19.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/43

(1)

Komisija 2015. gada martā uzzināja par jaunajām veselības iemaksām, ko Ungārija ieviesusi tabakas rūpniecības uzņēmumiem. Komisija 2015. gada 13. aprīlī nosūtīja vēstuli Ungārijai, pieprasot informāciju par šo pasākumu un arī informējot Ungārijas iestādes, ka tā apsvērs rīkojuma izdošanu par atbalsta pārtraukšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 11. panta 1. punktu.

(2)

Ungārija 2015. gada 12. maija vēstulē atbildēja uz šo informācijas pieprasījumu. Tomēr Ungārija nesniedza nekādas piezīmes par iespējamo Komisijas rīkojuma izdošanu par atbalsta pārtraukšanu.

(3)

Komisija 2015. gada 15. jūlijā informēja Ungāriju, ka tā ir nolēmusi sākt procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 108. panta 2. punktā, attiecībā uz tabakas rūpniecības uzņēmumiem piemērotajām veselības iemaksām (turpmāk “Lēmums sākt procedūru”). Lēmumā sākt procedūru Komisija deva arī rīkojumu nekavējoties pārtraukt pasākumu.

(4)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Ar šo lēmumu Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt tai savas piezīmes par minēto pasākumu.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām. Komisija 2015. gada 20. oktobra vēstulē pārsūtīja minētās piezīmes Ungārijai, kurai deva iespēju sniegt atbildi. Ungārija uz šīm piezīmēm neatbildēja.

(6)

Ungārijas parlaments 2014. gada 16. decembrī pieņēma 2014. gada Likumu XCIV par 2015. gada veselības iemaksām no tabakas rūpniecības uzņēmumiem (turpmāk “Likums”). Ar Likumu tiek ieviests nodoklis (turpmāk “veselības iemaksas”), kas tiek iekasēts, pamatojoties uz tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības gada apgrozījumu Ungārijā, un tiek piemērots papildus Ungārijā pastāvošajiem uzņēmējdarbības nodokļiem, konkrētāk, uzņēmumu ienākuma nodoklim. Nodoklis tiek iekasēts no apstiprinātiem tabakas izstrādājumu noliktavu turētājiem, importētājiem un reģistrētiem tirgotājiem. Šā Likuma paredzētais mērķis ir savākt līdzekļus veselības aprūpes sistēmas finansēšanai, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

(7)

Veselības iemaksu nodoklis ir jāmaksā attiecībā uz gada apgrozījumu, kas pirmstaksācijas gadā aprēķināts, pamatojoties uz tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības gada apgrozījumu Ungārijā, ja šādu darbību radītais apgrozījums veido vismaz 50 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma. Izņemot izmaksas, kas radušās taksācijas gadā veicot noteiktus ieguldījumus, izmaksu atskaitīšana netiek nodrošināta. Veselības iemaksu nodoklis pēc būtības ir progresīvs. Piemērojamās iemaksas ir atkarīgas no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma un tiek aprēķinātas šādi:

(8)

Saskaņā ar Likuma 6. panta 6. punktu nodokļu saistības, kas izriet no veselības iemaksu nodokļa, var samazināt pat par 80 % no veicamajām iemaksām, ja uzņēmums veic ieguldījumus, kas atbilst 2000. gada Likuma Nr. C par grāmatvedību 3. panta 4. punkta 7) apakšpunktā noteiktajai definīcijai (4). Samazinājums ir vienāds ar pozitīvo starpību starp 30 % no apjoma, kas attiecināms uz taksācijas gadā veiktajiem ieguldījumiem, un valsts vai ES subsīdijas apjomu, ko izmanto ieguldījumu projekta īstenošanai.

(9)

Likums nosaka, ka nodokļu deklarācija ir jāiesniedz līdz 2015. gada 30. jūnijam un veselības iemaksu nodoklis ir jāsamaksā 30 dienu laikā pēc šā termiņa.

(10)

Likums stājās spēkā 2015. gada 1. februārī, un tā sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka tas tiks piemērots pagaidu kārtā līdz 2015. gada 31. decembrim. 2015. gada 24. jūnijāUngārijas Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts Likuma grozījums, ar kuru veselības iemaksu nodoklis tika padarīts par pastāvīgu.

