Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R1012

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 171, 29.6.2016, p. 66–143 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1012/oj

29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/66


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1012

(2016. gada 8. jūnijs)

par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku audzēšanai gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā ir stratēģiska nozīme Savienības lauksaimniecībā un tā dod ieguldījumu Savienības kultūras mantojumā. Šī lauksaimnieciskā darbība, kas veicina Savienības nodrošinājumu ar pārtiku, ir ieņēmumu avots lauksaimnieku kopienai. Minēto sugu dzīvnieku audzēšanu vislabāk veicināt, atbalstot tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai krustojuma vaislas cūku ar dokumentētu augstu ģenētisko kvalitāti izmantošanu.

(2)

Attiecīgi savā lauksaimniecības politikā dalībvalstis ir konsekventi centušās, nosakot standartus, veicināt tādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, kam piemīt konkrētas ģenētiskās īpašības, dažkārt to veicot ar publisko investīciju palīdzību. Minēto standartu atšķirības var radīt tehniskus šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai, kā arī tehniskus šķēršļus to ievešanai Savienībā.

(3)

Tiesiskais regulējums Savienības tiesību aktiem par tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām, un krustojuma vaislas cūku audzēšanu ir noteikts Padomes Direktīvās 88/661/EEK (3), 89/361/EEK (4), 90/427/EEK (5), 91/174/EEK (6), 94/28/EK (7) un 2009/157/EK (8). Minēto direktīvu mērķis bija Savienībā attīstīt lopkopību, vienlaikus reglamentējot vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, tādējādi saglabājot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(4)

Padomes Direktīvas 87/328/EEK (9), 90/118/EEK (10) un 90/119/EEK (11) tika pieņemtas, lai nepieļautu, ka dalībvalstīs pastāv vai tās pieņem tādus valstu noteikumus par to, kā vaislas liellopus un vaislas cūkas atzīst vaislai, iegūst un izmanto to spermu, olšūnas un embrijus, kuri varētu radīt aizliegumus vai ierobežojumus tirdzniecībai neatkarīgi no tā, vai runa ir par lecināšanu, mākslīgo apsēklošanu, vai par spermas, olšūnu vai embriju savākšanu.

(5)

Pamatojoties uz Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Pastāvīgajā zootehnikas komitejā, kura izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 77/505/EEK (12), pieņēma vairākus lēmumus, nosakot sugām specifiskus kritērijus, saskaņā ar kuriem apstiprināt vai atzīt audzētāju organizācijas un audzētāju apvienības, ierakstīt vaislas dzīvniekus liellopu, aitu, zirgu u. c. ciltsgrāmatās, atzīt aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, veikt snieguma pārbaudes un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, cūku, aitu un kazu sugu vaislas dzīvniekiem, kā arī iedibināt vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai paredzētus ģenētiskās izcelsmes vai zootehniskos sertifikātus.

(6)

Komisija izveidoja arī trešo valstu šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu un ģenētiskās izcelsmes vai zootehnisko sertifikātu paraugus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā.

(7)

Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK pēc struktūras un satura ir ļoti līdzīgas. Vairākas no minētajām direktīvām laika gaitā ir grozītas. Lai Savienības tiesību aktus vienkāršotu un padarītu tos konsekventākus, pareizi būtu minētajās direktīvās iekļautos Savienības noteikumus racionalizēt.

(8)

Pēdējos divdesmit gados Komisijai bijis jāreaģē uz daudzām sūdzībām, ko audzētāji un operatori, kas īsteno audzēšanas programmas, ir iesnieguši par to, kā dažādās dalībvalstīs nacionālajā līmenī transponē un interpretē Savienības tiesību aktus par dzīvnieku audzēšanu. Lai nodrošinātu Savienības noteikumu par vaislas dzīvniekiem vienotu piemērošanu un tirdzniecībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem novērstu šķēršļus, kas izriet no minēto direktīvu atšķirīgās transponēšanas dalībvalstīs, zootehniskie un ģenealoģiskie nosacījumi, kuri reglamentē vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, būtu jānosaka ar regulu.

(9)

Turklāt pieredze liecina, ka, lai būtu vieglāk piemērot minētajās direktīvās paredzētos noteikumus, ir precīzāk jāformulē vairāki minēto direktīvu noteikumi, kā arī jāizmanto konsekventāka terminoloģija, kas ir standartizēta visās dalībvalstīs. Savienības tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad ir lietderīgi arī izstrādāt vairāk definīciju, tostarp jēdziena “šķirne” definīciju.

(10)

Tiecoties palielināt konkurētspēju dzīvnieku audzēšanas nozarē, nebūtu jāpieļauj tas, ka izzūd šķirnes, kuru īpašības ir pielāgotas konkrētiem biofizikāliem apstākļiem. Ja to populācijas lielums ir pārāk mazs, vietējās šķirnes varētu būt apdraudētas, jo mazināsies ģenētiskā daudzveidība. Dzīvnieku ģenētiskie resursi kā nozīmīga lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības daļa nodrošina būtisku pamatu lopkopības nozares ilgtspējīgai attīstībai un sniedz iespējas pielāgot dzīvniekus mainīgām vidēm, ražošanas nosacījumiem, kā arī tirgus un patērētāju prasībām. Ar Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu tādējādi būtu jāsekmē dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana un tādu tipisku kvalitatīvu reģionālo produktu ražošana, kuru īpašības ir atkarīgas no vietējām mājdzīvnieku šķirnēm raksturīgām specifiskām pārmantotām īpašībām. Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina arī dzīvotspējīgas audzēšanas programmas, ar kurām uzlabot šķirnes un jo īpaši apdraudētu šķirņu vai tādu vietēju šķirņu gadījumā, kas Savienībā nav bieži izplatītas, un veicināt šķirņu saglabāšanu un to, kā saglabāt ģenētisko daudzveidību šķirnēs un starp tām.

(11)

Ar selekciju un ciltsdarbu ir panākts ievērojams progress to īpašību pilnveidošanā, kuras saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti, kas samazina ražošanas izmaksas saimniecību līmenī. Tomēr dažos gadījumos tas ir bijis cēlonis nevēlamai blakusietekmei, radot sabiedrībā bažas par dzīvnieku labturību un ar vidi saistītiem jautājumiem. Genomikas piemērošanai un jaunāko informācijas tehnoloģiju, piemēram, “Precīzās lopkopības”, izmantošanai, kas dod iespēju reģistrēt lielo datu kopas par alternatīvajām pazīmēm, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar dzīvnieku labturības un ilgtspējības jautājumiem, ir vērā ņemams potenciāls novērst bažas sabiedrībā un sasniegt ilgtspējīgas dzīvnieku audzēšanas mērķus attiecībā uz resursu augstāku efektivitāti un augstāku šķirnes īpašību stabilitāti un labāku dzīvnieku izturīgumu. Datu vākšanai par šīm alternatīvajām pazīmēm būtu jākļūst nozīmīgai saistībā ar audzēšanas programmām un tai būtu jāsniedz lielāka nozīme selekcijas mērķu definēšanā. Šajā sakarā apdraudēto šķirņu ģenētiskie resursi būtu jāuzskata par gēnu krātuvi, kas, iespējams, var palīdzēt sasniegt šos dzīvnieku labturības un ilgtspējības mērķus.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ja minētos dzīvniekus vai no minētajiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ir paredzēts kā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ierakstīt ciltsgrāmatā vai kā krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistrā, jo īpaši, lai tos laistu tirdzniecībā Savienībā, tostarp dalībvalstī, vai minētos dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus ievestu Savienībā.

(13)

Nebūtu jāsaprot, ka termini “vaislas dzīvnieks” vai “tīršķirnes vaislas dzīvnieks” attiecas tikai uz dzīvniekiem, kuriem vēl piemīt reproduktīvā funkcija. Patiešām, kastrēto dzīvnieku ģenealoģiskie un zootehniskie ieraksti varētu būt noderīgi, lai novērtētu vaislas dzīvnieku populācijas ģenētisko kvalitāti un tādējādi nodrošinātu integritāti vaislas dzīvnieku vērtējumu tabulām, kuru pamatā ir minētie rezultāti. Atkarībā no audzēšanas programmas mērķiem datu trūkums vai zudums, kas rodas tāpēc, ka kastrētie dzīvnieki ir nepārprotami izslēgti no ierakstīšanas ciltsgrāmatā vai reģistrā, iespējams, varētu ietekmēt rezultātus to vaislas dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes novērtēšanā, kuri ir ģenētiski saistīti ar minētajiem kastrētajiem dzīvniekiem.

(14)

Šajā regulā paredzēto noteikumu par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tādai tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro šķirnes pārvaldošo šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai un to attiecīgo audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatu pamatdaļā un pamatdaļas dažādās labvērtību klasēs, ja tādas pastāv. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(15)

Tāpat arī šajā regulā paredzēto noteikumu par krustojuma vaislas cūkām mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro tādu krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanai, kuras pārvalda cūku sugas dažādas šķirnes, līnijas vai krustojumus, un to audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē krustojuma vaislas cūku reģistrēšanu ciltsreģistros. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par krustojuma vaislas cūku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(16)

Nav lietderīgi šajā regulā apskatīt jautājumus, kas saistīti ar klonēšanu.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai un ievešanai Savienībā, kā arī oficiālajām kontrolēm, kas nepieciešamas attiecībā uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju īstenotajām audzēšanas programmām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ietekmes, sarežģītības, pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāte un tas, kādā veidā tās vērtē un klasificē vaislas dzīvniekus, ietekmē par minētajiem dzīvniekiem apkopotās vai noteiktās zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas kvalitāti un precizitāti un to vērtību tirgū. Attiecīgi būtu jāizstrādā noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu uz saskaņotu Savienības kritēriju pamata. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas arī uz minēto organizāciju uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju iedibinātie noteikumi nenoved līdz audzēšanas programmu atšķirībām, tādējādi radot tehniskus šķēršļus tirdzniecībai Savienībā.

(19)

Šajā regulā būtu jāparedz līdzīgas procedūras kā tās, kas minētas Direktīvās 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK attiecībā uz atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju norādīšanu sarakstos, tostarp sarakstu atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

(20)

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas īsteno ar vispārējo mērķi ilgtspējīgā veidā uzlabot gan šķirnes dzīvnieku produktivitātes pazīmes, gan pazīmes, kas uz produktivitāti neattiecas, vai saglabāt šķirni. Minētajām audzēšanas programmām būtu jāattiecas uz pietiekami lielu tīršķirnes vaislas dzīvnieku skaitu, kurus tur audzētāji, kas ar audzēšanu un selekciju veicina un attīsta vēlamās pazīmes minētajos dzīvniekos vai garantē šķirnes saglabāšanu saskaņā ar mērķiem, kurus kopīgi pieņēmuši programmā iesaistītie audzētāji. Līdzīgi krustojuma vaislas cūku audzēšanas programmas tiek īstenotas ar nolūku vēlamās pazīmes attīstīt ar apzinātu krustošanu starp dažādām cūku šķirnēm, līnijām vai krustojumiem. Vaislas dzīvniekus (tīršķirnes vai krustojumus), kurus izmanto audzēšanas programmā, ieraksta ciltsgrāmatā vai reģistrā, iekļaujot informāciju par to priekštečiem, un atkarībā no audzēšanas programmā noteiktajiem ciltsdarba mērķiem pārbauda to sniegumu vai veic cita veida novērtējumu, kā rezultātā tiek reģistrēti dati par pazīmēm, kas saistītas ar minētās audzēšanas programmas mērķiem. Ja audzēšanas programmā ir norādīts, ģenētisko izvērtēšanu veic, lai novērtētu ciltsvērtību dzīvniekiem, kurus var atbilstoši klasificēt. Minētās ciltsvērtības un snieguma pārbaudes rezultāti, kā arī ģenealoģiskā informācija veido audzēšanas un selekcijas pamatu.

(21)

Tiesībām tikt atzītai par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt Savienības tiesību aktu pamatprincipam dzīvnieku audzēšanas un iekšējā tirgus jomā. Jau pastāvošas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības saimnieciskās darbības aizsardzībai nevajadzētu būt par pamatu kompetentās iestādes atteikumam atzīt citu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas strādā ar to pašu šķirni, vai iekšējā tirgus principu neievērošanai. Tas pats attiecas uz tādas papildu audzēšanas programmas vai tādas pastāvošas audzēšanas programmas ģeogrāfiskās paplašināšanas apstiprināšanu, kura tiek īstenota attiecībā uz to pašu šķirni vai tādiem tās pašas šķirnes vaislas dzīvniekiem, ko var izraudzīties no tādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vaislas dzīvnieku populācijas, kura tai pašai šķirnei audzēšanas programmu jau īsteno. Tomēr, ja dalībvalstī viena vai vairākas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības jau īsteno apstiprinātu konkrētas šķirnes audzēšanas programmu, būtu jāļauj minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei dažos konkrētos gadījumos atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, pat ja minētā audzēšanas programma atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas apstiprināšanai. Viens no atteikuma iemesliem varētu būt tas, ka papildu audzēšanas programmas apstiprināšana tai pašai šķirnei apdraudētu minētās šķirnes saglabāšanu vai minētās šķirnes ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu minētajā dalībvalstī. Minētās šķirnes saglabāšanu jo īpaši varētu apdraudēt vaislas dzīvnieku populācijas sadrumstalošanās, kas, iespējams, novestu pie biežākas tuvradnieciskas krustošanas, biežāk konstatētiem ģenētiskiem defektiem, selekcijas potenciāla zuduma vai mazākām iespējām audzētājiem izmantot tīršķirnes vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus. Cits atteikuma iemesls varētu būt saistīts ar definēto šķirnes īpašību vai minēto audzēšanas programmu galveno mērķu neatbilstībām. Neatkarīgi no audzēšanas programmas mērķa, proti, šķirnes saglabāšana vai šķirnes uzlabošana, patiešām būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikties apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, ja tāpēc, ka atšķiras divu audzēšanas programmu galvenie mērķi vai minētajās audzēšanas programmās definēto šķirnes īpašību būtiskās pazīmes, varētu zust efektivitāte attiecībā uz minēto mērķu ģenētisko aspektu sasniegšanu vai uz minētajām vai jebkurām saistītām pazīmēm vai ja dzīvnieku apmaiņa starp abām vaislas dzīvnieku populācijām varētu radīt risku, ka neradnieciskas selekcijas vai audzēšanas rezultātā minētās būtiskās pazīmes sākotnējā vaislas dzīvnieku populācijā izzūd. Visbeidzot, attiecībā uz apdraudētu šķirni vai vietēju šķirni, kas nav bieži sastopama vienā vai vairākās Savienības teritorijās, būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, kā pamatojumu norādot, ka papildu audzēšanas programma varētu kavēt jau pastāvošas audzēšanas programmas efektīvu īstenošanu, jo īpaši tāpēc, ka nenotiek zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas koordinācija vai apmaiņa, kā rezultātā tiek zaudēti iespējami ieguvumi no apkopoto minētās šķirnes datu kopīgas izvērtēšanas. Ja audzēšanas programmas apstiprināšana tiek atteikta, kompetentajai iestādei vienmēr būtu jāsniedz pamatots paskaidrojums pieteikuma iesniedzējiem un jādod tiem tiesības atteikumu pārsūdzēt.

(22)

Audzētājiem vajadzētu būt tiesībām izstrādāt un īstenot audzēšanas programmu savām vajadzībām bez minētās audzēšanas programmas apstiprināšanas no kompetento iestāžu puses. Tomēr katrai dalībvalstij vai tās kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā iespēja minētās darbības regulēt, jo īpaši, tiklīdz šādas audzēšanas programmas rezultātā notiek darījumi ar vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem vai tiek apdraudēta jau pastāvoša apstiprināta audzēšanas programma tai pašai šķirnei.

(23)

Ja audzēšanas programmas mērķis ir saglabāt šķirni, audzēšanas programmas prasības varētu papildināt ar in situ un ex situ saglabāšanas pasākumiem vai jebkuriem citiem instrumentiem šķirnes statusa uzraudzībai, kas nodrošinātu minētās šķirnes ilgtspējīgu saglabāšanu ilgtermiņā. Vajadzētu būt iespējai noteikt minētos pasākumus audzēšanas programmā.

(24)

Audzētāju apvienības, audzētāju organizācijas, tostarp organizācijas, kuras ir privāti uzņēmumi, vai publiskas struktūras par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāatzīst tikai tad, ja tajās ir audzētāji, kas piedalās to audzēšanas programmās, un ja tās nodrošina, ka minētajiem audzētājiem ir brīva izvēle attiecībā uz savu vaislas dzīvnieku selekciju un audzēšanu, tiesības ierakstīt savās ciltsgrāmatās no minētajiem vaislas dzīvniekiem iegūtos pēcnācējus un iespēja būt minēto dzīvnieku īpašniekiem.

(25)

Pirms tiek īstenotas izmaiņas apstiprinātajā audzēšanas programmā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai minētās izmaiņas būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju. Lai izvairītos no tā, ka kompetentajai iestādei un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai rodas nevajadzīgs administratīvais slogs, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai būtu kompetentajai iestādei jāpaziņo tikai tās izmaiņas, kas, iespējams, būtiski skar audzēšanas programmu. Minētajām izmaiņām jo īpaši būtu jāattiecas uz ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanu, izmaiņām audzēšanas programmas mērķī vai tās selekcijas un audzēšanas mērķos, izmaiņām šķirnes īpašību raksturojumā vai uzdevumu deleģēšanā trešām personām, kā arī uz nozīmīgām izmaiņām ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmā vai snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodikā un jebkurām citām izmaiņām, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku audzēšanas programmas grozīšanu. Neatkarīgi no pienākuma nozīmīgas izmaiņas iesniegt kompetentajai iestādei, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma būtu tai jāsniedz aktualizēta audzēšanas programmas versija.

(26)

Ja ir atzīta nepieciešamība saglabāt vai veicināt šķirnes attīstību konkrētā teritorijā vai ja šķirne ir apdraudēta, būtu jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei pašai kā pagaidu pasākumu īstenot minētās šķirnes audzēšanas programmu ar noteikumu, ka minētajai šķirnei patiešām nav audzēšanas programmas. Tomēr šāda iespēja kompetentajai iestādei, kas īsteno šādu audzēšanas programmu, vairs nebūtu jāpiešķir, ja audzēšanas programmu var nodot operatoram, kurš izpilda prasības, kas nepieciešamas audzēšanas programmas pareizai īstenošanai.

(27)

Tā kā apdraudētu šķirņu saglabāšanai nepieciešama tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību izveidošana un atzīšana, kuru audzēšanas programmās izmanto ierobežota skaita vaislas dzīvniekus, vaislas dzīvnieku populācijas lielumu parasti nebūtu jāuzskata par būtisku prasību tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, vai minēto biedrību audzēšanas programmu apstiprināšanai, īpaši tādēļ, ka atzīšana notiek valsts līmenī.

(28)

Lai ņemtu vērā apdraudēto šķirņu īpašo statusu, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, jo īpaši, tie par statusa paaugstināšanu no papilddaļas uz pamatdaļu un par atkāpēm no snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas.

(29)

Savienība ir līgumslēdzēja puse Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/626/EKK (13) un kuras mērķi ir jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, tās komponentu ilgtspējīga izmantošana un to ieguvumu taisnīga un godīga sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas. Minētā konvencija paredz, ka līgumslēdzējām pusēm ir suverēnas tiesības uz saviem bioloģiskajiem resursiem un ka tās ir atbildīgas par savas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un savu bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Savienība ir arī puse Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolam par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2014/283/ES (14). Tāpēc šajā regulā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī Nagojas protokols un tā būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 511/2014 (15).

(30)

Vienā dalībvalstī atzītām šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām vajadzētu būt iespējai savu apstiprināto audzēšanas programmu īstenot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Savienībā iespējami labi tiek izmantoti ģenētiski augstvērtīgi vaislas dzīvnieki. Šajā nolūkā ar vienkāršotu paziņošanas procedūru būtu jānodrošina, ka citas valsts kompetentā iestāde ir informēta par nodomu īstenot pārrobežu darbības. Tomēr vaislas dzīvnieku sezonālai pārvietošanai dalībvalsts robežās, vai, ja tā notiek, aptverot vairākas dalībvalstis, nevajadzētu nozīmēt to, ka ģeogrāfiskā teritorija ir katrā ziņā jāpaplašina.

(31)

Būtu jāveicina pārrobežu sadarbība starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un starp krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kuras vēlas sadarboties, vienlaikus nodrošinot brīvu uzņēmējdarbību un likvidējot šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu brīvai apritei.

(32)

Ņemot vērā to, ka kompetentajai iestādei var nākties apstiprināt vairākas audzēšanas programmas, ko īsteno viena šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kuru tā ir atzinusi, un to, ka kompetentai iestādei varētu nākties apstiprināt tādu audzēšanas programmu paplašināšanu savās teritorijās, ko īsteno šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura ir atzīta citā dalībvalstī, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšana būtu jānodala no tās audzēšanas programmu apstiprināšanas. Tomēr, ja tiek izvērtēts pieteikums par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kompetentā iestāde būtu arī jānodrošina ar pieteikumu par vismaz vienas audzēšanas programmas apstiprināšanu.

(33)

Dažādas sūdzības, ko Komisijai nācies izskatīt iepriekšējos gados, liecina, ka šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi, kuri reglamentētu attiecības starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas konkrētai pie zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku šķirnei izveido filiālciltsgrāmatu, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas pretendē būt minētās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas izveidotāja.

(34)

Ir nepieciešams precizēt attiecības starp audzētājiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, jo īpaši lai nodrošinātu audzētāju tiesības iesaistīties audzēšanas programmā tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tā ir apstiprināta un kurā dalība ir paredzēta, lai nodrošinātu minēto audzētāju tiesības būt par biedriem. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām vajadzētu būt pieņemtiem noteikumiem, lai atrisinātu strīdus ar audzētājiem, kuri piedalās to audzēšanas programmās, un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret minētajiem audzētājiem. Tām būtu arī jānosaka savas, kā arī to audzētāju tiesības un pienākumi, kuri piedalās biedrību audzēšanas programmās.

(35)

Audzētājiem, kuru vaislas dzīvnieki sezonāli pārvietojas dalībvalsts robežās vai apgabalā, kas atrodas abpus valsts robežām, būtu vajadzīgas tiesības turpināt piedalīties audzēšanas programmā, kamēr vien viņu uzņēmuma galvenā mītne atrodas audzēšanas programmas ģeogrāfiskajā teritorijā.

(36)

Šajā regulā būtu jāņem vērā īpašā situācija, kas raksturīga krustojuma vaislas cūku nozarei. Lielākajai daļai privātiem uzņēmumiem krustojuma vaislas cūku nozarē ir slēgtas audzēšanas sistēmas, un tie savus vaislas dzīvniekus pārvalda paši. Tāpēc būtu jāparedz noteikums attiecībā uz vairākām atkāpēm minētajiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz audzētāju piedalīšanos audzēšanas programmā un tiesībām krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistros.

(37)

Definīcija “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz dzīvniekiem visos līmeņos audzēšanas un selekcijas piramīdā, kuru izmanto krustošanas optimizēšanai, kombinējot konkrētas to dažādu genotipu vērtīgās īpašības un izmantojot heterozes efektus. Atkarībā no audzēšanas un selekcijas piramīdas līmeņa termins “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz šķirnēm, līnijām un krustojumiem. Tas nozīmē, ka ne visi dzīvnieki ir “hibrīdi” tradicionālā nozīmē.

(38)

Jo īpaši Direktīvas 90/427/EEK un – mazākā mērā – Direktīvas 89/361/EEK un Direktīvas 2009/157/EK piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir nepieciešami precīzāki noteikumi, lai strīdus starp audzētājiem, no vienas puses, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, no otras puses, izšķirtu rezultatīvi, pamatojoties uz skaidru reglamentu un noteiktām audzētāju tiesībām un pienākumiem. To vislabāk nodrošināt, ja strīdus izšķir tās dalībvalsts tiesību sistēmā, kurā tie rodas.

(39)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izveido un uztur pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ciltsgrāmatas, kā arī krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas izveido un uztur krustojuma cūku ciltsreģistrus, kuri nav privāti uzņēmumi, kas darbojas slēgtās audzēšanas sistēmās, vaislas dzīvnieki savās ciltsgrāmatās būtu jāieraksta vai ciltsreģistros jāreģistrē bez jebkādas diskriminācijas uz dzīvnieku vai to īpašnieku izcelsmes dalībvalsts pamata un, ja tas paredzēts audzēšanas programmā, minētie dzīvnieki būtu jāklasificē pēc to labvērtības.

(40)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāļauj arī izveidot papilddaļas, kurās ierakstītu dzīvniekus, kuri neatbilst vecāku un attiecīgā gadījumā vecvecāku, kritērijiem, taču attiecībā uz kuriem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzskata, ka tie atbilst attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā noteiktajām šķirnes īpašībām, ar mērķi pēc tam minētos dzīvniekus krustot ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie šķirnes, uz ko attiecas audzēšanas programma, lai to pēcnācējiem paaugstinātu statusu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu. Īpaši noteikumi par minēto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu būtu jāparedz Savienības līmenī.

(41)

Pēcnācēju statusa paaugstināšana uz ciltsgrāmatu pamatdaļu būtu atļaujama tikai pa sievišķā dzimuma līniju, izņemot zirgu sugas. Tomēr attiecībā uz apdraudētām liellopu, cūku, aitu un kazu sugu šķirnēm un “izturīgo” aitu šķirnēm, kurām nav pietiekami daudz vīrišķā dzimuma reproduktīvu dzīvnieku, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām piemērot mazāk stingrus noteikumus par minēto papilddaļās ierakstīto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu, lai izvairītos no tā, ka minēto šķirņu ģenētiskā daudzveidība turpmāk pasliktinās. Tāpat īpaši noteikumi būtu jāparedz, lai dotu iespēju atjaunot šķirnes, kas ir izzudušas vai kurām nopietni draud izzušana. Dalībvalstīm, kas izmanto šādas atkāpes, būtu rūpīgi jāizvērtē minēto vaislas populāciju riska statuss un jānodrošina ģenētisko resursu droša pārvaldība.

(42)

Ja ir nepieciešams izveidot jaunu šķirni, apvienojot īpašības no dažādu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai savācot vienkopus dzīvniekus ar pietiekamu fizisku līdzību, kuri jau ir pavairojušies ar pietiekamu ģenētisko stabilitāti, lai tos uzskatītu par tādiem, kas veido jaunu šķirni, būtu jādod iespēja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām izveidot minēto jauno šķirņu ciltsgrāmatas un īstenot to audzēšanas programmas.

