Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019D1252

Komisijas Lēmums (ES) 2019/1252 (2018. gada 19. septembris) par nodokļu nolēmumiem SA.38945 (2015/C) (ex 2015/NN) (ex 2014/CP), kurus Luksemburga izdeva par labu McDonald's Europe (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6076) (Dokuments attiecas uz EEZ.)

C/2018/6076

OJ L 195, 23.7.2019, p. 20–39 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2019/1252/oj

23.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/20


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/1252

(2018. gada 19. septembris)

par nodokļu nolēmumiem SA.38945 (2015/C) (ex 2015/NN) (ex 2014/CP), kurus Luksemburga izdeva par labu McDonald's Europe

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 6076)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā no tām saņemtās piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2013. gada 19. jūnija vēstulē nosūtīja Luksemburgas Lielhercogistei pieprasījumu sniegt sīku informāciju par nodokļu nolēmumu praksi valstī (2).

(2)

Komisija 2014. gada 24. jūnija vēstulē nosūtīja Luksemburgai jaunu informācijas pieprasījumu par McDonald's grupu. Cita starpā tā pieprasīja Luksemburgai iesniegt visus nodokļu nolēmumus, ko tās nodokļu pārvalde bija izdevusi par labu McDonald's grupai.

(3)

Luksemburgas iestādes 2014. gada 4. augustā nosūtīja savas atbildes uz Komisijas 2014. gada 24. jūnija informācijas pieprasījumu. Proti, Luksemburgas iestādes iesniedza divus McD Europe Franchising, S.à.r.l. (turpmāk “McD Europe”) adresētus nodokļu nolēmumus: 2009. gada 30. marta nodokļu nolēmumu (turpmāk “sākotnējais nodokļu nolēmums”) un 2009. gada 17. septembra nodokļu nolēmumu (turpmāk “pārskatītais nodokļu nolēmums”, abi kopā “apstrīdētie nodokļu nolēmumi”). Turklāt Luksemburgas iestādes iesniedza vairākus citus nodokļu nolēmumus, ko tās nodokļu pārvalde bija izdevusi attiecībā uz McDonald's grupas uzņēmumiem (3).

(4)

Luksemburgas iestādes 2014. gada 4. augusta atbildē arī izklāstīja Luksemburgas nodokļu nolēmumu praksi un paskaidroja, kāpēc tās uzskata, ka saistībā ar McDonald's grupu izdotie nolēmi nepiešķir valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 107. panta 1. punkta izpratnē.

(5)

Komisija 2015. gada 23. marta vēstulē pieprasīja Luksemburgas iestādēm iesniegt piezīmes par informāciju, kas bija saņemta no arodbiedrību koalīcijas (4) (turpmāk “koalīcija”) par iespējamu valsts atbalstu, ko McDonald's saņēma no Luksemburgas nodokļu dienestiem.

(6)

Luksemburgas iestādes 2015. gada 23. aprīlī nosūtīja savu atbildi uz Komisijas 2015. gada 23. marta informācijas pieprasījumu.

(7)

Komisija 2015. gada 18. maija vēstulē lūdza Luksemburgas iestādēm cita starpā iesniegt dokumentus, kurus McD Europe bija iesniedzis kopš sākotnējā nodokļu nolēmuma izdošanas dienas, pamatojoties uz minētajā nolēmumā noteikto prasību pierādīt, ka McD Europe ASV franšīzes filiāles un Šveices pakalpojumu filiāles peļņa ir deklarēta un aplikta ar nodokli attiecīgi Amerikas Savienotajās Valstīs un Šveicē.

(8)

Luksemburgas iestādes 2015. gada 9. jūnija vēstulē atbildēja uz šiem pieprasījumiem un norādīja (iesniedzot attiecīgus dokumentus), ka 2014. gadā ASV Ieņēmumu dienests (Internal Revenue Service, turpmāk “IRS”) veica nodokļu revīziju McD Europe ASV franšīzes filiālē par 2009. un 2010. nodokļu gadu un ka IRS apstiprināja, ka McD Europe ASV franšīzes filiāles iesniegtajās nodokļu deklarācijās nebija jāveic izmaiņas.

(9)

Komisija 2015. gada 3. decembrī pieņēma lēmumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu par apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, pamatojoties uz to, ka minētie nolēmumi varētu būt tāds valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, kas varētu būt nesaderīgs ar iekšējo tirgu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(10)

Luksemburgas iestādes 2016. gada 4. februāra vēstulē iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(11)

Lēmumu par procedūras sākšanu 2016. gada 15. jūlijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto pasākumu. Koalīcija iesniedza piezīmes 2016. gada 5. augusta vēstulē. Komisija saņēma piezīmes no McDonald's2016. gada 9. augusta vēstulē.

(12)

Luksemburgas iestādes 2016. gada 30. septembrī iesniedza komentārus par trešās personas piezīmēm, ko Komisija saņēma atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(13)

Komisija 2016. gada 23. novembra vēstulē nosūtīja Luksemburgas iestādēm papildu informācijas pieprasījumu.

(14)

Luksemburgas iestādes uz to atbildēja 2016. gada 14. decembrī un 2017. gada 12. janvārī.

2.   ATBALSTA PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

2.1.   Saņēmēja apraksts

(15)

Uzņēmums McDonald's Corporation ir Ņujorkas biržā kotēta Delavērā reģistrēta akciju sabiedrība ar galveno biroju Oukbrūkā, Ilinoisā, ASV. Tas tika nodibināts 1964. gada 21. decembrī un pārvalda un nodod franšīzē McDonald's restorānus, kuri piedāvā vietējiem apstākļiem piemērotus ēdienus un dzērienus (6).

(16)

Uzņēmuma segmenti ietver ASV, pasaules vadošos tirgus (Apvienoto Karalisti, Austrāliju, Franciju, Kanādu un Vāciju), ātri augošos tirgus (Itāliju, Koreju, Krieviju, Ķīnu, Nīderlandi, Poliju, Spāniju un Šveici) un pamata tirgus un uzņēmumus (7). No 37 241 restorāna vairāk nekā 100 valstīs aptuveni 34 108 ir franšīzes un 3 133 pārvalda pats uzņēmums (8). Laikā, kad tika izdoti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, no 31 677McDonald's restorāniem pasaulē 21 183 darbojās saskaņā ar franšīzes līgumu, 3 855 bija filiāles un 6 639 pārvaldīja McDonald's Corporation un tā meitasuzņēmumi (9). Tāpēc McDonald's Corporation galvenokārt ir franšīzes devējs, un vairāk nekā 80 % McDonald's restorānu pieder neatkarīgiem franšīzes ņēmējiem (10), kuri paši tos pārvalda. McDonald's Corporation 2017. gadā bija aptuveni 400 meitasuzņēmumu, kas nodarbināja 235 000 darbinieku.

(17)

McDonald's kopējais reģistrētais apgrozījums 2017. gadā bija 22,8 miljardi USD, no kuriem 12,7 miljardi USD bija gūti no uzņēmuma pārdošanas darījumiem un 10,1 miljards USD – no franšīzes ieņēmumiem. Laikā, kad tika izdoti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, McDonald's kopējie ieņēmumi bija 26,216 miljardi USD un uzņēmums pārvaldīja 32 478 restorānus (11).

(18)

No visiem uzņēmuma pārdošanas darījumiem 3 260 miljardi USD tika gūti pārdošanas darījumos ASV, 4 080 miljardi USD pārdošanas darījumos pasaules vadošajos tirgos (12), 4 592 miljardi USD – ātri augošajos tirgos (13) un 0,787 miljardi USD – pamata tirgos un uzņēmumos (14).

(19)

Ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm McDonald's Corporation un tā ASV filiāle – McDonald's International Property Company (turpmāk “MIPCO”) – licencē tiesības izveidot un pārvaldīt McDonald's restorānus katrā atsevišķā tirgū struktūrām, kas vairumā lielāko tirgu ir tieši vai netieši McDonald's Corporation meitasuzņēmumi.

(20)

Saskaņā ar Luksemburgas iestāžu iesniegto informāciju 2013. gada decembrī McDonald's grupa kontrolēja piecus uzņēmumus Luksemburgā: i) McD Europe, ii) McD Europe Holdings S.à.r.l., iii) Luxembourg McD Investments S.à.r.l., iv) Lux MC Holdings S.à.r.l. un un v) McD Luxembourg Holdings S.à.r.l.

(21)

McD Europe Holding S.à.r.l., Luxembourg McD Investments S.à.r.l. un Lux MC Holdings S.à.r.l. piederēja daļas citos McDonald's meitasuzņēmumos Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt McD Luxembourg Holdings S.à.r.l. tika izmantots kā instruments, lai izpildītu centralizēto naudas līdzekļu pārvaldības līgumu ar banku. Luxembourg McD Investments S.à.r.l. piederēja akcijas arī ASV uzņēmumā Golden Arches UK LLC, Delavērā reģistrētā akciju sabiedrībā.

(22)

Komisijas izmeklēšanā un šajā lēmumā galvenā uzmanība ir pievērsta McD Europe, kas laikā, kad tika izdoti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, bija Luksemburgas rezidents nodokļu vajadzībām ar ASV franšīzes filiāli un Šveices pakalpojumu filiāli. Kā paskaidrots nolēmumu pieprasījumos, McD Europe iepirka McDonald's Corporation un MIPCO piederošas konkrētas pastāvošas un turpmāk attīstāmas franšīzes tiesības. Tādējādi McD Europe kļuva par vairāku franšīzes tiesību nemateriālo aktīvu (turpmāk “franšīzes tiesības”) faktisko īpašnieku (15). Pēc tam McD Europe piešķīra franšīzes tiesības, ka arī saistītos pienākumus savai ASV franšīzes filiālei. Visu autoratlīdzību, ko iepriekš saņēma McDonald's Corporation, tagad saņēma McD Europe ar savas Oukbrūkā, Ilinoisā, esošās ASV franšīzes filiāles starpniecību. Šveices pakalpojumu filiāle, kas atrodas Ženēvā, licencēja franšīzes tiesības franšīzes devējiem dažādās Eiropas valstīs un sniedza dažādus ar franšīzes tiesībām saistītus pakalpojumus. Par šiem pakalpojumiem ASV franšīzes filiāle maksāja Šveices pakalpojumu filiālei pakalpojumu maksu, kas vienāda ar Šveices pakalpojumu franšīzes izmaksām plus uzcenojumu. Laikā, kad tika izdoti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, Šveices pakalpojumu franšīzē bija [0–10] darbinieki, kas veidoja [0–10] pilnslodzes ekvivalentus. McD Europe un ASV franšīzes filiālē nebija neviena darbinieka. 2014. gadā McD Europe bija [0–10] pilnslodzes ekvivalenti, Šveices pakalpojumu filiālē bija [10–20] pilnslodzes ekvivalenti, bet ASV franšīzes filiālē nebija neviena darbinieka.

(23)

McDonald's 2015. gadā paziņoja par būtisku savas darījumdarbības reorganizāciju, sadalot grupās valstis visā pasaulē, pamatojoties uz kopējiem tirgus raksturlielumiem, nevis ģeogrāfisko tuvību. McDonald's 2016. gada decembrī paziņoja par lēmumu izveidot jaunu, integrētu, starptautisku pārvaldītājsabiedrības struktūru, lai pielāgotos jaunajai darījumdarbības struktūrai un atbalstītu to.

(24)

Tāpēc Apvienotajā Karalistē tika izveidota vienota struktūra, kas bija atbildīga par vairuma uzņēmumam pasaulē piederošo intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ietver gan Apvienotajā Karalistē reģistrētus uzņēmumus, gan ASV uzņēmumus, kuri aizvien ir reģistrēti ASV. Minētie ASV uzņēmumi ir arī Apvienotās Karalistes rezidenti nodokļu vajadzībām. Šo pārmaiņu dēļ tika izbeigtas uzņēmuma darbības Ženēvā. Otrs uzņēmuma birojs Šveicē aizvien darbojas, un birojs Luksemburgā saglabāja atbildību par restorāniem Luksemburgā (16).

2.2.   Apstrīdētie nodokļu nolēmumi

(25)

Šis lēmums attiecas uz diviem nodokļu nolēmumiem, ko 2009. gadā Luksemburgas nodokļu pārvalde izdeva par labu McD Europe: sākotnējo nodokļu nolēmumu un pārskatīto nodokļu nolēmumu, kuri abi attiecas uz McD Europe ar nodokli apliekamas personas statusu Luksemburgā.

