(1)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 16. panta 4. punktu zvejas iespējas nosakāmas saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem un noteikumiem, kā izklāstīts minētās regulas 2. panta 2. punktā. Zvejas iespējas arī nosakāmas saskaņā ar prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2018/973 (2) un (ES) 2019/472 (3), ar kurām izveido daudzgadu plānus dažiem Ziemeļjūrā un rietumu ūdeņos apzvejotajiem krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu zvejas iespējām, kas iedalītas dalībvalstīm, ir jānodrošina ikvienai dalībvalstij relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, balstoties uz ilgtermiņa perspektīvu, ņemot vērā reģionālās īpatnības un ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.

(3)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu izkraušanas pienākums kopš 2019. gada 1. janvāra ar dažiem atbrīvojumiem attiecas uz visiem krājumiem, kuriem noteikti nozvejas limiti. Pamatojoties uz dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 3. punktu, Komisija ir pieņēmusi Deleģētās regulas (ES) 2023/2459 (4) un (ES) 2023/2623 (5), ar kurām nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā izkraušanas pienākums īstenojams konkrētās zvejniecībās.

(4)

Nosakot zvejas iespējas krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāņem vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējo nozveju apjomu, ja tāds norādīts Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajā ieteikumā. Daudzumi, kurus, atbrīvotus no izkraušanas pienākuma, drīkst turpināt izmest, no ieteikumā norādītā kopējā nozveju apjoma būtu jāatvelk. Turklāt zvejas iespējas krājumiem, par kuriem ICES savā ieteikumā norādījusi vienīgi izkrāvumu apjomu, būtu jānosaka uz minētā ieteikuma pamata.

(5)

Daudzgadu plānos, kas izveidoti ar Regulām (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472, ir noteikti minēto plānu aptverto krājumu ilgtermiņa pārvaldībai vajadzīgie mērķrādītāji un pasākumi. Zvejas iespējas, kas noteiktas Regulas (ES) 2018/973 1. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2019/472 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem krājumiem (“mērķkrājumi”), būtu jānosaka atbilstoši zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju diapazonam, kāds spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu jeb MSY (“FMSY diapazoni”), vai būtu jānosaka vēl mazākas un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar minētajās regulās paredzētajiem biomasas aizsardzības pasākumiem. FMSY diapazoni ir noteikti attiecīgajos ICES ieteikumos. Zvejas iespējas mērķkrājumiem, kam FMSY diapazonus noteikt nav iespējams, kā arī Regulas (ES) 2018/973 1. panta 4. punktā un Regulas (ES) 2019/472 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem (“piezvejas krājumi”) būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā izklāstītajiem mērķiem vai – ja nav pieejama pienācīga zinātniskā informācija – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(6)

Ievērojot Regulas (ES) 2018/973 4. panta 6. punktu un Regulas (ES) 2019/472 4. panta 7. punktu, mērķkrājumu zvejas iespējas būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa varētu kļūt mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim) (6), ir mazāka par 5 %.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 7. pantu un Regulas (ES) 2019/472 8. pantu tad, ja zinātniskajā ieteikumā par kādu no mērķkrājumiem teikts, ka krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par MSY Btrigger (7), ir jāveic korektīvi pasākumi. Jo īpaši, zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka tāds, kāds atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības apjomam, kurš proporcionāli samazināts, lai ņemtu vērā biomasas samazināšanos, Ja zinātniskajā ieteikumā par jebkādu no mērķkrājumiem norādīts, ka krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Blim, ir jāveic vēl citi korektīvi pasākumi, kas nodrošina to, ka attiecīgais krājums ātri sasniedz vismaz tādu apjomu, kāds jau spēj nodrošināt MSY. Konkrētāk, minētie korektīvie pasākumi var ietvert attiecīgā krājuma specializētās zvejniecības apturēšanu un prasīt šā krājuma vai kādu citu minētās zvejniecības apzvejoto krājumu zvejas iespējas atbilstoši samazināt.

