5.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 208/10

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu polietilēntereftalāta (PET) importam, kā izcelsme ir, cita starpā, Indijā. Ar Regulu (EK) Nr. 1645/2005 (3) Padome grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu līmeni attiecībā uz PET importu no Indijas. Grozījumi tika pieņemti pēc paātrinātās pārskatīšanas, kas tika uzsākta atbilstīgi 20. pantam Regulā (EK) Nr. 597/2009. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (4) noteica galīgo kompensācijas maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Pēc daļējām starpposma pārskatīšanām kompensācijas pasākumi tika grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1286/2008 (5) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 906/2011 (6). Vēlāk ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 559/2012 (7) veikta daļēja starpposma pārskatīšana tika izbeigta bez spēkā esošo pasākumu grozīšanas. Pēc vēl vienas termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 461/2013 (8) noteica galīgo kompensācijas maksājumu vēl uz pieciem gadiem. Ar Lēmumu 2000/745/EK (9) Komisija pieņēma trīs Indijas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības, nosakot minimālo importa cenu. Ar Īstenošanas lēmumu 2014/109/ES (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu sakarā ar pārmaiņām apstākļos, kuros saistības tika pieņemtas.

(2)

Spēkā esošie pasākumi ir īpaši kompensācijas maksājumi no EUR 0 līdz EUR 106,5 par tonnu atsevišķi norādītajiem Indijas ražotājiem, bet atlikusī maksājuma likme, ko piemēro visu pārējo ražotāju izcelsmes importam, ir EUR 69,4 par tonnu.

(3)

Divus termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumus atbilstīgi pamatregulas 19. pantam iesniedza attiecīgi Dhunseri Petrochem & Tea Limited (Dhunseri) un Reliance Industries Limited (Reliance) – Indijas PET ražotāji eksportētāji (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījumi attiecās vienīgi uz konkrētās subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skar pieprasījuma iesniedzējus.

(4)

Pieprasījuma iesniedzēji sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākumu turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu kompensējamo subsidēšanu, vairs nav nepieciešama. Konkrēti, pieprasījuma iesniedzēji sniedza pirmšķietamus pierādījumus par to, ka to attiecīgais subsīdijas apmērs ir ievērojami samazinājies un ir daudz mazāks nekā tiem patlaban piemērojamās maksājuma likmes.

(5)

Dhunseri gadījumā kopējā subsīdijas apjoma samazinājuma iemesls esot uz eksportu vērsta uzņēmuma statusa zaudēšana un ievedmuitas palielinājums, kuru piemēro izejmateriāliem, no kā izgatavo attiecīgo ražojumu, kopš izmeklēšanas, kurā pasākumi tika noteikti pašreizējā līmenī.

(6)

Reliance gadījumā kopējais subsidēšanas līmenis esot samazinājies sakarā ar to, ka vairs netiek piemērota Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un Statusa turētāju atbalsta akcijas, kā arī ir samazinātas summas, kuras pieprasījuma iesniedzējam tiek piešķirtas ar citām shēmām, piemēram, Mērķa tirgus shēmu, Mērķa ražojumu shēmu, Iepriekšēju atļauju shēmu un Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēmu.

(7)

Konstatējusi, ka katrā pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, Komisija ar diviem paziņojumiem attiecīgi 2014. gada 6. jūnijā (11) un 2014. gada 1. augustā (12) informēja par daļēju termiņbeigu pārskatīšanu sākšanu atbilstīgi pamatregulas 19. pantam. Pārskatīšanas attiecās vienīgi uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skar pieprasījuma iesniedzējus.

(8)

Komisija par pārskatīšanu sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, eksportētājvalsts pārstāvjus un Savienības ražotāju apvienību. Ieinteresētajām personām paziņojumos par pārskatīšanu sākšanu noteiktajā termiņā tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām.

(9)

Reliance pieprasīja uzklausīšanu, kas tai tika nodrošināta.

(10)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējiem un Indijas valdībai anketas, un atbildes tika saņemtas šim nolūkam noteiktajos termiņos.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus Dhunseri telpās Kalkutā un Reliance telpās Mumbajā, kā arī Indijas valdības telpās Ņūdeli (Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorātā un Tirdzniecības ministrijā) un Kalkutā (Rietumbengālijas štata valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamentā).

(12)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(13)

2015. gada 16. jūnijā un 1. jūlijā Indijas valdība un citas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem Komisija gatavojās ierosināt grozīt Dhunseri un Reliance piemērojamās maksājuma likmes. Tām tika dots samērīgs laiks piezīmju sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts turpmāk.

(14)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir PET, kura viskozitātes koeficients saskaņā ar ISO standartu 1628-5 ir 78 ml/g vai augstāks, kuru patlaban klasificē ar KN kodu 3907 60 20 un kura izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgais ražojums fizikālo un ķīmisko īpašību un lietojuma ziņā ir identisks ražojumam, ko ražo un pārdod Indijas iekšējā tirgū. Tādēļ tiek secināts, ka iekšzemes tirgū un eksporta tirgū pārdotie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(16)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un pieprasījuma iesniedzēji, un izmantojot atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pārbaudītas turpmāk minētās shēmas, kuras, iespējams, saistītas ar subsīdiju piešķiršanu.

