52005DC0102

Briselē, 23.03.2005

COM(2005) 102 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Pasta direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK) {SEC(2005) 388}

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Pasta direktīvas piemērošanu

(Direktīva 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK)

1. PASTA PAKALPOJUMU NOZīMīGUMS UN TO MAINīGAIS UZDEVUMS

Ieņēmumi no pasta pakalpojumiem ES 2002. gadā sasniedza apmēram 88 miljardus euro vai aptuveni 0,9% no ES IKP. Lēš, ka vairāk nekā 5 miljoni darbavietu ir tieši atkarīgas vai cieši saistītas ar pasta pakalpojumu nozari. Tiešā nodarbinātība joprojām, galvenokārt, vērojama vispārējo pakalpojumu sniedzēju (VPS) jomā un saskaņā ar jaunāko pētījumu, ko veica Wik-Consult[1] , 2002. gadā sasniedza aptuveni 1,85 miljonus.

Pasta pakalpojumi nodrošina būtisku infrastruktūras atbalstu komercdarbībai, valdības, intelektuālajām un sociālajām darbībām Eiropas Savienībā. Turklāt daudziem no šiem VPS ir svarīga loma finanšu pakalpojumu (pasta banku) nodrošināšanā.

Pasta pakalpojumi strauji attīstās. Tas izskaidrojams ar iekšēju spiedienu nozarē un ar ietekmi, ko izraisa radniecīgās sakaru, reklāmas un transporta nozares, ikvienā no kurām pastāv konkurences apstākļi un kuras ātri attīstās.

Pasta pakalpojumi ir būtisks elements sakaros un tirdzniecībā, un šādā aspektā tiem ir svarīgs uzdevums ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā Eiropas Savienībā. Stratēģiskā ziņā tie ir svarīgi arī plašākā sakaru un izplatīšanas tirgū. No pasta pakalpojumu infrastruktūras ir atkarīgas daudzas tādas galvenās nozares, kā e-komercija, izdevējdarbība, preču pasūtīšana pa pastu, apdrošināšana, banku darbība un reklāma. Galvenais uzdevums, kas raksturīgs pasta pakalpojumu nozarei, to ierindo kā pirmo punktu Lisabonas dienas kārtībā[2].

Jaunākajā Kok ziņojumā[3] ir uzsvērts, ka iekšējā tirgū arī turpmāk iespējams ievērojami uzlabot tirgus integrāciju un panākt lielākas ekonomiskās priekšrocības gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Komisijas paziņojumā par Lisabonas vidēja termiņa pārskatu[4] atzīts, ka sabiedriskie pakalpojumi ieņem galveno vietu efektīvā un dinamiskā vienotajā tirgū. Ir vajadzīga arī vispārējas nozīmes augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana visiem pilsoņiem par pieejamām cenām. Pasta pakalpojumi ir labs piemērs tam, kur šādus ieguvumus iespējams panākt. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, meklēs līdzekļus, kā efektīvi un novatoriski likvidēt šķēršļus konkurencei pasta pakalpojumu nozarē, lai maksimāli atbalstītu inovāciju un efektivitāti, kas, vienlaikus saglabājot vispārējos pakalpojumus, dotu labumu patērētājiem.

Šie pūliņi ir aizvien svarīgāki, jo tradicionālo pasta pakalpojumu tēls patlaban mainās. Pasta pakalpojumu sniedzēji ir kļuvuši par sarežģītām mūsdienīgām rūpnieciskām organizācijām, kuras gūst labumu no sasniegumiem tehnoloģiju jomā, kas rada jaunas iespējas novatoriskākiem, klientu vajadzībām pielāgotākiem pievienotās vērtības pakalpojumiem gan komercklientiem, gan galapatērētājiem.

Viens piemērs, kas atspoguļo šīs izmaiņas, ir pasta operatoru galvenā loma strauji augošajā mājas apstākļos veiktās pārdošanas biznesā. Pasts līdz ar citiem sakaru līdzekļiem patlaban ir nozīmīgs dalībnieks, kad tas skar informācijas un preču novirzīšanu patērētājam. Pasts kā izmirstošs līdzeklis vairs neiederas šai jaunajā vidē, kur tirgus konjuktūra un regulatīvie stimuli rada apstākļus pasta līdzekļa nozīmības un turpmākās perspektīvas attīstīšanai.

