Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R1299

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 ( 2013. gada 17. decembris ) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība"

OJ L 347, 20.12.2013, p. 259–280 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1299/oj

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/259


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1299/2013

(2013. gada 17. decembris)

par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība"

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF jāpalīdz mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību; šajā kontekstā īpaša uzmanība jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (3) paredzēti noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (4), ir paredzēti īpaši noteikumi par to pasākumu veidiem, kurus var atbalstīt ERAF, un noteikti minēto pasākumu mērķi. Minētās regulas nav pilnībā pielāgotas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" īpašajām vajadzībām gadījumos, kad sadarbojas vismaz divas dalībvalstis vai viena dalībvalsts un trešā valsts. Tāpēc jāparedz noteikumi, kas konkrēti attiecas uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" un aptver darbības jomu, ģeogrāfisko pārklājumu, finanšu resursus, tematisko koncentrāciju un investīciju prioritātes, plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu, tehnisko palīdzību, atbilstību, pārvaldību, kontroli un izraudzīšanos, trešo valstu dalību, kā arī finanšu pārvaldību.

(3)

Lai palielinātu Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību, konkrēto noteikumu mērķim vajadzētu būt panākt būtiskus vienkāršojumus visiem iesaistītajiem dalībniekiem: atbalsta saņēmējiem, par programmām atbildīgajām iestādēm, iesaistīto dalībvalstu attiecīgajām vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm un trešām valstīm, kā arī Komisijai.

(4)

Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu, transnacionāla un starpreģionu sadarbība.

(5)

Ar pārrobežu sadarbību būtu jānovērš kopējas problēmas, kas ir kopīgi konstatētas pierobežas reģionos, piemēram, slikta sasniedzamība, jo īpaši saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) savienojamību un transporta infrastruktūru, vietējo ražošanas nozaru lejupslīde, nepiemērota darījumdarbības vide, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, zems pētniecības un inovācijas, kā arī IKT ieviešanas līmenis, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem, un būtu jātiecas izmantot neapgūto izaugsmes potenciālu pierobežas teritorijās (pārrobežu pētniecības un inovācijas struktūru un kopu attīstība, pārrobežu darba tirgus integrācija, sadarbība starp izglītības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp augstskolām, vai starp veselības aprūpes centriem), vienlaikus pastiprinot sadarbības procesu Savienības vispārējas harmoniskas attīstības nolūkā.

(6)

Ar transnacionālo sadarbību būtu jāpastiprina sadarbība, īstenojot darbības, kas veicina integrētu teritoriālu attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tai būtu jāietver arī jūras pārrobežu sadarbība, uz kuru neattiecas pārrobežu sadarbības programmas.

(7)

Ar starpreģionu sadarbību būtu jāpastiprina kohēzijas politikas efektivitāte, veicinot pieredzes apmaiņu starp reģioniem par tematiskajiem mērķiem un pilsētvides attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem, lai uzlabotu teritoriālās sadarbības programmu un darbību īstenošanu, kā arī veicinot attīstības tendenču analīzi teritoriālās kohēzijas jomā, veicot pētījumus, vācot datus un īstenojot citus pasākumus. Pieredzes apmaiņai par tematiskajiem mērķiem būtu jāuzlabo galvenokārt to darbības programmu izstrāde un īstenošana, kas atbilst mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", bet attiecīgā gadījumā arī to programmu izstrāde un īstenošana, kas atbilst mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", tostarp veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību starp inovatīvām, ar intensīvu pētniecību saistītām kopām un pieredzes apmaiņu starp pētniekiem un pētniecības iestādēm gan attīstītajos, gan arī mazāk attīstītos reģionos, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Septītās pētniecības pamatprogrammas iniciatīvas "Zināšanu reģioni" un "Pētniecības potenciāls konverģences reģionos un tālākajos reģionos".

(8)

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbilstīgus reģionus un teritorijas. Šajā nolūkā, apzinot atbilstīgus reģionus un teritorijas Savienības mērogā, būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (5).

(9)

Ar pārrobežu sadarbību būtu jāatbalsta reģioni, kas atrodas pie sauszemes vai jūras robežām. Balstoties uz iepriekšējos plānošanas periodos gūto pieredzi, Komisijai būtu jānosaka to pārrobežu teritoriju saraksts, kam jāsaņem pārrobežu sadarabības programmu atbalsts vienkāršākā veidā, pamatojoties uz sadarbības programmu. Sastādot minēto sarakstu, Komisijai būtu jāņem vērā pielāgojumi, kas vajadzīgi saskaņotības nodrošināšanai, jo īpaši attiecībā uz sauszemes un jūras robežām, un 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto programmu darbības teritoriju nepārtrauktība. Šādi pielāgojumi varētu ietvert esošās programmu darbības teritorijas vai pārrobežu sadarbības programmu skaita samazināšanu vai palielināšanu, vienlaikus pieļaujot ģeogrāfiskās pārklāšanās iespēju.

