KOMISIJAS ATZINUMS

(2015. gada 7. augusts)

par Eiropas Centrālās bankas regulas projektu par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu

(2015/C 261/01)

1.   Ievads

Komisija 2015. gada 26. jūnijā saņēma pieprasījumu no Eiropas Centrālās bankas (ECB) sniegt atzinumu par regulas projektu par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (“ECB regulas projekts”).

Šo pieprasījumu Komisija atbalsta un atzīst, ka šajā gadījumā ECB rīkojas saskaņā ar pienākumu apspriesties ar Komisiju par ECB regulu projektiem vienmēr, kad pastāv saikne ar Komisijas statistikas prasībām, kā noteikts 5. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic ECB (1), lai nodrošinātu saskaņotību, kas vajadzīga, lai sagatavotu statistiku, kura atbilst attiecīgajām ECB un Komisijas informācijas prasībām. Laba sadarbība starp ECB un Komisiju ir izdevīga gan abām iestādēm, gan lietotājiem un respondentiem, jo tā veicina efektīvāku Eiropas statistikas sagatavošanu.

Komisija pilnībā atbalsta nepieciešamību vākt kredītu un kredītriska mikrolīmeņa datus, izmantojot saskaņotu pieeju. Priekšlikuma būtība ir skaidra un nozīmīga, un svarīga plašam ieinteresēto personu lokam un dažādiem mērķiem, tostarp monetārai politikai, makroprudenciālai politikai, banku uzraudzības uzdevumiem un kredītu tirgus analīzei.

2.   Piezīmes par tiesību akta priekšlikumu un ierosinātie grozījumi

Komisija atzīmē, ka ECB regulas projektā pienācīgi ņemta vērā Eiropas kontu sistēma (EKS 2010), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (2), ciktāl tas attiecas uz institucionālo sektoru un finanšu instrumentu definīciju.

Kā no ECB regulas projekta izrietošo statistikas datu kopu potenciālā lietotāja Komisija vēlas izteikt šādas piezīmes.

2.1.   Datu vākšanas tvērums

Ņemot vērā vērienīgo tvērumu un to, kādā mērā šie dati varētu uzlabot lēmumu pieņemšanu dažādos likumdošanas procesa posmos (pašlaik ierosināto jauno tiesību aktu ietekmes novērtējumi un tiesību aktos noteikti regulāri ex-post novērtējumi), ir svarīgi, lai Komisijai būtu pieeja gan mikrodatiem, gan apkopotiem datiem.

Komisija ierosina paplašināt datu vākšanas tvērumu, iekļaujot datus par patēriņa kredītiem, ko potenciāli izsnieguši visi aizdevēji (ne tikai monetārās finanšu iestādes) un arī pārrobežu līmenī. Tādējādi būtu iespējams novērst nepilnības esošajā kredītu statistikā. Šo datu vākšana ir ļoti svarīga, lai Komisija varētu uzraudzīt patēriņa kredītu tirgus darbības rādītājus un pildīt savas saistības saskaņā ar 27. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK (3) par patēriņa kredītlīgumiem. Patēriņa kredītu kategorijai kā apakškategorijas būtu jāietver pārtēriņi, kredītkartes, kredītlīnijas un citi patēriņa kredīti.

Turklāt, lai gūtu plašu un pilnīgu pārskatu par finanšu sektora kredītriska darījumiem un ar tiem saistītajiem kredītriskiem, faktisko pārskatu sniedzēju kategorija, tiklīdz iespējams, būtu jāpaplašina, ietverot “Citas finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu”.

Visbeidzot, Komisija vēlētos atzīmēt, ka, lai samazinātu datu vākšanas izmaksas, dati iespēju robežās būtu jāiegūst no esošām datubāzēm. Piemēram, lielu daudzumu ar kredītiem nesaistītas papildu informācijas par MVU (tostarp informāciju par juridisko adresi, izmēru un darbinieku skaitu) varētu iegūt no RIAD datubāzes.

