PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Salīdzinājumā ar konkurējošiem pasaules augsto tehnoloģiju un inovāciju centriem, īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas riska kapitāla nozare ir sadrumstalota un izkliedēta. Šī sadrumstalotība un izkliedētība rada statistiski nozīmīgu ieguldītāju nevēlēšanos ieguldīt riska kapitāla fondos. Dažas dalībvalstis ir stiprinājušas riska kapitāla fondu režīmus ar noteikumiem par portfeļa saturu, ieguldījumu metodēm un tiesīgiem ieguldījumu saņēmējiem. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu nav šādu īpašu riska kapitāla fondu režīmu, un tās piemēro vispārīgos uzņēmējdarbības tiesību noteikumus un prospektu saistības visu to fondu pārvaldnieku darbībām, kas gatavojas piedāvāt riska kapitāla privāto vērtspapīru izvietojumu to jurisdikcijā.

Regulējuma sadrumstalotības dēļ tādiem iespējamiem riska kapitāla ieguldītājiem kā turīgām privātpersonām, pensiju fondiem vai apdrošināšanas sabiedrībām ir grūtības un ievērojamas izmaksas, lai uzsāktu novirzīt daļu no saviem ieguldījumiem riska kapitālam. Regulējuma sadrumstalotība traucē arī specializētiem riska kapitāla fondiem piesaistīt būtisku kapitāla apjomu no ārzemēm.

Ar iepriekš minēto problēmu cieši saistīts ir jautājums par to, vai Eiropa piešķir nepietiekamus līdzekļus inovatīvu jauno nozaru finansēšanai. Amerikas Savienotās Valstis no 2003. gada līdz 2010. gadam novirzīja riska kapitāla fondiem summu aptuveni 131 miljarda euro apmērā, bet Eiropas riska kapitāla fondi tajā pašā laika posmā spēja piesaistīt tikai 28 miljardus euro.

Iespējamā ieguldītāja pašreizējā izvēle ir privāta kapitāla ieguldījumi, nevis riska kapitāla ieguldījumi. Pieņemot 2003.–2010. gadu par atsauces laika posmu, riska kapitālam novirzīti 64 miljardi euro no kopējās summas 437 miljardu euro apmērā, kas tika ieguldīta plašākā privātā kapitāla jomā. Tādējādi riska kapitāls veidoja tikai 14,6 % no kopējā uzkrājuma, bet privātais kapitāls — 85,4 %. Apskatot šo atsauces laika posmu pa gadiem, privātā kapitāla piesaistītās summas katru gadu ievērojami pārsniedz riska kapitāla piesaistītās summas.

Kamēr pastāv šī nosliece uz privāto kapitālu — nozari, kas iegulda noturīgos uzņēmumos un organizē pārpirkšanu ar parādsaistību uzņemšanos, — pieejamie fondi netiek novirzīti kapitāla finansēšanai, lai radītu un uzsāktu attīstīt uzņēmumus, kuru korporatīvā attīstība ir uz izdzīvošanas robežas. To finanšu resursu nepietiekamība, kas pašlaik tiek novirzīti riska kapitālam, ir tiešais iemesls vidējā Eiropas riska kapitāla fonda neapmierinošajam apjomam.

Eiropas riska kapitāla fonda vidējais apjoms ir ievērojami zem šā tipa finansēšanas instrumenta vēlamā apjoma. Vidējs Amerikas Savienoto Valstu riska kapitāla fonds (RKF) pārvalda aktīvus 130 miljonu euro apjomā, bet vidējs Eiropas RKF — tikai 60 miljonu euro apjomā.

Attiecīgi riska kapitālam šobrīd ir nenozīmīga loma MVU finansēšanā. MVU galvenokārt ir atkarīgi no banku aizdevumiem. Banku aizdevumi veido vairāk nekā 80 % no to finansējuma, un tikai 2 % no to finansējuma piešķir riska kapitāla speciālisti. Attiecīgais rādītājs Amerikas Savienotajās Valstīs ir 14 %.

Šie konstatējumi ir īpaši satriecoši, ņemot vērā to, ka daudziem MVU kopš finanšu krīzes 2008. gadā un 2009. gadā bija jāmaksā daudz augstākas banku aizdevumu procentu likmes[1]. Turklāt 2008. gada un 2009. gada finanšu krīzes rezultātā banku kredītlīniju piešķiršana un pagarināšana MVU ir ievērojami samazinājusies, tāpēc MVU arvien vairāk meklē un pieprasa citus alternatīvus finanšu avotus[2]. Tomēr riska kapitāls nepietiekamu kapitāla resursu dēļ nav varējis aizpildīt šo acīm redzamo plaisu.

Efektīvas riska kapitāla nozares trūkuma dēļ Eiropas novatori un inovatīvie uzņēmumi darbojas zem to komerciālā potenciāla. Tas savukārt negatīvi ietekmē Eiropas konkurētspēju pasaulē. Šo situāciju var ilustrēt, salīdzinot riska kapitāla ieguldījumu kā finansēšanas instrumenta attiecīgo nozīmi (izteikts procentos no IKP) īpaši inovatīvā tirgū, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (0,14 %), ar Eiropas vidējo rādītāju (0,03 %).

Šī situācija parādās arī, veicot novērtējumu konkrēta fondu pārvaldnieka pārvaldīto riska kapitāla fondu vispārējā portfeļa griezumā. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Privātā kapitāla un riska kapitāla asociācijai (EVCA) pieejamajiem rādītājiem 98 % no Eiropas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem pārvalda fondu portfeli, kas atrodas zem Direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFMD) minētās EUR 500 miljonu robežvērtības[3].

Tāpēc ir ļoti svarīgi risināt šīs problēmas un atbalstīt Eiropas uzņēmējus. Plaukstošs Eiropas riska kapitāla tirgus ir kopējās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis[4], un 2011. gada februāra Eiropadome aicināja novērst regulējumā atlikušos šķēršļus pārrobežu riska kapitālam. Eiropas Komisija Aktā par vienoto tirgu (SMA)[5] papildus apņēmās nodrošināt, lai no 2012. gada jebkurā dalībvalstī izveidoti riska kapitāla fondi varētu brīvi piesaistīt kapitālu un veikt ieguldījumus visā ES. Jaunais riska kapitāla fondu regulējums ir arī viena no galvenajām prioritātēm MVU rīcības plānā [pievienot atsauci], kura mērķis ir veicināt MVU izaugsmi, uzlabojot to piekļuvi finansējumam. Komisijas 2011. gada 12. oktobrī pieņemtajā paziņojumā “Rīcības plāns stabilitātei un izaugsmei” arī minēta piekļuves atvieglošana riska kapitālam kā būtisks instruments, lai veicinātu izaugsmi ES, un tāpēc izteikts aicinājums steidzami pieņemt attiecīgos Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumus[6].