(10)

Komisijai būtu jānosaka transnacionālās sadarbības teritorijas, ņemot vērā darbības, kas ir vajadzīgas, lai sekmētu integrētu teritoriālo attīstību. Nosakot minētās teritorijas, Komisijai būtu jāņem vērā iepriekšējo programmu īstenošanas laikā gūtā pieredze un attiecīgā gadījumā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas.

(11)

Lai nodrošinātu to, ka visi Savienības reģioni iegūst no pieredzes un labas prakses apmaiņas, starpreģionu sadarbības programmām būtu jāaptver visa Savienība.

(12)

Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido pārrobežu, transnacionāla un starpreģionu sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, ieguvējiem no kuras vajadzētu būt dalībvalstu reģioniem, kas robežojas ar trešām valstīm. Šajā nolūkā ERAF būtu jāsniedz ieguldījums pārrobežu un jūras baseina programmās, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) atbilstīgi topošajam Savienības leģislatīvajam aktam par Eiropas kaimiņattiecību instrumentu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("EKI leģislatīvais akts") un ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) atbilstīgi topošajam Savienības leģislatīvajam aktam par Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu laipkosmam no 2014. līdz 2020. gadam ("IPA II leģislatīvais akts").

(13)

Papildus pasākumiem pie ārējām robežām, kurus atbalsta ar Savienības ārējās politikas instrumentiem un kuri aptver pierobežas reģionus Savienības iekšienē un ārpus tās, vajadzētu būt iespējai, ka ERAF atbalstītas sadarbības programmas aptver reģionus gan Savienības iekšienē, gan atsevišķos gadījumos ārpus tās, ja ārējās politikas instrumenti neattiecas uz reģioniem ārpus Savienības vai nu tādēļ, ka tie nav definēti kā atbalsta saņēmējvalsts, vai tādēļ, ka šādas ārējās sadarbības programmas nevar izveidot. Tomēr ir jānodrošina, lai galvenie ieguvēji no ERAF atbalsta tām darbībām, ko īsteno trešo valstu teritorijā, būtu Savienības reģioni. Ņemot vērā minētos ierobežojumus, Komisijai, sastādot sarakstus ar pārrobežu un transnacionālo programmu darbības teritorijām, būtu jāiekļauj arī reģioni trešās valstīs.

(14)

Jānosaka resursi, kādi pieškirami katram atsevišķam mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" elementam, vienlaikus saglabājot ievērojamu koncentrēšanos pārrobežu sadarbībai, tostarp katras dalībvalsts daļu pārrobežu un transnacionālās sadarbības kopējā finansējumā, dalībvalstu iespējas šos elementus elastīgi izmantot un nodrošinot pietiekamu finansējuma līmeni tālāko reģionu sadarbībai.

(15)

Savienības reģionu labā būtu jāizveido mehānisms, lai organizētu ERAF atbalstu tādiem ārējās politikas instrumentiem kā, piemēram, EKI un IPA II, tostarp gadījumos, kad nevar pieņemt ārējās sadarbības programmas vai tās ir jāpārtrauc. Ar minēto mehānismu būtu jācenšas nodrošināt optimālu darbību un pēc iespējas lielāku saskaņotību starp minētajiem instrumentiem.

(16)

Lielākā daļa no pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās paredzētā ERAF finansējuma būtu jāvelta ierobežotam skaitam tematisko mērķu, lai panāktu pēc iespējas lielāku kohēzijas politikas ietekmi visā Savienībā. Tomēr saistībā ar starpreģionu sadarbības programmām īstenotajai koncentrācijai uz tematiskiem mērķiem būtu jāizpaužas katras darbības nolūkā un nevis tematisko mērķu skaita ierobežošanā, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku atdevi no starpreģionu sadarbības kohēzijas politikas efektivitātes uzlabošanai galvenokārt atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un attiecīgā gadījumā arī saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība". Citu starpreģionu sadarbības programmu gadījumā tematiskajai koncentrācijai būtu jāizriet no to konkrētās darbības jomas.