(11)

Komisija sāka formālas izmeklēšanas procedūru, jo tā sākotnēji secināja, ka veselības iemaksu progresīvā struktūra (likmes un apgrozījuma kategorijas) un noteikumi par nodokļa saistību samazināšanu, ja tiek veikti noteikti ieguldījumi, (turpmāk “apstrīdētie pasākumi”) bija nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts.

(12)

Komisija uzskatīja, ka Likumā noteiktās progresīvās nodokļa likmes paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, pamatojoties uz to apgrozījumu, un piešķir selektīvu priekšrocību uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu un tādējādi – mazākiem uzņēmumiem. Komisija nebija pārliecināta, ka uzņēmumi ar ievērojami lielāku apgrozījumu spēj ietekmēt izstrādājumu tirgu un radīt augstāku negatīvo, ar smēķēšanu saistīto ietekmi uz veselību tādā mērā, ka tas pamatotu progresīvo nodokļa likmju piemērošanu, kā to apgalvoja Ungārijas iestādes.

(13)

Tāpat Komisija arī uzskatīja, ka iespēja samazināt nodokļu maksātāja nodokļu saistības, ja tiek veikti ieguldījumi, piešķir selektīvu priekšrocību uzņēmumiem, kas ir veikuši šādus ieguldījumus. Turklāt Komisija norādīja, ka iespēja ieguldījumu veikšanas gadījumā samazināt nodokļu saistības, lai palielinātu uzņēmuma ražošanas un tirdzniecības spēju, ir šķietami pretrunā veselības iemaksu nodokļa paredzētajam mērķim, t. i., iegūt līdzekļus veselības aprūpes sistēmai un paaugstināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka smēķēšanai ir būtiska nozīme vairāku slimību attīstībā un tā ievērojami veicina ar veselību saistītu izdevumu palielināšanos.

(14)

Tādēļ Komisija sākotnēji secināja, ka apstrīdētos pasākumus, šķiet, nepamato ne nodokļu sistēmas būtība vai vispārējā struktūra, nedz arī tie ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(15)

Komisija saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām, kas atzinīgi novērtēja Lēmumu sākt procedūru un piekrita Komisijas sākotnējam valsts atbalsta novērtējumam. Tās pauda bažas par iespējamiem grozījumiem Likumā un citiem līdzīgiem pasākumiem, ko varētu pieņemt Ungārijas iestādes.

(16)

Viena no ieinteresētajām personām uzsvēra, ka nodokļa saistību samazināšana, ja tiek veikti noteikti ieguldījumi, tiktu piemērota tikai attiecībā uz ieguldījumiem Ungārijā, jo saskaņā ar Ungārijas akcīzes nodokļa noteikumiem uzņēmumam ir jābūt reģistrētam un tā vadības mītnesvietai ir jābūt Ungārijā, lai šim uzņēmumam būtu atļauts pārdot vai ražot tabaku Ungārijā. Tādēļ ieguldījumi, kas tiek ņemti vērā attiecībā uz šo Likumu, ir ieguldījumi, kurus Ungārijā veikuši vai nu Ungārijas vietējie uzņēmumi vai ārvalstu daudznacionālo uzņēmumu Ungārijā esošie meitasuzņēmumi.

(17)

Ungārijas iestādes nepiekrīt Komisijas konstatējumiem, ka apstrīdētie pasākumi ir valsts atbalsts. Būtībā tās apgalvo, ka pasākumi nav selektīvi. Attiecībā uz progresīvajām nodokļa likmēm Ungārijas iestādes apgalvo, ka valsts nodokļu sloga gadījumā atsauces sistēmu nosaka nodokļu bāze un nodokļa likme (ietverot progresīvo nodokļa likmju sistēmu) kopā un ka uzņēmumiem, kas atrodas vienādā faktiskajā situācijā, ir vienāds apgrozījums. Tādējādi saskaņā ar progresīvo likmju sistēmu piemērojot nodokļu kategorijas, uzņēmumiem ar vienādu nodokļu aprēķina bāzi tiek piemērota vienāda likme un aprēķinātais nodokļu apjoms arī ir vienāds. Tādēļ Ungārijas iestādes uzskata, ka nodokļa likmju progresīvā sistēma neparedz atšķirīgu attieksmi, jo uzņēmumiem, kas atrodas vienādā tiesiskajā un faktiskajā situācijā, tiek piemērota vienāda nodokļu likme, un tādējādi tā nav selektīva.

