PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Visp�rīgais konteksts

Saskaņ� ar Atkl�tības prasību direktīvas (Direktīva 2004/109/EK) 33. pantu Eiropas Komisijai ir j�sniedz ziņojums par šīs direktīvas darbību[1]. K� liecina ziņojums, kuru Komisija publicējusi saskaņ� ar minēto pantu, vairums ieinteresēto personu uzskata, ka direktīv� noteikt�s atkl�tības prasības ir lietderīgas tirgus pareizai un efektīvai darbībai.

Tomēr, neraugoties uz sasniegto, Atkl�tības prasību direktīvas darbības p�rskats r�da, ka past�v jomas, kur�s direktīvas izveidoto režīmu varētu uzlabot. T�dēļ ir vēlams vienk�ršot dažus emitentu pien�kumus, lai regulētie tirgi kļūtu pievilcīg�ki maziem un vidējiem emitentiem, kuri piesaista kapit�lu Eirop�. Turkl�t j�palielina juridisk� skaidrība un past�voš� p�rredzamības režīma efektivit�te, īpaši attiecīb� uz korporatīvo īpašumtiesību struktūras atkl�šanu.

Šis priekšlikums par Atkl�tības prasību direktīvas grozījumiem ir saskaņ� ar mērķi uzturēt un vajadzības gadījum� pastiprin�t direktīv� paredzēto ieguldīt�ju aizsardzības līmeni un nodrošin�t to, ka atkl�t� inform�cija ir pietiekama un lietderīga ieguldījumu veikšanai un nav saistīta ar p�rmērīg�m izmaks�m.

1.2. Spēk� esošie noteikumi priekšlikuma jom�

Atkl�tības prasību direktīvas mērķis ir nodrošin�t augstu ieguldīt�ju uzticēšan�s līmeni, pan�kot līdzvērtīgu p�rredzamību vērtspapīru emitentiem un ieguldīt�jiem vis� Eiropas Savienīb�. Š� mērķa sasniegšanai Atkl�tības prasību direktīv� noteikts, ka t�du vērtspapīru emitenti, kuru vērtspapīri tiek tirgoti regulēt� tirgū, publicē periodisku finanšu inform�ciju par emitenta darbības rezult�tiem finanšu gad� un past�vīgu inform�ciju par nozīmīgu līdzdalību balsstiesīb�s. Ar direktīvu ir ieviests arī standartu minimums, kas attiecas uz piekļuvi regulētai inform�cijai un t�s glab�šanu. Atkl�tības prasību direktīva ir papildin�ta ar Komisijas Direktīvu 2007/14/EK[2], kur� ietverti īstenošanas pas�kumi, un ar Komisijas ieteikumu par regulēt�s inform�cijas glab�šanu[3]. Turkl�t Atkl�tības prasību direktīva ir secīgi grozīta ar Direktīvu 2008/22/EK[4] un Direktīvu 2010/78/ES[5] attiecīb� uz Komisijai piešķirtaj�m īstenošanas pilnvar�m un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iest�des izstr�d�to tehnisko standartu projektu, un ar Direktīvu 2010/73/ES[6], lai dažas Atkl�tības prasību direktīvas prasības sal�gotu ar grozīt�s Prospektu direktīvas[7] prasīb�m.

Atkl�tības prasību direktīv� noteiktie pien�kumi ir cieši saistīti ar citos ES aktos noteikt�m prasīb�m vai nu korporatīv�s vadības/uzņēmējdarbības tiesību jom�, vai finanšu tirgus/vērtspapīru jom�. Piemēram, Prospektu direktīv� ietvert�s prasības atkl�t inform�ciju ir ļoti tuvas Atkl�tības prasību direktīvas pien�kumu aptvertajai pamatjomai. Saskaņ� ar Prospektu direktīvu sabiedrības, kuras publiski pied�v� akcijas ES, izdod prospektu, kas atbilst sīki izstr�d�tiem noteikumiem, kuri noteikti direktīv�. Sabiedrības drīkst izdot arī prospektu vien� ES valstī, kas aptver turpm�kus vērtspapīru publiskos pied�v�jumus vai atļauju tos tirgot vis� Eirop�, un direktīv� ir noteikts tulkošanas pien�kumu minimums.

Turkl�t Atkl�tības prasību direktīva ir instruments, ar kuru tiek īstenoti inform�cijas atkl�šanas pien�kumi, kas noteikti cit�s direktīv�s, piemēram, Direktīv� par tirgus ļaunpr�tīgu izmantošanu[8], ar kuru aizliedz veikt ļaunpr�tīgas darbības regulētos tirgos (piemēram, ļaunpr�tīgi izmantot iekšējo inform�ciju darījumu veikšanai un veikt tirgus manipul�cijas) un izvirza emitentiem prasību darīt zin�mu atkl�tībai iekšējo inform�ciju.

1.3. Atbilstība p�rējiem politikas virzieniem

Nozīmīga Komisijas politikas priorit�te ir uzlabot regulējuma vidi maziem un vidējiem emitentiem un to piekļuvi kapit�lam. Šaj� sakarīb� 2011. gada aprīļa paziņojum� par vienot� tirgus aktu[9] Komisija nor�dīja, ka ir j�p�rskata Atkl�tības prasību direktīva, “lai kotētiem MVU piemērojamie pien�kumi būtu samērīg�ki, vienlaikus nodrošinot vien�du ieguldīt�ju aizsardzības līmeni�. Priekšlikuma nolūks ir grozīt Atkl�tības prasību direktīvu š� mērķa sasniegšanai.

Atkl�tības prasību direktīva tiek p�rskatīta arī t�dēļ, lai nodrošin�tu uzņēmumu veikto liel�ko ekonomikas ieg�žu p�rredzamību un ieguldīt�ju uzticēšanos un vair�k koncentrētos uz ilgtermiņa rezult�tiem, t�dēj�di veicinot Komisijas visp�rējo mērķi stiprin�t finanšu stabilit�ti. Turkl�t, uzlabojot piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības līmenī, tiek sasniegts mērķis palielin�t Eiropas vērtspapīru tirgu funkcion�lo integr�ciju un uzlabot biržas sarakstos iekļautu mazo un vidējo sabiedrību p�rrobežu paman�mību.

Run�jot par t�du visp�rēju jaut�jumu k� īstenošana, Atkl�tības prasību direktīva tiek p�rskatīta arī t�dēļ, lai tiktu ievēroti secin�jumi, kas ietverti Komisijas paziņojum� par sankciju režīmu pastiprin�šanu finanšu pakalpojumu nozarē[10]. Saskaņ� ar minēto paziņojumu Komisija pl�no sagatavot ES tiesību aktus, lai noteiktu visp�rējo standartu minimumu konkrētos svarīg�kajos sankciju režīmu jaut�jumos, piel�gojot tos daž�du jomu specifikai. Lai nodrošin�tu, ka sankcijas par p�rredzamības prasību p�rk�pšanu ir pietiekami efektīvas, samērīgas un atturošas, priekšlikuma mērķis ir pastiprin�t un tuvin�t dalībvalstu tiesisko regulējumu par administratīvaj�m sankcij�m un pas�kumiem, nodrošinot pietiekami atturošas administratīv�s sankcijas, ko piemēro Atkl�tības prasību direktīvas pamatprasību p�rk�pšanas gadījumos, adekv�tu personu loku, kam piemēro administratīv�s sankcijas, un sankciju publiskošanu. Šis priekšlikums neattiecas uz krimin�lsankcij�m.

2. Apspriešan�s ar ieinteresētaj�m person�m un ietekmes novērtējuma rezult�ti 2.1. Apspriešan�s ar ieinteresētaj�m person�m

Priekšlikums ir sagatavots atbilstīgi Komisijas pieejai lab�ka regulējuma principiem. Iniciatīva un ietekmes novērtējums ir sagatavots pēc plaša dialoga un apspriešan�s ar vis�m galvenaj�m ieinteresētaj�m person�m, tostarp vērtspapīru regulatoriem, tirgus dalībniekiem (emitentiem, starpniekiem un ieguldīt�jiem) un patērēt�jiem. Priekšlikuma pamat� ir novērojumi un analīze no iepriekšminēt� Komisijas ziņojuma par Atkl�tības prasību direktīvas darbību un tam pievienot� sīki izstr�d�t� Komisijas dienestu darba dokumenta. Taj� izmantoti fakti no �rēja pētījuma[11] par dažu šaj� direktīv� paredzēto pien�kumu piemērošanu, kurš tika veikts 2009. gad� Komisijas uzdevum� un kur� ietvert� inform�cija iegūta, aptauj�jot tirgus dalībniekus. Komisijas ziņojums balst�s arī uz ziņojumiem, ko šaj� jom� publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR) (tagad EVTI)[12] un Eiropas Vērtspapīru tirgu ekspertu grupa (ESME)[13]. CESR (EVTI) un ESME ziņojumi bijuši īpaši vērtīgi, nosakot Atkl�tības prasību direktīvas jomas, kur�s ir neskaidri noteikumi un/vai kur�s var veikt uzlabojumus.