(17)

Lai izpildītu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei izklāstītos mērķus un uzdevumus, ERAF atbilstīgi mēŗķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" būtu jāsniedz ieguldījums tematisko mērķu sasniegšanā, proti, uz zināšanām, pētniecību un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība, tostarp veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un sekmējot pārrobežu informācijas apmaiņas sistēmu izveidi IKT jomā; ekoloģiskākas, resursefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšana, tostarp sekmējot ilgtspējīgu pārrobežu mobilitāti, augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana, kas rada sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp teritoriālā stratēģijā, kuras mērķis ir panākt nodarbinātību veicinošu izaugsmi, iekļaujot pasākumus ilgtspējīga tūrisma, kultūras un dabas mantojuma atbalstīšanai un veidojot administratīvās spējas. Tomēr saraksts ar dažādiem tematiskajiem mērķiem atbilstošajām investīciju prioritātēm būtu jāpielāgo mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" īpašajām vajadzībām, paredzot papildu investīciju prioritātes, kas saistībā ar pārrobežu sadarbību jo īpaši ļauj turpināt tiesisko un administratīvo sadarbību, sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, un sadarbību nodarbinātības, apmācības, kopienu integrācijas un sociālās iekļaušanas jomā pārrobežu perspektīvā, izstrādājot un saskaņojot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas saskaņā ar transnacionālo sadarbību. Turklāt noteiktām starpreģionu sadarbības programmām būtu jānosaka īpašas vai papildu investīciju prioritātes, lai atspoguļotu to īpašos pasākumus.

(18)

Atbilstīgi tematiskajam mērķim "Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana" un ņemot vērā tā praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka saistībā ar PEACE pārrobežu programmu starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, ERAF būtu jāpalīdz arī attiecīgajos reģionos veicināt sociālo un ekonomisko stabilitāti, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām. Ņemot vērā specifiku, kas raksturīga minētajai pārrobežu programmai, atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nebūtu jāpiemēro minētajai pārrobežu programmai.

(19)

Prasības attiecībā uz mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" atbilstošo sadarbības programmu saturu ir jāpielāgo to īpašajām vajadzībām. Tāpēc minētajām prasībām būtu jāaptver arī aspekti, kas ir vajadzīgi efektīvai īstenošanai iesaistīto dalībvalstu teritorijā, piemēram, par revīziju un kontroli atbildīgās struktūras, kopīga sekretariāta izveides procedūra un saistību sadalīšana finanšu korekciju gadījumā. Ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijās, attiecīgajās sadarbības programmās būtu jānosaka, kā pasākumi varētu veicināt šādu stratēģiju īstenošanu. Turklāt starpreģionu sadarbības programmu horizontālā rakstura dēļ būtu jāpielāgo šādu sadarbības programmu saturs, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmēja vai saņēmēju definīciju pašreizējo INTERACT un ESPON programmu ietvaros.

(20)

Lai ERAF atbalstu sadarbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu un kurās iesaistīti tālākie reģioni, saskaņotu ar iespējamo papildu finansējumu no Eiropas Attīstības fonda (EAF), EKI, IPA II, kā arī ar Eiropas Investīciju banku (EIB), dalībvalstīm un trešām valstīm vai aizjūras zemēm vai teritorijām (pēdējās turpmāk kopā minētas kā "teritorijas"), kas piedalās šādās sadarbības programmās, būtu jāizveido noteikumi par koordinācijas mehānismiem minētajās programmās.

(21)

Ir lietderīgi iesaistīt trešās valstis vai teritorijas, kuras sākušas sadarbības programmu sagatavošanas procesu, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties šādās programmās. Šādai iesaistei šajā regulā būtu jānosaka īpašas procedūras. Atkāpjoties no standarta procedūras, tādu sadarbības programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis vai teritorijas, iesaistītajām dalībvalstīm, pirms tās iesniedz programmas Komisijai, būtu jākonsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm vai teritorijām. Lai trešo valstu vai teritoriju iesaisti sadarbības programmās padarītu efektīvāku un pragmatiskāku, vajadzētu būt arī iespējai piekrišanu sadarbības programmu saturam un trešo valstu vai teritoriju iespējamajam ieguldījumam sniegt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar šādām trešām valstīm vai teritorijām vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm. Ņemot vērā dalītas pārvaldības un vienkāršošanas principus, sadarbības programmu apstiprināšanas procedūrai vajadzētu būt tādai, ka Komisija apstiprina tikai sadarbības programmu galvenos elementus, savukārt pārējie elementi būtu jāapstiprina iesaistītajai dalībvalstij vai dalībvalstīm. Juridiskās noteiktības un pārredzamības labad ir jānodrošina, ka gadījumos, kad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis groza kādu sadarbības programmas elementu, ko Komisija neapstiprina, minētās programmas vadošā iestāde vienā mēnesī no šāda grozījumu lēmuma pieņemšanas dienas par minēto grozījumu lēmumu paziņo Komisijai.