(18)

Attiecībā uz nodokļa saistību samazināšanu, ja tiek veikti ieguldījumi, Ungārijas iestādes argumentē, ka Likumā nav noteikts sadalījums atkarībā no ieguldījuma veida vai vērtības, ne arī atšķirības starp uzņēmējiem, kas veic ieguldījumu. Uzņēmumi, kuri veic ieguldījumus ar vienādu vērtību, atrodas vienādā tiesiskajā un faktiskajā situācijā. Iestādes uzsver, ka samazināšana netiek piemērota tikai tiem ieguldījumiem, kas tiek veikti Ungārijā, un ka aprēķinā var ņemt vērā visu ieguldījumu vērtību. Turklāt Ungārijas iestādes norāda, ka ieguldījumu vērtības aprēķins ir atkarīgs no ieguldījumu definīcijas un ieguldījumu vērtības aprēķināšanas saskaņā ar Grāmatvedības likumu, kam ir plašāks tvērums nekā Likumam par veselības iemaksām no tabakas rūpniecības uzņēmumiem.

(19)

Ungārija nesniedza atbildi uz ieinteresēto personu piezīmēm, kas tika nosūtītas 2015. gada 20. oktobra vēstulē.

(20)

Līguma 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(21)

Tādēļ, lai pasākumu klasificētu kā atbalstu šā noteikuma izpratnē, ir jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi: i) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem; ii) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; iii) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; iv) atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(22)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts, tam ir jābūt finansētam ar valsts līdzekļiem un attiecināmam uz dalībvalsti.

(23)

Tā kā apstrīdētie pasākumi ir radušies Ungārijas parlamenta pieņemtā Likuma rezultātā, tie nepārprotami ir attiecināmi uz Ungārijas valsti.

(24)

Attiecībā uz pasākuma finansēšanu ar valsts līdzekļiem – ja pasākuma rezultātā valsts atsakās no ienākumiem, kurus tai pretējā gadījumā parastos apstākļos vajadzētu iekasēt no uzņēmuma, arī šis nosacījums ir izpildīts (5). Šajā gadījumā Ungārijas valsts atsakās no līdzekļiem, kurus tā pretējā gadījumā būtu iekasējusi no uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu līmeni (tādējādi mazākiem uzņēmumiem), ja tiem tiktu piemērotas tādas pašas veselības iemaksas kā uzņēmumiem ar augstāku apgrozījuma līmeni (tādējādi lielākiem uzņēmumiem).

(25)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesu judikatūru jēdziens “atbalsts” ietver ne tikai pozitīvus ieguvumus, bet arī pasākumus, kas dažādos veidos samazina izmaksas, kuras parasti iekļauj uzņēmuma budžetā (6). Priekšrocību var piešķirt, dažādos veidos samazinot uzņēmuma nodokļu slogu, jo īpaši samazinot piemērojamo nodokļu likmi, nodokļu bāzi vai maksājamā nodokļa apjomu (7). Lai gan nodokļa samazināšanas pasākums neietver valsts līdzekļu noteiktu pārnešanu, tas rada priekšrocību, pamatojoties uz to, ka pasākums rada uzņēmumiem, uz kuriem tas attiecas, izdevīgāku finansiālo stāvokli nekā citiem nodokļu maksātājiem un rezultātā valsts zaudē ienākumus (8).

(26)

Likumā ir noteiktas progresīvas nodokļu likmes, kas tiek piemērotas gada apgrozījumam no tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības Ungārijā atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst uzņēmuma apgrozījums. Šo likmju progresivitātes ietekmē nodokļa procenti, kas tiek iekasēti no uzņēmuma apgrozījuma, palielinās progresīvi atkarībā no to kategoriju skaita, kurās ietilpst apgrozījums. Tā rezultātā uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu (mazāki uzņēmumi) tiek uzlikts nodoklis, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka nekā uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu (lielāki uzņēmumi). Nodokļa uzlikšana, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka, atvieglo izmaksas, kas uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu ir jāuzņemas, salīdzinot ar uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu, un tādējādi rada priekšrocību mazākiem uzņēmumiem pār lielākiem uzņēmumiem Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(27)

Līdzīgā kārtā iespēja saskaņā ar Likumu samazināt uzņēmuma nodokļu saistības līdz pat 80 %, ja taksācijas gadā tiek veikti ieguldījumi, rada priekšrocību uzņēmumiem, kas šādus ieguldījumus ir veikuši, jo tiek samazināta viņiem piemērojamā nodokļu bāze un tādējādi arī nodokļu slogs salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas nevar gūt labumu no minētās samazināšanas.