Valsts līmeņa shēmas:

Reģionālās shēmas:

Saskaņā ar apgalvojumiem izbeigtās/nepiemērojamās valsts līmeņa shēmas, ko pieprasījumu iesniedzēji izmantojuši iepriekš:

Saskaņā ar apgalvojumiem izbeigtās/nepiemērojamās reģionālās shēmas, ko pieprasījumu iesniedzēji izmantojuši iepriekš:

(17)

Iepriekš 16. apsvēruma a), c) līdz f) un i) līdz k) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ir “Ārējā tirdzniecības politika 2009-2014” (FTP 09-14). Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (HOP I 09-14). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta. Indijas valdība 2015. gada 1. aprīlī publicēja jauno FTP 2015.–2020. gadam, izbeidzot FMS un FPS.

(18)

Iepriekš 16. apsvēruma b) punktā minētā shēma pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri.

(19)

Iepriekš 16. apsvēruma g) punktā minētā shēma pamatojas uz 1961. gada Ienākuma nodokļu likumu (ITA), kuru groza ar ikgadējo Finanšu likumu.

(20)

Iepriekš 16. apsvēruma h) punktā minēto shēmu pārvalda Rietumbengālijas valdība, un tā ir paredzēta 1999. gada 22. jūnija Rietumbengālijas valdības Tirdzniecības un rūpniecības departamenta paziņojumā Nr. 580-CI/H.

(21)

Iepriekš 16. apsvēruma l) punktā minēto shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un tā ir paredzēta Gudžaratas rūpniecības veicināšanas politikā.

(22)

Izmeklēšanā atklājās, ka 16. apsvēruma i) līdz l) punktā minētās shēmas ir vai nu izbeigtas, vai arī pieprasījuma iesniedzēji tās vairs nevar izmantot.

(23)

Komisija konstatēja, ka Reliance pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis AAS.

(24)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 09-14 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(25)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 26. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā pēc attiecināmības kritērijiem. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09-14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām. Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (ARO) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var izmantot arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(26)

AAS apakšshēmas ir šādas.

a)

b)

c)

d)

e)

f)

(27)

Komisija konstatēja, ka visā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Reliance saistībā ar attiecīgo ražojumu turpināja izmantot tikai vienu no šīm apakšshēmām, proti, AAS fiziskā eksporta apakšshēmu. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(28)

Attiecībā uz 26. apsvēruma a) punktā minēto AAS fiziskā eksporta apakšshēmu Indijas valdība nosaka ievedmuitas atvieglojumu un eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda iepriekšējā atļaujā. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonām attiecīgie darījumi jāreģistrē iepriekšējā atļaujā. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (SION), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(29)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums saistībā ar katru atļauju norādītajā formātā uzturēt patiesu un pareizu faktiskā patēriņa reģistru attiecībā uz precēm, kas importētas bez nodokļiem/iepirktas iekšzemē (HOP I 09-14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums). Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(30)

Importētie izejmateriāli nav nododami tālāk, un tos jāizmanto konkrētā eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(31)

Komisija konstatēja, ka nepastāv cieša saistība starp importētajiem izejmateriāliem un eksportētajiem gatavajiem ražojumiem. Attiecināmie izejmateriāli tiek importēti un izmantoti arī ražojumiem, kuri nav attiecīgais ražojums. Turklāt atļaujas dažādiem ražojumiem var apvienot, un tas arī tiek darīts. Tas nozīmē, ka viena ražojuma eksports atbilstoši AAS atļaujai var dot tiesības bez nodokļa atbilstoši AAS atļaujai importēt izejmateriālus citam ražojumam Komisijas veiktajā pārbaudes apmeklējumā Reliance apstiprināja, ka šā ciešās saistības trūkuma dēļ izejmateriālu patēriņš tiek norādīts, pamatojoties uz SION. Attiecībā uz šīs regulas 29. apsvērumā minētajām pārbaudes prasībām jānorāda, ka uzņēmumam nebija dokumentācijas, kas pierādītu, ka ir notikusi ārēja revīzija. Kopumā Komisija secināja, ka Reliance nespēja pierādīt, ka attiecīgie FTP noteikumi tiek izpildīti.

(32)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā, un sniedz priekšrocību izmeklētajiem eksportētājiem, jo uzlabo to likviditāti.

(33)

Uzņēmums var gūt labumu no šīs shēmas tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt. Attiecīgā apakšshēma šajā gadījumā pēc likuma nepārprotami ir atkarīga no eksporta darbības, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu.

(34)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(35)

Tādēļ 26. apsvēruma a) punktā minētā apakšshēma ir kompensējama.

(36)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi, ir kompensējama vienīgi pārliekā nodokļu atmaksa. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kāda varbūtēja pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(37)

Kā paskaidrots 31. apsvērumā, tiesības uz priekšrocību (proti, eksportu atbilstīgi atļaujai) un priekšrocības piešķiršana (proti, izejmateriāla imports bez nodokļa) ir savstarpēji saistīti visai attāli. Tiem nav jānotiek kādā noteiktā kārtībā vai konkrētā laikā. Tādējādi ir iespējams turpmākais: kamēr pirmā minētā darbība notiek pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ar to saistītā otrā darbība var notikt gan pirms, gan pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Turklāt apvienošanas rezultātā tiesības uz priekšrocību atbilstīgi atļaujai vienam ražojumam var nodot tālāk tā, ka galu galā šīs priekšrocības tiek nodotas citam ražojumam.