(22)

Saskaņā ar Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jānodrošina integrētāka un iekļaujošāka pieeja vietējo problēmu risināšanai. Lai pastiprinātu šādu pieeju, ERAF atbalsts pierobežas reģioniem būtu jākoordinē ar atbalstu no ELFLA un EJZF, un vajadzības gadījumā būtu jāiesaista Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1302/2013 (6), ja vietējā attīstība ir viens no to uzdevumiem.

(23)

Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāprecizē un jāpastiprina pasākumu atlases nosacījumi, lai nodrošinātu tikai patiesi kopīgu pasākumu atlasi. Ņemot vērā īpašo kontekstu un īpatnības, kas raksturo sadarbības programmas starp tālākiem reģioniem un trešām valstīm vai teritorijām, būtu jānosaka un jāpielāgo atviegloti sadarbības nosacījumi attiecībā uz šajās programmās paredzētajām apstrādes darbībām. Būtu jānosaka vienīgo atbalsta saņēmēju jēdziens un jāprecizē, ka šādiem atbalsta saņēmējiem ir atļauts pašiem veikt sadarbības pasākumus.

(24)

Būtu jāprecizē galveno atbalsta saņēmēju, kuri saglabā vispārējo atbildību par pasākuma īstenošanu, pienākumi.

(25)

Prasības attiecībā uz īstenošanas ziņojumiem būtu jāpielāgo sadarbības kontekstam un tām būtu jāatspoguļo programmas īstenošanas cikls. Pareizas pārvaldības interesēs vajadzētu būt iespējai, ka ikgadējā izvērtēšana norit rakstiski.

(26)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 vadošajai iestādei būtu jānodrošina, ka sadarbības programmu novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz novērtēšanas plānu, un ietver novērtējumus, lai izvērtētu minēto prgrammu efektivitāti, lietderību un ietekmi. Vismaz reizi plānošanas periodā novērtēšanā būtu jāizvērtē, kā sniegtais atbalsts ir veicinājis programmas mērķu sasniegšanu. Šādos novērtējumos būtu jāietver informācija par jebkādiem plānošanas periodā ierosinātiem pielāgojumiem.

(27)

Lai atvieglotu programmu īstenošanas gaitā gūto panākumu izvērtēšanu, šīs regulas pielikumā būtu jānosaka kopējs iznākuma rādītāju kopums, kas pielāgots sadarbības programmu īpašajam raksturam,. Minētie rādītāji būtu jāpapildina ar katrai programmai raksturīgiem rezultātu rādītājiem un attiecīgā gadījumā ar katrai programmai raksturīgiem iznākuma rādītājiem.

(28)

Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, kas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā atbilstoši mērķim",Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai". Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt sadarbības programmām ar ierobežotu ERAF atbalsta apmēru būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, kas varētu pārsniegt 6 %, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīvām tehniskās palīdzības pasākumiem.

(29)

Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, Regulā (ES) Nr. 1303/2013 izklāstītais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij jāpieņem savi valsts noteikumi par izdevumu atbilstību, nav lietderīgs attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība". Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jānosaka skaidra noteikumu par izdevumu atbilstību hierarhija ar viennozīmīgu virzību uz tādiem noteikumiem par izdevumu atbilstību, kas noteikti Savienības līmenī vai visai sadarbības programmai, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, Komisijai jo īpaši būtu jāpieņem noteikumi par izdevumu atbilstību, ņemot vērā šajā regulā noteiktās izmaksu kategorijas.

(30)

Sakarā ar to, ka pasākumu īstenošanā bieži vien ir iesaistīts personāls no vairāk nekā vienas dalībvalsts, un, ņemot vērā to darbību skaitu, kurām personāla izmaksas ir būtisks elements, vienota likme, ko piemēro personāla izmaksām, būtu jāpiemēro citām tiešajām sadarbības darbību izmaksām, tādējādi nepieļaujot atsevišķu grāmatvedību šādu darbību pārvaldībā.