(8)

Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka nulles apjoma vai mazas nozvejas vai prognozē, ka par 5 % mazāku varbūtību, ka biomasas apjoms varētu kļūt mazāks par Blim, iespējams panākt tikai ar mazām nozvejām; iespējams panākt tikai ar nulles apjoma nozvejām; vai nav iespējams panākt pat ar nulles apjoma nozvejām. Tomēr, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas tik mazā apjomā, līdz ar pienākumu jauktu sugu zvejniecībās izkraut visas no minētajiem krājumiem gūtās nozvejas un arī piezvejas viens vai vairāki zvejas kuģi būtu spiesti zvejošanu pārtraukt pat tad, ja tiem vēl būtu neizmantotas citu sugu kvotas, un rezultātā nāktos dažas zvejniecības slēgt priekšlaicīgi. Ievērojot Regulas (ES) 2018/973 5. panta 3. punktu, Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un tiecoties pēc līdzsvara starp jauktu sugu zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt, lai minētie krājumi būtu labā bioloģiskajā stāvoklī, kā arī ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Minētās piezvejas KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepieļauj, ka zvejniecības, kurām vēl ir mērķsugu kvota, varētu nākties priekšlaicīgi slēgt tāpēc, ka zvejas kuģiem vairs nav piezvejas sugu kvotu, bet šādai priekšlaicīgai slēgšanai tuvākā nākotnē varētu būt smagas sociālekonomiskas sekas. Vienlaikus piezvejas KPN būtu arī jānodrošina attiecīgo krājumu saglabāšanu, ja pretējā gadījumā tālākā nākotnē iestātos smagas vidiskās un sociālekonomiskās sekas, bet tuvākā nākotnē – ar tām saistītās sociālekonomiskās sekas. Minētās piezvejas KPN turklāt būtu jānosaka, pamatojoties uz konkrētiem, uzticamiem un verificējamiem pierādījumiem par iespējamo priekšlaicīgo slēgšanu, iespējamajām sociālekonomiskajām sekām tuvākā nākotnē, kā arī vidiskajām sekām tālākā nākotnē. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kam noteiktas piezvejas KPN, jauktu sugu zvejniecībās, kurās minēto krājumu zivis piezvejo, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kāds palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(9)

Lai jauktu sugu zvejniecībās pēc iespējas garantētu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ir lietderīgi izveidot kvotu apmaiņas rezervi dalībvalstīm. Šāda kvotu apmaiņas rezerve dalībvalstīm darītu pieejamas neizmantotas konkrētu piezveju kvotas, lai nosegtu nenovēršamās piezvejas konkrētos apgabalos apstākļos, kuros minētajām dalībvalstīm citādi nebūtu kvota.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 16. panta 4. punktu tādu krājumu gadījumā, kurus Regula (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472 neaptver, un ja ir pieejama pienācīga zinātniskā informācija, zvejas iespējas būtu jānosaka FMSY punktvērtības (8) apjomā un – attiecīgā gadījumā – apjomā, kāds krājumus atjauno vismaz tiktāl, ka tie jau spēj nodrošināt MSY. Ja minētā zinātniskā informācija nav pieejama, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(11)

Dažiem krājumiem ICES ieteikums ir derīgs vairākus gadus un uz visu ieteikuma periodu paliek labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Minētajos gadījumos ikgadējās KPN principā būtu jānosaka uzreiz uz visu ieteikuma periodu (“daudzgadu KPN”). Būtu jānodrošina, ka tad, ja minētajā periodā kļūst pieejams jauns ICES ieteikums, daudzgadu KPN cik drīz vien iespējams pēc šāda jauna ICES ieteikuma publicēšanas saskaņo ar jauno ieteikumu. Turklāt būtu jānodrošina, ka ikgadējie atvilkumi, kurus no ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma izdara, lai ņemtu vērā atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, saglabā saskanību ar pieejamajiem datiem. Tomēr dažiem krājumiem un jo īpaši krājumiem, kuros pēdējā laikā vērojamas būtiskas atšķirības biomasas vai zvejas izraisītas zivju mirstības ziņā, var būt lietderīgi turpināt noteikt ikgadējās KPN.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 4. panta 3. punktu Spānijai un Francijai, kad tās attiecībā uz Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) ICES 8.a un 8.b rajonā nosaka savas komerciālo zvejniecību kvotas, kopīgi būtu jānodrošina, ka šo kvotu, komerciālo izmetumu, atpūtas izkrāvumu un nedzīvo atpūtas izmetumu summa nav lielāka par FMSY diapazona mazāko vērtību (“MSY Flower vērtība”), kas minētajam apgabalam noteikta attiecībā uz kopējiem ieguves apjomiem, t. i., nepārsniedz 3 883 tonnas. Lai Komisija varētu uzraudzīt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Regulas (ES) 2019/472 mērķu un noteikumu piemērošanas pareizību, Spānijai un Francijai būtu jāiesniedz Komisijai informācija attiecībā uz savām attiecīgajām Eiropas labraka komerciālo zvejniecību kvotām.