(38)

Izmeklēšanā, kurā Reliance tika noteikts pašreizējais maksājuma līmenis, proti, Regulā (ES) Nr. 906/2011 (“iepriekšējā regula”), ar AAS saistītā subsīdijas summa attiecībā uz Reliance tika aprēķināta, pamatojoties uz nenomaksātajiem ievedmuitas nodokļiem par visiem importētajiem materiāliem visiem ražojumiem atbilstīgi shēmai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šī subsīdijas summa tad tika attiecināta uz kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(39)

Šajā pārskatīšanā Komisijas rīcībā nebija datu par visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto importu atbilstīgi AAS atļaujām. Šādi dati tika izmantoti iepriekšējā izmeklēšanā, kad attiecībā uz Reliance tika pirmo reizi noteikta subsīdijas likme. Reliance sniedza datus saistībā ar AAS atļaujām, kuras tika sāktas lietot tikai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un tikai attiecīgajam ražojumam. Komisija informēja Reliance, ka šīs regulas 31. un 37. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ šie dati tika uzskatīti par nepietiekamiem, un aicināja Reliance sniegt attiecīgo informāciju, kas bija pieprasīta anketā. Reliance nesniedza pieprasīto informāciju, skaidrojot, ka izejmateriāli, kas atbilstīgi AAS tika importēti PET ražošanai, tika importēti atbilstīgi AAS arī daudziem citiem ražojumiem, tostarp tādiem, kurus ražo citos uzņēmuma darījumdarbības sektoros.

(40)

Tā kā pienācīgu datu nebija, Komisija nevarēja aprēķināt subsīdijas summu, balstoties uz nenomaksātajiem ievedmuitas nodokļiem par visiem importētajiem materiāliem visiem ražojumiem atbilstīgi shēmai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā tas tika darīts iepriekšējā izmeklēšanā. Šādos apstākļos pēc Reliance ieteikuma aprēķins tika veikts, pamatojoties uz kopējiem eksporta darījumiem, kas iegrāmatoti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilstīgi AAS atļaujām saistībā ar attiecīgo ražojumu. Indijas valdība apstiprināja, ka ir maz ticams, ka uzņēmums nepieprasītu ieguvumu, ko tas var saņemt atbilstīgi AAS atļaujai. Tādējādi, izmantojot SION, bija iespējams uzticami aprēķināt ietaupīto nodokli, importējot izejmateriālus.

(41)

Saistībā ar šo shēmu Reliance konstatētā subsīdijas likme pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 4,67 %.

(42)

Reliance nepiekrita SION izmantošanai, aprēķinot no AAS saņemto ieguvumu. Uzņēmums norādīja, ka Komisija ir izmantojusi šo metodi, jo Reliance teorētiski varēja izmantot saistībā ar citiem produktiem piešķirtās AAS atļaujas, lai importētu PET ražošanai vajadzīgos izejmateriālus. Reliance norādīja, ka Komisija nav piekritusi šim apgalvojumam. Tāpat uzņēmums norādīja, ka, izmatojot uz SION balstītu metodi, Komisija ir aprēķinājusi lielāko iespējamo ieguvuma apmēru, ko Reliance teorētiski būtu varējis iegūt. Reliance arī apgalvoja, ka iepriekšējās izmeklēšanās Komisija ņēma vērā vienīgi faktiski saņemto ieguvumu saistībā ar attiecīgo ražojumu, nevis iespējamos ieguvumus, ko varētu saņemt saistībā ar citiem ražojumiem. Reliance norādīja, ka, aprēķinot ieguvumu no AAS, Komisijai būtu bijis jāņem vērā vienīgi nesamaksātais nodoklis par visu importu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas veikts ar PET atvērtajām aktīvajām AAS atļaujām.

(43)

Komisija vispirms norāda, ka šajā izmeklēšanā izmantoto metodoloģiju izstrādāja Reliance. Tāpat Komisija norāda – nav tikai pieņēmums, ka izejmateriālus, kas importēti ar AAS atļaujām citiem ražojumiem, izmanto PET ražošanā, bet izejmateriālus, kurus importē ar PET atļaujām, šim nolūkam neizmanto. Ņemot vērā to struktūru, izejmateriāli, ko Reliance importē bez nodokļa ar PET paredzētajām AAS atļaujām, nav gatavi izejmateriāli, bet gan pamata izejmateriāli, piemēram, nafta. Kā Reliance apstiprināja izmeklēšanā un kā norādīts 31. apsvērumā, šos pamata izejmateriālus importē ar AAS atļaujām saistībā ar citiem produktiem naftas ķīmijas nozarē un ārpus tās (un arī izmanto to ražošanai). Šo produktu ražošanai nav atsevišķu noslēgtu sistēmu, tādēļ izejmateriālus, ko importē ar AAS atļaujām saistībā ar PET, sajauc arī ar citiem izejmateriāliem, kurus importē ar AAS atļaujām saistībā ar citiem produktiem. No šā sajaukuma ražo virkni ražojumu eksportam ar AAS atļaujām vai citām shēmām, kā arī iekšzemes tirgum. Pretēji tam, ko apgalvo Reliance, šī situācija kopā ar 37. apsvērumā norādīto apstiprina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par PET eksportu piešķirtā faktiskā ieguvuma noteikšanā nevar aprobežoties tikai ar izejmateriālu importu ar AAS atļaujām saistībā ar PET minētajā periodā.