(26)

Luksemburgas nodokļu pārvalde izdeva sākotnējo nodokļu nolēmumu 2009. gada 30. martā pēc McDonald's2009. gada 11. februāra nolēmuma pieprasījuma, ko papildināja 2009. gada 10. martā iesniegtie papildu dokumenti. Atbildot uz sākotnējo nodokļu nolēmumu, McDonald's nodokļu konsultants (turpmāk “nodokļu konsultants”) 2009. gada 27. jūlijā pieprasīja Luksemburgas nodokļu pārvaldei pārskatītu nodokļu nolēmumu. Pēc šā pieprasījuma nodokļu nolēmums tika pārskatīts, un Luksemburgas nodokļu pārvalde to izdeva 2009. gada 17. septembrī.

2.2.1.   Sākotnējais nodokļu nolēmums

2.2.1.1.    McDonald's korporatīvā struktūra, kas izklāstīta sākotnējā nolēmuma pieprasījumā

(27)

McDonald's2009. gada 11. februāra sākotnējā nolēmuma pieprasījumā ir izklāstīta McDonald's grupas struktūra un darbība Luksemburgā. Tajā ir izklāstīta arī McDonald's Corporation franšīzes tiesību un McD Europe's divu filiāļu – ASV un Šveicē – pārstrukturēšana. Turklāt tajā ir izklāstīta minētās pārstrukturēšanas ietekme uz nodokļiem Luksemburgā, pamatojoties uz Luksemburgas nodokļu tiesību aktu un Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma (17) piemērošanu.

(28)

Proti, nolēmuma pieprasījumā ir izklāstīts tas, ka McD Europe noslēdza “iepirkuma līgumu” un “izmaksu daļējas dalīšanas līgumu” (turpmāk “IDD līgums”) ar McDonald's Corporation un MIPCO, lai centralizētu McD Europe franšīzes tiesību pārraudzību un pārvaldību Eiropā. Saskaņā ar iepirkuma līgumu McD Europe iepērk McDonald's Corporation un MIPCO piederošas konkrētas pastāvošas un turpmāk attīstāmas franšīzes tiesības (18). Tādējādi McD Europe kļuva par šo tiesību faktisko īpašnieku. Pēc tam McD Europe piešķīra franšīzes tiesības, kā arī saistītos pienākumus savai ASV franšīzes filiālei saskaņā ar McD Europe un ASV franšīzes filiāles noslēgto deklarāciju. Visa autoratlīdzība, ko iepriekš saņēma McDonald's Corporation, tagad jāsaņem McD Europe ar savas ASV franšīzes filiāles starpniecību. Visbeidzot, saskaņā ar sākotnējā nolēmuma pieprasījumu līdz 2009. gada 1. martam bija plānots pabeigt visus vajadzīgos posmus saistībā ar McDonald's Eiropas reģiona franšīzes tiesību pārstrukturēšanu.

(29)

Saskaņā ar sākotnējā nolēmuma pieprasījumu McD Europe ASV franšīzes filiālei ir birojs Oukbrūkā, Ilinoisā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī filiāle uzņemas dažādus ekonomiskos riskus, kas saistīti ar franšīzes tiesību attīstību, un sedz saistītās izmaksas. Saskaņā ar nolēmuma pieprasījumā sniegto informāciju, sedzot šīs izmaksas, ASV franšīzes filiāle aktīvi piedalās ar McDonald's Corporation un MIPCO noslēgtajā IDD līgumā. McDonald's Corporation (vai tā filiāļu) saistītās darbības, kuru izmaksas atlīdzina ASV franšīzes filiāle, virza un veic McDonald's Corporation darbinieki.

(30)

ASV franšīzes filiāle uztur darbības Amerikas Savienotajās Valstīs, un to kontrolē filiāles vadītājs (19), kurš atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs un pārrauga konkrētas ar franšīzes tiesībām saistītas darbības (20) un kuru uz nepilnu laiku nodrošina McDonald's Corporation, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu, apmaiņā pret šajā līgumā noteikto izmaksu atlīdzību, kam pieskaitīti uzcenojuma procenti. ASV franšīzes filiāles pārvaldības pakalpojumi ir pakalpojumi, kuri saistīti ar filiāles pārvaldību (21) un par kuriem ASV franšīzes filiāle maksā McDonald's Corporation [10 000 – 20 000] USD katru gadu.

(31)

Saskaņā ar sākotnējā nolēmuma pieprasījumu McD Europe Šveices pakalpojumu filiāles reģistrētais birojs ir Ženēvā, Šveicē. Filiāle piešķir franšīzes tiesības franšīzes devējiem dažādās Eiropas valstīs (22) (turpmāk “galvenie franšīzes devēji”), saņem autoratlīdzības ienākumus no galvenajiem franšīzes devējiem un nodrošina pārvaldību, atbalstu, attīstību un citus līdzīgus vai saistītus pakalpojumus, kas attiecināmi uz franšīzes tiesībām (23). Par šiem pakalpojumiem ASV franšīzes filiāle maksā Šveices pakalpojumu filiālei pakalpojumu maksu, kas vienāda ar Šveices pakalpojumu franšīzes izmaksām, kurām pieskaitīts [0–10] procentus liels uzcenojums (24).

(32)

Šveices pakalpojumu filiāles nodarbinātās, norīkotās personas vai personas, ar kurām Šveices pakalpojumu filiāle ir noslēgusi līgumu, primāri ir Key European Management (vadošie darbinieki Eiropā). Lai gan Šveices pakalpojumu filiāle sedz izmaksas, kas saistītas ar šīm personām, tostarp algas un piemaksas, saskaņā ar sākotnējā nolēmuma pieprasījumu galu galā šīs izmaksas sedz ASV franšīzes filiāle, proti, tiek samazināta autoratlīdzība, ko Šveices pakalpojumu filiāle maksā ASV franšīzes filiālei.

(33)

Visbeidzot, saskaņā ar sākotnējā nolēmuma pieprasījumu McD Europe, kura galvenā darījumdarbības vieta atrodas Luksemburgā, ar tā vadītāju sanāksmju starpniecību sniegs vispārējus un administratīvus pakalpojumus, izstrādās darījumdarbības stratēģijas un sniegs citus atbalsta pakalpojumus. Par šiem pakalpojumiem ASV franšīzes filiālei ir jāmaksā McD Europe [400 000–500 000] EUR gadā (25).

2.2.1.2.   Sākotnējā nolēmuma pieprasījumā izklāstītā ietekme uz nodokļiem Luksemburgā

(34)

Kā norādīja nodokļu konsultants, saskaņā ar Luksemburgas likuma par ienākuma nodokli (26) 159. panta 1. punktu McD Europe ir uzskatāms par Luksemburgas rezidentu nodokļu vajadzībām. Tādējādi McD Europe ir pilnīgi jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis Luksemburgā. Tomēr kā Luksemburgas rezidents nodokļu vajadzībām McD Europe gūst labumu arī no visu Luksemburgas noslēgto nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu noteikumiem.

(35)

Turklāt, kā norādīja nodokļu konsultants, saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. pantu ASV franšīzes filiāles darbības tiks uzskatītas par veiktām Amerikas Savienotajās Valstīs. Attiecīgi ASV franšīzes filiāles gūtā peļņa tiks aplikta vienīgi ar iespējamu nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, un tā būs atbrīvota no uzņēmumu ienākuma nodokļa Luksemburgā saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. un 25. pantu.

(36)

Līdzīgi, kā norādīja nodokļu konsultants, saskaņā ar Luksemburgas un Šveices nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma (27) 5. pantu uzskata, ka Šveices pakalpojumu filiāles veiktās darbības, t. i., franšīzes tiesību nodošana ar apakšlicenci galvenajiem franšīzes devējiem, tiek veiktas Šveicē. Attiecīgi Šveices pakalpojumu filiāles gūtā peļņa tiks aplikta vienīgi ar iespējamu nodokli Šveicē, un tā būs atbrīvota no uzņēmumu ienākuma nodokļa Luksemburgā saskaņā ar Luksemburgas un Šveices nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. un 25. pantu.

(37)

Sākotnējā nolēmuma pieprasījuma beigās Luksemburgas nodokļu pārvaldei tiek pieprasīts apstiprināt tās piekrišanu nodokļu konsultanta izpratnei par minētajā pieprasījumā izklāstīto darījumu ietekmi uz nodokļiem Luksemburgā.

2.2.1.3.   Luksemburgas nodokļu pārvaldes apstiprinājums

(38)

Luksemburgas nodokļu pārvalde 2009. gada 30. marta vēstulē (sākotnējā nodokļu nolēmumā) apstiprināja, ka McD Europe ir uzskatāms par Luksemburgas rezidentu nodokļu vajadzībām un tādējādi var izmantot savā labā spēkā esošos Luksemburgas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus. Turklāt Luksemburgas nodokļu pārvalde apstiprināja, ka, ņemot vērā sākotnējā nolēmuma pieprasījumā minētos paskaidrojumus, šķiet, ka Šveices pakalpojumu filiāle un ASV franšīzes filiāle ir pastāvīgas pārstāvniecības. Tāpēc Luksemburgas nodokļu pārvalde pieņem, ka McD Europe peļņa, kas attiecināma uz šīm abām filiālēm, ir apliekama ar nodokli attiecīgajās valstīs un atbrīvota no nodokļa Luksemburgā. Pēc tam sākotnējā nodokļu nolēmumā ir secināts, ka, “lai uzņēmums [McD Europe] gūtu labumu no šiem atbrīvojumiem Luksemburgā, tam katru gadu ir jāiesniedz pierādījums, ka minētā peļņa ir deklarēta un aplikta ar nodokli attiecīgi Šveicē un Amerikā” (28).

2.2.2.   Pārskatītais nodokļu nolēmums

2.2.2.1.   Pieprasījums pārskatīt nodokļu nolēmumu

(39)

Atbildot uz sākotnējo nodokļu nolēmumu, nodokļu konsultants iesniedza Luksemburgas nodokļu pārvaldei sīku analīzi par to, vai ASV franšīzes filiāles ienākumi ir apliekami ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs un vai ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība ASV izpratnē.

(40)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai ASV franšīzes filiāles ienākumi ir apliekami ar nodokli ASV, nodokļu konsultants paskaidro, ka, lai ārvalstu struktūru (t. i., McD Europe) apliktu ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, tai jābūt iesaistītai tirdzniecībā vai darījumdarbībā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir gadījums, kad uzskata, ka ārvalstu struktūrai ir faktiski saistītie ienākumi, kas apliekami ar nodokli ASV. Nodokļu konsultants norādīja: “(..) lai faktiski saistītos ienākumus apliktu ar nodokli ASV, ārvalstu struktūrai ASV būtu jāveic tirdzniecība vai darījumdarbība (ASV jābūt iesaistītai tirdzniecībā vai darījumdarbībā) un jāgūst ar šo darījumdarbību faktiski saistīti ienākumi”. Pēc tam nodokļu konsultants norāda, ka Amerikas Savienotajās Valstīs veiktā darījumdarbība nav uzskatāma par ASV uzņēmuma veiktu tirdzniecību vai darījumdarbību: “lai gan filiālei a) ir franšīzes tiesības, kas saistītas ar grupas Eiropas reģionu, b) tā uzņemas dažādus ekonomiskos riskus, kas saistīti ar iegūto franšīzes tiesību attīstību un uzturēšanu, un c) veic konkrētas darbības, kas saistītas ar franšīzes tiesībām, pasaules mēroga McDonald's organizācijā uzskata, ka primārā darījumdarbība tiek veikta ar citu grupas dalībnieku starpniecību un filiāles darbības neuzskata par ASV uzņēmuma veiktu tirdzniecību vai darījumdarbību” (29).

(41)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai ASV franšīzes filiāle ir uzskatāma par pastāvīgu pārstāvniecību Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. panta izpratnē, nodokļu konsultants paskaidro, ka, “lai pārliecinātos, vai struktūrai faktiski ir pastāvīga pārstāvniecība saskaņā ar [ASV un Luksemburgas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu], būtu jāskata ASV valsts tiesību akti”. Lai gan ASV franšīzes filiālei ir konkrēta darījumdarbības vieta, no kuras filiāles vadītājs veic noteiktas darbības, nodokļu konsultants paskaidro, ka, lai to varētu uzskatīt par pastāvīgu pārstāvniecību, “darījumdarbībai valstī, kurā uzliek nodokli, [būtu jābūt] pietiekami būtiskai, lai tā veidotu pastāvīgu pārstāvniecību vai konkrētu bāzes vietu”. Tādējādi ASV valsts tiesību aktos ir noteikts, ka ASV franšīzes filiālei ir “jāpārsniedz noteikta materiālā robežvērtība”, kas, kā secina nodokļu konsultants, nav sasniegta.

