52011DC0927

SATURS

1. IEVADS 3

2. ZIŅOJUMS PAR 2010. GADU 3

2.1. Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar darbības programmu īstenošanu 3

2.1.1. Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs 3

2.1.2. Budžeta izpilde Komisijā 4

2.2. Kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto vadības un kontroles sistēmu revīzijām, kas veiktas Komisijas uzdevumā, un par dalībvalstu veikto EZF atbalsta revīziju rezultātiem 5

2.2.1. Eiropas Komisijas veiktās EZF revīzijas 2010. gadā 5

2.2.2. Dalībvalstu veiktās EZF revīzijas 2010. gadā 6

2.3. Ekonomiskais stāvoklis zvejas sektorā 7

2.4. Inovācija zvejas sektorā — EZF labākās prakses piemēri 7

2.5. EZF līdzekļu apguves saskaņošana ar struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu apguvi 8

2.6. Tehniskā palīdzība 9

2.6.1. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums dalībvalstīs 9

2.6.2. Tehniskās palīdzības budžeta izmantojums Komisijā 9

3. Stāvoklis revīzijas stratēģiju, vadības un kontroles sistēmu un gada kontroles ziņojumu jomā 10

4. Finansiālā izpilde dalībvalstīs 11

I EVADS

Saskaņā ar EZF regulas[1] 68. pantu Komisija ik gadus līdz 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par EZF līdzekļu faktisko apguvi. Ziņojuma pamatā jābūt dalībvalstu gada ziņojuma un jebkuras citas pieejamas informācijas pārbaudei un izvērtējumam, ko veic Komisija. Atbilstīgi minētās regulas prasībai šim ceturtajam gada ziņojumam ir pievienots arī kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto vadības un kontroles sistēmu (VKS) revīzijām, kas veiktas Komisijas uzdevumā, un par dalībvalstu veikto EZF atbalsta revīziju rezultātiem un, attiecīgā gadījumā, veiktajām finanšu korekcijām.

Šis ziņojums attiecas uz EZF līdzekļu apguvi 2010. gadā. Tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ietverts kopsavilkums par EZF līdzekļu apguvi katrā dalībvalstī, kā arī četras tabulas ar sīku informāciju par finansiālo izpildi[2].

ZIŅOJUMS PAR 2010. GADU

Galvenie notikumi, tendences un problēmas saistībā ar darbības programmu īstenošanu

Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguve dalībvalstīs

Iepriekšējos gada ziņojumos tika sīki izanalizēti novēlotas EZF līdzekļu apguves iemesli, proti, EZF regula un tās īstenošanas regula tika pieņemta ar novēlošanos, dalībvalstis prioritārā kārtā apguva lielāko ES fondu līdzekļus, bija sarežģīti izveidot atbilstošas VKS un vienlaikus pabeigt 2000.–2006. gadam izveidotā Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) līdzekļu apguvi.

Vēl viens iemesls bija ekonomikas un finanšu krīzes ietekme, kas dažās dalībvalstīs ierobežoja valsts līdzfinansējumam pieejamos līdzekļus un kavēja privātus ieguldījumus. Saskaņā ar EZF termiņa vidusposma novērtējumu zvejniecība un akvakultūra bija pakļauta arī lielākam ekonomiskajam spiedienam, ko radīja pieaugošās degvielas cenas, zivju barības cenu kāpums un vispārējā bezdarba līmeņa palielināšanās, kā rezultātā samazinājās pieprasījums pēc zivsaimniecības produktiem un bija vērojama cenu stagnācija. No otras puses, dažās dalībvalstīs degvielas krīzes ietekme bija diezgan īslaicīga, turklāt tā pavēra iespēju veicināt inovāciju un paaugstināt ražīgumu šajā nozarē, pārorientēties uz ekonomiskākām zvejas metodēm un pārstrukturēt floti.

Pašreizējie skaitļi liecina, ka EZF līdzekļu apguve ir sākusi paātrināties, kā prognozēts ziņojumā par 2009. gadu. Līdz 2010. gada beigām konkrētiem projektiem no kopējā EZF piešķīruma bija piesaistīta gandrīz divas reizes lielāka summa nekā 2009. gada beigās, proti, 36,13 %, dažās dalībvalstīs pat vairāk nekā 50 %.