Regulas priekšlikumā apskatītas šīs problēmas. Tajā noteiktas vienotas prasības tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas darbojas ar nosaukumu „Eiropas riska kapitāla fonds”. Tajā ieviestas prasības attiecībā uz ieguldījumu portfeli, ieguldījumu metodēm un uzņēmumiem, kas ir tiesīgi saņemt kvalificēta riska kapitāla fonda atbalstu. Tajā paredzēti vienoti noteikumi arī par to, kuras ieguldītāju kategorijas kvalificēts riska kapitāla fonds var piesaistīt, un par to pārvaldnieku iekšējo organizāciju, kas tirgo šos kvalificētos fondus. Tā kā uz to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas darbojas ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, attieksies vienādi visaptveroši noteikumi visā ES, tie gūs labumu no vienādām prasībām attiecībā uz reģistrāciju un ES pasi, un tas palīdzēs izveidot vienlīdzīgus darbības noteikumus visiem riska kapitāla tirgus dalībniekiem.

Vienoti noteikumi riska kapitāla fondiem var dot arī būtisku impulsu citu riska kapitāla ieguldījumu regulējuma jomu attīstībai. Uzraudzības regulējumos attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām (Maksātspēja II) un bankām (Kapitāla prasību regula un direktīva) kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkos riska kapitāla ieguldījumi tiek uzskatīti par augsta riska ieguldījumiem. Komisija novērtēs šo prasību ietekmi, lai apzinātu, vai šīs kapitāla prasības nepieciešams mainīt vidējā termiņā vai ilgtermiņā. ES regulējuma izveidošana riska kapitāla fondiem ar vienotu noteikumu kopumu par portfeļa saturu un darbības nosacījumiem, kā paredzēts šajā regulā, var atvieglot šo novērtēšanu.

Kā uzsvērts arī MVU rīcības plānā, vienots riska kapitāla fonda jēdziens būs labs sākuma punkts, lai turpmāk kopā ar dalībvalstīm izskatītu to nodokļu problēmu risinājumus, kas var kavēt šādu fondu pārrobežu ieguldījumus. Komisija 2012. gadā pabeigs savu pētījumu par pārrobežu riska kapitāla ieguldījumu nodokļu šķēršļiem ar mērķi 2013. gadā piedāvāt risinājumus, lai novērstu šos šķēršļus, vienlaicīgi nepieļaujot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. Šie risinājumi, kas izveidoti atsevišķi no šīs regulas, tomēr ir būtisks tās papildinājums pilnībā funkcionējoša riska kapitāla fondu tirgus un MVU tirgus izveidošanai ES. Tie nodrošinātu efektīvas kapitāla plūsmas uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem un galu galā uz kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros fondi veic ieguldījumus.

Regulas priekšlikums papildina priekšlikumu regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (ESUF). Priekšlikumu mērķi ir atšķirīgi, un abi priekšlikumi, ja tie tiks pieņemti, darbosies vienlaicīgi kā autonomi, savstarpēji neatkarīgi tiesību akti.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Darbs saistībā ar riska kapitālu tika uzsākts 1998. gadā, kad labi funkcionējoša kopējā riska kapitāla tirgus[7] izveidošanas nozīme ar riska kapitālu kā tā būtisku daļu jau tika atzīta Komisijas paziņojumā par riska kapitāla rīcības plānu (RCAP)[8]. Kopš tā laika Komisija ir apkopojusi turpmākus pierādījumus īpaši izveidotos semināros, apspriedēs un speciālistu grupās, lai novērstu pastāvošos tiesiskos, regulējuma un nodokļu šķēršļus, kas kavē riska kapitāla tirgu labāku darbību.

Komisijas dienesti 2011. gada 15. jūnijā uzsāka sabiedrisko apspriešanu[9] par riska kapitāla fondu iespējamā Eiropas regulējuma galvenajiem elementiem, kas tika pabeigta 2011. gada 10. augustā. Tika saņemtas 48 atbildes, kuras var apskatīt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2011/venture_capital_en.htm.

2.2. Ietekmes novērtējums

Komisija veica politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu saskaņā ar tās labāka regulējuma politiku. Šīs alternatīvas ietver daudzus iespējamos risinājumus:

· ieviest jaunu riska kapitāla pasi Direktīvas 2011/61/ES (AIFMD) ietvaros;

· samazināt vai atcelt AIFMD minētās robežvērtības;

· izveidot konkrētus noteikumus attiecībā uz riska kapitālu, kuri būtu daļa no AIFM direktīvas īstenošanas noteikumiem (2. līmenī);

· izveidot riska kapitāla pasi kā atsevišķu juridisku instrumentu;

· izveidot administratīvu tīklu, lai stiprinātu valstu noteikumu, ar kuriem reglamentē riska kapitālu vai privātus vērtspapīru izvietojumus, abpusēju atzīšanu.

Visi šie risinājumi tika analizēti, ņemot vērā vispārējos mērķus, jo īpaši paaugstināt Eiropas MVU konkurētspēju pasaules tirgū, un ņemot vērā arī šīs iniciatīvas konkrētākos un darbības mērķus: i) radīt Eiropas jēdzienu “riska kapitāla fonds”, ii) izveidot Eiropas sistēmu, lai veicinātu pārrobežu finansējuma piesaistīšanu riska kapitāla fondiem, iii) izveidot kopēju regulatīvo pieeju šādiem fondiem, tostarp izveidojot regulatīvās sadarbības tīklu šādu ieguldījumu fondu uzraudzībai.

Tika analizēta arī ietekme, tostarp izmaksu un ieguvumu izteiksmē, uz riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, MVU, sabiedrību, ekonomiku kopumā, vidi, kā arī globālais konteksts. Šajā analīzē tika secināts, ka jāizveido riska kapitāla pase kā atsevišķs instruments. Ieteicamajam risinājumam būtu jāpalīdz riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, uzlabojot to darbības apstākļus ES, kas attiecīgi veicinātu atbilstību un administratīvo izmaksu samazināšanu, un jaunu finansējuma piesaistīšanas iespēju veidošanos. Tas palīdzēs izveidot vairāk uzņēmējdarbības iespēju un rast lielāku finansējumu, kas tiks novirzīts jauniem un inovatīviem MVU, kuri savukārt vairos Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi.

Ir ņemti vērā Ietekmes novērtējuma padomes 11. novembra atzinumā izteiktie apsvērumi. Īpaši ir padziļināta problēmu analīze, paskaidrojot, ciktāl noteikumu sadrumstalotība ES varētu būt pārrobežu riska kapitāla finansējuma piesaistīšanas zemā līmeņa cēlonis. Risinājumi ir labāk piesaistīti konkrētām apzinātajām problēmām, un ir padziļināta to ietekmes analīze. Visbeidzot, ir vairāk paskaidroti uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas pasākumi.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 114. pants, kas ir vispiemērotākais juridiskais pamats šajā jomā. Priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot to uzņēmēju tirgdarbības uzticamību un tiesisko noteiktību, kuri darbojas ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”. Lai sasniegtu šo mērķi, priekšlikumā ietverti vienoti standarti attiecībā uz “Eiropas riska kapitāla fondu” portfeļa saturu, ieguldījumu instrumentiem, ko šādi fondi var izmantot, un ieguldījumu saņēmējiem, kas ir tiesīgi saņemt to kolektīvo ieguldījumu fondu finansējumu, kuri darbojas ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”.