(42)

Attiecībā uz analīzi par to, vai ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība Luksemburgas nodokļu aplikšanas regulējuma izpratnē, nodokļu konsultants paskaidro, ka “analīze par to, vai McD Europe ASV filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība Luksemburgas nodokļu vajadzībām, galu galā ir atkarīga no tā, vai filiāles darbības ir uzskatāmas par “darījumdarbību” saskaņā ar Luksemburgas valsts tiesību aktiem” (30). Tā kā termins “darījumdarbība” nav definēts nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā, Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka būtu jāsniedz norāde uz minētā termina nozīmi tās valsts tiesību aktos, kas ir noslēgusi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu un to piemēro, t. i., Luksemburgas valsts tiesību aktos. McD Europe nodokļu konsultants arī paskaidroja, ka gadījumā, ja saskaņā ar Luksemburgas nodokļu likumiem ASV franšīzes filiāles darbības atbilst “darījumdarbības” vai “pastāvīgas pārstāvniecības” definīcijai, “Luksemburga varētu gaidīt, ka ienākumi tiktu aplikti ar nodokli ASV, jo to varētu uzskatīt par pastāvīgu pārstāvniecību Luksemburgas nodokļu regulējuma izpratnē. Tomēr nav tādas prasības, ka otrai līgumslēdzējai valstij (ASV) būtu faktiski jāapliek ar nodokli šie ienākumi. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka Luksemburga atbrīvos no nodokļa ienākumus, kas “varētu tikt aplikti ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs””. Kā apgalvoja nodokļu konsultants, “nav norādes, ka būtu faktiski jāpiemēro nodoklis” (31).

(43)

Turklāt, lai pamatotu savus uzskatus, nodokļu konsultants atsaucas uz Luksemburgas Administratīvās tiesas “La Coasta” lēmumu (turpmāk “La Coasta spriedums”) (32) par Luksemburgas un Francijas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma (33) dažādām interpretācijām, kas galu galā izraisa nodokļu dubultu neuzlikšanu. Kā norādīja nodokļu konsultants, Administratīvā tiesa apstiprināja, ka “ka Francijas skatījumā fakts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Francijā, ir mazsvarīgs un tas vien, ka Francija neuzskata konkrētos ienākumus par apliekamiem ar nodokli, nav pamats, lai Luksemburga atgūtu savas tiesības minētos ienākumus aplikt ar nodokli”.

(44)

Pēc tam McD Europe nodokļu konsultants analizē, vai saskaņā ar Luksemburgas nodokļu likumiem ASV franšīzes filiāles darbības ir “darījumdarbība”. Nodokļu konsultants secina, ka, pamatojoties uz konkrētās lietas faktiem un apstākļiem, ASV franšīzes filiāle veic pastāvīgu darījumdarbību konkrētā darījumdarbības vietā un tiek kvalificēta kā pastāvīga pārstāvniecība saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem. Proti, kā norādīja nodokļu konsultants, saskaņā ar Steueranpassungsgesetz (likums par nodokļu pielāgošanu, turpmāk “StAnpG”) 16. pantu ASV franšīzes filiāles darbības veido pastāvīgu darījumdarbību, kas tiek veikta konkrētā darījumdarbības vietā (34). Darījumdarbību veido ASV franšīzes filiāles “darbības ar intelektuālo īpašumu”, kas sadalītas šādi: i) aktīvu īpašumtiesības; ii) risku uzņemšanās, t. i., ekonomisko risku, kas attiecināmi uz tādu franšīzes tiesību attīstību un uzturēšanu, ar kurām saistītās izmaksas tā sedz, tādējādi faktiski piedaloties IDD līgumā ar McDonald's Corporation; iii) franšīzes tiesību pārraudzīšana, piemēram, IDD līguma koordinēšana, vadošo darbinieku Eiropā radīto izmaksu atlīdzināšanas pārraudzība; iv) uzskaites funkcijas. Kā norādīja nodokļu konsultants, apvienojumā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma interpretāciju no Luksemburgas nodokļu perspektīvas “būtu jāsecina, ka [ASV franšīzes filiāle] veic darbības ar intelektuālo īpašumu, izmantojot pastāvīgu pārstāvniecību, saskaņā ar ASV un Luksemburgas līguma 5. pantu” (35).

(45)

Nodokļu konsultanta analīzes beigās Luksemburgas nodokļu pārvaldei tiek prasīts apstiprināt savu piekrišanu šim secinājumam. Analīzes pēdējā teikumā ir teikts, ka “šī vēstule aizstātu jūsu 2009. gada 30. marta apstiprinājuma vēstuli. Tāpēc mēs novērtētu, ja ar šo vēstuli varētu apstiprināt arī to mūsu izpratni par ietekmi uz nodokļiem Luksemburgā, kas izklāstīta mūsu 2009. gada 11. februāra vēstulē” (36).

2.2.2.2.   Luksemburgas nodokļu pārvaldes izdotais pārskatītais nodokļu nolēmums

(46)

Luksemburgas nodokļu pārvalde 2009. gada 17. septembra vēstulē apstiprināja savu piekrišanu nodokļu konsultanta interpretācijai par Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, kas izklāstīta pieprasījumā pārskatīt nodokļu nolēmumu, attiecībā uz McD Europe ASV franšīzes filiāles Amerikas Savienotajās Valstīs gūtās peļņas nodokļa režīmu saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem.

3.   ATTIECĪGĀ TIESISKĀ REGULĒJUMA APRAKSTS

(47)

Luksemburgas uzņēmumu aplikšanas ar nodokļiem parastie noteikumi ir izklāstīti Luksemburgas Ienākuma nodokļa kodeksā (loi modifiée du 4. décembre1967 concernant l'impôt sur le revenue, “LIR”). LIR 159. panta 1. punktā ir noteikts: “L'impôt sur le revenu des collectivités porte sur l'ensemble des revenus du contribuable.”LIR 160. pantā ir noteikts: “Sont passibles de l'impôt sur le revenu des collectivités pour leur revenu indigène au sens de l'article 156, les organismes à caractère collectif de l'article 159 qui n'ont ni leur siège statutaire, ni leur administration centrale sur le territoire du Grand-Duché.”

(48)

LIR 163. pantā ir noteikts, ka Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokli piemēro ar nodokli apliekamajai nodokļu maksātāja peļņai konkrētā gadā (37). Līdz 2013. gadam visiem uzņēmumiem, kas bija nodokļu maksātāji Luksemburgā, ar nodokli apliekamajai peļņai piemēroja standarta likmi 28,80 % apmērā (38). Kopš 2013. gada nodokļa standarta likme ir 29,22 %.

(49)

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz LIR 134. pantu apvienojumā ar LIR 162. pantu un lielhercoga 1969. gada 3. decembra rīkojumu.

(50)

Attiecībā uz fiziskām personām LIR 134. pantā ir noteikts, ka “Lorsqu'un contribuable résident a des revenus exonérés, sous réserve d'une clause de progressivité prévue par une convention internationale contre les doubles impositions ou une autre convention interétatique, ces revenus sont néanmoins incorporés dans une base imposable fictive pour déterminer le taux d'impôt global qui est applicable au revenu imposable ajusté au sens de l'article 126”.

(51)

LIR 162. pants (39) un lielhercoga 1969. gada 3. decembra rīkojums (40) padara LIR 134. pantu piemērojamu uzņēmumiem, kas maksā Luksemburgas uzņēmumu peļņas nodoklis (“IRC” jeb” “Impôt sur le revenu des collectivités”).

(52)

StAnpG 16. pantā ir definēts termins “pastāvīga pārstāvniecība” saskaņā ar Luksemburgas nodokļu likumiem, un šajā saistībā ir norādes par jebkādiem stacionāriem aprīkojuma elementiem vai konkrētu vietu, kas nepieciešama pastāvīga “uzņēmuma” darbības uzturēšanai vai pastāvīgas “darījumdarbības” veikšanai (41).

(53)

Luksemburga un Amerikas Savienotās Valstis 1996. gada 3. aprīlī noslēdza nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu: Amerikas Savienoto Valstu valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (42). Tā tika transponēta Luksemburgas valsts tiesību aktos ar 1999. gada 5. marta likumu (43), stājās spēkā abās līgumslēdzējās valstīs 2000. gada 20. decembrī, un to sāka piemērot 2001. gada 1. janvārī.

(54)

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi ir starptautiski līgumi starp divām suverēnām valstīm (44). Vairums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu ir divpusēji, taču pastāv arī daudzpusēji nodokļu līgumi, piemēram, daudzpusēja konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā (45).

(55)

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi pastāv, lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un starptautiskos ieguldījumus, samazinot vai novēršot nodokļu šķēršļus uzņēmumiem un fiziskām personām, kas tirgojas vai veic ieguldījumus abās līgumslēdzējās valstīs. Ja tie paši ienākumi no pārrobežu darbībām tiek aplikti ar nodokli abās valstīs, tas varētu apdraudēt tirdzniecības attīstību vai kavēt ieguldījumus abās suverēnajās valstīs. Tāpēc svarīgākais nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma mērķis ir novērst vai mazināt nodokļu dubulto uzlikšanu, kad tāda notiek (46).

(56)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma vispārīgā darbības joma ir noteikta tā 1. panta 1. punktā, kur teikts: “Šī konvencija attiecas vienīgi uz personām, kas ir vienas vai abu līgumslēdzēju valstu rezidentes, ja šajā konvencijā nav noteikts citādi.”

(57)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 3. panta 2. punktā “Vispārīgās definīcijas” ir teikts: “Līgumslēdzējai pusei, piemērojot konvenciju, visiem terminiem, kas nav definēti šajā konvencijā, ir tāda nozīme, kāda paredzēta tās valsts tiesību aktos, uz kuras nodokļiem attiecas konvencija, ja vien konteksts neparedz citu nozīmi vai ja kompetentās iestādes nevienojas par kopēju nozīmi saskaņā ar 27. panta (Savstarpējas vienošanās procedūra) noteikumiem.”

(58)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. panta 1. punktā termins “pastāvīga pārstāvniecība” ir definēts šādi: “Šajā konvencijā, termins “pastāvīga pārstāvniecība” ir konkrēta darījumdarbības vieta, kurā pilnīgi vai daļēji tiek veikta uzņēmuma darbība.”

(59)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. panta 1. punktā attiecībā uz uzņēmuma peļņas aplikšanu ar nodokli ir teikts: “Līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņu apliek ar nodokli vienīgi tajā valstī, ja vien uzņēmums neveic darījumdarbību otrā līgumslēdzējā valstī, izmantojot tajā izveidotu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic darījumdarbību, kā norādīts iepriekš, šā uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrā valstī, taču tiktāl, cik tā ir attiecināma uz minēto pastāvīgo pārstāvniecību.”

(60)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta nosaukums ir “Atbrīvojums no nodokļu dubultās uzlikšanas”, un Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punktā ir teikts: “Luksemburgā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi: a) ja Luksemburgas rezidents gūst ienākumus vai tam pieder kapitāls, kas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var tikt aplikts ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, Luksemburga atbilstīgi b) un c) apakšpunktam atbrīvo šādus ienākumus vai kapitālu no nodokļu, bet, lai aprēķinātu rezidenta atlikušajiem ienākumiem vai kapitālam uzliekamā nodokļa apmēru, tā var piemērot tās pašas nodokļa likmes, ko tā piemērotu, ja ienākumi vai kapitāls nebūtu atbrīvots.”

4.   FORMĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(61)

Komisija nolēma sāk formālu izmeklēšanas procedūru, jo sākotnēji tā uzskatīja, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi piešķīra valsts atbalstu McD Europe Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un pauda šaubas par apstrīdēto nodokļu nolēmumu saderību ar iekšējo tirgu.

(62)

Proti, Komisija pauda šaubas par to, vai ar pārskatīto nodokļu nolēmumu netika nepareizi piemērots Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkts un tādējādi McD Europe netika piešķirta selektīva priekšrocība.

(63)

Komisija veica trīs posmu analīzi, lai noteiktu, vai pārskatītais nodokļu nolēmums nav prima facie selektīvs. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka atsauces sistēma ir Luksemburgas vispārīgā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kuras mērķis ir aplikt ar nodokli visu to uzņēmumu peļņu, kam jāmaksā nodokļi Luksemburgā. Tā arī uzskatīja, ka Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ietver Luksemburgas noslēgtos nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumus.