Tika ņemti vēr� arī to ieinteresēto personu koment�ri, kuras piedalīj�s sabiedrisk�s apspriešan�s proces�. Apspriešan�s gait� Komisijas dienesti 2010. gada 11. jūnij� organizēja sabiedrisku konferenci, kur� piedalīj�s vair�kas ieinteresēt�s personas. Galven� uzmanība diskusij� tika pievērsta regulētu tirgu pievilcīgumam maziem un vidējiem emitentiem un iespējai pastiprin�t p�rredzamības pien�kumus, kas saistīti ar korporatīvo īpašumtiesību struktūras atkl�šanu.

2.2. Ietekmes novērtējums

Komisija veica politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu saskaņ� ar t�s lab�ka regulējuma politiku. Turpin�jum� izkl�stītas lab�k�s politikas iespējas š�dos jaut�jumos.

- Nodrošin�t liel�ku elastību attiecīb� uz periodisk�s finanšu inform�cijas publicēšanas biežumu un laiku, īpaši maziem un vidējiem emitentiem

Atcelt pien�kumu vis�m biržas sarakst� iekļaut�m sabiedrīb�m sniegt ceturkšņa finanšu p�rskatus. Tika nolemts, ka nav vēlams ieviest diferencētus inform�cijas atkl�šanas režīmus regulētu tirgu sarakstos iekļaut�m sabiedrīb�m atkarīb� no to lieluma, jo š�ds režīms ieviestu divēj�du standartu vienam un tam pašam tirgus segmentam un t�dēj�di mulsin�tu ieguldīt�jus. Vēlam� politikas iespēja samazina atbilstības nodrošin�šanas izmaksas vis�m regulētu tirgu sarakstos iekļaut�m sabiedrīb�m, tomēr ieguvējas būtu maz�s sabiedrības, jo ievērojami tiek samazin�ts administratīvais slogs, kas saistīts ar reizi ceturksnī sniedzam�s inform�cijas publicēšanu un sagatavošanu. Pateicoties šai iespējai, mazie un vidējie emitenti var novirzīt savus resursus t�das inform�cijas publicēšanai, kas vislab�k der to ieguldīt�jiem. Šī iespēja arī samazina īstermiņa spiedienu uz emitentiem un rosina pievērsties ilg�ka termiņa redzējumam. Tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt ieguldīt�ju aizsardzību. Ieguldīt�ju aizsardzību jau pietiekami nodrošina inform�cija par finanšu rezult�tiem, kas oblig�ti atkl�jama reizi pusgad� un reizi gad�, k� arī inform�cija, kas atkl�jama saskaņ� ar Direktīvu par tirgus ļaunpr�tīgu izmantošanu un Prospektu direktīvu. T�dēj�di ieguldīt�ji tiek pien�cīgi informēti par svarīgiem notikumiem un faktiem, kas var potenci�li ietekmēt b�zes vērtspapīru cenu, neatkarīgi no reizi ceturksnī sniedzam�s inform�cijas saskaņ� ar pašreizējo Atkl�tības prasību direktīvu.

- Vienk�ršot mazu un vidēju emitentu finanšu p�rskatu apraksta daļu

Pieprasīt, lai EVTI sagatavo nesaistošus nor�dījumus (veidnes) par visu biržas sarakst� iekļauto sabiedrību finanšu p�rskatu apraksta daļas saturu. Saskaņ� ar šo iespēju var ietaupīt izmaksas un uzlabot ieguldīt�jiem sniegt�s inform�cijas salīdzin�mību. T� arī palielina mazo un vidējo emitentu p�rrobežu paman�mību.

- Likvidēt nepilnības prasīb�s par to, k� paziņojama nozīmīga līdzdalība balsstiesīb�s

Paplašin�t inform�cijas atkl�šanas režīmu, ietverot visus instrumentus, kuru ekonomisk� ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcij�s un tiesīb�m ieg�d�ties akcijas. Šī iespēja aptver atvasin�tus finanšu instrumentus, par kuriem veic norēķinus naud�[14], un n�kotnē iespējamus līdzīgus finanšu instrumentus un likvidē nepilnības pašreizēj� inform�cijas atkl�šanas režīm�. T� liel� mēr� pozitīvi ietekmē ieguldīt�ju aizsardzību un uzticēšanos tirgum, jo t� neveicina slēptas līdzdalības veidošanos biržas sarakst� iekļaut�s sabiedrīb�s.

- Likvidēt atšķirības nozīmīgas līdzdalības paziņošanas prasīb�s

Saskaņot režīmu, k�d� paziņojama nozīmīga līdzdalība balsstiesīb�s, pieprasot summēt līdzdalību akcij�s un līdzdalību finanšu instrumentos, kuri nodrošina piekļuvi akcij�m (tostarp atvasin�tos finanšu instrumentos, par kuriem veic norēķinus naud�). Šī iespēja izveido vienotu pieeju, samazina tiesisko nenoteiktību, veicina p�rredzamību, vienk�ršo p�rrobežu ieguldījumu veikšanu un samazina š�du ieguldījumu izmaksas.

Turkl�t tika apsvērtas tehniskas korekcijas un skaidrojumi, lai izveidotu lab�ku pamatu direktīvas īstenošanai.

Pilnais ietekmes novērtējuma ziņojums pieejams [...]

2.3. Juridiskais pamats

ES ir tiesības darboties šaj� jom� atbilstīgi LESD 50. un 114. pantam.

Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus regul�m, ar ko izveido EBI, EAAPI un EVTI. Šaj� sakar� Komisija vēlas atsaukt savus appgalvojumus par LESD 290. un 291. pantu, kurus t� izteica, pieņemot regulas, ar ko izveido Eiropas uzraudzības iest�des, proti: “Attiecīb� uz regulatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija akcentē finanšu pakalpojumu nozares unik�lo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir nep�rprotami atzīts LESD pievienotaj� 39. deklar�cij�. Tomēr Komisija nopietni šaub�s, vai t�s lomas ierobežojumi deleģēto aktu un īstenošanas pas�kumu pieņemšan� atbilst LESD 290. un 291. pantam.�

2.4. Subsidiarit�te un proporcionalit�te

Problēmas, kas konstatētas attiecīb� uz maziem un vidējiem emitentiem, rada Eiropas Savienības un valstu tiesību akti, un t�s var atrisin�t, vienīgi mainot Eiropas Savienības tiesību aktus. Turkl�t tikai saistošs ES tiesību akts nodrošin�s to, ka visas dalībvalstis piemēro vienu un to pašu tiesisko regulējumu, kas balstīts uz vieniem un tiem pašiem principiem, t�dēj�di izbeidzot patlaban sadrumstaloto regulatīvo pieeju nozīmīgas līdzdalības paziņošanas režīmam.

Past�v risks, ka atšķirīgas un v�jas sankcijas nav pietiekamas, lai efektīvi novērstu Atkl�tības prasību direktīvas p�rk�pumus un nodrošin�tu efektīvu uzraudzību un vien�du darbības noteikumu izstr�di. Rīkojoties ES mērog�, var novērst atšķirības un trūkumus, kas piemīt valstu iest�žu rīcīb� esošajam tiesiskajam regulējumam attiecīb� uz sankcij�m un p�rbaudes pilnvar�m, un t�dēj�di mazin�t regulējuma arbitr�žas iespējas.

2.5. Juridisko instrumentu izvēle

Šķiet, ka pašreizēj�s Atkl�tības prasību direktīvas grozīšana ir visre�l�kais risin�jums. Direktīva ļauj pēc iespējas saskaņot prasības noteikt�s jom�s, tanī paš� laik� nodrošinot elastīgu pieeju, lai dalībvalstis varētu ņemt vēr� savu konkrēto situ�ciju cit�s jom�s.