(28)

Pasākums ir selektīvs, ja tas Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz nodokļu struktūrām Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka pasākuma selektivitāte pēc būtības ir jāizvērtē, izmantojot trīspakāpju analīzi (9). Pirmkārt, ir jānosaka vispārējais jeb parastais dalībvalstī piemērojamais nodokļu režīms: “atsauces sistēma”. Otrkārt, ir jānosaka, vai ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās sistēmas tādā ziņā, ka tas paredz atšķirīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kuri, ņemot vērā sistēmas pamatmērķus, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Ja ar konkrēto pasākumu netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, pasākums nav selektīvs. Pretējā gadījumā (tātad, ja pasākums prima facie ir selektīvs) analīzes trešajā posmā ir jānosaka, vai šo atkāpi var pamatot ar nodokļu atsauces sistēmas būtību vai vispārējo struktūru (10). Ja sistēmas būtība vai vispārējā struktūra pamato prima facie selektīvu pasākumu, tas netiks uzskatīts par selektīvu un tādējādi Līguma 107. panta 1. punkts uz to neattieksies.

(29)

Šajā gadījumā atsauces sistēma ir īpašu veselības iemaksu piemērošana uzņēmumiem attiecībā uz apgrozījumu no tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības Ungārijā. Komisija neuzskata, ka veselības iemaksu progresīvā likmju struktūra var būt daļa no šīs atsauces sistēmas.

(30)

Kā atzinusi Eiropas Kopienu Tiesa (11) – selektivitātes analīzē ne vienmēr ir pietiekami noteikt tikai to, vai pasākums nav iekļauts dalībvalsts noteiktajā atsauces sistēmā. Ir jāizvērtē arī tas, vai dalībvalsts ir konsekventi noteikusi šīs sistēmas robežas vai pretēji – acīmredzami patvaļīgi vai neobjektīvi, lai konkrētiem uzņēmumiem dotu priekšroku pār citiem uzņēmumiem. Pretējā gadījumā tā vietā, lai visiem uzņēmumiem tiktu paredzēti vispārēji noteikumi, no kuriem ir noteiktas atkāpes atsevišķu uzņēmumu interesēs, dalībvalstis varētu panākt identisku rezultātu, apejot valsts atbalsta noteikumus, proti, pielāgojot un apvienojot nodokļu noteikumus tādā veidā, ka pati to piemērošana rada atšķirīgus nodokļu maksājumus dažādiem uzņēmumiem (12). Īpaši svarīgi ir atgādināt, ka šajā saistībā Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka Līguma 107. panta 1. punktā nav noteikts sadalījums valsts īstenotajiem pasākumiem pēc to iemesliem vai mērķiem, bet tie ir definēti attiecībā uz to ietekmi un tādējādi neatkarīgi no izmantotajām metodēm (13).

(31)

Lai gan tāda vienota nodokļa piemērošana, ko iekasē no gada apgrozījuma par tabakas izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību Ungārijā, ir atbilstošs līdzeklis, lai iegūtu līdzekļus veselības aprūpes sistēmas finansēšanai, šķiet, ka ar Likumu ieviesto progresīvo nodokļa struktūru Ungārija ir apzināti izstrādājusi tā, lai konkrētiem uzņēmumiem dotu priekšroku pār citiem uzņēmumiem. Saskaņā ar atbilstoši Likumam ieviesto progresīvo nodokļa struktūru uzņēmumiem, uz kuriem šis nodoklis attiecas, tiek piemērotas atšķirīgas nodokļu likmes, kas atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst to apgrozījums, progresīvi palielinās līdz 4,5 %. Tādējādi uzņēmumiem, uz kuriem attiecas veselības iemaksas, atkarībā no to apgrozījuma līmeņa (vai tas pārsniedz Likumā noteiktās robežvērtības) tiek piemērota atšķirīga vidējā nodokļa likme.

(32)

Tā kā katram uzņēmumam tiek uzlikts nodoklis pēc atšķirīgas likmes, Komisijai nav iespējams noteikt vienu konkrētu atsauces likmi veselības iemaksām. Ungārija nesniedza arī informāciju par kādu konkrētu atsauces likmi vai “parasto” likmi un nepaskaidroja, kādēļ izņēmuma gadījumos būtu pamatojama augstāka likme uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni vai kādēļ zemākas likmes būtu jāpiemēro uzņēmumiem ar zemāku apgrozījuma līmeni.