(13)

Papildu pasākumi, kas ICES 8.a un 8.b rajonā veikti attiecībā uz Eiropas labraka krājumu apzvejojošajām atpūtas zvejniecībām, būtu jāpatur spēkā, jo tās būtiski ietekmē zvejas izraisīto mirstību minētajā krājumā.

(14)

Ir daži krājumi, kuru gadījumā ICES iesaka ļoti mazas nozvejas. Tomēr, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas tik mazā apjomā, līdz ar pienākumu jauktu sugu zvejniecībās izkraut visas no minētajiem krājumiem gūtās nozvejas un arī piezvejas viens vai vairāki zvejas kuģi būtu spiesti zvejošanu pārtraukt pat tad, ja tiem vēl būtu neizmantotas citu sugu kvotas, un rezultātā nāktos dažas zvejniecības slēgt priekšlaicīgi. Ievērojot Regulas (ES) 2018/973 5. panta 3. punktu, Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu, un tiecoties pēc līdzsvara starp jauktu sugu zvejniecību darbības turpināšanu, kas aiztaupīs pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt, lai minētie krājumi būtu labā stāvoklī, kā arī ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi no minētajiem krājumiem gūtām piezvejām noteikt īpašas KPN. Minētās piezvejas KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepieļauj, ka zvejniecības varētu nākties priekšlaicīgi slēgt tāpēc, ka zvejas kuģiem vairs nav piezvejas sugu kvotu, bet šādai priekšlaicīgai slēgšanai tuvākā nākotnē varētu būt smagas sociālekonomiskas sekas, vienlaikus nodrošina attiecīgo krājumu saglabāšanu, ja pretējā gadījumā tālākā nākotnē iestātos smagas vidiskās un sociālekonomiskās sekas, bet tuvākā nākotnē – ar tām saistītās sociālekonomiskās sekas. Minētās piezvejas KPN turklāt būtu jānosaka, pamatojoties uz konkrētiem, uzticamiem un verificējamiem pierādījumiem par iespējamo priekšlaicīgo slēgšanu, iespējamajām sociālekonomiskajām sekām tuvākā nākotnē, kā arī vidiskajām sekām tālākā nākotnē. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kam noteiktas piezvejas KPN, jauktu sugu zvejniecībās, kurās minēto krājumu zivis piezvejo, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kāds palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(15)

Saskaņā ar attiecīgo ICES ieteikumu atpūtas zvejniecībās gūtās pollaka (Pollachius pollachius) nozvejas ICES 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā ir vērā ņemamas. Tāpēc ir lietderīgi noteikt atpūtas zvejniecībās gūto pollaka nozveju limitus minētajā apgabalā un pieguļošajos apgabalos, proti, ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā.

(16)

2022. gada maijā ICES atzīmēja, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūliņiem atjaunot zuša (Anguilla anguilla) krājumus, kopumā nav panākts progress, kas ļautu līdz jūrai nokļuvušo sudrabzušu biomasas apjomu visā Savienībā noturēt 40 % līmenī, kā tas prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 (9) 2. panta 4. punktā, un ka nav novēroti skaidri izteikti zvejas izraisītas mirstības modeļi. 2025. gada novembrī ICES atkārtoti ieteica, ka tad, kad tiek piemērota piesardzīga pieeja, zuša nozveju apjomam visu veidu dzīvotnēs, visos zuša dzīves posmos un visā tā dabiskās izplatības areālā, kurš ietver Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un Vidusjūru, vajadzētu būt nullei. Minētais attiecas gan uz atpūtas, gan uz komerciālajām nozvejām un ietver stikla zušu nozvejas, ko izmanto krājumu atjaunošanas un akvakultūras vajadzībām.

(17)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (10) līdz sešiem mēnešiem pagarināja zvejas aizlieguma periodu, kas piemērojams visām komerciālajām zuša zvejas darbībām Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Minētajos ūdeņos regula aizliedza arī jebkādas atpūtas zvejniecības, kurās iegūst zuti. Tika uzskatīts, ka sešus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods krājumus aizsargās labāk, nekā to spējuši Savienības un nacionālie pasākumi, kuri bija īstenoti līdz 2022. gadam. Bez tam tika uzskatīts, ka ilgāks zvejas aizlieguma periods palīdzēs tuvināties mērķim, proti, panākt, lai līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu. Padomes Regulas (ES) 2024/257 (11) un (ES) 2025/202 (12) minētos pasākumus paturēja spēkā un vienlaikus precizēja zvejas aizlieguma perioda noteikšanas kritērijus un iespējamo atkāpi, kas zuša zvejniecībām ļautu ierobežotā apjomā turpināt darboties arī zuša migrācijas perioda laikā. Ņemot vērā zuša pastāvīgi kritisko stāvokli, ir lietderīgi minētos pasākumus paturēt spēkā arī 2026. gadā.

