1.   Dalībvalstis pieprasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā izklāstīti paredzētās darījumdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra, tostarp norāde uz mātesuzņēmumiem, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām grupā. Dalībvalstis arī prasa, lai atļaujas pieteikumam būtu pievienots 74. panta 1. punktā minētās kārtības, procesu un mehānismu apraksts.

2.   Kompetentās iestādes atsaka atļauju sākt kredītiestādes darbību, ja vien tās nav pārliecinājušās, ka 74. panta 1. punktā minētā kārtība, procesi un mehānismi ļauj minētajai iestādei īstenot pareizu un efektīvu riska pārvaldību.”;

“1.   Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu. Citas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu, ja tām ir pienākums ievērot šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 575/2013 subkonsolidēti.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā tajā minētās finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētās uzraudzības iestādei un – ja tā ir cita iestāde – kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību, sniedz šādu informāciju:

Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības apstiprināšana notiek vienlaicīgi ar 22. pantā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde minētā panta nolūkā attiecīgā gadījumā veic koordinēšanu ar konsolidētās uzraudzības iestādi un – ja tā ir cita iestāde – kompetento iestādi dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību. Minētajā gadījumā 22. panta 3. punkta otrajā daļā minētais vērtēšanas periods tiek pārtraukts uz vairāk nekā 20 darbdienām līdz laikam, kad ir pabeigta šajā pantā izklāstītā procedūra.

3.   Apstiprinājumu finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

4.   Finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības apstiprināšana saskaņā ar šo pantu nav nepieciešama, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ir atbrīvotas no apstiprinājuma iegūšanas saskaņā ar šo punktu, netiek izslēgtas no konsolidācijas tvēruma, kā noteikts šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013.

5.   Konsolidētās uzraudzības iestāde pastāvīgi pārrauga atbilstību 3. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sniedz konsolidētās uzraudzības iestādei informāciju, kas nepieciešama, lai pastāvīgi pārraudzītu grupas organizatorisko struktūru un atbilstību 3. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Konsolidētās uzraudzības iestāde minētajā informācijā dalās ar kompetento iestādi dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību.

6.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka 3. punktā minētie nosacījumi netiek pildīti vai vairs netiek pildīti, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemēro piemērotus uzraudzības pasākumus nolūkā nodrošināt vai atjaunot – atkarībā no gadījuma – konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošināt atbilstību prasībām, kas ir izklāstītas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013. Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības gadījumā uzraudzības pasākumos jo īpaši ņem vērā ietekmi uz finanšu konglomerātu.

Pirmajā daļā minētajos uzraudzības pasākumos jo īpaši var būt ietverta:

7.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek pildīti, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pieprasa apstiprinājumu saskaņā ar šo pantu.

8.   Lai pieņemtu lēmumus par apstiprinājumu un atbrīvojumu no apstiprinājuma, kā minēts attiecīgi 3. un 4. punktā, un par uzraudzības pasākumiem, kā minēts 6. un 7. punktā, gadījumā, kad konsolidētās uzraudzības iestāde atšķiras no kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību,– šīs abas iestādes strādā kopā, cieši apspriežoties. Konsolidētās uzraudzības iestāde sagatavo novērtējumu par jautājumiem, kas minēti attiecīgi 3., 4., 6. un 7. punktā, un minēto novērtējumu iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību. Abas iestādes dara visu iespējamo, lai divu mēnešu laikā pēc minētā novērtējuma saņemšanas vienotos par kopīgu lēmumu.

Kopīgais lēmums tiek pienācīgi dokumentēts un pamatots. Konsolidētās uzraudzības iestāde kopīgo lēmumu paziņo finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai.

Domstarpību gadījumā tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības iestāde vai kompetentā iestāde, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību, atturas no lēmuma pieņemšanas un nodod jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Attiecīgās kompetentās iestādes pieņem kopīgu lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Pēc divu mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

9.   Jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību gadījumā, ja konsolidētās uzraudzības iestāde vai kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība veic uzņēmējdarbību, atšķiras no koordinatora, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 10. pantu, attiecīgi šā panta 3., 4., 6. un 7. punktā minēto lēmumu vai kopīgo lēmumu pieņemšanas nolūkā ir vajadzīga koordinatora piekrišana. Ja ir vajadzīga koordinatora piekrišana, domstarpības nodod izskatīt attiecīgajai Eiropas uzraudzības iestādei, proti, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (*3), kas pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc jautājuma saņemšanas. Neviens lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu, neskar pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK vai Direktīvu 2009/138/EK.