(33)

Tādēļ ar Likumu ieviestās progresīvās likmes struktūras rezultātā dažādi uzņēmumi atkarībā no to lieluma maksā nodokļus atšķirīgos līmeņos (kas izteikti kā to kopējā gada apgrozījuma procentuāla daļa), jo uzņēmuma sasniegtā apgrozījuma apjoms zināmā mērā ir saistīts ar šā uzņēmuma lielumu. Tomēr veselības iemaksu paredzētais mērķis ir savākt līdzekļus veselības aprūpes sistēmai un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Ungārijā, ņemot vērā, ka smēķēšanai ir būtiska nozīme vairāku slimību attīstībā un tā ievērojami veicina ar veselību saistītu izdevumu palielināšanos. Komisija uzskata, ka veselības iemaksu progresīvā likmes struktūra neatspoguļo saistību starp tabakas izstrādājumu tirgotāju un ražotāju radīto negatīvo ietekmi uz veselību un to apgrozījumu.

(34)

Ņemot vērā šo mērķi, Komisija uzskata, ka visi uzņēmēji, uz kuriem attiecas veselības iemaksas, atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā neatkarīgi no to apgrozījuma līmeņa un Ungārija nav sniegusi nekādu pārliecinošu pamatojumu šo uzņēmumu veidu sadalīšanai attiecībā uz veselības iemaksu iekasēšanu. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz turpmāk minēto 42. un 48. apsvērumu. Tādēļ Ungārija ir apzināti izstrādājusi veselības iemaksas tā, lai patvaļīgi dotu priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, proti, tiem uzņēmumiem, kuriem ir zemāks apgrozījuma līmenis (mazākiem uzņēmumiem), un radītu neizdevīgu stāvokli citiem, proti, lielākiem uzņēmumiem (14).

(35)

Tādējādi atsauces sistēma pēc būtības ir selektīva tādā ziņā, ka tai nav pamatojuma attiecībā uz veselības iemaksu mērķi, t. i., iekasēt līdzekļus Ungārijas veselības aprūpes sistēmai. Tādēļ šajā gadījumā atbilstoša atsauces sistēma ir veselības iemaksu uzlikšana uzņēmumiem, kas darbojas Ungārijā, pamatojoties uz to apgrozījumu, šajā sistēmā neietverot progresīvo likmes struktūru.

(36)

Otrkārt, ir jānosaka, vai, ņemot vērā atsauces sistēmas pamatmērķi, ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās atsauces sistēmas, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas līdzīgā faktiskajā un tiesiskajā situācijā.

(37)

Kā paskaidrots 31. apsvērumā, veselības iemaksu nodokļa pamatmērķis ir finansēt veselības aprūpes sistēmu un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Ungārijā. Kā paskaidrots 34. apsvērumā, ņemot vērā šo mērķi, ir jāpieņem, ka visi uzņēmēji, kas saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību, atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā neatkarīgi no to lieluma un apgrozījuma līmeņa.

(38)

Tādēļ veselības iemaksu progresīvās likmes struktūras rezultātā tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret uzņēmumiem, kas veic tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības darbības Ungārijā, pamatojoties uz to lielumu.

(39)

Patiešām, ar Likumu noteikto likmju progresivitātes ietekmē uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst zemākajās kategorijās, tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi nekā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst augstākās kategorijas. Tā rezultātā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zems, tiek piemērotas gan ievērojami zemākas nodokļa robežlikmes, gan ievērojami zemākas vidējās nodokļu likmes salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuru apgrozījuma līmenis ir augsts, un tādējādi par tām pašām darbībām tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi. Tādēļ Komisija uzskata, ka ar Likumu ieviestā progresīvā likmes struktūra veido atkāpi no atsauces sistēmas, kas paredz veselības iemaksu uzlikšanu visiem uzņēmējiem, kuri saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību Ungārijā, un labvēlīgāks režīms piešķirts uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu.

