1.   Apvienotā komiteja veic uzdevumus, kas paredzēti 52. pantā Pamatnolīgumā par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, (“nolīgums”).

2.   Apvienotās komitejas sastāvā ietilpst abu pušu pārstāvji visaugstākajā iespējamā līmenī.

1.   Apvienotās komitejas sanāksmes parasti notiek katru gadu. Apvienotās komitejas sanāksmi sasauc priekšsēdētājs. Sanāksmes pārmaiņus notiek Hanojā un Briselē datumā, kas noteikts ar abpusēju vienošanos. Ja Puses attiecīgi vienojas, Apvienotā komiteja var pēc jebkuras Puses lūguma rīkot ārkārtas sanāksmes.

2.   Ja abas Puses vienojas, Apvienotās komitejas sanāksmes izņēmuma gadījumos var notikt kā videokonferences vai telekonferences.

3.   Apvienotās komitejas sanāksmes ir slēgtas, ja vien priekšsēdētājs ar Pušu piekrišanu nenolemj, ka sanāksme ir atklāta.

1.   Apvienoto komiteju pārmaiņus vienu kalendāro gadu vada Puse, kas rīko sanāksmi attiecīgajā kalendārajā gadā. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Vjetnamas Sociālistiskās Republikas premjerministra vietnieks/ārlietu ministrs vada Apvienoto komiteju, kas paredzēta nolīguma 52. pantā. Puse var deleģēt pilnvaras vadīt visas vai daļu no Apvienotās komitejas sanāksmēm augsta ranga amatpersonai.

2.   Puse, kas rīko pirmo Apvienotās komitejas sanāksmi, veic priekšsēdētāja pienākumus no minētās sanāksmes dienas līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

1.   Pirms katras sanāksmes katra Puse informē priekšsēdētāju par savas delegācijas plānoto sastāvu.

2.   Priekšsēdētājs attiecīgā gadījumā un ar Pušu abpusēju piekrišanu var pieaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus piedalīties sanāksmē novērotāju statusā vai lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku katras sanāksmes darba kārtību. Provizorisko darba kārtību jebkādā rakstiskā veidā kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta Pusēm vismaz 30 dienas pirms sanāksmes sākuma. Priekšsēdētājs, vienojoties ar Pusēm, attiecībā uz kādu konkrētu sanāksmi var noteikt atšķirīgu termiņu.

2.   Jebkura Puse jebkādā rakstiskā veidā var lūgt priekšsēdētājam iekļaut kādu jautājumu darba kārtībā. Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj visus jautājumus, par kuriem priekšsēdētājs ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes dienas ir saņēmis šādu lūgumu.

3.   Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem darba kārtību. Ja Puses par to vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus jautājumus.

4.   Apvienotās komitejas sanāksmē abas puses var apmainīties ar informāciju par Vjetnamas un ES cilvēktiesību dialogu.

1.   Pēc katras sanāksmes priekšsēdētājs apkopo izdarītos Apvienotās komitejas secinājumus. Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, abi sekretāri 30 dienu laikā pēc sanāksmes dienas kopīgi sagatavo protokola projektu.

2.   Puses apstiprina minēto projektu 60 dienu laikā pēc sanāksmes dienas vai līdz jebkurai citai dienai, par ko Puses ir vienojušās. Tiklīdz Puses ir apstiprinājušas protokola projektu, divus oriģināleksemplārus paraksta priekšsēdētājs. Katra Puse saņem vienu oriģinālu.

1.   Pēc Pušu vienošanās Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus un sniegt ieteikumus tikai tās funkciju un uzdevumu ietvaros, kā paredzēts nolīguma 52. pantā.

2.   Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu vai ieteikumu nosaukumā attiecīgi ir vārds “lēmums” vai “ieteikums”, pēc tā – kārtas numurs, dokumenta pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Katrā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

3.   Apvienotā komiteja var nolemt lēmumus vai ieteikumus pieņemt rakstiskā procedūrā. Tādā gadījumā Puses vienojas par procedūras ilguma termiņu. Ja līdz minētā termiņa beigām neviena no Pusēm nav iebildusi pret ierosināto lēmumu vai ieteikumu, Apvienotās komitejas priekšsēdētājs paziņo, ka lēmums vai ieteikums ir pieņemts, savstarpēji vienojoties.