(18)

Stikla zušu krājumu atjaunošana ir saglabāšanas pasākums, ko dažas dalībvalstis, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1100/2007, ir izvēlējušās iekļaut savos zuša pārvaldības plānos. Lai minētās dalībvalstis varētu šā pasākuma īstenošanu turpināt, var būt vajadzīgs atbilstošajā gada laikā un, iespējams, galvenā migrācijas perioda laikā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā esošajos Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos gūt stikla zušu nozvejas. Tāpēc dalībvalstis var atļaut stikla zušu galvenā migrācijas perioda laikā stikla zušu zvejošanu vienīgi krājumu atjaunošanas nolūkos turpināt par 50 dienām ilgāk.

(19)

Saskaņā ar ICES aplēsēm parastās jūrasmēles (Solea solea) biomasa ICES 20. līdz 24. apakšrajonā 2026. gadā būs mazāka par Blim. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 7. panta 2. punktu attiecībā uz minēto krājumu 2026. gadā būtu jānosaka korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu tā drīzu atgriešanos biomasas līmenī virs tāda līmeņa, kāds spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šādi korektīvi pasākumi būtu jānosaka zvejniecībām ar ievērojamu parastās jūrasmēles piezveju, t. i., gan jauktu sugu zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā, izmantojot žaunu tīklus, iegūst jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa), gan jauktu sugu zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus). Tā kā parastās jūrasmēles piezveja žaunu tīklu zvejniecībās 24. apakšrajonā un piekrastes mazapjoma zvejniecībās 22. apakšrajonā uz dienvidiem no 55° ziemeļu platuma ir minimāla, minētos apgabalus būtu jāatbrīvo no šādiem pasākumiem.

(20)

Dažus plātņžaunzivju (proti, rajveidīgo zivju un haizivju) krājumus ICES iesaka 2026. gadā neapzvejot sugu plātņžaunzivju sliktā saglabāšanās stāvokļa dēļ un ņemot vērā, ka šo stāvokli varētu nopietni pasliktināt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejošana būtu jāaizliedz. Turklāt, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu, sugām, kuras zvejot ir aizliegts, izkraušanas pienākumu nepiemēro. Nejauši nozvejotiem minēto sugu īpatņiem nebūtu jānodara kaitējums, un tie tūlīt būtu jāatlaiž jūrā. Pastāv uzskats, ka šādu plātņžaunzivju izmešana būtiski nepalielina zvejas izraisīto zivju mirstību, bet veicina krājumu saglabāšanu, jo izmesto īpatņu izdzīvotības rādītāji ir augsti.

(21)

Lai zvejas iespējas izmantotu maksimāli, ir lietderīgi ļaut dažos KPN apgabalos īstenot savstarpēji elastīgu režīmu, kurš attiecas uz vienu un to pašu bioloģisko krājumu.

(22)

Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (13) 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu KPN, kā ar analītisku KPN pārvaldītu krājumu kvotām. Ievērojot minētās regulas 2. pantu, Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli un uz saistībām pret trešām valstīm, minētās regulas 3. un 4. pantu nepiemērot. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts turklāt papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa un saistībām, kas panāktas ar trešām valstīm, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.

(23)

Ja kādu krājumu apzvejo tikai viena dalībvalsts, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti pašai noteikt minētā krājuma KPN. Šāds pilnvarojums ir lietderīgs ar noteikumu, ka KPN apjoma noteikšanā dalībvalsts ievēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Regulu (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472 mērķus un noteikumus. Lai Komisija varētu uzraudzīt minēto mērķu un noteikumu pareizu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācija par KPN. Turklāt Komisija var lūgt, ka Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) minētās KPN novērtē, un, ja ZZTEK ieskatā šīs KPN ir tādas, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 un Regulu (ES) 2018/973 un (ES) 2019/472 mērķiem un noteikumiem neatbilst, dalībvalstīm minētās KPN būtu jāgroza un jāsaskaņo ar ZZTEK ieteikumu.

(24)

Ir jānosaka Lamanša rietumu daļas (ICES 7.e rajons) krājuma jūrasmēles zvejas piepūles limiti, un tas jādara saskaņā ar Regulas (ES) 2019/472 12. pantu.

(25)

Ir jānosaka maksimālā pieļaujamā zilās tunzivs (Thunnus thynnus) zvejas piepūle daļā no Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabala, proti, Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma, un tas jādara saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 (14) 6., 11., 13. un 16. pantu.