10.   Ja apstiprinājums finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar šo pantu tiek atteikts, konsolidētās uzraudzības iestāde pieteikuma iesniedzējam par šo lēmumu un tā iemesliem paziņo četru mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemta pilnīga informācija, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

Jebkurā gadījumā lēmumu piešķirt vai atteikt apstiprinājumu pieņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas. Atteikumu vajadzības gadījumā var papildināt ar jebkuru no 6. punktā minētajiem pasākumiem.

1.   Divām vai vairākām iestādēm Savienībā, kuras ir daļa no vienas un tās pašas trešās valsts grupas, ir vienots mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2.   Kompetentās iestādes var atļaut 1. punktā minētajām iestādēm izveidot divus mātes starpniekuzņēmumus Eiropas Savienībā, ja tās nosaka, ka vienota mātes starpniekuzņēmuma izveide Eiropas Savienībā:

3.   Mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā ir kredītiestāde, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 8. pantu, vai finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kam ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 21.a pantu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, gadījumos, kad neviena no šā panta 1. punktā minētajām iestādēm nav kredītiestāde vai kad ir jāizveido otrs mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā saistībā ar ieguldījumu darbībām, lai ievērotu atbilstību šā panta 2. punktā minētajai obligātajai prasībai, mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā vai otrs mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. panta 1. punktu un uz kuru attiecas Direktīva 2014/59/ES.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja trešās valsts grupas kopējā aktīvu vērtība Savienībā ir mazāka nekā 40 miljardi EUR.

5.   Šajā pantā trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ir turpmāk minētā summa:

6.   Kompetentās iestādes paziņo EBI šādu informāciju attiecībā uz katru trešās valsts grupu, kura darbojas to jurisdikcijā:

7.   EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar visām trešo valstu grupām, kuras darbojas Savienībā, un to mātes starpniekuzņēmumu vai – attiecīgā gadījumā – starpniekuzņēmumiem Eiropas Savienībā.

Kompetentās iestādes nodrošina, lai katra to jurisdikcijā esoša iestāde, kas pieder pie trešās valsts grupas, atbilstu vienam no šādiem nosacījumiem:

8.   Atkāpjoties no 1. punkta, trešo valstu grupām, kuras savu darbību veic, Savienībā izmantojot vairāk nekā vienu iestādi, un kuru kopējā aktīvu vērtība 2019. gada 27. jūnijā ir līdzvērtīga vai lielāka par 40 miljardiem EUR, ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. decembrim ir mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā vai, ja piemēro 2. punktu, – divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā.

9.   Līdz 2026. gada 30. decembrim Komisija pēc apspriešanās ar EBI pārskata prasības, kas iestādēm noteiktas ar šo pantu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

10.   Līdz 2021. gada 28. jūnijam EBI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par trešās valsts filiāļu pārvaldību saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Minētajā ziņojumā ņem vērā vismaz šādus aspektus:

Vajadzības gadījumā Komisija, balstoties uz EBI ieteikumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu.

1.   Neatkarīgi no 53. panta 1. punkta un 54. panta kompetentās iestādes var, ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītos nosacījumus, nosūtīt konkrētu informāciju vai dalīties tajā ar:

2.   Kompetentās iestādes ar konfidenciālu informāciju var dalīties tikai pēc konkrēta attiecīgās struktūras pieprasījuma, ja ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

3.   Ja pieprasījumu ir iesniegusi kāda no 1. punktā minētajām struktūrām, kompetentās iestādes var nosūtīt tikai apkopotu vai anonimizētu informāciju, un ar citu informāciju var dalīties tikai kompetentās iestādes telpās.

4.   Ciktāl informācijas izpaušanā ir iesaistīta personas datu apstrāde, jebkādā personas datu apstrādē, ko veic pieprasītāja struktūra, ievēro prasības, kas ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (*6).

1.   Iestādēm ir noturīga pārvaldības kārtība, kas aptver skaidru organizatorisko struktūru ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, efektīvus procesus esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, un tāda atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un veicina to.

Pirmajā daļā minētā atalgojuma politika un prakse ir dzimumneitrālas.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība, procesi un mehānismi ir vispusīgi un samērīgi ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Vērā ņem 76. līdz 95. pantā noteiktos tehniskos kritērijus.

