29.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/114

(1)

Direktīva 2003/87/EK paredz, ka no 2013. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) ietilpstošu iekārtu operatoriem piešķir izsoles ceļā. Tomēr no 2013. līdz 2020. gadam atbilstošie operatori turpinās saņemt bezmaksas kvotas saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK un Komisijas Lēmumā 2011/278/ES (2) izklāstītajiem noteikumiem.

(2)

Tas, ka nav panākta vērienīga starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām ar mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 2 °C, var mazināt ieguvumus no Savienības īstenotajiem pasākumiem. Tas, ka starptautiskā līmenī nav saistošu pasākumu, var novest pie siltumnīcefekta gāzu emisijas pieauguma trešās valstīs, kur rūpniecību neskar salīdzināmi oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi (“oglekļa emisiju pārvirze”). Lai novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku, Direktīvā 2003/87/EK paredzēts, ka atkarībā no starptautisko sarunu iznākuma Komisijai ir jānosaka to nozaru un apakšnozaru saraksts, kuras ir pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam (“nozaru un apakšnozaru saraksts”). Šīm nozarēm un apakšnozarēm būtu jāsaņem bezmaksas kvotas 100 % apmērā no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Lēmumu 2011/278/ES, un ievērojot starpsektoru korekcijas koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā un norādīts Komisijas Lēmuma 2013/448/ES (3) II pielikumā.

(3)

Šajā sakarā Komisija ir analizējusi, kādā mērā trešās valstis, kurām pasaules mērogā ir izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs un apakšnozarēs, kas iekļautas oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riska sarakstā, ir stingri apņēmušās attiecīgajās nozarēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un izdarīt to līdzvērtīgā laikposmā un apjomā kā Savienība. Bez tam tika izvērtēts, kādā mērā šajās valstīs esošo iekārtu oglekļa efektivitāte ir līdzvērtīga attiecīgo Savienības iekārtu efektivitātei. Komisija secināja, ka citas valstis nav uzņēmušās līdzvērtīgas saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpēc tas, vai iekārtu oglekļa efektivitāte ir līdzvērtīga, nav būtiski.

(4)

Pirmais to nozaru un apakšnozaru saraksts, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, 2013. un 2014. gadam tika noteikts 2009. gadā ar Komisijas Lēmumu 2010/2/ES (4).

(5)

Novērtējuma pamatā jābūt vairākiem kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un datiem par pēdējiem trim gadiem. Komisija izmantoja datus par 2009., 2010. un 2011. gadu, jo 2012. gada dati bija pieejami tikai par dažiem parametriem.

(6)

Lai izveidotu nozaru un apakšnozaru sarakstu, Komisija izvērtēja oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku nozarēs un apakšnozarēs NACE-4 līmenī Savienības saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (5). NACE-4 ir līmenis, par kuru ir pieejami pietiekami dati, lai precīzi varētu definēt nozares. Nozari apzīmē ar 4 ciparu kodu saskaņā ar NACE klasifikāciju, bet apakšnozari ar CPA kodu (6 cipari) vai Prodcom kodu (8 cipari), kas atbilst preču klasifikācijai, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, un kas tieši izriet no NACE klasifikācijas.

(7)

Vispirms nozares novērtēja pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. un 16. punktā. Lai varētu piemērot šos kvantitatīvos kritērijus, Komisijai vajadzēja noteikt to tiešo un netiešo papildu izmaksu summu, kuras radušās Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas dēļ.

(8)

Tiešās papildu izmaksas, kas radušās no kvotu daudzuma, kuras nozares dalībniekiem būtu jāiegādājas, ja nozare nebūtu atzīta par tādu, kas pakļauta būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, tika aprēķinātas, pamatojoties uz datiem par tiešajām CO2 emisijām nozares līmenī. Uzskatāms, ka Eiropas Savienības darījumu žurnāls (EUTL) ir visprecīzākais un pārredzamākais datu avots par CO2 emisijām iekārtu līmenī, un tāpēc šos datus izmantoja, lai aprēķinātu tiešās izmaksas nozaru līmenī. Par nozarēm un siltumnīcefekta gāzēm, kas ES ETS iekļautas tikai no 2013. gada 1. janvāra, EUTL dati nav pieejami. Tāpēc šādos gadījumos Komisija izmantoja datus par tiešajām CO2 emisijām, ko dalībvalstis sniegušas, pildīdamas valstu īstenošanas pasākumus (VĪP) saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES.