4.   Apvienotās komitejas pieņemtos lēmumus un ieteikumus sagatavo divos autentiskos eksemplāros, ko parakstījis Apvienotās komitejas priekšsēdētājs.

5.   Katra Puse var publicēt Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs; tie ir gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu.

3.   Puse, kura rīko sanāksmi, sedz izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu.

1.   Saskaņā ar nolīguma 52. panta 3. punktu Apvienotā komiteja var izveidot apakškomitejas un specializētas darba grupas, lai tās palīdzētu tai pildīt tās uzdevumus. Apakškomitejas un specializētās darba grupas atskaitās Apvienotajai komitejai pēc katras savas sanāksmes.

2.   Apvienotā komiteja var nolemt likvidēt jebkuru pastāvošu apakškomiteju un specializētu darba grupu, noteikt vai grozīt tās darba uzdevumu vai izveidot citas apakškomitejas un specializētas darba grupas, kas palīdzētu veikt Apvienotās komitejas pienākumus.

3.   Apakškomitejas un specializētās darba grupas nav pilnvarotas pieņemt lēmumus.

1.   Katra apakškomiteja un specializētā darba grupas savās sanāksmēs var apspriest nolīguma īstenošanu savas kompetences jomās. Labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību apakškomiteja var veidot sadarbību tādās jomās kā tiesiskums, laba pārvaldība un apmainīties ar informāciju par sadarbību cilvēktiesību jomā saskaņā ar darba kārtību, par ko panākta vienošanās, taču tā neskar jautājumus, kas tiek apspriesti Vjetnamas un ES cilvēktiesību dialoga ietvaros.

2.   Apakškomitejas un specializētās darba grupas var arī apspriest jautājumus vai īpašus projektus, kas saistīti ar attiecīgo divpusējās sadarbības jomu.

1.   Apakškomiteju un specializēto darba grupu sastāvā ir pārstāvji no abām Pusēm.

2.   Abām Pusēm vienojoties, apakškomitejas un specializētās darba grupas pēc vajadzības var uzaicināt uz savām sanāksmēm ekspertus un attiecīgā gadījumā var uzklausīt tos par konkrētiem darba kārtības punktiem.

1.   Apakškomitejas un specializētās darba grupas, pamatojoties uz jebkuras Puses rakstisku pieprasījumu, sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams, Pusēm vienojoties, un vismaz vienreiz gadā. Katra sanāksme notiek laikā un vietā, par kuru ir vienojušās puses.

2.   Ja kāda no Pusēm pieprasa kādas apakškomitejas vai specializētās darba grupas sanāksmes sasaukšanu, otras Puses sekretārs atbild 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Īpašas steidzamības gadījumā, Pusēm vienojoties, apakškomiteju un specializēto darba grupu sanāksmes var sasaukt īsākā laikā.

3.   Apakškomiteju un specializēto darba grupu sanāksmes kopīgi sasauc abi sekretāri.

4.   Pirms katras sanāksmes katra Puse informē priekšsēdētāju par savas delegācijas plānoto sastāvu.

1.   Jebkura Puse var lūgt priekšsēdētājam iekļaut kādu jautājumu apakškomitejas vai specializētās darba grupas sanāksmes darba kārtībā. Darba kārtībā iekļaujamos jautājumus iesniedz sekretāriem vēlākais 20 darbdienas pirms attiecīgās sanāksmes dienas. Visus apliecinošos dokumentus iesniedz sekretāriem vēlākais 20 darbdienas pirms sanāksmes.

2.   Sekretāri paziņo Pusēm darba kārtības projektu ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms sanāksmes. Darba kārtību pabeidz, abām Pusēm vienojoties. Izņēmuma gadījumos, Pusēm vienojoties, jautājumus darba kārtībā var iekļaut īsākā laikposmā.

1.   Sekretāri kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu.

2.   Apakškomiteju un specializēto darba grupu sanāksmes nav atklātas, ja vien nav nolemts citādi.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos apakškomiteju un specializēto darba grupu sanāksmēs; tie ir gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar mutvārdu tulkošanu sanāksmēs un dokumentu tulkošanu.

3.   Puse, kura rīko sanāksmi, sedz izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu.