52009DC0589

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.10.2009

COM(2009)589 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Globālā vides un drošības novērošana ( GMES ): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi

{SEC(2009) 1439}{SEC(2009) 1440}{SEC(2009) 1441}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Globālā vides un drošības novērošana ( GMES ): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie pasākumi

IEVADS

ES 2005. gadā tika izdarīta stratēģiska izvēle[1] par labu neatkarīgas Eiropas Zemes novērošanas programmas izstrādei, lai nodrošinātu pakalpojumus vides un drošības jomā, tā ir t.s. Globālā vides un drošības novērošana ( GMES ). GMES ir stingri balstīta uz esošajām jaudām, un to papildina ES komponentes. Tā ir būtiska atšķirība no pieejas, kas izvēlēta Galileo gadījumā.

Attiecībā uz kosmosa komponenti GMES balstās uz vairākām zinātniskajām misijām, kas tiek īstenotas, izmantojot EKA[2] un dalībvalstu kosmosa aģentūru[3] programmas. Dažas ES dalībvalstis ir izveidojušas funkcionālo jaudu, no kuras daļa ir vērsta uz drošības un aizsardzības uzdevumu risināšanu[4]. Turklāt patlaban EUTMETSAT organizācijas ietvaros norit starpvaldību process meteoroloģijas jomā. ES ar GMES palīdzību vēlas pārvarēt plaisu starp šīm divām darbību grupām, lai ar Sentinel kosmosa misijām[5] papildinātu Eiropas novērošanas jaudu. Tuvākajā nākotnē nav paredzēts izveidot GMES aizsardzības dimensiju.

Pašlaik ir piešķirti lieli resursi, lai izstrādātu GMES : ar EKA starpniecību un no ES budžeta, īstenojot Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007. līdz 2013. gads). Minētie ieguldījumi nodrošina Sentinel kosmosa konstelācijas izstrādi un datu piekļuves programmu īstenošanu attiecīgo EUMETSAT , EKA un valstu misijām. Tādējādi ir izveidoti pamati Eiropas Zemes novērošanai arī pēc 2013. gada, kas savukārt ir priekšnosacījums pakāpeniskai GMES pakalpojumu izstrādei; par lietotāju vajadzību integrāciju atbild Komisija.

Kā norādīts 2008. gada paziņojumā par GMES [6] programmā ietilpst kosmosa, in situ un pakalpojumu komponente. Šajā paziņojumā aplūkota GMES kosmosa komponente. Kosmosa komponente ir noteicošais faktors, lai ES spētu īstenot savus vērienīgos plānus saistībā ar ES Zemes novērošanas programmu, jo galvenokārt tieši iekārtas kosmosā nosaka potenciālo pakalpojumu klāstu, turklāt tām vajadzīga lielākā daļa no kopējām sistēmas izmaksām.

LīDZšINēJIE LēMUMI UN PANāKUMI

Kopumā GMES kosmosa komponentes izveide rit veiksmīgi un saskaņā ar plāniem: pirmie Sentinel satelīti tiks palaisti 2012. gadā. Turklāt kopš 2008. gada tika uzsākti četri GMES pirmsfunkcionālie pakalpojumi, tostarp:

- zemes novērošanas pakalpojumi;

- jūras vides pakalpojumi;

- atmosfēras sastāva novērošanas pakalpojumi;

- ātrās reaģēšanas pakalpojumi.

Tas, kā GMES sekmēs cīņu pret klimata pārmaiņām un uzlabos drošības pakalpojumus, vēl ir jānosaka.

Pašlaik Eiropas zinātniskās misijas, funkcionālie meteoroloģiskie satelīti un trešo pušu misijas stiprina GMES pakalpojumus. GMES pakalpojumi jau ir bijuši noderīgi gan ES, gan starptautiskajai kopienai, it īpaši, kad tie sekmējuši efektīvu un savlaicīgu reakciju uz tādām dabas katastrofām kā plūdi un zemestrīces Dienvidāzijā un ugunsgrēki Eiropā.

GMES pakalpojumi ir plānoti un izstrādāti tā, lai tajos varētu izmantot Sentinel iegūtos datus.