(64)

Otrkārt, Komisija noteica, vai ar pārskatīto nodokļu nolēmumu tiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, radot McD Europe labvēlīgu režīmu salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem līdzīgā faktiskā un tiesiskā situācijā. Tā uzskatīja, ka būtībā McD Europe ir jāmaksā Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodoklis no savas pasaulē gūtās peļņas, ja vien netiek piemērots nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums, kas ļauj Luksemburgai atbrīvot no Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumus, kuri attiecināmi uz tā ārvalstu filiālēm. Komisija pauda šaubas par to, vai pārskatītais nodokļu nolēmums atbilst Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. un 25. pantam, kā arī Luksemburgas tiesību aktiem, ar kuriem nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums tiek transponēts valsts tiesību aktos un kurās kā vadošais princips ir noteikts, ka visā pasaulē gūtā peļņa ir jāapliek ar nodokli.

(65)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. pantā ir noteikts, ka, ja Luksemburgas rezidents nodokļu vajadzībām gūst ienākumus ārvalstīs, kurus “saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokli ASV”, Luksemburga atbrīvo no nodokļa šos ienākumus. Lai noteiktu, vai ienākumus “var aplikt ar nodokli ASV [..] saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem”, būtu jāatsaucas uz Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. pantu.

(66)

Saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. pantu Komisija norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis (izcelsmes valsts) “var” aplikt ar nodokli attiecīgos ienākumus (t. i., McD Europe ASV franšīzes filiāles gūto peļņu no franšīzes tiesību izmantošanas), ja pastāv pastāvīga pārstāvniecība, uz kuru var attiecināt uzņēmuma peļņu, pretējā gadījumā šī peļņa ir apliekama ar nodokli vienīgi Luksemburgā. Pēc tam tā norādīja, ka uz ASV franšīzes filiāli attiecināmo peļņu nevar aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, jo ASV franšīzes filiāle nav pastāvīga pārstāvniecība ASV nodokļu vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, nepastāv iespēja, ka Amerikas Savienotās Valstis “var aplikt ar nodokli” minēto peļņu Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta izpratnē. Tā kā Luksemburgas nodokļu dienesti labi zināja, ka aplikšana ar nodokli ir neiespējama, Komisija apgalvo, ka tām nevajadzēja piekrist atbrīvot no Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumus, kas attiecināmi uz ASV franšīzes filiāli.

(67)

Tādējādi, lai nepieļautu selektīvas priekšrocības piešķiršanu, Komisija uzskatīja, ka Luksemburgas nodokļu pārvaldei vajadzēja piekrist atbrīvot ienākumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa vienīgi tiktāl, ciktāl minētos ienākumus varētu aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma noteikumiem. Saskaņā ar uzskatiem, kurus Komisija pauda lēmumā par procedūras sākšanu, tas, ka Luksemburgas nodokļu pārvalde, izsniedzot pārskatīto nodokļu nolēmumu, labi zināja, ka ASV franšīzes filiāle nav pastāvīga pārstāvniecība ASV nodokļu vajadzībām, nozīmē, ka tā labi zināja arī to, ka šā uzņēmuma ienākumus nevar aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu un ka galu galā Luksemburgas nodokļu dienestu piekrišana atbrīvot ienākumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta a) apakšpunktu bija minētā noteikuma nepareiza piemērošana.

(68)

Ņemot vērā to, ka nebija pamatojuma McD Europe selektīvajam režīmam, ko piešķīra pārskatītais nodokļu nolēmums, un to, ka bija izpildīti visi pārējie valsts atbalsta esības nosacījumi saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, Komisija izdarīja sākotnējo secinājumu, ka Luksemburgas nodokļu pārvaldes izdotais pārskatītais nodokļu nolēmums par labu McD Europe ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt, tā kā tas kvalificējas kā darbības atbalsts, Komisijai bija šaubas par apstrīdēto pasākumu saderību saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu.

5.   LUKSEMBURGAS IESTĀŽU PIEZĪMES PAR LĒMUMU PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

(69)

Luksemburgas iestādes 2016. gada 4. februārī iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu. Luksemburgas iestādes apgalvo, ka, pirmkārt, Komisija ir nepareizi noteikusi tiesisko regulējumu; otrkārt, Komisijas pamatojums lēmumā par procedūras sākšanu pamatā ir kļūdains, un, treškārt, Komisija nav pierādījusi selektīvas priekšrocības esību.

5.1.   Luksemburgas iestāžu piezīmes par tiesisko regulējumu

(70)

Vispirms Luksemburgas iestādes noteica nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma mērķi un saturu – proti, piešķirt tiesības uzlikt nodokli, lai novērstu (faktisku vai iespējamu) nodokļu dubulto uzlikšanu, bet ne nodrošināt, ka viena vai otra līgumslēdzēja valsts vai kāda trešā valsts faktiski uzliek nodokli nodokļu maksātājam. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums nav pamats nodokļa uzlikšanai, ja valsts tiesību aktos nodokļa uzlikšana nav paredzēta. Tiesības uzlikt nodokli ir vienīgi tās līgumslēdzējas valsts kompetencē, kurai minētās tiesības ir piešķirtas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu. Ja nav pārejas klauzulas (47) vai kredītmetodes (48), otra līgumslēdzēja valsts nevar vienpusēji atrisināt nodokļu neuzlikšanas problēmu, ja otra valsts neizmanto savas nodokļa uzlikšanas tiesības. Kā norādīja Luksemburgas iestādes, vienīgais iespējamais veids, kā novērst nodokļu neuzlikšanas situācijas, ir veikt grozījumus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā.

(71)

Luksemburgas iestādes arī paskaidro, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu katra līgumslēdzēja valsts interpretē neatkarīgi. Tāpēc nevar gaidīt, ka Luksemburga interpretētu Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, atsaucoties uz ASV tiesību aktiem.

(72)

Attiecībā uz Luksemburgas valsts tiesību aktiem un judikatūru Luksemburgas iestādes paskaidro, ka ne Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā, ne tiesību aktā, ar ko nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu transponē Luksemburgas tiesību aktos, ne kādā citā Luksemburgas valsts tiesību aktā nav noteikts faktiskās nodokļa piemērošanas princips. Pēc tam tā atsaucas uz La Coasta spriedumu (49), kurā tika atzīts, ka nodokļu dubultā neuzlikšana var notikt neatkarīgi no nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma pareizas piemērošanas, jo katra līgumslēdzēja valsts var neatkarīgi interpretēt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu.

(73)

Šajā gadījumā Luksemburgas iestādes paskaidro, ka ASV franšīzes filiāle netiek aplikta ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tiek piemēroti ASV valsts tiesību akti un “faktiski saistīto ienākumu” jēdziens. Amerikas Savienotajās Valstīs nodoklis netiek uzlikts, jo Amerikas Savienotās Valstis neizmanto tiesības uzlikt nodokli, kas tām piešķirtas Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā, un Luksemburga to nevar apstrīdēt. Turklāt, kā norādīja Luksemburga, Komisija nav kompetenta interpretēt starptautisku līgumu un pārkāpj Eiropas Savienības līguma 4. un 5. pantu, ja tā pieņem lēmumu par dalībvalsts un trešās valsts divpusēja starptautiska līguma “pareizu” interpretāciju.

5.2.   Luksemburgas iestāžu piezīmes par Komisijas pamatojumu

(74)

Luksemburgas iestādes uzskata, ka Komisijas pamatojumu veido divi nepareizi pieņēmumi: pirmkārt, ka Luksemburgas nodokļu dienesti zināja vai tiem būtu bijis jāzina, ka ASV franšīzes filiāle netika aplikta ar nodokli saskaņā ar ASV tiesību aktiem nodokļu nolēmuma izdošanas dienā; otrkārt, ka tad, ja Luksemburgas nodokļu dienesti zināja par to, ka saskaņā ar ASV tiesību aktiem ASV franšīzes filiāle netika aplikta ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, tiem bija pienākums aplikt ar nodokli McD Europe.

(75)

Attiecībā uz Komisijas pirmo pieņēmumu Luksemburgas iestādes apgalvo, ka nav to kompetencē vērtēt un interpretēt ārvalstu nodokļu likumus. Turklāt Luksemburgas nodokļu dienesti nevarēja zināt, vai ASV nodokļu dienesti faktiski apliks ar nodokli ASV franšīzes filiāli, jo, pirmkārt, tie nesaņēma no ASV nodokļu dienestiem dokumentus vai informāciju ar nodokļu nolēmuma pieprasījumu un, otrkārt, privāta nodokļu konsultanta subjektīvu atzinumu nevar pielīdzināt ASV nodokļu dienestu nostājai.

(76)

Attiecībā uz Komisijas otro pieņēmumu Luksemburgas iestādes apgalvo, ka tad, ja Luksemburgas tiesību aktu izpratnē McD Europe nav jāmaksā nodoklis, nav svarīgi zināt, vai tam ir jāmaksā nodoklis saskaņā ar ASV tiesību aktiem, jo Luksemburga neatgūst savas tiesības uzlikt nodokli. Nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums ir beznosacījuma un galīgs.

5.3.   Luksemburgas iestāžu piezīmes par Komisijas analīzi saskaņā ar Līguma 107. pantu

(77)

Luksemburgas iestādes nepiekrīt Komisijas juridiskajai analīzei, kas veikta, lai noteiktu selektīvās priekšrocības esību. Atsauces sistēmu veido vienīgi Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums un Luksemburgas noteikumi un prakse saistībā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumiem, kā to interpretējušas Luksemburgas tiesas.

(78)

Turklāt Luksemburgas iestādes secina, ka Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu ir atsaukusies tikai uz LIR 159. pantu, lai gan saistībā ar tādu uzņēmumu starptautisku aplikšanu ar nodokli, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, pareizi būtu atsaukties arī uz LIR 160. pantu. Turklāt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi tiek sagatavoti, pamatojoties uz LIR 134. pantu apvienojumā ar LIR 162. pantu un lielhercoga 1969. gada 3. decembra rīkojumu, no kuriem nevienu Komisija nepieminēja savā lēmumā par procedūras sākšanu. Kā norādīja Luksemburgas iestādes, šāda nepietiekama skaidrība ir pretrunā Līguma 107. panta 1. punkta prasībām.

(79)

Kā norādīja Luksemburgas iestādes, Komisija arī nepierāda, ka ir bijusi atkāpe no nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma un/vai tiesību aktiem, kā tos interpretējušas Luksemburgas tiesas, un Luksemburgas praksi.

(80)

Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka Luksemburgas iestādes nepiekrīt tam, kā Komisija ir noteikusi priekšrocību. Pirmkārt, priekšrocības jautājums ir jāaplūko nesaistīti ar ASV iestāžu lēmumu aplikt ar nodokli uzņēmumu. Otrkārt, pieņemot, ka Luksemburgai ir pienākums uzlikt nodokli, lai novērstu nodokļa dubultās neuzlikšanas situāciju, priekšrocība pastāvētu tikai tad, ja pārskatītā nodokļu nolēmuma izsniegšanas dienā Luksemburgas nodokļu dienesti būtu skaidri zinājuši, ka ASV iestādes faktiski neaplika ar nodokli ASV franšīzes filiāli. Tomēr ASV nodokļu dienestu nostāja par to, vai ASV franšīzes filiāle bija apliekama ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, tika pieņemta piecus gadus pēc pārskatītā nodokļu nolēmuma izsniegšanas dienas, t. i., 2014. gadā saistībā ar VID revīziju. Luksemburgas iestādes nevarēja to zināt, kad tika izsniegti apstrīdētie nodokļu nolēmumi. Treškārt, kā norādīja Luksemburgas iestādes, Komisija nekad nebūtu apstrīdējusi apstrīdētos nodokļu nolēmumus, ja VID savas nodokļu revīzijas beigās secinātu, ka ASV franšīzes filiāle bija apliekama ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs. Ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotās Valstis izmanto starptautiskas nodokļa piemērošanas sistēmu, McD Europe ienākumi tiktu aplikti ar nodokli, tiklīdz tie atgrieztos Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc rezultāts ir vienīgi nodokļa atlikšana. Tādējādi, pamatojoties uz to, ka ASV nodokļu dienesti neaplika ar nodokli ASV franšīzes filiāles ienākumus pēc tam, kad tika izsniegti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, Komisija secināja, ka pastāv McD Europe priekšrocība.