2.6. Sīk�ks konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

- Trešo valstu emitentu izcelsmes dalībvalsts izvēle

Atkl�tības prasību direktīv� patlaban nav skaidri noteikts, kura valsts ir izcelsmes dalībvalsts emitentiem, kuriem j�izvēlas izcelsmes dalībvalsts saskaņ� ar 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta ii) punktu, bet kuri vēl nav izdarījuši izvēli. Ir svarīgi, lai Atkl�tības prasību direktīva nedotu iespēju īstenot noteikumus t�, ka biržas sarakst� iekļauta sabiedrība var veikt savu darbību un to neuzrauga neviena dalībvalsts. T�dēj�di, ņemot vēr� sabiedrisk�s apspriešan�s gait� sniegtos respondentu koment�rus, izcelsmes dalībvalsts tiek noteikta autom�tiski, ja treš�s valsts emitents triju mēnešu laik� nav izvēlējies izcelsmes dalībvalsti saskaņ� ar 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

- Atcelta prasība publicēt starpposma vadības ziņojumus un/vai ceturkšņa p�rskatus

Lai mazin�tu administratīvo slogu, kas saistīts ar sabiedrības iekļaušanu regulētu tirgu sarakstos, un veicin�tu ilgtermiņa ieguldījumus, tiek atcelta prasība vis�m biržas sarakst� iekļaut�m sabiedrīb�m publicēt starpposma vadības ziņojumus. T� k� nepast�v uzskats, ka š�das inform�cijas publicēšana ir nepieciešama ieguldīt�ju aizsardzībai, t� j�atst�j tirgus ziņ�, lai tiktu likvidēts nevajadzīgs administratīvais slogs. Emitenti var arī turpm�k publicēt šo inform�ciju, ja ieguldīt�ji to pieprasa. Tomēr efektivit�tes apsvērumu dēļ un saskaņota inform�cijas atkl�šanas režīma nodrošin�šanai dalībvalstīm nevajadzētu turpin�t uzspiest šo pien�kumu savos tiesību aktos. Patlaban daudzu dalībvalstu noteikt�s inform�cijas atkl�šanas prasības ir stingr�kas nek� direktīvas prasību minimums. Lai nodrošin�tu vienlīdzīgu attieksmi pret vis�m biržas sarakst� iekļaut�m sabiedrīb�m ES un efektīvi mazin�tu administratīvo slogu, dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt p�rmērīgas prasības un pieprasīt inform�ciju, kas ir plaš�ka, nek� nepieciešams ieguldīt�ju aizsardzībai.

- To finanšu instrumentu plaš�ka definēšana, uz kuriem attiecas paziņošanas prasība

Lai ņemtu vēr� inov�cijas finanšu jom� un nodrošin�tu to, ka emitenti un ieguldīt�ji pilnīb� p�rzina korporatīvo īpašumtiesību struktūru, finanšu instrumentu definīcija būtu j�paplašina, lai t� aptvertu visus instrumentus, kuru ekonomisk� ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcij�s un tiesīb�m ieg�d�ties akcijas, neatkarīgi no t�, vai tie dod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos. Patlaban Atkl�tības prasību direktīv� nav noteikta prasība paziņot par noteikta veida finanšu instrumentiem, kuri nedod tiesības iegūt balsstiesības, bet kurus var izmantot, lai veidotu slēptas daļas biržas sarakst� iekļaut�s sabiedrīb�s, neinformējot par t�m tirgu.

- Saskaņot�kas prasības par nozīmīgas līdzdalības paziņošanu. Līdzdalības akcij�s un līdzdalības finanšu instrumentos summēšana

Atkl�tības prasību direktīva neprasa summēt līdzdalību balsstiesīb�s un līdzdalību finanšu instrumentos, kad tiek aprēķin�ts nozīmīgas līdzdalības paziņošanas slieksnis. Dalībvalstis ir pieņēmušas daž�das pieejas šaj� jom�. Rezult�t� tirgus ir sadrumstalots, un p�rrobežu ieguldīt�jiem rodas papildu izmaksas. T�dēļ ir svarīga vienota pieeja tam, k� tiek aprēķin�ts nozīmīgas līdzdalības paziņošanas slieksnis, jo t�dēj�di var uzlabot tiesisko noteiktību, veicin�t p�rredzamību, vienk�ršot p�rrobežu ieguldījumus un samazin�t to pamat� esoš�s izmaksas. T�pēc, aprēķinot paziņošanas slieksni, ir j�summē līdzdalība akcij�s un līdzdalība finanšu instrumentos. Nedrīkst veikt garo un īso pozīciju savstarpēju ieskaitu. Paziņojum� j�nor�da turēto finanšu instrumentu sadalījums pa instrumentu veidiem, lai tirgus saņemtu sīku inform�ciju par līdzdalības raksturu.

Tomēr, lai ņemtu vēr� atšķirības īpašumtiesību koncentr�cij�, dalībvalstis arī turpm�k drīkst noteikt t�du nozīmīgas līdzdalības paziņošanas slieksni, kas ir maz�ks nek� Atkl�tības prasību direktīv� noteiktais slieksnis, ja tas nepieciešams, lai nodrošin�tu adekv�tu līdzdalības p�rredzamību. Daž�s dalībvalstīs sabiedrības pieder nelielam akcion�ru skaitam, un katra akcion�ra turējum� ir nozīmīga akciju daļa. Savuk�rt cit�s dalībvalstīs īpašnieku struktūra ir izkliedēta, un akcion�rs ar salīdzinoši mazu akciju daļu jau var liel� mēr� ietekmēt sabiedrību. Otraj� gadījum� būtu vajadzīgs zem�ks līdzdalības paziņošanas slieksnis, nek� noteikts Atkl�tības prasību direktīv�, jo t�d� veid� tiktu nodrošin�ta adekv�ta nozīmīgas līdzdalības p�rredzamība.

- Regulētas inform�cijas glab�šana

Eirop� patlaban ir sarežģīti piekļūt finanšu inform�cijai par biržas sarakst� iekļaut�m sabiedrīb�m: meklējot inform�ciju, ieinteresētaj�m person�m j�izmanto 27 daž�das valstu datub�zes. Patlaban 27 valstu inform�cijas glab�šanas sistēmu savstarpēj�s savienojamības līmenis ir nepietiekams. T�dēļ, lai atvieglotu p�rrobežu pieeju regulētai inform�cijai, j�pilnveido ofici�li noteikto inform�cijas glab�šanas sistēmu pašreizējais tīkls. Ir ierosin�ts piešķirt Eiropas Komisijai papildu deleģēt�s pilnvaras šaj� jom�, jo īpaši attiecīb� uz piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības līmenī. EVTI būtu j�palīdz Eiropas Komisijai, izstr�d�jot regulatīvu tehnisko standartu projektu, piemēram, par centralizēta piekļuves punkta uzturēšanu regulētas inform�cijas meklēšanai Savienības mērog�. Š�di pas�kumi būtu j�izmanto arī tam, lai sagatavotu t�das vienotas Eiropas mēroga glab�šanas sistēmas izveidi, kura nodrošin�tu regulētas inform�cijas glab�šanu Savienības līmenī.

- Ziņošana par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m

Komisija ir publiski paudusi atbalstu Ieguves rūpniecības p�rredzamības iniciatīvai (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI) un gatavību n�kt klaj� ar priekšlikumiem tiesību aktiem, kuros būtu noteiktas inform�cijas atkl�šanas prasības ieguves rūpniecības uzņēmumiem[15]. Līdzīgs solījums izskanēja 2011. gada maij� Dovil� notikuš�s G 8 augst�k� līmeņa san�ksmes noslēguma deklar�cij�[16], kur� G8 valstu valdības apņēm�s “ieviest p�rredzamības likumus un noteikumus vai veicin�t brīvpr�tīgu standartu piemērošanu, saskaņ� ar kuriem naftas, g�zes un kalnrūpniecības uzņēmumiem j�atkl�j inform�cija par maks�jumiem, ko tie veic p�rvaldes struktūr�m.� Turkl�t Eiropas Parlaments n�ca klaj� ar rezolūciju[17], kur� atk�rtoti apstiprin�ja savu atbalstu prasīb�m sniegt ziņojumus atsevišķi pa valstīm, jo īpaši attiecīb� uz ieguves rūpniecību.

ES tiesību aktos patlaban nav paredzēta prasība uzņēmumiem atkl�t inform�ciju par maks�jumiem, kas veikti to valstu p�rvaldes struktūr�m, kur�s tie darbojas, nor�dot sadalījumu pa valstīm. T�pēc par maks�jumiem, kas veikti konkrētas valsts p�rvaldes struktūr�m, parasti netiek ziņots pat tad, ja š�di maks�jumi, ko veic ieguves rūpniecības (naftas, g�zes un kalnrūpniecības) uzņēmumi vai mežizstr�des uzņēmumi[18], kas darbojas pirmatnējos mežos[19], var veidot ievērojamu daļu no valsts ieņēmumiem, jo īpaši dabas resursiem bag�t�s treš�s valstīs. Lai liktu p�rvaldes struktūr�m uzņemties atbildību par šo resursu izmantošanu un veicin�tu labu p�rvaldību, tiek ierosin�ts noteikt prasību atkl�t inform�ciju par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m atsevišķu uzņēmumu vai konsolidēt� līmenī. Atkl�tības prasību direktīv� emitentiem ir noteikts pien�kums darīt zin�mus atkl�tībai maks�jumus p�rvaldes struktūr�m, atsaucoties uz attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīv� 2011/../ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu p�rskatiem, konsolidētajiem finanšu p�rskatiem un saistītiem ziņojumiem, kur� noteiktas sīki izstr�d�tas prasības šaj� jom�.

Šis priekšlikums ir salīdzin�ms ar 2010. gada jūlij� ASV pieņemto Dodd-Frank aktu[20], saskaņ� ar kuru ieguves rūpniecības (naftas, g�zes un kalnrūpniecības) uzņēmumiem, kas reģistrēti ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisij� (SEC), j�sniedz publiski pieejama inform�cija par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m[21], nor�dot sadalījumu pa valstīm un pa projektiem. SEC īstenošanas noteikumus paredzēts pieņemt līdz 2011. gada beig�m.