No institucionālā skata punkta Komisija 2008. gadā ir izveidojusi satvaru GMES arhitektūrai, pārvaldībai un finansēšanai, ieskaitot kosmosa komponenti[7]. Savukārt ES Konkurētspējas padome aicināja Komisiju 2009. gadā iesniegt ziņojumu par sasniegto, sagatavojot GMES pilnas jaudas darbības posmu, kā arī par finansējumu no ES un dalībvalstu līdzekļiem, bastoties uz kopīgas pārvaldības pieeju[8]. Komisija pieņēma priekšlikumu GMES regulai[9] un 6. Kosmosa padome[10] atkāroti apstiprināja, ka Eiropas Savienībai, nosakot nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu, ir jāizstrādā budžeta stratēģija.

NāKAMO PASāKUMU SAGATAVOšANA

Pēc GMES pirmsfunkcionālā posma izstrādes, kas noritēja, balstoties uz kopējiem ES un EKA ieguldījumiem, ir jāveic nākamie pasākumi, lai nodrošinātu līdz šim veikto ieguldījumu atdevi un pilnas jaudas darbību visrentablākajā veidā.

Īstermiņā ir svarīgi nodrošināt finansējumu Sentinel -1, -2 un -3 A, kurus palaidīs pirmos. Komisijas priekšlikumā regulai par GMES programmu ir iestrādāti noteikumi par finansējuma piešķiršanu. Tikpat svarīgi ir pabeigt Sentinel -1, -2 un -3 B izveides posmu (izstrāde un palaišana).

Būtu jānodrošina, lai lietotājiem dati būtu pieejami nepārtraukti, izmantojot visrentablāko pieeju, nodrošinot labāko cenas un kvalitātes attiecību. Tāpēc būs jānodrošina satelītu darbība un secīga visu divpadsmit GMES satelītu elementu nomaiņa ar rekurentiem satelītu elemetiem. Lai gan ir vēlams nodrošināt, lai Eiropa saglabātu līderpozīcijas satelītu izstrādē, darbības programmas satvarā ir jāizvairās no biežiem tehnoloģiskiem jauninājumiem (kas vienmēr nozīmē jaunu satelītu paaudzi). Visi saistītie lēmumi jāpieņem līdz 2011. gadam.

Lai nākamajā desmitgadē GMES varētu izmantot ar pilnu jaudu, ir jānodrošina nepārtraukta pētniecība un garantēta piekļuve datiem, kas iegūti citās misijās. GMES programmu papildinās aptuveni 40 misijas, ko veic EKA, EUMETSAT un dažas ES dalībvalstis. Turklāt tiek gatavoti datu piekļuves plāni privātiem uzņēmumiem un starptautiskai sadarbībai. Lai gan satelītu ekspluatācijas laiks atšķiras, minētās misijas pašlaik tiek plānotas līdz apmēram 2020. gadam. Tiek izvirzīts jautājums arī par to, vai dalībvalstis plāno turpināt šīs misijas. GMES nepārtrauktības un izmaksu efektivitātes labad dalībvalstīm jāpauž nostāja par šo misiju plānoto turpināšanu[11].

Saskaņā ar EKA ilgtermiņa scenārija[12] analīzi 2014.–2020. gadam kopā būtu vajadzīgi aptuveni 4 miljardi euro. Minētais ieguldījums aptver gada darbības izmaksas aptuveni 430 miljonu euro apmērā un 170 miljonus euro pētniecībai un attīstībai. Visbeidzot ir jāturpina diskusija, vai pēc 2020. gada ir jāpaplašina plānotā GMES darbības joma. Izskatot minēto jautājumu, ir jāņem vērā ES aplūkotie novērojumi un informācijas vajadzības, kā arī tas, ka novērošana no kosmosa pasaulē notiek arvien biežāk.

6. Kosmosa padome aicināja EKA konsolidēt ilgtermiņa scenārija analīzi, līdz 2009. gada beigām turpinot konsultācijas ar EUMETSAT un dalībvalstīm, kuru rīcībā ir kosmosa infrastruktūra. Iespējamo ES ieguldījumu GMES pēc 2013. gada noteiks, ņemot vērā programmu kontekstu, tam veiks ex-ante budžeta novērtējumu, izstrādājot nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu. Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka ieguldījumi GMES balstās uz ilgtermiņa saistībām, kas ir saistītas ar ilgtermiņa izmaksām.