Priekšlikumā paredzēti arī vienoti noteikumi par ieguldītāju kategorijām, kas uzskatāmas par tiesīgām ieguldīt “Eiropas riska kapitāla fondos”. Regula tiek uzskatīta par vispiemērotāko juridisko instrumentu, lai ieviestu vienotas prasības visiem riska kapitāla tirgus dalībniekiem — riska kapitāla ieguldītājiem, riska kapitāla fondiem un uzņēmumiem, kas saņem riska kapitāla finansējumu. Regula tiek uzskatīta par vispiemērotāko instrumentu arī, lai izveidotu vienotus noteikumus par to, kas var būt riska kapitāla fondu ieguldītāji, par to, kas var izmantot nosaukumu “Еiropas riska kapitāla fonds”, un par to uzņēmumu veidiem, kas var saņemt finansējumu no šādiem kvalificētiem fondiem. Visbeidzot, regula tiek uzskatīta par vispiemērotāko instrumentu, lai nodrošinātu, ka visiem dalībniekiem tiek piemērotas vienotas prasības attiecībā uz Eiropas riska kapitāla fonda statusa iegūšanu un Eiropas riska kapitāla fondu piemērotajām ieguldījumu stratēģijām un izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikuma galvenais mērķis ir izveidot uzticamu, drošu un tiesiski stabilu tirgus vidi Eiropas riska kapitāla fondu tirgdarbībai. Eiropas riska kapitāla fonda galveno īpašību noteikšanu attiecībā uz tā portfeļa saturu, ieguldījumu instrumentiem, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajām ieguldītāju grupām nevar atstāt dalībvalstu ziņā, jo tādējādi šīs būtiskās prasības ES tiktu piemērotas atšķirīgi un nekonsekventi. Tāpēc vienādām definīcijām un darbības prasībām jābūt galvenajai lomai kopēju noteikumu kopuma izveidošanā Eiropas tirgū attiecībā uz ES riska kapitāla fondiem un to pārvaldniekiem. Turklāt visiem to kolektīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kas darbojas šajā tirgū ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, jāpiemēro vienādas organizatoriskās un uzņēmējdarbības veikšanas prasības.

Attiecībā uz Eiropas riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrāciju un uzraudzību priekšlikuma mērķis ir izveidot līdzsvaru starp Eiropas riska kapitāla fondu efektīvas uzraudzības nepieciešamību, to valstu kompetento iestāžu interesēm, kurās šie fondi ir reģistrēti vai tiek piedāvāti tiesīgu ieguldītāju kategorijām, un EVTI koordinēšanas lomu. Lai izveidotu plūstošu uzraudzības procesu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir reģistrēts kvalificēta Eiropas riska kapitāla fonda pārvaldnieks, pārbauda pieteikuma iesniedzēja pārvaldnieka iesniegtos reģistrācijas dokumentus un pēc tam, kad ir novērtēts, vai pieteikuma iesniedzējam ir pietiekama garantija spējai ievērot atbilstību regulas prasībām, reģistrē pieteikuma iesniedzēju. Veicot reģistrētā pārvaldnieka uzraudzību, tā kompetentā iestāde, kas ir reģistrējusi pārvaldnieku, sadarbojas ar kompetentajām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās kvalificētais fonds tiek tirgots. EVTI uztur centrālu datubāzi ar visu to reģistrēto pārvaldnieku sarakstu, kas ir tiesīgi izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”.

Attiecībā uz proporcionalitāti priekšlikumā izveidots atbilstošs līdzsvars starp sabiedrības interesi veicināt likvīdāku riska kapitāla tirgu attīstību un ieteikto pasākumu izmaksu efektivitāti. Izveidojot vienkāršu reģistrācijas sistēmu, priekšlikumā pilnībā ņemta vērā nepieciešamība līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma “Еiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un dažādu ieinteresēto personu izdevumiem.

3.3. Atbilstība LESD 290. un 291. pantam

Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus regulām, ar ko izveido EBI, EAAPI un EVTI. Līdz ar to Komisija vēlas atgādināt savus paziņojumus saistībā ar LESD 290. un 291. pantu, ko tā sniedza, pieņemot regulas par Eiropas uzraudzības iestādēm, un kuros teikts: “Attiecībā uz regulatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija akcentē finanšu pakalpojumu sektora unikālo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir nepārprotami atzīts LESD pievienotajā 39. deklarācijā. Tomēr Komisija nopietni šaubās, vai tās lomas ierobežojumi deleģēto aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanā atbilst LESD 290. un 291. pantam.”

3.4. Priekšlikuma izklāsts

1. pants. Darbības joma

1. pantā noteikta paredzētās regulas darbības joma. Šajā pantā paskaidrots, ka nosaukumu ”Eiropas riska kapitāla fonds” piešķir tiem fondu pārvaldniekiem, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem, kurus piemēro to kvalificēto riska kapitāla fondu tirgdarbībai visā Savienībā. Tāpēc 1. pantā uzsvērts mērķis izveidot vienotu kvalificēta riska kapitāla fonda koncepciju. Šī koncepcija ir izveidota, lai nodrošinātu šādu fondu netraucētu tirgdarbību visā Savienībā.

2. pants. Piemērošanas joma

2. pantā noteikts, ka šo regulu piemēro šīs regulas 3. panta b) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuri ir izveidoti Savienībā un reģistrēti savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, un pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus, kuru kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību.

3. pants. Definīcijas

3. pantā ietvertas svarīgākās definīcijas, kas izmantotas ierosinātās regulas piemērošanas jomā. Ir definēti tādi galvenie jēdzieni kā kvalificēts riska kapitāla fonds, būtiski ieguldījumu instrumenti un kvalificēti ieguldījumu saņēmēji. Pamatā šo definīciju mērķis ir skaidri nodalīt kvalificēta riska kapitāla fonda jēdzienu no citiem fondiem, kas piemēro citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, privāto kapitālu.

Atbilstoši mērķim precīzi definēt kvalificētus fondus, saistībā ar kuriem riska kapitāla fonda pārvaldnieks gūst labumu no šajā regulā noteiktajām tiesībām, 3. panta a) apakšpunktā noteikts, ka kvalificēts riska kapitāla fonds ir fonds, kas vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla iegulda mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kuri emitē kapitāla vai kvazikapitāla instrumentus tieši riska kapitāla ieguldītājam (“ieguldījumu saņēmēji”). Tas nozīmē, ka, piemēram, kvalificēta riska kapitāla fonda darbības izmaksas, par kurām var vienoties ar ieguldītājiem, jāsedz no atlikušajiem 30 % no atvēlētā kapitāla iemaksām.

