi ISO 8601.

f)

dcterms: language

i)

Valoda jāapzīmē ar saīsinājumu saskaņā ar Iestāžu noformējuma rokasgrāmatu (Inter-institutional style guide). Ja valoda nav norādīta noformējuma rokasgrāmatā, jāizmanto ISO 639.

ii)

Valodai nav (obligāti) jābūt sākotnējā sprieduma valodai, bet gan tiesas dokumenta (pamat)valodai.

g)

determs: publisher

(Komerciāla vai valsts) organizācija, kas ir atbildīga par šā sprieduma teksta publicēšanu.

h)

dcterms: accessRights

Šajā laukā jābūt vienam no diviem ierakstiem: “public” vai “private”. Ja ir ieraksts “public”, tad pēc norādītā URL atrodamajam dokumentam jābūt pieejamam visiem, citos gadījumos ir jāizmanto “private”, ja piekļuve nav publiska komerciālu vai citu iemeslu dēļ.

i)

dcterms: type

Šajā laukā var būt informācija par pieņemtā nolēmuma veidu saskaņā ar noteiktu shēmu. Lauka standartiestādījums ir “tiesas nolēmums”, lai to atšķirtu no citiem dokumentu veidiem.

3.

Katrā dokumentā, kas ir sprieduma teksts, var būt arī šādi metadati:

a)

dcterms: title

Lauks ar resursa nosaukumu nedrīkst būt citu lauku kopija. Drīzāk būtu jāizmanto tiesas procesa pušu nosaukums vai cits nosaukums saskaņā ar valsts praksi un datu aizsardzības noteikumiem.

b)

dcterms: subject

Priekšmeta lauku izmanto, lai norādītu tiesību jomu. Tajā būtu jāievada viens vai vairāki shēmas punkti ar ierakstiem civiltiesībām, komerctiesībām, ģimenes tiesībām, maksātnespējas tiesībām, starptautiskajām privāttiesībām, krimināltiesībām, ES tiesībām, administratīvajām tiesībām, nodokļu tiesībām, starptautiskajām publiskajām tiesībām un konstitucionālajām tiesībām, un tajā var būt sīkāks tiesību jomas apraksts.

c)

dcterms: abstract

Šajā laukā ir lietas atreferējums vai kopsavilkums, kas nav apraksts, klasifikācija vai interpretācija.

d)

dcterms: description

Lauciņā ir aprakstoši elementi vai nu atslēgvārdu vai paskaidrojoša virsraksta veidā.

e)

dcterms: contributor

Tiesnešu, prokurora vai citu iesaistīto darbinieku uzvārdi.

f)

dcterms: issued

Šā nolēmuma dokumenta publicēšanas datums. Datums jāraksta saskaņā ar ISO 8601.

g)

dcterms: references.

i)

Atsauces uz citiem (juridiskiem) dokumentiem.

1.

Ja tās ir atsauces uz citu valstu spriedumiem, jāizmanto ECLI, ja dokumentam, uz ko atsaucas ir ECLI, citādi tajā ir jābūt citām atsaucēm.

2.

Ja tās ir atsauces uz ES juridiskajiem instrumentiem, jāizmanto CELEX numurs.

3.

Ja tās ir atsauces uz valsts juridiskiem instrumentiem, uz spriedumiem bez ECLI vai uz akadēmiskiem rakstiem, būtu jāizmanto pieejamie URL vai citas identifikācijas sistēmas.

h)

dcterms: isReplacedBy

ECLI pēc tā piešķiršanas jābūt pastāvīgam. Tomēr pārnumurēšana ir neizbēgama administratīvu kļūdu dēļ vai tad, ja ECLI ir piešķirts nolēmumiem, kam iepriekš bijis tiesas kods “XX” (saskaņā ar 1. nodaļas c) apakšpunkta vii) daļu). Šādas pārnumurēšanas gadījumā, šajā laukā ir jāieraksta jaunais ECLI. Šajā laukā nedrīkst būt nekāda cita veida informācijas.

4.

Visiem citiem šā punkta metadatiem, kam nav pastāvīga formāta vai kas nebalstās uz shēmu, ir vajadzīgs valodas apzīmētājs.

3.   Par īstenošanu valstī

3.1.   Valsts ECLI koordinators

1.

Dalībvalstij, kas izmanto ECLI, kāda valdības vai tiesu organizācija ir jāizrauga par valsts ECLI koordinatoru. Katrā valstī ir jābūt vairāk par vienu ECLI koordinatoru.

2.

Valsts ECLI koordinators ir atbildīgs par:

a)

tādu tiesu sarakstu, kam var būt kods, kas minēts 1. nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā un 2. nodaļas 2. punkta c) apakšpunktā;

b)

dokumentu veidu shēmu, kas minēta 2. nodaļas 2. punkta i) apakšpunktā.

3.

ECLI tīmekļa vietnē, kā noteikts 4. nodaļā, valsts ECLI koordinatoram būtu jāpublicē aprakstoša informācija, kā tiek veidots kārtas numurs.