6.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PAR LĒMUMU PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

6.1.    McD Europe piezīmes

(81)

McD Europe iesniedza savas piezīmes 2016. gada 9. augustā. McD Europe, pirmkārt, apstrīd Komisijas kompetenci interpretēt starptautiskos un valsts nodokļu noteikumus; otrkārt, norāda uz vairākām kļūdām tajā, kā Komisija interpretēja Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, un, treškārt, apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi valsts atbalsta esību par labu McD Europe.

6.1.1.    McD Europe piezīmes par Komisijas kompetenci interpretēt starptautiskos un valsts nodokļu noteikumus

(82)

McD Europe apgalvo, ka, pamatojoties uz Līguma 113., 114. un 115. pantu, dalībvalstīm ir ekskluzīva jurisdikcija noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu un slēgt starptautiskus līgumus. Attiecīgi Komisijas mēģinājums uzspiest savu interpretāciju starptautiskam līgumam, proti, Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumam, pārkāpj Luksemburgas nodokļu suverenitāti. Proti, kā norādīja McD Europe, Komisija neņem vērā Luksemburgas nodokļu dienestu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma (pareizo) interpretāciju, uzskatot, ka i) nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā paredzētais pastāvīgas pārstāvniecības nosacījums būtu jāanalizē, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktus, un ii) Luksemburgas nodokļu dienestiem būtu bijis jāapsver ASV franšīzes filiāles ieņēmumu aplikšana ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs pirms lēmuma pieņemšanas par to, ka tie nav jāapliek ar nodokli Luksemburgā.

6.1.2.    McD Europe piezīmes par to, kā Komisija interpretē Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu

(83)

McD Europe apgalvo, ka Komisija kļūdaini interpretē Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, jo i) Komisijas interpretācijā par pastāvīgas pārstāvniecība jēdzienu nav ņemts vērā tas, kā parasti tiek interpretēti/piemēroti nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi, un tas ir pretrunā Līguma noteikumiem; ii) Komisija ievieš nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā prasību aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs ASV franšīzes filiāles ieņēmumus; iii) Komisija atsaucas uz ESAO nodokļu paraugkonvencijas (50) noteikumiem, kas nav attiecināma uz Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu un nav atbilstoša.

(84)

Attiecībā uz pirmo punktu McD Europe apgalvo, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums pats par sevi nerada tiesības uzlikt nodokli, ja valsts tiesību aktos nepastāv tiesības uzlikt nodokli. Turklāt katra līgumslēdzēja valsts ir neatkarīga no otras līgumslēdzējas valsts savā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma interpretācijā. Tādējādi konkrēta jēdziena iespējamai interpretācijai ASV tiesību aktos nav nozīmes Luksemburgā, kaut arī pretrunīgas līgumslēdzēju valstu interpretācijas var izraisīt nodokļu dubultu neuzlikšanu. Kā norādīja McD Europe, vienīgais veids, kā novērst šo nodokļu dubultās neuzlikšanas situāciju, ir veikt grozījumu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā.

(85)

Attiecībā uz pastāvīgas pārstāvniecības jēdziena interpretāciju McD Europe apgalvo, ka Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma, jo īpaši tā 3. panta, formulējums apstiprina, ka līgumslēdzēja valsts, kas piemēro nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, var interpretēt minēto līgumu, atsaucoties uz savu tiesisko sistēmu. Tādējādi šajā gadījumā Luksemburgas nodokļu pārvalde varēja interpretēt Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, atsaucoties uz savu tiesisko sistēmu, un uzskatīt, ka ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma vajadzībām. 2014. gadā veiktās VID revīzijas secinājumam nav nozīmes, jo Luksemburgas nodokļu dienesti nevarēja zināt par VID nostāju 2009. gadā, kad tika izsniegti apstrīdētie nodokļu nolēmumi, kā arī tie nevarēja ietekmēt nodokļu nolēmumus ar atpakaļejošu datumu.

(86)

Otrkārt, Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. panta 2. punktā un 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā nav noteikts, ka pastāvīgas pārstāvniecības ieņēmumi ir jāapliek ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs. Kā norādīja McD Europe, ja pareizi izlasa nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma noteikumus, tas, vai līgumslēdzēja valsts, kas saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu var uzlikt nodokli (šajā gadījumā Amerikas Savienotās Valstis), vēlāk saskaņā ar savas valsts noteikumiem uzskata, ka ieņēmumi nav apliekami ar nodokli, nav svarīgi otrai līgumslēdzējai valstij (Luksemburgai), kas ir zaudējusi savas tiesības uzlikt nodokli saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu.

(87)

Treškārt, Komisija atsauce uz ESAO 2000. gada komentāru, lai pamatotu savu secinājumu, ka, tā kā ASV franšīzes filiāles ieņēmumi nebija apliekami ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs, Luksemburgas nodokļu dienestiem būtu bijis jāapliek ar nodokli šie ienākumi, ir neatbilstoša, jo attiecīgais noteikums nepastāvēja, kad 1996. gadā tika noslēgts nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums. Jaunu ESAO komentāra interpretāciju, kas maina ESAO nodokļu paraugkonvencijas 23.A pantu, var piemērot vienīgi attiecībā uz līgumiem, kas ratificēti pēc attiecīgās ESAO nodokļu paraugkonvencijas pārskatīšanas 2000. gadā. McD Europe arī uzsver, ka ESAO nodokļu paraugkonvencija nav tiesiski saistoša, bet gan uzskatāma par ieteikumu.

6.1.3.    McD Europe piezīmes par Komisijas analīzi saskaņā ar Līguma 107. pantu

(88)

Kā norādīja McD Europe, Komisijas pamatojuma pamatā ir kļūdains pieņēmums, ka ar nodokļu nolēmumu tiek piešķirti valsts līdzekļi. Otrkārt, McD Europe neguva nekādu priekšrocību, jo Luksemburgas nodokļu dienesti nebūtu varējuši aplikt ar nodokli uz ASV franšīzes filiāli attiecināmus ieņēmumus. Treškārt, Komisija nepierādīja, ka McD Europe bija vienīgais uzņēmums, kas guva labumu no nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma piemērošanas, un vēl jo mazāk Komisija pierādīja to, ka McD Europe bija selektīvas uzņēmumu grupas daļa.

(89)

Par pirmo punktu McD Europe pauž pārliecību, ka nodokļu nolēmumi nav valsts atbalsts, ja tie ir vienīgi vispārīgu nodokļu noteikumu interpretācijas un praktisks lietojums konkrētos gadījumos. Tie var būt valsts atbalsts tikai tad, ja tie paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem, izmantojot administratīvo rīcības brīvību. Šajā gadījumā nodokļu nolēmumu mērķis bija apstiprināt, ka saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu uz ASV franšīzes filiāli attiecināmie uzņēmuma ienākumi netiek aplikti ar Luksemburgas nodokli. Nodokļu nolēmums nesamazināja McD Europe nodokļu slogu, jo bez nodokļu nolēmuma Luksemburgā McD Europe būtu tāds pats nodokļu slogs. Nodokļu nolēmums nemaina vai neuzlabo McD Europe nodokļu situāciju.

(90)

Otrkārt, kā norādīja McD Europe, Komisija nepareizi secināja, ka Luksemburgas nodokļu dienesti nepareizi piemēroja Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu un, pamatojoties uz to, konstatēja priekšrocību par labu McD Europe. Turklāt situāciju, ka saskaņā ar ASV valsts nodokļu noteikumiem Amerikas Savienotās Valstis galu galā nolēma neaplikt ar nodokli autoratlīdzības ienākumus, nevar kvalificēt kā valsts atbalstu saskaņā ar ES tiesību aktiem. Luksemburga neatguva savas tiesības uzlikt nodokli ASV franšīzes filiāles ienākumiem, jo tie paši ienākumi nebija apliekami ar nodokli saskaņā ar ASV tiesību aktiem. Tāpat kā Luksemburgas iestādes, arī McD Europe citē La Coasta spriedumu, lai pamatotu principu, saskaņā ar kuru Luksemburgas nodokļu dienesti nevar ņemt vērā otras līgumslēdzējas valsts interpretācijas. Tomēr pat tad, ja tiktu ņemts vērā Komisijas pamatojums, būtu jāsecina, ka priekšrocības, ko McD Europe varētu iegūt no Luksemburgas nodokļu dienestiem, faktiski būtu radījis VID 2014. gada lēmums neaplikt ar nodokli ASV franšīzes filiāles ieņēmumus. Tomēr priekšrocības iespējamība nevar būt atkarīga no trešās valsts attieksmes.

(91)

Attiecībā uz selektivitāti, jo īpaši jautājumu par atkāpi, McD Europe norāda, ka saskaņā ar LuxLeaks (51) publiski pieejamo informāciju šķiet, ka daudzi uzņēmumi ir guvuši labumu no tāda paša režīma kā McD Europe. Tas nebūtu pārsteigums, jo Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma interpretācija nodokļu nolēmumā pilnīgi atbilst Luksemburgas tiesību aktu piemērošanai. Citi LuxLeaks nolēmumi liecina, ka Luksemburgas iestādes ir saskaņoti interpretējušas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, kas attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem salīdzināmā situācijā tajā pašā atsauces sistēmā. Nevienā no šiem nodokļu nolēmumiem nav paredzēts nosacījums aplikt ar nodokli pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbības peļņu.

(92)

Visbeidzot, McD Europe apgalvo, ka selektīvu priekšrocību var uzskatīt par pamatotu, lai nepieļautu nodokļu dubultu uzlikšanu, un ka tāpēc pasākums nav valsts atbalsts.

6.2.   Citu ieinteresēto personu piezīmes

(93)

Koalīcija 2016. gada 5. augustā iesniedza savas piezīmes, kurās pauda atbalstu izmeklēšanai.

(94)

Tā norādīja, ka, ņemot vērā McDonald's dominējošo stāvokli Eiropā, jebkurš atbalsts McD Europe varētu radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt ES iekšējo tirdzniecību. Kā norādīja koalīcija, izmaiņas, kas tika veiktas McDonald's korporatīvajā struktūrā 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā un kam sekoja nodokļu nolēmumu pieprasījumi, bija saistītas ar nodokļiem, un to mērķis bija panākt nodokļu dubultu neuzlikšanu gan Luksemburgā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, tādējādi iegūstot konkurences priekšrocību pār saviem konkurentiem.

(95)

Kā norādīja koalīcija, tādas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu interpretācijas, kas izraisa nodokļu dubultu neuzlikšanu, nedrīkstētu uzskatīt par atbilstošām nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu tekstam un garam.

(96)

Visbeidzot, koalīcija aicina dalībvalstis, kurās pastāv ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi, izmeklēt McDonald's korporatīvās nodokļu struktūras optimizēšanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Kā norādīja koalīcija, McDonald's gadījums apstiprina, ka nodokļu pārvaldēm ir jāapmainās ar informāciju par starptautisku uzņēmumu nodokļu režīmiem un jāievieš pārskatu publicēšana par katru valsti atsevišķi.

7.   LUKSEMBURGAS IESTĀŽU PIEZĪMES PAR TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM

(97)

Luksemburgas iestādes 2016. gada 30. septembra vēstulē iesniedza piezīmes par McD Europe un koalīcijas apsvērumiem attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(98)

Luksemburgas iestādes norādīja, ka McD Europe analīze lielā mērā sakrīt ar Luksemburgas iestāžu analīzi.

(99)

Tās uzskatīja, ka koalīcijas iesniegtās piezīmes neattiecas uz jautājumu par to, vai valsts atbalsts ir piešķirts McD Europe, bet ir lielā mērā vērstas pret McDonald's praksi pasaulē, kritizējot tā fiskālo, sociālo un algu politiku.

(100)

Luksemburgas iestādes norāda, ka pretstatā koalīcijas apgalvojumiem nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, nevis nodrošināt nodokļa faktisku uzlikšanu. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā paredzēto nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp līgumslēdzējām valstīm ir galīgs un beznosacījuma. Tāpēc, ja Luksemburgas nodokļu dienesti līgumā atsakās no savām tiesībām uzlikt nodokli, tie neatgūst šīs tiesības, pamatojoties uz to, ka otra līgumslēdzēja valsts faktiski neapliek ar nodokli attiecīgos ienākumus.

(101)

Attiecībā uz koalīcijas aicinājumu pastiprināt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanas rīkus, Luksemburgas iestādes norāda, ka tās ir pilnīgi apņēmušās sasniegt šo mērķi un ka visi pasākumi attiecībā uz informācijas pārredzamību un apmaiņu starp dalībvalstīm būtu jāapspriež un jāpieņem atbilstošā veidā un ievērojot atbilstošas procedūras.