3.   EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu nāk klajā ar pamatnostādnēm par šā panta 1. punktā minēto kārtību, procesiem un mehānismiem, ņemot vērā šā panta 2. punktu.

EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu nāk klajā ar iestādēm paredzētām pamatnostādnēm par dzimumneitrālu atalgojuma politiku.

Divu gadu laikā pēc otrajā daļā minēto pamatnostādņu publicēšanas dienas un pamatojoties uz kompetento iestāžu apkopoto informāciju, EBI nāk klajā ar ziņojumu par dzimumneitrālas atalgojuma politikas piemērošanu iestādēs.”;

“1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno iekšējās sistēmas, izmanto standartizēto metodoloģiju vai vienkāršotu standartizēto metodoloģiju, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu riskus, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai iestādes īstenotu sistēmas, ar ko novērtē un pārrauga riskus, kas izriet no iespējamajām kredītriska starpības izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.

3.   Kompetentā iestāde var prasīt, lai iestāde izmantotu 1. punktā minēto standartizēto metodoloģiju, ja minētās iestādes īstenotās iekšējās sistēmas minētajā punktā minēto risku novērtēšanai nav apmierinošas.

4.   Kompetentā iestāde no mazas un nesarežgītas iestādes, kas ir definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā, var prasīt izmantot standartizētu metodoloģiju, ja tā uzskata, ka vienkāršota standartizēta metodoloģija nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku, ko rada iestādes netirdzniecības portfeļa darbības.

5.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai šā panta vajadzībām precizētu standartizēto metodoloģiju, ko iestādes var izmantot šā panta 1. punktā minēto risku novērtēšanai, tostarp tādu vienkāršotu standartizēto metodoloģiju Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā definētām mazām un nesarežgītām iestādēm, kura ir vismaz tikpat piesardzīga kā standartizētā metodoloģija.

EBI līdz 2020. gada 28. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantā.

6.   EBI izdod pamatnostādnes, lai precizētu kritērijus,

EBI ar šīm pamatnostādnēm nāk klajā līdz 2020. gada 28. jūnijam.”;

1.   Kompetentās iestādes nosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ja, pamatojoties uz saskaņā ar 97. un 101. pantu veiktajām pārbaudēm, tās konstatē kādu no turpmāk minētajām situācijām kādā atsevišķā iestādē:

Kompetentās iestādes 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību nosaka tikai tādēļ, lai segtu riskus, kādi atsevišķām iestādēm rodas to darbību dēļ, tostarp tos riskus, kuros atspoguļojas konkrētu ekonomisko un tirgus norišu ietekme uz kādas atsevišķas iestādes riska profilu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka risks vai riska elementi nav segti vai nav pietiekami segti ar pašu kapitāla prasībām, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā, tikai tad, ja tās kapitāla summas, veidi un sadale, kuru kompetentā iestāde uzskata par piemērotu, ņemot vērā uzraudzības pārbaudi par novērtēšanu, ko iestādes veikušas saskaņā ar šīs direktīvas 73. panta pirmo daļu, ir lielākas par pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā kompetentās iestādes, ņemot vērā katras atsevišķās iestādes riska profilu, novērtē riskus, kādiem, iestāde ir pakļauta, tostarp:

Tik, cik uz minētajiem riskiem vai riska elementiem attiecas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktais pārejas režīms vai tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, tie netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas, visticamāk, ir pārāk zemu novērtēti, lai gan pastāv atbilstība piemērojamajām prasībām, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

Šā punkta pirmās daļas nolūkā ar kapitālu, kuru uzskata par piemērotu, sedz visus tādus riskus vai risku elementus, kuri ir apzināti par būtiskiem, ievērojot izvērtējumu, kas noteikts šā punkta otrajā daļā, un kuri nav segti vai nav pietiekami segti ar pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

Procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa pozīcijām, par būtisku var uzskatīt vismaz gadījumos, kas minēti 98. panta 5. punktā, izņemot, ja kompetentās iestādes, veicot pārbaudi un novērtēšanu, nonāk pie secinājuma, ka tas, kā iestāde pārvalda procentu likmju risku, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli, ir piemēroti un ka iestāde nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli.

3.   Ja ir nepieciešams papildu pašu kapitāls, lai novērstu riskus, kuri nav pārmērīgas sviras risks un kuri nav pietiekami segti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tad kompetentās iestādes to papildu pašu kapitāla līmeni, kas prasīts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu uzskata par piemērotu, un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā un Ceturtajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā.