(44)

Attiecībā uz Reliance minēto iepriekšējo izmeklēšanu praksi, jānorāda, ka ir svarīga izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikts pašreizējā maksājuma līmenis. Kā minēts 38.–40. apsvērumā, Komisijai netika sniegti pietiekami dati, lai piemērotu šo metodoloģiju. Tādēļ Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā izmantotā metodoloģija tomēr pareizi atspoguļo faktisko ieguvumu, kas piešķirts ar AAS atļaujām, eksportējot PET pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(45)

Komisija nepiekrīt, ka ar izvēlēto metodoloģiju tiktu aprēķināts lielākais iespējamais ieguvums, ko Reliance varētu iegūt, eksportējot PET. Aprēķini balstās uz cenām un nodokļiem, kas piemērojami pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kamēr, kā norādīts 37. apsvērumā, attiecīgais eksports būtu varējis notikt pirms šā perioda, tā laikā un pēc tā. Attiecībā uz apgalvojumu par Komisijas aprēķinātā ieguvuma teorētiskumu, kā norādīts 40. apsvērumā, Indijas valdība apstiprināja, ka ir maz ticams, ka uzņēmums nepieprasītu ieguvumu, ko tas var saņemt atbilstīgi AAS atļaujai. Uzņēmums eksportētu ar AAS atļauju tikai tad, ja tas būtu jau importējis attiecīgos izejmateriālus vai grasītos to darīt tuvā nākotnē. Citādi uzņēmums būtu izvēlējies DDS, kas aprakstīta turpmāk un kas nepieprasa importēt izejmateriālus. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Reliance nesniedza nekādus argumentus par to, kāpēc tas nevarētu pieprasīt ieguvumus, uz ko tam ir tiesības sakarā ar eksportu atbilstīgi AAS.

(46)

Reliance un Indijas valdība norādīja, ka uz AAS pamata aprēķinātajam ieguvumam būtu jāaprobežojas ar Reliance saņemto pārlieko ieguvumu. Reliance un Indijas valdība apgalvoja, ka AAS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, jo pastāv uz 23. pielikuma balstīta sistēma, kurā tiek paziņoti faktiski patērētie daudzumi. Reliance un Indijas valdība norādīja, ka tas kopā ar 23. pielikuma sertificēšanu, ko veic neatkarīgi revidenti, un iespēju veikt revīziju Indijas valdībai veido pienācīgu uzraudzības procesu. Visbeidzot, Reliance apgalvoja, ka ņemot vērā tā efektivitāti, ja tiek ievēroti SION, Indijas valdība var būt pārliecināta, ka netiek piešķirta nekāda pārliecīga nodokļu atmaksa.

(47)

Kā minēts 31. apsvērumā, sakarā ar Reliance apstākļiem, kuri aprakstīti 43. apsvērumā, izejmateriālu patēriņš tiek ziņots, balstoties uz SION. Komisijas veiktajā pārbaudē uz vietas Reliance neiesniedza Komisijai 23. pielikumu par attiecīgo ražojumu. Šo 23. pielikumu Komisija saņēma tikai ar Indijas valdības starpniecību pēc pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas Reliance un Indijas valdības telpās. 23. pielikums apliecina – neatkarīga revidenta veiktajā sertifikācijā ir atruna, ka “revidētais faktiski patērētais daudzums ir balstīts uz uzņēmuma izmaksu datiem”. Komisija nekonstatēja, ka Indijas valdība būtu veikusi revīziju attiecībā uz 23. pielikumā norādīto informāciju ne par PET, ne par kādu citu Reliance ražojumu. Šādos apstākļos Komisija nepiekrīt, ka pastāv pienācīgs uzraudzības process. Visbeidzot, kā minēts 34. apsvērumā, SION pašas par sevi nevar būt faktiskā patēriņa pārbaudes sistēma, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Tādēļ šajā apsvērumā minēto iemeslu dēļ Komisija nepiekrīt, ka AAS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(48)

Reliance arī norādīja, ka no 2014. jūlija reformātu ievedmuitas nodoklis samazinājās no 10 % līdz 2,5 %. Tā kā no AAS saņemtais ieguvums tika aprēķināts, ņemot vērā nesamaksātos ievedmuitas nodokļus, Reliance apgalvoja, ka šīs pārmaiņas, kas ir ilglaicīgas, būtu jāatspoguļo ar šo shēmu saņemtā ieguvuma aprēķinā.

(49)

Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 5. pantu “kompensējamo subsīdiju apjoms atbilst tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam subsīdiju jautājuma izmeklēšanas laikā”. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu izmaiņas, kas notikušas pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, var ņemt vērā tikai tad, ja subsīdiju vai subsīdijas atceļ vai ja ir pierādīts, ka subsīdijas attiecīgajiem eksportētājiem vairs nenodrošina nekādu ieguvumu. Šajā gadījumā tā nav.

(50)

Indijas valdība norādīja, ka Komisija ir izskatījusi ieguvumus gan no AAS, gan no DDS vieniem un tiem pašiem eksporta darījumiem. Indijas valdība minēja, ka uzņēmums var izmantot AAS, lai importētu PET izejmateriālus, bet vēlāk eksportēt daļu saražoto PET atbilstīgi DDS. Šādā gadījumā uzņēmumam būtu jāveic vēl kāds eksports saistībā ar nesamaksāto nodokli par izejmateriāliem. Indijas valdība apgalvoja – ja šādā gadījumā Komisija aprēķina ieguvumu, pamatojoties uz kopējo nenomaksāto nodokli par izejmateriāliem atbilstīgi AAS un kopējo nodokļu atmaksu par eksportu atbilstīgi DDS, tas nozīmē ieguvumu dubultu uzskaiti.

