(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (3) ir iecerēts aizsargāt darba ņēmējus pret risku, ko viņu veselībai un drošībai rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā ar vispārēju principu sistēmu, kas ļauj dalībvalstīm nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir noteikts konsekvents aizsardzības līmenis pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbavietā. Šīs minimālās prasības ir noteiktas, lai aizsargātu darba ņēmējus Savienības līmenī. Dalībvalstis var paredzēt stingrākus noteikumus.

(2)

Nosakot minimālās prasības darba ņēmēju aizsardzībai visā Savienībā, ar Direktīvu 2004/37/EK nodrošina lielāku skaidrību un veicina vienlīdzīgāku konkurences apstākļu veidošanos ekonomikas dalībniekiem nozarēs, kurās izmanto vielas, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, tādējādi apliecinot Savienības rīcības nozīmīgumu šajā jomā.

(3)

Jaunākie zinātniskie dati liecina, ka reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas var nelabvēlīgi ietekmēt pieaugušu vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju un auglību, kā arī pēcnācēju attīstību. Tāpat kā kancerogēni vai mutagēni, arī reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas ir vielas, kas rada ļoti lielas bažas un kas var nopietni un neatgriezeniski ietekmēt darba ņēmēju veselību. Tāpēc Direktīvas 2004/37/EK regulējums būtu jāpiemēro arī reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, lai to labāk saskaņotu cita starpā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (4) un nodrošinātu līdzīgu minimālās aizsardzības līmeni Savienības mērogā.

(4)

Reproduktīvajai sistēmai toksisko vielu lielākajai daļai ir zinātniski iespējams noteikt robežvērtības, kuras nepārsniedzot, to iedarbībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Direktīvā 2004/37/EK noteiktās prasības iedarbību samazināt līdz minimumam būtu jāpiemēro tikai tādām reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kurām drošas iedarbības robežvērtību nav iespējams noteikt un kurām Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma piebildes ailē ir norādīts, ka attiecīgajai vielai nav robežvērtības. Attiecībā uz visām pārējām reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darba devējiem būtu jānodrošina, ka ar iedarbību uz darba ņēmējiem saistītais risks ir samazināts līdz minimumam.

(5)

Jaunākie zinātniskie dati liecina, ka atsevišķos gadījumos varētu būtu vajadzīgas bioloģiskās robežvērtības, lai aizsargātu darba ņēmējus no dažu kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbības. Tāpēc Direktīvā 2004/37/EK būtu jāiekļauj bioloģiskās robežvērtības un attiecīgi saistīti noteikumi.

(6)

Sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (5), kura 10. princips nosaka darba ņēmēju tiesības uz drošības un veselības augsta līmeņa aizsardzību darbā, kas cita starpā nozīmē arī aizsardzību pret kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbību darbavietā.

(7)

Saistošas arodeksozīcijas robežvērtības ir svarīgs elements vispārējā sistēmā, kas ar Direktīvu 2004/37/EK ir izveidota darba ņēmēju aizsardzībai, un tās nedrīkst pārsniegt. Robežvērtības un citas tieši saistītas prasības būtu jānosaka visiem kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kam tas ir iespējams, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp jaunākajiem zinātniskajiem un tehniskajiem datiem.

(8)

Mutagēniem un lielākajai daļai kancerogēnu zinātniski nav iespējams noteikt robežvērtības, kuras nepārsniedzot, to iedarbībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Lai gan robežvērtību noteikšana iedarbībai darbavietā saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK pilnībā neizskauž nelabvēlīgo ietekmi uz darba ņēmēju drošību un veselību, ko rada attiecīgo vielu iedarbība darbā (atlikušais risks), tomēr minētajā direktīvā iestrādātā pakāpeniskā un mērķtiecīgā pieeja palīdz šādas iedarbības radīto apdraudējumu būtiski samazināt.

(9)

Pienākums ievērot saistošas arodekspozīcijas robežvērtības neskar citus darba devēju pienākumus, kas tiem ar Direktīvu 2004/37/EK ir noteikti – piemēram, pienākumu samazināt kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu izmantošanu darbavietā, nepieļaut vai mazināt kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbību uz darba ņēmējiem –, un neskar pasākumus, kuri šādā nolūkā būtu īstenojami. Ja vien tehniski iespējams, tiem cita starpā vajadzētu būt arī tādiem pasākumiem kā kancerogēna, mutagēna vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas aizstāšana ar vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēju veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, noslēgtas sistēmas izmantošana vai citi pasākumi, kuru mērķis ir mazināt iedarbību uz darba ņēmējiem.

(10)

Ir jānodrošina darba ņēmēju pietiekama un atbilstoša apmācība gadījumos, kad uz tiem iedarbojas vai varētu iedarboties kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, tostarp vielas, ko satur dažas bīstamas zāles. Apmācība, kas darba devējam ir jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 2004/37/EK 11. pantu, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunu vai citādu risku, sevišķi tad, ja uz darba ņēmējiem iedarbojas jauni kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas vai vairāki atšķirīgi kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, tostarp vielas, ko satur bīstamas zāles, vai ja mainās ar darbu saistītie apstākļi.