(43)

Šajā regulā nekam nebūtu jāliedz ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītus konkrētas šķirnes dzīvniekus uzskatīt par tādiem, kas atbilst to agrovides un klimata pasākumu darbības jomai, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (16) 28. pantā un līdz ar to tie ir tiesīgi pretendēt uz valsts vai reģionālo iestāžu atbalstu saskaņā ar to lauku attīstības programmām.

(44)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāspēj savās audzēšanas programmās pieņemt noteikumus, kuri aizliedz vai ierobežo konkrētu reprodukcijas paņēmienu un konkrētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku, arī to reproduktīvo produktu izmantošanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu, piemēram, jāvar pieprasīt, ka pēcnācējus iegūst tikai dabiskas pārošanās ceļā. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izmanto šādu aizliegumu vai ierobežojumu, minētie noteikumi būtu jāparedz savā audzēšanas programmā atbilstoši noteikumiem, kurus pieņēmusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas uztur izcelsmes ciltsgrāmatu.

(45)

Ciltsgrāmatās ierakstītie tīršķirnes vaislas dzīvnieki būtu jāidentificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (17).

(46)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem Regulā (ES) 2016/429 ir paredzēts, ka dzīvnieku veselības jomā kompetentās iestādes zirgu sugu dzīvniekiem izsniedz individuālu pastāvīgo identifikācijas dokumentu, ko tālāk jākonkretizē Komisijai, pieņemot deleģētos aktus. Lai zootehniskais sertifikāts satura un administratīvās procedūras ziņā pēc iespējas vairāk atbilstu minētajam individuālajam pastāvīgajam identifikācijas dokumentam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem izsniedzamā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta formu un saturu.

(47)

Zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā reglamentē starptautiski privāti līgumi. Ievērojot zirgaudzēšanas nozares starptautisko dimensiju, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot attiecīgos deleģētos un īstenošanas aktus, minētie līgumi būtu jāņem vērā, lai saglabātu minēto zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā.

(48)

Vaislas dzīvnieku atzīšana vaislai un jo īpaši lecināšanai vai mākslīgai reprodukcijai būtu jāreglamentē Savienības līmenī, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši, ja šiem vaislas dzīvniekiem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiska izvērtēšana saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un jo īpaši III pielikumā.

(49)

Saprotams, ka dalībvalstīm vai to kompetentām iestādēm nebūtu jāizmanto šī regula, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu izmantošanu tādu dzīvnieku audzēšanai, kurus nav paredzēts kā vaislas dzīvniekus ierakstīt vai reģistrēt ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā.

(50)

Lai gan ir pieņemti Savienības līmeņa snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem audzē pie liellopu, cūku, aitu un kazu sugām piederošus dzīvniekus, ko pārbauda pēc zināma skaita pazīmēm, tomēr uz zirgu dzimtas tīršķirnes vaislas dzīvnieku dažādām šķirnēm, izmantojumu un selekciju attiecas daudzas prasības, tāpēc tās līdz šim nav izdevies saskaņot. Tā vietā snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi konkrētām šķirnēm patlaban ir paredzēti šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatā.

(51)

Lai tiktu ņemta vērā tehniskā attīstība, zinātnes sasniegumi vai nepieciešamība saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290.pantu attiecībā uz šīs regulas III pielikuma grozīšanu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu arī jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai paredzēt vienādus un sīkāk izstrādātus noteikumus par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem.

(52)

Vajadzētu būt iespējai snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veikt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju izraudzītai trešai personai vai publiskai struktūrai, tostarp iestādei, kas šo funkciju veic kā atsevišķu uzdevumu. Atļauju minētajai trešai personai varētu dot un minēto trešo personu varētu novērtēt kompetentā iestāde saistībā ar audzēšanas programmu apstiprināšanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai, kas snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu nodod ārpakalpojumā, vajadzētu – ja vien attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes nav lēmušas citādi – joprojām būt atbildīgai par to, ka tiek nodrošināta atbilstība prasībām, kas piemērojamas minētajām darbībām, un tai savā audzēšanas programmā būtu jānorāda izraudzītā trešā persona.

(53)

Atkarībā inter alia no sugas vai šķirnes var būt nepieciešams saskaņot vai uzlabot to tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes, kuras izmanto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai to izraudzītās trešās personas. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto references centru uzdevumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Minētajiem Eiropas Savienības references centriem vajadzētu būt tiesībām saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (18). Attiecībā uz liellopu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem minētos uzdevumus veic centrs “Interbull” – Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) pastāvīgā apakškomiteja, kas ir Eiropas Savienības references centrs, kurš izraudzīts ar Padomes Lēmumu 96/463/EK (19).

(54)

Turklāt, lai sniegtu atbalstu, ja ir atzīta nepieciešamība, tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus ar īpašu uzdevumu – veicināt tādu metožu izstrādi vai saskaņošanu, kuras izmanto minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto centru uzdevumu, Komisijai būtu jādeleģē arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, ieceļot minētos centrus un aprakstot to uzdevumus, būtu pienācīgi jāņem vērā darbības, ko veic Eiropas Reģionālais dzīvnieku ģenētisko resursu centrs (ERFP), kuru izveidoja saistībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Vispārējo dzīvnieku ģenētisko resursu rīcības plānu Eiropā. Šo references centru izstrādātajām metodēm nevajadzētu būt saistošām.

(55)

Audzētājiem, kas piedalās audzēšanas programmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt zootehniskos sertifikātus saviem vaislas dzīvniekiem, uz kuriem minētā audzēšanas programma attiecas, un minēto dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Ja vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus laiž tirdzniecībā vai ieved Savienībā, tiem vajadzētu būt līdzi zootehniskajiem sertifikātiem, lai minētos dzīvniekus vai no šiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ierakstītu vai reģistrētu citās ciltsgrāmatās vai ciltsreģistros. Zootehniskajiem sertifikātiem būtu jāsniedz informācija audzētājam par iegūtā dzīvnieka ģenētisko kvalitāti un ģenētisko izcelsmi. Šādiem sertifikātiem, piemēram, vajadzētu būt izsniegtiem, ja nepieciešams vaislas dzīvniekus pavadīt izstāžu nolūkā vai ja vaislas dzīvniekus ievieto pārbaužu stacijās vai mākslīgās apsēklošanas centros.

(56)

Būtu jāsaprot, ka šī regula neaizliedz dalībvalstīm vai kompetentām iestādēm noteikt prasību pievienot informāciju par minētā dzīvnieka kvalitāti un ģenētisko izcelsmi, kad tirdzniecībā laiž liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku spermu, ko domāts izmantot mākslīgai apsēklošanai, lai audzētu dzīvniekus, kuriem nav paredzēts kļūt par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem. Parasti, padarot vaislas dzīvnieku reproduktīvos produktus, un, jo īpaši, to spermu, un saistīto informāciju par zootehniskajiem sertifikātiem pieejamu arī operatoriem, kuri reproducē dzīvniekus bez nodoma to pēcnācējus ierakstīt ciltsgrāmatā, tiek cerēts uzlabot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(57)

Vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešana Savienībā un eksports uz trešām valstīm Savienības lauksaimniecībai ir nozīmīgi. Tāpēc vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti būtu jāieved Savienībā ar nosacījumiem, kas ir ļoti tuvi pielīdzināmi noteikumiem, kurus piemēro tirdzniecībai Savienībā. Tomēr vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus Savienībā ciltsgrāmatas pamatdaļā vai ciltsreģistrā vajadzētu būt atļautam ierakstīt tikai tad, ja eksportētājā trešā valstī veikto kontroļu līmenis nodrošina tādu pašu ģenētiskās izcelsmes informācijas un snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātu noteiktību kā Savienībā un ja šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kas sniedz minēto informāciju un rezultātus, ir iekļautas Komisijas uzturētā sarakstā. Turklāt šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs būtu pēc savstarpējības principa jāpieņem vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti no attiecīgās Savienībā atzītās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas.

(58)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (20) paredz, ka Komisija izveido preču nomenklatūru, proti, “kombinēto nomenklatūru” jeb saīsināti “KN”, kas vienlaikus atbilst prasībām, ko izvirza kopējais muitas tarifs, Kopienas ārējās tirdzniecības statistika un citas Savienības rīcībpolitikas attiecībā uz preču importu vai eksportu. Minētās regulas I pielikumā ir uzskaitīti pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku un liellopu spermas KN kodi, un norādīts, ka tie ir atbrīvoti no parastām muitas likmēm. Minētajā gadījumā šiem dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem vajadzētu būt līdzi tādam zootehniskajam sertifikātam, kas pamatotu, ka tos kvalificē par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai tīršķirnes vaislas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Tīršķirnes vaislas dzīvniekiem līdzi vajadzētu būt arī dokumentam, kurā norādīts, ka tos ierakstīs šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzturētā ciltsgrāmatā vai reģistrēs krustojuma cūku audzētāju organizācijas uzturētā ciltsreģistrā.

(59)

Vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus ievedot Savienībā, tiem veic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK (21) un 97/78/EK (22). Tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā tiem būtu jāveic arī kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas, lai tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piemērotu atbrīvojumu no parastām muitas likmēm.

(60)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par oficiālām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, un par citām oficiālām darbībām, ko kompetentās iestādes veic atbilstoši šai regulai un kas ir pielāgotas dzīvnieku audzēšanas nozarei. Kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga iespēja oficiāli kontrolēt visus operatorus, uz kuriem attiecas šī regula, un, jo īpaši, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kas veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, audzētājus un, ja tie izsniedz zootehniskos sertifikātus, spermas savākšanas un uzglabāšanas centrus, embriju uzglabāšanas centrus un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes.

(61)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un prasībām, kas noteiktas apstiprinātajā audzēšanas programmā. Minētajās kontrolēs varētu iekļaut snieguma pārbaudē lietotā aprīkojuma inspicēšanu vai zootehnisko un ģenealoģisko datu dokumentēšanai ieviesto procedūru pārbaudi, vai dokumentu vai tādu sistēmu izskatīšanu, kuras izmanto šādu par vaislas dzīvniekiem apkopotu datu uzglabāšanai un apstrādei. Minētajā izskatīšanā varētu ņemt vērā kvalitātes pārbaudes vai kontroles sistēmas, ar kurām nodrošina, ka dokumentētie dati ir precīzi, piemēram, vecāku pārbaudes, ko veic, lai pārbaudītu dzīvnieka ģenētisko izcelsmi. Kompetentās iestādes varētu veikt audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju telpu un biroju un aprīkojuma oficiālas kontroles, kā arī vaislas dzīvnieku vai reproduktīvo produktu, kas savākti no vaislas dzīvniekiem, uz kuriem attiecas audzēšanas programma, oficiālas kontroles.

(62)

Ja šajā regulā ir atsauce uz “citām oficiālām darbībām”, tā būtu jāsaprot kā atsauce uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu, audzēšanas programmu apstiprināšanu vai palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

(63)

Lai rezultatīvi piemērotu šajā regulā izklāstītos Savienības noteikumus par vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ir nepieciešams, ka dalībvalstu kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas un vajadzības gadījumā sniedz administratīvo palīdzību. Attiecīgi šajā regulā būtu – veicot nepieciešamos pielāgojumus – jāparedz vispārīgi noteikumi par administratīvo palīdzību un sadarbību, kas būtu tādi paši kā noteikumi, kuri pašlaik ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (23) IV daļā.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai, ja ir pierādījumi par plaši izplatītu un būtisku neatbilstību Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu trešā valstī, pieņemtu īpašus pasākumus nolūkā ierobežot minētās neatbilstības ietekmi.

(65)

Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu arī būt pilnvarām, lai nodrošinātu to, ka tiek pildīti ar šo regulu noteiktie zootehniskie un ģenealoģiskie noteikumi par vaislas dzīvniekiem, tostarp pilnvarām apturēt audzēšanas programmas apstiprinājumu vai atsaukt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja tiek konstatēta neatbilstība šīs regulas noteikumiem.

(66)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto noteikumu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles dalībvalstīs, inter alia ņemot vērā dalībvalstu veikto oficiālo kontroļu rezultātus.

(67)

Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles trešās valstīs, lai varētu izveidot sarakstu ar šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs, no kurām būtu jāatļauj vaislas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešana Savienībā, lai izstrādātu nosacījumus to ievešanai Savienībā un lai iegūtu zootehnisko un ģenealoģisko informāciju par līdzvērtības nolīgumu darbību. Komisijai būtu jāveic arī kontroles trešās valstīs, ja to prasa vairākkārt konstatēta vai jauna radusies problēma saistībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem.

(68)

Atbilstības pārbaudei ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, veicot oficiālas kontroles, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā šīs regulas mērķi tiek efektīvi sasniegti. Dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumi atsevišķos gadījumos varētu būtiski traucēt minēto mērķu sasniegšanu un radīt situācijas, kad neatbilstība minētajiem noteikumiem kļūst plaši izplatīta. Tāpēc Komisijai būtu jāspēj reaģēt uz nopietniem dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumiem, pieņemot pasākumus, kas piemērojami līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgos pasākumus trūkumu novēršanai. Šādos pasākumos iekļauj aizliegumu veikt vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu tirdzniecību vai ieviest īpašus nosacījumus šādai tirdzniecībai vai jebkurus citus pasākumus, ko Komisija uzskata par atbilstošiem, lai novērstu minēto plaša mēroga pārkāpumu.

(69)

Tā kā Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK paredzēts atcelt un aizstāt ar šo regulu, ir nepieciešams atcelt arī Komisijas aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajām direktīvām, un tos, ja nepieciešams, aizstāt ar deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām attiecīgajām pilnvarām. Tāpēc minētie Komisijas akti būtu jāatceļ un, ja nepieciešams, jāaizstāj.

(70)

Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu un regulu papildinātu vai lai grozītu tās pielikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prasību noteikšanu snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai, Eiropas Savienības references centru uzdevumiem un tiem izvirzāmām prasībām un zootehnisko sertifikātu saturam un formai.

(71)

Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (24). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(72)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz veidlapu paraugiem informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai par atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstu, tīršķirnes vaislas dzīvnieku identitātes pārbaudes metodēm, snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, Eiropas Savienības references centru izraudzīšanu, zirgu dzimtas individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta veidlapu paraugiem, tādu zootehnisko sertifikātu paraugiem, kuriem jābūt līdzi vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, trešās valstīs piemērotu līdzvērtības pasākumu atzīšanu, nopietniem trūkumiem dalībvalsts kontroles sistēmā un īpašu pasākumu noteikšanu attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25). Ja Zootehnikas pastāvīgā komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas aktu nepieņem.

(73)

Noteikumi, kas iekļauti Direktīvās 87/328/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/118/EEK, 90/119/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK un Lēmumā 96/463/EK, ir jāaizstāj ar noteikumiem, kas iekļauti šajā regulā un Komisijas deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām pilnvarām. Līdz ar to minētie tiesību akti attiecīgi būtu jāatceļ.

(74)

Šādi Komisijas lēmumi attiecībā uz inter alia katrai sugai specifiskiem kritērijiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju apstiprināšanai vai atzīšanai, vaislas dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatās, atzīšanai vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 84/247/EEK (26), 84/419/EEK (27), 89/501/EEK (28), 89/502/EEK (29), 89/504/EEK (30), 89/505/EEK (31), 89/507/EEK (32), 90/254/EEK (33), 90/255/EEK (34), 90/256/EEK (35), 90/257/EEK (36), 92/353/EEK (37), 96/78/EK (38) un 2006/427/EK (39). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas lēmumos paredzētos noteikumus.

(75)

Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas līdzīgi tiem, kuri paredzēti Komisijas Lēmumā 92/354/EEK (40).

(76)

Šādi Komisijas tiesību akti tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 89/503/EEK (41), 89/506/EEK (42), 90/258/EEK (43), 96/79/EK (44), 96/509/EK (45), 96/510/EK (46) un 2005/379/EK (47), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (48). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas tiesību aktos paredzētos noteikumus.

(77)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un novērstu dublēšanos, 74., 75. un 76. apsvērumā minētie Komisijas tiesību akti būtu jāatceļ no šīs regulas piemērošanas dienas. Turklāt Komisijai būtu vismaz 18 mēnešus pirms šīs regulas piemērošanas dienas jāpieņem īstenošanas akti, kas paredz veidlapu paraugus tādas informācijas sniegšanai, kas jāiekļauj atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstā un kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai, kā arī par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugiem. Minētajiem īstenošanas aktiem vajadzētu būt piemērojamiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(78)

Lai audzētāju organizācijām, ciltsdarba organizācijām, audzētāju apvienībām, privātiem uzņēmumiem vai citām organizācijām vai apvienībām, kas ir apstiprinātas vai atzītas ar vai bez laika ierobežojuma saskaņā ar aktiem, kas atcelti ar šo regulu, un minēto operatoru īstenotajām audzēšanas programmām nodrošinātu netraucētu pāreju, minētie operatori un to audzēšanas programmas būtu jāuzskata par atzītiem vai apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi, uz minētajiem operatoriem nebūtu jāattiecina šajā regulā noteiktās atzīšanas, apstiprināšanas un paziņošanas procedūras ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanai uz citām dalībvalstīm, kaut arī pārējie šīs regulas noteikumi tiem būtu jāpiemēro. Dalībvalstīm, jo īpaši veicot uz risku balstītas oficiālas minēto operatoru kontroles, būtu jānodrošina, ka tie atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Ja ir konstatēta neatbilstība, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka minētie operatori veic nepieciešamos pasākumus minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā būtu jāaptur vai jāatsauc minēto operatoru atzīšana vai to audzēšanas programmu apstiprinājums.

(79)

Komisija nesen pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām. Ar minēto jauno regulu ir paredzēts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvu 89/608/EEK (49), Padomes Direktīvu 90/425/EEK (50) un Direktīvas 91/496/EEK un 97/78/EK. Tajā ar nepieciešamajiem pielāgojumiem ir arī paredzēts iekļaut atsevišķus Regulā (EK) Nr. 882/2004 un minētajās direktīvās izklāstītos noteikumus. Tomēr dzīvnieku audzēšanu nav paredzēts iekļaut minētās jaunās regulas darbības jomā. Juridiskās skaidrības un noteiktības labad un kamēr Direktīvas 89/608/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK un 97/78/EK ar minēto jauno regulu nav atceltas, ir nepieciešams svītrot norādi “zootehnisks” Direktīvās 89/608/EEK un 90/425/EEK, turpretim Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK šāds grozījums nav vajadzīgs. Tādēļ Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(80)

Līdz Regulas (ES) 2016/429 110. panta piemērošanas dienai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas īsteno apstiprinātas zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas, būtu jāspēj turpināt izsniegt identifikācijas dokumentus šiem tīršķirnes vaislas dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 90/427/EEK 8. panta 1. punktu.

(81)

Šī regula būtu jāpiemēro no divdesmit astotā mēneša pirmās dienas pēc tās stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka:

a)

zootehniskos un ģenealoģiskos noteikumus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un to ievešanai tajā;

b)

noteikumus par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu;

c)

audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju tiesības un pienākumus;

d)

noteikumus par vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās un ciltsreģistros un vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu atzīšanu vaislai;

e)

noteikumus par vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudēm un ģenētisko izvērtēšanu;

f)

noteikumus par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu izsniegšanu;

g)

noteikumus par oficiālām kontrolēm, un, jo īpaši, tām, kas attiecas uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, un noteikumus par citu oficiālo darbību veikšanu;

h)

noteikumus par dalībvalstu administratīvo palīdzību un sadarbību, un noteikumus par izpildi tajās;

i)

noteikumus par Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs.

2.   Šo regulu piemēro vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ja minētos dzīvniekus vai no minētajiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ir paredzēts kā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ierakstīt ciltsgrāmatā vai kā krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistrā.

3.   Šo regulu nepiemēro vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ja minētie dzīvnieki un to reproduktīvie produkti paredzēti tehniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem kompetento iestāžu uzraudzībā.

4.   Regulas 9. panta 4. punktu, 13. pantu, 14. panta 3. un 4. punktu, 23. un 24. pantu, 28. panta 2. punktu un 36. panta 1. punktu nepiemēro privātiem uzņēmumiem, kas atzīti par krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kuras darbojas slēgtās audzēšanas sistēmās.

5.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valsts pasākumus, ar kuriem reglamentē tādu audzēšanas programmu īstenošanu, kuras nav apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dzīvnieks” ir mājdzīvnieks, kas pieder pie:

a)

liellopu sugām (Bos taurus, Bos indicus un Bubalus bubalis),

b)

cūku sugas (Sus scrofa),

c)

aitu sugas (Ovis aries),

d)

kazu sugas (Capra hircus), vai

e)

zirgu sugām (Equus caballus un Equus asinus);

2)

“šķirne” ir dzīvnieku populācija, kas ir pietiekami viendabīga, lai to par atšķirīgu no citiem tās pašas sugas dzīvniekiem uzskatītu viena vai vairākas audzētāju grupas, kuras ir vienojušās minētos dzīvniekus, norādot zināmos to priekštečus, ierakstīt ciltsgrāmatās, lai atražotu to iedzimtās īpašības, audzēšanas programmā izmantojot reprodukciju, apmaiņu un selekciju;

3)

“vaislas dzīvnieks” ir tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai krustojuma vaislas cūka;

4)

“reproduktīvie produkti” ir no vaislas dzīvniekiem mākslīgās reprodukcijas nolūkā savākta vai iegūta sperma, olšūnas vai embriji;

5)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri ierakstīti vienā vai vairākās ciltsgrāmatās, ko minētā apvienība, organizācija vai struktūra uztur vai izveido;

6)

“krustojuma cūku audzētāju organizācija” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā, vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar krustojuma vaislas cūkām, kuras reģistrētas vienā vai vairākos ciltsreģistros, ko minētā apvienība, organizācija, uzņēmums vai struktūra uztur vai izveido;

7)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija” ir trešā valstī esoša audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, lopkopības organizācija vai oficiāls dienests, ko attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugām, vai attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām minētā trešā valsts akceptējusi saistībā ar vaislai paredzētu vaislas dzīvnieku ievešanu Savienībā;

8)

“kompetentās iestādes” ir dalībvalsts iestādes, kas, ievērojot šo regulu, ir atbildīgas par:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un ar vaislas dzīvniekiem īstenoto audzēšanas programmu apstiprināšanu,

b)

operatoru oficiālajām kontrolēm,

c)

konstatētas neatbilstības gadījumā – palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm un trešām valstīm,

d)

citām oficiālām darbībām, kas nav minētas a) un c) apakšpunktā;

9)

“tīršķirnes vaislas dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas ir ierakstīts vai reģistrēts un atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā;

10)

“krustojuma vaislas cūka” ir cūku sugas dzīvnieks, kas reģistrēts ciltsreģistrā un iegūts, veicot apzinātu krustošanu, vai kas izmantots apzinātai krustošanai starp:

a)

dažādu šķirņu vai līniju tīršķirnes vaislas cūkām,

b)

vaislas cūkām, kas pašas ir dažādu šķirņu vai līniju krustojums (hibrīds),

c)

vaislas cūkām, kas pieder vienai vai otrai a) vai b) apakšpunktā minētajai kategorijai;

11)

“līnija” ir ģenētiski stabila un vienveidīga konkrētas šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku apakšpopulācija;

12)

“ciltsgrāmata” ir:

a)

jebkura liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu ciltsgrāmata, datne vai cits datu nesējs, ko uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība un kurā ir pamatdaļa un, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība tā nolemj, viena vai vairākas papilddaļas tās pašas sugas dzīvniekiem, kuri neatbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā,

b)

attiecīgā gadījumā jebkura atbilstoša grāmata, ko uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

13)

“pamatdaļa” ir ciltsgrāmatas nodaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta vai reģistrē – un tie atbilst ierakstīšanai –, norādot detalizētu informāciju par to priekštečiem un attiecīgā gadījumā to labvērtības;

14)

“klase” ir pamatdaļas horizontāla iedaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta pēc to labvērtībām;

15)

“labvērtība” ir vaislas dzīvnieka kvantitatīvi raksturojama pārmantojama īpašība vai ģenētiska īpatnība;

16)

“ciltsvērtība” ir vērtējums par vaislas dzīvnieka genotipa paredzamo ietekmi uz konkrētu tā pēcnācēju īpašību;

17)

“ciltsreģistrs” ir:

a)

datne vai datu nesējs, kuru uztur krustojuma cūku audzētāju organizācija un kurā reģistrē krustojuma vaislas cūkas, minot detalizētu informāciju par to priekštečiem,

b)

attiecīgā gadījumā jebkurš atbilstošs reģistrs, ko uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

18)

“oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, ko kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

19)

“citas oficiālas darbības” ir jebkura darbība, izņemot oficiāla kontrole, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu;

20)

“zootehniskais sertifikāts” ir izcelsmes sertifikāts, apliecinājums vai komerciāla dokumentācija, ko par vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem izsniedz papīra vai elektroniskā formā un kurā sniegta informācija par vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ģenētisko izcelsmi, identifikāciju un – ja pieejams –, par snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultātiem;

21)

“ievešana Savienībā” ir darbība – izņemot tranzītu –, ar ko kādā no teritorijām, kas minētas VI pielikumā, no ārienes ieved vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus;

22)

“tirdzniecība” ir dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu pirkšanas, pārdošanas, apmaiņas vai cita veida iegūšanas vai nodošanas darbība Savienībā, tostarp dalībvalstī;

23)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi, piemēram, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, spermas savākšanas un uzglabāšanas centri, embriju uzglabāšanas centri, embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes un audzētāji;

24)

“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgojusies vienai vai vairākām tradicionālajām audzēšanas sistēmām vai vidēm minētajā dalībvalstī un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā;

25)

“privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā” ir privāts uzņēmums, kuram ir audzēšanas programma, kurā vai nu nepiedalās audzētāji, vai arī piedalās ierobežots skaits audzētāju, kas ar minēto privāto uzņēmumu ir saistīti, apņemoties saņemt no tā krustojuma vaislas cūku piegādi vai tam piegādāt krustojuma vaislas cūkas;

26)

“audzēšanas programma” ir sistemātisku darbību, tostarp vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu dokumentēšanas, selekcijas, audzēšanas un apmaiņas, kopums, kas ir izstrādāts un tiek īstenots, lai saglabātu vai uzlabotu vēlamās fenotipiskās un/vai genotipiskās īpašības vaislas dzīvnieku mērķpopulācijā.