ĪPAšUMTIESīBAS UN DATU POLITIKA

Saskaņā ar priekšlikumu GMES programmas regulai, ar ko tiek atbalstīta pilnīgas un brīvas datu piekļuves politika, Komisija, apspriežoties ar EKA, plāno izstrādāt GMES normatīvo un administratīvo pamatu.

Šajā kontekstā ir jārisina Sentinel īpašumtiesību jautājums. Padome ir pilnvarojusi Komisiju risināt šo jautājumu[13]. Saskaņā ar EK un EKA nolīgumu par GMES kosmosa komponentes īstenošanu, kamēr nav pieņemti grozījumi, patlaban EKA pārziņā ir satelīti, kosmosa sistēmas un pārējie elementi, kas ir izstrādāti saskaņā ar GMES kosmosa komponentes programmu, tostarp Sentinel .

Īpašumtiesības ir saistītas ar ekskluzīvām tiesībām un īpašuma pārzināšanu, kas ļauj īpašniekam noteikt, kā tiek izmantota konkrēta kosmosa infrastruktūra. Tādējādi īpašumtiesības ir cieši saistītas ar pārvaldību. Infrastruktūras īpašniekam būtu jābūt arī programmas pārvaldniekam, lai tas spētu pieņemt lēmumus par infrastruktūras veidu, lietošanas nosacījumiem un saistītiem pienākumiem, piemēram, apkopi, atbildību un aktīvu pārvaldi.

Iespējamais risinājums būtu, ka Komisija ES vārdā kļūst par Sentinel infrastruktūras īpašnieci. Šāda pieeja būtu saskaņā ar risinājumiem, kas iestrādāti kosmosa lietojumu programmās, kas ir ES pārziņā, īpaši saistībā ar Eiropas GNSS programmām ( EGNOS un Galileo ). Tomēr ir vajadzīgas turpmākas apspriedes ar ieinteresētajām personām, un galīgais lēmums tiks pieņemts tikai tad, kad tiks izvirzītas visas prioritātes un noteikti resursu piešķīrumi daudzgadu finanšu shēmā (pēc 2013. gada).

Viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas ir saistīts ar īpašumtiesībām, ir tādas datu politikas īstenošana, kas ir vērsta uz pēc iespējas plašāku un vienkāršāku lietotāju piekļuvi datiem.

Saskaņā ar pilnīgas un brīvas piekļuves principu ierosinātajā GMES regulā Komisija piedāvās šādus kosmosa komponentes principus:

- neierobežotas un brīvas piekļuves datu politika saistībā ar Sentinel programmu, izmantojot bezmaksas licencēšanu un tiešsaistes piekļuves shēmu, ievērojot drošības aspektus; šādas pieejas mērķis ir stiprināt Sentinel datu lietderīgo izmantošanu pēc iespējas plašākā lietojumu klāstā, kā arī sekmēt informācijas izplatīšanos par Zemes novērošanas datiem tiešo lietotāju vidū;

- labāki nosacījumi saistībā ar piekļuvi misiju datiem, kas nav ES pārziņā, piedāvājot finanšu atlīdzību, ar nosacījumu, ka tas ir rentabli. Par mērķi jāizvirza partnerības pieeja ar dalībvalstīm un pārējām valstīm, kuru pārziņā ir trešo personu misijas.

PāRVALDīBA

Komisija ir ierosinājusi izveidot un uzturēt funkcionālu Eiropas Zemes novērošanas jaudu ar ES vadītas programmas palīdzību. EKA ar GMES kosmosa komponentes programmas starpniecību līdzfinansē ES darbības programmas izstrādes posmu.

Tādējādi GMES kosmosa komponentes īstenošana būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi sadarbosies partneri: Eiropas Komisijas, kuru atbalsta dalībvalstis, EKA, kas ir GMES kosmosa komponentes koordinatore, un EUMETSAT . Saskaņā ar Komisijas viedokli šāds uzdevumu sadalījums vairotu sinerģiju starp dažādiem partneriem.