Ja ir nepieciešams papildu pašu kapitāls, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tad kompetentās iestādes to papildu pašu kapitāla līmeni, kas prasīts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu uzskata par piemērotu, un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā un Septītajā daļā.

4.   Attiecīgā iestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izpilda ar pašu kapitālu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā un ņemot vērā īpašos iestādes apstākļus, var prasīt, lai iestāde papildu pašu kapitāla prasību nodrošinātu ar lielāku pirmā līmeņa kapitāla vai pirmā līmeņa pamata kapitāla daļu.

Pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentās iestādes noteikušas, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

Pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko kompetentās iestādes noteikušas, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

5.   Kompetentā iestāde katrai iestādei rakstiski pienācīgi pamato savu lēmumu noteikt papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sniedzot precīzu pārskatu par pilnīgu šā panta 1.–4. punktā minēto elementu novērtējumu. Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajā gadījumā minētais pamatojums ietver īpašu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ norāžu par papildu pašu kapitālu noteikšana vairs netiek uzskatīta par pietiekamu.

1.   Saskaņā ar 73. pantā minētajām stratēģijām un procesiem iestādes savu iekšējo kapitālu nosaka tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams, lai ar to segtu visus riskus, kādiem iestāde ir pakļauta, un lai nodrošinātu, ka iestādes pašu kapitāls var absorbēt iespējamus zaudējumus, kas rodas stresa scenārijos, tostarp tos, kuri konstatēti saskaņā ar 100. pantā minēto uzraudzības stresa testu.

2.   Kompetentās iestādes regulāri pārskata iekšējā kapitāla līmeni, ko katra iestāde saskaņā ar šā panta 1. punktu ir noteikusi kā daļu no pārbaudēm un novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar 97. un 101. pantu, tostarp izmantojot 100. pantā minēto stresa testu rezultātus.

Saskaņā ar minētajām pārbaudēm kompetentās iestādes katrai iestādei nosaka tādu vispārējo pašu kapitāla līmeni, kādu tās uzskata par piemērotu.

3.   Kompetentās iestādes paziņo iestādēm savas norādes par papildu pašu kapitālu.

Norādes par papildu pašu kapitālu ir pašu kapitāls, kas pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apjomu, kurš prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešo, Ceturto un Septīto daļu, Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļu, šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 128. panta 6. punktu vai, attiecīgi, ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, un kurš ir nepieciešams, lai sasniegtu vispārējo pašu kapitāla līmeni, kādu kompetentās iestādes uzskata par piemērotu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

4.   Kompetento iestāžu norādes par papildu pašu kapitālu, kuras sniedz saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir iestādei specifiskas. Norādes var attiekties uz riskiem, uz kuriem attiecas papildu pašu kapitāla prasība, kas saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta tikai tādā apmērā, kādā tā attiecas uz tiem minēto risku aspektiem, kuri vēl nav segti saskaņā ar minēto prasību.

5.   Pašu kapitālu, ko nolūkā izpildīt saskaņā ar šā panta 3. punktu paziņotās norādes par papildu pašu kapitālu izmanto, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, neizmanto, lai izpildītu kādu no šādiem aspektiem:

Pašu kapitālu, kas nolūkā izpildīt saskaņā ar šā panta 3. punktu paziņotās norādes par papildu pašu kapitālu tiek izmantots, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, neizmanto, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pašu kapitāla prasību, šīs direktīvas 104.a pantā noteikto prasību, ko kompetentās iestādes ir noteikušas, lai novērstu pārmērīgas sviras risku, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā minēto sviras rādītāja rezervju prasību.

6.   Ja iestāde neievēro šā panta 3. punktā minētās norādes, bet ievēro attiecīgās pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā un Regulas (ES) 2017/2402 2. nodaļā, attiecīgo papildu pašu kapitāla prasību, kas minēta šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā un, attiecīgā gadījumā, apvienoto rezervju prasību vai sviras rādītāja rezervju prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, tas nerada ierobežojumus, kas minēti šīs direktīvas 141. vai 141.b pantā.

1.   Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes kredītiestāde vai ES mātes kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes kredītiestādi vai minēto ES mātes kredītiestādi.

Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un neviens no tās meitasuzņēmumiem nav kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību vai minēto ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic minētās kredītiestādes kompetentā iestāde vai, ja ir vairākas kredītiestādes, – tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

2.   Ja kādas iestādes mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto iestādi.

3.   Ja divām vai vairākām iestādēm, kas saņēmušas atļauju Savienībā, ir viena un tā pati dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic:

4.   Ja konsolidācija tiek prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, vai, ja grupā nav nevienas kredītiestādes, – tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta trešās daļas, no 3. punkta b) apakšpunkta un no 4. punkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas kredītiestādi, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas kredītiestādes tajā grupā, kurā minēto uzraudzīto kredītiestāžu bilanču vērtību summa ir lielāka nekā to kredītiestāžu bilanču vērtību summa, kuras individuāli uzrauga jebkura cita kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no 3. punkta c) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde kādā grupā individuāli uzrauga vairāk nekā vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības tajā grupā, kurā kopumā ir lielākā bilances vērtība.

6.   Konkrētos gadījumos kompetentās iestādes, kopīgi vienojoties, var atkāpties no 1., 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem un konsolidētās uzraudzības veikšanai norīkot citu kompetento iestādi, ja šajos punktos minēto kritēriju piemērošana būtu nelietderīga, ņemot vērā attiecīgās iestādes un šo iestāžu darbības relatīvo būtiskumu attiecīgajās dalībvalstīs, vai vajadzību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpinātu veikt tā pati kompetentā iestāde. Šādos gadījumos ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ES mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai iestādei ar lielāko bilances vērtību attiecīgi ir tiesības tikt uzklausītai, pirms kompetentās iestādes pieņem lēmumu.

7.   Kompetentās iestādes bez kavēšanās paziņo Komisijai un EBI par jebkādu vienošanos, uz kuru attiecas 6. punkts.”;

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

2.   Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus panāk:

Pieņemot kopīgos lēmumus, kas minēti šā panta 1. punktā, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 73., 97., 104.a un 104.b pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos kopīgos lēmumus izklāsta dokumentos, kuros iekļauj pilnu pamatojumu, un konsolidētās uzraudzības iestāde tos iesniedz ES mātes iestādei. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma apspriežas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

3.   Ja kompetentās iestādes šādu kopīgu lēmumu nepieņem laikposmos, kas minēti šā panta 2. punktā, lēmumu par šīs direktīvas 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja šā panta 2. punktā minēto termiņu beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

Lēmumu par šīs direktīvas 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu individuāli vai subkonsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes kredītiestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja kāda šā panta 2. punktā minētā laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums saņemts EBI. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauj pilnu pamatojumu, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas 2. punktā minētajos termiņos. Šo dokumentu konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātes iestādei.

Gadījumos, kad notikusi apspriešanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

4.   Šā panta 1. punktā minētie kopīgie lēmumi un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadu vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi pamatotu lūgumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu. Minētajos izņēmuma gadījumos atjauninājums var tikt izskatīts divpusēji starp konsolidētās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

5.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šajā pantā minēto kopīgo lēmuma pieņemšanas procesu piemērošanai, attiecībā uz 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu ar mērķi veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru.”;

1.   Dalībvalstis prasa, lai iestādes – papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam, kas tiek uzturēts ar mērķi izpildīt jebkuru no pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, – uzturētu tādas kapitāla saglabāšanas rezerves pirmā līmeņa pamata kapitālam, kuras atbilst 2,5 % no to kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina individuāli un konsolidēti saskaņā ar minētās Regulas 92. panta 3. punktu, kā piemērojams saskaņā ar minētās regulas Pirmās daļas II sadaļu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalsts var maza un vidēja izmēra ieguldījumu brokeru sabiedrības atbrīvot no 1. punktā minēto prasību izpildes, ja šāds atbrīvojums neapdraud minētās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

Lēmumus piemērot pirmajā daļā minēto atbrīvojumu pilnībā pamato, iekļaujot paskaidrojumu, kādēļ šāds atbrīvojums neapdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti, un tajos precīzi definē, kurām maza un vidēja izmēra ieguldījumu brokeru sabiedrībām atbrīvojums ir piemērojams.

Dalībvalstis, kuras nolemj piemērot atbrīvojumu, kas minēts pirmajā daļā, par to paziņo ESRK. ESRK nekavējoties nosūta šādu paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā dalībvalstis norīko iestādi, kam ir jābūt atbildīgai par šā panta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

4.   Šā panta 2. punkta nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek iedalītas maza vai vidēja izmēra brokeru sabiedrību kategorijā saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK (*8).