3. pants

Vispārīgie zootehniskie un ģenealoģiskie nosacījumi vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un to ievešanai tajā

1.   Vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un to ievešanu tajā neaizliedz, neierobežo vai nekavē zootehnisku vai ģenealoģisku iemeslu dēļ, ja vien tas neizriet no noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.

2.   Vaislas dzīvnieku audzētājus, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas nediskriminē uz to izcelsmes valsts vai uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu izcelsmes valsts pamata.

II NODAĻA

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšana dalībvalstīs un audzēšanas programmu apstiprināšana

1. iedaļa

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšana

4. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšana

1.   Attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem – audzētāju apvienības, audzētāju organizācijas vai publiskas struktūras var iesniegt kompetentajām iestādēm pieteikumu par atzīšanu par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību.

Attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām – audzētāju apvienības, audzētāju organizācijas vai privāti uzņēmumi, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā, vai publiskas struktūras var iesniegt kompetentajām iestādēm pieteikumu par atzīšanu par krustojuma cūku audzētāju organizāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pieteikumus sagatavo rakstiski – vai nu papīra, vai elektroniskā formā.

3.   Kompetentās iestādes izvērtē 1. punktā minētos pieteikumus. Tās atzīst par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību jebkuru 1. punkta pirmajā daļā minēto pieteikuma iesniedzēju un par krustojuma cūku audzētāju organizāciju – jebkuru 1. punkta otrajā daļā minēto pieteikuma iesniedzēju, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tās galvenā mītne atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kur darbojas kompetentā iestāde;

b)

pieteikumā tā pierāda, ka attiecībā uz savām audzēšanas programmām, kuru apstiprināšanai tā vēlas pieteikties saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, tā atbilst I pielikuma 1. daļas prasībām;

c)

pieteikumā tā attiecībā uz katru plānoto audzēšanas programmu iekļauj audzēšanas programmas projekta versiju, kurā jāietver I pielikuma 2. daļā paredzētā informācija un turklāt, attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, 3. daļā paredzētā informācija;

d)

iesniedzot savu šā panta 1. punktā minēto pieteikumu, tā iesniedz pieteikumu, kurā lūdz apstiprināt vismaz vienu no minētajām plānotajām audzēšanas programmām, saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

5. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanas atteikšana

1.   Piemērojot 4. panta 1. punktu, ja kompetentā iestāde ir nodomājusi atteikt atzīt pieteikuma iesniedzēju par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju, tā minētajam pieteikuma iesniedzējam par to sniedz pamatotu paskaidrojumu. Minētajam pieteikuma iesniedzējam ir tiesības lūgt, lai kompetentā iestāde pārskatītu minēto nodomāto atteikumu 60 dienu laikā no pamatotā paskaidrojuma saņemšanas vai agrāk, ja valsts tiesību aktos ir noteikti īsāki termiņi.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas kompetentā iestāde izlemj savu atteikumu apstiprināt, tā pieteikuma iesniedzējam 90 dienu laikā no viņa pārskatīšanas lūguma saņemšanas datuma vai agrāk, ja valsts tiesību aktos ir noteikti īsāki termiņi, sniedz pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu atteikt atzīšanu. Vienlaikus kompetentā iestāde informē Komisiju par savu lēmumu atteikt atzīšanu un par tās iemesliem šādai rīcībai.

6. pants

Grozītu audzēšanas programmu iesniegšana atteikuma gadījumā un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanas atsaukšana apstiprinātu audzēšanas programmu trūkuma dēļ

1.   Ja kompetentā iestāde, kura ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, atsakās apstiprināt audzēšanas programmu, ko šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija iesniegusi saskaņā ar 8. pantu, minētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai ir iespēja iesniegt grozītu audzēšanas programmas versiju sešu mēnešu laikā pēc atteikuma.

2.   Kompetentā iestāde atsauc šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja līdz šā panta 1. punktā minētā laikposma beigām nav iesniegta grozīta audzēšanas programmas versija un ja minētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai nav citas audzēšanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

7. pants

Atzīto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju saraksti

1.   Dalībvalstis sagatavo un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, ko to kompetentās iestādes atzinušas saskaņā ar 4. panta 3. punktu un kam ir vismaz viena saskaņā ar 8. panta 3. punktu apstiprināta audzēšanas programma. Dalībvalstis minēto sarakstu dara publiski pieejamu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā tiek norādīta šāda informācija:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas nosaukums, kontaktinformācija un, ja iespējams, tīmekļa vietne;

b)

katrai sarakstā iekļautajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai:

i)

attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem – šķirnes nosaukums, vai attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām – šķirne, līnija vai krustojums, uz ko attiecas katra no tās audzēšanas programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu, un, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība izmanto atkāpes, kas minētas 19. pantā vai II pielikuma 1. daļas III nodaļas 2. punktā, atsauce uz minētajām atkāpēm,

ii)

ģeogrāfiskā teritorija, kurā jāīsteno katra no tās audzēšanas programmām;

iii)

zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem attiecīgā gadījumā tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības nosaukums un kontaktinformācija, kura uztur šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu,

iv)

katrai no tās audzēšanas programmām, ja iespējams, norāde uz tīmekļa vietni, kurā ir pieejama informācija par minētajām audzēšanas programmām.

3.   Dalībvalstis šā panta 2. punktā paredzētajā sarakstā iekļauj arī jebkuru kompetento iestādi, kas īsteno audzēšanas programmu saskaņā ar 38. pantu.

4.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšana ir atsaukta saskaņā ar 47. panta 1. punkta trešās daļas e) apakšpunktu vai audzēšanas programmas apstiprinājums ir apturēts vai atsaukts saskaņā ar 47. panta 1. punkta trešās daļas d) apakšpunktu, dalībvalstis bez liekas kavēšanās norāda minēto apturēšanu vai atsaukumu šā panta 1. punktā minētajā sarakstā.

Ja 24 mēnešu laikposmā minētā atzīšana joprojām ir atsaukta vai minētais apstiprinājums joprojām ir apturēts vai atsaukts, dalībvalstis minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, krustojuma cūku audzētāju organizāciju vai audzēšanas programmu no 1. punktā minētā saraksta izslēdz pavisam.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz veidlapu paraugus tādas informācijas sniegšanai, kas jāiekļauj 1. punktā paredzētajā atzīto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Audzēšanas programmu apstiprināšana

8. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju īstenoto audzēšanas programmu apstiprināšana

1.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija pieteikumus par audzēšanas programmu apstiprināšanu iesniedz kompetentajai iestādei, kura ir atzinusi šo šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pieteikumus sagatavo rakstiski – vai nu papīra, vai elektroniskā formā.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, šādas audzēšanas programmas izvērtē un apstiprina ar noteikumu, ka:

a)

tām ir viens vai vairāki no šādiem mērķiem:

i)

attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem:

šķirnes uzlabošana,

šķirnes saglabāšana,

jaunas šķirnes radīšana,

šķirnes atjaunošana;

ii)

attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām:

šķirnes, līnijas vai krustojuma uzlabošana,

jaunas šķirnes, līnijas vai krustojuma radīšana;

b)

tajās detalizēti aprakstīti selekcijas un audzēšanas mērķi;

c)

tās atbilst I pielikuma 2. daļā minētajām prasībām, bet attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem arī I pielikuma 3. daļā minētajām prasībām.

4.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas specifiskas tehniskās darbības, kas saistītas ar to audzēšanas programmu pārvaldīšanu, tostarp snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, var nodot ārpakalpojumā trešai personai, ar noteikumu, ka:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas saglabā atbildību pret kompetento iestādi attiecībā uz atbilstību I pielikuma 2. un 3. daļas prasībām;

b)

starp šo trešo personu un to dzīvnieku audzētāju saimniecisko darbību, kuri piedalās audzēšanas programmā, nerodas interešu konflikts;

c)

minētā trešā persona atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas, lai veiktu minētās darbības;

d)

minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas 2. punktā minētajā pieteikumā norāda, kuras darbības tās plāno nodot ārpakalpojumā, norādot minēto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

5.   Ja vismaz 24 mēnešus nav neviena dzīvnieku audzētāja, kura saimniecība, kurā tas audzē savus vaislas dzīvniekus, atrastos konkrētajā ģeogrāfiskās teritorijas daļā un kurš piedalītos audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 3. punktu, kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, var pieprasīt, lai attiecīgā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija pielāgo savas audzēšanas programmas ģeogrāfisko teritoriju tā, lai neiekļautu minēto konkrēto daļu.

9. pants

Izmaiņas apstiprinātā audzēšanas programmā

1.   Pirms jebkādu būtisku izmaiņu saistībā ar 8. panta 3. punktā noteiktajām prasībām ieviešanas audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar minēto noteikumu, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija par minētajām izmaiņām paziņo kompetentajai iestādei, kas atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

2.   Paziņojumu sagatavo rakstiski – vai nu papīra, vai elektroniskā formā.

3.   Ja kompetentā iestāde 90 dienu laikā no paziņošanas dienas nenorāda citādi, minētās izmaiņas tiek uzskatītas par apstiprinātām.

4.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas pārredzami un savlaicīgi informē dzīvnieku audzētājus, kas piedalās audzēšanas programmās, par izmaiņām viņu apstiprinātajā audzēšanas programmā, kas ir apstiprinātas saskaņā ar 3. punktu.

10. pants

Atkāpes no 8. panta 3. punkta prasībām attiecībā uz audzēšanas programmu apstiprināšanu

1.   Atkāpjoties no 8. panta 3. punkta, kompetentā iestāde, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību saskaņā ar 4. panta 3. punktu, var atteikt apstiprināt minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības audzēšanas programmu, kas atbilst I pielikuma 2. daļas prasībām un – attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem – arī I pielikuma 3. daļas prasībām, ja minētā audzēšanas programma apdraudētu minētajā dalībvalstī jau apstiprinātu audzēšanas programmu, ko tai pašai šķirnei īsteno cita šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, saistībā ar vismaz vienu no šādiem iemesliem:

a)

šķirnes raksturojuma būtiskas pazīmes vai audzēšanas programmas galvenie mērķi;

b)

šķirnes vai tās ģenētiskās daudzveidības saglabāšana; vai

c)

audzēšanas programmas efektīva īstenošana, ja minētās audzēšanas programmas mērķis ir minētās šķirnes saglabāšana un ja runa ir par:

i)

apdraudētu šķirni; vai

ii)

vietējo šķirni, kura ir reti sastopama vienā vai vairākās Savienības teritorijās.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā šādus kritērijus:

a)

to audzēšanas programmu skaitu, kas minētajai šķirnei jau ir apstiprinātas attiecīgajā dalībvalstī;

b)

to vaislas dzīvnieku populācijas lielumu, kas iekļauti minētajās audzēšanas programmās;

c)

to audzēšanas programmu iespējamo ģenētisko ieguldījumu, ko citās dalībvalstīs vai trešās valstīs attiecībā uz to pašu šķirni īsteno citas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas.

11. pants

Atteikums apstiprināt audzēšanas programmas

Ja kompetentā iestāde, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, atsakās apstiprināt audzēšanas programmu, kuru iesniegusi šāda šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija saskaņā ar 8. panta 1. punktu, vai atsakās apstiprināt izmaiņas audzēšanas programmā, kas paziņotas saskaņā ar 9. panta 1. punktu, tā sniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai pamatotu paskaidrojumu savam atteikumam.

12. pants

Tādu audzēšanas programmu paziņošana un apstiprināšana, kuras īsteno dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija ir atzīta

1.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija ir nodomājusi audzēšanas programmu, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu, īstenot arī ar vaislas dzīvniekiem, kas atrodas dalībvalstī, kas nav tā, kurā saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzīta minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija (šajā pantā “minētā cita dalībvalsts”), minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija paziņo kompetentajai iestādei, kas ir atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, par nodomu paplašināt savu ģeogrāfisko teritoriju.

2.   Kompetentā iestāde, kas ir atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu:

a)

paziņo minētās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 90 dienas pirms nodomātā audzēšanas programmas sākumdatuma minētajā citā dalībvalstī un pēc tās iestādes pieprasījuma, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina tā tulkojumu vienā no minētās citas dalībvalsts oficiālajām valodām;

b)

pēc iestādes, kas saņēmusi paziņojumu, pieprasījuma vismaz 60 dienas pirms nodomātā audzēšanas programmas sākumdatuma minētajā citā dalībvalstī iesniedz saskaņā ar 8. panta 3. punktu apstiprinātas audzēšanas programmas kopiju, tai pēc iestādes, kas saņēmusi paziņojumu, attiecīga pieprasījuma pievienojot dokumenta tulkojumu vienā no minētās citas dalībvalsts oficiālajām valodām, un šādu tulkojumu nodrošina šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas iesniegusi pieteikumu.

3.   Minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde 90 dienu laikā no 2. punkta a) apakšpunktā norādītā paziņojuma saņemšanas dienas var atteikt apstiprināt audzēšanas programmas īstenošanu tās teritorijā, ja:

a)

minētajā citā dalībvalstī jau īsteno apstiprinātu audzēšanas programmu, izmantojot tās pašas šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvniekus; un

b)

papildu audzēšanas programmas apstiprināšana apdraudētu minētajā citā dalībvalstī jau apstiprinātu audzēšanas programmu, ko tai pašai šķirnei īsteno cita šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība saistībā ar vismaz vienu no šādiem iemesliem:

i)

šķirnes raksturojuma būtiskās pazīmes vai audzēšanas programmas galvenie mērķi;

ii)

šķirnes vai tās ģenētiskās daudzveidības saglabāšana;

iii)

audzēšanas programmas efektīva īstenošana, ja audzēšanas programmas mērķis ir minētās šķirnes saglabāšana un ja runa ir par:

apdraudētu šķirni, vai

vietējo šķirni, kura ir reti sastopama vienā vai vairākās Savienības teritorijās.

4.   Minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde informē kompetento iestādi, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, par šā panta 1. punktā minētā paziņojuma rezultātiem, un, ja tā atsakās sniegt apstiprinājumu audzēšanas programmas īstenošanai tās teritorijā – sniedz pamatotu paskaidrojumu savam atteikumam.

5.   Ja minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu nav atbildējusi 90 dienu laikā pēc tā saņemšanas dienas, tas uzskatāms par apstiprinājumu.

6.   Kompetentā iestāde, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, bez liekas kavēšanās informē šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā paziņojuma rezultātiem un atteikuma gadījumā sniedz minētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai pamatotu paskaidrojumu šā panta 4. punktā minētajam atteikumam.

7.   Ja minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 3. punktu atsaka apstiprināšanu, tā informē Komisiju par savu atteikumu, sniedzot pamatojumu minētajam atteikumam.

8.   Ja minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu atsaka apstiprināšanu un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura ir nodomājusi īstenot minēto audzēšanas programmu minētajā citā dalībvalstī, lūdz tai pārskatīt atteikumu, minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde un kompetentā iestāde, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, savstarpēji sadarbojas saistībā ar minēto pieprasījumu par pārskatīšanu.

9.   Kompetentā iestāde, kas ir atzinusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar 4. panta 3. punktu, informē minētās citas dalībvalsts kompetento iestādi par izmaiņām audzēšanas programmās, kas apstiprinātas saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

10.   Pēc minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem darbojas minētās citas dalībvalsts teritorijā, minētajai kompetentajai iestādei nodrošina aktuālu informāciju, jo īpaši, par dzīvnieku audzētāju un vaislas dzīvnieku skaitu, ar kuriem minētajā teritorijā īsteno audzēšanas programmu. Jebkurus šādus pieprasījumus veic tādā pašā veidā kā pieprasījumus tām šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām vai krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas atzītas minētajā citā dalībvalstī.

11.   Minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde var atsaukt audzēšanas programmas apstiprinājumu, kas minēts šajā pantā, ja vismaz 12 mēnešus neviens dzīvnieku audzētājs minētās citas dalībvalsts teritorijā nav piedalījies minētajā audzēšanas programmā.

III NODAĻA

Dzīvnieku audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju tiesības un pienākumi

13. pants

To dzīvnieku audzētāju tiesības, kuri piedalās saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātās audzēšanas programmās

1.   Dzīvnieku audzētājiem ir tiesības piedalīties audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, ar noteikumu, ka:

a)

to vaislas dzīvnieki tiek audzēti saimniecībās, kas atrodas minētās audzēšanas programmas ģeogrāfiskajā teritorijā;

b)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā – to vaislas dzīvnieki pieder pie minētajā audzēšanas programmā iekļautas šķirnes vai krustojuma cūku gadījumā – to vaislas dzīvnieki pieder pie minētajā audzēšanas programmā iekļautas šķirnes, līnijas vai krustojuma.

2.   Dzīvnieku audzētājiem, kuri piedalās audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, ir tiesības:

a)

ka to tīršķirnes vaislas dzīvniekus saskaņā ar 18. un 20. pantu ieraksta tās ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība šai šķirnei izveidojusi;

b)

ka to dzīvniekus saskaņā ar 20. pantu ieraksta tās ciltsgrāmatas papilddaļā, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība šai šķirnei izveidojusi;

c)

ka to krustojuma vaislas cūkas saskaņā ar 23. pantu reģistrē ciltsreģistrā, kuru krustojuma cūku audzētāju organizācija šai šķirnei, līnijai vai krustojumam izveidojusi;

d)

piedalīties snieguma pārbaudēs un ģenētiskajā izvērtēšanā saskaņā ar 25. pantu;

e)

saskaņā ar 30. panta 1. un 4. punktu saņemt zootehnisko sertifikātu;

f)

pēc pieprasījuma saņemt to vaislas dzīvnieku jaunākos snieguma pārbaužu rezultātus un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus, ja tādi ir pieejami;

g)

piekļūt visiem pārējiem ar minēto audzēšanas programmu saistītajiem pakalpojumiem, ko šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura īsteno minēto audzēšanas programmu, nodrošina iesaistītajiem dzīvnieku audzētājiem.

3.   Papildus šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām tiesībām, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas noteikumi paredz biedra statusu, dzīvnieku audzētājiem, kas minēti 1. punktā, ir arī šādas tiesības:

a)

kļūt par minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas biedru;

b)

piedalīties audzēšanas programmas izstrādē un pilnveidošanā saskaņā ar I pielikuma 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minēto reglamentu.

14. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju tiesības un pienākumi

1.   Attiecībā uz to audzēšanas programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām ir tiesības neatkarīgi izstrādāt un īstenot šādas audzēšanas programmas, ar noteikumu, ka tās atbilst šai regulai un jebkuriem to apstiprinājuma nosacījumiem;

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām vai krustojuma cūku audzētāju organizācijām ir tiesības izslēgt dzīvnieku audzētājus no dalības audzēšanas programmā, ja tie neatbilst audzēšanas programmas noteikumiem vai nepilda pienākumus, kas noteikti I pielikuma 1. daļas B. punkta 1.apakšpunkta b) punktā minētajā reglamentā;

3.   Papildus tiesībām, kas minētas šā panta 2. punktā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas paredz biedra statusu, ir tiesības atņemt biedra statusu tiem dzīvnieku audzētājiem, kuri nepilda I pielikuma 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minētajā reglamentā paredzētos pienākumus.

4.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas, neskarot tiesu lomu šajā jautājumā, ir atbildīgas par to, lai strīdi, kas var rasties starp dzīvnieku audzētājiem un starp dzīvnieku audzētājiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju, īstenojot saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātas audzēšanas programmas, tiktu izšķirti saskaņā ar I pielikuma 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minēto reglamentu.

IV NODAĻA

Vaislas dzīvnieku ierakstīšana ciltsgrāmatās un ciltsreģistros un to atzīšana vaislai

1. iedaļa

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšana ciltsgrāmatās un to atzīšana vaislai

15. pants

Ciltsgrāmatu struktūra

Ciltsgrāmatas sastāv no pamatdaļas un, ja tas norādīts audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, no vienas vai vairākām papilddaļām.

16. pants

Ciltsgrāmatu pamatdaļa

1.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības nosaka atšķirīgus kritērijus vai procedūras tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanai dažādās klasēs, minētās biedrības ciltsgrāmatu pamatdaļu var iedalīt klasēs:

a)

pēc minēto dzīvnieku labvērtībām un papildus iedalīt minētās klases pēc to vecuma vai dzimuma; vai

b)

pēc minēto dzīvnieku vecuma vai dzimuma, ar noteikumu, ka minētās klases ir papildus iedalītas arī pēc to labvērtībām.

Minētie kritēriji un procedūras var prasīt, ka tīršķirnes vaislas dzīvniekam, pirms to ieraksta konkrētā pamatdaļas klasē, tiek veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana, kā paredzēts 25. pantā, vai jebkāda cita izvērtēšana, kura aprakstīta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātajā audzēšanas programmā.

2.   Ja audzēšanas programma paredz nosacījumus ierakstīšanai ciltsgrāmatu pamatdaļā, kas ir papildus II pielikuma 1. daļas I nodaļas nosacījumiem, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas īsteno minēto audzēšanas programmu, minētajā pamatdaļā ievieš vismaz vienu klasi, kurā pēc dzīvnieku audzētāja iesnieguma ieraksta tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kuri atbilst tikai II pielikuma 1. daļas I nodaļas un 21. panta nosacījumiem.

17. pants

Ciltsgrāmatu papilddaļas

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības var ciltsgrāmatā izveidot vienu vai vairākas papilddaļas tās pašas sugas dzīvniekiem, kuri neatbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā, ar noteikumu, ka audzēšanas programmas noteikumi ļauj minēto dzīvnieku pēcnācējus ierakstīt pamatdaļā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti:

a)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu apdraudēto šķirņu dzīvniekiem vai “izturīgo” aitu šķirņu gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 2. punktā; vai

c)

zirgu sugu vīrišķā un sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā.

18. pants

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšana ciltsgrāmatas pamatdaļā

1.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības pēc dzīvnieku audzētāju pieprasījuma savas ciltsgrāmatas pamatdaļā ieraksta vai ierakstīšanai reģistrē visus tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kas pieder pie minētajā audzēšanas programmā iekļautās šķirnes, ar noteikumu, ka minētie dzīvnieki atbilst II pielikuma 1. daļas I nodaļas prasībām un – attiecīgā gadījumā – ka minētie dzīvnieki ir tādu vaislas dzīvnieku pēcnācēji vai no to reproduktīvajiem produktiem iegūti pēcnācēji, kas atbilst 21. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības neatsaka tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu savu ciltsgrāmatu pamatdaļā, ja tie jau bija ierakstīti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā vai – attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem īstenotas krustošanas programmas gadījumā – citas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru izveidojusi cita šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas atzīta saskaņā ar 4. panta 3. punktu, vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas atzīta trešā valstī un iekļauta 34. pantā paredzētajā sarakstā.

3.   Ja ciltsgrāmatas pamatdaļa ir iedalīta klasēs, tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kas atbilst kritērijiem to ierakstīšanai pamatdaļā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība ieraksta tajā klasē, kura atbilst minēto tīršķirnes vaislas dzīvnieku labvērtībām.

19. pants

Atkāpes attiecībā uz prasībām vaislas dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatu pamatdaļā, ja tiek radīta jauna šķirne vai kāda šķirne tiek atjaunota

1.   Atkāpjoties no 18. panta 1. punkta, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība īsteno audzēšanas programmu, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, šķirnei, kurai nav ciltsgrāmatas nedz kādā dalībvalstī, nedz trešā valstī, kas iekļauta 34. pantā paredzētajā sarakstā, minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība var minētās jaunizveidotās ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstīt tīršķirnes vaislas dzīvniekus vai dažādu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvnieku pēcnācējus, vai dzīvniekus, kurus šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība ir atzinusi par atbilstošiem minētās jaunās šķirnes raksturojumam un kuri attiecīgā gadījumā atbilst audzēšanas programmā noteiktajām snieguma minimuma prasībām;

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, kas izmanto šo atkāpi:

a)

savā audzēšanas programmā nosaka jaunās ciltsgrāmatas izveides periodu, kas atbilst attiecīgās šķirnes vai sugas paaudžu intervālam;

b)

izdara atsauci uz citu pastāvošu ciltsgrāmatu, kurā tīršķirnes vaislas dzīvnieki vai to vecāki pēc piedzimšanas ir ierakstīti pirmo reizi, norādot arī sākotnējo ciltsgrāmatas reģistrācijas numuru;

c)

savās ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmās identificē dzīvniekus, kurus tās uzskata par šķirnes izveidošanas pamatu.

2.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vēlas atjaunot šķirni, kura ir izzudusi vai kurai nopietni draud izzušana, dalībvalsts vai – atbilstoši tās lēmumam – kompetentā iestāde var atļaut, ka minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība tās ciltsgrāmatas pamatdaļā ieraksta atjaunojamās šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku pēcnācējus vai citu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekus vai to pēcnācējus, kuri tiks izmantoti minētās šķirnes atjaunošanai, vai jebkuru dzīvnieku, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība ir atzinusi par atbilstošu minētās atjaunojamās šķirnes raksturojumam un kurš attiecīgā gadījumā atbilst audzēšanas programmā noteiktajām snieguma minimuma prasībām, ar noteikumu, ka:

a)

audzēšanas programmā ir noteikts minētajai šķirnei atbilstošs ciltsgrāmatas izveidošanas vai atjaunošanas periods;

b)

attiecīgā gadījumā tiek dota atsauce uz citu ciltsgrāmatu, kurā ir ierakstīti minētie tīršķirnes vaislas dzīvnieki vai pēcnācēji, norādot arī sākotnējo ciltsgrāmatas reģistrācijas numuru;

c)

minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība savās ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmās identificē dzīvniekus, kurus tā uzskata par šķirnes atjaunošanas pamatu.

3.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas vēlas izmantot šā panta 1. punktā minēto atkāpi vai šā panta 2. punktā minēto atkāpi, savā audzēšanas programmā, kas minēta 8. panta 1. punktā, paredz sīki izstrādātu plānu šķirnes radīšanai vai atjaunošanai.

4.   Pēc šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto periodu beigām kompetentā iestāde veic oficiālu kontroli, kas paredzēta 43. pantā.

5.   Ja šķirne tiek izveidota vai atjaunota saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis publisko minēto informāciju, iekļaujot par to norādi 7. pantā paredzētajā sarakstā.