2. Šā ZIņOJUMA MēRķIS

Kopienas normatīvais regulējums attiecībā uz pasta pakalpojumiem Eiropas Savienībā ir izklāstīts Direktīvā 97/67/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK (turpmāk „Pasta direktīva”)[5]. 23. pants Direktīvā 2002/39/EK izvirza prasību Komisijai „katru otro gadu” iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Pasta direktīvas piemērošanu. Tajā arī noteikts, ka šai ziņojumā jāiekļauj „atbilstoša informācija” par norisēm tirgū, tostarp informācija par tehniskiem, sociāliem, nodarbinātības un pakalpojumu kvalitātes aspektiem.

Šis ziņojums ir pārbaude, ar kuru seko pirmajam Komisijas Ziņojumam par Pasta direktīvas 97/67 piemērošanu, ko iesniedza 2002. gada beigās[6]. Ziņojumā apkopoti galvenie secinājumi, kas izdarīti, pamatojoties uz Komisijas darbinieku darba dokumentā [SEC(2005) 388] sniegto analīzi, kurā kopumā sīki izvērtē Pasta direktīvas transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos, direktīvas galveno elementu izmantošanu, kā arī vispārēju tirgus dinamiku (tostarp ekonomiskus, tehniskus, sociālus, nodarbinātības un pakalpojumu kvalitātes aspektus). Turklāt tajā ir ieskicēta perspektīva un izklāstīti ieteikumi turpmākajai politikas izstrādei.

Bez tam svarīgs šā ziņojums uzdevums ir novērtēt direktīvas mērķu sasniegšanu, un šādā aspektā tas uzskatāms par vispārēju direktīvas novērtējumu. To darbību un rezultātu regulāra novērtēšana, kas panākti politikas mērķu sasniegšanā, ir būtisks jaunā uz politiku vērstā lēmumu pieņemšanas mehānisma elements.

Ziņojums apstiprina, ka īsumā pasta pakalpojumu nozares reforma Eiropas Savienībā noris pareizajā virzienā. Lai gan tā vēl nav pabeigta, tās rezultātā jau ir panākti vairāki nozīmīgi uzlabojumi galvenokārt attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti, efektīvāku uzņēmējdarbību un regulatoru atdalīšanu no operatoriem. Pasta pakalpojumiem joprojām ir svarīga nozīme, iekšējā tirgus ieguvumus nododot pilsoņiem, patērētājiem un uzņēmumiem.

Ziņojumu, pamatojoties uz pasta pakalpojumu nozarē notiekošo dinamisko likumdošanas bāzes un tirgus attīstību, kā arī Pasta direktīvā noteikto grafiku, iesniedz Komisijai, lai tā līdz 2006. gada beigām sagatavotu priekšlikumu, „vajadzības gadījumā pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgai pabeigšanai apstiprinot dienu 2009. gadā vai nosakot jebkādu citu pasākumu”.

3. PASTA DIREKTīVAS PIEMēROšANA

Kopienas tiesiskā regulējuma transponēšana dalībvalstu tiesību aktos patlaban lielā mērā ir pabeigta, lai gan vēl joprojām ir dažas problēmas, kas jo īpaši ietekmē vairākas jaunās dalībvalstis.

Tomēr transponēšana dalībvalstu tiesību aktos ir tikai pirmais solis Kopienas tiesiskā regulējuma pilnīgā īstenošanā. Turpmāki dalībvalstu un Komisijas pūliņi un uzmanība joprojām vajadzīga, praktiski īstenojot dažas sarežģītākās reglamentējošās Pasta direktīvas prasības (tarifu kontrole, uzskaites caurskatāmība, atļaušana un licencēšana).

Dalībvalstīm un, konkrētāk, valsts pārvaldes iestādei (turpmāk saukta VPI) jo īpaši jākļūst aktīvākai, pārskatot klientu sadalīšanu, izmaksu sadali un īstenojot vispārējo pakalpojumu cenu uzraudzību, veicot pārbaudes galvenajās tarifu politikas jomās, ieskaitot īpašos tarifus, termināļa maksas un šķērssubsīdijas.

Turklāt ES ir vērojams nozīmīgs veikums tiesiskā regulējuma jomā, kas pārsniedz ES reglamentējošo noteikumu transponēšanu un piemērošanu, dažas VPI pat ieviesa jaunu pieeju tādiem galvenajiem jautājumiem, kā cenu kontrole, [pakalpojumu] piekļuves cenu noteikšana un licencēšana. Tādējādi direktīvas saskaņojošā būtība ir devusi dalībvalstīm iespēju virzīties pa atšķirīgiem ceļiem.