(51)

Komisija norāda – Indijas valdības argumentā tiek pieņemts, ka ieguvums no AAS tika aprēķināts, balstoties vienīgi uz importu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet ieguvums no DDS, balstoties uz eksportu. Tomēr, kā paskaidrots 40. apsvērumā, ieguvums no AAS tika aprēķināts, pamatojoties uz PET eksportu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un uz nesamaksātajiem nodokļiem par importu, uz ko deva tiesības šis eksports. Tādējādi dubulta uzskaite nav iespējama. Tāpat Komisija norāda, ka šajā shēmā pieejamā iespēja, proti, importēt izejmateriālus ar vienu shēmu un eksportēt saražoto ar otru, vēl labāk parāda, ka Komisijas izmantotā metode ir piemērota, lai pareizi aprēķinātu ar AAS piešķirto ieguvumu. Tiek arī parādīts, ka trūkst izejmateriālu faktiskās izmantošanas izsekojamības, un arī tas apliecina, ka AAS nebūtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(52)

Visbeidzot, Reliance norādīja – tā kā AAS un DDS izslēdz viena otru, ieguvums no šīm shēmām būtu jāaprēķina tikai par to attiecīgo apjomu, izmantojot vidējo ieguvumu, ko var saņemt no AAS un DDS.

(53)

Kā Reliance norāda savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu, Komisija aprēķināja ieguvumu no abām šīm shēmām, balstoties uz attiecīgā ražojuma kopējo no Indijas eksportēto apjomu. Šī metodoloģija ir saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Turklāt, kā paskaidrots 51. apsvērumā, metodēs, kuras Komisija izmantoja, lai aprēķinātu ieguvumus no AAS un DDS, ir ņemts vērā tas, ka tās viena otru izslēdz. Tādēļ Reliance arguments tika noraidīts.

(54)

Komisija konstatēja, ka pieprasījumu iesniedzēji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojuši DDS.

(55)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos, kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

(56)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(57)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir samaksāta vai nav. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdz 2013. gada 21. septembrimDDS likme attiecīgajam ražojumam bija 3,9 % no FOB vērtības, bet pēc šā datuma – 3 %.

(58)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī, tiek norādīts, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta formulāru (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar pavadzīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(59)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas apstiprinājums par maksājuma saņemšanu (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(60)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(61)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(62)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(63)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojuma veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas maksājumiem par izejmateriāliem, un tas nav nodokļu kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētiem vai turpmāk importējamiem izejmateriāliem.

(64)

Maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta darbības, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

(65)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta pavadzīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata par lietderīgu saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(68)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likmes saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 3,27 % Dhunseri un 1,09 % Reliance.

(69)

Reliance norādīja, ka pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda ieguvums no DDS ir samazinājies no 3 % līdz 2,4 %. Uzņēmums norādīja – tā kā šīs izmaiņas ir ilglaicīgas, tas būtu jāņem vērā, aprēķinot no DDS saņemto ieguvumu. Tāpat Reliance apgalvoja, ka aprēķinātajam ieguvumam no DDS vajadzētu aprobežoties ar Reliance saņemtajiem pārliecīgajiem ieguvumiem, jo DDS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(70)

Attiecībā uz ieguvuma, kas saņemts no DDS, samazināšanos Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 5. pantu “kompensējamo subsīdiju apjoms atbilst tam ieguvumam, kas ir piešķirts saņēmējam subsīdiju jautājuma izmeklēšanas laikā”. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu izmaiņas, kas notikušas pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda, var ņemt vērā tikai tad, ja subsīdiju vai subsīdijas atceļ vai ja ir pierādīts, ka subsīdijas attiecīgajiem eksportētājiem vairs nenodrošina nekādu ieguvumu. Šajā izmeklēšanā tā nav, tādēļ apgalvojums būtu jānoraida.

(71)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka DDS būtu jāuzskata par nodokļu atmaksas shēmu, kas ir pieļaujama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, netika iesniegti turpmāki argumenti, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(72)

Komisija konstatēja, ka Reliance pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS, kas varētu būt saistāmi ar attiecīgo ražojumu.

(73)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 09-14 5. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 5. nodaļā.

(74)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(75)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu ievedmuitas likmi 3 % apjomā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 09-14 ražošanas līdzekļus atbilstīgi EPCGS var importēt ar nodokļa likmi 0 %, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma izpildes termiņš ir īsāks.

(76)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var izmantot priekšrocību bez nodokļa importēt tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā vietējais ražotājs var pieprasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības.

(77)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(78)

Bez tam pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta darbības, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ uzskata, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(79)

EPCGS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(80)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja subsīdijas summu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kuru attiecināja uz periodu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Tad tika aprēķināta subsīdijas summa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izdalot kopējo nesamaksātās ievedmuitas summu ar amortizācijas perioda ilgumu. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam ir atbilstoša izmeklēšanas periodā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme. Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, obligātās maksas par subsīdijas saņemšanu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atņemtas no šīs summas, lai iegūtu subsīdijas apmēru (skaitītājs).

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(82)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme Reliance saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,43 %.

(83)

Komisija konstatēja, ka pieprasījumu iesniedzēji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojuši FMS.

(84)

Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09-14 3.14. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 3.8. nodaļā.

(85)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(86)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu, tostarp PET, eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09-14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt nodokļa kredītu 3 % apjomā no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt nodokļa kredītu 4 % apjomā no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(87)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču un arī ražošanas līdzekļu turpmāku importu.

(88)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja sūdzības iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, pavadzīmes, bankas apstiprinājumus par maksājuma saņemšanu), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredīta piešķiršanu.

(89)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(90)

Tāpat pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(91)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FMS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(92)

Kompensējamo subsīdiju apmērs tika aprēķināts, pamatojoties uz saņēmējam piešķirto ieguvumu, kas konstatēts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieprasījuma iesniedzējiem to iegrāmatojot uzkrājumu veidā pie ienākumiem eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(93)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Dhunseri ir 0,41 %, bet Reliance – 1,16 %.

(94)

Indijas valdība 2015. gada 1. aprīlī publicēja jauno FTP 2015.–2020. gadam. Jaunajā FTP FMS kopā ar vēl četrām shēmām tiem aizstāta ar Preču eksporta stimulēšanas shēmu (MEIS). MEIS attiecīgā ražojuma eksportam nepiemēro, jo PET nav iekļauts paziņoto ražojumu sarakstā. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu saistībā ar šo subsidēšanas shēmu pasākumi nebūtu jānosaka.

(95)

Komisija konstatēja, ka pieprasījumu iesniedzēji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojuši FPS.

(96)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 3.15. līdz 3.17. punktā un HOP I 09-14 3.9. līdz 3.11. nodaļā.

(97)

Saskaņā ar FTP 09-14 3.15.2. punktu šo shēmu ir tiesības izmantot HOP I 09–14 37.D papildinājumā norādīto ražojumu eksportētājiem.

(98)

HOP I 09–14 37.D papildinājumā ietverto ražojumu eksportētājs var pieteikties FPS nodokļu kredīta ekvivalentam 2 % vai 5 % apmērā no eksporta FOB vērtības. Attiecīgais ražojums ir ietverts 37.D papildinājuma 1. tabulā, un tam ir piemērojams nodokļa kredīts 2 % apmērā.

(99)

FPS ir pēceksportēšanas shēma, t. i., lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē. Tāpēc uzņēmums tiešsaistē aizpilda pieteikumu attiecīgajai iestādei, pievieno tam eksporta pasūtījumu un rēķinu, bankas kvīti, kas apliecina, ka pieteikuma maksa ir samaksāta, un kopiju no pavadzīmes un bankas apstiprinājuma par maksājuma saņemšanu vai valūtas pārskaitījuma saņemšanu dokumentu tiešas aprites gadījumā. Ja pavadzīmju un/vai bankas apstiprinājumu oriģināli ir iesniegti, lai saņemtu priekšrocības no citām shēmām, uzņēmums var iesniegt paša apstiprinātas kopijas, atsaucoties uz attiecīgo iestādi, kurai ir iesniegts oriģinālais dokuments. FPS nodokļu kredīta tiešsaistes pieteikumā var ietvert ne vairāk kā 50 pavadzīmes.

(100)

Komisija konstatēja, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem FPS kredītu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā. Šādu kredītu var izmantot ievedmuitas nodokļu maksāšanai par jebkādu preču turpmāku importu, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šāda kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. FPS kredīts ir brīvi pārvedams un derīgs 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(101)

FPS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FPS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FPS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(102)

Turklāt pēc likuma FPS ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(103)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības izmantot FPS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FPS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(104)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta pavadzīmi, kurā cita starpā norādīta FPS kredīta summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, subsīdijas piešķiršana vai nepiešķiršana vairs nav Indijas valdības kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata par lietderīgu saskaņā ar FPS saņemtos ieguvumus vērtēt kā kredītus, kas nopelnīti eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(105)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Dhunseri ir 1,66 %, bet Reliance – 1,27 %.

(106)

Indijas valdība 2015. gada 1. aprīlī publicēja jauno FTP 2015.–2020. gadam. Jaunajā FTP FPS kopā ar vēl četrām shēmām tiem aizstāta ar Preču eksporta stimulēšanas shēmu (MEIS). MEIS attiecīgā ražojuma eksportam nepiemēro, jo PET nav iekļauts paziņoto ražojumu sarakstā. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu saistībā ar šo subsidēšanas shēmu pasākumi nebūtu jānosaka.

(107)

Komisija konstatēja, ka Dhunseri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis IEIS.

(108)

Detalizēts IEIS apraksts ir ietverts FTP 09-14 3. nodaļas 3.14.4. punktā un HOP I 09-14 3. nodaļas 3.8.3. punktā.

(109)

Shēmu var izmantot eksportētāji, kuri eksportēja 2011.–2012. finanšu gadā un 2012.–2013. finanšu gadā.

(110)

Shēmas mērķis ir stimulēt papildu eksportu. Shēma ir reģionāli orientēta un aptver eksportu uz ASV, Eiropu un Āziju, kā arī 53 valstīm Latīņamerikā un Āfrikā.