5.   Ja iestāde nespēj pilnībā izpildīt šā panta 1. punktā minētās prasības, tai piemēro 141. panta 2. un 3. punktā izklāstītos peļņas sadales ierobežojumus.

1.   Dalībvalstis iestādēm prasa uzturēt iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves, kas atbilst to kopējai riska darījumu vērtībai, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu un reizina ar svērtām vidējām pretciklisko rezervju normām, ko aprēķina individuāli un konsolidēti saskaņā ar šīs direktīvas 140. pantu, kā tas paredzēts minētās regulas Pirmās daļas II sadaļā. Minētās rezerves sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var maza un vidēja izmēra ieguldījumu brokeru sabiedrības atbrīvot no 1. punktā minēto prasību izpildes, ja šāds atbrīvojums neapdraud minētās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

Lēmumus piemērot pirmajā daļā minēto atbrīvojumu pilnībā pamato, iekļaujot paskaidrojumu, kādēļ šāds atbrīvojums neapdraud attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti, un tajos precīzi definē, kurām maza un vidēja izmēra ieguldījumu brokeru sabiedrībām atbrīvojums ir piemērojams.

Dalībvalstis, kuras nolemj piemērot pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, par to paziņo ESRK. ESRK nekavējoties nosūta šādu paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā dalībvalstis norīko iestādi, kam ir jābūt atbildīgai par šā panta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde.

1.   Katra dalībvalsts var ieviest pirmā līmeņa pamata kapitāla sistēmiskā riska rezerves finanšu sektorā vai vienā vai vairākās minētā sektora apakšgrupās visiem riska darījumiem vai to apakšgrupām, kā minēts šā panta 5. punktā, lai novērstu un mazinātu makroprudenciālus vai sistēmiskus riskus, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 un šīs direktīvas 130. un 131. pants, proti, risku izraisīt finanšu sistēmas darbības traucējumus, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku konkrētā dalībvalstī.

2.   Sistēmiskā riska rezervi iestādes aprēķina šādi:

kur:

BSR = sistēmiskā riska rezerve;

rT = rezervju norma, ko piemēro iestādes kopējai riska darījumu vērtībai;

ET = iestādes kopējā riska darījumu vērtība, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

i= indekss, ar ko apzīmē riska darījumu apakšgrupu, kā minēts 5. punktā;

ri = rezervju norma, ko piemēro riska darījumu apakšgrupas “i” riska darījumu vērtībai; un

Ei = iestādes riska darījumu vērtība riska darījumu apakšgrupai “i”, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis norīko iestādi, kam ir jābūt atbildīgai par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un tādu riska darījumu un iestāžu apakšgrupu apzināšanu, kurām to piemēro. Minētā iestāde ir vai nu kompetentā iestāde, vai norīkotā iestāde.

4.   Šā panta 1. punkta nolūkā attiecīgā kompetentā vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde var prasīt iestādēm, lai tās individuāli, konsolidēti vai subkonsolidēti, kā tas piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļu, uzturētu sistēmiskā riska rezerves pirmā līmeņa pamata kapitālam, ko aprēķina saskaņā ar šā panta 2. punktu.

5.   Sistēmiskā riska rezerves var piemērot:

6.   Apspriedusies ar ESRK, EBI līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu – par riska darījumu attiecīgajiem apakšsektoriem, kam kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde var piemērot sistēmiskā riska rezerves saskaņā ar šā panta 5. punkta f) apakšpunktu.

7.   Sistēmiskā riska rezerves piemēro visu iestāžu vai vienas vai vairāku minēto iestāžu apakšgrupu, attiecībā uz kurām attiecīgās dalībvalsts iestādes ir kompetentas saskaņā ar šo direktīvu, visiem riska darījumiem vai riska darījumu apakšgrupai, kā minēts šā panta 5. punktā, un tās nosaka ar korekcijas pakāpēm 0,5 procentpunktu apmērā vai apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentpunktiem. Attiecībā uz dažādām iestāžu un riska darījumu apakšgrupām var noteikt atšķirīgas prasības. Ar sistēmiskā riska rezervēm nerisina riskus, kas ir segti ar 130. un 131. pantu.

8.   Izvirzot prasību uzturēt sistēmiskā riska rezerves, kompetentā vai norīkotā iestāde ievēro to, ka:

9.   Kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde pirms 13. punktā minētā lēmuma publicēšanas paziņo par to ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm.