8.   NOVĒRTĒJUMS

(102)

Pēc padziļinātas analīzes un saņemto piezīmju par procedūras sākšanu apsvēršanas Komisija uzskata, ka lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas nav pamats secinājumam, kas valsts atbalsts ir piešķirts ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem.

8.1.   Atbalsta esība

(103)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tātad ir skaidri noteikts, ka pasākumu var uzskatīt par valsts atbalstu tad, ja, pirmkārt, tajā ir iejaukusies valsts vai piesaistīti valsts līdzekļi; otrkārt, šī iejaukšanās var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm; treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība uzņēmumam; ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai tiek radīti draudi to izkropļot (52).

(104)

Lai pasākumu varētu kvalificēt par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem minētajā noteikumā paredzētajiem nosacījumiem (53). Turpmāk šajā dokumentā Komisijas novērtējums būs vērsts uz to, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi piešķīra selektīvu priekšrocību McD Europe. Ja nav selektīvas priekšrocības, Komisijai nav jāvērtē, vai ir izpildīti pārējie nosacījumi, jo nepastāvēs valsts atbalsts Līguma 107. panta izpratnē.

8.2.    McD Europe selektīvās priekšrocības esība

(105)

Vienmēr, kad valsts pieņemts pasākums uzlabo uzņēmuma neto finanšu stāvokli, pastāv priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē (54). Konstatējot priekšrocības esību, ir jāatsaucas uz paša pasākuma ietekmi (55). Fiskālo pasākumu gadījumā priekšrocību var piešķirt ar dažādiem uzņēmuma nodokļu sloga samazinājumiem, jo īpaši ar nodokļu bāzes vai maksājamās nodokļu summas samazinājumu (56).

(106)

Selektivitātes analīzes vajadzībām Tiesa ir izstrādājusi trīs posmu analīzi, lai noteiktu, vai konkrētais nodokļu pasākums ir selektīvs (57). Trīs posmu pārbaudē pirmais posms ir noteikt dalībvalstī parasti vai normāli piemērojamo nodokļu režīmu: “atsauces sistēmu”. Otrkārt, jānosaka, vai ar konkrēto nodokļu pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās sistēmas tādā ziņā, ka tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem, kuri, ņemot vērā sistēmas pamatmērķus, atrodas salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Ja pasākums paredz atkāpi no atsauces sistēmas, trešajā analīzes posmā nosaka, vai šis pasākums ir pamatots atbilstoši atsauces sistēmas būtībai vai vispārējām iezīmēm. Nodokļu pasākums, kas paredz atkāpi no atsauces sistēmas piemērošanas, var būt pamatots, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka pasākuma pamatā ir tieši minētās nodokļu sistēmas pamatprincipi vai vadošie principi (58). Tādā gadījumā nodokļu pasākums nav selektīvs. Pierādīšanas pienākums šajā trešajā posmā jāpilda dalībvalstij.

(107)

Jāuzsver, ka lēmumā par procedūras sākšanu pausto bažu pamatā bija atsauces sistēma, kas sākotnēji bija definēta kā vispārīgā Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, tostarp Luksemburgas noslēgtie nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi. Komisija uzskatīja, ka nepareiza Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma piemērošana varēja radīt selektīvu priekšrocību McD Europe. Precīzāk, uzskatīja, ka, iespējams, tas, ka Luksemburgas nodokļu dienesti piekrita atbrīvot McD Europe ASV franšīzes filiāles darījumdarbības ienākumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa Luksemburgā saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5., 7. pantu un 25. panta 2. punkta a) apakšpunktu, bija pamatots ar šo noteikumu nepareizu piemērošanu. Lēmumā par procedūras sākšanu netika apsvērti citi diskriminācijas vai nepareizas piemērošanas veidi.

(108)

Turpmākajā analīzē lielākā uzmanība tiks pievērsta lēmumā par procedūras sākšanu paustajām bažām, ņemot vērā Luksemburgas un citu ieinteresēto personu piezīmes un informāciju, kas tika savākta Komisijas vadītās izmeklēšanas laikā, lai izvērstu formālo procedūru šajā konkrētajā gadījumā, kas attiecas vienīgi uz McD Europe izsniegtajiem nolēmumiem un iespējamu Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. panta, 7. panta 1. punkta un 25. panta 2. punkta nepareizu piemērošanu. Būtu jāpatur prātā arī tas, ka Komisijai ir pienākums pierādīt selektīvās priekšrocības esību (izņemot, ja pasākuma pamatā ir minētās nodokļu sistēmas pamatprincipi vai vadošie principi).

(109)

Nav konstatēts, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi paredz atkāpi no nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā paredzētajiem noteikumiem. Šāda atkāpe pastāvētu tad, ja ar nodokļu nolēmumiem būtu nepareizi piemērots nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma noteikums (t. i., būtu paredzēta atkāpe), samazinot McD Europe nodokļu maksāšanas pienākumu un tādējādi radot diskrimināciju starp McD Europe un citiem tiesiski un faktiski salīdzināmiem uzņēmumiem.

(110)

McD Europe ir Luksemburgas rezidents nodokļu vajadzībām. Saskaņā ar LIR 159. un 160. pantu McD Europe būtībā ir jāmaksā Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodoklis no savas pasaulē gūtās peļņas. Tomēr uz peļņu, kas attiecināma uz tā ASV franšīzes filiāli, attiecas Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums, kas ir transponēts Luksemburgas tiesību aktos ar LIR 134. pantu, LIR 162. pantu un lielhercoga 1969. gada 3. decembra rīkojumu. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums ierobežo Luksemburgas tiesības uzlikt nodokli, jo saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu ienākumus, kas attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību ASV, apliek ar nodoklis ASV, nevis Luksemburgā.

(111)

Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta a) apakšpunkts atbrīvo no nodokļa “ienākumus [..], ko saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs”. Lai noteiktu, ko “var aplikt ar nodokli Amerikas Savienotajās Valstīs”, Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka vienas līgumslēdzējas valsts uzņēmuma gūto peļņu apliek ar nodokli šajā valstī, izņemot gadījumu, ja tā tiek realizēta vai ir attiecināma uz pastāvīgu pārstāvniecību, kas atrodas otrā līgumslēdzējā valstī. Tādā gadījumā pirmā līgumslēdzēja valsts var pieņemt, ka peļņa, kas attiecināma uz minēto pastāvīgo pārstāvniecību, var tikt aplikta ar nodokli otrā līgumslēdzējā valstī, un attiecīgi atbrīvot šo peļņu no nodokļa, lai novērstu iespējamu nodokļu dubulto uzlikšanu.

(112)

Tāpēc nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā ir izšķiroši tas, vai McD Europe ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība ASV, kas gūst darījumdarbības peļņu, kura ir atbrīvota no nodokļa Luksemburgā. Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. panta 1. punktā pastāvīga pārstāvniecība ir definēta kā “konkrēta darījumdarbības vieta, kurā pilnīgi vai daļēji tiek veikta uzņēmuma darbība”. Tādējādi pastāvīga pārstāvniecība ir definēta Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā, savukārt termins “darījumdarbība” nav definēts. Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. pantā ir ietverts jēdziens “darījumdarbības peļņa”, kas nav definēts.

(113)

Šajā situācijā Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 3. panta 2. punktā ir norādīts, ka visiem konvencijā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem ir tās valsts tiesību aktos, kas piemēro konvenciju, t. i., šajā gadījumā Luksemburgas tiesību aktos. Kā papildus paskaidrots 119.–121. apsvērumā un pretstatā tam, ko Komisija apgalvoja lēmumā par procedūras sākšanu, ja atšķiras līgumslēdzēju valstu interpretācija vai faktiskais novērtējums, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma piemērošanas vajadzībām nav izšķiroši tas, vai ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība saskaņā ar ASV nodokļu likumiem (59), kā arī nav izšķiroši tas, vai Luksemburgas nodokļu dienesti zināja par to, ka uzņēmuma ienākumi netiek aplikti ar nodokli ASV (60). Ja ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība, kas saskaņā ar Luksemburgas valsts nodokļu likumiem veic darījumdarbību ASV un tādējādi gūst uz to attiecināmu darījumdarbības peļņu, šo peļņu atbrīvo no nodokļa saskaņā ar Luksemburgas nodokļu likumiem, kā noteikts Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

(114)

Attiecībā uz Luksemburgas nodokļu likumiem StAnpG 16. pantā ir definēts pastāvīgas pārstāvniecības jēdziens, un šajā saistībā ir norādes par jebkādiem stacionāriem aprīkojuma elementiem vai konkrētu vietu, kas nepieciešama pastāvīga “uzņēmuma” darbības uzturēšanai vai pastāvīgas “darījumdarbības” veikšanai. Nodokļu konsultants savā nolēmuma pieprasījumā piemēro StAnpG 16. panta kritērijus ASV franšīzes filiāles veiktās darījumdarbības raksturlielumiem (61) un secina, ka šie kritēriji ir izpildīti. Attiecīgi no Luksemburgas nodokļu perspektīvas “būtu jāsecina, ka [ASV franšīzes filiāle] veic darbības ar intelektuālo īpašumu ar ASV pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību saskaņā ar ASV un Luksemburgas līguma 5. pantu” (62).

(115)

Saskaņā ar piezīmēm, kas tika saņemtas no Luksemburgas iestādēm un McD Europe par lēmumu par procedūras sākšanu (63), Komisija neredz iemeslus nepiekrist nodokļu konsultanta novērtējumam par to, ka ASV franšīzes filiāle ir pastāvīga pārstāvniecība saskaņā ar StAnpG 16. pantu. Luksemburgas tiesību aktu izpratnē pastāvīgā pārstāvniecība atrodas ASV, un nav konstatēts, ka Luksemburgas nodokļu dienesti būtu nepareizi piemērojuši nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, uzskatot, ka ASV franšīzes filiāles ienākumus “var aplikt ar nodokli” ASV saskaņā ar Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 7. panta 1. punktu un 25. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(116)

Attiecībā uz Luksemburgas valsts tiesu praksi nodokļu konsultants, kā arī Luksemburga un McDonald's savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu (64) atsaucas uz La Coasta spriedumu par dažādām Luksemburgas un Francijas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma interpretācijām. Šajā spriedumā Luksemburgas Administratīvā tiesa atzīst, ka nodokļu dubultā neuzlikšana var notikt neatkarīgi no nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma pareizas piemērošanas, jo katra līgumslēdzēja valsts var neatkarīgi interpretē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma galvenais uzdevums ir novērst gan faktisku, gan iespējamu nodokļu dubulto uzlikšanu. Tas ne vienmēr nodrošina nodokļa faktisku uzlikšanu (65).

(117)

Šajā gadījumā nodokļa neuzlikšanu galvenokārt izraisa tas, ka ASV neizmanto savas tiesības uzlikt nodokli, kas tai piešķirtas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā, termina “darījumdarbība” interpretācijas dēļ ASV nodokļu likumos. Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas par to, vai McD Europe franšīzes ienākumu dubultās neaplikšanas ar nodokli iemesls bija Luksemburgas un ASV dažādās interpretācija vai arī pretrunīgā kvalificēšana, piemērojot Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu. Proti, šķita, ka Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 25. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējums (“Luksemburgā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi”) uzliek pienākumu Luksemburgai atbrīvot ienākumus no nodokļa tikai tāpēc, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu (66).

(118)

Tāpēc saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu radās jautājums, vai šajā situācijā, kas nebija varbūtējas nodokļu dubultās uzlikšanas (67) gadījums, nodokļu dubulto neuzlikšanu neizraisīja pretrunīgā kvalificēšana un vai šādu pretrunu dēļ Luksemburga nevarēja atgūt savas tiesības uzlikt nodokli? Minētais konteksts bija iemesls tam, ka lēmumā par procedūras sākšanu tika sniegta atsauce uz ESAO komentāru par nodokļu paraugkonvenciju attiecībā uz pretrunīgu kvalificēšanu, jo īpaši tā 32.6. punktu (68).

(119)

Pretrunīga kvalificēšana attiecas uz situācijām, kad līgumslēdzējas valstis piemēro dažādus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas pantus, pamatojoties uz valsts tiesību aktu mijiedarbību ar konvenciju (69). Saskaņā ar ESAO komentāru pretrunīgas kvalificēšanas gadījumos rezidences valstij (Luksemburgai) ir jāņem vērā kvalificēšana izcelsmes valstī (ASV) (70). Citiem vārdiem sakot, ja izcelsmes valsts uzskata, ka saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu šai valstij nav tiesību aplikt ar nodokli ienākumu pozīciju, rezidences valstij nav jāatbrīvo no nodokļa minētie ienākumi (71).