Ir svarīgi precizēt, ka riska kapitāla fondam jāiegādājas šie instrumenti tieši no MVU, kas tos emitē. Tieša iegāde ir nozīmīgs drošības pasākums, jo tā mērķis ir nodalīt kvalificētus riska kapitāla fondus no plašākās privātā kapitāla fondu kategorijas (kas tirgo emitētus vērtspapīrus sekundārajos tirgos). 3. pantā ietvertas vēl citas definīcijas, kas nepieciešamas šā regulas priekšlikuma piemērošanai.

4. pants. Nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošana

4. pantā noteikts galvenais princips, ka tikai tie fondi, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, ir tiesīgi izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, lai tirgotu kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

5. pants. Portfeļa saturs

5. pantā sīki aprakstīts portfeļa saturs, kas raksturīgs Eiropas riska kapitāla fondam. Šajā saistībā 5. pantā ietverti vienoti noteikumi par kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu saņēmējiem, piemērotiem ieguldījumu instrumentiem un ierobežojumiem kvalificēta riska kapitāla fonda riska palielināšanai. Lai piešķirtu kvalificētiem riska kapitāla fondiem konkrētu elastīguma līmeni to ieguldījumu un likviditātes pārvaldībā, sekundāro tirdzniecību varētu atļaut līdz maksimālajai robežvērtībai, kas nepārsniedz 30 % no kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā kapitāla ieguldījumiem.

6. pants. Tiesīgi ieguldītāji

6. pantā ietverti sīki izstrādāti noteikumi par ieguldītājiem, kas ir tiesīgi ieguldīt kvalificētos riska kapitāla fondos: saskaņā ar šo pantu kvalificētus fondus var tirgot tikai tādiem ieguldītājiem, kas ir atzīti par profesionāliem ieguldītājiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK. Tirdzniecība citiem ieguldītājiem, piemēram, dažām finansiāli nodrošinātām privātpersonām, ir atļauta tikai tad, ja tie iegulda fondā vismaz EUR 100 000 un ja fonda pārvaldnieks ir veicis konkrētas procedūras, lai atbilstoši pārliecinātos, ka šie citi ieguldītāji ir spējīgi pieņemt savus lēmumus par ieguldījumu un saprast ar to saistītos riskus.

7. pants. Rīcības noteikumi un izvairīšanās no interešu konfliktiem

7. pantā noteikti galvenie principi kvalificēta riska kapitāla pārvaldnieka rīcībai, jo īpaši tā darbību veikšanai un attiecībām ar ieguldītājiem.

8. pants. Interešu konflikti

8. pantā ietverti noteikumi attiecībā uz riska kapitāla pārvaldnieku interešu konfliktiem. Šajos noteikumos paredzēts arī nosacījums, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

9. pants. Citas organizatoriskās prasības

9. pantā noteikta prasība, ka riska kapitāla fondu pārvaldniekam jābūt atbilstošiem cilvēkresursiem un tehniskiem resursiem, kā arī pietiekamiem pašu līdzekļiem, kas nepieciešami pienācīgai kvalificēta riska kapitāla fondu pārvaldīšanai.

10. pants. Novērtēšana

10. pantā aprakstīta kvalificēta riska kapitāla fonda aktīvu novērtēšana. Šie noteikumi jāietver katra kvalificēta riska kapitāla fonda statūtos.

11. pants. Gada pārskats

11. pantā ietverti noteikumi par gada pārskatiem, kas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem jāsagatavo saistībā ar to pārvaldītajiem kvalificētajiem riska kapitāla fondiem. Pārskatā jāapraksta fonda portfeļa saturs un iepriekšējā gadā veiktās darbības.

12. pants. Informācijas atklāšana ieguldītājiem

12. pantā ietvertas galvenās informācijas atklāšanas prasības, kas ir saistošas riska kapitāla fonda pārvaldniekam attiecībā uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem. Galvenokārt šajās prasībās noteikti informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kvalificēta fonda ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kvalificēta fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Tiek ietverta arī informācija par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums.

13. pants. Uzraudzība

13. pantā riska kapitāla fonda pārvaldniekam noteikta prasība informēt kompetento iestādi, ja tas gatavojas tirgot kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, lai nodrošinātu, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde spēs uzraudzīt riska kapitāla fonda pārvaldnieka atbilstību šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Pārvaldnieks sniedz arī vajadzīgo informāciju, tostarp par pasākumiem, lai panāktu atbilstību šīs regulas noteikumiem, un par fondiem, kurus tas gatavojas tirgot. Kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka pieprasītā informācija ir pilnīga un pasākumi ir piemēroti, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām, tā reģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieku. Reģistrācija ir derīga visā Savienībā un ļauj riska kapitāla fonda pārvaldniekam tirgot kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Еiropas riska kapitāla fonds”.

14. pants. Informācijas atjaunināšana par kvalificētiem riska kapitāla fondiem

14. pantā ietverti noteikumi gadījumiem, kad jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegtā informācija.

15. pants. Pārrobežu paziņojumi

15. pantā aprakstīts pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, kuru uzsāk pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas.

16. pants. EVTI datubāze

16. pantā EVTI piešķirtas pilnvaras uzturēt centrālo datubāzi, kurā ietverts visu Savienībā reģistrēto kvalificēto riska kapitāla fondu saraksts.

17. pants. Kompetentās iestādes uzraudzība

17. pantā noteikts, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga šīs regulas prasību ievērošanu.

18. pants. Uzraudzības pilnvaras

18. pantā norādīts to uzraudzības pilnvaru saraksts, kuras jāpiešķir kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem.

19. pants. Sankcijas

19. pantā paredzēti noteikumi par sankcijām, lai nodrošinātu šīs regulas prasību pareizu izpildi.

20. pants. Galveno noteikumu pārkāpumi

20. pantā noteikts, ka par pārkāpumiem attiecībā uz tādiem šīs regulas galvenajiem noteikumiem kā portfeļa saturs, tiesīgie ieguldītāji un nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošana piemēro sankcijas, aizliedzot izmantot šo nosaukumu un izslēdzot riska kapitāla fonda pārvaldnieku no reģistra.

21. pants. Sadarbība saistībā ar uzraudzību

21. pantā ietverti noteikumi par uzraudzības informācijas apmaiņu starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

22. pants. Dienesta noslēpums

22. pantā ietverti noteikumi par nepieciešamo dienesta noslēpuma līmeni, kas jāpiemēro visām attiecīgajām valstu iestādēm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu regulatoram (EVTI).

23. pants. Nosacījumi attiecībā uz pilnvarām

23. pantā paredzēti nosacījumi attiecībā uz Komisijas pilnvarām pieņemt deleģētus aktus.

24. pants. Pārskatīšana

24. pantā ietvertas klauzulas par regulas pārskatīšanu un iespējamiem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz tās grozījumiem.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu.

2011/0417 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas riska kapitāla fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,[10]

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,[11]

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,[12]

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina šiem uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darbavietas, atbalsta inovatīvus uzņēmumus, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju Savienībā.

(2) Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, jāizveido kopēja noteikumu sistēma attiecībā uz nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa saturu, to tiesīgajiem ieguldījuma saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus pasākumus valstu līmenī, radot tiešu nelabvēlīgu ietekmi un šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo riska kapitāla fondiem, kas gatavojas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa saturu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījuma piedāvājumu, kas saistās ar Еiropas riska kapitāla fondu. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu riska kapitāla fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi riska kapitāla fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi atbilstošais juridiskais pamats ir LESD 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3) Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus Eiropas riska kapitāla fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”. Šīm prasībām jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas gatavojas ieguldīt riska kapitāla fondos.

(4) Regulas formā izveidojot kvalitātes prasības nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanai, būtu jānodrošina, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tam būtu jānodrošina vienoti nosacījumi šā nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveido atšķirīgas valstu prasības, transponējot direktīvu. Šajā regulā būtu jāparedz, ka to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabotu arī to ieguldītāju pārliecību, kas gatavojas veikt ieguldījumus riska kapitāla fondos. Regula samazinātu arī regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē riska kapitāla fondu darbību, jo īpaši attiecībā uz tiem pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu pārrobežu līmenī. Regulai būtu jāpalīdz novērst arī konkurences izkropļojumus.

(5) Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jāparedz, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)[13] 1. pantu un kas ir izveidoti Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010[14]. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus, kuru pārvaldāmie kopējie aktīvi nepārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību. Lai šīs robežvērtības aprēķināšana tiktu ieviesta praksē, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs robežvērtības aprēķināšanu. Īstenojot šīs pilnvaras, Komisijai, lai nodrošinātu konsekvenci noteikumos par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, būtu jāņem vērā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 6. punkta a) apakšpunktu Komisijas pieņemtie pasākumi.

(6) Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki negatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, šī regula nebūtu jāpiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(7) Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz portfeļuzņēmumiem, kuros kvalificētiem riska kapitāla fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai skaidri varētu nodalīt kvalificētu riska kapitāla fondu no citiem alternatīviem ieguldījumu fondiem, kas piemēro citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, privāto kapitālu.

(8) Atbilstīgi mērķim precīzi norobežot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un lai nodrošinātu to koncentrēšanos uz kapitāla nodrošināšanu maziem uzņēmumiem to korporatīvās pastāvēšanas sākotnējā posmā, nosaukums “Eiropas riska kapitāla fonds” būtu jāpiešķir tikai tiem fondiem, kas vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla iegulda šādos uzņēmumos kapitāla vai kvazikapitāla instrumentu formā.

(9) Lai ieviestu būtisku drošības pasākumu, kas šajā regulā minētos kvalificētos riska kapitāla fondus nodalītu no plašākas alternatīvo ieguldījumu fondu kategorijas, kas tirgo emitētus vērtspapīrus sekundāros tirgos, stingri jānosaka, ka kvalificēti riska kapitāla fondi var veikt ieguldījumus tikai tieši emitētos instrumentos.

(10) Lai piešķirtu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem konkrētu elastīguma līmeni to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ieguldījumu un likviditātes pārvaldībai, sekundāro tirdzniecību vajadzētu atļaut līdz maksimālajai robežvērtībai, kas nepārsniedz 30 % no kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā kapitāla ieguldījumiem. Aprēķinot šo ierobežojumu, nebūtu jāņem vērā īstermiņa ieguldījumi skaidrā naudā un tās ekvivalentos.

(11) Lai nodrošinātu, ka nosaukums “Eiropas riska kapitāla fonds” ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, ir tiesīgi izmantot nosaukumu “Еiropas riska kapitāla fonds”, tirgojot kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

(12) Lai nodrošinātu, ka kvalificētiem riska kapitāla fondiem ir atsevišķs un atpazīstams profils, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāizveido vienoti noteikumi par portfeļa saturu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem kvalificētiem fondiem ir atļauts izmantot.

(13) Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi nerada sistēmiskus riskus, un arī lai nodrošinātu, ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj aizņēmumi vai saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Tomēr, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts atvēlētais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi.

(14) Lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti ieguldītājiem, kam ir zināšanas, pieredze un spēja uzņemties ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kvalificētiem riska kapitāla fondiem, būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kvalificēti riska kapitāla fondi parasti būtu jātirgo tikai tādiem ieguldītājiem, kuri ir profesionāli klienti vai kurus var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[15]. Šī kategorija ietver riska kapitāla fondu pārvaldniekus, kas paši iegulda riska kapitāla fondos. Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem riska kapitāla fondos, ir vēlams, lai arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp finansiāli nodrošinātām privātpersonām, būtu piekļuve kvalificētiem riska kapitāla fondiem. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem tomēr būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kvalificēti riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus.

(15) Lai nodrošinātu, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un riska kapitāla fonda pārvaldnieka attiecībām ar saviem ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ šajā regulā būtu jāizveido vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(16) Lai nodrošinātu nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” integritāti, šajā regulā būtu jāietver arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz riska kapitāla fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus, kā arī pietiekamus pašu līdzekļus pareizai kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldībai.

(17) Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina kvalificēta riska kapitāla fonda aktīvu pienācīga novērtēšana. Tāpēc kvalificēta riska kapitāla fonda statūtos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(18) Lai nodrošinātu, ka tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, pietiekami atbildīgi veic savas darbības, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(19) Lai nodrošinātu nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas riska kapitāla fonda pārvaldniekam attiecībā pret saviem ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jānosaka informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kvalificēta fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Lai sasniegtu augsta līmeņa pārredzamību, šajās informācijas atklāšanas prasībās jāietver arī informācija par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums.

(20) Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga riska kapitāla fonda pārvaldnieka atbilstību šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc kvalificēta riska kapitāla pārvaldniekam, kas gatavojas tirgot savus kvalificētos fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, būtu jāinformē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(21) Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, tajā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(22) Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai tajā būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(23) Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) būtu jāpiešķir pilnvaras uzturēt centrālu datubāzi ar visu to kvalificēto riska kapitāla fondu sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(24) Lai nodrošinātu efektīvu šajā regulā noteikto vienoto kritēriju uzraudzību, tajā būtu jāietver kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru saraksts.

(25) Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā būtu jāietver sankcijas par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa saturu, drošības pasākumiem attiecībā uz tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu tikai reģistrētiem riska kapitāla fonda pārvaldniekiem. Būtu jāparedz, ka šo galveno noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek aizliegts izmantot šo nosaukumu un riska kapitāla fonda pārvaldnieks tiek izslēgts no reģistra.

(26) Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(27) Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(28) Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(29) Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK[16]. EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz 15. pantā minētās paziņošanas procedūras formātu un metodi.

(30) Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem precizē šajā regulā minētās robežvērtības aprēķināšanai un uzraudzībai izmantojamās metodes un interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija veiktu atbilstošu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī.

(31) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32) Vēlākais četrus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai ņemtu vērā riska kapitāla tirgus attīstību. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar izmaiņām tiesību aktos.