Ja iestāde, kurai piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, ir meitas uzņēmums, kura mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde paziņo par to arī minētās dalībvalsts iestādēm.

Ja sistēmiskā riska rezervju normu piemēro riska darījumiem trešās valstīs, kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde paziņo par to arī ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta minēto trešo valstu uzraudzības iestādēm.

Šādos paziņojumos sīki apraksta:

Ja lēmuma par sistēmiskā riska rezervju normas noteikšanu rezultātā tiek samazināta vai netiek mainīta iepriekš noteiktā rezervju norma, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde ievēro tikai šo punktu.

10.   Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, nerezultējas ar apvienotu sistēmiskā riska rezervju normu, kas attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem pārsniedz 3 %, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde sniedz paziņojumu ERSK saskaņā ar 9. punktu vienu mēnesi pirms 13. punktā minētā lēmuma publicēšanas.

Šā punkta nolūkā tādas sistēmiskā riska rezerves normas atzīšanu, kuru noteikusi cita dalībvalsts saskaņā ar 134. pantu, neieskaita 3 % robežvērtībā.

11.   Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, rezultējas ar apvienotu sistēmiskā riska rezervju normu līmenī, kas ir augstāks par 3 % un nepārsniedz 5 % attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem, tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde, kura nosaka minētās rezerves, paziņojumā, ko sniedz saskaņā ar 9. punktu, lūdz Komisijas atzinumu. Komisija sniedz atzinumu mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā norīkotā iestāde, kura nosaka minētās sistēmiskā riska rezerves, ievēro minēto atzinumu vai sniedz iemeslus, kādēļ tā to nedarīs.

Ja iestāde, kurai piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, ir meitasuzņēmums, kura mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde paziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar 9. punktu, lūdz Komisijas un ESRK ieteikumu.

Komisija un ESRK sniedz katra savu ieteikumu sešās nedēļās pēc paziņojuma saņemšanas.

Ja meitasuzņēmuma un mātesuzņēmuma kompetentās vai norīkotās iestādes nepiekrīt sistēmiskā riska rezervju normai vai normām, kas piemērojamas minētajai iestādei, un ja negatīvu ieteikumu sniedz gan Komisija, gan ESRK, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde var nodot šo jautājumu EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Lēmumu noteikt sistēmiskā riska rezervju normu vai normas minētajiem riska darījumiem atceļ līdz brīdim, kad EBI būs pieņēmusi lēmumu.

12.   Ja tas, ka nosaka vai maina sistēmiskā riska rezervju normu vai normas jebkurai no 5. punktā minētajām riska darījumu grupām vai apakšgrupām, kurām piemēro vienu vai vairākas sistēmiskā riska rezerves, rezultējas ar apvienoto sistēmiskā riska rezervju normu, kas attiecībā uz jebkuru no minētajiem riska darījumiem pārsniedz 5 %, kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde pirms sistēmiskā riska rezervju īstenošanas lūdz Komisijas atļauju.

ESRK sešās nedēļās pēc šā panta 9. punktā minētā paziņojuma saņemšanas sniedz Komisijai atzinumu par to, vai sistēmiskā riska rezerves ir uzskatāmas par piemērotām. Arī EBI var sniegt Komisijai atzinumu par minētajām sistēmiskā riska rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. panta 1. punktu.

Komisija trīs mēnešos pēc 9. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESRK un EBI sniegto novērtējumu un pārliecinājusies, ka sistēmiskā riska rezervju norma vai normas neizraisa nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā un tādējādi neveido vai nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pieņem aktu, ar ko kompetentajai iestādei vai, attiecīgā gadījumā, norīkotajai iestādei atļauj pieņemt ierosināto pasākumu.

13.   Katra kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde paziņo, ka ir noteikta vai mainīta viena vai vairākas sistēmiskā riska rezervju normas, publicējot to atbilstīgā tīmekļa vietnē. Minētajā publikācijā ietver vismaz šādu informāciju:

Ja pirmās daļas d) apakšpunktā minētās informācijas publicēšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, minēto informāciju publikācijā neietver.

14.   Ja iestāde nespēj pilnībā izpildīt šā panta 1. punktā noteiktās prasības, tai piemēro 141. panta 2. un 3. punktā izklāstītos peļņas sadales ierobežojumus.