Piemērošanas ziņojumā 2002. gadā tika izteiktas bažas par efektīva regulējuma trūkumu dažās dalībvalstīs un par normatīvo asimetriju, kas iezīmējās un kas savukārt varēja veicināt tirgus asimetriju dalībvalstīs. Pat tad, ja ir bijusi vērojama virzība uz lielāku VPI neatkarību un efektīvu regulējumu valsts un Kopienas līmenī, joprojām pastāv nopietni draudi attiecībā uz to, ka dažās dalībvalstīs neatbilstošs regulējums varētu kavēt vienota pasta pakalpojumu tirgus rašanos.

Visbeidzot, nozares kopējai attīstībai tagad var būt vajadzīgs ieviest precīzākas definīcijas, lai tiesību aktos labāk atspoguļotu nozares realitāti.

4. TIRGUS TENDENCES

Visumā pasta pakalpojumu tirgus ir turpinājis virzību uz viena veida sadales tirgu, attālinoties no tradicionālāka divu veidu sakaru modeļa. Ja šī tendence saglabāsies arī nākotnē, var rasties vajadzība pārskatīt pašreizējo vispārējā pakalpojuma pienākumu modalitātes, lai nodrošinātu zināmu papildu elastību, vienlaikus arī turpmāk garantējot patērētāju tiesības. Šī tendence iezīmē arī potenciālu, lai attīstītu dinamisku pasta pakalpojumu tirgu, kurā iespējams izmantot iespējas plašākā sakaru tirgū (iepirkšanas mājas apstākļos, e-komercija, hibrīdpasts un pievienotās vērtības pakalpojumi) visu patērētāju interesēs.

Tomēr apskatāmajā pasta tirgus segmentā ārpus nišas pakalpojumiem konkurencei vēl ir jāattīstās, un tas rosina domāt, ka ierobežota sākotnējā tirgus atvēršana, kas dažkārt apvienota ar ierobežotu regulatīvo spēju vai noteiktību, priekšrocības, ko izmanto esošie dalībnieki, un regulatīvā asimetrija ir apvienoti, lai atturētu no iekļūšanas [minētajā tirgū].

Līdztekus šai regulatīvajai asimetrijai īpaša uzmanība jāpievērš dažādajām nodokļu saistībām, kas uzliktas saistītajiem dalībniekiem un tirgus jaunpienācējiem attiecībā uz PVN. Lielākajā daļā dalībvalstu[7] vairums, ja ne visi pakalpojumi, kurus sniedz valsts vispārējā pakalpojuma sniedzējs, ir atbrīvoti no PVN, bet par pakalpojumiem, kurus sniedz tā konkurenti, ir jāmaksā PVN standartlikme. Praksē tas paplašina pakalpojumu jomu ārpus pakalpojumiem, kas minēti Pasta direktīvas 7. pantā, kur konkurence faktiski nav iespējama, lai iekļautu visus pakalpojumus, kas sniegti tādiem patērētājiem, kuri nevar atskaitīt PVN, piemēram, finanšu iestādēm un valsts nozarei. Lai atjaunotu nodokļu neitralitāti, Komisija 2003. gadā izteica priekšlikumu grozīt Direktīvu par PVN[8]. Tomēr Padome vēl joprojām nav panākusi vienošanos par minēto priekšlikumu.

Ir norādes uz to, ka konkurences trūkums ir ietekmējis nozares modernizācijas gaitu. Viena šāda norāde ir atšķirīgās infrastruktūras izmaksas dalībvalstīs.

Līdzīgi likumdošanas bāzes asimetrija un pastāvīgā saistīto dalībnieku aizsardzība ir ietekmējusi pasta un telegrāfa tirgus attīstību. Dažādās dalībvalstīs tā ir bijusi atšķirīga. Dažās dalībvalstīs vispārējo pakalpojumu sniedzēji (VPS) joprojām gūst augstu peļņas normu un var izmantot galvenos tirgus sasniegumus. Citās dalībvalstīs VPS ir sarežģītāki apstākļi. Šo atšķirību lielā mērā izskaidro dažādie tirgus intervences veidi, dažādās īpašumtiesības un stimulu struktūras, kā arī dažādi pakalpojumu cenu līmeņi, kas noteikti tirgū, kurā vērojama neliela cenu elastība, un tradicionāli aizrautīgi patērētāji.