2.2.   Konkrētas piezīmes par personas datu aizsardzību

Komisija uzskata, ka ECB regulas projekts būtu jānostiprina attiecībā uz personas datu aizsardzību. Ja ECB regulas projektā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie jāveic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un tās valsts īstenošanas pasākumiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5). Tāpēc Komisija ierosina ECB regulas projekta apsvērumos iekļaut atsauci uz šiem vispārēji piemērojamiem tiesību aktiem, kā arī pārstrādāt minētā projekta 13. pantu, lai iekļautu skaidru pienākumu ievērot ES tiesību aktus par personas datu aizsardzību, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001, tādējādi aizstājot ierosināto 13. panta 2. punktu.

Tādējādi 13. panta 1. punktam vajadzētu būt šādam: “Šajā regulā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un tās valsts īstenošanas pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.”

Komisija arī atbalsta piesardzīgāku pieeju, trešām personām piešķirot piekļuvi personas datiem. Atsaucoties uz ECB regulas projekta 18. apsvērumu, Komisija uzskata, ka nav lietderīgi atļaut kredītu datubāzēm, kas nav centrālie kredītreģistri, atkārtoti izmantot datus bez turpmākas norādes par šādām trešām personām, jo īpaši, nesaņemot piekrišanu no darījuma partneriem. Tāpēc Komisija ierosina 18. apsvērumā svītrot vārdus “un citiem valsts sektora iestāžu izveidotajiem attiecīgajiem kredītu datu kopumiem”. Tāpat Komisija ierosina ECB regulas projekta 11. panta 1. punktā svītrot vārdus “un nodrošina trešo personu piekļuvi šiem datiem”. Turklāt 11. panta 3. punkts būtu jāgroza, lai iekļautu ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas.

2.3.   Citas piezīmes

Komisija uzskata, ka atbildības aspekti saistībā ar savāktajiem datiem varētu būt labāk izskaidroti. Piemēram, nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par minēto drošo kanālu attīstīšanu un uzturēšanu, un vai nepieciešamā infrastruktūra jau pastāv. Turklāt nav pilnībā skaidrs, vai dati (par mājsaimniecībām) tiks anonimizēti avota līmenī, centrālās datubāzes līmenī pirms datu uzglabāšanas AnaCredit datubāzē, vai iegūstot datus atgriezeniskajai saitei.

Ja tiek izveidotas informācijas atgriezeniskās saites, valsts un privātajiem kredītu izsniedzējiem būtu jāpiemēro tāda pati pieeja. Šāda procedūra neļaus iespējamai tirgus kropļojošai ietekmei, piemēram, stiprināt valsts centrālo reģistru ar datiem, kas nav pieejami privātiem konkurējošiem kredītinformācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Komisija piekrīt viedoklim, ka informācijas atgriezeniskajai saitei ir jābūt pietiekami elastīgai. Tomēr pārāk liela valsts brīvība šajā jautājumā var izraisīt konkurences kropļojumus visā ES un tādējādi kaitēt esošajai informācijas ekosistēmai. Lai to nepieļautu, varētu būt nepieciešams centralizēti izstrādāt noteikumus par atgriezeniskajām saitēm. No ECB regulas projekta nav skaidrs, vai dalībvalstis drīkst piemērot zemākus sliekšņus un vai to uzskata par ieteicamu. Kopumā AnaCredit mērķus varētu labāk definēt. Pašlaik potenciālo mērķu kopums ir ļoti plašs. Informācijas pieejamības līmenis (piemēram, anonimizēta, precīza, apkopota utt.) būtu jāpadara skaidrs attiecībā uz katru lietotāju kategoriju.

Būtu jāpievieno atsauces uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Šādas atsauces palielinātu priekšlikuma ticamību un tā ietekmi padarītu līdzsvarotāku.

3.   Secinājumi

Komisija atbalsta ECB regulas projektu, jo tā rezultātā mikrolīmenī kļūtu pieejami dati par kredītiem un kredītrisku, kas ir ļoti svarīgi ieinteresētajām personām un pašai Komisijai.

Tomēr Komisija uzskata, ka būtu jāatrisina iepriekš minētie jautājumi.

(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(3)  OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.