Eiropas Komisija nodrošinās ES Zemes novēršanas programmas kopējo koordināciju, ieskaitot programmas pārvaldību, lietotāju vajadzību integrāciju, datu politiku, ES budžeta īstenošanu un starptautisko sadarbību un atbalstu tirgus attīstībai. Komisija attiecīgos gadījumos izmantos Kopīgā pētniecības centra zinātnisko un tehnisko ekspertīzi, tostarp datu vākšanu no attāluma ( remote sensing ).

Komisija kopā ar GMES partneru padomi izveidos koordinēšanas mehānismu, koncentrējoties uz apspriedēm un sekmējot lēmumu pieņemšanu pārējo partneru attiecīgajās padomēs ( ESA , EUMETSAT , dalībvalstis).

EKA ir vispiemērotākā struktūra, kas var uzņemties atbildību par izstrādi un iepirkumiem ES vārdā, tāpēc tai būtu jāpilda šie uzdevumi arī turpmāk.

Pagaidām EKA pārziņā būs arī kosmosa infrastruktūra zemes novērošanai un ātrajai reaģēšanai, līdz tiks noteikts galīgais operators. EUMETSAT pārziņā būs kosmosa infrastruktūra okeanogrāfijas un atmosfēras sastāva novērošanai.

EKA un EUMETSAT būtu jāizveido struktūras, lai varētu pienācīgi pārvaldīt uzticētos uzdevumus ES vārdā.

IEPIRKUMU POLITIKA SAISTīBā AR GMES KOSMOSA INFRASTRUKTūRU

Galvenais Sentinel funkcionālā posma uzdevums ir nodrošināt datu nepārtrauktu plūsmu lietotājiem. Tas aptver ne tikai tehniskos aspektus, kā kosmosa infrastruktūras kontroli un datu izplatīšanu, bet arī pakāpenisku kosmosa infrastruktūras papildināšanu nākamajās desmitgadēs.

Vispārējā pieeja kosmosa infrastruktūras iepirkumiem būtu jānosaka, balstoties uz pieredzi, kas gūta GMES kosmosa komponentes pašreizējās izveides posmā un uz labām iestrādēm EKA/ EUMETSAT sadarbības modelī saistībā ar meteoroloģiskiem satelītiem. Būtu jāiekļauj šādi principi.

- Kosmosa infrastruktūras iepirkumu mērķis ir nodrošināt Zemes novērošanas datu nepārtrauktu pieejamību. Tas nozīmē, ka nākamās paaudzes satelītu izstrādei un esošas infrastruktūras ekspluatācijai ir jānorit vienlaikus.

- Iepirkumu mērķis ir labākās cenas un kvalitātes attiecības nodrošināšana, vienlaikus saglabājot Eiropas tehnoloģisko neatkarību. Tas būtu jāīsteno, rīkojot konkursus, vienlaikus nodrošinot optimālu kosmosa nozares jaudas izmantošanu. Ir jāņem vērā, ka infrastruktūras izstrāde un tās ekspluatācija norit ilgos programmu ciklos (piemēram, 15–20 gadi).

STARPTAUTISKā SADARBīBA

GMES kā Eiropas zemes novērošanas jaudas nodrošinātajai starptautiskā sadarbība vienmēr ir bijusi nozīmīga. GMES tiek aplūkots divpusējās sarunās starp ES un svarīgākajām valstīm kosmosa nozarē, lai noteiktu līdzsvarotas sadarbības iespējas.

ES ir iesaistīta dialogā ar Āfrikas Savienību un Āfrikas reģionālajām organizācijām, lai izzinātu GMES izmantošanas iespējas , atbalstot attīstības politiku.

Turklāt GMES ir būtiskākais ES ieguldījums Zemes novērošanas sistēmu globālajā sistēmā ( GEOSS ). Datu apmaiņas principi, kas noteikti šajā daudzpusējā forumā ir viens no Sentinel datu politikas stūrakmeņiem.