(31)

Būtu jāvienkāršo elastības noteikumi par pasākumu norises vietu, kas atrodas ārpus programmu darbības teritorijas. Turklāt ir jāatbalsta un ar īpašiem pasākumiem jāveicina efektīva pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu sadarbība ar Savienības kaimiņos esošām trešām valstīm vai teritorijām, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu dalībvalstu reģionu attīstībai. Tādēļ ir lietderīgi izņēmuma kārtā un ar konkrētiem nosacījumiem atļaut ERAF atbalstu darbībām, kas tiek īstenotas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas un kaimiņos esošu trešo valstu teritorijā, ja minētās darbības sniedz labumu Savienības reģioniem.

(32)

Dalībvalstis būtu jāmudina pieškirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai atbildību par tās sadarbības programmas daļas pārvaldību, kura attiecas uz teritoriju, kurā darbojas minētā ETSG.

(33)

Vadošajai iestādei būtu jāizveido kopīgs sekretariāts, kas inter alia sniegtu informāciju atbalsta pieprasītājiem, apstrādātu projektu pieteikumus un palīdzētu atbalsta saņēmējiem īstenot savas darbības.

(34)

Vadošajām iestādēm būtu jāatbild par Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteiktajām funkcijām, tostarp pārvaldības pārbaudēm, lai nodrošinātu vienotus standartus visā programmas darbības reģionā. Tomēr gadījumos, kad par vadošo iestādi ir izraudzīta ETSG, šādas pārbaudes būtu jāveic vadošajai iestādei vai tās pārraudzībā vismaz attiecībā uz tām dalībvalstīm vai teritorijām, kuru pārstāvji piedalās ETSG, savukārt kontrolieru pakalpojumi būtu jāizmanto tikai pārējās dalībvalstīs un trešās valstīs vai teritorijās. Pat tad, ja ETSG nav izraudzīta, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāatļauj vadošajai iestādei veikt pārbaudes visā programmas darbības teritorijā.

(35)

Sertifikācijas iestādēm būtu jāatbild par sertifikācijas iestādes funkcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzdot vadošajai iestādei veikt arī sertifikācijas iestādes funkcijas.

(36)

Vienotai revīzijas iestādei būtu jāatbild par revīzijas iestādes funkcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013, lai nodrošinātu vienādus standartus visā programmas darbības teritorijā. Ja tas nav iespējams, revidentu grupai vajadzētu būt iespējai palīdzēt programmas revīzijas iestādei.

(37)

Lai stiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un uzlabotu tās kohēzijas politikas efektivitāti, trešām valstīm būtu jāatļauj ar IPA II un EKI līdzekļu ieguldījumu piedalīties transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās. Tomēr ar darbībām, ko līdzfinansē no šādām programmām, būtu jāturpina īstenot kohēzijas politikas mērķus, pat ja tās daļēji vai pilnībā tiek veiktas ārpus Savienības teritorijas. Šajā sakarā ieguldījums Savienības ārējo darbību mērķu sasniegšanā paliek vienīgi sekundārs, jo sadarbības programmu galvenās jomas būtu jānosaka ar kohēzijas politikas tematiskajiem mērķiem un investīciju prioritātēm. Lai nodrošinātu trešo valstu efektīvu līdzdalību sadarbības programmās, kas tiek pārvaldītas saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, programmu īstenošanas nosacījumi būtu jāizklāsta pašās sadarbības programmās un vajadzības gadījumā arī finansēšanas nolīgumos, ko noslēdz starp Komisiju, katras trešās valsts valdību un tās dalībvalsts valdību, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas vadošā iestāde. Programmu īstenošanas nosacījumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā iesaistīto dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem saistībā ar to piemērošanu.

(38)

Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz neatbilstīgo maksājumu atgūšanu — no atbalsta saņēmējiem līdz galvenajam atbalsta saņēmējam, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu atbildību gadījumos, kad atgūšana nav iespējama.

(39)

Balstoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāparedz skaidra atkāpe citā valūtā nekā euro maksāto izdevumu pārrēķināšanai, piemērojot mēneša valūtas maiņas kursu, kas bija noteikts dienā, kura ir pēc iespējas tuvāk izdevumu veikšanas laikposmam, vai mēnesī, kad izdevumus iesniedza pārbaudei, vai mēnesī, kad par izdevumiem tika paziņots galvenajam atbalsta saņēmējam. Kopīgajam sekretariātam, programmu iestādēm un uzraudzības komitejai iesniedzamajos finanšu plānos, ziņojumos un pārskatos par kopīgajiem sadarbības pasākumiem summas būtu jānorāda euro. Pārrēķināšanas pareizība būtu jāpārbauda.