36,13 % no kopējā EZF līdzekļu piešķīruma 4 prioritārajiem virzieniem bija piesaistīti šādi: 13,2 % (EUR 567 485 078) 1. prioritārajam virzienam (Kopienas zvejas flotes pielāgošanas pasākumi), 11,7 % (EUR 504 633 674) 2. prioritārajam virzienam (akvakultūra, zveja iekšzemes ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība), 9,7 % (EUR 418 147 084) 3. prioritārajam virzienam (kopējās ieinteresētības pasākumi) un 0,7 % (EUR 33 844 305) 4. prioritārajam virzienam (zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība). Svarīgi ir tas, ka šie rādītāji liecina par nelielu progresu ne tikai attiecībā uz 1. prioritāro virzienu (kur finanšu izmantošanu atvieglo atbalsta augstā intensitāte), bet arī attiecībā uz 2. un 3. prioritāro virzienu. Kā minēts ziņojumā par 2009. gadu, tas ir papildu apstiprinājums tam, ka, neraugoties uz finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi, privāto un kolektīvo projektu īstenošana uzlabojas.

Maksājumu izteiksmē līdz 2010. gada beigām EZF apstiprinātie izdevumi sasniedza EUR 645 829 316, kas ir 15 % no kopējā EZF piešķīruma. Tas ir pieaugums par vairāk nekā 10 procentu punktiem salīdzinājumā ar situāciju 2009. gada beigās (4,1%). 1. prioritārajam virzienam tika novirzīta lielākā daļa dalībvalstu apstiprināto maksājumu (60 % jeb EUR 386 331 662), bet 2. un 3. prioritārajam virzienam attiecīgi 21 % (EUR 135 686 896) un 16 % (EUR 103 906 607). 4. prioritārajam virzienam tika novirzīti 1,2 % (EUR 7 987 800). 1. prioritārajam virzienam apstiprināto maksājumu lielā procentuālā daļa ir izskaidrojama ar šim pasākumam paredzētā atbalsta lielo intensitāti un grūtībām, ar kurām saskārās privātā un publiskā sektora līdzfinansējums un kas palēnināja pasākumu īstenošanu citos prioritārajos virzienos.

4. prioritārajā virzienā vietējo partnerību izveidei un līdzdalīgu vietējo attīstības stratēģiju atlasei bija vajadzīgi pamatīgi spēju veidošanas centieni, kuros liela nozīme bija zivsaimniecības apvidu tīkla ( FARNET ) atbalsta nodaļai. Šis īpaši pielāgotais atbalsts gan dalībvalstīm, gan vietējiem dalībniekiem ir atmaksājies. Līdzekļu apgūšana ir paātrinājusies, un līdz 2010. gada beigām trīspadsmit dalībvalstīs no divdesmit vienas dalībvalsts, kas īsteno 4. prioritāro virzienu, jau bija izraudzītas vairāk nekā 170 zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG). Kopumā līdz 2011. gada beigām paredzēts izveidot 250 ZVRG.

Budžeta izpilde Komisijā

No kopējā saistību apropriācijām apjoma, kas paredzēts 2007.−2013. gadam (EUR 4 304 949 019), 2010. gadā tika izpildīti 14,8 % (EUR 639 062 172), no tiem EUR 485 174 453 attiecās uz konverģences reģioniem un EUR 153 887 719 uz nekonverģences reģioniem. No kopējā maksājumu apropriāciju apjoma, kas paredzēts 2007.−2013. gadam, 2010. gadā tika izpildīti 8,85 % (EUR 380 796 428), no tiem 66,9 % (EUR 254 799 278) attiecās uz konverģences reģioniem un 33,1 % (EUR 125 997 150) uz nekonverģences reģioniem. Šie maksājumi tika veikti starpposma maksājumu veidā. Sīkāka informācija sniegta šā ziņojuma 4. punktā (tabulā, kurā redzama finansiālā izpilde dalībvalstīs) un Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam (I, II, III un IV tabula).

2010. gada beigās divas dalībvalstis (Vācija un Slovākija) attiecīgi par EUR 2 154 026 un EUR 108 599 nebija izpildījušas saistības atbilstīgi “N+2” noteikumam, kas minēts EZF regulas 90. pantā.

Kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto vadības un kontroles sistēmu revīzijām, kas veiktas Komisijas uzdevumā, un par dalībvalstu veikto EZF atbalsta revīziju rezultātiem

Eiropas Komisijas veiktās EZF revīzijas 2010. gadā

2010. gadā Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD) uzsāka jaunu revīzijas pārbaudi saistībā ar EZF (2007−2013) programmām. Tās galvenais mērķis ir gūt pārliecību par revīzijas iestāžu veikto darbu dalībvalstīs. Revīzijās tika atkārtoti veikts revīzijas iestāžu darbs attiecībā uz vadības un kontroles sistēmu galvenajām prasībām, kas definētas nolīgumā ar Eiropas Revīzijas palātu un paziņotas dalībvalstīm[3]. Pirmais un otrais modulis attiecas uz revīzijas iestāžu izmantoto revīzijas metodoloģiju, trešais un ceturtais modulis — attiecīgi uz revīzijas iestāžu veikto sistēmas revīziju un darbību revīziju efektivitāti.

Kā redzams 1. tabulā, 2010. gadā tika veiktas septiņas revīzijas par revīzijas iestāžu darbu saistībā ar septiņām darbības programmām. Pamatojoties uz šīm revīzijām, attiecīgajām revīzijas iestādēm tika nosūtīti ieteikumi ar pieprasījumu veikt korektīvus pasākumus. Šīs revīzijas ļauj pamatoti secināt to, ka uz šo septiņu revīzijas iestāžu atzinumiem var paļauties. Divas revīzijas iestādes tika iekļautas 1. kategorijā (darbojas labi; vajadzīgi nelieli uzlabojumi), un piecas revīzijas iestādes tika iekļautas 2. kategorijā (darbojas, bet vajadzīgi daži uzlabojumi). Revīzijas iestādēm, kas iekļautas 1. kategorijā (revīzijas atzinums “bez iebildēm”), turpmāki pasākumi nav vajadzīgi.

1. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu izveidoto vadības un kontroles sistēmu revīzijām, kas Komisijas uzdevumā veiktas 2010. gadā.

Revīzijas datums | Dalībvalsts | CCI | PPM modulis (2007–2013) | Ticamības pakāpe | Revīzijas atzinums | Ziņojums par stāvokli |

14.–18.6.2010. | Igaunija | 2007EE14FPO001 | 1., 2. un 3. | 2. kat. | Ar iebildēm | Starpposma ziņojuma galīgā red. |

5.–7.7.2010. | Vācija (Meklenburga-Priekšpomerānija) | 2007DE14FPO001 | 1., 2., 3. un 4. | 1. kat. | Bez iebildēm | Nobeiguma ziņojums |

26.–30.7.2010. | Latvija | 2007LV14FPO001 | 1., 2. un 3. | 2. kat. | Ar iebildēm | Starpposma ziņojuma galīgā red. |

25.–29.10.2010. | Francija | 2007FR14FPO001 | 1., 2., 3. un 4. | 2. kat. | Ar iebildēm | Sagatavošanā |

25.–28.10.2010. | Nīderlande | 2007NL14FPO001 | 1., 2., 3. un 4. | 2. kat. | Ar iebildēm | Projekts |

8.–12.11.2010. | Spānija (Basku zeme) | 2007ES14FPO001 | 1., 2. un 3. | 2. kat. | Ar iebildēm | Starpposma ziņojuma galīgā red. |

22.–26.11.2010. | Lietuva | 2007LT14FPO001 | 1., 2., 3. un 4. | 1. kat. | Bez iebildēm | Nobeiguma ziņojums |

Dalībvalstu veiktās EZF revīzijas 2010. gadā

Komisija 2010. gadā saņēma piecdesmit vienu sistēmas revīzijas ziņojumu, ko iesniedza 13 dalībvalstu revīzijas iestādes (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 61. panta 1. punktu). 2. tabulā ietverts kopsavilkums par iestādēm, uz kurām attiecās šīs revīzijas (vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde vai starpniekinstitūcija), ticamības pakāpi, kas izriet no galveno prasību efektivitātes novērtējuma, un ziņojumos minēto vispārējo revīzijas atzinumu.

Divdesmit ziņojumiem ticamības pakāpe atbilda 1. kategorijai, kas nozīmē, ka revidētā sistēma darbojas labi un varētu būt vajadzīgi tikai nelieli uzlabojumi. Divdesmit septiņiem ziņojumiem ticamības pakāpe atbilda 2. kategorijai, kas nozīmē, ka sistēma darbojas, bet ir vajadzīgi daži uzlabojumi. Trim revīzijas ziņojumiem ticamības pakāpe atbilda 3. kategorijai, t. i., sistēma darbojas daļēji, un ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi; šajos gadījumos ir veikti atbilstoši trūkumu novēršanas pasākumi. Revīzijas iestādes nodrošina šo gadījumu uzraudzību un turpmākus pasākumus.