(111)

Eksportētājam ir tiesības uz nodokļu kredītu 2 % apmērā par papildu eksporta FOB vērtības pieaugumu finanšu gada laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Eksportētājam jāiesniedz šo priekšrocību pieprasījums attiecīgā finanšu gada beigās. Priekšrocību apmēru aprēķina, ievērojot eksportētāja veiktā eksporta kopējo apgrozījumu. Šādi aprēķinātais un piešķirtais nodokļu kredīts ir brīvi pārvedams. Tas ir derīgs arī iegādei iekšzemē un pakalpojumu nodokļa maksāšanai.

(112)

IEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. IEIS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt IEIS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(113)

Turklāt pēc likuma IEIS ir atkarīga no eksporta darbības, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(114)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības izmantot IEIS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad IEIS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(115)

Komisija kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā ieguvuma izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu Komisija šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta darbības un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(116)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme Dhunseri saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,74 %.

(117)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu Dhunseri norādīja, ka shēma ir beigusi darboties un jaunajā FTP 2015-2020 nav ieviesta.

(118)

Komisija apstiprināja, ka shēma jaunajā FTP nav ieviesta un ka tādēļ saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu saistībā ar IEIS pasākumi nav jānosaka. Komisija attiecīgi koriģēja Dhunseri piemērojamo kopējo subsīdijas likmi.

(119)

Komisija konstatēja, ka Reliance pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis ITIRAD.

(120)

Detalizēts ITIRAD apraksts sniegts ITA 35(2AB) pantā.

(121)

Shēmu var izmantot uzņēmumi, kuri darbojas biotehnoloģiju jomā vai ražo jebkādu izstrādājumu vai lietu, kas nav minēta vienpadsmitajā sarakstā. Šī shēma attiecas uz uzņēmumiem, kuri ražo PET.

(122)

Visus izdevumus (kas nav izmaksas par zemi vai ēkām) par uzņēmuma izpētes un attīstības iekārtām, kuras apstiprinājis Indijas valdības Zinātniskās un rūpnieciskās izpētes departaments, ienākuma nodokļa nolūkos atļauts samazināt par summu, kas vienāda ar 200 % no faktiskajām izmaksām.

(123)

ITIRAD nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa atskaitīšana atbilstīgi ITA 35(2AB) pantam ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tā samazina Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt ienākuma nodokļa atskatīšana dod labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(124)

ITA 35 (2AB) panta formulējums pierāda, ka ITIRAD de jure ir īpaša shēma pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un tādēļ ir kompensējama. Objektīvi kritēriji nenosaka tiesības uz šīs shēmas izmantošanu, jo tie ir neitrāli pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šīs shēmas piedāvātie labumi ir pieejami tikai atsevišķām nozarēm, jo Indijas valdība nav piešķīrusi iespēju izmantot šo shēmu visām nozarēm. Šādi ierobežojumi nozīmē, ka shēma ir īpaša, jo pamatregulas 4. panta 2. punktā noteiktā kategorija “ražošanas nozaru grupa” nozīmē ierobežojumu pa nozarēm. Šis ierobežojums pēc būtības nav ekonomisks un horizontāls savā piemērojumā kā, piemēram, darbinieku skaita vai uzņēmuma lieluma ierobežojums.

(125)

Komisija subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz starpību starp ienākuma nodokli, kas jāmaksā par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, gan piemērojot, gan nepiemērojot noteikumus, kas izklāstīti ITA 35 (2AB) pantā. Šī subsīdija attiecas uz visu attiecīgā ražojuma pārdošanu – gan iekšzemē, gan eksportam. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz attiecīgā ražojuma apgrozījumu uzņēmumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs)

(126)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme Reliance saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,04 %.

(127)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu Reliance apgalvoja – neraugoties uz to, ka Komisija ir minējusi, ka ITIRAD attiecas uz visu attiecīgā ražojuma pārdošanu, Komisija šīs shēmas subsīdijas likmes aprēķinos par saucēju ir izmantojusi vienīgi attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanu.

(128)

Pēc šā apgalvojuma izanalizēšanas Komisija attiecīgi pārrēķināja subsīdijas likmi. Tādējādi Komisija konstatēja, ka Reliance subsīdijas likme saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,01 %.

(129)

Komisija konstatēja, ka Dhunseri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir izmantojis WBIS 1999.

(130)

Detalizēts šīs shēmas apraksts ir iekļauts Rietumbengālijas valdības (RBV) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija paziņojumā Nr. 580-CI/H.

(131)

Tiesības izmantot šajā shēmā paredzētos atvieglojumus ir uzņēmumiem, kas veido jaunus ražošanas objektus vai veic liela mēroga paplašinājumus esošos ražošanas objektos atpalikušās teritorijās. Tomēr pastāv visaptverošs neatbilstīgo ražošanas nozaru saraksts (negatīvais nozaru saraksts), kas nozīmē, ka konkrētās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nav tiesību saņemt shēmā paredzētos stimulus.

(132)

Rietumbengālijas štats nodrošina atbilstīgajiem rūpniecības uzņēmumiem stimulus, kas izpaužas kā dažādi ieguvumi, tostarp centralizētā tirdzniecības nodokļa (CST) un centralizētā pievienotās vērtības nodokļa (CENVAT) atbrīvojumi par gatavu preču pārdošanu, lai sekmētu rūpniecības attīstību ekonomiski atpalikušās šā štata teritorijās.