Konkurētspējīgajā pasta sūtījumu un ekspressūtījumu tirgū peļņas norma joprojām ir augsta, taču tajos ir turpinājusies konsolidācija, kuras ietvaros daži no rentablākajiem VPS ir ieguvusi dominanci šajā tirgus segmentā un aizvien vairāk virzās uz saistītajiem tirgiem, lai kontrolētu visu vērtīgo ķēdi. Tas liek domāt, ka nepārtrauktā tiesību saglabāšana un izkropļošana pasta sūtījumu tirgū var ietekmēt saistītos tirgus, un pastiprina bažas par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ko pieļauj galvenie piegādātāji.

Tas viss rada pastiprinātu vajadzību apsvērt, kā panākt efektīvāku un labāku regulējumu un pasta pakalpojumu iekšējo tirgu, lai nodrošinātu labākus pakalpojumus visiem patērētājiem, ieskaitot komercpatērētājus un galapatērētājus (lielāka izvēle, piekļuve, inovācija, kvalitāte, cenu iespējas, utt.).

5. PASTA DIREKTīVAS IETEKME UZ TIRGU

Pasta direktīvas īstenošanai, ko veica dalībvalstis, un tās piemērošanai ir bijušas ievērojamas sekas regulatīvajā un tirgus jomā. Tiesību akti ir bijuši galvenais dzinulis, uzlabojot pakalpojuma kvalitāti, un ir izpildījuši mērķi nodrošināt vispārēju pakalpojumu, pakāpeniski atverot tirgu. Nosakot pamatkritērijus pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidošanai, tiesību akti ir sekmējuši dinamisku reformu procesu, lielāku efektivitāti un tirgus attīstību patērētāju interesēs.

Tas savukārt ir attīstījis konkurenci, kas veicinājusi elastīgākas vispārējā pakalpojuma sniedzēju darbības, palielinājusi to spēju apmierināt patērētāju vajadzības, tādējādi pozitīvi ietekmējot vispārējo pakalpojumu. Arī ārēji spēki ir veicinājuši reformu gaitu. Sekas tam, ka vispārējo pasta pakalpojumu aizvien biežāk aizstāj elektroniskais pakalpojums, šķiet, kalpo par stimulu, kas daļēji līdzinās ietekmei, ko rada tirgus atvēršana.

No pieprasījuma viedokļa raugoties, saskaņā ar nesen veikto Eurobarometer aptauju[9] patērētāju apmierinātība ar pasta pakalpojumiem ierindojas pirmajā vietā, salīdzinot ar citiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Kopumā vairums Eiropas patērētāju (74%) ir apmierināti ar tiem sniegtajiem pasta pakalpojumiem. Tomēr dažās dalībvalstīs galapatērētāji izsaka bažas, un, pamatoti vai nepamatoti, pašreizējo pasta pakalpojumu attīstību uztver diezgan negatīvi.

Pasta direktīva ir radījusi cerības par turpmāku tirgus atvēršanu, kas pozitīvi ietekmētu tirgu. Kā atzīmēts iepriekš minētajā analīzē, pasta pakalpojumu tirgus atrodas būtiskā attīstības posmā. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai sekmētu faktisku konkurenci tirgū, vienlaikus ņemot vērā galapatērētāju bažas, kā arī ārkārtīgi vajadzīgos jauninājumus, lai sekmētu to, ka pastāvīgi tirgus sasniegumi pasta pakalpojumu nozarē pārvēršas par plašāku un strauji augošu sakaru pakalpojumu tirgu.

6. NāKOTNES PERSPEKTīVAS

Sekmēt apstākļus turpmākai modernizācijai.

Pasta tirgus strauji attīstās. Skaidrs uzdevums regulatoriem un operatoriem ir izmantot iespējas. Pasta organizācijas kļūst aizvien elastīgākas, sniedzot klientiem viņu vajadzībām pielāgotus pakalpojumus. Daži valsts pasta operatori ir izmantojuši direktīvas sniegto izdevību pakāpeniski atvērt tirgu, lai reorganizētu un modernizētu to. Daži citi nav bijuši tik rūpīgi sagatavojušies, lai saskartos ar izaicinājumiem, kas tos sagaida nākotnē. Tiem, kuri neizmantoja dažos pēdējos gados piedāvātās iespējas un paši neuzsāka reformas, tagad tirgus spiediena apstākļos nākas to darīt. Lai nostiprinātu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības visiem patērētājiem, var būt vajadzīgas papildu regulatīvās iniciatīvas.

Ievērot direktīvā noteikto grafiku.

Lai nodrošinātu to, ka patērētāji arī turpmāk var izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības, ir svarīgi (paralēli) saglabāt regulatīvās reformas gaitu un ievērot direktīvā noteikto grafiku pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšanai. Veikums līdz šim nesniedz nekādu pamatojumu tam, ka būtu jāmaina Pasta direktīvā noteiktie termiņi.