(9)

Lai noteiktu netiešās papildu izmaksas, Komisija apkopoja dalībvalstu datus par elektroenerģijas patēriņu nozaru līmenī, vienlaikus nodrošinot, ka nerodas elektroenerģijas patēriņa datu dubulta uzskaite dažādu NACE kodu dēļ. Lai noteiktu emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas patēriņu dažādās nozarēs, kas iekļautas Lēmuma 2010/2/ES nozaru un apakšnozaru sarakstā, Komisija izmantoja vidējo emisijas faktoru, kas atvedināts no elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā struktūras, jo tika uzskatīts, ka tā pamatā ir visprecīzākie dati. Šis pats vidējais emisijas faktors izmantots novērtējumos, kas ir šā lēmuma pamatā.

(10)

Lai noteiktu tiešās un netiešās papildu izmaksas, Komisijai vajadzēja izvērtēt arī vidējo oglekļa cenu. Pirmā nozaru un apakšnozaru saraksta noteikšanā tika pieņemts, ka oglekļa cena ir 30 euro par tonnu CO2 ekvivalenta, un šo vērtību izmantoja novērtējumos. Lēmuma 2010/2/ES piemērošanas laikā novērtējumos izmantotā teorētiskā oglekļa cena ievērojami atšķīrās no faktiskās cenas, kas bija krietni zemāka. Tomēr Komisija paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (6) izvirzīja beznosacījumu mērķi – līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni – un attiecīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķi. Komisija arī ierosināja ES ETS izveidot tirgus stabilitātes rezervi. Šādos apstākļos ir paredzams, ka nākotnē oglekļa cenu vairāk noteiks vidēja termiņa un ilgtermiņa emisiju samazinājumi. Tāpēc ir pamats arī šā lēmuma pamatā esošajos novērtējumos izmantot teorētisko oglekļa cenu – 30 euro par tonnu CO2 ekvivalenta.

(11)

Tiešās un netiešās papildu izmaksas aprēķināmas kā proporcionālā daļa no bruto pievienotās vērtības. Aplēsēs par bruto pievienoto vērtību nozaru līmenī izmantoti Eurostat uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati.

(12)

Bez tam Komisija izvērtēja tirdzniecības intensitāti katrā nozarē un apakšnozarē, izmantojot no Eurostat Comext datubāzes izgūtos datus.

(13)

Pavisam Komisija izvērtēja 245 rūpniecības nozares un 24 apakšnozares, kas pieder pie “Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes” un “Ražošanas” sadaļām NACE klasifikācijā. Šā lēmuma pielikuma 1. punktā uzskaitītās nozares un apakšnozares atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. un 16. punkta kritērijiem un ir uzskatāmas par tādām, kas pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam.

(14)

Par vairākām nozarēm, kas saskaņā ar 10.a panta 15. un 16. punkta kvantitatīvajiem kritērijiem nav uzskatāmas par tādām, kas pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, tika izdarīti novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 17. punktā izklāstītajiem kvalitatīvajiem kritērijiem. Kvalitatīvo novērtējumu veica gadījumos, kad, sagatavojot iepriekšējo sarakstu, tika izmantoti kvalitatīvie kritēriji, robežgadījumos un gadījumos, kad to lūdza nozaru pārstāvji.

(15)

Attiecībā uz nozarēm “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1330), “Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana” (NACE kods 2332), “Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2362), “Čuguna liešana” (NACE kods 2451) un “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2453) tika atjaunināti kvalitatīvie novērtējumi, ko veica, nosakot iepriekšējo nozaru un apakšnozaru sarakstu 2013. un 2014. gadam. Tika secināts, ka vēl aizvien pastāv apstākļi, uz kuru pamata šīs nozares tika iekļautas nozaru un apakšnozaru sarakstā. Tāpēc uzskatāms, ka arī 2015.–2019. gadā šīs nozares būs pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam.

(16)

Tika veikts kvalitatīvais novērtējums par nozari “Iesala ražošana” (NACE kods 1106), jo šī nozare Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16.b punkta kontekstā uzskatāma par robežgadījumu. Ņemot vērā Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas izraisīto izmaksu pieaugumu, novērtējumā secināts, ka pastāv liela tirdzniecības intensitāte un ka nozares rentabilitāte Savienībā ir ievērojami mazinājusies. Zemās rentabilitātes dēļ šo ražotņu investēšanas un emisiju samazināšanas iespējas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

(17)

Pielikuma 2. punktā uzskaitītās nozares saskaņā ar kvalitatīvajiem kritērijiem uzskatāmas par nozarēm, kuras pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam.

(18)

Tā kā to nozaru un apakšnozaru saraksts, kas uzskatāmas par tādām, kuras pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ir iekļaujams pielikumā un tam jābūt spēkā no 2015. līdz 2019. gadam, šis lēmums jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra.

(19)

Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums 2010/2/ES ir jāatceļ no 2015. gada 1. janvāra.

(20)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,