(40)

Līdzīgā kārtā iespēja saskaņā ar Likumu samazināt uzņēmuma nodokļu saistības līdz pat 80 %, ja tiek veikti ieguldījumi, paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas ir veikuši ieguldījumus, un uzņēmumiem, kas nav veikuši ieguldījumus. Tomēr, ņemot vērā veselības iemaksu nodokļa pamatmērķi, kas konstatēts iepriekš, uzņēmumi, kas ir veikuši ieguldījumus, un uzņēmumi, kas nav veikuši ieguldījumus, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā, jo fakts, ka uzņēmums veic ieguldījumus, nekādā veidā nemazina smēķēšanas radīto negatīvo ārējo ietekmi. Gluži pretēji, šķiet, ka iespēja samazināt uzņēmuma nodokļu saistības, ja tiek veikti ieguldījumi, un tādējādi palielināt uzņēmuma ražošanas un tirdzniecības spēju ir pretrunā veselības iemaksu nodokļa pamatmērķim. Tādēļ Komisija uzskata, ka Likumā ietvertie noteikumi, kas nodrošina nodokļu saistību samazināšanu, ja tiek veikti ieguldījumi, paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuri, ņemot vērā veselības iemaksu pamatmērķi, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā, un tādējādi rada atkāpi no atsauces sistēmas.

(41)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pasākumi prima facie ir selektīvi.

(42)

Pasākums, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, nav selektīvs, ja to pamato sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Proti, ja pašā nodokļu sistēmā ir ietverti mehānismi, kas ir nepieciešami sistēmas darbībai un efektivitātei (15). Šāds pamatojums ir jānodrošina dalībvalstij. Šajā nolūkā dalībvalsts nevar atsaukties uz politikas ārējiem mērķiem, piemēram, reģionāliem, vides vai rūpniecības politikas mērķiem, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem noteiktā režīmā.

(43)

Ungārijas iestādes apgalvoja, ka veselības iemaksas ir jāmaksā par tādu izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību, kuri rada apdraudējumu veselībai, un tās nav saistītas ar ekonomikas dalībnieku peļņu, lai gan nodokļa likme tiek pielāgota atbilstoši ar nodokli apliekamo uzņēmumu ražošanas spējai. Ungārijas iestādes uzskata, ka uzņēmumu spēju maksāt un radītā riska pakāpi atspoguļo to tirgus daļa, vadošā pozīcija tirgū un tādējādi to nozīme cenu noteikšanā, nevis to rentabilitāte. Peļņa kā iemaksu pamats ir visnepiemērotākais faktors, lai izteiktu kaitējumu veselībai, ko ar savu darbību rada iemaksu subjekti. Turklāt, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zems, uzņēmumi ar ievērojami lielāku apgrozījumu un tirgus daļu var daudz lielākā mērā ietekmēt izstrādājumu tirgu nekā to apgrozījuma līmeņu starpība. Tādēļ, ņemot vērā iemaksu mērķi, iznākumā ekonomikas dalībnieks, kam ir lielāks apgrozījums tabakas izstrādājumu tirgū, radīs arī eksponenciāli lielāku smēķēšanas izraisīto negatīvo ietekmi uz veselību.

(44)

Šajā gadījumā, ņemot vērā progresīvās nodokļa likmes būtisko salīdzinošo pieaugumu, Komisija neuzskata, ka spēja maksāt var tikt izmantota par vadošo principu nodokļa uzlikšanai, pamatojoties uz apgrozījumu. Salīdzinājumā ar nodokļiem, kas pamatojas uz peļņu (16), attiecībā uz nodokli, kas pamatojas uz apgrozījumu, netiek ņemtas vērā izmaksas, kas radušās šā apgrozījuma veidošanā. Tādēļ, tā kā trūkst konkrētu pierādījumu, kas apliecina pretējo, šķiet apšaubāmi, ka neatkarīgi no izmaksām tikai radītā apgrozījuma apjoms pats par sevi atspoguļo uzņēmuma spēju veikt maksājumus. Turklāt Komisija nav pārliecināta, ka, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zems, uzņēmumi ar ievērojami lielāku apgrozījumu spēj ietekmēt izstrādājumu tirgu un automātiski radīt lielāku ar smēķēšanu saistīto negatīvo ietekmi uz veselību tādā mērā, ka tas pamatotu progresīvo nodokļa likmju piemērošanu attiecībā uz apgrozījumu, kā noteikts saskaņā ar Likumu.