Zemes novērošanas satelītu komitejā ( CEOS ) Komisija ir iecerējusi uzturēt dialogu ar starptautiskajiem partneriem un sniegt ieguldījumu virtuālajās Zemes novērošanas konstelācijās, kas galvenokārt izveidotas, lai atbalstītu klimata pārmaiņu novērošanu.

SECINāJUMI

Komisija pārņems GMES programmas pārvaldību un veiks attiecīgus organizatoriskus pasākumus. Saistībā ar kosmosa komponenti tas nozīmē:

- sešu Sentinel satelītu kopas izstrādes posma noslēgšana un infrastruktūras ekspluatācija, lai nodrošinātu datu pieejamības savlaicīgumu un nepārtrauktību lietotājiem;

- rekurentu vienību izstrāde un kosmosa infrastruktūras turpmākie tehnoloģiskie atjauninājumi, kas balstās uz noteikto lietotāju vajadzību konsolidācijas procesu.

Komisija turpinās izskatīt īpašumtiesību jautājumu, īpaši iespēju kļūt par ES un EKA finansētās Sentinel infrastruktūras īpašnieci.

Ja tiks pieņemts priekšlikums GMES programmas regulai, Komisija īstenos neierobežotas un brīvas piekļuves datu politiku saistībā ar Sentitel datiem.

Saskaņā ar 6. Kosmosa padomes ievirzēm Komisija ierosinās pamatstratēģiju, balstoties uz konsolidēto EKA ilgtermiņa scenāriju analīzi, ieskaitot piemērotu instrumentu izveidi un finansēšanas shēmu izstrādi kosmosa komponentei, vienlaikus ievērojot GMES ekspluatācijas rentabilitāti.

Komisija sadarbībā ar EKA apspriedīsies ar dalībvalstīm un EUMETSAT par sinerģijām ar citām novērojumu grupām un analizēs Kopienas rīcības pievienoto vērtību.

PIELIKUMS: īss pārskats par GMES misijām

GMES kosmosa komponente aptver sešas Sentinel Zemes novērošanas misijas . Patlaban tiek izstrādātas 12 misijas, kas ir iedalītas sešās konstelācijās.

Sentinel aptver vairāku elementu konstelācijas[14]. Ar šo tiek ievērotas lietotāju vajadzības, ieviešot GMES pakalpojumus, saskaņā ar kurām nepieciešama novērošanas datu pieejamība un nepārtrauktība lietotājiem, datu pietiekamība funkcionālās sistēmas ziņā un novērošanas biežuma kāpināšana.

- Sentinel 1 : augstas izšķirtspējas mikroviļņu attēli

Sentitel 1 izveides posms aptver sākotnējo divu satelītu konstelāciju (pazīstami kā A un B elementi). Sentinel 1 ir aprīkots ar sintētiskās diafragmas radaru (SAR). Līdz ar to tas nav atkarīgs no laika apstākļiem un ir piemērots zemes novērošanas pakalpojumiem, tādējādi sniedzot pārskata datus visos laika apstākļos ātras reaģēšanas un drošības vajadzībām. SAR interferometrija ir apliecinājusi savu zinātnisko vērtību zemes kustības novērošanā. Plānots, ka Sentinel 1 A palaidīs 2012. gada vidū. Tiek plānota arī B vienība, lai gan dažiem no tās elementiem pašlaik nav finansējuma.

- Sentinel 2 : augstas izšķirtspējas multispektrāli attēli

Sentitel 2 izveides fāze aptver sākotnējo divu satelītu konstelāciju (pazīstami kā A un B elementi). Sentitel 2 ir piemērots lietojumiem uz zemes, tādējādi sniedzot pārskata datus ātras reaģēšanas un drošības vajadzībām. Plānots, ka Sentinel 2 A palaidīs 2013. gadā. Tiek plānota arī B vienība, lai gan dažiem no tās elementiem pašlaik nav finansējuma.