(120)

Turpretī dažādas interpretācijas vai faktiskais novērtējums attiecas uz to, kā līgumslēdzējas valstis interpretē līgumu vai piemēro to konkrētajam faktu kopumam neatkarīgi no valsts tiesību aktiem. Dažādās interpretācijas bija iemesls tam, kāpēc ESAO nodokļu paraugkonvencijā tika iekļauts 23.A panta 4. punkts, proti, lai novērstu šādus nodokļu dubultās neuzlikšanas gadījumus (72).

(121)

Kā paskaidrots 112.–117. apsvērumā, Komisija formālajā izmeklēšanā neguva pierādījumus, kas apstiprinātu šaubas par to, ka šis gadījums attiecas uz pretrunīgu kvalificēšanu. Termina “darījumdarbība” atšķirīgā interpretācija Luksemburgas un ASV nodokļu likumos ir izraisījusi nevis to, ka Luksemburga un ASV ir piemērojušas dažādus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma noteikumus, bet gan viena noteikuma, t. i., Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 5. panta, atšķirīgu interpretāciju. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā 1999. gada ziņojumā ir precizēts, ka rezidences valstij (Luksemburgai) nav pienākuma pieņemt izcelsmes valsts (ASV) ierosināto interpretāciju (73). Tādējādi, ja ir atšķirīga interpretācija un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā nav noteikuma, kas atbilstu ESAO nodokļu paraugkonvencijas 23.A panta 4. punktam (kā tas ir Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma gadījumā), var rasties nodokļu dubultā neuzlikšana. Šādu nodokļu dubultu neuzlikšanu, ko rada nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma dažādā interpretācija, var novērst, veicot grozījumu nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā (74) vai ar savstarpējas vienošanās procedūru, kas izklāstīta nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma 27. pantā.

(122)

Turklāt Komisija norāda, ka ASV franšīzes filiāles ienākumu neaplikšanu ar nodokli varēja novērst, arī veicot izmaiņas StAnpG 16. pantā, kas pašlaik neattiecas uz situācijām, kad uzskata, ka darījumdarbības veikšana ir pamats uzņēmuma klasificēšanai par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, bet šīs darījumdarbības apjoms nav pietiekams, lai sasniegtu materiālo robežvērtību, kad to varētu uzskatīt par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar ASV nodokļu likumiem (skatīt 41. apsvērumu).

(123)

Visbeidzot, kā norādīja McDonald's savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu (75), citu Luksemburgas izdoto un publiski tā dēvētajā Luxleaks lietā (76) pieejamo nodokļu nolēmumu analīze liecina, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi neatšķiras no nodokļu nolēmumiem, kurus saņēma citi nodokļu maksātāji, attiecībā uz šo interpretāciju un to, kā Luksemburga piemēro nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu. 25 citu nodokļu nolēmumu (77) analīze liecina, ka Luksemburgas nodokļu dienesti ir saskaņoti interpretējuši nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, kas attiecas uz visiem nodokļu maksātājiem salīdzināmā situācijā. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā nav paredzēts faktiskas nodokļa uzlikšanas nosacījums, un nodokļu nolēmumi neievieš šādu nosacījumu, ja vien tas nav īpaši ietverts attiecīgajā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumā.

8.2.1.   Secinājums

(124)

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija secina, ka šajā konkrētajā gadījumā nav konstatēts, ka Luksemburgas nodokļu dienesti nepareizi piemēroja Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu. Tāpēc, pamatojoties uz lēmumā par procedūras sākšanu paustajām bažām un ņemot vērā noteikto atsauces sistēmu, Komisija nevar konstatēt, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi piešķīra selektīvu priekšrocību McD Europe tāpēc, ka būtu nepareizi piemērots Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu.

(125)

Tā kā kritēriji tam, lai noteiktu valsts atbalsta esību saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, ir kumulatīvi, nav nepieciešamības vērtēt pārējos kritērijus.

9.   SECINĀJUMS PAR ATBALSTA ESĪBU

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ko izdevuši Luksemburgas nodokļu dienesti par labu McD Europe Franchising, S.à.r.l., nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, ko 2009. gada 30. martā un 2009. gada 17. septembrī izdeva Luksemburgas nodokļu dienesti par labu McD Europe Franchising, S.à.r.l., Luksemburga nepiemēroja nepareizi Luksemburgas un ASV nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, un tāpēc šie nodokļu nolēmumi nav atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Luksemburgas Lielhercogistei.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)  OV C 258, 15.7.2016., 11. lpp.

(2)  Vēstule tika nosūtīta ar atsauces numuru HT.4020 – Pratiques en matière de ruling fiscal.

(3)  Tomēr šī izmeklēšana attiecas vienīgi uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem un neskar novērtējumu par citiem nodokļu nolēmumiem, ko Luksemburgas nodokļu pārvalde bija izdevusi par labu McDonald's grupai un tās meitasuzņēmumiem.

(4)  Minētās arodbiedrības ir Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU); Eiropa Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma nozaru arodbiedrību federācija (EFFAT); Pakalpojumu nozarē strādājošo starptautiskā savienība (SEIU).

(5)  OV C 258, 15.7.2016., 11. lpp.

(6)  Veidlapa 10-K, ko McDonald's Corporation iesniedza ASV Vērtspapīru un biržas darījumu komisijai par 2017. gadu, 1. lpp.

(7)  Veidlapa 8-K, ko McDonald's Corporation iesniedza ASV Vērtspapīru un biržas darījumu komisijai 2015. gada 18. septembrī, 2. lpp.

(8)  Veidlapa 10-K, ko McDonald's Corporation iesniedza ASV Vērtspapīru un biržas darījumu komisijai par 2017. gadu, 13. lpp.

(9)  Sākotnējā nolēmuma pieprasījums, 1. lpp.

(10)  Saskaņā ar standarta franšīzes līgumu McDonald's Corporation pieder zeme un ēka vai tas nodrošina restorāna atrašanās vietas ilgtermiņa īri un franšīzes ņēmējs maksā par aprīkojumu, zīmēm, sēdvietām un dekorācijām.

(11)  Veidlapa 10-K, ko McDonald's Corporation iesniedza ASV Vērtspapīru un biržas darījumu komisijai par 2009. gadu.

(12)  Stabili tirgi, kas ietver Austrāliju, Kanādu, Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti un saistītos tirgus.

(13)  Tirgos, kuros, kā uzskata uzņēmums, ir salīdzinoši lielāks restorānu izvēršanas un franšīzes potenciāls, tostarp Ķīnā, Itālijā, Korejā, Nīderlandē, Polijā, Krievijā, Spānijā, Šveicē un saistītajos tirgos.

(14)  McDonald's sistēmas atlikušo tirgu apraksts, no kuriem lielākā daļa darbojas saskaņā ar franšīzes modeli.

(15)  Franšīzes tiesību nemateriālie aktīvi bija šādi: zīmola attīstība un pozicionēšana, reklāma un tirgvedība, restorānu dizains un specifikācijas, restorānu tēla pārveide, ēdienu un dzērienu piedāvājuma klāsta izstrāde, piegādes ķēde, darba platforma un sistēmas (tostarp apmācības nemateriālie aktīvi), sistēmu īstenošana, franšīzes administrēšana, darījumdarbības analīze, kvalitātes nodrošināšana, cilvēkresursi, juridiskie aspekti.

(16)  Avots: McDonald's rakstveida atbilde uz Eiropas Parlamenta TAX3 komitejas jautājumiem – 2018. gada 18. jūnijs.

(17)  Amerikas Savienoto Valstu valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, parakstīta 1996. gada 3. aprīlī.

(18)  Teritorijas, uz kurām attiecas iepirkuma līgums un IDD līgums, ietver [..].

(19)  Saskaņā ar informāciju, ko Luksemburga iesniedza Komisijai, ASV franšīzes filiāle nenodarbina tiešus darbiniekus.

(20)  Piemēram, koordinē McD Europe un McDonald's Corporation starpā noslēgto IDD līgumu, kas aptver ar McDonald's Eiropas reģionu saistītās franšīzes tiesības; veic filiāles debitoru un kreditoru saistību uzskaiti, uzturot filiāles kontus ASV SFPS.

(21)  Sākotnējā nolēmuma pieprasījuma 4. papildinājums.

(22)  [Dažādu Eiropas valstu franšīzes devēju saraksts]

(23)  Proti, paredzēts, ka pakalpojumos ir iekļauta pārvaldības un stratēģiskā palīdzība, kas saistīta ar finanšu darbībām, darba platformu pārvaldību, piegādes ķēžu plānošanu, nekustamā īpašuma attīstību, restorānu dizainu, ēdienkartes veidošanu, vietējā tirgus tendenču analīzi, cilvēkresursiem, kvalitātes nodrošināšanu un tirgvedību – viss attiecībā uz darbībām Eiropā.

(24)  Sākotnējā nolēmuma pieprasījuma 8. papildinājums.

(25)  Sākotnējā nolēmuma pieprasījuma 6. papildinājums.

(26)  Loi du 4 décembre 1967 concernant l'impôt sur le revenu.

(27)  Convention entre le Grand-Duché de Luxembourg et la Confédération suisse en vue d'éviter les doubles impositions en matière d'impôts sur le revenu et sur la fortune, parakstīta 1993. gada 21. janvārī Bernē.

(28)  Oriģināls franču valodā: “En vue de bénéficier de ces exonérations au Luxembourg, la société [McD Europe] doit annuellement apporter la preuve que ces revenus et biens ont été déclarés et soumis aux impôts respectivement en Suisse et aux Etats-Unis.

(29)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 3. lpp.

(30)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 3. lpp.

(31)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 4. lpp.

(32)  Tribunal administratif du Grand-Duché de Luxembourg, Jugement du 3 décembre 2001, no. 12831 du rôle followed by Cour administrative du Grand-Duché de Luxembourg, Jugement du 23 avril 2002, no. 14442c du rôle.

(33)  Convention entre la France et le Grand-duché de Luxembourg tendant à éviter les doubles impositions et à établir des règles d'assistance administrative réciproque en matière d'impôts sur le revenu et sur la fortune du 1er avril 1958.

(34)  Lai secinātu, ka ASV franšīzes filiāle veic pastāvīgu darījumdarbību ar konkrētas filiāles starpniecību, papildus darījumdarbības apraksta sniegšanai nodokļu konsultants atsaucas uz šādiem kritērijiem: filiāle īrē biroja telpu, kas ļauj tai veikt savas darbības konkrētā darījumdarbības vietā; filiālei ir pieejami pakalpojumi, tai ir filiāles vadītājs un “citi darbinieki”; filiālei ir oficiālas tiesības izmantot telpas; paredzams, ka biroja telpas būs filiāles rīcībā ilgstoši; filiāle maksā gada maksu izīrētājam; filiāle tiks oficiāli reģistrēta ASV; tai ir savs bankas konts, un McD Europe uztur atsevišķus ASV franšīzes filiāles finanšu pārskatus; personāls veiks savu darbu galvenokārt filiāles birojā; filiāles veidlapa; filiāle maksās gada maksu par filiāles vadītāja pakalpojumiem; visas iepriekš minētās izmaksas ir iekļautas filiāles pārskatos.

(35)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 8. lpp.

(36)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 8. lpp.

(37)  LIR 163. panta 1. punkts: “L'impôt sur le revenu des collectivités frappe le revenu imposable réalisé par le contribuable pendant l'année du calendrier.

(38)  Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokli veido uzņēmumu peļņas nodoklis (“impôt sur le revenu des collectivités” jeb “IRC”), kura procentu likme ir 21 %, un – uzņēmumiem, kuru darījumdarbības vieta atrodas Luksemburgas pilsētā, – pašvaldības nodoklis par komercuzņēmumu ienākumiem (“impôt commercial”), kura procentu likme ir 6,75 %. Papildus 21 % nodokļa likmei ir 5 % papildnodoklis nodarbinātības fondam, ko aprēķina no IRC. Solidaritātes papildnodokli 2012. gadā palielināja no 5 % līdz 7 %, kas stājās spēkā no 2013. taksācijas gada. Ņemot vērā 2013. taksācijas gadam ieviestās izmaiņas, ienākuma nodokļa kopējā likme uzņēmumiem, kuru darījumdarbības vieta atrodas Luksemburgas pilsētā, ir palielinājusies no 28,80 % līdz 29,22 %. Papildus tam Luksemburgas uzņēmumiem uzliek gada neto īpašuma nodokli, kura likme ir 0,5 % no uzņēmuma pasaules mēroga neto vērtības katra gada 1. janvārī.