(26)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (15) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par nozvejām no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un par attiecīgo zvejas piepūli.

(27)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē nepieņēma ieteikumu, ar ko 2026. gadam nosaka dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) KPN starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā. Kamēr NEAFC ieteikums attiecībā uz minēto krājumu vēl nav pieņemts, dziļūdens sarkanasaru KPN ICES 1. un 2. apakšapgabalā būtu provizoriski jānosaka nulles apjomā.

(28)

NEAFC savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē nepieņēma arī ieteikumu 2026. gadam par ICES 1. un 2. apakšapgabala krājuma Grenlandes paltusu (Reinhardtius hippoglossoides). Tālab Savienības 2026. gada kvota, ko piemēro Grenlandes paltusa krājumam ICES 1. un 2. apakšapgabala starptautiskajos ūdeņos, būtu jānosaka 1 711 tonnu apmērā. Minētais līmenis atbilst 9,25 % no līmeņa, kas ieteikts ICES ieteikumā par 2023. gadu (18 494 tonnas), un tas ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par minēto krājumu.

(29)

Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas makreles (Scomber scombrus), putasu (Micromesistius poutassou) un Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes (Clupea harengus) zvejniecību pārvaldību spriež attiecīgās piekrastes valstis, un minētos krājumus pārvalda arī NEAFC. Savienība piekrastes valstu apspriedēs 2026. gadā piedalās, balstoties uz nostājām, ko Padome apstiprinājusi 2025. gada 13. oktobrī. Attiecībā uz Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi un putasu apspriešanās iznākums tika dokumentēts saskaņotajos protokolos, kas parakstīti attiecīgi 2025. gada 21. un 23. oktobrī. NEAFC savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē pieņēma ieteikumu par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2026. gadam attiecībā uz Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi, bet ne attiecībā uz putasu. Tāpēc ir lietderīgi 2026. gadam Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūtas Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķes KPN noteikt, pamatojoties uz attiecīgo NEAFC ieteikumu, un putasu KPN noteikt tādā zvejas iespēju apjomā, kāds ierakstīts attiecīgo piekrastes valstu saskaņotajos protokolos. Attiecībā uz makreli apspriešanās ar piekrastes valstīm joprojām turpinās, un NEAFC savā ikgadējā sanāksmē par 2025. gadu nav pieņēmusi nekādus ieteikumus. Tāpēc ir lietderīgi noteikt provizorisku makreles KPN 2026. gada pirmajam pusgadam. Ņemot vērā makreļu zvejas sezonalitāti, ir lietderīgi noteikt pagaidu KPN 156 921 tonnu apmērā, kas atbilst 90 % no ICES ieteiktās KPN.

(30)

Par Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā iegūta putasu (Micromesistius poutassou) zvejniecību pārvaldību spriež piekrastes valstis, un arī minēto krājumu pārvalda NEAFC. Savienība piekrastes valstu apspriedēs piedalījās, balstoties uz nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2025. gada 7. oktobrī. Rezultāti, kas gūti piekrastes valstu apspriedēs par putasu, tika dokumentēti saskaņotajā protokolā, kas parakstīts 2025. gada 23. oktobrī. NEAFC savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē nepieņēma ieteikumu par putasu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem 2026. gadam. Tāpēc putasu KPN 2026. gadam būtu jānosaka 2025. gada 23. oktobra saskaņotajā protokolā noteiktajā apjomā.

(31)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē paturēja spēkā pašreizējos pasākumus, kas noteikti dažiem krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2026. gadam. Turklāt salīdzinājumā ar 2025. gadu ICCAT 2026. gadam palielināja KPN apjomus zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un samazināja pieļaujamo paturējumu limitu īsspuru mako (Isurus oxyrinchus) Atlantijas okeāna dienvidu daļā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(32)

Savienības kvotas krājumiem ICCAT konvencijas apgabalā 2026. gadam tika pielāgotas ICCAT ikgadējā 2025. gada sanāksmē saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest vai nu no 2024. uz 2026. gadu, vai no 2025. gada uz 2026. gadu. Kamēr nav veikti šādi Savienības kvotu pielāgojumi, kvotas atsevišķām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2026. gadam, par ko ICCAT vienojusies pirms jebkuriem šādiem pielāgojumiem.