- Sankcijas un izmeklēšana

Lai nodrošin�tu lab�ku pamatu direktīvas noteikumu īstenošanai, tiek pastiprin�tas kompetento iest�žu pilnvaras sankciju piemērošanas jom�. Īpaši svarīgi ir publiskot sankcijas, lai uzlabotu p�rredzamību un saglab�tu uzticēšanos finanšu tirgum. Visp�r sankcijas būtu j�publisko, izņemot pamatoti noteiktos gadījumos. Turkl�t dalībvalstu kompetentaj�m iest�dēm vajadzētu būt pilnvarot�m apturēt emitenta balsstiesību izmantošanu, ja emitents p�rk�pis nozīmīgas līdzdalības paziņošanas noteikumus, jo šī ir visefektīv�k� sankcija noteikumu p�rk�pumu novēršanai. Lai nodrošin�tu sankciju konsekventu piemērošanu, būtu j�izstr�d� vienoti kritēriji, saskaņ� ar kuriem tiek noteikta fiziskai personai vai sabiedrībai faktiski piemērojam�s sankcijas.

- Citas tehnisk�s korekcijas

Citas tehniskas korekcijas un skaidrojumi ir ierosin�ti, ņemot vēr� sabiedrisk�s apspriešan�s rezult�tus.

2011/0307 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Direktīvu 2004/109/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, un Komisijas Direktīvu 2007/14/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vēr� Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši t� 50. un 114. pantu,

ņemot vēr� Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīv� akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vēr� Eiropas Centr�l�s bankas atzinumu[22],

ņemot vēr� Eiropas Ekonomikas un soci�lo lietu komitejas atzinumu[23],

saskaņ� ar parasto likumdošanas procedūru,

t� k�:

(1) Saskaņ� ar 33. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīv� 2004/109/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, un par grozījumiem Direktīv� 2001/34/EK[24] Komisijai bija j�sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas darbību, tostarp par to, cik lietderīgi būtu izbeigt atbrīvojumu attiecīb� uz esošiem par�da vērtspapīriem pēc 10 gadu perioda, kas noteikts minēt�s direktīvas 30. panta 4. punkt�, un par š�da lēmuma iespējamo ietekmi uz Eiropas finanšu tirgiem.

(2) Komisija 2010. gada 27. maij� pieņēma ziņojumu par Direktīvas 2004/109/EK darbību[25], kur� bija apzin�tas jomas, kur�s direktīvas izveidoto režīmu varētu uzlabot. Konkrēti, ziņojums liecin�ja par vajadzību vienk�ršot dažus emitentu pien�kumus, lai regulētie tirgi kļūtu pievilcīg�ki maziem un vidējiem emitentiem, kuri piesaista kapit�lu Savienīb�. Turkl�t ir j�uzlabo past�voš� p�rredzamības režīma efektivit�te, īpaši attiecīb� uz korporatīvo īpašumtiesību struktūras atkl�šanu.

(3) Turkl�t paziņojum� Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un soci�lo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit meh�nismi, k� veicin�t izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi�[26] Komisija nor�dīja uz vajadzību p�rskatīt Direktīvu 2004/109/EK, lai biržas sarakst� iekļautiem maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērojamie pien�kumi būtu samērīg�ki, vienlaikus garantējot t�du pašu ieguldīt�ju aizsardzības līmeni.

(4) Saskaņ� ar Komisijas ziņojumu un Komisijas paziņojumu būtu j�samazina mazo un vidējo emitentu administratīvais slogs, ko rada pien�kumi saistīb� ar atļauju tirgot vērtspapīrus regulēt� tirgū, lai uzlabotu š�du emitentu piekļuvi kapit�lam. Pien�kums publicēt starpposma vadības ziņojumus vai ceturkšņa finanšu p�rskatus rada nozīmīgu slogu emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, kaut gan ieguldīt�ju aizsardzībai š�da inform�cija nav nepieciešama. Šie pien�kumi arī veicina īstermiņa darbību un attur no ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas. Lai veicin�tu ilgtspējīgas vērtības veidošanu un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi mazin�t īstermiņa spiedienu uz emitentiem un rosin�t ieguldīt�jus pievērsties ilg�ka termiņa redzējumam. T�pēc prasība publicēt starpposma vadības ziņojumus būtu j�atceļ.

(5) Lai nodrošin�tu administratīv� sloga efektīvu samazin�šanu vis� Savienīb�, nevajadzētu atļaut dalībvalstīm tiesību aktos uzspiest prasību publicēt starpposma vadības ziņojumus.

(6) Lai vēl vair�k samazin�tu administratīvo slogu maziem un vidējiem emitentiem un nodrošin�tu salīdzin�mu inform�ciju, Eiropas Uzraudzības iest�dei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iest�de, turpm�k “EVTI�), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[27], būtu j�izdod pamatnost�dnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojum� iekļaujamo inform�ciju.

(7) Lai nodrošin�tu p�rvaldes struktūr�m veiktu maks�jumu liel�ku p�rredzamību, emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū un kuri darbojas ieguves rūpniecīb� vai pirmatnējo mežu izstr�des jom�, reizi gad� atsevišķ� ziņojum� būtu j�dara zin�mi atkl�tībai maks�jumi p�rvaldes struktūr�m valstīs, kur�s tie darbojas. Ziņojum� būtu j�iekļauj maks�jumu veidi, kas ir salīdzin�mi ar tiem maks�jumu veidiem, kurus dara zin�mus atkl�tībai saskaņ� ar Ieguves rūpniecības p�rredzamības iniciatīvu (Extractive Industry Transparency Initiative — EITI), un j�sniedz pilsoniskajai sabiedrībai inform�cija, lai liktu resursiem bag�tu valstu p�rvaldes struktūr�m uzņemties atbildību par ieņēmumiem no dabas resursu izmantošanas. Šī iniciatīva papildina arī ES FLEGT rīcības pl�nu[28] (meža tiesību aktu ieviešana, p�rvaldība un tirdzniecība) un Kokmateri�lu regulu[29], kur� koka izstr�d�jumu tirgot�jiem noteikts pien�kums veikt likumības p�rbaudes, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtas koksnes iekļūšanu ES tirgū. Sīk�kas prasības noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES[30] 9. nodaļ�.

(8) Inov�cijas finanšu jom� ir radījušas jauna veida finanšu instrumentus, kuru dēļ ieguldīt�ji ir pakļauti ekonomiskam riskam, bet par kuriem Direktīva 2004/109/EK neprasa atkl�t inform�ciju. Š�dus instrumentus var izmantot, lai ieg�d�tos slēptas akcijas sabiedrīb�s, un rezult�t� var notikt ļaunpr�tīga tirgus izmantošana un rasties nepatiess priekšstats par ekonomiskaj�m īpašumtiesīb�m biržas sarakst� iekļaut�s sabiedrīb�s. Lai nodrošin�tu to, ka emitenti un ieguldīt�ji pilnīb� p�rzina korporatīvo īpašumtiesību struktūru, finanšu instrumentu definīcijai minētaj� direktīv� j�aptver visi instrumenti, kuru ekonomisk� ietekme ir līdzīga līdzdalībai akcij�s un tiesīb�m ieg�d�ties akcijas.

(9) Turkl�t, lai nodrošin�tu nozīmīgas līdzdalības adekv�tu p�rredzamību, gadījumos, kad finanšu instrumentu turēt�js īsteno savas tiesības ieg�d�ties akcijas un kopēj� līdzdalība fizisk�s akcij�s p�rsniedz paziņošanas slieksni, bet neietekmē iepriekš paziņot�s līdzdalības kopējo procentu�lo īpatsvaru, būtu j�prasa sniegt jaunu paziņojumu, lai atkl�tu p�rmaiņas līdzdalīb�.

(10) Saskaņojot režīmu, k� paziņojama nozīmīga līdzdalība balsstiesīb�s, īpaši saistīb� ar līdzdalības akcij�s un līdzdalības finanšu instrumentos summēšanu, varētu uzlabot tiesisko noteiktību, veicin�t p�rredzamību un samazin�t administratīvo slogu p�rrobežu ieguldīt�jiem. T�pēc nevajadzētu atļaut dalībvalstīm šaj� jom� pieņemt stingr�kus vai cit�d�kus noteikumus, nek� noteikts Direktīv� 2004/109/EK. Tomēr, ņemot vēr� past�voš�s atšķirības īpašumtiesību koncentr�cij� Savienīb�, arī turpm�k būtu j�atļauj dalībvalstīm noteikt zem�kus sliekšņus paziņošanai par līdzdalību balsstiesīb�s.

(11) Tehniskajiem standartiem būtu j�nodrošina nozīmīgas līdzdalības paziņošanas režīma konsekventa saskaņošana un adekv�ta p�rredzamība. Būtu lietderīgi un pareizi uzticēt EVTI izstr�d�t un iesniegt Komisijai regulatīvu tehnisko standartu projektu, kur� neietilpst politiski lēmumi. Komisijai būtu j�pieņem regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuru EVTI izstr�d�jusi, lai precizētu nosacījumus, k�dos piemēro past�vošos atbrīvojumus no prasīb�m paziņot nozīmīgu līdzdalību balsstiesīb�s. Pamatojoties uz savu profesion�lo pieredzi, EVTI būtu konkrēti j�nosaka atbrīvojumu piemērošanas gadījumi, vienlaikus ņemot vēr� to, ka past�v iespēja tos izmantot ļaunpr�tīgi, lai apietu paziņošanas prasības.

(12) Lai ņemtu vēr� tehnisko attīstību, saskaņ� ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu j�deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai mainītu ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaita aprēķin�šanas metodi, nor�dītu finanšu instrumentu veidus, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības, un precizētu par nozīmīgu līdzdalību finanšu instrumentos sniedzam� paziņojuma saturu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstr�d�jot deleģētos tiesību aktus, Komisijai vajadzētu nodrošin�t attiecīgo dokumentu vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13) Lai atvieglotu p�rrobežu ieguldījumus, būtu j�nodrošina ieguldīt�jiem viegla piekļuve regulētai inform�cijai par vis�m biržas sarakst� iekļaut�m sabiedrīb�m Savienīb�. Tomēr patlaban valstu ofici�li noteikto regulētas inform�cijas glab�šanas sistēmu tīkls nenodrošina š�das inform�cijas vienk�ršu meklēšanu vis� Savienīb�. Lai nodrošin�tu p�rrobežu piekļuvi inform�cijai un ņemtu vēr� finanšu tirgus un komunik�ciju tehnoloģiju tehnisko attīstību, saskaņ� ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu j�deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai precizētu standartu minimumu, kas attiecas uz regulētas inform�cijas izplatīšanu, piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības mērog� un regulētas inform�cijas centralizētas glab�šanas sistēmu. Komisija būtu j�pilnvaro ar EVTI palīdzību veikt pas�kumus, lai uzlabotu valstu ofici�li noteikto regulētas inform�cijas glab�šanas sistēmu tīklu un izstr�d�tu tehniskos kritērijus attiecīb� uz piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības mērog�, jo īpaši attiecīb� uz to, k� darbojas centralizēts piekļuves punkts regulētas inform�cijas meklēšanai Savienības mērog�.

(14) Lai uzlabotu atbilstību Direktīvas 2004/109/EK prasīb�m un ievērotu Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprin�šanu finanšu pakalpojumu nozarē[31], būtu j�pastiprina kompetento iest�žu pilnvaras sankciju piemērošanas jom�, lai t�s atbilstu noteikt�m būtisk�m prasīb�m. Tas nozīmē, ka būtu j�dod kompetentaj�m iest�dēm iespēja apturēt t�du akciju turēt�ju un finanšu instrumentu turēt�ju balsstiesību īstenošanu, kuri neievēro paziņošanas prasības, un piemērot finansi�las sankcijas, kas ir pietiekami lielas, lai būtu atturošas. Lai nodrošin�tu, ka sankcij�m ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopum�, t�s visp�r būtu j�publisko, izņemot dažos sīki aprakstītos gadījumos.

(15) Lai padarītu skaidr�ku režīmu biržas sarakst� neiekļautiem vērtspapīriem, kas aizst�ti ar depozit�rajiem sertifik�tiem, kurus atļauts tirgot regulēt� tirgū, un lai novērstu p�rredzamības nepilnības, būtu precīz�k j�formulē termina “emitents� definīcija, taj� iekļaujot t�du biržas sarakst� neiekļautu vērtspapīru emitentus, kas aizst�ti ar depozit�rajiem sertifik�tiem, kurus atļauts tirgot regulēt� tirgū. Termina “emitents� definīciju ir lietderīgi grozīt arī t�dēļ, lai ņemtu vēr� to, ka daž�s dalībvalstīs emitenti var būt fiziskas personas, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū.

(16) Lai nodrošin�tu to, ka visi emitenti, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū Savienīb�, pilda savus pien�kumus, tie būtu j�uzrauga dalībvalsts kompetentai iest�dei. Emitenti, kuriem saskaņ� ar Direktīvu 2004/109/EK j�izvēlas izcelsmes dalībvalsts, bet kuri to nav izdarījuši, var izvairīties no kompetent�s iest�des uzraudzības Savienīb�. T�pēc Direktīva 2004/109/EK būtu j�groza, lai taj� tiktu iekļauts pieņēmums par izcelsmes dalībvalsts izvēli emitentiem, kuri triju mēnešu laik� nav kompetentaj�m iest�dēm darījuši zin�mu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti.

(17) Saskaņ� ar Direktīvu 2004/109/EK izdarīt� izcelsmes dalībvalsts izvēle ir spēk� trīs gadus. Tomēr, ja treš�s valsts emitents vairs nav iekļauts regulēta tirgus sarakst� sav� izcelsmes dalībvalstī un ir iekļauts biržas sarakst� tikai vien� uzņēmēj� dalībvalstī, š�dam emitentam nav attiecību ar s�kotnēji izvēlēto izcelsmes dalībvalsti. Š�dam emitentam būtu j�atļauj izvēlēties uzņēmēju dalībvalsti, kas būs t� jaun� izcelsmes dalībvalsts, pirms beidzas triju gadu periods.

(18) Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīv� 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstr�d�tus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai[32], ir konkrēti noteikumi par to, k� emitents paziņo par izvēlēto izcelsmes dalībvalsti. Lai nepieļautu situ�ciju, ka emitents izvēlēto izcelsmes dalībvalsti nav informējis t�s dalībvalsts kompetent�s iest�des, kur� atrodas emitenta juridisk� adrese, būtu j�predz prasība visiem emitentiem paziņot izvēlēto izcelsmes dalībvalsti t�s dalībvalsts kompetentajai iest�dei, kur� atrodas emitenta juridisk� adrese, ja šī valsts nav emitenta izcelsmes dalībvalsts. T�pēc Direktīva 2007/14/EK būtu attiecīgi j�groza.

(19) Direktīv� 2004/109/EK noteikt� prasība atkl�t inform�ciju par jauniem aizdevumiem praksē radījusi daudzas problēmas saistīb� ar t�s īstenošanu, un uzskata, ka šo prasību ir sarežģīti piemērot. Turkl�t šī prasība daļēji p�rkl�jas ar prasīb�m Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīv� 2003/71/EK par prospektu, kurš j�publicē, publiski pied�v�jot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem[33] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janv�ra Direktīv� 2003/6/EK par iekšēj�s inform�cijas ļaunpr�tīgu izmantošanu un tirgus manipul�cij�m (Direktīva par tirgus ļaunpr�tīgu izmantošanu)[34] un nedod nozīmīgu papildinform�ciju tirgum. Lai samazin�tu nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem, šī prasība būtu j�atceļ.

(20) Prasība emitentam darīt zin�mus grozījumus savos reģistr�cijas dokumentos vai statūtos izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iest�dei p�rkl�jas ar līdzīgu prasību Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīv� 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcion�ru konkrētu tiesību izmantošanu[35] un var radīt sajukumu attiecīb� uz kompetent�s iest�des lomu. Lai samazin�tu nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem, šī prasība būtu j�atceļ.

(21) Personas datu apstr�dei šīs direktīvas īstenošanas vajadzīb�m pilnīb� piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecīb� uz personas datu apstr�di un š�du datu brīvu apriti[36] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecīb� uz personas datu apstr�di Kopienas iest�dēs un struktūr�s un par š�du datu brīvu apriti[37].

(22) T�pēc būtu attiecīgi j�groza Direktīva 2004/109/EK un Direktīva 2007/14/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīv� 2004/109/EK

Direktīvu 2004/109/EK groza š�di:

(1) direktīvas 2. panta 1. punktu groza š�di:

(a) punkta d) apakšpunktu aizst�j ar š�du:

“d) “emitents� ir fiziska persona vai juridiska persona, kas ir priv�ttiesību vai publisko tiesību subjekts, arī valsts, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulēt� tirgū.