(11)

Dažas bīstamas zāles satur vienu vai vairākas vielas, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem tās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (6) ir klasificējamas kā kancerogēnas (1.A vai 1.B kategorijas), mutagēnas (1.A vai 1.B kategorijas) vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (1.A vai 1.B kategorijas) vielas, un tāpēc tās ietilpst Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā. Tomēr darba ņēmējiem, darba devējiem un izpildes nodrošināšanas iestādēm nav viegli pieejama skaidra un atjaunināta informācija par to, vai tās ir minētajiem kritērijiem atbilstošas zāles. Lai nodrošinātu Direktīvas 2004/37/EK pareizu īstenošanu un sniegtu skaidrību par minēto bīstamo zāļu izmantošanu un risku, kas rodas, strādājot ar tām, ir jārīkojas un jāpalīdz darba devējiem tās identificēt. Atbilstoši Komisijas 2021. gada 28. jūnija paziņojumam “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam” Komisija sniedz norādījumus, cita starpā arī par apmācību, protokoliem, pārraudzību un uzraudzību, lai aizsargātu darba ņēmējus pret bīstamu zāļu iedarbību.

(12)

Saistībā ar Direktīvas 2004/37/EK 3. pantā minēto riska novērtējumu darba devējiem, novērtējot minētās direktīvas darbības jomā ietilpstošo bīstamo zāļu iedarbību, būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka prasība aizstāt šādas zāles netiek pildīta uz pacientu veselības rēķina.

(13)

Šī direktīva stiprina darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darbavietā. Direktīvā 2004/37/EK būtu jānosaka jaunas robežvērtības, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos un tehniskos datus, kā arī pamatīgi izvērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādi protokoli un metodes ir pieejamas iedarbības mērīšanai darbavietā. Ja iespējams, minētajai informācijai būtu jāietver dati par atlikušo risku darba ņēmēju veselībai, atzinumi, kurus sagatavojusi Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Riska novērtēšanas komiteja (RAC), un atzinumi, ko sagatavojusi Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (7). Informācija par atlikušo risku, kuras publiska pieejamība ir nodrošināta Savienības līmenī, ir noderīga turpmākam darbam pie tā, lai ierobežotu risku, ko rada kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbība darbavietā.

(14)

Komisijai būtu jāuzdod ACSH sīkāk izvērtēt iespēju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, cita starpā arī uz zinātniskiem un tehniskiem datiem, apstiprināt uz risku balstītu metodiku, pēc kuras robežvērtības iedarbībai būtu noteiktas iespējamā veselības kaitējuma – piemēram, vēža, – riskam atbilstošā līmenī, un paredzēt arī iespēju šādas robežvērtības noteikt diapazonā no augstākā līdz zemākajam riska līmenim.

(15)

Saskaņā ar RAC un ACSH ieteikumiem, ja iespējams, robežvērtības iedarbībai ieelpošanas rezultātā nosaka astoņu stundu salīdzināmajam periodam kā vidējai vērtībai laikā (ilgstošas ekspozīcijas robežvērtības), bet dažiem kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām tās nosaka īsākam salīdzināmajam periodam – parasti tās ir 15 minūtes, – kā vidējai vērtībai laikā (īslaicīgas ekspozīcijas robežvērtības), lai, ciktāl tas iespējams, ierobežotu īslaicīgas iedarbības radīto ietekmi.

(16)

Lai nodrošinātu iespējami labāko aizsardzību, ir jāaplūko visu kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu absorbcijas ceļi, kas nav tikai ieelpošana, un cita starpā arī to iespējamā iedarbība caur ādu. Turpmākas piebildes par bīstamām vielām un maisījumiem ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(17)

Ietekme uz veselību, ko rada kancerogēni, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir novērtēta, balstoties uz attiecīgiem zinātniskiem atzinumiem, ko sniegusi RAC. Saskaņā ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta un ECHA parakstīto pakalpojumu līmeņa vienošanos RAC sniedz zinātnisku novērtējumu par katras atlasītās prioritārās ķīmiskās vielas toksikoloģisko profilu, vērtējot tās nelabvēlīgo ietekmi uz darba ņēmēju veselību.

(18)

Akrilnitrils atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificējams kā kancerogēna (1.B kategorijas) viela, tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskiem un tehniskiem datiem, šim kancerogēnam var noteikt ilgtermiņa un īstermiņa iedarbības robežvērtību. Akrilnitrilu iespējams absorbēt arī caur ādu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt robežvērtību akrilnitrilam, kas ietilpst Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā, un iekļaut piebildi par tā iedarbību caur ādu. Ņemot vērā RAC atzinumu, ACSH piekrita, ka būtu lietderīgi īstenot akrilnitrila biomonitoringu. Tas būtu jāņem vērā, sagatavojot norādījumus par biomonitoringa praktisko īstenošanu.