Par trīsdesmit ziņojumiem revīzijas iestāde sniedza atzinumu bez iebildēm, par sešiem ziņojumiem — atzinumu ar iebildēm. Par pārējiem ziņojumiem šāds vispārējs atzinums netika sniegts.

MARE ĢD veiktās ziņojumu analīzes rezultāti ir ņemti vērā, nosakot kopējo ticamības pakāpi gada darbības pārskatā.

2. tabula. Kopsavilkums par EZF atbalsta revīzijām, ko dalībvalstis veikušas 2010. gadā.

Dalībvalsts | CCI | Saņemto sistēmas revīzijas ziņojumu skaits | Attiecīgā iestāde[4] | Ticamības pakāpe | Revīzijas atzinums |

Dalībvalsts | Iedalīts a | Saistības b | Maksājumi c (iepriekšējais finansējums) | % (b) / (a) | % (c) / (a) |

Beļģija | Periods: 2007-2013 | 26 261 648,00 | 12 793 350,00 | 3 676 630,00 | 48,71 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 4 337 474,00 | 4 337 474,00 | 0,00 |

Bulgārija | Periods: 2007-2013 | 80 009 708,00 | 38 156 245,00 | 11 201 359,11 | 47,69 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 12 221 422,00 | 12 221 422,00 | 0,00 |

Čehija | Periods: 2007-2013 | 27 106 675,00 | 14 448 901,00 | 7 086 877,73 | 53,30 % | 26,14 % |

Finanšu gads: 2010 | 3 868 715,00 | 3 868 715,00 | 3 291 943,23 |

Dānija | Periods: 2007-2013 | 133 675 169,00 | 74 110 255,00 | 44 853 998,24 | 55,44 % | 33,55 % |

Finanšu gads: 2010 | 19 081 484,00 | 19 081 484,00 | 26 139 474,58 |

Vācija | Periods: 2007-2013 | 153 711 392,00 | 85 867 012,00 | 47 423 400,45 | 55,86 % | 30,85 % |

Finanšu gads: 2010 | 22 270 129,00 | 22 270 129,00 | 19 430 244,12 |

Igaunija | Periods: 2007-2013 | 84 568 039,00 | 41 883 075,00 | 20 197 426,14 | 49,53 % | 23,88 % |

Finanšu gads:2010 | 11 891 071,00 | 11 891 071,00 | 9 603 101,61 |

Īrija | Periods: 2007-2013 | 42 266 603,00 | 20 590 159,00 | 20 590 159,00 | 48,71 % | 48,71 % |

Finanšu gads: 2010 | 6 980 914,00 | 6 980 914,00 | 14 672 835,00 |

Grieķija | Periods: 2007-2013 | 207 832 237,00 | 120 018 853,00 | 31 994 351,17 | 57,75 % | 15,39 % |

Finanšu gads: 2010 | 29 729 945,00 | 29 729 945,00 | 2 897 837,99 |

Spānija | Periods: 2007-2013 | 1 131 890 912,00 | 641 340 727,00 | 286 033 924,92 | 56,66 % | 25,27 % |

Finanšu gads: 2010 | 161 753 140,00 | 161 753 140,00 | 127 569 198,92 |

Francija | Periods: 2007-2013 | 216 053 084,00 | 119 781 031,00 | 74 268 494,67 | 55,44 % | 34,38 % |

Finanšu gads: 2010 | 30 840 533,00 | 30 840 533,00 | 21 869 442,14 |

Itālija | Periods: 2007-2013 | 424 342 854,00 | 236 309 252,00 | 104 244 555,92 | 55,69 % | 24,57 % |

Finanšu gads: 2010 | 60 586 678,00 | 60 586 678,00 | 44 836 557,92 |

Kipra | Periods: 2007-2013 | 19 724 418,00 | 10 935 328,00 | 8 910 044,99 | 55,44 % | 45,17 % |

Finanšu gads: 2010 | 2 815 565,00 | 2 815 565,00 | 6 148 626,47 |

Latvija | Periods: 2007-2013 | 125 015 563,00 | 62 503 709,00 | 39 695 701,19 | 50,00 % | 31,75 % |

