(1)

Finansiāla atbalsta novirzīšana uz nodokļu oāzēm var kaitēt dalībvalstu publisko finanšu integritātei, kā arī Savienības finanšu sistēmas un Savienības iekšējā tirgus pareizai darbībai. Ar savu ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (1) Komisija pēdējos gados ir paudusi skaidru nostāju pret nodokļu oāzēm.

(2)

Covid-19 uzliesmojuma rezultātā valstu un Savienības līmenī ir veikti vēl nepieredzēti pasākumi, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomikas un veicinātu to atveseļošanu. Minētie pasākumi ietver valsts iejaukšanos ar nolūku nodrošināt uzņēmumu likviditāti un piekļuvi finansējumam; uz ievērojamu daļu no šīs iejaukšanās attiecas Savienības valsts atbalsta noteikumi.

(3)

Finansiālā atbalsta – it īpaši likviditātes atbalsta – apjoms, kas pašreizējos Covid-19 izraisītajos apstākļos tiek piešķirts uzņēmumiem, liek nekavējoties un saskaņoti rīkoties, lai nepieļautu publiskā finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz šim šāda rīcība lielākoties ir veikta Savienības valsts atbalsta noteikumu kontekstā. Papildus tam un neatkarīgi no apstākļiem, kas saistīti ar Covid-19, ar finansiālā atbalsta piešķiršanu būtu jāpievēršas vajadzībai apkarot nodokļu apiešanu un krāpšanu, kā arī nepieļaut valstu un Savienības budžeta ļaunprātīgu izmantošanu uz nodokļu maksātāju un sociālā nodrošinājuma sistēmu rēķina.

(4)

Lai efektīvi turpinātu centienus novērst nodokļu apiešanu, krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, tikpat svarīgi ir gādāt par pareizu iekšējā tirgus darbību. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jākoordinē sava rīcība, lai nepieļautu, ka to nodokļu bāzes tiek pārmērīgi samazinātas, un nodrošinātu, ka tās pieņem risinājumus, kuri nerada ievērojamas atšķirības vai tirgus izkropļojumus.

(5)

Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (“ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas”) (2), ir izstrādāts, lai novērstu apdraudējumus ES dalībvalstu nodokļu bāzēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu lietderīgi ieteikt dalībvalstīm, ka tās savu finansiālo atbalstu uzņēmumiem Savienībā padara atkarīgu no tā, vai nepastāv saiknes starp šiem uzņēmumiem un Savienības sarakstā iekļautajām jurisdikcijām. Turklāt Komisija norāda, ka saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu rekapitalizācijas veidā vairākas dalībvalstis ir paudušas nodomu izveidot ciešu saikni starp finansiālo atbalstu un nodokļiem, kurus atbalsta saņēmējs samaksājis taisnīgā apmērā.

(6)

Tomēr ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis aizsargātu patiesu saimniecisko darbību, kas tiek veikta sarakstā iekļautajās jurisdikcijās, kuras nesadarbojas, un garantētu, ka minētā saimnieciskā darbība netiek netīši ietekmēta. Šajā nolūkā dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāiekļauj pienācīgi izņēmumi, lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts netiek liegts reālas saimnieciskās darbības gadījumos.

(7)

Lai nodrošinātu, ka finansiālo atbalstu var saņemt atbalsttiesīgie uzņēmumi, dalībvalstīm būtu jānosaka saprātīgas prasības, kuru nolūks ir pierādīt to, ka nepastāv saiknes ar jurisdikciju, kas iekļauta ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas. Vienlaikus ir ļoti svarīgi garantēt to, ka uzņēmumi nevar apiet prasības, kas izvirzītas saistībā ar tiesībām saņemt finansiālo atbalstu.

(8)

Visaptveroša satvara izveides nolūkā dalībvalstīm papildus nosacījumam, ka nepastāv saikne ar sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, būtu jāpaplašina nosacījumi valsts finansiālā atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem, lai tādējādi aptvertu arī gadījumus, kuros konstatēts, ka uzņēmums vai tā īpašnieki ir notiesāti par smagu noziedzīgu nodarījumu vai nav pildījuši pienākumus attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksāšanu,

a)

būt rezidentiem nodokļu vajadzībām jurisdikcijās, kas iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, vai būt inkorporētiem saskaņā ar šādu jurisdikciju tiesību aktiem;

b)

atrasties tiešā vai netiešā akcionāru (līdz pat faktiskā īpašnieka līmenim Direktīvas 2015/849 3. panta 6. punkta nozīmē) kontrolē jurisdikcijās, kas iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas;

c)

tieši vai netieši kontrolēt meitasuzņēmumus jurisdikcijās, kas iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, vai to īpašumā nevajadzētu būt pastāvīgām pārstāvniecībām, kas atrodas šādās jurisdikcijās; un

d)

būt kopīgām īpašumtiesībām ar uzņēmumiem jurisdikcijās, kas iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas.

a)

nodokļu saistību līmenis dalībvalstī, kura piešķir atbalstu, konkrētā laikposmā (piemēram, pēdējos trīs gados) tiek uzskatīts par adekvātu salīdzinājumā ar atbalstu saņemošā uzņēmuma kopējo apgrozījumu vai darbības apmēru, kas tajā pašā laikposmā konstatēts iekšzemes līmenī un uzņēmumu grupas līmenī;

b)

uzņēmums nāk klajā ar juridiski saistošām saistībām īsā laikposmā pārraut savas saiknes ar ES sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ja šo saistību izpilde tiek pienācīgi pārbaudīta un neizpildes gadījumā tiek piemērotas sankcijas.

a)

lai vienkāršotu procedūras un atvieglotu piekļuvi finansiālajam atbalstam, dalībvalstis varētu pieņemt pieteikuma iesniedzēju pašapliecinājumu kā pierādījumu tam, ka viņi pilnībā atbilst finansiālā atbalsta saņemšanas prasībām. Vēlākā posmā šis process būtu jāpapildina ar pastiprinātām revīzijām/kontrolēm, pilnībā izmantojot tādus pieejamos instrumentus neizpildes riska mazināšanai kā, piemēram, pārskati par atsevišķām valstīm, informācijas automātiska apmaiņa par finanšu kontiem, informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma vai piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem;

b)

dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai atturētu pieteikuma iesniedzējus no nepareizas vai neprecīzas informācijas sniegšanas, tostarp paredzot vismaz to, ka tiek atgūts nepamatoti piešķirtais finansiālais atbalsts;

c)

gadījumos, kad attiecīgajam uzņēmumam ir saiknes ar ES sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, un tas vēlas panākt izņēmuma noteikumu piemērošanu, dalībvalstīm nebūtu jāatļauj iesniegt pašapliecinājumu un būtu jāveic pastiprinātas pārbaudes.

—

ja konstatēts, ka uzņēmums vai tā īpašnieki ar galīgu spriedumu ir notiesāti par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (5) 57. panta 1. punktā,

—

ja ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka uzņēmums vai tā īpašnieki nav izpildījuši savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.