20. pants

Dzīvnieku dokumentēšana papilddaļās un to pēcteču statusa paaugstināšana uz pamatdaļu

1.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība izveido papilddaļas saskaņā ar 17. pantu, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība pēc dzīvnieku audzētāju pieteikuma audzēšanas programmās iekļauto sugu dzīvniekus, kas neatbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā, dokumentē ciltsgrāmatas attiecīgajās papilddaļās, kuras paredzētas 17. pantā, ar noteikumu, ka minētie dzīvnieki atbilst II pielikuma 1. daļas II nodaļas nosacījumiem.

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības pēc dzīvnieku audzētāju pieteikuma ieraksta šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku pēcnācējus tās ciltsgrāmatas pamatdaļā, kas minēta 16. pantā, un uzskata minētos pēcnācējus par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, ar noteikumu, ka minētie pēcnācēji atbilst II pielikuma 1. daļas III nodaļas nosacījumiem.

21. pants

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu atzīšana vaislai

1.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas īsteno saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātu audzēšanas programmu, vaislai atzīst:

a)

lecināšanai – ikvienu minētās šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku;

b)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no liellopu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

c)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no cūku, aitu vai kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

d)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

e)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo, to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta b) vai c) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no liellopu, cūku, aitu vai kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

f)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo, to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta d) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

g)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieku pārbaudēm – spermu, kas savākta no tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem nav veikta ne snieguma pārbaude, ne ģenētiskā izvērtēšana, ar noteikumu, ka sperma tiek izmantota tikai minēto vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieku pārbaudēm un ka tās daudzums nepārsniedz to, kas minētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vajadzīgs šādu pārbaužu veikšanai saskaņā ar 25. pantu.

2.   Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, atkāpjoties no šā panta 1. punkta nosacījumiem, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība var aizliegt vai ierobežot vienas vai vairāku minētajā punktā norādīto reprodukcijas metožu izmantošanu vai arī tīršķirnes vaislas dzīvnieku, tostarp to reproduktīvo produktu, izmantošanu vienai vai vairākām reprodukcijas metodēm, ar noteikumu, ka minētais aizliegums vai ierobežojums ir noteikts biedrības audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu vai attiecīgā gadījumā 12. pantu.

Jebkurš šāds aizliegums vai ierobežojums, kas paredzēts tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības audzēšanas programmā, kura izveidojusi šīs šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu saskaņā ar I pielikuma 3. daļas 3. punkta a) apakšpunktu, ir saistošs to šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību audzēšanas programmām, kuras izveidojušas tās pašas šķirnes filiālciltsgrāmatas saskaņā ar I pielikuma 3. daļas 3. punkta b) apakšpunktu.

3.   Apdraudētas šķirnes gadījumā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība var aizliegt vai ierobežot izmantot minētās šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku, tostarp tā reproduktīvos produktus, ja minētā izmantošana apdraudētu minētās šķirnes saglabāšanu vai ģenētisko daudzveidību.

4.   Spermu, kas minēta šā panta 1. punkta g) apakšpunktā un ir savākta no vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri ir ierakstīti tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ciltsgrāmatas pamatdaļā, kas īsteno audzēšanas programmu saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, cita šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība pieņem snieguma pārbaudēm un attiecīgā gadījumā ģenētiskai izvērtēšanai tai pašai šķirnei tajā pašā vai citā dalībvalstī, ievērojot tos pašus nosacījumus un kvantitātes ierobežojumus, ko tā piemēro saviem vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem.

5.   Šā panta 1. un 4. punkta nolūkā, minētajos punktos norādīto tīršķirnes vaislas dzīvnieku reproduktīvos produktus savāc, iegūst, apstrādā un glabā spermas savākšanas vai uzglabāšanas centrs vai embriju ieguves vai sagatavošanas brigāde, kas apstiprināti šo preču iekšējai tirdzniecībai Savienībā saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta nosacījumiem, dalībvalsts var atļaut spermas savākšanas vai uzglabāšanas centram, embriju uzglabāšanas centram, embriju ieguves vai sagatavošanas brigādei, vai īpaši kvalificētam personālam, kas apstiprināts saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, savākt, iegūt, apstrādāt un uzglabāt tīršķirnes vaislas dzīvnieku reproduktīvos produktus izmantošanai minētās dalībvalsts teritorijā.

7.   Atkāpjoties no 1. punkta b), c) un e) apakšpunkta, ja saskaņā ar 8. panta 3. punktu vai attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātas audzēšanas programmas mērķis ir saglabāt šķirni vai tās ģenētisko daudzveidību, snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veic tikai tad, ja tas noteikts minētajā audzēšanas programmā.

22. pants

Identitātes pārbaudes metodes

1.   Ja liellopu, aitu, kazu un zirgu sugām piederošus tīršķirnes vaislas dzīvniekus izmanto spermas savākšanai mākslīgās apsēklošanas nolūkā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības prasa, lai minētos tīršķirnes vaislas dzīvniekus identificē ar asinsgrupas analīzēm vai citu piemērotu metodi, piemēram, DNS analīzes, kas nodrošina vismaz tādu pašu noteiktības pakāpi.

2.   Ja liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu vaislas dzīvniekus izmanto olšūnu un embriju savākšanai, un ja cūku sugu vaislas dzīvniekus izmanto spermas savākšanai mākslīgās apsēklošanas nolūkā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas var prasīt, lai minētie vaislas dzīvnieki tiktu identificēti ar vienu no 1. punktā minētajām metodēm.

3.   Pēc dalībvalsts vai attiecīgās sugas vaislas dzīvnieku audzētāju Eiropas asociācijas pieprasījuma Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem apstiprina vaislas dzīvnieku identitātes pārbaudes metodes, ar noteikumu, ka tās nodrošina vismaz tādu pašu noteiktības pakāpi kā šo vaislas dzīvnieku asinsgrupas analīzes, ņemot vērā tehnisko progresu un 29. pantā minēto Eiropas Savienības references centru, ICAR vai Starptautiskās Dzīvnieku ģenētikas biedrības (ISAG) ieteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Krustojuma vaislas cūku reģistrēšana ciltsreģistros un to atzīšana vaislai

23. pants

Krustojuma vaislas cūku reģistrēšana ciltsreģistros

1.   Krustojuma cūku audzētāju organizācijas pēc to audzētāju pieprasījuma reģistrē savā ciltsreģistrā visas pie tās pašas šķirnes, līnijas vai krustojuma piederošas krustojuma vaislas cūkas, kas atbilst II pielikuma 2. daļas prasībām.

2.   Krustojuma cūku audzētāju organizācijas savos ciltsreģistros neatsakās reģistrēt jebkuras krustojuma vaislas cūkas, kas saskaņā ar II pielikuma 2. daļu ir reģistrētas ciltsreģistrā, kuru tai pašai šķirnei, līnijai vai krustojumam izveidojusi krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzīta tajā pašā vai citā dalībvalstī.

24. pants

Krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu atzīšana vaislai

1.   Krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas īsteno saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātu audzēšanas programmu kādas šķirnes, līnijas vai krustojuma vaislas cūkām, atzīst:

a)

lecināšanai – krustojuma vaislas cūkas, kas pieder pie tās pašas šķirnes, līnijas vai krustojuma, kas minēts minētajā audzēšanas programmā;

b)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas iegūta no krustojuma vaislas cūkām, kurām veikta snieguma pārbaude vai ģenētiska izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprināta audzēšanas programma;

c)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo. to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no krustojuma vaislas cūkām, kurām saskaņā ar 25. pantu ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

d)

vīrišķā dzimuma krustojuma vaislas cūku pārbaudēm – spermu, kas savākta no minētajām krustojuma vaislas cūkām, kurām nav veikta ne snieguma pārbaude, ne ģenētiskā izvērtēšana, ar noteikumu, ka minētā sperma tiek izmantota tikai minēto vīrišķā dzimuma krustojuma cūku pārbaudēm un ka tās daudzums nepārsniedz to, kas krustojuma cūku organizācijai vajadzīgs šādu pārbaužu veikšanai saskaņā ar 25. pantu;

2.   Vīrišķā dzimuma krustojuma vaislas cūkas, kuras reģistrētas tās krustojuma cūku audzētāju organizācijas ciltsreģistrā, kas īsteno saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātu audzēšanas programmu, un to reproduktīvos produktus, cita krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas īsteno audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, līnijai vai krustojumam tajā pašā vai citā dalībvalstī, pieņem snieguma pārbaudēm un attiecīgā gadījumā ģenētiskai izvērtēšanai, ievērojot tos pašus nosacījumus un kvantitātes ierobežojumus, ko tā piemēro savām krustojuma vaislas cūkām.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā, minētajos punktos norādīto krustojuma vaislas cūku reproduktīvos produktus savāc, iegūst, apstrādā un glabā spermas savākšanas vai uzglabāšanas centrs vai embriju ieguves vai sagatavošanas brigāde, kas oficiāli apstiprināti šo preču iekšējai tirdzniecībai Savienībā saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalsts spermas savākšanas vai uzglabāšanas centram, embriju uzglabāšanas centram, embriju ieguves vai sagatavošanas brigādei, vai īpaši kvalificētam personālam, kas apstiprināts saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem, var atļaut savākt, iegūt, pārstrādāt un glabāt krustojuma cūku reproduktīvos produktus izmantošanai minētās dalībvalsts teritorijā.

V NODAĻA

Snieguma pārbaude un ģenētiskā izvērtēšana

25. pants

Snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes

Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, krustojuma cūku audzētāju organizācija vai kāda trešā persona, kas izraudzīta saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veic vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, krustojuma cūku audzētāju organizācija vai šāda trešā persona nodrošina, ka minētā snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti:

a)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem un attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām – III pielikumā;

b)

attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem – minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības īstenotā audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

26. pants

Deleģētās pilnvaras un īstenošanas pilnvaras attiecībā uz snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas prasībām

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 61. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā par liellopu, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā:

a)

zinātniskos sasniegumus;

b)

tehnisko attīstību; vai

c)

nepieciešamību saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienotus noteikumus šajā pantā minēto liellopu, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudei un ģenētiskajai izvērtēšanai, tostarp to rezultātu interpretācijai. To darot, Komisija ņem vērā zinātniskos sasniegumus un tehnisko attīstību, kā arī attiecīgo Eiropas Savienības references centru, kas minēti 29. panta 1. punktā, ieteikumus, vai, ja šādu ieteikumu nav, principus, par kuriem vienojusies ICAR. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

27. pants

Snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas veikšana

1.   Ja snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana ir jāveic saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprinātu audzēšanas programmu, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas:

a)

minēto snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veic pašas; vai

b)

izraugās trešās personas, kurām minētā snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana jānodod ārpakalpojumā.

2.   Dalībvalsts vai, ja minētā dalībvalsts tā izlemj, tās kompetentās iestādes, var prasīt, ka, lai trešās personas varētu tikt izraudzītas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētajām trešām personām ir jābūt minētās dalībvalsts vai tās kompetento iestāžu pilnvarotām veikt vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, izņemot, ja konkrētā izraudzītā trešā persona ir minētās dalībvalsts pakļautībā esoša publiska struktūra vai tās kompetentās iestādes.

3.   Dalībvalsts vai, ja minētā dalībvalsts tā izlemj, tās kompetentās iestādes, piemērojot 2. punktā minēto noteikumu, nodrošina, ka pilnvarojumu piešķir minētajā punktā minētajām trešām personām, ja tām ir:

a)

minētajai snieguma pārbaudei vai ģenētiskajai izvērtēšanai vajadzīgās telpas un aprīkojums;

b)

attiecīgi kvalificēti darbinieki; un

c)

spēja veikt minēto snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu saskaņā ar 25. pantu.

4.   Atkāpjoties no 8. panta 4. panta a) apakšpunkta, dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde var nolemt, ka trešā persona, kura ir pilnvarota saskaņā ar šā panta 2. punktu, vai izraudzīta publiska struktūra, kura ir dalībvalsts vai tās kompetento iestāžu pakļautībā, kā minēts šā panta 2. punktā, ir atbildīga par to, lai minētajai kompetentajai iestādei nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām attiecībā uz minēto ārpakalpojumā nodotu snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu.

5.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas, kas pašas veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, vai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu izraudzītas trešās personas, vai kuras pilnvarojusi dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes saskaņā ar šā panta 2. punktu, var apņemties nodrošināt savu atbilstību ICAR standartiem vai var piedalīties 29. pantā minēto Eiropas Savienības references centru darbībās.

Šādu apņemšanos vai dalības šādās darbībās rezultātus kompetentās iestādes var ņemt vērā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanā, to audzēšanas programmu apstiprināšanā, to izraudzīto trešo personu pilnvarošanā vai veicot operatoru oficiālās kontroles.

6.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas publisko sīki izstrādātu informāciju par tiem, kas veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu.

28. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, krustojuma cūku audzētāju organizāciju un to trešo personu, kuras veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, pienākumi

1.   Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija veic vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu vai nodod šīs darbības ārpakalpojumā trešai personai saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija pēc 8. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 12. panta 5. punktā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju:

a)

visu snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas datu dokumentējumus saistībā ar vaislas dzīvniekiem, kurus audzē saimniecībās, kas atrodas minētās kompetentās iestādes darbības teritorijā;

b)

sīki izstrādātu informāciju par pazīmju dokumentēšanas metodēm;

c)

sīki izstrādātu informāciju par snieguma aprakstīšanas modeli, ko izmanto snieguma pārbaudes rezultātu analīzē;

d)

sīki izstrādātu informāciju par statistiskajām metodēm, ko izmanto, analizējot snieguma pārbaudes rezultātus attiecībā uz katru izvērtēto pazīmi;

e)

sīki izstrādātu informāciju par ģenētiskajiem parametriem, ko izmanto attiecībā uz katru izvērtēto pazīmi, tostarp attiecīgā gadījumā detalizētu informāciju par genomisko izvērtēšanu.

2.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai – pēc minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas pieprasījuma – trešā persona, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija izraudzījusies saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu publisko un pastāvīgi atjaunina to vaislas dzīvnieku ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus, kuru sperma izmantota mākslīgajai apsēklošanai saskaņā ar 21. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

VI NODAĻA

Eiropas Savienības references centri

29. pants

Eiropas Savienības references centri

1.   Ja ir atzīta nepieciešamība veicināt to tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas metožu saskaņošanu vai uzlabošanu, ko izmanto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko izraugās Eiropas Savienības references centrus kā atbildīgos par zinātnisko un tehnisko ieguldījumu minēto metožu saskaņošanā vai uzlabošanā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja ir atzīta nepieciešamība veicināt to metožu izstrādi vai saskaņošanu, ko šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas iestādes izmanto apdraudēto šķirņu vai to ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai izraudzītos Eiropas Savienības references centrus kā atbildīgos par zinātnisko un tehnisko ieguldījumu šo metožu izstrādē vai saskaņošanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētā izraudzīšanās notiek publiskās atlases procedūras veidā un ir ierobežota laikā vai tiek regulāri pārskatīta.

4.   Eiropas Savienības references centri, kas izraudzīti saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu:

a)

atbilst IV pielikuma 1. punkta prasībām; un

b)

ir atbildīgi par to uzdevumu veikšanu, kas izklāstīti:

i)

ja Eiropas Savienības references centri ir izraudzīti saskaņā ar šā panta 1. punktu, – IV pielikuma 2. punktā;

ii)

ja Eiropas Savienības references centri ir izraudzīti saskaņā ar šā panta 2. punktu, – IV pielikuma 3. punktā,

ja minētie uzdevumi ir iekļauti references centru gada vai daudzgadu darba programmās, kas izveidotas saskaņā ar to darba programmu mērķiem un prioritātēm, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 652/2014 36. pantu.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 61. pantu, ar kuriem groza:

a)

IV pielikuma 1. punktā izklāstītās prasības Eiropas Savienības references centriem;

b)

IV pielikuma 2. un 3. punktā izklāstītos Eiropas Savienības references centru uzdevumus.

Deleģētajos aktos, kas paredzēti šajā punktā, pienācīgi ņem vērā:

a)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām ir jāsaskaņo vai jāuzlabo snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes, un zinātnes un tehnikas sasniegumus snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas jomā; vai

b)

apdraudētās šķirnes, kurām ir jāizstrādā vai jāsaskaņo metodes minēto šķirņu vai to ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai, un zinātnes un tehnikas sasniegumi minētajās jomās.

6.   Komisija var veikt pārbaudes Eiropas Savienības references centros, kas izraudzīti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, lai pārliecinātos, ka tie:

a)

atbilst IV pielikuma 1. punkta prasībām;

b)

pilda uzdevumus, kas izklāstīti:

i)

ja Eiropas Savienības references centri ir izraudzīti saskaņā ar 1. punktu, – IV pielikuma 2. punktā;

ii)

ja Eiropas Savienības references centri ir izraudzīti saskaņā ar 2. punktu, – IV pielikuma 3. punktā.

Ja šādas pārbaudes rezultātā atklājas, ka kāds Eiropas Savienības references centrs neatbilst IV pielikuma 1. punktā noteiktajām prasībām vai nepilda IV pielikuma 2. vai 3. punktā paredzētos uzdevumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko samazina Savienības finansiālo atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 652/2014 30. pantu, vai atsaucot Eiropas Savienības references centru izraudzīšanu. Minētos īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

VII NODAĻA

Zootehniskie sertifikāti

30. pants

Zootehnisko sertifikātu, kas ir līdzi vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, izsniegšana, saturs un forma

1.   Ja dzīvnieku audzētāji, kuri piedalās audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. pantu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, pieprasa zootehniskos sertifikātus to vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas īsteno minēto audzēšanas programmu, minētos sertifikātus izsniedz.

2.   Vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem līdzi esošos zootehniskos sertifikātus izsniedz tikai:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas, kuras minētajiem vaislas dzīvniekiem īsteno audzēšanas programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. pantu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

b)

kompetentās iestādes, kas minētas 8. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja minētās iestādes tā nolemj; vai

c)

šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, ka iekļautas 34. pantā minētajā sarakstā un minētajiem vaislas dzīvniekiem īsteno audzēšanas programmas.

3.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas nodrošina zootehnisko sertifikātu savlaicīgu izsniegšanu.

4.   Ja tiek tirgoti vaislas dzīvnieki, kas ierakstīti ciltsgrāmatā, kuru uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, vai reģistrēti ciltsreģistrā, kuru uztur krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai minēto dzīvnieku reproduktīvie produkti, un ja minētos vaislas dzīvniekus vai to pēcnācējus, kas iegūti no minētajiem reproduktīvajiem produktiem, ir paredzēts ierakstīt vai reģistrēt citā ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā, minētajiem vaislas dzīvniekiem vai reproduktīvajiem produktiem līdzi ir zootehniskais sertifikāts.

Minēto zootehnisko sertifikātu izsniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas nosūta vaislas dzīvniekus vai minēto dzīvnieku reproduktīvos produktus un uztur ciltsgrāmatu vai ciltsreģistru, kurā ierakstīti vai reģistrēti minētie vaislas dzīvnieki.

5.   Ja vaislas dzīvniekus, kuri ir ierakstīti ciltsgrāmatā vai reģistrēti ciltsreģistrā, ko uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas minēta 34. pantā iekļautajā sarakstā, vai minēto dzīvnieku reproduktīvos produktus ieved Savienībā, un ja minētos vaislas dzīvniekus vai to pēcnācējus, kas iegūti no minētajiem reproduktīvajiem produktiem, ir paredzēts ierakstīt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ciltsgrāmatā vai reģistrēt krustojuma cūku audzētāju organizācijas ciltsreģistrā, minētajiem vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem līdzi ir zootehniskais sertifikāts.

Minēto zootehnisko sertifikātu izsniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas iekļauta sarakstā saskaņā ar 34. pantu un kas uztur ciltsgrāmatu vai ciltsreģistru, kurā minētos vaislas dzīvniekus ieraksta vai reģistrē, vai arī trešās valsts, kas dzīvniekus nosūtījusi, oficiāls dienests.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā minētie zootehniskie sertifikāti:

a)

satur V pielikuma attiecīgajās daļās un nodaļās norādīto informāciju;

b)

atbilst attiecīgajiem zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugiem, kuri paredzēti saskaņā ar 10. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos.

7.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kura saskaņā ar tās audzēšanas programmu veic snieguma pārbaudi, ģenētisko izvērtēšanu vai abus, vai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kura minētās darbības nodevusi ārpakalpojumā trešām personām saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, zootehniskajā sertifikātā, kurš izsniegts tīršķirnes vaislas dzīvniekam vai tā reproduktīvajiem produktiem, norāda:

a)

minētās snieguma pārbaudes rezultātus;

b)

jaunākos minētās ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus; un

c)

ar minēto audzēšanas programmu saistītos ģenētiskos defektus un ģenētiskās īpatnības, kas skar minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus.

8.   Krustojuma cūku audzētāju organizācija vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kura saskaņā ar tās audzēšanas programmu veic snieguma pārbaudi, ģenētisko izvērtēšanu vai abus, vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura minētās darbības ir nodevusi ārpakalpojumā trešām personām saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas ir prasīts minētajā audzēšanas programmā, zootehniskajā sertifikātā, kurš izsniegts krustojuma vaislas cūkai vai tās reproduktīvajiem produktiem, norāda:

a)

snieguma pārbaudes rezultātus;

b)

jaunākos ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus; un

c)

ar audzēšanas programmu saistītos ģenētiskos defektus un ģenētiskās īpatnības, kas skar minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 61. pantu, ar ko groza V pielikumā paredzēto zootehnisko sertifikātu saturu, lai tos atjaunotu, ņemot vērā:

a)

zinātniskos sasniegumus;

b)

tehnisko attīstību;

c)

iekšējā tirgus darbību; vai

d)

nepieciešamību saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

31. pants

Atkāpes no prasībām attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai paredzēto zootehnisko sertifikātu izsniegšanu, saturu un formu

1.   Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut, ka reproduktīvajiem produktiem ir līdzi zootehniskais sertifikāts, ko, pamatojoties uz informāciju, kuru sniegusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, izsniedzis spermas savākšanas vai uzglabāšanas centrs vai embriju ieguves vai sagatavošanas brigāde, kas apstiprināta minēto reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienības iekšējā tirgū saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

2.   Atkāpjoties no 30. panta 6. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut neizmantot 30. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētos veidlapu paraugus, ar noteikumu, ka:

a)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu vai kazu sugu vaislas dzīvniekiem V pielikuma 2. daļas I nodaļā vai V pielikuma 3. daļas I nodaļā izklāstītā informācija ir iekļauta citos dokumentos, kas ir līdzi minētajiem vaislas dzīvniekiem un ko izsniegusi minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija;

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem:

i)

informācija, kas saistīta ar minēto reproduktīvo produktu donoriem ir iekļauta citos dokumentos vai oriģinālā zootehnikas sertifikāta kopijās, kas ir līdzi minētajiem reproduktīvajiem produktiem, vai arī pirms vai pēc minēto reproduktīvo produktu nosūtīšanas to pēc pieprasījuma sniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, krustojuma cūku audzētāju organizācija vai citi operatori, kas minēti 1. punktā;

ii)

informācija saistībā ar spermu, olšūnām vai embrijiem ir iekļauta citos dokumentos, kas ir līdzi minētajai spermai, olšūnām vai embrijiem, kurus izsniegusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, krustojuma cūku audzētāju organizācija vai citi operatori, kas minēti 1. punktā.

3.   Atkāpjoties no 30. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkta un 30. panta 8. punkta a) un b) apakšpunkta, ja snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultāti ir publiski pieejami tīmekļa vietnē, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai citi šā panta 1. punktā minētie operatori zootehniskajā sertifikātā vai citos šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos dokumentos var norādīt uz tīmekļa vietni, kurā šie rezultāti pieejami.

32. pants

Atkāpes no prasībām attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem izsniegto zootehnisko sertifikātu formu

1.   Atkāpjoties no 30. panta 6. punkta, attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem V pielikuma 2. daļas I nodaļā noteiktā informācija ir iekļauta zirgu dzimtas dzīvnieka individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumentā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 61. pantu attiecībā uz šādu identifikācijas dokumentu saturu un formu.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz zirgu dzimtas dzīvnieka individuālo pastāvīgo identifikācijas dokumentu veidlapu paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas jaunākie rezultāti ir publiski pieejami tīmekļa vietnē, kompetentā iestāde var atļaut, ka V pielikuma 2. daļas I nodaļas l) punkta m) apakšpunktā noteiktā informācija netiek iekļauta 1. punktā minētajā dokumentā, ar noteikumu, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība minētajā dokumentā norāda uz minēto tīmekļa vietni.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut, ka V pielikuma 2. daļas I nodaļas l) punkta m) un n) apakšpunktā noteiktā informācija tiek iekļauta citos dokumentos, ko tīršķirnes vaislas dzīvniekiem izsniegusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kuras uzturētā ciltsgrāmatā tie ierakstīti.

33. pants

Atkāpes no prasībām attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanai Savienībā paredzēto zootehnisko sertifikātu izsniegšanu, saturu un formu

1.   Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 5. punkta, reproduktīvajiem produktiem var dot līdzi zootehnisko sertifikātu, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas uzdevumā un pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no minētās institūcijas, izsnieguši spermas savākšanas vai uzglabāšanas centrs vai embriju ieguves vai sagatavošanas brigāde, kura apstiprināta minēto reproduktīvo produktu ievešanai Savienībā saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem.

2.   Atkāpjoties no 30. panta 6. punkta b) apakšpunkta, 30. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto veidlapu paraugi nav jāizmanto, ja:

a)

informācija, kas noteikta attiecīgajās V pielikuma daļās un nodaļās, ir iekļauta citos dokumentos, kas ir līdzi vaislas dzīvniekam vai tā reproduktīvajiem produktiem;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas īsteno audzēšanas programmu, vai cits operators, kas minēts 1. punktā, sniedz pilnīgu minēto dokumentu sarakstu, paziņo, ka informācija, kas noteikta attiecīgajās V pielikuma daļās un nodaļās, ir iekļauta šajos dokumentos un apliecina minēto dokumentu saturu.

3.   Atkāpjoties no 30. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkta un 30. panta 8. punkta a) un b) apakšpunkta, ja snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultāti ir publiski pieejami tīmekļa vietnē, šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas vai pārējie šā panta 1. punktā minētie operatori zootehniskajā sertifikātā vai citos šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos dokumentos var norādīt uz tīmekļa vietni, kurā minētie rezultāti pieejami.