(33) Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[17] reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā.       Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti[18] reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(35) Šai regulai nevajadzētu skart valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

(36) Šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt vienotu prasību piemērošanu kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecībai, nevar pietiekami sasniegt dalībvalstīs. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar tajā pašā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā izveidota vienkārša riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrācijas sistēma, tādējādi pilnībā ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma “Eiropas riska kapitāla fonds” izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un izmaksām tā dažādajām ieinteresētajām personām. Tālab šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā paredzētas vienotas prasības tiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas gatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, un nosacījumi šāda nosaukuma kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tirdzniecībai Savienībā, tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību. Tajā paredzēti vienoti noteikumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu tirdzniecību tiesīgiem ieguldītājiem visā Savienībā, kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļa saturu, kvalificētu riska kapitāla fondu izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem un metodēm, kā arī to riska kapitāla fondu pārvaldnieku organizāciju, rīcību un pārredzamību, kas tirgo kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

2. pants

1. Šo regulu piemēro 3. panta b) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuri ir izveidoti Savienībā un kuriem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus, kuru kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz EUR 500 miljonu robežvērtību vai — dalībvalstīs, kurās euro nav oficiālā valūta — atbilstošo vērtību valsts valūtā šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

2. Aprēķinot 1. punktā minēto robežvērtību, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas pārvalda citus fondus, kuri nav kvalificēti riska kapitāla fondi, nav jāņem vērā šajos citos fondos pārvaldītie aktīvi.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 23. pantu, nosakot metodes, atbilstīgi kurām aprēķina šā panta 1. punktā minēto robežvērtību un pastāvīgi uzrauga atbilstību šai robežvērtībai.

3. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “kvalificēts riska kapitāla fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla iegulda aktīvos, kuri ir būtiski ieguldījumi;

(b) “kolektīvo ieguldījumu uzņēmums” ir uzņēmums, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem ar mērķi ieguldīt to saskaņā ar konkrētu ieguldīšanas politiku šo ieguldītāju labā un kam nav vajadzīga Direktīvas 2009/65/EK 5. pantā minētā atļauja;

(c) “būtiski ieguldījumi” ir kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti, ko

i)        emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums un ko kvalificēts riska kapitāla fonds iegādājies tieši no kvalificēta portfeļuzņēmuma vai

ii)       emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums apmaiņā pret kapitāla vērtspapīru, ko emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums, vai

iii)      emitējis uzņēmums, kuram ir vairākuma īpašumtiesības kvalificētā portfeļuzņēmumā, kas ir tā filiāle, un kvalificēts riska kapitāla fonds šo kapitāla instrumentu iegādājies apmaiņā pret kapitāla instrumentu, ko emitējis kvalificēts portfeļuzņēmums;

(d) “kvalificēts portfeļuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījuma veikšanas brīdī nav iekļauts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā definētajā regulētajā tirgū, kura darbinieku skaits ir mazāks nekā 250 personas, kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus, un kurš pats nav kolektīvo ieguldījumu uzņēmums;

(e) “kapitāls” ir īpašumtiesību daļa uzņēmumā, kuru veido kvalificēta portfeļuzņēmuma akcijas vai citādas kapitāla daļas, kas emitētas ieguldītājiem;

(f) “kvazikapitāls” ir jebkurš instruments, kura ienākumi ir pārsvarā balstīti uz kvalificēta portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurš nav nodrošināts pret neatmaksāšanu;

(g) “tirdzniecība” ir tieša vai netieša riska kapitāla fonda daļu vai akciju piedāvāšana vai izvietošana pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka iniciatīvas vai šā pārvaldnieka vārdā ieguldītājiem, kuriem ir Savienībā reģistrēta juridiskā adrese;

(h) “atvēlētais kapitāls” ir jebkādas saistības, kas personai liek iegādāties riska kapitāla fonda daļas vai iemaksāt kapitālu riska kapitāla fondā;

(i) “riska kapitāla fonda pārvaldnieks” ir juridiska persona, kuras parastā uzņēmējdarbība ir pārvaldīt vismaz vienu kvalificētu riska kapitāla fondu;

(j) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir izveidots vai kurā tam ir reģistrēta juridiskā adrese;

(k) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā riska kapitāla fonda pārvaldnieks tirgo kvalificētus riska kapitāla fondus saskaņā ar šo regulu;

(l) “kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kuru ar likumu vai noteikumiem ieceļ izcelsmes dalībvalsts un kura veic kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reģistrāciju atbilstīgi 2. panta 1. punktam.

II NODAĻA NOSACĪJUMI NOSAUKUMA “EIROPAS RISKA KAPITĀLA FONDS” IZMANTOŠANAI

4. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, var izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds”, tirgojot kvalificētus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

5. pants

1. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nodrošina, ka, iegādājoties aktīvus, kas nav būtiski ieguldījumi, ne vairāk kā 30 % no fonda kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla tiek izmantoti tādu aktīvu iegādei, kas nav būtiski ieguldījumi; aprēķinot šo ierobežojumu, neņem vērā īstermiņa līdzdalību skaidrā naudā un tās ekvivalentos.

2. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks neveido aizņēmumus, neemitē parāda obligācijas, neizsniedz garantijas kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī, kā arī kvalificēta riska kapitāla fonda līmenī nepiemēro nekādu metodi, ar ko tiek palielināts fonda risks, ne ar naudas vai vērtspapīru aizņēmumiem, ne iesaistīšanos atvasinājumu pozīcijās, ne arī jebkādos citos veidos.

3. Šā panta 2. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro aizņēmumiem ar neatjaunojamu termiņu, kas nav ilgāks par 120 kalendārajām dienām, lai nodrošinātu likviditāti no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts atvēlētais kapitāls, līdz kapitāla saņemšanai.

6. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki tirgo to pārvaldībā esošās kvalificētu riska kapitāla fondu daļas un akcijas tikai tādiem ieguldītājiem, kuri tiek uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu vai kurus pēc pieprasījuma var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu, vai citiem ieguldītājiem, ja

(a) šie citi ieguldītāji apņemas ieguldīt vismaz EUR 100 000;

(b) šie citi ieguldītāji dokumentā, ko izveido atsevišķi no līguma, kurš tiek noslēgts par ieguldīšanas saistībām, rakstiski apstiprina, ka tie apzinās riskus, kuri saistīti ar šīm saistībām vai ieguldījumu;

(c) riska kapitāla fonda pārvaldnieks veic ieguldītāja kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējumu, nepaļaujoties uz to, ka ieguldītājam ir Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļā minēto klientu tirgus zināšanas un pieredze;

(d) riska kapitāla fonda pārvaldnieks, ņemot vērā attiecīgo saistību vai ieguldījuma raksturu, ir pamatoti pārliecināts, ka ieguldītājs spēj pats pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un saprast saistītos riskus un ka šādas saistības ir atbilstošas šim ieguldītājam;

(e) riska kapitāla fonda pārvaldnieks rakstiski apstiprina, ka ir veicis c) apakšpunktā minēto novērtēšanu un ka ir izpildīti d) apakšpunktā minētie nosacījumi.

7. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki saistībā ar to pārvaldītajiem kvalificētajiem riska kapitāla fondiem:

(a) veicot savas darbības, darbojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi;

(b) piemēro atbilstošu politiku un procedūras, lai novērstu ļaunprātīgas darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti paredzēt, ka tās ietekmēs ieguldītāju un kvalificētu portfeļuzņēmumu intereses;

(c) veic savu uzņēmējdarbību tā, lai atbalstītu to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu intereses, to pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ieguldītāju intereses un tirgus integritāti;

(d) piemēro augsta līmeņa prasmi, izvēloties ieguldījumus kvalificētos portfeļuzņēmumos un veicot to pastāvīgu uzraudzību;

(e) tiem ir atbilstošas zināšanas un sapratne par kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus.

8. pants

1. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki apzina un novērš interešu konfliktus un gadījumos, kad tos nevar novērst, pārvalda un uzrauga tos, un saskaņā ar 4. punktu atklāj informāciju par šiem interešu konfliktiem, lai nepieļautu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē kvalificētu riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses, un lai nodrošinātu, ka to pārvaldītie kvalificētie riska kapitāla fondi tiek godīgi izmantoti.

2. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki īpaši apzina interešu konfliktus, kas var rasties starp:

(a) riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, tām personām, kas faktiski veic riska kapitāla fonda pārvaldnieka uzņēmējdarbību, darbiniekiem vai jebkuru citu personu, kura tieši vai netieši kontrolē riska kapitāla fonda pārvaldnieku vai kuru tieši vai netieši kontrolē riska kapitāla fonda pārvaldnieks, un riska kapitāla fondu pārvaldnieku pārvaldītajiem kvalificētajiem riska kapitāla fondiem vai ieguldītājiem šajos kvalificētajos riska kapitāla fondos;

(b) kvalificētu riska kapitāla fondu vai ieguldītājiem šajā kvalificētajā riska kapitāla fondā un citu kvalificētu riska kapitāla fondu, ko pārvalda tas pats riska kapitāla fondu pārvaldnieks, vai ieguldītājiem šajā citā kvalificētajā riska kapitāla fondā.

3. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai atbilstu 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

4. Par interešu konfliktiem atklāj informāciju atbilstīgi 1. punktam, ja riska kapitāla fonda pārvaldnieka izveidotie organizatoriskie pasākumi interešu konfliktu apzināšanai, novēršanai, pārvaldībai un uzraudzībai nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsti riski saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz ieguldītāju interesēm. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki pirms uzņēmējdarbības sākšanas ieguldītāju vārdā skaidri atklāj tiem interešu konfliktu avotus vai vispārējo raksturu.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 23. pantā minētajiem pasākumiem, precizējot:

(a) interešu konfliktu veidus, kas minēti šā panta 2. punktā;

(b) pasākumus, ko riska kapitāla fondu pārvaldniekiem būtu jāveic attiecībā uz struktūrām un organizatoriskām un administratīvām procedūrām, lai apzinātu, novērstu, pārvaldītu, uzraudzītu un izpaustu interešu konfliktus.

9. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldniekiem vienmēr ir pietiekami pašu līdzekļi, un tie izmanto atbilstošus un piemērotus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas nepieciešami kvalificētu riska kapitāla fondu pienācīgai pārvaldībai.

10. pants

Kvalificēta riska kapitāla fonda statūtos iekļauj noteikumus aktīvu novērtēšanai.

11. pants

1. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nosūta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei gada pārskatu par katru tā pārvaldīto kvalificēto riska kapitāla fondu ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc finanšu gada beigām. Pārskatā apraksta kvalificētā riska kapitāla fonda portfeļa saturu un iepriekšējā gadā veiktās darbības. Tajā ietver kvalificētā riska kapitāla fonda revīzijas finanšu pārskatus. Tas ir izveidots atbilstoši esošajiem pārskatu sniegšanas standartiem un nosacījumiem, par ko vienojušies riska kapitāla fonda pārvaldnieks un ieguldītāji. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks pēc pieprasījuma nosūta pārskatu ieguldītājiem. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki un ieguldītāji var savā starpā vienoties par papildu informācijas izpaušanu.

2. Ja riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē gada finanšu pārskats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK[19] attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai gada finanšu pārskata papildinājumā.

12. pants

1. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki saviem ieguldītājiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu, sniedz vismaz šādu informāciju:

(a) riska kapitāla fonda pārvaldnieka un jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju, ar kuriem riska kapitāla fonda pārvaldniekam noslēgti līgumi attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību, identitāte un pienākumu apraksts;

(b) kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījumu stratēģijas un mērķu apraksts, tostarp apraksts par kvalificētu portfeļuzņēmumu veidiem un citiem aktīviem, kādos kvalificētais riska kapitāla fonds var ieguldīt, metodēm, ko tie var piemērot, un jebkādiem piemērojamajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

(c) apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda riska profilu un jebkādiem riskiem, kas saistīti ar aktīviem, kuros fonds var ieguldīt, vai ieguldījumu metodēm, kuras tas var izmantot;

(d) apraksts par kvalificētā riska kapitāla fonda novērtēšanas procedūru un cenu noteikšanas metodoloģiju aktīvu novērtēšanai, tostarp par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu kvalificētus portfeļuzņēmumus;

(e) apraksts par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums;

(f) apraksts par visām nodevām, maksājumiem un izdevumiem un to maksimālajām summām, kas tieši vai netieši jāsedz ieguldītājiem;

(g) kvalificētā riska kapitāla fonda iepriekšējā darbība, ja šādi dati ir pieejami;

(h) apraksts par procedūrām, kuras izmantojot kvalificētais riska kapitāla fonds var izmainīt savu ieguldījumu stratēģiju vai ieguldīšanas politiku, vai abas.

2. Ja kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK[20] vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai prospekta ietvaros.

III NODAĻA UZRAUDZĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

13. pants

1. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas gatavojas izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” savu kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecībai, informē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un iesniedz šādu informāciju:

(a) to personu identitāte, kas faktiski veic kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību;

(b) to kvalificēto riska kapitāla fondu identitāte, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;

(c) informācija par pasākumiem, kas veikti, lai atbilstu II nodaļā minētajām prasībām;

(d) to dalībvalstu saraksts, kurās riska kapitāla fonda pārvaldnieks gatavojas tirgot katru kvalificēto riska kapitāla fondu.

2. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieku tikai tad, ja ir pārliecinājusies, ka

(a) informācija, kas minēta 1. punktā, ir pilnīga, un

(b) pasākumi, par kuriem ziņots saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir atbilstoši, lai ievērotu II nodaļā noteiktās prasības.