- Sentinel 3 : vidējas izšķirtspējas multispektrāli attēli un altimetrija

Sentitel 3 izveides fāze aptver sākotnējo divu satelītu konstelāciju (pazīstami kā A un B elementi). Sentinel 3 ir piemērots globālai zemes un okeānu krāsas novērošanai. Turklāt tas ir aprīkots arī ar altimetru, kura novērojumi papildina Jason sērijas novērojumus. Plānots, ka Sentinel 2 A palaidīs 2013. gadā. Tiek plānota arī B vienība, lai gan dažiem no tās elementiem pašlaik nav finansējuma.

- Sentinel 4 : atmosfēras sastāva novērošana no ģeostacionārās orbītas

Sentitel 4 izveides fāze aptver atmosfēras sastāva novērošanas instrumentus, kurus iekļaus EUMETSAT satelītos trešās paaudzes ( MTG ) misijā. Palaišanu plāno 2017. gadā, lai gan tā ir atkarīga no MTG misijas palaišanas termiņa.

- Sentinel 5 : atmosfēras sastāva novērošana no zemās Zemes orbītas

Sentitel 5 izveides fāze aptver atmosfēras sastāva novērošanas instrumentus, kurus iekļaus EUMETSAT satelītos misijā, kas sekos pēc EUMETSAT polārās orbitēšanas sistēmas (pazīstama kā post - EPS misija). Pirmo palaišanu plāno 2019. gadā, lai gan tā ir atkarīga no post - EPS misijas palaišanas termiņiem.

Patlaban tiek izstrādāta Sentinel 5 satelīta priekšnācējs, kuru palaidīs 2014. gadā, lai pārvarētu plaisu starp EKA ENVISAT misiju un Sentinel 5 instrumentiem, kurus iekļaus EUMETSAT post-EPS misijā.

- Jason-CS misija: augstas precizitātes altimetrija

Augstas precizitātes altimetrijas misijas, lai veiktu okeānu virsmas topogrāfiju, turpinās Jason sērijas misijās.

GMES kosmosa komponentes programmu papildina aptuveni 40 misijas, ko veic dalībvalstis, EKA, EUMETSAT un trešās valstis , lai nodrošinātu pieprasījumu pēc GMES pakalpojumiem. Minētās misijas ir uzskaitītas EKA GMES kosmosa komponentes programmas deklarācijā un tās apzīmē kā „misijas, kas sniedz papildu ieguldījumu”. Lai to dati būtu pieejami GMES pakalpojumos, tika izstrādātas datu piekļuves programmas.

[1] COM(2005) 565, 10.11.2005.

[2] Tostarp Zemes novērošanas misijas, ERS un ENVISAT .

[3] Tostarp Francijas SARAL ( Satellite avec ARgos + Altika ), Venus , Megha Tropiques , Parasol , Demeter un Calipso , Vācijas EnMap un BIRD un Beļgijas misija VEGETATION .

[4] Francijas Pleiades , Vācijas TerraSAR-X un TandemX un Itālijas COSMOSkymed . Citas valstu misijas: Francijas SPOT sērija, Vācijas RapidEye , Spānijas SEOSAT un Apvienotās Karalistes vadītais DMC .

[5] Sešas Sentinel misijas patlaban aptver septiņus atsevišķus satelītus un divas komerckravas transporta kosmosa kuģos.

[6] COM(2008) 748 galīgā redakcija, 12.11.2008.

[7] COM(2008) 748, 12.11.2008.

[8] Konkurētspējas padomes secinājumi 16267/08 „Ceļā uz ES GMES programmu”, 2.12.2008.

[9] COM(2009) 223, 20.5.2009.

[10] 6. Kosmosa lietu padomes 2009. gada 29. maija ievirzes.

[11] Plāni komercializēt misijas vai rūpnieciskie plāni turpināt darbu pie konkrēto misiju komerciālas izstrādes nevar būt juridiskas saistības; tas vienmēr būs atkarīgs no attiecīgo uzņēmējdarbības modeļu dzīvotspējas.

[12] ESA/C(2009)36

[13] 6. Kosmosa lietu padomes ievirzes.

[14] Pazīstami kā A un B elementi, kas lido vienlaikus un kuru ekspluatācija noritēs 2013.–2020. gadā, kam sekos C un D elementi, kā paredzēts EKA ilgtermiņa scenārijā.