Pastāvošas valsts judikatūras identifikācijas sistēmas būtu pēc iespējas plašākā mērā jāintegrē ECLI. Tomēr ir jāievēro 1. nodaļā minētie formatējuma noteikumi.

3.2.   Īstenošana

1.

Par ECLI īstenošanu valstī ir atbildīga valsts, neskarot iespējamu Eiropas finansējuma pieejamību.

2.

Vienas valsts tiesas var pievienoties ECLI sistēmai dažādā laikā.

3.

ECLI būtu jāizmanto arī pašā sprieduma teksta konstrukcijā, lai veicinātu vienkāršākas teksta norādes.

4.

ECLI būtu jāizmanto attiecībā uz visiem pieņemtajiem spriedumiem un ne tikai uz tiem, kas ir publicēti tiesu tīmekļa vietnēs.

5.

ECLI var piešķirt arī vēsturiskiem spriedumiem.

6.

Valsts mērogā ECLI piešķiršana būtu jāorganizē kā atsevišķs pakalpojums saskaņā ar Eiropas sadarbspējas sistēmas pamatnostādnēm.

4.    ECLI tīmekļa vietne

1.

Būtu jāizveido ECLI tīmekļa vietne; šai tīmekļa vietnei būtu jākļūst par Eiropas e-tiesiskuma portāla daļu.

2.

Tīmekļa vietnē vajadzētu būt:

a)

informācijai par ECLI formātu un izmantojumu. Attiecībā uz formātu tai būtu jāaptver:

i)

formatējuma noteikumi, kā aprakstīts 1. nodaļā.

ii)

(atsauce uz) sarakstu ar iesaistīto valstu nosaukumu saīsinājumiem.

iii)

katras valsts saraksti ar saīsinājumiem, kas izmantoti iesaistīto tiesu apzīmēšanai. Tiesu nosaukumiem vajadzētu būt tulkotiem visās valodās saskaņā ar daudzvalodu organizāciju nosaukumu vārdnīcu, kas izveidota, lai to izmantotu e-tiesiskuma portālā, un papildinātiem ar hipersaitēm uz šo tiesas iestāžu aprakstiem, kādi doti e-tiesiskuma portālā, ja tādi ir pieejami.

iv)

kārtas numura formatējuma noteikumi katrai valstij (ja tādi ir pieejami).

v)

tehniskā informācija.

b)

informācijai par metadatu pieejamību, kā izklāstīts 2. nodaļā

c)

informācijai par valsts ECLI koordinatoriem – to nozīme un pienākumi, kā arī kontaktinformācija attiecībā uz katru valsti.

d)

Tīmekļa vietnē būtu jādod piekļuve kopējai 5. nodaļā minētajai meklēšanas saskarnei (interface), kad tā būs pieejama.

5.    ECLI meklēšanas saskarne (interface)

1.

Lai ar ECLI starpniecību meklētu valsts judikatūru, vajadzētu būt kopējai meklēšanas saskarnei (interface) un (dažiem) metadatiem, kas noteikti 2. nodaļā. ECLI izveide un kopēja metadatu kopa nav atkarīga no meklēšanas saskarnes pieejamības.

2.

Saskaņā ar Eiropas e-tiesiskuma rīcības plānu saskarnei pēc būtības vajadzētu būt decentralizētai: nevajadzētu veidot Eiropas mēroga datu bāzi; būtu jāparedz tikai meklēšanas iespēja savstarpēji saistītās valstu datu bāzēs vai tīmekļa vietnēs.

3.

Par meklēšanas saskarnes tehnisko darbību ir atbildīga Eiropas Komisija.

4.

ECLI meklēšanas saskarne lietotājiem jādara pieejama ar ECLI tīmekļa vietnes starpniecību, lai arī tai nav jābūt tās tehniskai sastāvdaļai.

5.

Eiropas Komisijai jādara pieejama labi aprakstīta tīmekļa lietojumprogrammu saskarne, kas savienojama ar meklēšanas saskarni. Tai arī jādara pieejams mehānisms, lai ECLI koordinatori varētu atjaunināt savus tiesu sarakstus un publicēt informāciju par kārtas numuru numerācijas sistēmas(-u) formatējumu.

6.

Ļaunprātīgas izmantošanas vai neatbilstošas rīcības gadījumos Komisija patur sev tiesības liegt kādai organizācija tiesības pievienoties meklēšanas saskarnei.

7.

Uz https://e-justice.europa.eu/ecli/ ir jābūt pieejamam tīmekļa adrešu meklētājam (resolver), kas nozīmē, ka pēc ECLI ievadīšanas aiz šīs adreses ar meklēšanas saskarnes starpniecību būs redzami dati par šo ECLI.

6.    ECLI Eiropas Savienībā

1.

Eiropas Savienības ECLI koordinators ir Tiesa.

2.

Pielikumā attiecīgajos gadījumos “valsts” vai “dalībvalsts” vietā būtu jālasa “ES”.


(1)  http://publications.europa.eu/code/en/en-370100.htm


Top