3. Reģistrācija ir derīga visā Savienības teritorijā un ļauj riska kapitāla fondu pārvaldniekiem tirgot kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” visā Savienībā.

14. pants

Riska kapitāla fonda pārvaldnieks informē savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kad riska kapitāla fonda pārvaldnieks gatavojas tirgot:

(a) jaunu kvalificētu riska kapitāla fondu;

(b) esošu kvalificētu riska kapitāla fondu dalībvalstī, kas nav minēta 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā sarakstā.

15. pants

1. Tūlīt pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrācijas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām dalībvalstīm un EVTI, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir reģistrēts.

2. Uzņēmējas dalībvalstis, kas minētas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā, saskaņā ar 13. pantu reģistrētajam riska kapitāla fonda pārvaldniekam neuzliek nekādas prasības vai administratīvas procedūras attiecībā uz tā kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecību un nepieprasa nekādu tirdzniecības apstiprinājumu pirms tās uzsākšanas.

3. Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu paziņojuma formātu.

4. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [ierakstīt datumu].

5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

16. pants

EVTI uztur centrālu datubāzi ar visu saskaņā ar šo regulu Savienībā reģistrēto riska kapitāla fondu pārvaldnieku sarakstu, kas ir publiski pieejama internetā.

17. pants

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

18. pants

Kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to darbību veikšanai. Jo īpaši tām ir pilnvaras:

(a) pieprasīt piekļuvi jebkuram dokumentam jebkurā formā un saņemt dokumenta kopiju vai nokopēt to;

(b) pieprasīt riska kapitāla fonda pārvaldniekam bez kavēšanās sniegt informāciju;

(c) pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas saistīta ar riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kvalificēta riska kapitāla fonda darbībām;

(d) veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

(e) izdot rīkojumu nodrošināt, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks atbilst šīs regulas prasībām un atturas atkārtot jebkādu rīcību, kas var tikt uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu.

19. pants

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētajiem pasākumiem un sankcijām jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

2. Līdz [24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI savus 1. punktā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem attiecīgajiem grozījumiem šajos noteikumos.

20. pants

1. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde veic atbilstošos 2. punktā minētos pasākumus, ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks:

(a) neatbilst prasībām, ko piemēro portfeļa saturam, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

(b) netirgo kvalificētu riska kapitāla fondu tiesīgiem ieguldītājiem, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

(c) nereģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē, tādējādi pārkāpjot 13. panta prasības.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstoši veic šādus pasākumus:

(a) aizliedz izmantot nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” viena vai vairāku riska kapitāla fonda pārvaldnieka kvalificēto riska kapitāla fondu tirdzniecībai;

(b) izslēdz riska kapitāla fonda pārvaldnieku no reģistra.

3. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde informē to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā, par riska kapitāla fonda pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

4. Tiesības tirgot Savienībā vienu vai vairākus kvalificētus riska kapitāla fondus ar nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” nekavējoties tiek atceltas dienā, kad kompetentā iestāde pieņem 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto lēmumu.

21. pants

1. Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas cita ar citu vienmēr, kad tas nepieciešams, lai veiktu savus šajā regulā noteiktos pienākumus.

2. Tās apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un dokumentiem, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

22. pants

1. Uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs vai EVTI, kā arī uz kompetento iestāžu norīkotajiem revidentiem un speciālistiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Nekādu konfidenciālu informāciju, ko šīs personas saņem savu pienākumu pildīšanas laikā, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot vispārējā vai kopsavilkuma formā, lai riska kapitāla fondu pārvaldniekus un kvalificētus riska kapitāla fondus nevarētu atsevišķi identificēt, neskarot gadījumus, kas paredzēti krimināllikumā un tiesvedībā, kas saistīta ar šo regulu.

2. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai EVTI nedrīkst aizliegt apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ko piemēro riska kapitāla fondu pārvaldniekiem un kvalificētiem riska kapitāla fondiem.

3. Ja kompetentās iestādes un EVTI saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 2. punktu, tās var to izmantot tikai savu pienākumu veikšanai un administratīvām un tiesvedības procedūrām.

IV NODAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaras, kas minētas 2. panta 3. punktā un 8. panta 5. punktā, deleģē Komisijai uz četriem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms četru gadu termiņa beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tādiem pašiem termiņiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra termiņa beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā un 8. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 2. panta 3. punktu vai 8. panta 5. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

24. pants

1. Vēlākais četrus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, Komisija pārskata šo regulu. Pārskatā ietver vispārīgu apskatu par šīs regulas noteikumu darbību un tās piemērošanā uzkrāto pieredzi, tostarp:

(a) apjomu, kādā riska kapitāla fondu pārvaldnieki dažādās dalībvalstīs ir izmantojuši nosaukumu “Eiropas riska kapitāla fonds” vietējā vai pārrobežu līmenī;

(b) šīs regulas darbības jomu, tostarp EUR 500 miljonu robežvērtību.

2. Pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

25. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2013. gada 22. jūlija, izņemot 2. panta 3. punktu un 8. panta 5. punktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Saskaņā ar jaunāko Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptauju, kurā vairāk nekā 50 % no izvēlētajiem eurozonas MVU ziņoja par banku piemēroto procentu likmju paaugstinājumu un vispārēju kredītstandartu paaugstināšanu banku aizdevumiem MVU.

[2]               Jaunākajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptaujā (2010. gada septembris – 2011. gada februāris), kas izveidota kopā ar Eiropas Komisiju, par MVU piekļuvi finansējumam eurozonā, aptuveni 15 % no aptaujātajiem MVU apgalvoja, ka piekļuve finansējumam ir to lielākā problēma, un šis fakts nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējām aptaujām. http://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/accesstofinancesmallmediumsizedenterprises201104en.pdf?b704f6b228e071bea9507d7569412805

[3]               Avots: Eiropas Privātā kapitāla un riska kapitāla asociācijas (EVCA) aprēķini 2011. gadā.

[4]               http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm, 2010. gada 3. martā, atzīts arī Inovāciju Savienībā, http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index_en.cfm?pg=keydocs 2010. gada 6. oktobrī.

[5]               http://ec.europa.eu/internal_market/smact/docs/20110413-communication_en.pdf, 2011. gada 13. aprīlī.

[6]               http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/news/speeches-statements/pdf/20111012communication_roadmap_en.pdf

[7]               Kopējais riska kapitāls ietver trīs veidu finansējumu: i) komerceņģeļu neformālu ieguldījumu, ii) riska kapitālu un iii) akciju tirgus, kas specializējušies MVU un uzņēmumos ar strauju izaugsmi.

[8]               RCAP 2003. gada galīgais ziņojums: http://ec.europa.eu/internal_market/securities/riskcapital/index_en.htm

[9]               http://ec.europa.eu/internal_market/investment/venture_capital_en.htm

[10]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[11]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[12]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[13]             OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

[14]             OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

[15]             OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[16]             OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

[17]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[18]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[19]             OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

[20]             OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.