(33)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija (CCAMLR) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē pieņēma nozvejas limitus krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. novembrim. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(34)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē IOTC kompetences apgabalā piemērojamo pasākumu sakarā uz 2026. gadu: paturēja spēkā pašreizējos pasākumus, ko tā noteikusi attiecībā uz dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), pārskatīja lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas limitus un pirmo reizi pieņēma svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) nozvejas limitus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Savienības 2026. gada kvota, kas paredzēta svītrainās tunzivs nozvejām IOTC kompetences apgabalā, būtu attiecīgo dalībvalstu vidū jāsadala, pamatojoties uz minēto dalībvalstu zvejas darbību vidējo relatīvo līmeni divos atsauces periodos: katras dalībvalsts labākajos piecos gados laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam un laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam.

(35)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ikgadējo sanāksmi plānots noturēt 2026. gada 2. līdz 6. martā. Tāpēc, kamēr ikgadējā sanāksme vēl nav noturēta un 2026. gada KPN nav noteiktas, būtu pagaidām jāpatur spēkā pašreizējie SPRFMO konvencijas apgabalam noteiktie pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar KPN.

(36)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē izdarīja izmaiņas dažos no pašreizējiem IATTC konvencijas apgabalā piemērojamajiem pasākumiem un uz 2026. gadu paturēja spēkā līdzšinējo dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaitu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(37)

Dienvidu tunzivs saglabāšanas komisija (CCSBT) savā ikgadējā 2023. gada sanāksmē pieņēma dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii) KPN trīs gadu laikposmam no 2024. līdz 2026. gadam. Minētais pasākums būtu attiecībā uz 2026. gadu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(38)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē nolēma uz 2026. gadu paturēt spēkā esošo KPN, kas piemērojamas SEAFO konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(39)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē 2026. gadam saglabāja 2025. gadam pieņemtos pasākumus. Turklāt WCPFC pieņēma Klusā okeāna zilās tunzivs (Thunnus orientalis) piezvejas limitu WCPFC konvencijas apgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(40)

2025. gadā Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) savā 47. ikgadējā sanāksmē pieņēma 2026. gada zvejas iespējas dažiem NAFO konvencijas apgabala krājumiem. Turklāt tā uz 2026. gadu paturēja spēkā esošos pasākumus, kuri ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām attiecībā uz NAFO 3. un 4. apakšapgabala īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) un NAFO 3LNO rajona dzeltenastes pleksti (Limanda ferruginea) un kuru mērķis ir minimizēt nemērķa sugu piezveju apjomu, un bez kuriem minēto krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai aizsargātu nemērķa sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(41)

Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) savā ikgadējā 2025. gada sanāksmē pārskatīja attiecībā uz dziļūdens haizivīm pastāvošos pasākumus, to vidū zvejai patlaban slēgtos apgabalus un sarakstu ar haizivju sugām, kuru specializētā zveja SIOFA nolīguma apgabalā ir aizliegta. Turklāt SIOFA pieņēma jaunu bentiskajām zvejniecībām domātu pasākumu, kas dažus apgabalus slēdz visām grunts zvejas darbībām, bet citos zvejot atļauj tikai ar grunts āķu jedām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(42)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (16) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), 498. panta 2. punktu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ikgadējās apspriedēs līdz katra gada 10. decembrim jāvienojas par minētā nolīguma 35. pielikumā uzskaitīto krājumu KPN nākamajam gadam.

(43)

2025. gadā Savienība un Apvienotā Karaliste noturēja divpusējas apspriedes par daudzu 2026. gadā piemērojamu KPN noteikšanu attiecībā uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Minētās apspriedes notika, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu, un Savienība tajās piedalījās, vadoties pēc Savienības nostājas, ko Padome apstiprināja 2025. gada 21. oktobrī, un saskaņā ar Komisijas dienestu neoficiālajiem dokumentiem, ko Padome apstiprināja 2025. gada 21., 23. un 31. oktobrī un 11. un 25. novembrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, ko delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 10. decembrī. Tāpēc attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka apjomos, kādos tie norādīti minētajā rakstiskajā protokolā, un Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārējie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, kā arī noteikts minētajā rakstiskajā protokolā.

(44)

Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās par savstarpēju piekļuvi no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajām ekonomikas zonām, lai tajās apgūtu 560 tonnas ziemeļu krājuma garspuru tunzivs (Thunnus alalunga). Minētā vienošanās izslēdz piekļuvi apgabaliem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 5. panta 3. punktā.

(45)

Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās par korektīviem pasākumiem attiecībā uz mencu (Gadus morhua), pikšu (Melanogrammus aeglefinus), merlangu (Merlangius merlangus), parasto jūrasmēli un jūras zeltpleksti Ķeltu jūrā, Īrijas jūrā un Lamanšā. Šādi pasākumi ir funkcionāli saistīti ar attiecīgo krājumu KPN, jo bez šādiem pasākumiem KPN apjomi nenodrošinātu krājumu pietiekamu atjaunošanu. Lai Savienības operatoriem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Apvienotās Karalistes operatoriem, minētie pasākumi būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. jūnija.