(39)  LIR 162. pantā ir teikts: “1. Les dispositions du titre Ier de la présente loi sont applicables pour la détermination du revenu imposable et des revenus nets qui le composent, pour la détermination du bénéfice de cession ou de liquidation et pour la déclaration, l'établissement et la perception de l'impôt, à moins qu'il n'en soit autrement disposé ci-après ou que l'application de ces dispositions ne se justifie pas, eu égard à la nature spéciale des organismes à caractère collectif. 2. En exécution de l'alinéa qui précède, un règlement grand-ducal spécifiera les dispositions applicables aux organismes à caractère collectif.

(40)  Règlement grand-ducal du 3 décembre 1969 portant exécution de l'article 162:Les dispositions du titre I de la loi du 4 décembre 1967 concernant l'impôt sur le revenu qui sont applicables en vertu de l'article 162 de la même loi pour l'imposition des organismes à caractère collectif visés par le titre II de cette loi sont spécifiée à la liste annexée au présent règlement dont elle fait partie intégrante.”

(41)  Steueranpassungsgesetz vom 16. Oktober 1934, Rgesetzbl. I S. 925) (turpmāk “StAnpG”). Oriģinālajā (vācu valodas) versijā 16. panta 1. punktā ir noteikts: “Betriebsstätte im Sinn der Steuergesetze ist jede feste örtliche Anlage oder Einrichtung, die der Ausübung des Betriebs eines stehenden Gewerbes dient.”

(42)  Amerikas Savienoto Valstu valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, parakstīta 1996. gada 3. aprīlī.

(43)  Loi du 5 mars 1999 portant approbation de la Convention entre le Gouvernement du Grand-Duché de Luxembourg et le Gouvernement des Etats-Unis d'Amérique tendant à éviter les doubles impositions et à prévenir la fraude fiscale en matière d'impôts sur le revenu et sur la fortune, signée à Luxembourg, le 3 avril 1996, telle qu'elle a été modifiée par l'échange de lettres entre les deux Gouvernements du 28 août 1996, Journal Officiel du Grand-Duché du Luxembourg, 16 mars 1999, A – No25. Likumā tika veikti grozījumi 2010. gadā ar Loi du 31 mars 2010 portant approbation des conventions fiscales et prévoyant la procédure y applicable en matière d'échange de renseignements sur demande, Journal Officiel du Grand-Duché du Luxembourg, A – No51, 6 avril 2010.

(44)  Bieži tos dēvē arī par “nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumiem” vai “nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijām”.

(45)  ESAO un Eiropas Padomes 2011. gada Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā.

(46)  Ir divas galvenās nodokļu paraugkonvencijas, lai līgumslēdzējas valstis varētu vienoties par precīziem nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līguma noteikumiem: Apvienoto Nāciju Organizācijas nodokļu paraugkonvencija un ESAO nodokļu paraugkonvencija. Pirmā ESAO nodokļu paraugkonvencija tika publicēta 1958. gadā, un kopš tā laika tā tiek regulāri pārskatīta un atjaunināta. ESAO nodokļu paraugkonvenciju papildina komentāri par ESAO nodokļu paraugkonvenciju, kuros ir paskaidroti un interpretēti ESAO nodokļu paraugkonvencijas noteikumi un kuri tiek regulāri atjaunināti un pārskatīti. ESAO komentāros ir sniegti arī dažu valstu apsvērumi par konkrētiem nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu aspektiem un par to, kā šīs valstis interpretē dažus nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu pantus saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

(47)  Tā dēvētā “pārejas klauzula” ļauj vienai līgumslēdzējai valstij vienpusēji mainīt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodi, ja otra līgumslēdzēja valsts piemēro līgumu vai valsts tiesību aktus, lai atbrīvotu noteiktus ienākumus vai kapitālu no nodokļa vai lai samazinātu dividendēm, procentiem vai autoratlīdzībai uzliekamā nodokļa likmes.

(48)  Kredītmetodes – kas piemērota ar vienpusēju vai divpusēju nodokļu līgumu – būtiskākā iezīme ir tā, ka rezidences valsts izskata ārvalstu ienākumiem uzlikto nodokli, ko tās rezidenti samaksā izcelsmes valsts budžetā, atbilstīgi konkrētiem tiesību aktos paredzētiem ierobežojumiem, it kā tas būtu pašai rezidences valstij samaksāts ienākuma nodoklis. Ja ārvalstu nodokļa likme ir zemāka nekā iekšzemes likme, rezidences valstī jāmaksā tikai tā daļa iekšzemes nodokļa, kas pārsniedz ārvalstu nodokli. Ja ārvalstu nodoklis ir lielāks, rezidences valsts neiekasē nodokli. Faktisko kopējo nodokļu slogu veido lielākais nodoklis – proti, vai nu iekšzemes nodoklis, vai ārvalstu nodoklis.

(49)  Skatīt 43. apsvērumu. Pirmkārt, Francijas Conseil d'Etat1994. gada 18. marta lēmumā Francijai tika liegtas tiesības aplikt ar nodokli Luksemburgas uzņēmuma kapitāla pieaugumu no Francijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, pamatojoties uz to, ka nekustamā īpašuma īpašumtiesības pašas par sevi neveido pastāvīgu pārstāvniecību, kas atrodas Francijā, un ka minētos komerciālos ienākumus varētu aplikt ar nodokli Francijā tikai tad, ja tos varētu attiecināt uz pastāvīgu pārstāvniecību Francijā. Pēc šā lēmuma Luksemburga mēģināja Luksemburgā aplikt ar nodokli ienākumus un kapitāla pieaugumu, ko guva Luksemburgas uzņēmumi un kas radās no Francijā esoša nekustamā īpašuma. Tomēr La Coasta spriedumā Luksemburgas administratīvajai tiesai bija pretējs viedoklis, un tā pieņēma lēmumu, ka Francijas un Luksemburgas nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgums piešķīra tiesības aplikt ar nodokli ienākumus no nekustamā īpašuma valstī, kurā šis nekustamais īpašums faktiski atrodas – šajā gadījumā Francijā.

(50)  ESAO nodokļu paraugkonvencija ir paraugs valstīm, kas noslēdz divpusējas nodokļu konvencijas, un tai ir būtiska nozīme ar nodokļiem saistītu šķēršļu novēršanā tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Tā ir pamats sarunām un divpusēju nodokļu līgumu piemērošanai starp valstīm un paredzēta uzņēmumu atbalstam, vienlaikus palīdzot novērst nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. ESAO nodokļu paraugkonvencija ir arī līdzeklis, kas rada vienotu pamatu biežāko problēmu risināšanai starptautiskās nodokļu dubultās uzlikšanās jomā.

(51)  2014. gada rudenī tika nopludināti un publicēti internetā (Luxleaks lieta) vairāk nekā 500 nolēmumi, jo īpaši tie, kurus bija saņēmis PwC.

(52)  Skatīt lietu C-399/08 P, Komisija/Deutsche Post, ECLI:EU:C:2010:481, 39. punkts, un tajā citēto judikatūru.

(53)  Skatīt lietu C-399/08 P, Komisija/Deutsche Post, ECLI:EU:C:2010:481, 38. punkts, un tajā citēto judikatūru.

(54)  Skatīt Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (“paziņojums par atbalsta jēdzienu”) (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.), 67. punktu un citēto judikatūru.

(55)  Skatīt lietu 173/73 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:1974:71, 13. punkts.

(56)  Skatīt lietu C-66/02 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2005:768, 78. punktu; lietu C-222/04, Cassa di Risparmio di Firenze un citi, ECLI:EU:C:2006:8, 132. punkts; lietu C-522/13 Ministerio de Defensa un Navantia, ECLI:EU:C:2014:2262, 21.–31. punkts.

(57)  Skatīt apvienotās lietas C-78/08 līdz C-80/08, Paint Graphos un citi, ECLI:EU:C:2011:550.

(58)  Skatīt apvienotās lietas C-78/08 līdz C-80/08, Paint Graphos un citi, ECLI:EU:C:2011:550, 65. punktu.

(59)  Lēmuma par procedūras sākšanu 84. apsvērums.

(60)  Lēmuma par procedūras sākšanu 91. apsvērums.

(61)  Skatīt 44. apsvērumu.

(62)  Pieprasījuma pārskatīt nodokļu nolēmumu 8. lpp.

(63)  Skatīt 70., 71., 76. un 92. apsvērumu.

(64)  Skatīt 92. apsvērumu.

(65)  Skatīt 72. apsvērumu.

(66)  Skatīt ESAO publikāciju The Application of the OECD Model Tax Convention to Partnerships (ESAO nodokļu paraugkonvencijas piemērošana partnerībām), Issues in International Taxation 6. izdevums (1999. gads) (turpmāk “1999. gada ziņojums”), 116. punkts.

(67)  Varbūtēja nodokļu dubultā uzlikšana rodas situācijās, kad izcelsmes valstij ir skaidras tiesības uzlikt nodokli ienākumu pozīcijai saskaņā ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu, bet tā izvēlas neizmantot šīs tiesības saskaņā ar savas valsts nodokļu likumiem.

(68)  ESAO komentāra par nodokļu paraugkonvenciju (2000. gads) 32.6. punktā ir norādīts: “Frāze “saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokli” ir jāinterpretē arī attiecībā uz iespējamiem nodokļu dubultās neuzlikšanas gadījumiem, kas var rasties saskaņā ar 23.A pantu. Ja izcelsmes valsts uzskata, ka konvencijas noteikumi neļauj tai aplikt ar nodokli ienākumu vai kapitāla pozīciju, ko tai citādi būtu bijušas tiesības aplikt ar nodokli, rezidences valstij 23. A panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām būtu jāuzskata, ka izcelsmes valsts varētu neaplikt ar nodokli ienākumu pozīciju saskaņā ar konvencijas noteikumiem pat tad, ja rezidences valsts būtu piemērojusi konvenciju citādi, lai tai būtu tiesības aplikt ar nodokli minētos ienākumus, ja tā būtu bijusi izcelsmes valsts vietā. Tādējādi saskaņā ar 1. punktu rezidences valstij nav jāatbrīvo no nodokļa ienākumu pozīcija – tas atbilst 23. panta pamatfunkcijai novērst nodokļu dubultu uzlikšanu.”

(69)  1999. gada ziņojums, 94. punkts.

(70)  1999. gada ziņojums, 105. punkts.

(71)  1999. gada ziņojums, 109. punkts, kas skan šādi: “Ja izcelsmes valsts uzskata, ka konvencijas noteikumi neļauj tai aplikt ar nodokli ienākumu pozīciju, ko tā citādi būtu aplikusi ar nodokli, rezidences valstij saskaņā ar [23. A panta] 1. punktu nav jāatbrīvo no nodokļa attiecīgā ienākumu pozīcija [..].”

(72)  ESAO nodokļu paraugkonvencijas 23.A panta 4. punkts: “1. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, ko guvis līgumslēdzējas valsts rezidents, vai kapitālu, kas tam pieder, ja otra līgumslēdzēja valsts piemēro konvencijas noteikumus, lai atbrīvotu no nodokļa šādus ienākumus vai kapitālu, vai piemēro 10. vai 11. panta 2. punkta noteikumus šādiem ienākumiem.”

(73)  1999. gada ziņojums, 108. punkts.

(74)  Skatīt 70. apsvērumu.

(75)  Skatīt 91. apsvērumu.

(76)  2014. gada rudenī tika nopludināti un publicēti internetā vairāk nekā 500 nolēmumi, jo īpaši tie, kurus bija saņēmis PwC.

(77)  McDonald's ir izskatījis šajā saistībā publicētos progresīvos nodokļu līgumus un ir konstatējis 25 situācijas, kurās Luksemburgas nodokļu dienesti apstiprināja, ka Luksemburgā saskaņā ar attiecīgo nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu netika aplikta ar nodokli uz ārvalstu pastāvīgo pārstāvniecību attiecināma darījumdarbības peļņa. Pastāvīgās pārstāvniecības atradās šādās jurisdikcijās: Francijā, Vācijā, Honkongā, Islandē, Īrijā, Japānā, Nīderlandē, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Vjetnamā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Nevienā no progresīvajiem nodokļu līgumiem nav paredzēts nosacījums par pastāvīgas pārstāvniecības darījumdarbības peļņas aplikšanu ar nodokli.


Top