(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2031 (2) ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums. Tajā paredzēts, ka tas zaudē spēku 2020. gada 30. martā.

(2)

Eiropadome 2019. gada 29. oktobrī, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1810 (3), ar ko Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu pagarina līdz 2020. gada 31. janvārim. Minētā turpmākā pagarinājuma dēļ Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/2031 piemērošanas periods nebūtu pietiekami ilgs, lai tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību un paredzamību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Savienības bez līguma.

(3)

2018. gada 31. decembrī neizpildīto ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītā summa visā pasaulē pārsniedza 500 triljonus EUR, no kuriem procentu likmju atvasinātie instrumenti veido vairāk nekā 75 %, bet ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti – gandrīz 20 %. Aptuveni 30 % no visiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem ir denominēti euro un citās Savienības valūtās. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu centralizētas tīrvērtes tirgus ir ļoti koncentrēts, jo īpaši euro denominētu ārpusbiržas procentu likmju atvasināto instrumentu centralizētas tīrvērtes tirgus, no kura vairāk nekā 90 % tīrvērti veic vienā centrālajā darījumu partnerī (CCP), kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. 2017. gadā 97 % euro denominēto ārpusbiržas procentu likmju atvasināto instrumentu tika veikta tīrvērte minētajā CCP, kas uzsver, ka tirgus dalībnieki veic pasākumus, lai sagatavotos Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdim.

(4)

Tomēr Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/2031 pamatā esošie iemesli joprojām pastāv. Jo īpaši joprojām pastāv potenciālie riski attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti gadījumā, ja izstāšanās notiek bez līguma, un, visticamāk, tie saglabāsies arī pēc 2020. gada 30. marta. Turklāt tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir vajadzīga juridiskā noteiktība un paredzamība pietiekami ilgu laikposmu pēc Apvienotās Karalistes iespējamās izstāšanās no Savienības bez līguma. Tomēr joprojām pastāv arī iemesli minētā lēmuma ierobežotajam termiņam, jo īpaši attiecībā uz nenoteiktību saistībā ar turpmākajām attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Savienību, kā arī iespējamo ietekmi uz Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti un uz vienotā tirgus integritāti. Tāpēc Īstenošanas lēmumam (ES) 2018/2031 būtu jāpaliek ar ierobežotu termiņu.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2018/2031 būtu jāgroza, lai paredzētu viena gada piemērošanas periodu.

(6)

Komisija turpinās uzraudzīt, vai Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/2031 pamatā esošie nosacījumi joprojām ir izpildīti minētā īstenošanas lēmuma piemērošanas laikā.

(7)

Turklāt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumus, kas būs stājušies spēkā pirms šā lēmuma piemērošanas beigām, jebkurā iespējamā turpmākā lēmumā tiks ņemti vērā finanšu tirgus apstākļi un norises, kā arī tīrvērtes dalībnieku un klientu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pakļautība koncentrācijas riskam, ko rada CCP, kuri veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Ja šāds riska darījums tiek uzskatīts par tādu, kas kaitē Savienības finanšu stabilitātei, jebkura iespējama turpmāka lēmuma mērķis varētu būt mazināt sistēmisko risku Savienībai, ierobežojot minēto tīrvērtes dalībnieku un klientu piekļuvi konkrētiem produktiem, darbībām vai pakalpojumiem, ko sniedz CCP, kuri veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šajā nolūkā Komisija plāno darīt zināmu savu nodomu vēlākais sešus mēnešus pirms termiņa beigām.

(8)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,