(46)

Saskaņā ar attiecīgo ICES ieteikumu 2026. gadam pollaka atpūtas nozvejas ICES 6. un 7. apakšapgabalā veido ievērojamu daļu no kopējām nozvejām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt pollaka atpūtas nozvejas limitus minētajos apgabalos.

(47)

Lai varētu aizsargāt nārstošanas vietas un ierobežot zivju mazuļu nozvejas, tūbīšu zvejniecībās, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus, būtu jāturpina piemērot zvejas aizlieguma sezonas.

(48)

2025. gadā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija rīkoja trīspusējas apspriedes par sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem to attiecīgajā jurisdikcijā esošajos apgabalos. Minētās apspriedes notika laikā no 2025. gada 27. oktobra līdz 4. decembrim, pamatojās uz Savienības nostāju, kuru Padome bija apstiprinājusi 2025. gada 21. oktobrī, un bija saskanīgas ar Komisijas dienestu neoficiālajiem dokumentiem, ko Padome apstiprināja 2025. gada 23. un 27. oktobrī. Apspriežu iznākums tika dokumentēts saskaņotā protokolā, ko delegācijas vadītāji parakstīja 2025. gada 5. decembrī. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, kopā ar pārējiem saskaņotā protokola noteikumiem.

(49)

Būtu jāsaglabā esošie papildu pasākumi attiecībā uz Ziemeļu šelfa krājuma mencu. Turklāt būtu jāievieš korektīvi pasākumi, lai samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību un palielinātu mencu mazuļu aizsardzību. Tie ietver divus jaunus mencas zvejas aizliegumus Savienības ūdeņos ICES 4.b rajonā, divus pagarinātus zvejas aizliegumus Savienības ūdeņos 3.a un 2. rajonā, reāllaika zvejas aizliegumu (RTC) režīmu atjauninājumus no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. martam Lamanša austrumu daļā (ICES 7.d rajons), Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES 4.c rajons) un Ziemeļjūras centrālajā daļā (ICES 4.b un 3. rajons) un mencas specializētās zvejas ierobežojumus Ziemeļjūras dienvidu un centrālajā daļā (ICES 4.c un 4.b rajons), ierobežojot kopējo mencas nozveju minētajos divos rajonos.

(50)

Savienība un Norvēģija ir noturējušas divpusējas apspriedes par septiņu kopīgu krājumu pārvaldīšanu Skageraka apgabalā: menca (Gadus morhua), pikša (Melanogrammus aeglefinus), siļķe (Clupea harengus), ziemeļu garnele (Pandalus borealis), jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa), brētliņa (Sprattus sprattus) un merlangs (Merlangius merlangus). Minētās apspriedes tika noturētas, lai vienotos par minēto krājumu pārvaldību un 2026. gada zvejas iespējām, kā arī par kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību sešiem kopīgi pārvaldītiem krājumiem Ziemeļjūrā. Minētās apspriedes tikai veiksmīgi pabeigtas 2025. gada 16. un 18. decembrī, un to iznākums tika dokumentēts trīs saskaņotos protokolos. Divpusējo nolīgumu par zvejniecības kārtību Skagerakā un Kategatā 2026. gadam un protokolu par zvejniecības apspriedēm starp Norvēģiju un Eiropas Savienību Zviedrijas vārdā 2026. gadam delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 16. decembrī. Nolīgumu par kvotu apmaiņu un piekļuvi ūdeņiem attiecībā uz kopīgi pārvaldītiem krājumiem Ziemeļjūrā delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 18. decembrī. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Norvēģiju, un pārējie minēto saskaņoto protokolu noteikumi arī būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(51)

Joprojām turpinās Savienības un Norvēģijas apspriedes par piekļuvi to attiecīgajiem ūdeņiem attiecībā uz Atlantijas-Skandināvijas krājuma siļķi (Clupea harengus) un putasu (Micromesistius poutassou). Kamēr minētās apspriedes vēl nav pabeigtas, minētie piekļuves līmeņi būtu jāatzīmē kā “jānosaka”.

(52)

Attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) kvotu pārcēlumi no WHB/8C3411 uz WHB/1X14 2025. gadam būtu jāatļauj, lai 2026. gadā varētu veikt putasu kvotas pārcēlumu no Savienības uz Norvēģiju, par ko panākta vienošanās. Minētajam nebūtu jāskar zveju darbības relatīvās stabilitātes principu. Regula (ES) 2025/202 būtu attiecīgi jāgroza.