VIII NODAĻA

Vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešana Savienībā

34. pants

Šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju iekļaušana sarakstā

1.   Komisija uztur, atjaunina un publicē šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu.

2.   Sarakstā, kas minēts 1. punktā, Komisija iekļauj tikai tādas šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, par kurām tā no trešās valsts oficiāla dienesta saņēmusi dokumentāciju, kas pierāda, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija atbilst šādām prasībām:

a)

tā īsteno audzēšanas programmu, kas ir līdzvērtīga audzēšanas programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības īsteno tai pašai šķirnei vai arī krustojuma cūku audzētāju organizācijas īsteno tai pašai šķirnei, līnijai vai krustojumam attiecībā uz:

i)

vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās vai reģistrēšanu ciltsreģistros;

ii)

vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai;

iii)

vaislas dzīvnieku reproduktīvo produktu izmantošanu pārbaudēm un vaislai;

iv)

metodēm, ko izmanto snieguma pārbaudē un ģenētiskā izvērtēšanā;

b)

tā atrodas minētās trešās valsts oficiāla dienesta uzraudzībā vai kontrolē;

c)

tā ir pieņēmusi reglamentu, lai nodrošinātu to, ka vaislas dzīvnieki, kurus šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ierakstījušas ciltsgrāmatās vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas reģistrējušas ciltsreģistros, un pēcnācēji, ko iegūst no šādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem, bez diskriminācijas dēļ to izcelsmes valsts tiek ierakstīti vai atbilst ierakstīšanai tās pašas šķirnes ciltsgrāmatā, ja runa ir par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, vai tās pašas šķirnes, līnijas vai krustojuma ciltsreģistrā, ja runa ir par krustojuma vaislas cūkām, kuru uztur minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija.

3.   Sarakstā, kas paredzēts šā panta 1. punktā, Komisija iekļauj arī atsauci uz tām trešām valstīm, kurās ir ieviesti pasākumi, kurus uzskata par līdzvērtīgiem saskaņā ar 35. pantu, tostarp atsauci uz visām minēto trešo valstu šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās izņem no saraksta jebkuras šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kuras vairs neatbilst vismaz vienai no prasībām, kas minētas 2. punktā.

35. pants

Trešo valstu dzīvnieku audzēšanai piemēroto pasākumu līdzvērtība

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko atzīst, ka trešā valstī piemērotie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko šī regula prasa attiecībā uz:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu, kā paredzēts 4. pantā;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju audzēšanas programmu apstiprināšanu, kā paredzēts 8. pantā;

c)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās un krustojuma cūku reģistrēšanu ciltsreģistros, kā paredzēts 18. 20. un 23. pantā;

d)

vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai, kā paredzēts 21., 22. un 24. pantā;

e)

vaislas dzīvnieku reproduktīvo produktu izmantošanu pārbaudēm un vaislai, kā paredzēts 21. un 24. pantā;

f)

snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, kā paredzēts 25. pantā;

g)

operatoru oficiālajām kontrolēm, kas paredzētas 43. pantā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Īstenošanas aktus, kas minēti 1. punktā, pieņem, pamatojoties uz:

a)

tās trešās valsts sniegtās informācijas un datu rūpīgu novērtēšanu, kura vēlas panākt tās pasākumu atzīšanu par līdzvērtīgiem tiem, ko pieprasa šī regula;

b)

attiecīgā gadījumā – apmierinošiem tās kontroles rezultātiem, ko Komisija veikusi saskaņā ar 57. pantu.

3.   Ar īstenošanas aktiem, kas minēti 1. punktā, var noteikt sīki izstrādātu kārtību, kādā vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus ieved Savienībā no attiecīgās trešās valsts, un tajos var iekļaut:

a)

vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem līdzi esošo zootehnisko sertifikātu formu un saturu;

b)

konkrētās prasības, kuras piemēro minēto vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanai Savienībā, un oficiālās kontroles, kuras veic, minētos vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus ievedot Savienībā;

c)

ja nepieciešams, procedūras to attiecīgā trešā valstī atrodošos šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu veidošanai un grozīšanai, no kurām Savienībā atļauts ievest vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās pieņem īstenošanas aktus, ar ko atceļ 1. punktā minētos īstenošanas aktus, ja kāds no minēto aktu pieņemšanas brīdī noteiktajiem pasākumu līdzvērtības atzīšanas nosacījumiem vairs netiek pildīts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. pants

Vaislas dzīvnieku un pēcnācēju, kas iegūti no Savienībā ievestiem reproduktīvajiem produktiem, ierakstīšana ciltsgrāmatās vai reģistrēšana ciltsreģistros

1.   Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija pēc dzīvnieku audzētāja pieprasījuma savā ciltsgrāmatas pamatdaļā ieraksta vai savā ciltsreģistrā reģistrē visus Savienībā ievestos vaislas dzīvniekus un pēcnācējus, kas iegūti no Savienībā ievestiem reproduktīvajiem produktiem, ja:

a)

minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus savā ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā ir ierakstījusi vai reģistrējusi nosūtītājas trešās valsts šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

b)

minētie reproduktīvie produkti atbilst 21. panta 1. vai 2. punkta prasībām, ja tā ir šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotas audzēšanas programmas prasība;

c)

šķirnes dzīvnieki atbilst šķirnes raksturojumam vai krustojuma cūku gadījumā – šķirnes, līnijas vai krustojuma raksturojumam, kas noteikts šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotā audzēšanas programmā;

d)

šā punkta a) apakšpunktā minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija ir iekļauta 34. pantā minētajā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstā;

2.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes zootehnisku vai ģenealoģisku iemeslu dēļ nedrīkst aizliegt, ierobežot vai kavēt vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā un minēto dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu attiecīgu izmantošanu, ja minētie vaislas dzīvnieki vai reproduktīvo produktu donori ir ierakstīti ciltsgrāmatā vai reģistrēti ciltsreģistrā, ko uztur šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas ir iekļauta šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 34. pantu.

37. pants

Savienībā ievesto tīršķirnes vaislas dzīvnieku kontrolpārbaudes saistībā ar tiesībām uz parasto muitas likmi

1.   Ja operators, kas atbild par tīršķirnes vaislas dzīvnieku sūtījumu, pieprasa minētā sūtījuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piemērot parasto muitas likmi, kas paredzēta Regulā (EEK) Nr. 2658/87, tad:

a)

minētajiem dzīvniekiem ir līdzi:

i)

zootehniskais sertifikāts, kas minēts 30. panta 5. punktā vai 32. pantā,

ii)

dokuments, kas apstiprina, ka tie jāieraksta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ciltsgrāmatā vai jāreģistrē krustojuma cūku audzētāju organizācijas ciltsreģistrā;

b)

šādu sūtījumu kontrolpārbaudes tiek veiktas robežkontroles punktos, kuros saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 4. pantu notiek dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

2.   Šā panta 1. punktā b) apakšpunktā minēto kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt to, vai:

a)

sūtījumam ir pievienoti 1. punkta a) apakšpunktā minētie dokumenti;

b)

sūtījuma saturs un marķējums atbilst informācijai, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajos dokumentos.

IX NODAĻA

Kompetentās iestādes, kas īsteno tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmu

38. pants

Kompetentās iestādes, kas īsteno tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmu

1.   Ja dalībvalstī vai teritorijā, kurā darbojas kompetentā iestāde, nav ne šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, ne šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienības, ne publiskas struktūras, kas īstenotu audzēšanas programmu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie kādas liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugas, minētā kompetentā iestāde var nolemt īstenot audzēšanas programmu minētajai šķirnei, ar noteikumu, ka:

a)

ir nepieciešams saglabāt minēto šķirni vai izveidot šo šķirni dalībvalstī vai teritorijā, kurā darbojas minētā kompetentā iestāde; vai

b)

minētā šķirne ir apdraudēta.

2.   Kompetentā iestāde, kas īsteno audzēšanas programmu saskaņā ar šo pantu, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tas neatstāj negatīvu ietekmi uz:

a)

dzīvnieku audzētāju organizāciju, dzīvnieku audzētāju apvienību vai publisku struktūru iespējām tikt atzītām par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām saskaņā ar 4. panta 3. punktu;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību iespējām apstiprināt to audzēšanas programmas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

3.   Ja kompetentā iestāde īsteno tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmu, minētajai kompetentajai iestādei:

a)

ir jābūt pienācīgam skaitam pietiekami kvalificētu darbinieku, piemērotām telpām un aprīkojumam, lai efektīvi īstenotu minēto audzēšanas programmu;

b)

ir jāspēj veikt kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas to tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanai, uz kuriem attiecas minētā audzēšanas programma;

c)

minētās audzēšanas programmas darbības ģeogrāfiskajā teritorijā ir jābūt pietiekami lielai tīršķirnes vaislas dzīvnieku populācijai un pietiekamam skaitam dzīvnieku audzētāju;

d)

ir jāspēj iegūt vai tās vajadzībām ir jābūt ieguvušai, un jāspēj izmantot attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem savāktus datus, kas nepieciešami minētās audzēšanas programmas īstenošanai;

e)

jābūt pieņēmušai reglamentu:

i)

ar ko reglamentē strīdu izšķiršanu ar dzīvnieku audzētājiem, kas piedalās minētajā audzēšanas programmā;

ii)

ar ko nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dzīvnieku audzētājiem, kas piedalās minētajā audzēšanas programmā;

iii)

ar ko nosaka to dzīvnieku audzētāju tiesības un pienākumus, kas piedalās minētajā audzēšanas programmā.

4.   Audzēšanas programmā, kas minēta 1. punktā, iekļauj:

a)

informāciju par tās mērķi – šķirnes saglabāšana, šķirnes uzlabošana, jaunas šķirnes radīšana vai šķirnes atjaunošana, vai jebkāda minēto mērķu kombinācija;

b)

tās šķirnes nosaukumu, uz kuru attiecas minētā audzēšanas programma, lai novērstu sajaukšanu ar līdzīgiem citu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas ierakstīti citās esošajās ciltsgrāmatās;

c)

sīki izklāstītu šķirnes raksturojumu, tostarp norādes par būtiskām pazīmēm, kas iekļautas minētajā audzēšanas programmā;

d)

informāciju par ģeogrāfisko teritoriju, kurā programma tiek īstenota;

e)

informāciju par tīršķirnes vaislas dzīvnieku identificēšanas sistēmu, kurai jānodrošina, ka vaislas dzīvnieki ciltsgrāmatā tiek ierakstīti tikai tad, ja tie ir identificēti individuāli un saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu;

f)

informāciju par ciltsgrāmatās ierakstīto vai reģistrēto un ierakstīšanai atbilstīgo tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanas sistēmu;

g)

audzēšanas programmas selekcijas un audzēšanas mērķus, tostarp norādi par minētās audzēšanas programmas galvenajiem mērķiem un attiecīgā gadījumā ar minētajiem mērķiem saistītus sīki izklāstītus tīršķirnes vaislas dzīvnieku atlasē lietotos izvērtēšanas kritērijus;

h)

ja audzēšanas programma paredz snieguma pārbaudes vai ģenētisko izvērtēšanu:

i)

informāciju par sistēmām, kas izmantotas, lai iegūtu, dokumentētu, paziņotu un izmantotu snieguma pārbaužu rezultātus,

ii)

informāciju par tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētiskās izvērtēšanas un attiecīgā gadījumā genomiskās izvērtēšanas sistēmu;

i)

ja ir izveidotas papilddaļas, kas paredzētas 17. pantā, vai pamatdaļa ir iedalīta klasēs, kā paredzēts 16. pantā, noteikumus par ciltsgrāmatas iedalīšanu un kritērijus vai procedūras, kas piemēroti dzīvnieku dokumentēšanai minētajās daļās vai iedalīšanai klasēs;

j)

ja attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem audzēšanas programma aizliedz vai ierobežo vienu vai vairākas reprodukcijas metodes vai tīršķirnes vaislas dzīvnieku izmantošanu vienai vai vairākām reprodukcijas metodēm, kā minēts 21. panta 2. punktā, informāciju par šādiem aizliegumiem vai ierobežojumiem;

k)

ja kompetentā iestāde trešām personām ārpakalpojumā ir nodevusi konkrētas tehniskās darbības, kas saistītas ar tās audzēšanas programmas pārvaldību, informāciju par minētajām darbībām un izraudzīto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

5.   Ja kompetentā iestāde īsteno audzēšanas programmu zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, papildus 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām piemēro arī I pielikuma 3. daļas 1., 2., 3. punkta, 4. punkta a) un c) apakšpunkta prasības.

6.   Ja kompetentā iestāde īsteno audzēšanas programmu ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, minētā kompetentā iestāde pārredzami un savlaicīgi informē dzīvnieku audzētājus, kuri piedalās minētajā audzēšanas programmā, par jebkādām izmaiņām tajā.

7.   Ja kompetentā iestāde īsteno audzēšanas programmu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, 3., 13. līdz 22., 25., 27. pantu, 28. panta 2. punktu, 30., 31., 32. pantu un 36. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

X NODAĻA

Oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības, administratīvā palīdzība, sadarbība un izpilde dalībvalstīs

39. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

1.   Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kurām tās piešķir atbildību par oficiālo kontroļu veikšanu, lai pārbaudītu operatoru atbilstību šīs regulas noteikumiem, un citu oficiālo darbību īstenošanu, lai nodrošinātu minēto noteikumu piemērošanu.

2.   Katra dalībvalsts:

a)

sagatavo un pastāvīgi atjaunina to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā izraudzījusies saskaņā ar šā panta 1. punktu, tostarp minēto iestāžu kontaktinformāciju;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā norāda adresi, uz kuru jānosūta:

i)

12. pantā minētie paziņojumi, vai

ii)

48. un 49. pantā minētā informācija, pieprasījumi vai paziņojumi;

c)

dara a) apakšpunktā minēto sarakstu publiski pieejamu tīmekļa vietnē un paziņo minēto tīmekļa vietni Komisijai.

3.   Komisija sagatavo un pastāvīgi atjaunina tīmekļa vietņu sarakstu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, un dara šādu sarakstu publiski pieejamu.

40. pants

To kompetento iestāžu atbilstība, kas īsteno audzēšanas programmas

Atkāpjoties no šīs nodaļas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka kompetentās iestādes, kas īsteno audzēšanas programmas saskaņā ar 38. pantu, atbilst noteikumiem, kas paredzēti minētajā pantā.

41. pants

Kompetento iestāžu vispārējie pienākumi

Kompetentajām iestādēm:

a)

ir ieviestas procedūras vai kārtība, vai abi, lai nodrošinātu un pārbaudītu to veikto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti, lietderību, objektivitāti, kvalitāti un saskaņotību;

b)

ir ieviestas procedūras vai kārtība, vai abi, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, nav interešu konflikta ar operatoriem, attiecībā uz kuriem viņi veic šādas oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;

c)

ir vai ir pieejams pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu, apmācītu un pieredzējušu darbinieku, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt efektīvi un iedarbīgi;

d)

ir atbilstoši un pienācīgi uzturētas telpas un aprīkojums, lai nodrošinātu, ka to darbinieki oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības var veikt efektīvi un iedarbīgi;

e)

ir legālas tiesības veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot darbības, kas paredzētas šajā regulā;

f)

ir ieviestas juridiskās procedūras, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem ir piekļuve operatoru telpām un operatoru izmantotiem dokumentiem un datorizētām informācijas pārvaldības sistēmām, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus.

42. pants

Kompetento iestāžu konfidencialitātes prasības

1.   Neskarot situācijas, kad informācijas izpaušana ir paredzēta Savienības vai valsts tiesību aktos, kompetentās iestādes pieprasa to darbiniekiem apņemties neizpaust trešajām personām informāciju, kas iegūta, veicot darba pienākumus saistībā ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras pēc savas būtības ir saistītas ar profesionālo konfidencialitāti, ja vien izpaušana nav saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.

2.   Informācija, uz kuru attiecas profesionālā konfidencialitāte, ietver informāciju, kuras izpaušana var kaitēt:

a)

oficiālo kontroļu veikšanai vai izmeklēšanai;

b)

jebkura operatora vai fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai;

c)

tiesvedības vai juridisko atzinumu aizsardzībai.

43. pants

Noteikumi par oficiālajām kontrolēm

1.   Kompetentās iestādes attiecībā uz operatoriem pietiekami regulāri veic oficiālās kontroles, ņemot vērā:

a)

risku, kas saistīts ar neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

b)

operatoru agrākos datus par attiecībā uz tiem veikto oficiālo kontroļu rezultātiem un par to atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

c)

tādu paškontroļu drošumu un rezultātus, ko veic operatori vai pēc to pieprasījuma trešās personas lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

d)

jebkādu informāciju, kas var liecināt par neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic saskaņā ar dokumentētām procedūrām, kurās iekļauti norādījumi darbiniekiem, kas veic oficiālās kontroles.

3.   Oficiālās kontroles veic pēc tam, kad par tām ir iepriekš paziņots operatoram, ja vien nepastāv iemesli, kuru dēļ oficiālās kontroles būtu jāveic bez iepriekšēja brīdinājuma.

4.   Oficiālās kontroles pēc iespējas veic tā, lai operatoriem līdz minimumam samazinātu slogu, vienlaikus nodrošinot, ka tas nekaitē šādu oficiālo kontroļu kvalitātei.

5.   Kompetentās iestādes veic vienādas oficiālās kontroles, neņemot vērā to, vai vaislas dzīvnieki vai to reproduktīvie produkti ir:

a)

no dalībvalsts, kurā ir veiktas oficiālās kontroles, vai no citas dalībvalsts; vai

b)

ievesti Savienībā.

44. pants

Oficiālo kontroļu pārredzamība

Kompetentā iestāde oficiālās kontroles veic augstā pārredzamības līmenī un publisko attiecīgu informāciju par oficiālo kontroļu organizāciju un īstenošanu.

45. pants

Oficiālo kontroļu rakstiskie dokumentējumi

1.   Kompetentās iestādes par katru oficiāli veikto kontroli sagatavo rakstisku dokumentējumu.

Minētajos rakstiskajos dokumentējumos iekļauj:

a)

aprakstu par oficiālās kontroles nolūku;

b)

izmantotās kontroles metodes;

c)

oficiālās kontroles rezultātus;

d)

attiecīgā gadījumā darbības, kuras kompetentās iestādes oficiālās kontroles rezultātā prasa veikt operatoriem.

2.   Ja vien tas nav citādi noteikts tiesu izmeklēšanas vai tiesvedības aizsardzības nolūkā, kompetentās iestādes operatoriem, attiecībā uz kuriem veiktas oficiālās kontroles, nosūta 1. punktā minētā rakstiskā dokumentējuma eksemplāru.

46. pants

To operatoru pienākumi, uz kuriem attiecas oficiālās kontroles vai citas oficiālas darbības

1.   Apmērā, kāds nepieciešams oficiālo kontroļu vai citu oficiālu darbību veikšanai, operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma tā rīkoties sniedz minēto kompetento iestāžu darbiniekiem vajadzīgo piekļuvi:

a)

to aprīkojumam, telpām un citām vietām, kas ir to pārziņā;

b)

to datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;

c)

to vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kas ir to kontrolē;

d)

to dokumentiem un jebkādai citai būtiskai informācijai.

2.   Oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību laikā operatori palīdz kompetento iestāžu darbiniekiem viņu uzdevumu izpildē un sadarbojas ar viņiem.

47. pants

Neatbilstības konstatēšanas gadījumā veicamās darbības

1.   Ja tiek konstatēta neatbilstība, kompetentās iestādes:

a)

veic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu minētās neatbilstības izcelsmi un apjomu un lai noteiktu attiecīgo operatoru atbildību;

b)

veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori neatbilstību novērš un turpmāk nepieļauj tās atkārtošanos.

Pieņemot lēmumus par veicamajiem pasākumiem, kompetentās iestādes ņem vērā neatbilstības raksturu un agrākos datus par attiecīgo operatoru atbilstību.

Jo īpaši, kompetentās iestādes, ja nepieciešams:

a)

pieprasa, lai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība atliek tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās vai krustojuma cūku audzētāju organizācija atliek krustojuma vaislas cūku reģistrēšanu ciltsreģistros;

b)

pieprasa, lai vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus neizmanto vaislai saskaņā ar šo regulu;

c)

aptur šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas zootehnisko sertifikātu izsniegšanu;

d)

aptur vai atsauc šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotās audzēšanas programmas apstiprinājumu, ja šādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas darbības atkārtoti, pastāvīgi vai kopumā neatbilst tās audzēšanas programmas prasībām, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

e)

atsauc saskaņā ar 4. panta 3. punktu piešķirto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija atkārtoti, pastāvīgi vai kopumā nepilda 4. panta 3. punkta prasības;

f)

veic jebkurus citus pasākumus, ko tās atzīst par piemērotiem, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Kompetentās iestādes attiecīgajiem operatoriem vai to pārstāvjiem iesniedz:

a)

rakstisku paziņojumu par savu lēmumu attiecībā uz darbību vai pasākumu, kas jāveic saskaņā ar 1. punktu, kopā ar minētā lēmuma iemesliem;

b)

informāciju par šāda lēmuma jebkurām pārsūdzēšanas tiesībām, un par piemērojamo procedūru un termiņiem.

3.   Kompetentās iestādes uzrauga situāciju un pārveido, aptur vai atsauc pasākumus, ko tās veikušas saskaņā ar šo pantu, atkarībā no neatbilstības smaguma pakāpes un skaidru pierādījumu esamības par to, ka atbilstība tiks atkal nodrošināta.

4.   Dalībvalstis var paredzēt, ka attiecīgajiem operatoriem jāsedz visi izdevumi, kas attiecīgajām kompetentajām iestādēm radušies, ievērojot šo pantu, vai daļu no tiem.

48. pants

Sadarbība un administratīvā palīdzība

1.   Ja neatbilstības izcelšanās, izplatība un ietekme aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, minēto dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, kā arī cita citai sniedz administratīvu palīdzību, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu pareizu piemērošanu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētā sadarbība un administratīvā palīdzība var ietvert:

a)

dalībvalsts kompetentās iestādes (“pieprasījuma iesniedzējas kompetentās iestādes”) argumentētu pieprasījumu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei (“pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei”) sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu oficiālas kontroles vai to turpmāku uzraudzību;

b)

neatbilstības gadījumā, kas var ietekmēt citas dalībvalstis, paziņojumu, ko kompetentā iestāde, kas zina par neatbilstību, sniedz minēto citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

c)

pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes nodrošinātu nepieciešamo informāciju un dokumentus pieprasījuma iesniedzējai kompetentajai iestādei, to nodrošinot bez liekas kavēšanās, tiklīdz attiecīgā informācija un dokumenti ir pieejami;

d)

izmeklēšanas vai oficiālās kontroles īstenošanu, ko veic pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde, lai:

i)

nodrošinātu pieprasījuma iesniedzējai kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, tostarp informāciju par šādu izmeklēšanu vai oficiālo kontroļu rezultātiem un attiecīgā gadījumā informāciju par veiktajiem pasākumiem;

ii)

tās jurisdikcijā pārbaudītu, nepieciešamības gadījumā arī uz vietas, atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

e)

dalībvalsts kompetentās iestādes līdzdalību kādas citas dalībvalsts kompetentās iestādes īstenotās oficiālās kontrolēs uz vietas, attiecīgajām kompetentajām iestādēm par to vienojoties.

3.   Ja oficiālās kontroles, kas veiktas vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem no citas dalībvalsts, atkārtoti apliecina neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi minētās oficiālās kontroles, par to bez liekas kavēšanās informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

4.   Šo pantu piemēro, neskarot nacionālos noteikumus:

a)

ko piemēro tādu dokumentu izsniegšanai, kuri ir pamatā tiesvedībai vai kuri ir ar to saistīti;

b)

kuru mērķis ir fizisko vai juridisko personu komercinterešu aizsardzība.

5.   Jebkāda saziņa starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu notiek rakstiski – vai nu papīra, vai elektroniskā formā.

49. pants

Paziņojumi Komisijai un dalībvalstīm, pamatojoties uz trešo valstu sniegtu informāciju

1.   Ja kompetentās iestādes no trešās valsts saņem informāciju, kas liecina par neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, tās bez liekas kavēšanās:

a)

šo informāciju paziņo to citu valstu kompetentajām iestādēm, par kurām zināms, ka tās skārusi šāda neatbilstība;

b)

ja šāda informācija attiecas uz Savienības līmeni vai var uz to attiekties, paziņo šādu informāciju Komisijai.

2.   Informāciju, kas iegūta, saskaņā ar šo regulu veicot oficiālās kontroles vai izmeklēšanas, var nodot 1. punktā minētajai trešai valstij, ar noteikumu, ka:

a)

šo informāciju sniegušās kompetentās iestādes šādai nodošanai piekrīt;

b)

tiek ievēroti attiecīgie Savienības un valstu noteikumi, ko piemēro personas datu nodošanai trešām valstīm.

50. pants

Komisijas koordinētā palīdzība un turpmākā rīcība

1.   Komisija nekavējoties koordinē saskaņā ar šo nodaļu kompetento iestāžu veiktos pasākumus un darbības, ja:

a)

Komisijai pieejamā informācija norāda uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgu vai šķietami neatbilstīgu darbību esamību un ka tās attiecas uz vairākām dalībvalstīm;

b)

kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs nespēj vienoties par piemērotu rīcību, lai novērstu neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Komisija var:

a)

pieprasīt, lai to attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgas vai šķietami neatbilstīgas darbības, sniedz Komisijai ziņojumu par to veiktajiem pasākumiem;

b)

sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgas vai šķietami neatbilstīgas darbības, nosūtīt inspektoru komandu, kas veiktu Komisijas kontroli uz vietas;

c)

pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts un attiecīgā gadījumā citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi pastiprinātu savas oficiālās kontroles un sniegtu Komisijai ziņojumu par to veiktajiem pasākumiem;

d)

informāciju par šādiem gadījumiem kopā ar priekšlikumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto neatbilstības gadījumu novēršanas pasākumiem iesniegt 62. panta 1. punktā minētajai komitejai;

e)

veikt jebkādus citus atbilstīgus pasākumus.

51. pants

Oficiālo kontroļu finansēšanas vispārīgais princips

Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai kompetentajām iestādēm būtu personāls un citi resursi, kas nepieciešami, lai veiktu oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības.

52. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Minētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis paziņo par minētajiem noteikumiem Komisijai līdz 2018. gada 1. novembrim un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

XI NODAĻA

Komisijas kontroles

1. iedaļa

Komisijas kontroles dalībvalstīs

53. pants

Komisijas kontroles dalībvalstīs

1.   Komisijas eksperti šīs regulas darbības jomā var veikt dalībvalstīs kontroles, lai attiecīgā gadījumā:

a)

pārbaudītu šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu;

b)

pārbaudītu izpildes praksi un to, kā darbojas oficiālās kontroles sistēmas, kā arī kompetentās iestādes, kas tās īsteno;

c)

veiktu izmeklēšanu un vāktu informāciju:

i)

par svarīgām vai atkārtotām problēmām, kas saistītas ar šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu vai izpildi;

ii)

par jaunām problēmām vai jauniem notikumiem dalībvalstīs saistībā ar īpašiem operatoru prakses veidiem.

2.   Kontroles, kas paredzētas 1. punktā, tiek rīkotas sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.   Kontroles, kas paredzētas 1. punktā, var ietvert pārbaudes klātienē, kas veiktas sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, kas veic oficiālās kontroles.

4.   Dalībvalstu eksperti var sniegt palīdzību Komisijas ekspertiem. Dalībvalstu ekspertiem, kas pavada Komisijas ekspertus, piešķir tādas pašas piekļuves tiesības kā minētajiem Komisijas ekspertiem.

54. pants

Komisijas ziņojumi par tās ekspertu veiktajām kontrolēm dalībvalstīs

1.   Komisija:

a)

sagatavo konstatējumu ziņojuma projektu un ieteikumus trūkumu novēršanai, kurus tās eksperti atklājuši 53. panta 1. punktā minētajās kontrolēs;

b)

nosūta dalībvalstij, kurā minētās kontroles veiktas, a) apakšpunktā minētā ziņojuma projekta vienu eksemplāru komentāru izteikšanai;

c)

ņem vērā šā punkta b) apakšpunktā minētos dalībvalsts izteiktos komentārus, sagatavojot 53. panta 1. punktā minēto tās ekspertu minētajā dalībvalstī veikto kontroļu konstatējumu galaziņojumu;

d)

publisko c) apakšpunktā minēto galaziņojumu un dalībvalsts komentārus, kas minēti b) punktā.

2.   Attiecīgā gadījumā Komisija šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā galaziņojumā var ieteikt koriģējošus vai preventīvus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai novērstu saskaņā ar 53. panta 1. punktu veikto Komisijas kontroļu laikā atklātus konkrētus vai sistēmiskus trūkumus.

55. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Komisijas kontrolēm

1.   Dalībvalstis:

a)

pēc Komisijas ekspertu pieprasījuma sniedz nepieciešamo tehnisko palīdzību un nodrošina pieejamo dokumentāciju un citu tehnisko atbalstu, lai minētie eksperti varētu efektīvi un lietderīgi veikt kontroles, kas minētas 53. panta 1. punktā;

b)

sniedz nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu Komisijas ekspertiem piekļuvi visām telpām, tostarp to daļām un citām vietām, aprīkojumam un informācijai, tostarp datorizētām informācijas pārvaldības sistēmām, kā arī vajadzības gadījumā vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kas nepieciešama, lai veiktu 53. panta 1. punktā minētās kontroles.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, dalībvalstis veic pienācīgu turpmāku rīcību, ievērojot 54. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā galaziņojumā sniegtos ieteikumus.

56. pants

Nopietni trūkumi dalībvalsts kontroles sistēmā

1.   Ja Komisijai ir liecības par nopietnu trūkumu dalībvalsts kontroles sistēmā un ja šāda trūkuma dēļ var tikt plaši pārkāpti šajā regulā paredzētie noteikumi, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)

īpašus nosacījumus vai aizliegumu tādu vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu tirdzniecībai, ko skar oficiālās kontroles sistēmas trūkumi;

b)

jebkādu citu piemērotu pagaidu pasākumu.

Minētos īstenošanas aktus beidz piemērot tiklīdz minētais trūkums ir novērsts.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus pieņem tikai gadījumos, kad Komisija ir pieprasījusi, lai attiecīgā dalībvalsts labotu situāciju atbilstīgā termiņā, un dalībvalsts to nav izdarījusi.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto situāciju un atkarībā no situācijas attīstības pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem groza vai atceļ pieņemtos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa

Komisijas kontroles trešās valstīs

57. pants

Komisijas kontroles trešās valstīs

1.   Komisijas eksperti var veikt Komisijas kontroles trešās valstīs, lai vajadzības gadījumā:

a)

pārbaudītu trešās valsts tiesību aktu un sistēmu atbilstību un līdzvērtīgumu šajā regulā noteiktajām prasībām;

b)

pārbaudītu to, ka trešā valstī ieviestā kontroles sistēma spēj nodrošināt, lai vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumi, kurus ieved Savienībā, atbilstu attiecīgajām šīs regulas VIII nodaļas prasībām;

c)

vāktu informāciju un datus, lai noskaidrotu cēloņus atkārtotiem gadījumiem vai jaunām problēmām saistībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kurus ieved Savienībā no trešās valsts.

2.   Šā panta 1. punktā minētās Komisijas kontroles īpaši attiecas uz:

a)

trešās valsts zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem tiesību aktiem par vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem;

b)

trešās valsts kompetento iestāžu organizatorisko struktūru, pilnvarām un neatkarību, uzraudzību, kas uz tām attiecas, un to pilnvarām nodrošināt piemērojamo tiesību aktu efektīvu izpildi;

c)

trešās valsts apmācību personālam, kas atbildīgs par kontroļu veikšanu vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju uzraudzību;

d)

trešās valsts kompetentajām iestādēm pieejamajiem resursiem;

e)

prioritātēs balstītu dokumentētu kontroles procedūru un kontroles sistēmu esību un darbību;

f)

no citām trešām valstīm ievestiem vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem piemēroto kontroļu apjomu un darbību, ko veic šo trešo valstu kompetentās iestādes;

g)

garantijām, ko trešā valsts spēj sniegt attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtīgumu prasībām, kuras noteiktas šajā regulā paredzētajos noteikumos.

58. pants

Trešās valstīs veikto Komisijas kontroļu biežums un organizācija

1.   Trešā valstī veikto 57. panta 1. punktā minēto kontroļu biežumu nosaka, pamatojoties uz:

a)

šajā regulā paredzēto noteikumu principiem un mērķiem;

b)

Savienībā no minētās trešās valsts ievesto vaislas dzīvnieku un reproduktīvo produktu daudzumu un veidu;

c)

jau veikto 57. panta 1. punktā minēto kontroļu rezultātiem;

d)

rezultātiem, kas iegūti oficiālās kontrolēs attiecībā uz vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kurus ieved Savienībā no trešās valsts, un jebkurās citās dalībvalstu kompetento iestāžu veiktās oficiālās kontrolēs.

e)

jebkuru citu informāciju, kuru Komisija uzskata par atbilstīgu.

2.   Lai sekmētu 57. panta 1. punktā paredzēto kontroļu efektivitāti un lietderību, Komisija pirms to veikšanas var pieprasīt, lai attiecīgā trešā valsts iesniedz:

a)

informāciju, kas minēta 34. panta 2. punktā vai 35. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams minētās trešās valsts kompetento iestāžu veikto kontroļu rakstiskos dokumentējumus.

3.   Komisija no dalībvalstīm var izraudzīties ekspertus, kas palīdzētu Komisijas ekspertiem 57. panta 1. punktā minēto kontroļu laikā.

59. pants

Komisijas ziņojumi par tās ekspertu veiktām kontrolēm trešās valstīs

Par katru kontroli, kas veikta saskaņā ar 57. un 58. pantu, Komisija sagatavo konstatējumu ziņojumu.

Vajadzības gadījumā minētajos ziņojumos iekļauj ieteikumus. Komisija publisko minētos ziņojumus.

60. pants

Īpašu pasākumu iedibināšana attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā

1.   Ja pastāv liecības par plašu un būtisku neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem trešā valstī, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)

aizliegt ievest Savienībā kā vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus dzīvniekus, to spermu, olšūnas vai embrijus, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī;

b)

aizliegt ierakstīt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību uzturētās ciltsgrāmatās vai reģistrēt krustojuma cūku audzētāju organizāciju uzturētos ciltsreģistros vaislas dzīvniekus un pēcnācējus, kas radušies no to reproduktīviem produktiem, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Papildus minētajiem īstenošanas aktiem vai to vietā Komisija var veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a)

svītrot minēto trešo valsti vai tās šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas no 34. panta 1. punktā paredzētā saraksta;

b)

veikt jebkādu citu atbilstīgu pasākumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos un citos pasākumos vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus identificē pēc to kodiem Kombinētajā nomenklatūrā.

3.   Pieņemot 1. punktā minētos īstenošanas aktus un citus pasākumus, Komisija ņem vērā:

a)

informāciju, kas savākta saskaņā ar 58. panta 2. punktu;

b)

jebkādu citu informāciju, ko iesniegusi trešā valsts, kuru skar 1. punktā minētā neatbilstība;

c)

ja nepieciešams, 57. panta 1. punktā minēto kontroļu rezultātus.

4.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto neatbilstību un – atkarībā no situācijas attīstības – saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu tie tika pieņemti, groza vai atceļ pieņemtos pasākumus.

XII NODAĻA

Deleģēšana un īstenošana

61. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 26. panta 1. punktā, 29. panta 5. punktā, 30. panta 9. punktā un 32. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 19. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 1. punktā, 29. panta 5. punktā, 30. panta 9. punktā un 32. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 26. panta 1. punktu, 29. panta 5. punktu, 30. panta 9. punktu un 32. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

62. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā zootehnikas komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 77/505/EEK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo apakšpunktu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

63. pants

Pārejas pasākumi, kas saistīti ar konkrētu īstenošanas aktu pieņemšanas datumu

Komisija pieņem 7. panta 5. punktā un 30. panta 10. punktā minētos īstenošanas aktus līdz 2017. gada 1. maijam. Saskaņā ar 69. pantu minētos īstenošanas aktus piemēro no 2018. gada 1. novembra.

XIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

64. pants

Atcelšana un pārejas pasākumi

1.   Direktīvas 87/328/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/118/EEK, 90/119/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK un Lēmumu 96/463/EK atceļ.

2.   Atsauces uz atceltajām direktīvām un atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

3.   Direktīvas 90/427/EEK 8. panta 1. punktu turpina piemērot līdz 2021. gada 21. aprīlim.

4.   Audzētāju organizācijas, ciltsdarba organizācijas, audzētāju apvienības, privāti uzņēmumi, citas organizācijas vai apvienības, kas ir bijušas apstiprinātas vai atzītas saskaņā ar 1. punktā minētajiem atceltajiem aktiem, uzskata par atzītām saskaņā ar šo regulu; visos citos aspektos uz tām attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi.

5.   Audzēšanas programmas, kuras veic 4. punktā minētie operatori, uzskata par apstiprinātām saskaņā ar šo regulu; visos citos aspektos uz tām attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi.

6.   Ja 4. punktā minētie operatori īsteno audzēšanas programmas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie apstiprināti vai atzīti saskaņā ar 1.punktā minētajiem atceltajiem aktiem, minētie operatori informē kompetento iestādi, kas apstiprinājusi vai atzinusi minētās darbības.

Pirmajā daļā minētā kompetentā iestāde informē attiecīgo minētās citas dalībvalsts kompetento iestādi par minēto darbību veikšanu.

7.   Gadījumā, ja pirms 2016. gada 19. jūlija 4. punktā minētais operators saskaņā ar 1. punktā minētajiem atceltajiem aktiem uztur ciltsgrāmatu ar īpašu sadaļu, kurā tiek ierakstīti cūku sugas šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvnieki no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kuriem ir specifiskas īpašības, kas atšķiras no šķirnes populācijas, uz kuru attiecas šī operatora īstenotā audzēšanas programma, šis operators var turpināt uzturēt minēto īpašo sadaļu.

65. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 652/2014

Regulas (ES) Nr. 652/2014 30. pantu groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Savienības references laboratorijas un centri”;

2)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dotācijas var piešķirt Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā minētajām Eiropas Savienības references laboratorijām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (*) 29. pantā minētajiem Eiropas Savienības references centriem par izmaksām, kas tiem rodas, īstenojot Komisijas apstiprinātās darba programmas.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).”;"

3)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tāda personāla izmaksas, kurš tieši iesaistīts laboratoriju vai centru darbībās, ko tās veic kā Eiropas Savienības references laboratorijas vai centri, neatkarīgi no tā statusa;”.

66. pants

Grozījumi Direktīvā 89/608/EEK

Direktīvu 89/608/EEK groza šādi:

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā”;

2)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Direktīva nosaka virzienus, kādos kompetentās iestādes, kuras dalībvalstīs ir atbildīgas par tiesību aktu veterinārijas jomā pārraudzību, sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs un ar atbilstīgajiem Komisijas departamentiem, lai nodrošinātu atbilstību šādiem tiesību aktiem.”;

3)

direktīvas 2. panta 1. punktā svītro otro ievilkumu;

4)

direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

dara zināmu pieprasītājiestādei visu informāciju, sniedz ziņas par apliecinājuma dokumentiem vai apstiprinātām kopijām, kas atrodas tās rīcībā vai ko tā iegūst saskaņā ar 2. pantu, un kas ir paredzētas, lai pārbaudītu, vai tiesību aktos veterinārijas jomā paredzētie noteikumi ir ievēroti,”;

5)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde, ievērojot dalībvalsts, kurā tā atrodas, spēkā esošos tiesību aktus, dara zināmus pieprasītājiestādei vai ir tai darījusi zināmus visus dokumentus vai lēmumus, kurus pieņem kompetentās iestādes un attiecas uz noteikumu piemērošanu veterinārijas jomā.”;

6)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde sniedz tai ikvienu attiecīgo tās rīcībā esošo informāciju vai to informāciju, kuru tā iegūst saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jo īpaši ziņojumu un citu dokumentu vai oficiāli apstiprinātu kopiju vai izrakstu no šādiem ziņojumiem, vai tādu dokumentu, kas attiecas uz faktiski atklātām darbībām, kuras pieprasītājiestādei šķiet pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā.”;

7)

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja to uzskata par lietderīgu saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem veterinārijas jomā, katras dalībvalsts kompetentās iestādes:

a)

pēc iespējas veic novērošanu saskaņā ar 6. pantu vai organizē šādu novērošanu;

b)

tiklīdz iespējams, dara zināmu citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm visu pieejamo informāciju, jo īpaši ziņojumu un citu dokumentu vai kopiju vai izrakstu no šādiem ziņojumiem, vai dokumentu, kas attiecas uz darbībām, kuras tām šķiet pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši par izmantotajiem līdzekļiem un metodēm šādās darbībās.”

8)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

1.   Katras dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu Komisijai, tiklīdz pieejama:

a)

jebkāda informācija, ko tās uzskata par izskatīšanas vērtu:

attiecībā uz precēm, par kurām ir vai bija aizdomas par tādu darījumu objektiem, kas ir pretrunā ar veterināro lietu tiesību aktiem,

attiecībā uz metodēm vai procesiem, kurus izmanto vai tur aizdomās par šo tiesību aktu pārkāpšanu;

b)

jebkāda informācija par minēto tiesību aktu trūkumiem vai izlaidumiem, kurus attiecīgais pieprasījums atklājis vai ierosinājis.

2.   Komisija dara zināmu katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, tiklīdz pieejama, kura nodrošina tiesību aktu īstenošanu veterinārijas jomā.”;

9)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja dalībvalsts kompetentajām iestādēm kļūst zināms par darbībām, kuras ir vai šķiet esam pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā un kurām ir īpaša nozīme Savienībā, un jo īpaši:”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Informāciju par fizisku vai juridisku personu dara zināmu, kā paredzēts 1. punktā, vienīgi tiktāl, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu tādu darbību konstatēšanu, kuras ir pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā.”;

10)

direktīvas 11. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Komisija un dalībvalstis, tiekoties Pastāvīgajā veterinārijas komitejā:”;

11)

direktīvas 15. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. punkts nekavē saskaņā ar šo direktīvu iegūtās informācijas pielietošanu jebkādās likumīgās darbībās vai lietu izskatīšanās, kuras pēc tam ir ierosinātas sakarā ar tiesību aktu veterinārijas jomā nosacījumu neizpildīšanu, atklājot vai novēršot pārkāpumus, kuri kaitē Savienības fondiem.”.

67. pants

Grozījumi Direktīvā 90/425/EEK

Direktīvu 90/425/EEK groza šādi:

1)

Direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu”;

2)

direktīvas 1. pantā svītro otro daļu;

3)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu svītro;

b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6)

“kompetentā iestāde” nozīmē dalībvalsts centrālo iestādi, kuras kompetencē ietilpst veterināro pārbaužu veikšana, vai jebkuru iestādi, kurai tā ir deleģējusi minēto kompetenci;”;

4)

direktīvas 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tiem sertifikātiem vai dokumentiem, ko izdevis valsts pilnvarots veterinārārsts, kas atbildīgs par izcelsmes saimniecību, centru vai organizāciju, ir jābūt kopā ar dzīvniekiem un produktiem līdz to galapunktam”;

5)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

lauksaimniecības dzīvnieku un produktu, kas minēti 1. pantā, īpašnieki visos ražošanas posmos un tirgū laišanas posmos atbilst valsts vai Savienības veselības prasībām, kas minētas šajā direktīvā;”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Nosūtītājas dalībvalstis veic atbilstošos pasākumus, lai sodītu jebkuru tiesību aktu veterinārijas jomā pārkāpumu no fizisko vai juridisko personu puses, ja tiek atklāts, ka Savienības noteikumi ir pārkāpti, un it īpaši, ja tiek atklāts, ka sertifikāta, dokumentu vai identifikācijas zīmes neatbilst dzīvnieku statusam vai to izcelsmes saimniecībām vai produktu faktiskajām īpašībām.”;

6)

direktīvas 19. pantu svītro;

7)

A Pielikumā svītro II nodaļu.

68. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 66. un 67. panta prasības līdz 2018. gada 1. novembrim. Tās nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo regulu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos iekļauj arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, kas atceltas ar šo regulu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

69. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro sākot no 2018. gada 1. novembra.

Regulas 65. pantu piemēro no 2016. gada 19. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 8. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  OV C 226, 16.7.2014., 70. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 17. maija lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 88/661/EEK (1988. gada 19. decembris) par zootehniskajiem standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 89/361/EEK (1989. gada 30. maijs) par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 90/427/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 91/174/EEK (1991. gada 25. marts), ar ko nosaka zootehniskās un ģenealoģijas prasības tīršķirnes dzīvnieku pārdošanai un ar ko izdara grozījumus Direktīvās 77/504/EEK un 90/425/EEK (OV L 85, 5.4.1991., 37. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 94/28/EK (1994. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2009/157/EK (2009. gada 30. novembris) par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (OV L 323, 10.12.2009., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 87/328/EEK (1987. gada 18. jūnijs) par tīršķirnes vaislas liellopu atzīšanu par derīgiem vairošanai (OV L 167, 26.6.1987., 54. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 90/118/EEK (1990. gada 5. marts) par tīršķirnes vaislas cūku atzīšanu par derīgām vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 34. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 90/119/EEK (1990. gada 5. marts) par vaislas cūku hibrīdiem vaislai (OV L 71, 17.3.1990., 36. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 77/505/EEK (1977. gada 25. jūlijs), ar ko izveido Pastāvīgo zootehnikas komiteju (OV L 206, 12.8.1977., 11. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).

(14)  Padomes Lēmums 2014/283/ES 2014/283/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (OV L 150, 20.5.2014., 231. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā (OV L 150, 20.5.2014., 59. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(19)  Padomes Lēmums 96/463/EK (1996. gada 23. jūlijs), ar ko nosaka references struktūru, kas atbild par sadarbību liellopu sugas tīršķirnes vaislas dzīvnieku testēšanas metožu un rezultātu novērtējuma unificēšanā (OV L 192, 2.8.1996., 19. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(21)  Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešajām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

(22)  Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešajām valstī (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(24)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(26)  Komisijas Lēmums 84/247/EEK (1984. gada 27. aprīlis), ar ko nosaka kritērijus to šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un apvienību atzīšanai, kuras uztur vai veido ciltsgrāmatas tīršķirnes liellopu vaisliniekiem (OV L 125, 12.5.1984., 58. lpp.).

(27)  Komisijas Lēmums 84/419/EEK (1984. gada 19. jūlijs), ar ko nosaka kritērijus liellopu ierakstīšanai ciltsgrāmatās (OV L 237, 5.9.1984., 11. lpp.).

(28)  Komisijas Lēmums 89/501/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka apstiprināšanas un uzraudzības kritērijus šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienībām un ciltsdarba organizācijām, kuras izveido vai ved tīršķirnes vaislas cūku ciltsgrāmatas (OV L 247, 23.8.1989., 19. lpp.).

(29)  Komisijas Lēmums 89/502/EEK (1989. gada 18. jūlijs) par kritērijiem, kas reglamentē tīršķirnes vaislas cūku ierakstīšanu ciltsgrāmatās (OV L 247, 23.8.1989., 21. lpp.).

(30)  Komisijas Lēmums 89/504/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko paredz apstiprināšanas un uzraudzīšanas kritērijus tām šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienībām, ciltsdarba organizācijām un privātiem uzņēmumiem, kuri izveido vai kārto reģistrus hibrīdu vaislas cūkām (OV L 247, 23.8.1989., 31. lpp.).

(31)  Komisijas Lēmums 89/505/EEK (1989. gada 18. jūlijs) par kritērijiem, kas reglamentē vaislas hibrīdcūku ierakstīšanu reģistros (OV L 247, 23.8.1989., 33. lpp.).

(32)  Komisijas Lēmums 89/507/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka metodes kopējās vērtības pārbaudei un tīršķirnes vaislas cūku un vaislas hibrīdcūku ciltsvērtības novērtēšanai (OV L 247, 23.8.1989., 43. lpp.).

(33)  Komisijas Lēmums 90/254/EEK (1990. gada 10. maijs), ar ko paredz kritērijus to šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un apvienību apstiprināšanas kritērijiem, kas uztur vai veido tīršķirnes vaislas aitu un kazu ciltsgrāmatas (OV L 145, 8.6.1990., 30. lpp.).

(34)  Komisijas Lēmums 90/255/EEK (1990. gada 10. maijs), ar ko paredz kritērijus tīršķirnes vaislas aitu un kazu ierakstīšanai ciltsgrāmatā (OV L 145, 8.6.1990., 32. lpp.).

(35)  Komisijas Lēmums 90/256/EEK (1990. gada 10. maijs), ar ko nosaka tīršķirnes vaislas aitu un kazu audzēšanas uzraudzības un ģenētiskās vērtības aprēķināšanas metodes (OV L 145, 8.6.1990., 35. lpp.).

(36)  Komisijas Lēmums 90/257/EEK (1990. gada 10. maijs), ar ko nosaka kritērijus, lai atļautu audzēt tīršķirnes vaislas aitas un kazas un izmantot to spermu, olšūnas vai embrijus (OV L 145, 8.6.1990., 38. lpp.).

(37)  Komisijas Lēmums 92/353/EEK (1992. gada 11. jūnijs), kas nosaka apstiprināšanas vai atzīšanas kritērijus organizācijām un apvienībām, kas uztur vai veido reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku ciltsgrāmatas (OV L 192, 11.7.1992., 63. lpp.).

(38)  Komisijas Lēmums 96/78/EK (1996. gada 10. janvāris), ar ko nosaka kritērijus zirgu dzimtas dzīvnieku ierakstīšanai un reģistrēšanai ciltsgrāmatās vairošanai (OV L 19, 25.1.1996., 39. lpp.).

(39)  Komisijas Lēmums 2006/427/EK (2006. gada 20. jūnijs), ar ko nosaka kopējās vērtības pārbaudes metodes un metodes liellopu tīršķirnes vaislas liellopu ciltsvērtības novērtēšanai (OV L 169, 22.6.2006., 56. lpp.).

(40)  Komisijas Lēmums 92/354/EEK (1992. gada 11. jūnijs), kas izklāsta konkrētus noteikumus, lai nodrošinātu koordināciju starp organizācijām un apvienībām, kas ved vai veido reģistrēto zirgu dzimtas dzīvnieku ciltsgrāmatas (OV L 192, 11.7.1992., 66. lpp.).

(41)  Komisijas Lēmums 89/503/EEK (1989. gada 18. jūlijs), kas nosaka tīršķirnes vaislas cūku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikātu (OV L 247, 23.8.1989., 22. lpp.).

(42)  Komisijas Lēmums 89/506/EEK (1989. gada 18. jūlijs), kas nosaka vaislas cūku hibrīdu, to spermas, olšūnu un embriju sertifikātu (OV L 247, 23.8.1989., 34. lpp.).

(43)  Komisijas Lēmums 90/258/EEK (1990. gada 10. maijs) par tīršķirnes vaislas aitu un kazu, to spermas, olšūnu un embriju zootehniskajiem sertifikātiem (OV L 145, 8.6.1990., 39. lpp.).

(44)  Komisijas Lēmums 96/79/EK (1996. gada 12. janvāris), ar ko nosaka reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju zootehniskos sertifikātus (OV L 19, 25.1.1996., 41. lpp.).

(45)  Komisijas Lēmums 96/509/EK (1996. gada 18. jūlijs), kas nosaka ģenealoģijas un zootehniskās prasības noteiktu dzīvnieku spermas importam (OV L 210, 20.8.1996., 47. lpp.).

(46)  Komisijas Lēmums 96/510/EK (1996. gada 18. jūlijs), kas nosaka ģenealoģiskos un zootehniskos sertifikātus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importam (OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp.).

(47)  Komisijas Lēmums 2005/379/EK (2005. gada 17. maijs) par ģenealoģijas sertifikātiem un datiem par tīršķirnes vaislas liellopiem, to spermu, olšūnām un embrijiem (OV L 125, 18.5.2005., 15. lpp.).

(48)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (2015. gada 17. februāris), ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) (OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp.).

(49)  Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā (OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp.).

(50)  Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.).


I PIELIKUMS

II NODAĻĀ MINĒTĀ ŠĶIRNES DZĪVNIEKU AUDZĒTĀJU BIEDRĪBU UN KRUSTOJUMA CŪKU AUDZĒTĀJU ORGANIZĀCIJU ATZĪŠANA UN AUDZĒŠANAS PROGRAMMU APSTIPRINĀŠANA

1. DAĻA

Prasības 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanai

A.