(133)

Saskaņā ar šo shēmu uzņēmumiem jāiegulda atpalikušās teritorijās. Šīs teritorijas, kas atbilst konkrētām teritoriālām vienībām Rietumbengālijas štatā, tiek klasificētas dažādās kategorijās pēc to ekonomiskās attīstības līmeņa, taču ir arī attīstītas vietas, kurās veicināšanas shēmu izmantot nevar. Galvenais kritērijs stimula apjoma noteikšanai ir ieguldījumu apmērs un vieta, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums.

(134)

Šī shēma nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Shēma ir Rietumbengālijas štata valdības finansiāls atbalsts, jo piešķirtie stimuli – šajā gadījumā atbrīvojumi no CST un CENVAT par pabeigtu preču pārdošanu – samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt šie stimuli sniedz labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā finansiālo stāvokli, tā kā nav jāmaksā nodokļi, kas citādi būtu jāmaksā.

(135)

Tāpat shēma ir reģionāli īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir pieejama vienīgi konkrētiem uzņēmumiem, kuri ir ieguldījuši konkrētās ģeogrāfiskās vietās attiecīgā štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus šīm vietām, turklāt ieguvuma līmenis atšķiras atkarībā no attiecīgās vietas.

(136)

Tāpēc WBIS 1999 ir kompensējama shēma.

(137)

Komisija aprēķināja subsīdijas summu, pamatojoties uz parasti maksājamo tirdzniecības nodokli un CENVAT par pabeigtu preču tirdzniecību, kas būtu piemērojams pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, bet kas saskaņā ar šo shēmu paliek nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas summu (skaitītājs) sadalīja pa visu pārdošanas apjomu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(138)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka subsīdijas likme Dhunseri saistībā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir 0,09 %.

(139)

Pēc atbilstīgas liela mēroga jaudas palielināšanas Dhunseri saņēma ieguvumu no šīs shēmas 11 gadus. Šīs tiesības beidzās 2014. gada maijā un netika atjaunotas. Kopš tā laika Dhunseri nekādus ieguvumus no šīs shēmas vairs nesaņem.

(140)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu saistībā ar šo subsidēšanas shēmu pasākumi nebūtu jānosaka.

(141)

Komisija atgādina, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1645/2005 Dhunseri noteiktā subsīdijas starpība bija 13,9 % un ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 906/2011 Reliance noteiktā subsīdijas starpība bija 10,7 %.

(142)

Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka kompensējamo subsīdiju apmērs ad valorem ir 3,2 % Dhunseri un 6,2 % Reliance.

1. tabula

Subsīdijas apmērs atsevišķās kompensējamās shēmās

(143)

Komisija atgādina, ka patlaban spēkā esošos kompensācijas pasākumus, kas noteikti PET importam no Indijas, veido īpaši maksājumi. Komisija konstatēja, ka īpašie kompensācijas maksājumi ir 35,69 EUR/t attiecībā uz Dhunseri un 69,39 EUR/t attiecībā uz Reliance.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu tika izpētīts, vai ar subsidēšanu saistītie apstākļi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir ievērojami mainījušies.

(145)

Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījuma iesniedzēji turpināja saņemt Indijas valdības piešķirtās kompensējamās subsīdijas. Turklāt šajā pārskatīšanā konstatētais subsīdijas apmērs ir zemāks nekā tas, kas konstatēts attiecīgi Regulā (EK) Nr. 1645/2005 un Regulā (EK) Nr. 906/2011. Nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē kompensējamās shēmas tiks pārtrauktas vai ka tiks ieviestas jaunas shēmas.

(146)

Tā kā tika pierādīts, ka pieprasījuma iesniedzēji saņem mazākas subsīdijas nekā iepriekš un, iespējams, turpinās saņemt mazākas subsīdijas, nekā noteikts pēdējā pārskatīšanas izmeklēšanā, tiek secināts, ka pašreizējā pasākuma turpināšana ir augstākā līmenī, nekā kompensējamās subsīdijas, kas rada kaitējumu, un ka pasākumu līmenis tādēļ būtu jāgroza, lai atspoguļotu jaunos konstatējumus.

(147)

Dhunseri informēja Komisiju, ka 2014. gada 1. aprīlī pēc reorganizācijas tā nosaukums ir mainījies un tagad ir Dhunseri Petrochem Limited.

(148)

Uzņēmums norādīja, ka reorganizācija un nosaukuma maiņa būtiski neietekmē šo pārskatīšanu, jo uzņēmums jau darbojās tējas un naftas ķīmijas jomās kā divas atsevišķas uzņēmuma vienības ar divām atsevišķām grāmatvedībām.

(149)

Komisija ir pārbaudījusi sniegtās ziņas un secinājusi, ka nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmē šeit izklāstītos konstatējumus.

(150)

Pēc informācijas izpaušanas gan Dhunseri, gan Reliance iesniedza cenu saistību piedāvājumus. Abi piedāvājumi tika noraidīti, jo subsidēšanas veids rada situāciju, kurā minimālās importa cenas saistību piemērošana vēl palielinātu subsidēšanu. Tas ir tādēļ, ka subsidēšanas līmenis DDS, ko izmanto abi uzņēmumi, ir atkarīgs no saskaņā ar šo shēmu eksportēto ražojumu FOB vērtības. Turklāt abu uzņēmumu un to grupu struktūra neļautu efektīvi uzraudzīt saistības.

(151)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar 15. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (13),