(53)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses (17), un tā īstenošanas protokolā (18), Puses Apvienotās komitejas 2025. gada 19. un 20. novembra sanāksmē vienojās par zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2026. gadā. Tāpēc attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, kas paredzēts Apvienotās komitejas sanāksmes parakstītajā protokolā, un ņemot vērā pārcēlumus no Savienības uz Norvēģiju saskaņotajos protokolos, ko delegāciju vadītāji parakstīja 2025. gada 16. decembrī.

(54)

1920. gada 9. februāra Līgums par Špicbergenu (Svalbāra) (“1920. gada Parīzes līgums”) visām minētā līguma Pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, arī zvejas resursiem, kas atrodami ūdeņos ap Svalbāru. Savienība savu nostāju par minēto piekļuvi izklāstījusi vairākās Norvēģijai adresētās verbālnotās, no kurām jaunākās datētas ar 2021. gada 26. februāri, 2021. gada 28. jūniju, 2022. gada 1. augustu un 2023. gada 26. oktobri. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju (Chionoecetes spp.) izmantošana ūdeņos ap Svalbāru ir saskanīga ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus noteikusi Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā saskaņā ar piekritīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas un 1920. gada Parīzes līguma noteikumiem šis apgabals atrodas, attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām, kādas pastāv ūdeņos ap Svalbāru, ir lietderīgi ierobežot to zvejas kuģu skaitu, kuriem ir atļauts veikt sniega krabju zvejas darbības. Šādu zvejas iespēju iedalīšana dalībvalstīm attiecas tikai uz 2026. gadu. Savienībā primārā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(55)

Attiecībā uz Arktikas ziemeļaustrumu krājuma mencas zvejas iespējām un ņemot vērā to, ka atsauces KPN 2026. gadam nav noteikta, ir lietderīgi noteikt provizorisku Savienības kvotu mencai Svalbāras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā, lai nodrošinātu Savienības flotes zvejas darbību turpināšanu 2026. gadā. Provizoriskajai Savienības kvotai būtu jāatbilst pusei no Savienības kvotas, kas noteikta 2025. gadam, un tā būtu jāierobežo laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Minētā provizoriskā Savienības kvota būtu dalībvalstīm jāiedala saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/277/EEK (19) un ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un izklāstīti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 36. pielikuma E tabulā.

(56)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju, kas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 (20) un ar ko Venecuēlas karoga zvejas kuģiem piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ir jānosaka lutjānzivju zvejas atļauju maksimālais skaits, kāds Venecuēlai attiecībā uz Savienības ūdeņiem ir pieejams 2026. gadā.

(57)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras atļaut individuālām dalībvalstīm tām iedalīto zvejas piepūli pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, piešķirt jūrā pavadāmas papildu dienas par pilnīgu zvejas darbību izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju izvietošanas pastiprināšanu un noteikt izklājlapu formātu, kādā vācama un iesūtāma informācija par jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(58)

Lai nodrošinātu piemērošanas nepārtrauktību un novērstu juridisku nenoteiktību laikā no iepriekšējā gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka nākamā gada zvejas iespējas, šīs regulas noteikumus par zvejas aizliegumiem un aizlieguma sezonām būtu jāturpina piemērot arī 2027. gada sākumā tik ilgi, līdz stājas spēkā regula, ar ko nosaka 2027. gada zvejas iespējas.

(59)

Steidzamības dēļ un lai juridiskā noteiktība iestātos pēc iespējas drīzāk, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā.

(60)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un zvejniekiem garantētu iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2026. gada 1. janvāra.

(61)

Turklāt dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir pieņēmušas 2025. gada beigās, un tie kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Lai atspoguļotu šo situāciju, šīs regulas noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. decembra. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un dažas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2025. gada 1. decembrī, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētās dienas. Arī SIOFA nolīguma apgabala ilkņzivju zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un šīs sugu grupas KPN ir noteiktas laikposmam, kas sākas 2025. gada 1. decembrī, tāpēc minētās KPN būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo līgumslēdzējas puses karoga kuģiem ir aizliegts CCAMLR konvencijas apgabalā un SIOFA nolīguma apgabalā zvejot bez atļaujas.

(62)

Turklāt noteikumi, kuri groza Regulu (ES) 2025/202, lai atļautu putasu kvotu pārcēlumu no WHB/8C3411 uz WHB/1X14 2025. gadam, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neietekmē tiesiskās paļāvības principu, jo kvotas saskaņā ar minētajām KPN vēl nav izsmeltas,