Audzētāju apvienībām, audzētāju organizācijām, privātiem uzņēmumiem, kas darbojas slēgtās audzēšanas sistēmās, un publiskām struktūrām:

1)

jābūt juridiskai personai saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums par atzīšanu;

2)

ir jābūt pietiekami daudz un pietiekami kvalificētiem darbiniekiem, piemērotām telpām un aprīkojumam, lai efektīvi īstenotu audzēšanas programmu, attiecībā uz kuras apstiprināšanu tā vēlas pieteikties saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

3)

jāspēj veikt kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas to vaislas dzīvnieku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanai, uz kuriem attiecas minētās audzēšanas programmas;

4)

attiecībā uz katru audzēšanas programmu jābūt pietiekami lielai vaislas dzīvnieku populācijai ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās minētās audzēšanas programmas ir paredzētas;

5)

jāspēj iegūt vai to vajadzībām ir jābūt ieguvušām un jāspēj izmantot uz vaislas dzīvniekiem attiecināmos datus, kas nepieciešami minēto audzēšanas programmu īstenošanai.

B.

Papildus A. punktā minētajām prasībām:

1)

audzētāju apvienībām, audzētāju organizācijām un publiskajām struktūrām:

a)

jābūt pietiekamam skaitam audzētāju, kas piedalās katrā to audzēšanas programmā;

b)

jābūt pieņemtam reglamentam:

i)

ar ko reglamentē strīdu izšķiršanu ar audzētājiem, kas piedalās to audzēšanas programmās;

ii)

ar ko nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret audzētājiem, kas piedalās to audzēšanas programmās;

iii)

ar ko nosaka tiesības un pienākumus dzīvnieku audzētājiem, kuri piedalās to audzēšanas programmā, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai;

iv)

ar ko nosaka tiesības un pienākumus biedra statusā esošiem dzīvnieku audzētājiem, ja biedra statuss ir paredzēts;

2)

nekas 1. punkta b) apakšpunktā minētajā reglamentā neliedz audzētājiem, kas piedalās audzēšanas programmās:

a)

īstenot brīvu izvēli attiecībā uz savu vaislas dzīvnieku selekciju un ciltsdarbu;

b)

ierakstīt ciltsgrāmatās vai reģistrēt ciltsreģistros pēcnācējus, kas iegūti no minētajiem vaislas dzīvniekiem, saskaņā ar šīs regulas IV nodaļā paredzētajiem noteikumiem;

c)

būt savu vaislas dzīvnieku īpašniekiem.

2. DAĻA

Prasības 8. panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā 12. pantā paredzētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju īstenoto audzēšanas programmu apstiprināšanai

1.

Audzēšanas programmā, kas minēta 8. panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā 12. pantā, ir:

a)

iekļauta informācija par tās mērķi, kas ir šķirnes saglabāšana, šķirnes, līnijas vai krustojuma uzlabošana, jaunas šķirnes, līnijas vai krustojuma radīšana, šķirnes atjaunošana vai minēto mērķu kombinācija;

b)

norādīts audzēšanas programmā iekļautās šķirnes (tīršķirnes vaislas dzīvniekiem) vai šķirnes, līnijas vai krustojuma (krustojuma vaislas cūkām) nosaukums, lai tos nevarētu sajaukt ar līdzīgiem citu šķirņu, līniju vai krustojumu vaislas dzīvniekiem, kas ierakstīti vai reģistrēti citās pastāvošās ciltsgrāmatās vai ciltsreģistros;

c)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā – iekļauts sīki izstrādāts audzēšanas programmā iekļautās šķirnes raksturojums, tostarp norāde par tās būtiskām pazīmēm;

d)

krustojuma vaislas cūku gadījumā – iekļauts sīki izstrādāts audzēšanas programmā iekļautās šķirnes, līnijas vai krustojuma raksturojums;

e)

iekļauta informācija par ģeogrāfisko teritoriju, kur tā tiek īstenota vai to plānots īstenot;

f)

iekļauta informācija par vaislas dzīvnieku identificēšanas sistēmu, kas nodrošina, ka minētie dzīvnieki ciltsgrāmatā tiek ierakstīti vai ciltsreģistrā reģistrēti tikai tad, kad tie ir identificēti individuāli un saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu;

g)

iekļauta informācija par ciltsgrāmatās ierakstīto vai reģistrēto un ierakstīšanai atbilstīgo tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai ciltsreģistros reģistrēto krustojuma vaislas cūku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanas sistēmu;

h)

iekļauti audzēšanas programmas selekcijas un audzēšanas mērķi, tostarp norāde par galvenajiem minētās audzēšanas programmas mērķiem, un attiecīgā gadījumā sīki izklāstīti vaislas dzīvnieku atlasē lietotie izvērtēšanas kritēriji, kas saistīti ar minētajiem mērķiem;

i)

uzsākot jaunas šķirnes izveidi vai atjaunojot šķirni, kā minēts 19. pantā – iekļauta sīka informācija par apstākļiem, ar kuriem pamatojama jaunās šķirnes izveide vai šķirnes atjaunošana;

j)

ja audzēšanas programma paredz snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu:

i)

iekļauta informācija par izmantotajām sistēmām, iegūstot, dokumentējot, paziņojot un izmantojot snieguma pārbaudes rezultātus;

ii)

iekļauta informācija par vaislas dzīvnieku ģenētiskās izvērtēšanas un attiecīgā gadījumā – genomiskās izvērtēšanas sistēmām;

k)

ja ir izveidotas papilddaļas vai pamatdaļa ir iedalīta klasēs, jāiekļauj ciltsgrāmatas iedalīšanas noteikumi un kritēriji vai procedūras, kas piemērotas minētajās daļās vai klasēs ierakstāmajiem dzīvniekiem;

l)

ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija ir nodevusi ārpakalpojumā konkrētas tehniskas darbības, kas saistītas ar audzēšanas programmas pārvaldību, trešām personām, kā minēts 8. panta 4. punktā, norāda informāciju par minētajām darbībām un izraudzīto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju;

m)

ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija plāno izmantot atkāpi, kas paredzēta 31. panta 1. punktā, iekļauj informāciju par spermas savākšanas vai uzglabāšanas centriem vai embriju ieguves vai sagatavošanas brigādēm, kas izsniedz zootehniskos sertifikātus, kā arī informāciju par minēto zootehnisko sertifikātu izsniegšanas kārtību;

n)

ja krustojuma cūku audzētāju organizācija pieņem lēmumu zootehniskajos sertifikātos, kas izsniegti to krustojuma vaislas cūkām un to reproduktīvajiem produktiem, norādīt informāciju par snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultātiem, ģenētiskajiem defektiem un ģenētiskajām īpatnībām, kā minēts 30. panta 8. punktā – iekļauj informācija par minēto lēmumu.

2.

Audzēšanas programma aptver pietiekami lielu vaislas dzīvnieku populāciju un pietiekamu skaitu šķirnes dzīvnieku audzētāju ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā to īsteno vai plāno īstenot.

3. DAĻA

Papildu prasības šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izveido vai uztur zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ciltsgrāmatas

1.

Papildus 2. daļas 1. punkta f) apakšpunktā noteiktajām prasībām par identificēšanu zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta ciltsgrāmatās vienīgi gadījumos, ja tie ir identificēti ar lecināšanas sertifikātu un, ja to prasa audzēšanas programma, identificēti kā kumeļi pirms atšķiršanas.

Atkāpjoties no pirmā apakšpunkta noteikumiem, dalībvalsts vai – atbilstoši tās lēmumam – tās kompetentā iestāde var atļaut, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība ieraksta zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus ciltsgrāmatā, kuru tā uztur, ja šie dzīvnieki ir identificēti ar jebkuru citu piemērotu metodi, kas nodrošina vismaz tāda paša līmeņa noteiktību, kā lecināšanas sertifikāts, piemēram, vecāku pārbaude, izmantojot DNS analīzi vai to asinsgrupas analīzi, ar noteikumu, ka minētā atļauja ir saskaņā ar tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības noteiktajiem principiem, kas uztur šīs šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu.

2.

Papildus 2. daļā noteiktajām prasībām audzēšanas programmās, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, kuras veic attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, ir:

a)

attiecīgā gadījumā iekļauti nosacījumi tādu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā, kas pieder citai šķirnei vai īpašai ērzeļu līnijai, vai ķēvju ģimenei minētajā citā šķirnē;

b)

ja audzēšanas programma aizliedz vai ierobežo vienu vai vairākas reprodukcijas metodes vai tīršķirnes vaislas dzīvnieka izmantošanu vienā vai vairākos reprodukcijas paņēmienos, kā minēts 21. panta 2. punktā, jāiekļauj informācija par minēto aizliegumu vai ierobežojumu;

c)

jāiekļauj noteikumi par lecināšanas sertifikātu izsniegšanu vai citām atbilstīgām metodēm, kā minēts 1. punktā, un, ja to prasa audzēšanas programma, noteikumi par kumeļu identificēšanu pirms atšķiršanas.

3.

Papildus 1. un 2. daļā noteiktajām prasībām zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piemēro šādas īpašās prasības:

a)

ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība kompetentajai iestādei deklarē, ka tās izveidotā ciltsgrāmata ir šīs biedrības audzēšanas programmas aptvertās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmata, tad minētajai šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrībai:

i)

tās rīcībā ir vēsturiski dati par to, ka tā iedibinājusi minēto ciltsgrāmatu, un tā ir publiskojusi audzēšanas programmas principus;

ii)

pierāda, ka 4. panta 1. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas laikā nav bijusi zināma neviena cita tajā pašā vai citā dalībvalstī, vai trešā valstī atzīta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas izveidojusi tās pašas šķirnes ciltsgrāmatu un īsteno šīs šķirnes audzēšanas programmu, pamatojoties uz i) punktā minētajiem principiem;

iii)

cieši sadarbojas ar b) apakšpunktā minētajām šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un, jo īpaši, pārredzami un savlaicīgi informē minētās šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrības par jebkurām izmaiņām i) punktā minētajos principos;

iv)

ja nepieciešams, ir paredzējusi nediskriminējošus noteikumus par rīcību attiecībā uz ciltsgrāmatām, ko tai pašai šķirnei izveidojušas šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kuras nav iekļautas 34. pantā minētajā sarakstā;

b)

ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība kompetentajai iestādei deklarē, ka tās izveidotā ciltsgrāmata ir audzēšanas programmas aptvertās šķirnes filiālciltsgrāmata, tad minētā šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrība:

i)

savā audzēšanas programmā iestrādā principus, ko iedibinājusi a) apakšpunktā minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kura uztur tās pašas šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu,

ii)

publisko informāciju par i) punktā minēto principu piemērošanu un avotiem,

iii)

izveido mehānismus, lai nodrošinātu nepieciešamās korekcijas to audzēšanas programmas noteikumiem, kas minēti 8. panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā 12. pantā, atbilstoši grozījumiem, ko minētajos principos izdarījusi šā punkta a) apakšpunktā minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kura uztur šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu.

4.

Attiecībā uz zirgu sugu šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrību atzīšanu piemēro šādas atkāpes:

a)

atkāpjoties no 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punkta, ja kādai no šķirnēm VI pielikumā uzskaitītajās Savienības teritorijās ciltsgrāmatas uztur vairākas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un minēto biedrību audzēšanas programmas, kuras minētas 8. panta 3. punktā, kopā aptver visas teritorijas, kas uzskaitītas VI pielikumā, tad 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minētajā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības pieņemtajā reglamentā:

i)

var paredzēt, ka pie minētās šķirnes piederošiem zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, lai tos varētu kvalificēt kā dzimšanas deklarēšanas nolūkā ierakstāmus šīs šķirnes ciltsgrāmatā, jābūt dzimušiem norādītā teritorijā, kas uzskaitīta VI pielikumā;

ii)

jānodrošina, ka i) punktā paredzēto ierobežojumu neattiecina uz ierakstīšanu minētās šķirnes ciltsgrāmatā reprodukcijas nolūkā;

b)

ja audzēšanas programmas principus ir iedibinājusi tikai starptautiska organizācija, kas darbojas pasaules līmenī, un ja dalībvalstī nav šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un arī trešā valstī nav šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kas uzturētu minētās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatu, tad, atkāpjoties no šīs daļas 3. punkta a) apakšpunkta prasībām, dalībvalsts kompetentā iestāde var atzīt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, kas uztur minētās šķirnes filiālciltsgrāmatas, ar noteikumu, ka tās nosaka 2. daļas 1. punkta h) apakšpunktā paredzētos mērķus un kritērijus, saskaņā ar principiem, kurus iedibinājusi minētā starptautiskā organizācija, un minētos principus:

i)

minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība dara pieejamus 4. panta 3. punktā minētajai kompetentajai iestādei pārbaudei;

ii)

iestrādā šīs šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības audzēšanas programmā;

c)

atkāpjoties no šīs daļas 3. punkta b) apakšpunkta prasībām, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas uztur filiālciltsgrāmatu, atbilstīgi dzīvnieku labvērtībām var izveidot papildu klases, ar noteikumu, ka zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus, kas ierakstīti klasēs minētās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas vai citu šīs šķirnes filiālciltsgrāmatu pamatdaļā, iespējams ierakstīt minētās filiālciltsgrāmatas pamatdaļas attiecīgajās klasēs.


II PIELIKUMS

IV NODAĻĀ MINĒTĀ IERAKSTĪŠANA CILTSGRĀMATĀS UN REĢISTRĒŠANA CILTSREĢISTROS

1. DAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšana ciltsgrāmatās un dzīvnieku dokumentēšana papilddaļās

I NODAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšana pamatdaļā

1.

Prasības, kas minētas 18. panta 1. punktā, ir šādas:

a)

attiecībā uz vecākiem dzīvnieks atbilst šādiem kritērijiem:

i)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu gadījumā – dzīvnieks ir iegūts no vecākiem un vecvecākiem, kuri ierakstīti šīs pašas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā;

ii)

zirgu sugu gadījumā – dzīvnieks ir iegūts no vecākiem, kuri ierakstīti šīs pašas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā;

b)

dzīvnieka ģenētiskā izcelsme ir noteikta saskaņā ar audzēšanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, noteikumiem;

c)

dzīvnieks ir identificēts saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu un noteikumiem, kas iekļauti audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

d)

dzīvnieks tiek tirgots vai ievests Savienībā un minēto dzīvnieku ir paredzēts ierakstīt vai reģistrēt ierakstīšanai ciltsgrāmatā, minētajam dzīvniekam ir līdzi zootehniskais sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 30. pantu.

e)

ja dzīvnieks ir iegūts no reproduktīvā materiāla, kas tiek tirgots vai ievests Savienībā un ir paredzēts minēto dzīvnieku ierakstīt vai reģistrēt ierakstīšanai ciltsgrāmatā, minētajam reproduktīvajam materiālam ir līdzi zootehniskais sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 30. pantu.

2.

Atkāpjoties no šīs nodaļas 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta prasībām, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas īsteno audzēšanas programmu ar zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, savas ciltsgrāmatas pamatdaļā var ierakstīt zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kas:

a)

krustošanas gadījumā – jau ir ierakstīts citas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā, ar noteikumu, ka minētā cita šķirne un šī tīršķirnes vaislas dzīvnieka ierakstīšanas kritēriji ir norādīti saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. panta apstiprinātā audzēšanas programmā; vai

b)

līnijas ciltsdarba gadījumā – pieder pie citas šķirnes konkrētas ērzeļu līnijas vai ķēvju ģimenes, ar noteikumu, ka minētās līnijas un ģimenes, kā arī šī tīršķirnes dzīvnieka ierakstīšanas kritēriji ir norādīti saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. panta apstiprinātā audzēšanas programmā.

3.

Papildus šīs nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas savā ciltsgrāmatā ieraksta zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kurš jau ir ierakstīts citas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ciltsgrāmatā, kas īsteno audzēšanas programmu, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, minēto tīršķirnes vaislas dzīvnieku ieraksta ar tam piešķirto identifikācijas numuru saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, kas nodrošina dzīvnieka identifikācijas neatkārtojamību un nepārtrauktību un, izņemot gadījumus, kad abas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vienojas par atkāpi, dzīvnieku ieraksta ar to pašu vārdu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem par attiecīgo šķirni, pievienojot norādi ar piedzimšanas valsts kodu.

II NODAĻA

Dzīvnieku dokumentēšana papilddaļās

1.

Nosacījumi, kas minēti 20. panta 1. punktā ir šādi:

a)

dzīvnieks ir identificēts saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu un noteikumiem, kas iekļauti audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība šos dzīvniekus ir atzinusi par atbilstošiem minētās šķirnes raksturojumam, kas minēts I pielikuma 2. daļas 1. punkta c) apakšpunktā;

c)

dzīvnieks attiecīgā gadījumā atbilst vismaz snieguma minimuma prasībām, kas noteiktas audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, attiecībā uz tām pazīmēm, kuras tiek pārbaudītas pamatdaļā ierakstītiem tīršķirnes vaislas dzīvniekiem saskaņā ar III pielikumu;

2.

Attiecībā uz atbilstības prasībām šķirnes raksturojumam, kas minēts šīs nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā, vai sniegumam, kas minēts šīs nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība var piemērot citādas prasības atkarībā no tā, vai dzīvnieks:

a)

pieder pie šķirnes, lai gan tā izcelsme nav zināma; vai

b)

ir iegūts krustošanas programmā, kas minēta audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

III NODAĻA

Papilddaļās dokumentēto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšana uz pamatdaļu

1.

Nosacījumi, kas minēti 20. panta 2. punktā, ir šādi:

a)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu gadījumā sievišķā dzimuma dzīvnieks ir iegūts no:

i)

mātes un mātesmātes, kas dokumentētas tās pašas šķirnes ciltsgrāmatas papilddaļā, kā paredzēts 20. panta 1. punktā;

ii)

tēva, mātestēva un tēvatēva, kas ierakstīti tās pašas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā.

Pirmās paaudzes pēcnācējs, kas iegūts no sievišķā dzimuma dzīvnieka, kas minēts pirmās daļas ievaddaļā un tīršķirnes vīrišķā dzimuma vaislas dzīvnieka, kas ierakstīts tās pašas šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā, arī tiek uzskatīts par tīršķirnes vaislas dzīvnieku un to ieraksta vai reģistrē, un tas atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā.

b)

zirgu sugu šķirņu gadījumā dzīvnieks atbilst ierakstīšanas nosacījumiem pamatdaļā sievišķā un vīrišķā dzimuma dzīvniekiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ierakstīti papilddaļā, kā noteikts audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

2.

Atkāpjoties no šīs nodaļas 1. punkta un I nodaļas 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta prasībām, dalībvalsts, vai saskaņā ar tās lēmumu – 4. panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde var atļaut, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas īsteno tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmu ar liellopu, cūku, aitu vai kazu apdraudētām šķirnēm vai “izturīgo” aitu šķirnēm, savas ciltsgrāmatas pamatdaļā var ierakstīt dzīvnieku, kas iegūts no vecākiem un vecvecākiem, kuri ierakstīti vai dokumentēti minētās šķirnes ciltsgrāmatas pamatdaļā vai papilddaļā.

Dalībvalsts, vai, ja tā attiecīgi nolemj – tās kompetentā iestāde, kas atļauj šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai piemērot atkāpi, nodrošina, ka:

a)

minētā šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrība ir pamatojusi, ka atkāpes piemērošana ir nepieciešama, jo īpaši norādot uz minētās šķirnes vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieku trūkumu audzēšanas vajadzībām;

b)

šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrība savā ciltsgrāmatā ir ieviesusi vienu vai vairākas papilddaļas;

c)

noteikumi, saskaņā ar kuriem šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrība ieraksta vai dokumentē dzīvniekus ciltsgrāmatas pamatdaļā vai papilddaļā, ir noteikti audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

Dalībvalstis, kuras izmanto atkāpi, 7. pantā minētajā sarakstā publisko šķirnes, kurām piešķirta šāda atkāpe.

2. DAĻA

Krustojuma vaislas cūku reģistrēšana ciltsreģistros

Prasības, kas minētas 23. punktā, ir šādas:

a)

krustojuma vaislas cūkas ir iegūtas no vecākiem un vecvecākiem, kas ierakstīti ciltsgrāmatās vai reģistrēti ciltsreģistros;

b)

krustojuma vaislas cūkas ir identificētas pēc dzimšanas saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par cūku sugas dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu un noteikumiem, kas iekļauti audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

c)

krustojuma vaislas cūku ģenētiskā izcelsme ir noteikta saskaņā ar audzēšanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12.pantu, noteikumiem;

d)

krustojuma vaislas cūkai vajadzības gadījumā līdzi ir zootehniskais sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 30.pantu.


III PIELIKUMS

25. PANTĀ MINĒTĀ SNIEGUMA PĀRBAUDE UN ĢENĒTISKĀ IZVĒRTĒŠANA

1. DAĻA

Vispārīgās prasības

Ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas, vai trešās personas, ko šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas izraudzījušas saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, tās nosaka un izmanto metodes, kas ir zinātniski pieņemamas saskaņā ar iedibinātiem zootehniskiem principiem, un tajās ņem vērā, ja tādi pastāv:

a)

noteikumus un standartus, ko iedibinājuši attiecīgie 29. panta 1. punktā paredzētie Eiropas Savienības references centri; vai

b)

ja noteikumu un standartu nav – principus, par kuriem panākta vienošanās ICAR.

2. DAĻA

Prasības snieguma pārbaudei

1.

Snieguma pārbaudi veic pamatojoties uz vienu vai vairākām turpmāk minētām snieguma pārbaudes shēmām, kas izstrādātas saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm:

a)

individuāla snieguma pārbaude pašiem vaislas dzīvniekiem vai vaislas dzīvniekiem, pamatojoties uz viņu pēcnācējiem, brāļiem/māsām (“sib”) vai sānlīnijas radiniekiem pārbaudes stacijās;

b)

individuāla snieguma pārbaude pašiem vaislas dzīvniekiem vai vaislas dzīvniekiem, pamatojoties uz viņu pēcnācējiem, brāļiem/māsām (“sib”) vai sānlīnijas radiniekiem saimniecībās;

c)

snieguma pārbaude, izmantojot apsekojumu datus no saimniecībām, tirdzniecības un kaušanas vietām vai citiem operatoriem;

d)

snieguma pārbaude vaislas dzīvnieku līdzaudžu grupām (līdzaudžu grupu salīdzināšana);

e)

jebkura cita snieguma pārbaude, kas veikta saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm.

Snieguma pārbaudes shēmas izstrādā tā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi salīdzināt vaislas dzīvniekus. Pēcnācēji, brāļi/māsas vai sānlīnijas radinieki, kas jāpārbauda pārbaudes stacijās vai saimniecībās, tiek izraudzīti objektīvi un ar tiem neapietas selektīvi. Gadījumā, kad pārbaude tiek veikta saimniecībās, tie tiek atlasīti no saimniecībām tā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi salīdzināt vaislas dzīvniekus.

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas, kas veic minētās snieguma pārbaudes shēmas pārbaudes stacijās, saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm pārbaudes protokolā izklāsta vaislas dzīvnieku pieņemšanas nosacījumus, informāciju par identitāti un attiecīgajiem iepriekšējās pārbaudes rezultātiem pārbaudāmajiem dzīvniekiem, dokumentējamās pazīmes, izmantotās pārbaudes metodes un jebkuru citu atbilstīgu informāciju.

2.

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas savās audzēšanas programmās, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, nosaka pazīmes, kas dokumentējamas saistībā ar minētajās audzēšanas programmās noteiktajiem selekcijas mērķiem.

3.

Ja jādokumentē piena produktivitāti raksturojošās pazīmes, dokumentē datus par piena produktivitāti, piena sastāva pazīmēm un citām attiecīgām pazīmēm, kas noteiktas 1. daļā izklāstītajās metodēs. Var dokumentēt papildu datus par citām piena vai piena kvalitātes pazīmēm.

4.

Ja jādokumentē gaļas produktivitāti raksturojošās pazīmes, dokumentē datus par gaļas produktivitātes pazīmēm un citām attiecīgām pazīmēm, kas noteiktas 1. daļā izklāstītajās metodēs. Var dokumentēt papildu datus par citām gaļas vai gaļas kvalitātes pazīmēm.

5.

Ja dokumentē citas pazīmes, kas nav minētas šīs daļas 3. un 4. punktā, tās dokumentē saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm. Tās var būt sugām un šķirnēm raksturīgas pazīmes, piemēram, ķermeņa uzbūves, auglīguma, atnešanās viegluma, veselīguma, pēcnācēju dzīvotspējas, ilgmūžības, šķiedras kvalitātes, barības pārstrādes efektivitātes, temperamenta, ilgtspējības pazīmes un jebkuras citas attiecīgās pazīmes, kas saistītas ar selekcijas mērķiem audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

6.

Datus, kas savākti attiecībā uz 3., 4. un 5. punktā minētajām pazīmēm, iekļauj ģenētiskajā izvērtēšanā tikai gadījumos, kad dati ir iegūti, pamatojoties uz dokumentēšanas sistēmu, kas noteikta audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

7.

Par katru dokumentēto pazīmi, kas minēta 3., 4. un 5. punktā, audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, ir iekļauta informācija par piemērotajām snieguma pārbaudes shēmām, piemēroto pārbaudes protokolu un attiecīgā gadījumā piemēroto pārbaudes rezultātu apstiprināšanas metodi.

8.

Ja attiecībā uz 3., 4. un 5. punktā minētajām pazīmēm tiek veikta ģenētiskā izvērtēšana, minēto pazīmju dokumentēšana nodrošina, ka, pārbaudei beidzoties, attiecībā uz minētajām pazīmēm var tikt aprēķinātas ticamas ciltsvērtības.

9.

Apsekojumu dati, kas minēti šīs daļas 1. punkta c) apakšpunktā, var tikt dokumentēti un iekļauti ģenētiskajā izvērtēšanā vienīgi gadījumos, kad šie dati ir apstiprināti saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm.

3. DAĻA

Prasības ģenētiskajai izvērtēšanai

1.

Vaislas dzīvnieku ģenētiskajā izvērtēšanā iekļauj gan 2. daļā minētās attiecīgās produktivitātes pazīmes, gan ar produktivitāti nesaistītās pazīmes atbilstoši selekcijas mērķiem, kas noteikti audzēšanas programmās, kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

2.