Rūpīgi uzraudzīt norises likumdošanas jomā.

Dalībvalstīm un Komisijai stingrāk jāpārbauda tiesiskais regulējums, lai saglabātu virzību uz atbilstošu regulatīvo modeļu pieņemšanu. Kritiskos jautājumos, piemēram, attiecībā uz tirgus atvēršanu, vispārējo pakalpojumu (pakalpojumu kvalitāte, cenas, pieejamība no dažādu ieinteresēto kategoriju viedokļa) Komisija rūpīgi uzraudzīs sasniegumus un attiecīgā gadījumā veiks pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izpilda Pasta direktīvā noteiktās prasības.

Pastiprināt sadarbību regulatīvo jautājumu jomā.

Lai risinātu sarežģītākus tehniskos jautājumus (piemēram, licencēšanu, piekļuvi, atskaitīšanos par likumdošanas bāzi vai tirgus datiem), Komisija plāno palīdzēt VPI divos līmeņos:

- divpusēja sadarbība starp Komisijas dienestiem un VPI, galvenokārt ar jaunajām dalībvalstīm;

- tehniska rakstura sadarbība Eiropas līmenī Pasta direktīvas komitejā, lai Komisijai kopā ar valsts regulatoriem palīdzētu pilnveidot atbilstošo salīdzinošo novērtēšanu.

Veicināt padziļinātas debates par turpmāko pasta politiku.

Ņemot vērā straujo pasaules mēroga sakaru tirgus attīstību un 2006. gada termiņu, cik iespējams drīz ir jāuzsāk debates par pasta politiku nākotni plašākai auditorijai, ieskaitot visas ieinteresētās puses (valsts un privātos operatorus, patērētājus, patērētāju apvienības, sociālos partnerus, VPI, ministrijas, ekspertus, akadēmiķus un ražotājus) valsts, kā arī ES līmenī.

Līdztekus tam, ka tiek analizētas rezervētā apgabala saglabāšanas vai atcelšanas priekšrocības, debatēs būs jāapskata tādi svarīgi jautājumi, kā tas, kā vislabāk aktivizēt pasta pakalpojumu nozari, kā nodrošināt vispārējā pakalpojuma finansēšanu un kāda veida vispārējais pasta pakalpojums būs vajadzīgs nākotnē. Turklāt būs jānovērtē stāvoklis dalībvalstīs, kad rezervētie pakalpojumi būs atcelti, ieskaitot novērtējumu no galapatērētāja viedokļa.

Paturot to prātā, Komisija uzsāk divus pētījumus – par konkurences attīstību un par Eiropas pasta pakalpojumu regulatorā modeļa attīstīšanu. Aicinām ieinteresētās puses piedalīties divos semināros, lai Komisijai sniegtu komentārus par šo divu pētījumu gaitu un atgriezenisko saiti par konsultantu izdarītajiem secinājumiem. 2005. gada beigās Komisija uzsāks pētījumu par vispārējā pakalpojuma ietekmi uz pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu pabeigšanu. Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm notiks, kā noteikts iepriekš. Plašas debates bruģēs ceļu pasta pakalpojumu nozares politikas izstrādei nākotnē.

[1] „The Study of the Main Developments in the Eiropean Postal Sector” (Pētījums par galvenajiem sasniegumiem Eiropas pasta nozarē), ko veica WIK-Consult , 2004. gada jūlijs.

[2] Eiropadomes sanāksme Lisabonā, Prezidentūras secinājumi, 2000. gada marts.

[3] Facing the challenge, Report from the High Level Group chaired by Wim Kok, 2004. gada novembris.

[4] KOM (2005) 24 – Strādāsim kopā izaugsmei un darbavietu radīšanai – Jauns Lisabonas stratēģijas iesākums, 17. lpp.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei.

[6] Ziņojums par Pasta direktīvas piemērošanu (Direktīva 97/67/EK), KOM (2002) 632 galīgais, 25.11.2002.

[7] Vienīgie izņēmumi ir Zviedrija, Somija un Slovēnija.

[8] KOM (2003) 234, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar KOM (2004) 465.

[9] Eiropas Savienības līmenī skatīt Eurobarometer (2002. g.) 15 ES, Eurobarometer (2003. g.) jaunākajā dalībvalstu kvalitatīvajā pētījumā par Eiropas patērētājiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem (ES-25) (Optem – 2003. g.).