Attiecīb� uz depozit�rajiem sertifik�tiem, kurus atļauts tirgot regulēt� tirgū, emitents ir aizst�to vērtspapīru emitents neatkarīgi no t�, vai šos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulēt� tirgū;�

(b) punkta i) apakšpunktu groza š�di:

          i)          apakšpunkta ii) punkt� pievieno š�du daļu:

“Ja emitents nav izdarījis izvēli triju mēnešu laik�, š�dam emitentam autom�tiski piemēro i) punktu,�;

          ii)         pievieno š�du iii) punktu:

“iii)        atk�pjoties no i) un ii) punkta, treš� valstī reģistrēts emitents, kura vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulēt� tirgū t� izcelsmes dalībvalstī, bet kurus ir atļauts tirgot vien� vai vair�k�s cit�s dalībvalstīs, var izvēlēties izcelsmes dalībvalsti no t�m dalībvalstīm, kur�s t� vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulēt� tirgū,�;

(c) pievieno š�du q) apakšpunktu:

“q) “ofici�la vienošan�s� ir vienošan�s, kas ir saistoša saskaņ� ar piemērojamiem tiesību aktiem.�;

(2) direktīvas 3. panta 1. punktu aizst�j ar š�du:

“1.     Izcelsmes dalībvalsts drīkst izvirzīt emitentam stingr�kas prasības, nek� noteikts šaj� direktīv�, izņemot prasību publicēt periodisku inform�ciju, kas nav 4. pant� minētie gada finanšu p�rskati un 5. pant� minētie pusgada finanšu p�rskati.

Izcelsmes dalībvalsts nedrīkst izvirzīt akciju turēt�jam vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. vai 13. pant�, stingr�kas prasības, nek� noteikts šaj� direktīv�, bet drīkst noteikt paziņošanas sliekšņus, kas ir zem�ki par 9. panta 1. punkt� nor�dītajiem sliekšņiem.�;

(3) direktīvas 4. pant� pievieno š�du 7. punktu:

“7.     Eiropas Vērtspapīru un tirgu iest�de (turpm�k “EVTI�), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(*), izdod pamatnost�dnes, tostarp standartveidlapas vai veidnes, lai precizētu vadības ziņojum� iekļaujamo inform�ciju.

__________

(*) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.�;

(4) direktīvas 5. pant� pievieno š�du 7. punktu:

“7.     EVTI izdod pamatnost�dnes, tostarp standartveidlapas un veidnes, lai precizētu starpposma vadības ziņojum� iekļaujamo inform�ciju.�;

(5) direktīvas 6. pantu aizst�j ar š�du:

“6. pants

Ziņojumi par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m

Dalībvalstis pieprasa, lai emitenti, kas darbojas ieguves rūpniecīb� vai pirmatnējo mežu izstr�des jom�, k� definēts [...], saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/../ES (*) 9. nodaļu katru gadu sagatavotu ziņojumu par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m. Ziņojumu publisko ne vēl�k k� sešus mēnešus pēc finanšu gada beig�m, un tas ir publiski pieejams vismaz piecus gadus. Ziņojumu par maks�jumiem p�rvaldes struktūr�m sniedz konsolidēt� līmenī.

________

(*) OV L […].�;

(6) direktīvas 8. pantu groza š�di:

(a) panta 1. punktu aizst�j ar š�du:

“1.        Šīs direktīvas 4., 5. un 6. pantu nepiemēro emitentam, kas ir valsts, reģion�la vai vietēja valsts iest�de, starptautiska publiska struktūra, kur� vismaz viens no dalībniekiem ir dalībvalsts, ECB un dalībvalstu centr�l�s bankas, neatkarīgi no t�, vai t�s emitē akcijas vai citus vērtspapīrus.�;

(b) iekļauj š�du 1.a punktu:

“1.a      Šīs direktīvas 4. un 5. pantu nepiemēro emitentam, kas emitē tikai un vienīgi par�da vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulēt� tirgū un kuru vienības nomin�lvērtība ir vismaz EUR 100 000 vai — ja par�da vērtspapīru vērtība izteikta cit� valūt�, kas nav euro, — kuru vienības nomin�lvērtība emisijas dien� ir ekvivalenta vismaz EUR 100 000.�;

(c) panta 4. punktu aizst�j ar š�du:

“4.        Atk�pjoties no š� panta 1.a punkta, 4. un 5. pantu nepiemēro emitentiem, kas emitē tikai un vienīgi par�da vērtspapīrus, kuru vienības nomin�lvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai — ja par�da vērtspapīru vērtība izteikta cit� valūt�, kas nav euro, — kuru vienības nomin�lvērtība emisijas dien� ir ekvivalenta vismaz EUR 50 000, un kurus jau pirms 2010. gada 31. decembra bija atļauts tirgot regulēt� tirgū Savienīb�, līdz brīdim, kad š�di par�da vērtspapīri tiek dzēsti.�;

(7) direktīvas 9. pantu groza š�di:

(a) panta 4. punkt� pievieno š�das daļas:

“EVTI izstr�d� regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu gadījumus, kuros pirmaj� daļ� noteiktie atbrīvojumi piemērojami akcij�m, kuras parakstīšan�s ceļ� ieg�d�tas īsam laikposmam.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt š� punkta otraj� daļ� minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.�;

(b) panta 6. punktu aizst�j ar š�du:

“6.        Šo pantu nepiemēro balsstiesīb�m, kas iekļautas kredītiest�des vai ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības portfelī, k� noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK(*) 11. pant�, ja:

a)          balsstiesības, kas iekļautas tirdzniecības portfelī, nep�rsniedz 5 % un

b)         tirdzniecības portfelī iekļauto akciju balsstiesības netiek īstenotas un cit�di izmantotas, lai iejauktos emitenta p�rvaldīb�.

Š� punkta pirm�s daļas a) apakšpunkt� minēto slieksni, kas ir 5 %, aprēķina, ņemot vēr� 9., 10. un 13. pant� minēto līdzdalību summu.

EVTI izstr�d� regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu minēt�s daļas a) apakšpunkt� nor�dīt� 5 % sliekšņa aprēķin�šanas metodi sabiedrību grupai, ņemot vēr� 12. panta 4. un 5. punktu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt š� punkta trešaj� daļ� minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

_______

(*) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.�;

(8) direktīvas 13. pantu groza š�di:

(a) panta 1. punktu aizst�j ar š�du:

“1.        Šīs direktīvas 9. pant� noteikt�s paziņošanas prasības piemēro arī fiziskai personai vai juridiskai personai, kura tieši vai netieši tur:

a)          finanšu instrumentus, kas to termiņa beig�s saskaņ� ar ofici�lu vienošanos dod to turēt�jam neierobežotas tiesības vai izvēles brīvību pēc saviem ieskatiem ieg�d�ties jau emitētas akcijas, kuras dod balsstiesības un kuras emitējis emitents, kura akcijas atļauts tirgot regulēt� tirgū;

b)         finanšu instrumentus, kuru ekonomisk� ietekme ir līdzīga a) apakšpunkt� minētajai ietekmei, neatkarīgi no t�, vai tie dod tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

Prasītaj� paziņojum� atsevišķi nor�da finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņ� ar pirm�s daļas a) apakšpunktu, un finanšu instrumentu veidus, kas turēti saskaņ� ar minēt�s daļas b) apakšpunktu.�;

(b) iekļauj š�du 1.a un1.b punktu:

“1.a      Balsstiesību skaitu aprēķina, pamatojoties uz finanšu instrumentu b�zes akciju pilnu nosacīto summu. Šim nolūkam turēt�js summē un paziņo visus finanšu instrumentus, kuri saistīti ar vienu un to pašu b�zes emitentu. Aprēķinot balsstiesības, ņem vēr� tikai gar�s pozīcijas. Nedrīkst veikt ar vienu un to pašu b�zes emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.

EVTI izstr�d� regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pirmaj� daļ� minēt� balsstiesību skaita aprēķin�šanas metodi attiecīb� uz finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt š� punkta otraj� daļ� minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

1.b        Š� panta 1. punkta piemērošanas vajadzīb�m p�rvedamus vērtspapīrus un iespējas līgumus, standartizētus n�kotnes līgumus, mijmaiņas līgumus, �rpusbiržas procentu n�kotnes līgumus, līgumus par starpīb�m un citus atvasin�tus līgumus, par kuriem var veikt norēķinus finanšu instrumentos vai naud�, uzskata par finanšu instrumentiem, ja tie atbilst 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem.

EVTI izstr�d� un periodiski atjaunina to finanšu instrumentu orientējošu sarakstu, uz kuriem attiecas paziņošanas prasības atbilstīgi 1. punktam, ņemot vēr� tehnisko attīstību finanšu tirgos.�;

(c) panta 2. punktu aizst�j ar š�du:

“2.        Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, veikt pas�kumus, lai:

a)          mainītu metodi, saskaņ� ar kuru aprēķina ar 1.a punkt� minētajiem finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu;

b)         precizētu instrumentu veidus, kurus uzskata par finanšu instrumentiem 1.b punkta nozīmē;

c)          precizētu 1. punkt� nor�dīt� paziņojuma saturu, paziņošanas periodu un paziņojuma adres�tu.�;

(d) pievieno š�du 4. punktu:

“4.        Šīs direktīvas 9. panta 5. un 6. punkt� un 12. panta 3., 4. un 5. punkt� minētos atbrīvojumus mutatis mutandis piemēro šaj� pant� minētaj�m paziņošanas prasīb�m.

EVTI izstr�d� regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu gadījumus, kad pirmaj� daļ� minētos atbrīvojumus piemēro finanšu instrumentiem, kurus tur fiziska persona vai juridiska persona, kura izpilda klienta uzs�ktus rīkojumus vai izpilda rīkojumus, reaģējot uz klienta pieprasījumu veikt tirdzniecību, kas nav darījumu veikšana sav� v�rd�, vai ierobežo risku attiecīb� uz pozīcij�m, kas veidojas š�du darījumu rezult�t�.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt š� punkta otraj� daļ� minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.�;

(9) iekļauj š�du 13.a pantu:

13.a pants

Summēšana

1.       Šīs direktīvas 9., 10. un 13. pant� noteikt�s paziņošanas prasības piemēro fiziskai personai vai juridiskai personai, ja š�das personas tieši vai netieši turētu balsstiesību skaits, k� minēts 9. un 10. pant�, summēts ar balsstiesību skaitu, kas saistītas ar tieši vai netieši turētiem finanšu instrumentiem, k� minēts 13. pant�, sasniedz, p�rsniedz vai kļūst maz�ks par 9. panta 1. punkt� noteiktajiem sliekšņiem.

Š� punkta pirmaj� daļ� prasītaj� paziņojum� nor�da balsstiesību sadalījumu, proti, ar turētaj�m akcij�m saistīto balsstiesību skaitu atbilstīgi 9. un 10. pantam un ar finanšu instrumentiem saistīto balsstiesību skaitu 13. panta nozīmē.

2.       Par balsstiesīb�m, kuras saistītas ar finanšu instrumentiem un par kur�m jau paziņots atbilstīgi 13. pantam, paziņo vēlreiz, ja fizisk� persona vai juridisk� persona ir ieg�d�jusies b�zes akcijas un š�das ieg�des rezult�t� kopējais ar viena emitenta akcij�m saistītais balsstiesību skaits sasniedz vai p�rsniedz 9. panta 1. punkt� noteiktos sliekšņus.�;

(10) direktīvas 16. panta 3. punktu svītro;

(11) direktīvas 19. panta 1. punkta otro daļu svītro;

(12) direktīvas 21. panta 4. punktu aizst�j ar š�du:

“4.     Komisija ir pilnvarota, izmantojot deleģētus aktus atbilstīgi 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktam un ievērojot 27.a un 27.b panta nosacījumus, pieņemt pas�kumus, lai precizētu š�du standartu un noteikumu minimumu:

a)          standartu minimumu regulētas inform�cijas izplatīšanai, k� minēts 1. punkt�;

b)         standartu minimumu centralizēt�s glab�šanas sistēm�m, k� minēts 2. punkt�;

c)          noteikumus par valstu ofici�li noteiktaj�s sistēm�s izmantoto inform�cijas un komunik�cijas tehnoloģiju sadarbspēju un par piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības mērog�, k� minēts 2. punkt�.

Turkl�t Komisija var noteikt un atjaunin�t to plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kas paredzēti inform�cijas izplatīšanai sabiedrīb�.�;

(13) direktīvas 22. pantu aizst�j ar š�du:

“22. pants

Piekļuve regulētai inform�cijai Savienības mērog�

1. EVTI izstr�d� regulatīvu tehnisko standartu projektu, nosakot tehniskas prasības attiecīb� uz piekļuvi regulētai inform�cijai Savienības mērog�, lai precizētu:

a)          tehnisk�s prasības valstu ofici�li noteiktaj�s sistēm�s izmantoto inform�cijas un komunik�ciju tehnoloģiju sadarbspējai;

b)         tehnisk�s prasības par to, k� darbojas centr�lizēts piekļuves punkts regulētas inform�cijas meklēšanai Savienības mērog�;

c)          tehnisk�s prasības unik�la identifikatora izmantošanai katram emitentam valstu ofici�li noteiktaj�s sistēm�s;

d)         vienotu form�tu regulētas inform�cijas glab�šanai valstu ofici�li noteiktaj�s sistēm�s;

e)          vienotu regulētas inform�cijas klasifik�ciju valstu ofici�li noteiktaj�s sistēm�s un kopēju sarakstu par regulētas inform�cijas veidiem.

2.       Izstr�d�jot regulatīvu tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina to, ka 22. panta 1. punkt� nor�dīt�s tehnisk�s prasības ir saderīgas ar tehniskaj�m prasīb�m valstu uzņēmumu reģistru elektroniskajam tīklam, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīv� 2011/../ES(*).

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim.

Saskaņ� ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.−14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt š� punkta pirmaj� daļ� minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

________

(*) OV L [...].�;

(14) pēc 27.b panta iekļauj š�du virsrakstu:

“VIa NODAĻA

SANKCIJAS�;

(15) direktīvas 28. pantu aizst�j ar š�du:

“28. pants

Sankcijas

1.       Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīg�s kompetent�s iest�des var veikt atbilstīgas administratīvas sankcijas un pas�kumus, ja netiek ievēroti valsts noteikumi, kuri pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, un nodrošina to piemērošanu. Š�das sankcijas un pas�kumi ir efektīvi, samērīgi un atturoši.

2.       Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pien�kumus piemēro juridisk�m person�m, sankcijas par p�rk�pumu var tikt piemērotas š�das juridiskas personas administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļiem vai ikvienai citai personai, kura saskaņ� ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par p�rk�pumu.

3.       Kompetentaj�m iest�dēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, k�das ir nepieciešamas to darbības veikšanai. Īstenojot sankciju piemērošanas un izmeklēšanas pilnvaras, kompetent�s iest�des cieši sadarbojas, lai nodrošin�tu vēlamo sankciju vai pas�kumu rezult�tu, un p�rrobežu gadījumos koordinē savas darbības.�;

(16) iekļauj š�du 28.a, 28.b un 28.c pantu:

“28.a pants

Īpaši noteikumi

1.       Šo pantu piemēro visos š�dos gadījumos:

a)          ja emitents noteiktaj� termiņ� nav publicējis 4., 5., 6. un 16. pant� prasīto inform�ciju;

b)         ja fiziska vai juridiska persona noteiktaj� laik� nav paziņojusi par nozīmīgas līdzdalības ieg�di vai atsavin�šanu saskaņ� ar 9., 10., 13. un 13.a pantu.

2.       Neskarot kompetento iest�žu uzraudzības pilnvaras atbilstīgi 24. pantam, dalībvalstis nodrošina, ka š� panta 1. punkt� minētajos gadījumos var piemērot administratīvas sankcijas un pas�kumus, kas nozīmē vismaz:

a)          publisku paziņojumu, kur� nor�dīta fizisk� vai juridisk� persona un p�rk�puma būtība;

b)         rīkojumu, saskaņ� ar kuru fiziskajai vai juridiskajai personai j�p�rtrauc sava rīcība un j�atturas atk�rtoti veikt š�du rīcību;

c)          pilnvaras apturēt ar t�d�m akcij�m saistīto balsstiesību īstenošanu, kuras atļauts tirgot regulēt� tirgū, ja kompetent� iest�de konstatē, ka akciju vai citu finanšu instrumentu turēt�js vai 10. vai 13. pant� minēt� fizisk� vai juridisk� persona ir p�rk�pusi šīs direktīvas noteikumus par nozīmīgas līdzdalības paziņošanu;

d)         juridiskas personas gadījum� — administratīvas finansi�las sankcijas līdz 10 % no minēt�s juridisk�s personas kopēj� apgrozījuma iepriekšēj� uzņēmējdarbības gad�;

e)          fiziskas personas gadījum� — administratīvas finansi�las sankcijas līdz EUR 5 000 000;

f)          ja var noteikt p�rk�puma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus —administratīvo finansi�lo sankciju apmērs var būt līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divk�ršai summai.

Pirm�s daļas d) apakšpunkta piemērošanas vajadzīb�m, ja juridisk� persona ir m�tesuzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas nor�dīts galven� m�tesuzņēmuma konsolidētaj� p�rskat� par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

Pirm�s daļas e) apakšpunkta piemērošanas vajadzīb�m, dalībvalstis kuru ofici�l� valūta nav euro, EUR 5 000 000 atbilstošo summu nacion�laj� valūt� aprēķina, ņemot vēr� ofici�lo valūtas maiņas kursu [šīs direktīvas spēk� st�šan�s dien�].

28.b pants

Sankciju publiskošana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetent�s iest�des bez nepamatotas kavēšan�s publisko visas sankcijas vai pas�kumus, ko piemēro par to valsts noteikumu p�rk�pšanu, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, tostarp inform�ciju par p�rk�puma veidu un būtību un par p�rk�pumu atbildīgo personu identit�ti, ja vien š�da inform�cijas publiskošana nerada nopietnu apdraudējumu finanšu tirgu stabilit�tei. Ja š�da publiskošana iesaistītaj�m person�m radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetent�s iest�des sankcijas publisko, ievērojot anonimit�ti.