Ģenētiskajā izvērtēšanā iekļauj tikai 2. daļā minētās pazīmes, kas tiek dokumentētas atbilstīgi nosacījumiem audzēšanas programmā, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

3.

Vaislas dzīvnieku ciltsvērtību aprēķina saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm, pamatojoties uz:

a)

datiem, kas savākti par vaislas dzīvniekiem 2. daļā minētajā snieguma pārbaudē;

b)

genomisko informāciju, kas savākta par vaislas dzīvniekiem;

c)

datiem, kas iegūti ar jebkuru citu metodi, saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm; vai

d)

informācijas un datu, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, kopumu.

4.

Ģenētiskajā izvērtēšanā izmantotās statistiskās metodes atbilst 1. daļā minētajām metodēm. Minētās statistiskās metodes nodrošina objektīvu ģenētisko izvērtējumu, ko neietekmē galvenie vides faktori un datu struktūra, un kurā ņemta vērā visa informācija, kas pieejama attiecībā uz vaislas dzīvnieku, tā pēcnācējiem, brāļiem/māsām, sānlīnijas radiniekiem un citiem radiniekiem atkarībā no snieguma izvērtēšanas shēmas.

5.

Aprēķinātās ciltsvērtības ticamību aprēķina saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm. Publicējot aprēķināto ciltsvērtību vaislas dzīvniekiem, norāda minētās publicētās ciltsvērtības ticamību un novērtēšanas datumu.

6.

Liellopu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuru spermu ir paredzēts izmantot mākslīgajā apsēklošanā, veic ģenētisko izvērtēšanu. Ģenētisko izvērtēšanu veic attiecībā uz galvenajām produktivitātes pazīmēm saistībā ar audzēšanas programmu, kā noteikts 1. daļā minētajās metodēs, un to var veikt attiecībā uz citām atbilstīgām produktivitātes pazīmēm vai ar produktivitāti nesaistītām pazīmēm, kas noteiktas 1. daļā minētajās metodēs. Ja attiecībā uz minētajām pazīmēm tiek veikta ģenētiskā izvērtēšana liellopu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuru spermu ir paredzēts izmantot mākslīgajai apsēklošanai, ar minētajām pazīmēm saistītās ciltsvērtības publicē, izņemot attiecībā uz dzīvniekiem, kas minēti 21. panta 1. punkta g) apakšpunktā (nepārbaudītie buļļi).

7.

Liellopu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuru spermu ir paredzēts izmantot mākslīgajā apsēklošanā, ciltsvērtības minimālā ticamība ir vismaz:

a)

piena šķirņu buļļu gadījumā (tostarp duālo mērķu šķirņu gadījumā) – 0,5 galvenajām piena produktivitātes pazīmēm vai galvenajiem saliktajiem rādītājiem, kuros iekļauta ciltsvērtība, kas aprēķināta vairākām individuālām pazīmēm;

b)

gaļas šķirņu buļļu gadījumā (tostarp duālo mērķu šķirņu gadījumā) – 0,3 galvenajām gaļas produktivitātes pazīmēm vai galvenajiem saliktajiem rādītājiem, kuros iekļauta ciltsvērtība, kas aprēķināta vairākām individuālām pazīmēm;

8.

Prasības par minimālo ticamības vērtību, kas minētas 7. punktā, neattiecas uz liellopu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas:

a)

tiek izmantoti pārbaudēm tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai šķirnes dzīvnieku audzēšanas biedrība veiktu šādas pārbaudes, kā minēts 21. panta 1. punkta g) apakšpunktā (nepārbaudītie buļļi); vai

b)

tiek izmantoti audzēšanas programmā, kurā paredzēta snieguma pārbaude un ģenētiskā izvērtēšana un kuras mērķis ir šķirnes saglabāšana vai šķirnes ģenētiskās daudzveidības saglabāšana.

9.

Genomiski izvērtēti liellopu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieki ir uzskatāmi par derīgiem mākslīgai apsēklošanai tad, ja to genomiskais izvērtējums ir:

a)

apstiprināts saskaņā ar 1. daļā minētajām metodēm attiecībā uz katru genomiski izvērtēto pazīmi;

b)

atkārtoti apstiprināts attiecībā uz katru minēto pazīmi, regulāri un katrreiz, kad būtiski mainās genomiskais izvērtējums, ģenētiskais izvērtējums vai references populācija.

10.

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai pēc šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas pieprasījuma trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija izraudzījusies saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, publisko informāciju par to vaislas dzīvnieku ģenētiskajiem defektiem un ģenētiskajām īpatnībām, kas ir saistīti ar audzēšanas programmu.


IV PIELIKUMS

29. PANTĀ MINĒTIE EIROPAS SAVIENĪBAS REFERENCES CENTRI

1.   Prasības, kas minētas 29. panta 4. punkta a) apakšpunktā

Eiropas Savienības references centriem, kas izraudzīti saskaņā ar 29. pantu, ir:

a)

attiecīgi kvalificēts personāls –

i)

kas ir pienācīgi apmācīts:

ja minētie centri ir izraudzīti saskaņā ar 29. panta 1. punktu – tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas jomā,

ja minētie centri ir izraudzīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu – apdraudēto šķirņu saglabāšanas jomā;

ii)

kas ir instruēts ievērot konfidencialitāti attiecībā uz dažiem tematiem, rezultātiem vai saziņu; un

iii)

kam ir pietiekama kompetence zinātniskā darbībā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

b)

kura rīcībā ir vai tam ir pieejama infrastruktūra, aprīkojums un nepieciešamie materiāli, lai veiktu uzdevumus, kas minēti:

i)

ja minētie centri ir izraudzīti saskaņā ar 29. panta 1. punktu – 2. punktā; un

ii)

ja minētie centri ir izraudzīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu – 3. punktā.

2.   Eiropas Savienības references centru, kas izraudzīti saskaņā ar 29. panta 1. punktu, uzdevumi, kas minēti 29. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktā

Eiropas Savienības references centri, kas izraudzīti saskaņā ar 29. panta 1. punktu:

a)

sadarbojas ar šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un trešām personām, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai atvieglotu 25. pantā minēto snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metožu vienādu piemērošanu attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem;

b)

informē šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai kompetentās iestādes par tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaužu un ģenētiskās izvērtēšanas metodēm;

c)

regulāri pārskata šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai trešo personu, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veiktās snieguma pārbaudes un ģenētisko izvērtēšanu rezultātus un datus, uz kuriem tie pamatoti;

d)

salīdzina tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes;

e)

pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma:

i)

sniedz palīdzību tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metožu saskaņošanā;

ii)

iesaka aprēķina metodes, ko izmantot tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudē un ģenētiskā izvērtēšanā;

iii)

izveido platformu dalībvalstīs izmantoto tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metožu rezultātu salīdzināšanai, jo īpaši:

izstrādājot kontroles protokolus dalībvalstīs veiktai tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai, lai uzlabotu rezultātu salīdzināmību un audzēšanas programmu rezultativitāti,

veicot lauksaimniecības dzīvnieku starptautisku novērtēšanu, kurā apvieno dalībvalstīs un trešās valstīs veikto tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus,

izplatot minēto starptautisko novērtējumu rezultātus,

publiskojot pārrēķināšanas formulas un saistīto informāciju, pamatojoties uz kuru formulas ir izstrādātas;

f)

nodrošina datus par tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētisko izvērtēšanu un mācības, lai atbalstītu tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas piedalās ģenētisko izvērtējumu rezultātu starptautiskā salīdzināšanā;

g)

sekmē to ar tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētisko izvērtēšanu saistīto problēmu atrisināšanu, kas rodas dalībvalstīs;

h)

sadarbojas savu uzdevumu jomā ar starptautiski atzītām organizācijām;

i)

pēc Komisijas pieprasījuma nodrošina tehnisku ekspertīzi Pastāvīgajai zootehnikas komitejai.

3.   Eiropas Savienības references centru, kas izraudzīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu uzdevumi, kas minēti 29. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

Eiropas Savienības references centri, kas izraudzīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu:

a)

sadarbojas ar šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, trešām personām, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentajām iestādēm un citām dalībvalstu iestādēm, lai atbalstītu apdraudēto šķirņu saglabāšanu vai ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu minētajās šķirnēs;

b)

informē šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentās iestādes vai citas iestādes par metodēm, kas izmantojamas apdraudēto šķirņu saglabāšanā vai ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā minētajās šķirnēs;

c)

pēc Komisijas pieprasījuma:

i)

izstrādā un saskaņo metodes, kas izmantojamas apdraudēto šķirņu in situ un ex situ saglabāšanā vai minēto šķirņu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā, vai sniedz palīdzību minētajā izstrādāšanā vai saskaņošanā;

ii)

izstrādā metodes apdraudēto sugu statusa raksturošanai attiecībā uz ģenētisko daudzveidību vai bīstamību, ka minētās sugas lauksaimniecībai varētu tikt zaudētas, vai sniedz palīdzību minētajā izstrādāšanā;

iii)

veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm apdraudēto šķirņu vai to ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas jomā;

iv)

nodrošina apmācību, lai atbalstītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentās iestādes un citas iestādes par apdraudēto šķirņu saglabāšanu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā minētajās šķirnēs;

v)

sadarbojas savu uzdevumu jomā ar Eiropas organizācijām un starptautiski atzītām organizācijām;

vi)

savu uzdevumu jomā nodrošina tehnisku ekspertīzi Pastāvīgajai zootehnikas komitejai.


V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ VII NODAĻĀ MINĒTAJOS ZOOTEHNISKAJOS SERTIFIKĀTOS

1. DAĻA

Vispārīgās prasības

Zootehniskā sertifikāta nosaukumā:

a)

norāda, vai dzīvnieks ir tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai krustojuma vaislas cūka, vai informāciju par to, vai reproduktīvais produkts ir iegūts no tīršķirnes vaislas dzīvnieka vai krustojuma vaislas cūkas;

b)

iekļauj atsauci uz taksonomisko sugu;

c)

norāda, vai sūtījums ir paredzēts tirdzniecībai vai ievešanai Savienībā;

d)

iekļauj atsauci uz šo regulu.

2. DAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehniskie sertifikāti

1. NODAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

1.

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības nosaukums, kas to izsniedz vai – tīršķirnes vaislas dzīvnieka ievešanas Savienībā gadījumā – šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas nosaukums, kas to izsniedz un, ja iespējams, atsauce uz minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas tīmekļa vietni;

b)

ciltsgrāmatas nosaukums;

c)

attiecīgā gadījumā – klase ciltsgrāmatas pamatdaļā, kurā tīršķirnes vaislas dzīvnieks ierakstīts;

d)

tīršķirnes vaislas dzīvnieka šķirnes nosaukums;

e)

tīršķirnes vaislas dzīvnieka dzimums;

f)

tīršķirnes vaislas dzīvnieka ieraksta numurs ciltsgrāmatā (“Ciltsgrāmatas Nr.”);

g)

identifikācijas sistēma un individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts tīršķirnes vaislas dzīvniekam saskaņā ar:

i)

Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu;

ii)

gadījumā, kad nav Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktu par identificēšanu un tādu dzīvnieku reģistrēšanu, kam nepieciešams individuālais identifikācijas numurs – audzēšanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, noteikumiem; vai

iii)

tīršķirnes vaislas dzīvnieka ievešanas Savienībā gadījumā – trešās valsts tiesību aktiem;

h)

ja tas prasīts saskaņā ar 22. panta 1. un 2. punktu – metode, kas izmantota, lai pārbaudītu to tīršķirnes vaislas dzīvnieku identitāti, kas izmantoti spermas, olšūnu un embriju savākšanai, un minētās identitātes pārbaudes rezultāti;

i)

tīršķirnes vaislas dzīvnieka dzimšanas valsts un datums;

j)

audzētāja (tīršķirnes vaislas dzīvnieka dzimšanas vieta) vārds, adrese, ja iespējams, e-pasta adrese;

k)

īpašnieka vārds, adrese un, ja iespējams, e-pasta adrese;

l)

ģenētiskā izcelsme:

Tēvs

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

Tēvatēvs

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

 

Tēvamāte

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

Māte

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

Mātestēvs

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

 

Mātesmāte

Ciltsgrāmatas Nr. un daļa

m)

ja iespējams, snieguma pārbaudes rezultāti un jaunākie ģenētiskās izvērtēšanas rezultāti, tostarp minētās izvērtēšanas datums, kā arī ar audzēšanas programmu saistītie ģenētiskie defekti un ģenētiskās īpatnības, kas skar konkrēto tīršķirnes vaislas dzīvnieku;

n)

grūsnu mātīšu gadījumā – apsēklošanas vai pārošanas datums un apaugļotāja tēviņa identifikācijas dati, ko var norādīt atsevišķā dokumentā;

o)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru parakstīt minēto sertifikātu pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, vai, tīršķirnes vaislas dzīvnieka ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2.

Ja zootehniskie sertifikāti izsniegti cūku sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku grupai, šīs nodaļas 1. punktā minēto informāciju var ietvert vienā zootehniskajā sertifikātā ar noteikumu, ka minētie tīršķirnes vaislas dzīvnieki ir viena vecuma un tiem ir viena ģenētiskā māte un tēvs.

II NODAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku spermas zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku spermas zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kas ir spermas donors;

b)

informācija, kas dod iespēju spermu identificēt, nosūtāmo devu skaits, tās savākšanas vieta un datums un spermas savākšanas centra vai spermas uzglabāšanas centra nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

attiecībā uz spermu, kas paredzēta to tīršķirnes vaislas dzīvnieku pārbaudēm, kam nav veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana, spermas devu skaits, kas atbilst 21. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajam kvantitātes ierobežojumam, tās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai tās trešās personas vārds/nosaukums un adrese, kuru tā izraudzījusies saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu un kas saskaņā ar 25. pantu ir atbildīga par minēto pārbaužu veikšanu;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru parakstīt minēto sertifikātu pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, vai, spermas ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

III NODAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku olšūnu zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku olšūnu zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par olšūnu donormātīti;

b)

informācija, kas dod iespēju olšūnas identificēt, paješu skaits, to savākšanas vieta un datums un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja pajetē ir vairāk nekā viena olšūna, skaidra norāde par olšūnu skaitu, kas savāktas no viena un tā paša tīršķirnes vaislas dzīvnieka;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru parakstīt minēto sertifikātu pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, vai, olšūnu ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

IV NODAĻA

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku embriju zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku embriju zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par donormātīti un par apaugļotāju tēviņu;

b)

informācija, kas dod iespēju embrijus identificēt, paješu skaits, to savākšanas vai sagatavošanas vieta un datums un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja pajetē ir vairāk nekā viens embrijs, skaidra norāde par embriju skaitu, kuriem ir vieni un tie paši vecāki;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru parakstīt minēto sertifikātu pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, vai, embriju ievešanas Savienībā gadījumā, sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3. DAĻA

Krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

I NODAĻA

Krustojuma vaislas cūku zootehniskie sertifikāti

1.

Krustojuma vaislas cūku zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

krustojuma cūku audzētāju organizācijas nosaukums, kas to izsniedz, vai, krustojuma vaislas cūkas ievešanas Savienībā gadījumā, šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas nosaukums, kas to izsniedz, un, ja iespējams, atsauce uz krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas tīmekļa vietni;

b)

ciltsreģistra nosaukums;

c)

krustojuma vaislas cūkas un tās vecāku un vecvecāku šķirnes, līnijas vai krustojuma nosaukums;

d)

krustojuma vaislas cūkas dzimums;

e)

krustojuma vaislas cūkas ieraksta numurs ciltsreģistrā (“Ciltsreģistra Nr.”);

f)

identifikācijas sistēma un individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts krustojuma vaislas cūkai saskaņā ar:

i)

Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par cūku sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu;

ii)

gadījumā, kad nav Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktu par identificēšanu un tādu dzīvnieku reģistrēšanu, kam nepieciešams individuālais identifikācijas numurs – audzēšanas programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, noteikumiem; vai

iii)

ja krustojuma vaislas cūka tiek ievesta Savienībā – trešās valsts tiesību aktiem;

g)

ja tas pieprasīts saskaņā ar 22. panta 2. punktu – metode, kas izmantota, lai pārbaudītu krustojuma vaislas cūkas identitāti, un minētās identitātes pārbaudes rezultāti;

h)

krustojuma vaislas cūkas dzimšanas valsts un datums;

i)

audzētāja (krustojuma vaislas cūkas dzimšanas vieta) vārds, adrese un, ja iespējams, e-pasta adrese;

j)

īpašnieka vārds, adrese un, ja iespējams, e-pasta adrese;

k)

ģenētiskā izcelsme:

Tēvs

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

Tēvatēvs

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

Tēvamāte

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

Māte

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

Mātestēvs

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

Mātesmāte

Ciltsreģistra Nr.

Šķirne, līnija vai krustojums

l)

ja to darīt pieprasīts audzēšanas programmā, snieguma pārbaudes rezultāti vai jaunākie ģenētiskās izvērtēšanas rezultāti, vai abi, tostarp minētās izvērtēšanas datums, kā arī ar audzēšanas programmu saistītie ģenētiskie defekti un ģenētiskās īpatnības, kas skar konkrēto krustojuma vaislas cūku pašu vai, tādā mērā, cik zināms, – tā pēcnācējus;

m)

grūsnu mātīšu gadījumā – informācija par apsēklošanas vai pārošanas datumu, kā arī apaugļotāja tēviņa identifikācijas dati, ko var norādīt atsevišķā dokumentā;

n)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru minēto sertifikātu parakstīt pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai, krustojuma vaislas cūkas ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2.

Ja zootehniskie sertifikāti izsniegti krustojuma vaislas cūku grupai, šīs nodaļas 1. punktā minēto informāciju var iekļaut vienā zootehniskajā sertifikātā, ar noteikumu, ka minētās krustojuma vaislas cūkas ir viena vecuma un tām ir viena ģenētiskā māte un tēvs.

II NODAĻA

Krustojuma vaislas cūku spermas zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Krustojuma vaislas cūku spermas zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par krustojuma vaislas cūku, kas ir spermas donors;

b)

informācija, kas dod iespēju spermu identificēt, devu skaits, tās savākšanas datums un spermas savākšanas centra vai spermas uzglabāšanas centra nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

attiecībā uz spermu, kas paredzēta krustojuma vaislas cūku snieguma pārbaudēm vai ģenētiskajai izvērtēšanai, kam šādas pārbaudes vai izvērtēšana nav veiktas, spermas devu skaits, kas atbilst 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam kvantitātes ierobežojumam, krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai trešās personas, kuru tā izraudzījusies saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un kas saskaņā ar 25. pantu ir atbildīga par minētās pārbaudes veikšanu, vārds/nosaukums un adrese;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru minēto sertifikātu parakstīt pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai, spermas ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

III NODAĻA

Krustojuma vaislas cūku olšūnu zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Krustojuma vaislas cūku olšūnu zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par olšūnu donormātīti;

b)

informācija, kas dod iespēju olšūnas identificēt, paješu skaits, to savākšanas datums un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja pajetē ir vairāk nekā viena olšūna, skaidra norāde par olšūnu skaitu, kas savāktas no vienas un tās pašas krustojuma vaislas cūkas;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru minēto sertifikātu parakstīt pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai, olšūnu ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

IV NODAĻA

Krustojuma vaislas cūku embriju zootehniskie sertifikāti, kas minēti 30. pantā

Krustojuma vaislas cūku embriju zootehniskajos sertifikātos, kas minēti 30. pantā, ir šāda informācija:

a)

visa šīs daļas I nodaļā minētā informācija par donormātīti un par apaugļotāju tēviņu;

b)

informācija, kas dod iespēju embrijus identificēt, paješu skaits, to savākšanas vai sagatavošanas vieta un datums un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs, kā arī saņēmēja nosaukums un adrese;

c)

ja pajetē ir vairāk nekā viens embrijs, skaidra norāde par embriju skaitu, kuriem ir vieni un tie paši vecāki;

d)

zootehniskā sertifikāta izsniegšanas datums un vieta, un tās personas vārds, amats un paraksts, kuru minēto sertifikātu parakstīt pilnvarojusi sertifikātu izsniegusī krustojuma cūku audzētāju organizācija, vai, embriju ievešanas Savienībā gadījumā – sertifikātu izsniegusī šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija; minētā persona ir pārstāvis no minētās krustojuma cūku audzētāju organizācijas vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, vai operatora, kas minēts 31. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā, vai pārstāvis no kompetentās iestādes, kas minēta 30. panta 2. punkta b) apakšpunktā.


VI PIELIKUMS

2. PANTA 21) APAKŠPUNKTĀ MINĒTĀS TERITORIJAS

1.

Beļģijas Karalistes teritorija

2.

Bulgārijas Republikas teritorija

3.

Čehijas Republikas teritorija

4.

Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Fēru Salas un Grenlandi

5.

Vācijas Federatīvās Republikas teritorija

6.

Igaunijas Republikas teritorija

7.

Īrijas teritorija

8.

Grieķijas Republikas teritorija

9.

Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Melilju

10.

Francijas Republikas teritorija

11.

Horvātijas Republikas teritorija

12.

Itālijas Republikas teritorija

13.

Kipras Republikas teritorija

14.

Latvijas Republikas teritorija

15.

Lietuvas Republikas teritorija

16.

Luksemburgas Lielhercogistes teritorija

17.

Ungārijas teritorija

18.

Maltas Republikas teritorija

19.

Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā

20.

Austrijas Republikas teritorija

21.

Polijas Republikas teritorija

22.

Portugāles Republikas teritorija

23.

Rumānijas teritorija

24.

Slovēnijas Republikas teritorija

25.

Slovākijas Republikas teritorija

26.

Somijas Republikas teritorija

27.

Zviedrijas Karalistes teritorija

28.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija


VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Padomes Direktīva 2009/157/EK

Šī regula

1. pants

2. panta 9. un 12. punkts

2. panta a), b) un e) punkts

3. panta 1. punkts

2. panta c) punkts

8. panta 3. punkts

2. panta d) punkts

4. panta 3. punkts

3. pants

18. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

7. panta 5. punkts

5. pants

30. panta 1. punkts, 30. panta 4. punkta pirmā daļa, 30. panta 6. punkts un II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta d) apakšpunkts

6. panta a) punkts

26. panta 1. punkts un III pielikums

6. panta b) punkts

I pielikuma 1. daļa

6. panta c) punkts

I pielikuma 2.daļa

6. panta d) punkts

II pielikuma 1. daļa

6. panta e) punkts

30. panta 9. un 10. punkts un V pielikums

7. panta 1. punkts

62. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

62. panta 2. punkts

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants


Padomes Direktīva 87/328/EEK

Šī regula

1. pants

21. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

21. panta 4. punkts

2. panta 2. punkts

12. un 13. pants

2. panta 3. punkts

3. pants

22. panta 1. un 3. punkts

4. pants

21. panta 5. punkts

5. pants

29. panta 1. punkts

6. pants

7. pants


Padomes Lēmums 96/463/EK

Šī regula

1. panta 1. punkts

29. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

29. panta 4. punkta a) apakšpunkts un b) apakšpunkta i) punkts

2. pants

II pielikums

IV pielikuma 1. un 2. punkts


Padomes Direktīva 88/661/EEK

Šī regula

1. pants

2. panta 9., 10., 12. un 17. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts, 4. panta 3. punkts un 8. panta 3. punkts

2. panta 2. punkts

3. pants

21. panta 2. punkts

4. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

64. panta 7. punkts

4.a panta pirmā daļa

7. panta 1. punkts

4.a panta otrā daļa

7. panta 5. punkts

5. pants

30. panta 1. punkts, 30. panta 4. punkta pirmā daļa, 30. panta 6. punkts un II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta d) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

30. panta 9. un 10. punkts, I pielikuma 1. un 2. daļa, II pielikuma 1. daļa, III pielikums un V pielikums

6. panta 2. punkts

7. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts, 4. panta 3. punkts un 8. panta 3. punkts

7. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

7.a pants

7. panta 1. un 5. punkts

8. pants

25. panta 2. punkts

9. pants

30. panta 1. punkts, 30. panta 4. punkta pirmā daļa, 30. panta 6. punkts un II pielikuma 2. daļas 1. punkta d) apakšpunkts

10. panta 1. punkts

30. panta 9. un 10. punkts, I pielikuma 1. un 2. daļa, II pielikuma 2. daļa, III pielikums un V pielikums

10. panta 2. punkts

11. panta 1. punkts

62. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

62. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts

62. panta 2. punkts

12. pants

1. panta 3. punkts

13. pants

14. pants


Padomes Direktīva 90/118/EEK

Šī regula

1. pants

21. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

21. panta 4. punkts

2. panta 2. punkts

12. un 13. pants un 28. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts

14. pants un 28. panta 2. punkts

3. pants

21. panta 5. punkts

4. pants

62. panta 1. punkts

5. pants

6. pants


Padomes Direktīva 90/119/EEK

Šī regula

1. pants

24. panta 1. punkts un 25. pants

2. pants

24. panta 3. punkts

3. pants

4. pants


Padomes Direktīva 89/361/EEK

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

2. pants

2. panta 9. un 12. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts, 4. panta 3. punkts un 8. panta 3. punkts

3. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

4. pants

I pielikuma 1. un 2. daļa, II pielikuma 1. daļa un III pielikums

5. pants

7. panta 1. un 5. punkts

6. pants

30. panta 1. punkts, 30. panta 4. punkta pirmā daļa, 30. panta 6. punkts un II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta d) apakšpunkts

7. pants

1. panta 3. punkts

8. pants

62. panta 1. punkts

9. pants

10. pants


Padomes Direktīva 90/427/EEK

Šī regula

1. pants

1. panta 1. punkts

2. pants

2. panta 9. un 12. punkts

3. panta pirmā daļa

3. panta 1. punkts

3. panta otrā daļa

1. panta 3. punkts

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

I pielikuma 1. un 3. daļa

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts, 19. panta 4. punkts, 33. pants, 34. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 30. panta 9. un 10. punkts, 32. pants, I pielikums, II pielikuma 1. daļa un V pielikums

5. pants

7. panta 1. un 5. punkts

6. pants

II pielikuma 1. daļas I nodaļas 3. punkts

7. pants

II pielikuma 1. daļa un III pielikuma 1. daļa

8. panta 1. punkts

II pielikuma 1. daļas I nodaļas 1. punkta c) apakšpunkts

8. panta 2. punkts