(45)

Katrā ziņā Komisija uzskata, ka, pat ja spēju veikt maksājumus un negatīvo ietekmi uz veselību varētu uzskatīt par raksturīgiem principiem veselības iemaksām, kas pamatojas uz apgrozījumu, tas pamatotu tikai lineāro nodokļu likmi, ja vien netiek pierādīts, ka spēja veikt maksājumus un negatīvās ietekmes uz veselību radīšana progresīvi palielinās atbilstoši apgrozījuma pieaugumam. Komisija uzskata, ka apgrozījuma nodokļu progresīvas likmes var pamatot tikai tad, ja nodokļa konkrētā mērķa sasniegšanai tiešām ir nepieciešamas progresīvās likmes, t. i., piemēram, ja tiek pierādīts, ka darbības radītā ārējā ietekme, kas ir jānovērš ar nodokli, arī palielinās progresīvi. Būtu jāpamato arī progresīvās struktūras būtība. Proti, būtu jāpaskaidro, kādēļ apgrozījumam virs HUF 60 miljardiem ir 22 reizes lielāka ietekme uz veselību nekā apgrozījumam, kas mazāks par HUF 30 miljardiem. Ungārija šādu pamatojumu nesniedza.

(46)

Komisija nav pārliecināta, ka kaitējums veselībai, ko rada tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, progresīvi palielinātos atbilstoši radītajam apgrozījumam un nodokļa likmes pieaugumam, kas piemērojams saskaņā ar pasākumu. Turklāt šķiet, ka arī nosacījums, ka apgrozījums no tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības veido vismaz 50 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma, kuram tiek piemērotas veselības iemaksas, ir pretrunā nodokļa progresīvās struktūras pamatojumam, kurā galvenokārt uzmanība pievērsta tabakas izstrādājumu ietekmei uz veselību. Ņemot vērā nodokļa mērķi, šī prasība nozīmētu to, ka tabakas izstrādājumiem, ko laiž tirgū uzņēmumi, kuru apgrozījums no tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības veido mazāk nekā 50 %, nav tādas negatīvas ietekmes uz veselību kā izstrādājumiem, ko tirgū laiduši uzņēmumi ar lielāku tabakas izstrādājumu procentuālo daļu to apgrozījumā. Tādēļ šī prasība šķiet pretrunā pasākuma paredzētajam mērķim.

(47)

Arī nodokļa saistību samazināšanu, ja tiek veikti ieguldījumi, nevar pamatot ar nodokļu sistēmas būtību vai vispārējo struktūru. Komisija uzskata, ka iespēja samazināt nodokļa saistības līdz pat 80 %, ja tiek veikti ieguldījumi, ir pretrunā veselības iemaksu nodokļa pamatmērķim. Veselības iemaksu nodokļa mērķis ir radīt līdzekļus veselības aprūpes sistēmai un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka smēķēšanai ir būtiska nozīme vairāku slimību attīstībā un tā ievērojami veicina ar veselību saistītu izdevumu palielināšanos. Tādēļ Komisija uzskata, ka iespēja samazināt nodokļa saistības, ja tiek veikti ieguldījumi, un tādējādi palielināt uzņēmuma ražošanas un tirdzniecības spēju, ir pretrunā šim mērķim, jo, kā jau tika norādīts 40. apsvērumā, šādi ieguldījumi drīzāk palielinātu uzņēmumam ražošanas un tirdzniecības spēju un attiecīgi arī negatīvo ārējo ietekmi, ko tiek mēģināts novērst ar veselības iemaksu nodokli. Turklāt attiecībā uz iemaksām, kuru pamatā ir nodokļa uzlikšana apgrozījumam, nebūtu jāņem vērā nekādas izmaksas.

(48)

Attiecīgi Komisija neuzskata, ka pasākumus attaisno nodokļu sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Tādēļ ir uzskatāms, ka pasākumi piešķir selektīvu priekšrocību tabakas uzņēmumiem ar zemāku apgrozījuma līmeni (tādējādi mazākiem uzņēmumiem) un uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus un kuriem tāpēc tiek samazināts veselības iemaksu nodokļa apmērs.