Ja sadales ierobežojumu piemērošanas rezultātā iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls netiek uzlabots pietiekami, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, kompetentās iestādes var veikt papildu pasākumus saskaņā ar 64. pantu.

15.   Ja kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, norīkotā iestāde nolemj noteikt sistēmiskā riska rezerves, pamatojoties uz riska darījumiem, kas veikti citās dalībvalstīs, rezerves nosaka vienādi visiem riska darījumiem Savienībā, ja vien rezerves nenosaka tādēļ, lai saskaņā ar 134. pantu atzītu sistēmiskā riska rezervju normu, ko noteikusi cita dalībvalsts.

1.   Citas dalībvalstis var atzīt sistēmiskā riska rezervju normu, kas noteikta saskaņā ar 133. pantu, un var minēto normu piemērot iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm attiecībā uz riska darījumiem dalībvalstī, kura nosaka minēto normu.

2.   Ja dalībvalstis atzīst sistēmiskā riska rezervju normu attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm saskaņā ar 1. punktu, tās par to paziņo ESRK. ESRK šādus paziņojumus nekavējoties nosūta Komisijai, EBI un dalībvalstij, kura nosaka minēto normu.

3.   Pieņemot lēmumu par to, vai atzīt sistēmiskā riska rezervju normu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts ņem vērā informāciju, ko iesniegusi tā dalībvalsts, kas nosaka minēto normu saskaņā ar 133. panta 9. un 13. punktu.

4.   Ja dalībvalstis atzīst sistēmiskā riska rezervju normu attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm, minētās sistēmiskā riska rezerves var summēt ar sistēmiskā riska rezervēm, ko piemēro saskaņā ar 133. pantu, ar noteikumu, ka rezerves attiecas uz atšķirīgiem riskiem. Ja rezerves attiecas uz vieniem un tiem pašiem riskiem, piemēro tikai augstākās rezerves.

5.   Dalībvalsts, kura nosaka sistēmiskā riska rezervju normu saskaņā ar šīs direktīvas 133. pantu, var lūgt ESRK izdot ieteikumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, kuras var atzīt sistēmiskā riska rezervju normu.”;

1.   Iestāde, kas atbilst sviras rādītāja rezervju prasībai, ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, neveic peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, ciktāl tas samazinātu tās pirmā līmeņa pamata kapitālu tā, ka vairs nebūtu nodrošināta atbilstība sviras rādītāja rezervju prasībai.

2.   Iestāde, kas neatbilst sviras rādītāja rezervju prasībai, aprēķina ar sviras rādītāju saistīto maksimālo sadalāmo summu (S-MSS) saskaņā ar 4. punktu un par to paziņo kompetentajai iestādei.

Ja ir piemērojama pirmā daļa, iestāde, pirms tā ir aprēķinājusi S-MSS, neuzņemas nevienu no turpmāk uzskaitītajām darbībām:

3.   Ja iestāde neatbilst sviras rādītāja rezervju prasībai vai nepārsniedz to, tā neveic peļņas sadali attiecībā uz summu, kas pārsniedz S-MSS, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punktu, veicot jebkuru 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību.

4.   Iestādes aprēķina S-MSS, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts saskaņā ar 6. punktu. Jebkura summa, kas izriet no jebkuras no 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām, samazina S-MSS.

5.   Summu, kas jāreizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

6.   Koeficientu, kas minēts 4. punktā, nosaka šādi:

Sviras rādītāja rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

kur:

Qn = attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

7.   Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru rezultātā samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa, un ja maksājuma atlikšana vai neveikšana nav saistību neizpilde vai nosacījums, lai sāktu procedūras saskaņā ar iestādei piemērojamo maksātnespējas režīmu.

8.   Ja iestāde neatbilst sviras rādītāja rezervju prasībai un vēlas veikt jebkādas savas sadalāmās peļņas sadali vai uzņemties kādu no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām, tā par to informē kompetento iestādi un sniedz tai informāciju, kas uzskaitīta 141. panta 8. punktā, izņemot a) apakšpunkta iii) daļu, un norāda S-MSS, kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu.

9.   Iestādes uztur kārtību, kas nodrošina, ka sadalāmās peļņas summa un S-MSS tiek aprēķinātas precīzi, un var apliecināt minēto precizitāti kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

10.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos sadale saistībā ar pirmā līmeņa kapitālu ietver jebkuru no 141. panta 10. punktā minētajiem posteņiem.