28.c pants

Efektīva sankciju piemērošana un kompetento iest�žu sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.       Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pas�kumu veidu, k� arī administratīvo finansi�lo sankciju līmeni, kompetent�s iest�des ņem vēr� visus attiecīgos apst�kļus, tostarp:

a)          p�rk�puma smagumu un ilgumu;

b)         atbildīg�s fizisk�s vai juridisk�s personas atbildības pak�pi;

c)          atbildīg�s fizisk�s vai juridisk�s personas finansi�lo st�vokli, ko nor�da atbildīg�s juridisk�s personas kopējais apgrozījums vai atbildīg�s fizisk�s personas gada ien�kumu apmērs;

d)         atbildīg�s fizisk�s vai juridisk�s personas gūt�s peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, cikt�l to var noteikt;

e)          p�rk�puma dēļ treš�m person�m nodarītos zaudējumus, cikt�l tos var noteikt;

f)          atbildīg�s fizisk�s vai juridisk�s personas sadarbošanos ar kompetento iest�di;

g)          atbildīg�s fizisk�s vai juridisk�s personas iepriekš izdarītos p�rk�pumus.

2.       EVTI saskaņ� ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod kompetentaj�m iest�dēm adresētas pamatnost�dnes attiecīb� uz administratīvo pas�kumu un sankciju veidiem un administratīvo finansi�lo sankciju līmeni.�;

(17) direktīvas 29. pantu aizst�j ar š�du:

“29. pants

Apel�cijas tiesības

Dalībvalstis nodrošina iespēju p�rsūdzēt lēmumus un pas�kumus, kas veikti atbilstīgi normatīvajiem un administratīvajiem noteikumiem, kuri pieņemti saskaņ� ar šo direktīvu.�;

(18) direktīvas 31. panta 2. punktu aizst�j ar š�du:

“2. Kad dalībvalstis pieņem pas�kumus saskaņ� ar 3. panta 1. punktu, 8. panta 2. punktu, 8. panta 3. punktu vai 30. pantu, t�s tūlīt paziņo šo pas�kumus Komisijai un cit�m dalībvalstīm.�

2. pants

Grozījumi Direktīv� 2007/14/EK

Direktīvu 2007/14/EK groza š�di:

(1) direktīvas 2. pantam pievieno š�du daļu:

“Turkl�t Savienīb� reģistrēts emitents par savu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti paziņo to dalībvalstu kompetentaj�m iest�dēm, kur�s tas ir reģistrēts, ja t�s nav izcelsmes dalībvalsts.�;

(2) direktīvas 11. panta 1. un 2. punktu svītro;

(3) direktīvas 16. pantu svītro.

3. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs st�jas spēk� normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēl�kais līdz [..]. Dalībvalstis tūlīt dara zin�mus Komisijai minēto noteikumu tekstu, k� arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

              Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai š�du atsauci pievieno to ofici�lai publik�cijai. Dalībvalstis nosaka, k� izdar�ma š�da atsauce.

2. Dalībvalstis dara zin�mus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko t�s pieņem jom�, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

St�šan�s spēk�

Šī direktīva st�jas spēk� [divdesmitaj�] dien� pēc t�s publicēšanas Eiropas Savienības Ofici�laj� Vēstnesī.

5. pants

Adres�ti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta v�rd� —                       Padomes v�rd� —

priekšsēdēt�js                                                priekšsēdēt�js                                                                       

[1]               COM(2010) 243 galīg� redakcija, 2010. gada 27. maijs. Šim ziņojumam ir pievienots sīk�k izstr�d�ts Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2010) 61).

[2]               Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīva, ar ko nosaka sīki izstr�d�tus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai; OV L 69, 9.3.2007., 27. lpp.

[3]               Komisijas 2007. gada 11. oktobra ieteikums par ofici�li noteikto sistēmu elektronisko tīklu regulēt�s inform�cijas centralizētai glab�šanai, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīv� 2004/109/EK; OV L 267, 12.10.2007., 16. lpp.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Direktīva 2008/228/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulēt� tirgū, attiecīb� uz Komisijai piešķirtaj�m ieviešanas pilnvar�m (OV L 6, 50. lpp.)

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecīb� uz Eiropas Uzraudzības iest�des (Eiropas Banku iest�des), Eiropas Uzraudzības iest�des (Eiropas Apdrošin�šanas un aroda pensiju iest�des) un Eiropas Uzraudzības iest�des (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iest�des) pilnvar�m; OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/73/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš j�publicē, publiski pied�v�jot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un Direktīvu 2004/109/EK par atkl�tības prasību saskaņošanu attiecīb� uz inform�ciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētaj� tirgū; OV L 327, 1. lpp.

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš j�publicē, publiski pied�v�jot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem; OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janv�ra Direktīva 2003/6/EK par iekšēj�s inform�cijas ļaunpr�tīgu izmantošanu un tirgus manipul�cij�m; OV L, 2003. gada 12. aprīlis, 16. lpp.

[9]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un soci�lo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit meh�nismi, k� veicin�t izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi�; COM(2011) 206 galīg� redakcija.

[10]             Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojums par sankciju režīmu pastiprin�šanu finanšu pakalpojumu nozarē; COM(2010) 716 galīg� redakcija.

[11]                    Mazars (2009), Transparency Directive Assessment Report, external study conducted for the European Commission.

[12]             CESR bija neatkarīga Eiropas Komisijas padomdevēju grupa, kuru veidoja ES vērtspapīru tirgu valsts uzraudzības iest�des. Sk. Eiropas Komisijas 2009. gada 23. janv�ra Lēmumu 2009/77/EK, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (OV L 25, 23.10.2009., 18. lpp.). CESR uzdevums bija uzlabot koordin�ciju starp vērtspapīru regulatoriem, darboties k� padomdevēju grupai, palīdzot ES Komisijai, un nodrošin�t Kopienas tiesību aktu konsekvent�ku un savlaicīg�ku ikdienas īstenošanu dalībvalstīs. No 2011. gada 1. janv�ra to aizst�j Eiropas Vērtspapīru un tirgu iest�de (EVTI); sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010; OV L 331, 2010. gada 15. decembris, 84. lpp.

[13]             ESME bija Komisijas padomdevēja institūcija, ko veidoja vērtspapīru tirgu praktiķi un eksperti. Komisija to izveidoja 2006. gada aprīlī, un t� darboj�s, pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 30. marta Lēmumu 2006/288/EK par Eiropas Vērtspapīru tirgu ekspertu grupas izveidošanu juridisku un ekonomisku konsult�ciju sniegšanai jaut�jumos par ES vērtspapīru direktīvu piemērošanu (OV L 106, 19.4.2006., 14.–17. lpp.).

[14]             Atvasin�ti kapit�la vērtspapīru instrumenti, par kuriem veic norēķinus naud�, ir ar kapit�la vērtspapīriem saistīti darījumi, par kuriem norēķin�s tikai naud�, fiziski nepieg�d�jot b�zes kapit�la vērtspapīru.

[15]             http://www.liberation.fr/monde/01012339133-lutter-contre-l-opacite-des-industries-extractives.

[16]             http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/news/speeches-statements/pdf/deauville-g8-declaration_en.pdf.

[17]             Rezolūcija INI/2010/2102.

[18]             Neatkarīgi no t�, vai runa ir par kailcirti, izlases cirti vai retin�šanu zemē, kas klasificēta k� t�da, kur� atrodas pirmatnējo mežu platības, vai cita veida iejaukšan�s š�dos mežos vai meža platīb�s, veicot kalnrūpniecības, derīgo izrakteņu, ūdens, naftas vai g�zes izpētes vai ieguves vai cita veida kaitējošas darbības.

[19]             Direktīv� 2009/28/EK definēts k� “dabiski atjaunojies autohtonu sugu mežs, kur� nav skaidri redzamu pazīmju, kas liecin�tu par cilvēka darbīb�m, un kur� ekoloģiskie procesi nav būtiski traucēti�.

[20]             http://www.sec.gov/about/laws/wallstreetreform-cpa.pdf.

[21]             Nodokļi, honor�ri, maksas (tostarp maksas par licencēm), ražošanas tiesības, gratifik�cijas un citi materi�li labumi.

[22]               OV C […], […], […] lpp.

[23]               OV C […], […], […] lpp.

[24]               OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

[25]               COM(2010) 243 galīg� redakcija.

[26]               COM(2011) 206 galīg� redakcija, 13.4.2010.

[27]               OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

[28]               http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2005:347:0001:0006:LV:PDF.

[29]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010. Uzņēmumi, kuri importē koka izstr�d�jumus saskaņ� ar ES brīvpr�tīgiem nolīgumiem, būs atbrīvoti no šīs prasības.

[30]               OV L […], […], […] lpp.

[31]             COM(2010) 716 galīg� redakcija.

[32]             OV L 69, 9.3.2007., 27. lpp.

[33]             OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

[34]             OV L 96, 12.4. 2003., 16. lpp.

[35]             OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.

[36]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[37]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.