Finanšu gads: 2010 | 17 736 296,00 | 17 736 296,00 | 10 556 618,45 |

Lietuva | Periods: 2007-2013 | 54 713 408,00 | 28 548 396,00 | 18 445 624,41 | 52,18 % | 33,71 % |

Finanšu gads: 2010 | 7 546 096,00 | 7 546 096,00 | 8 841 003,88 |

Luksemburga | Periods: 2007-2013 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 % | 0,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 0,00 | 0,00 | 0,00 |

Ungārija | Periods: 2007-2013 | 34 850 860,00 | 16 116 646,00 | 5 674 974,00 | 46,24 % | 16,28 % |

Finanšu gads: 2010 | 5 341 786,00 | 5 341 786,00 | 795 853,60 |

Malta | Periods: 2007-2013 | 8 372 329,00 | 4 029 528,00 | 1 172 126,06 | 48,13 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 1 250 716,00 | 1 250 716,00 | 0,00 |

Nīderlande | Periods: 2007-2013 | 48 578 417,00 | 26 932 144,00 | 11 648 010,18 | 55,44 % | 23,98 % |

Finanšu gads: 2010 | 6 934 334,00 | 6 934 334,00 | 0,00 |

Austrija | Periods: 2007-2013 | 5 259 318,00 | 2 928 289,00 | 2 891 907,55 | 55,68 % | 54,99 % |

Finanšu gads: 2010 | 750 906,00 | 750 906,00 | 1 081 650,42 |

Polija | Periods: 2007-2013 | 734 092 574,00 | 361 732 791,00 | 139 941 469,79 | 49,28 % | 19,06 % |

Finanšu gads: 2010 | 119 906 010,00 | 119 906 010,00 | 37 168 509,43 |

Portugāle | Periods: 2007-2013 | 246 485 249,00 | 137 478 742,00 | 64 386 992,42 | 55,78 % | 26,12 % |

Finanšu gads: 2010 | 35 195 411,00 | 35 195 411,00 | 29 879 058,42 |

Rumānija | Periods: 2007-2013 | 230 714 207,00 | 103 832 279,00 | 32 299 988,49 | 45,00 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 36 391 468,00 | 36 391 468,00 | 0,00 |

Slovēnija | Periods: 2007-2013 | 21 640 283,00 | 11 754 369,00 | 3 029 639,62 | 54,32 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 3 722 949,00 | 3 722 949,00 | 0,00 |

Slovākija | Periods: 2007-2013 | 13 579 930,00 | 7 282 064,00 | 3 912 804,43 | 53,62 % | 28,81 % |

Finanšu gads: 2010 | 1 655 266,00 | 1 655 266,00 | 1 731 349,25 |

Somija | Periods: 2007-2013 | 39 448 827,00 | 21 870 648,00 | 11 387 844,83 | 55,44 % | 28,87 % |

Finanšu gads: 2010 | 5 631 130,00 | 5 631 130,00 | 2 960 792,20 |

Zviedrija | Periods: 2007-2013 | 54 664 803,00 | 30 306 470,00 | 19 494 588,76 | 55,44 % | 35,66 % |

Finanšu gads: 2010 | 7 803 137,00 | 7 803 137,00 | 11 322 330,55 |

Apvienotā Karaliste | Periods: 2007-2013 | 137 827 889,00 | 67 594 416,00 | 19 295 904,46 | 49,04 % | 14,00 % |

Finanšu gads: 2010 | 22 819 597,00 | 22 819 597,00 | 0,00 |

Kopā | Periods: 2007-2013 | 4 302 686 396,00 | 2 299 144 679,00 | 1 033 758 798,53 | 53,44 % | 24,03 % |

Finanšu gads: 2010 | 639 062 172,00 | 639 062 172,00 | 380 796 428,18 |

[1] Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 68. pants, OV L 120, 15.8.2006.

[2] I tabula. Finansiālā izpilde konverģences reģionos.

II tabula. Finansiālā izpilde nekonverģences reģionos.

III tabula. EZF plānotās summas atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.

IV tabula. EZF apstiprinātie izdevumi atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.

[3] Metodiskie norādījumi EFFC/27/2008 (12.9.2008.) par kopēju metodoloģiju dalībvalstu vadības un kontroles sistēmu novērtēšanai (2007.–2013. gada plānošanas periods).

[4] MA = vadošā iestāde; CA = sertifikācijas iestāde; IB = starpniekinstitūcija.