(49)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, lai pasākums veidotu valsts atbalstu, tam ir jārada konkurences izkropļojumi vai šāda izkropļojuma draudi un jāietekmē Savienības iekšējā tirdzniecība. Pasākumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība Ungārijā. Ungārijas tabakas rūpniecībā pastāv atklāta konkurence, un tai ir raksturīga citu dalībvalstu, kā arī starptautisku uzņēmēju klātbūtne, tādēļ jebkāds atbalsts, kas dod priekšroku konkrētiem nozares uzņēmumiem, var ietekmēt Savienības iekšējo tirdzniecību. Ciktāl pasākumi atbalsta uzņēmumus ar zemāku apgrozījuma līmeni un uzņēmumus, kas veic atbilstīgus ieguldījumus attiecībā uz nodokļu saistībām, kuras tiem citādi būtu jāsamaksā, ja uz tiem attiektos tādas pašas nodokļa iemaksas kā uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni un uzņēmumiem, kas neveic ieguldījumus, šo pasākumu ietvaros sniegtais atbalsts veido darbības atbalstu tādā ziņā, ka tas atbrīvo šos uzņēmumus no nodevas, kas tiem parasti būtu jāsedz to ikdienas pārvaldībā vai parastās darbībās. Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka darbības atbalsts rada konkurences izkropļojumus (17), tādēļ ir uzskatāms, ka jebkāds atbalsts, kas piešķirts šiem uzņēmumiem, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, nostiprinot to finansiālo stāvokli Ungārijas tabakas tirgū. Tādējādi pasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību.

(50)

Tā kā ir izpildīti visi Līguma 107. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi, Komisija uzskata, ka veselības iemaksu nodoklis, ko piemēro tabakas rūpniecības uzņēmumiem un ar ko nosaka nodokļa progresīvo struktūru tabakas uzņēmumiem, kā arī nodokļa saistību samazināšana, ja tiek veikti noteikti ieguldījumi, ir valsts atbalsts šā noteikuma izpratnē.

(51)

Valsts atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas ietilpst kādā no Līguma 107. panta 2. punktā (18) uzskaitītajām kategorijām, un to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija konstatē, ka tas ietilpst kādā no Līguma 107. panta 3. punktā (19) uzskaitītajām kategorijām. Tomēr dalībvalstij, kas piešķir šādu atbalstu, ir pienākums nodrošināt pierādījumu, ka piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu (20).

(52)

Komisija norāda, ka Ungārijas iestādes nesniedza pamatojumu, kādēļ pasākumi būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, un ka Ungārija nekomentēja Lēmumā sākt procedūru paustās bažas attiecībā uz pasākumu saderību. Komisija uzskata, ka nav piemērojams neviens no iepriekš minētajos Līguma noteikumos iekļautajiem izņēmumiem, jo nešķiet, ka pasākumu mērķis būtu sasniegt kādu no šajos noteikumos uzskaitītajiem mērķiem. Tādējādi pasākumus nevar atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(53)

Komisija nekad nav pasludinājusi vai atzinusi, ka veselības iemaksas tabakas rūpniecības uzņēmumiem būtu saderīgas ar iekšējo tirgu. Tā kā veselības iemaksu progresīvā struktūra un noteikumi par nodokļa saistību samazināšanu, ja tiek veikti noteikti ieguldījumi, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un jauns atbalsts Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (21) 1. panta c) punkta izpratnē, un tie ir īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās atbalsta pārtraukšanas saistības, šie pasākumi ir arī nelikumīgs atbalsts Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punkta izpratnē.

(54)

Ja konstatē, ka pasākumi ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalstu, ir jāatgūst saņēmējiem sniegtais atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 16. pantu.

(55)

Tomēr pēc tam, kad saistībā ar Lēmumu sākt procedūru Komisija izdeva rīkojumu par atbalsta pārtraukšanu, Ungārija apstiprināja, ka tā ir apturējusi veselības iemaksu piemērošanu tabakas uzņēmumiem.

(56)

Tādējādi šajos pasākumos faktiski nav piešķirts valsts atbalsts. Tādēļ nav nepieciešama tā atgūšana.

(57)

Komisija uzskata, ka veselības iemaksu nodoklis tabakas rūpniecības uzņēmumiem, ar ko tiem nosaka progresīvu nodokļa struktūru, un nodokļa saistību samazināšana, ja tiek veikti noteikti ieguldījumi, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un ka Ungārija ir nelikumīgi īstenojusi šo atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu.

(58)

Šis lēmums neietekmē iespējamo izmeklēšanu attiecībā uz pasākumu atbilstību Līgumā noteiktajām pamatbrīvībām, jo īpaši Līguma 49. pantā nodrošinātajām tiesībām veikt uzņēmējdarbību,