(19)

Īstermiņā, iespējams, būs grūti nodrošināt, ka ir ievērota akrilnitrilam noteiktā robežvērtība 1 mg/m3 (0,45 ppm) un īslaicīgas iedarbības robežvērtība 4 mg/m3 (1,8 ppm). Būtu jānosaka pārejas periods – četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā –, pēc kura būtu jāsāk piemērot minētajai iedarbībai darbavietā noteiktās robežvērtības.

(20)

Niķeļa savienojumi atbilst kritērijiem, pēc kuriem tie saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificējami kā kancerogēnas (1.A kategorijas) vielas, tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskiem un tehniskiem datiem, šai kancerogēnu grupai var noteikt iedarbības robežvērtības. Niķeļa savienojumu iedarbība darbavietā var izraisīt arī ādas un elpceļu sensibilizāciju. Tāpēc niķeļa savienojumiem, kas ietilpst Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā, ir lietderīgi noteikt divas robežvērtības – gan ieelpojamai, gan respirējamai frakcijai – un iekļaut piebildi par ādas un elpceļu sensibilizāciju.

(21)

Vairākās nozarēs vai procesos, tostarp jo īpaši kausēšanas, pārstrādes un metināšanas darbībās, iespējams, būs grūti nodrošināt, ka ir ievērotas niķeļa savienojumiem noteiktās robežvērtības – 0,01 mg/m3 respirējamai frakcijai un 0,05 mg/m3 ieelpojamai frakcijai. Turklāt, ņemot vērā, ka identiskus riska pārvaldības pasākumus var izmantot gan hroma (VI), gan niķeļa savienojumiem, būtu jāsaskaņo pārejas pasākumi, ar ko tiek mazināta abu šo kancerogēnu grupu iedarbība. Tāpēc būtu jānosaka pārejas periods līdz 2025. gada 17. janvārim (ieskaitot), kura laikā būtu jāpiemēro 0,1 mg/m3 robežvērtība niķeļa savienojumu ieelpojamai frakcijai. Šis pārejas periods nodrošinātu saskaņošanu ar datumu, no kura ir piemērojamas robežvērtības, kas hroma (VI) savienojumu iedarbībai darbavietā ir noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2398 (8).

(22)

Benzols atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificējams kā kancerogēna (1.A kategorijas) viela, tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Benzolu iespējams absorbēt arī caur ādu. Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā benzolam noteiktā robežvērtība būtu jāpārskata, ņemot vērā jaunākus zinātniskos datus, un ir lietderīgi saglabāt piebildi par tā iedarbību caur ādu. Ņemot vērā RAC atzinumu, ACSH piekrita, ka būtu lietderīgi īstenot benzola biomonitoringu. Tas būtu jāņem vērā, sagatavojot norādījumus par biomonitoringa praktisko īstenošanu.

(23)

Dažās nozarēs īstermiņā, iespējams, būs grūti nodrošināt, ka ir ievērota benzolam pārskatītā robežvērtība 0,2 ppm (0,66 mg/m3). Tāpēc būtu jānosaka pārejas periods – četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Kā pārejas pasākums līdz 2024. gada 5. aprīlim būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/130 (9) noteiktā 1 ppm (3,25 mg/m3) robežvērtība, un 0,5 ppm (1,65 mg/m3) pārejas robežvērtība būtu jāpiemēro no 2024. gada 5. aprīļa līdz 2026. gada 5. aprīlim.

(24)

Direktīvas (ES) 2017/2398 III pielikumā ieelpojamiem kristāliskā silīcija putekļiem (respirējamai frakcijai) noteiktā robežvērtība būtu jāpārskata, ņemot vērā novērtējumus, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK, kā arī jaunākajiem zinātniskajiem un tehniskajiem datiem.

(25)

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Savienības līmenī divos posmos ir īstenojusi apspriešanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem. Komisija ir arī apspriedusies ar ACSH, kas sniegusi atzinumus par visām prioritārajām vielām, uz kurām attiecas šī direktīva, un ieteikusi vienu vai vairākas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības attiecībā uz katru šādu vielu, attiecīgā gadījumā iesakot arī piebildes.

(26)

Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu regulāri jāpārbauda un jāpārskata, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1907/2006. Konkrēti, attiecībā uz benzolu Komisija ciešā sadarbībā ar ACSH izvērtēs, vai iedarbībai darbavietā noteiktās robežvērtības reāli būtu iespējams samazināt vēl vairāk, ņemot vērā RAC 2018. gadā sniegto atzinumu un citu šajā kontekstā būtisku jaunāko informāciju.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības apdraudējumu, kā arī novērst šādu apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbība darbavietā, – nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(28)

Tā kā šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darbavietā, tā būtu jātransponē divu gadu laikā pēc tās spēkā stāšanās dienas.

(29)

Tāpēc Direktīva 2004/37/EK būtu attiecīgi jāgroza,