(40)

Lai paredzētu konkrētus noteikumus par kopējo iznākuma rādītāju grozīšanu un par izdevumu atbilstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumā iekļautā kopējo iznākuma radītāju saraksta grozīšanu un attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par izdevumu atbilstību sadarbības programmām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz pārrobežu reģionu un transnacionālo reģionu sarakstiem, visu sadarbības programmu sarakstu un vispārējām ERDF atbalsta summām attiecībā uz katru sadarbības programmu, intervences kategoriju nomenklatūru un sadarbības programmu paraugiem, kā arī īstenošanas ziņojumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(42)

Īstenošanas pilnvaras būtu japiešķir Komisijai, lai pieņemtu lēmumus, ar ko apstiprina dažus sadarbības programmu aspektus un jebkādus minēto aspektu turpmākus grozījumus.

(43)

Šai regulai nebūtu jāietekmē tās palīdzības nepārtrauktība vai grozīšana, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (8) vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tādēļ minētā regula vai šādi citi piemērojamie tiesību akti minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām būtu jāturpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to noslēgumam. Pieteikumiem palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006, būtu jāpaliek spēkā.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet dažādo reģionu attīstības līmeņa atšķirību, mazāk labvēlīgo reģionu atpalicības, kā arī dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļu ierobežojuma dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(45)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārēji noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka ERAF darbības jomu attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" un paredz īpašus noteikumus saistībā ar minēto mērķi.

2.   Ar šo regulu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" nolūkā nosaka ERAF prioritāros uzdevumus un uzbūvi, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritērijus atbalsta saņemšanai no ERAF, finanšu resursus, kas pieejami atbalstam no ERAF, un to piešķiršanas kritērijus.

Ar to paredz arī noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" atbilstošo darbības programmu ("sadarbības programmas") efektīvu īstenošanu, uzraudzību, finansiālo pārvaldību un kontroli, tostarp gadījumos, kad šādās sadarbības programmās piedalās trešās valstis.

3.   Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulas (ES) Nr. 1301/2013 I nodaļu piemēro mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" un tā sadarbības programmām, izņemot gadījumus, kas īpaši paredzēti šajā regulā, vai gadījumus, kad minētos noteikumus var vienīgi piemērot mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai".

2. pants

Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" elementi

Saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" ERAF atbalsta šādus elementus:

1)

pārrobežu sadarbību starp blakus esošiem reģioniem, lai veicinātu integrētu reģionālo attīstību starp kaimiņu sauszemes un jūras pierobežas reģioniem divās vai vairākās dalībvalstīs vai starp kaimiņu pierobežas reģioniem vismaz vienā dalībvalstī un vienā trešā valstī, kuri atrodas pie Savienības ārējām robežām un uz kuriem neattiecas programmas saistībā ar Savienības ārējiem finanšu instrumentiem;

2)

transnacionālu sadarbību starp lielākām transnacionālām teritorijām, kurā ir iesaistīti valsts, reģionālie un vietējie partneri, kura aptver arī jūras pārrobežu sadarbību gadījumos, uz kuriem neattiecas pārrobežu sadarbība, un kuras mērķis ir panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi minētajās teritorijās;

3)

starpreģionu sadarbību, lai pastiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti, veicinot:

a)

pieredzes apmaiņu starp partneriem visā Savienībā, galveno uzmanību pievēršot tematiskajiem mērķiem, tostarp saistībā ar to reģionu attīstību, kuri minēti LESD 174. pantā, un labas prakses apzināšanu un izplatīšanu ar nolūku pārnest to galvenokārt uz darbības programmām atbilstoši mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", bet vajadzības gadījumā arī uz sadarbības programmām;

b)

pieredzes apmaiņu par labas prakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu attiecībā uz pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem;

c)

pieredzes apmaiņu par labas prakses un inovatīvu pieeju apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu saistībā ar sadarbības programmu un darbību īstenošanu, kā arī ETSG izmantošanu;

d)

attīstības tendenču izvērtēšanu saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem, tostarp ekonomiskās un sociālās kohēzijas teritoriālajiem aspektiem, un Savienības teritorijas harmonisku attīstību, veicot pētījumus, vācot datus un īstenojot citus pasākumus.

3. pants

Ģeogrāfiskais pārklājums

1.   Pārrobežu sadarbības gadījumā atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām, uz kuriem neattiecas programmas Savienības ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un visi NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie jūras robežām ne vairāk kā 150 km attālumā cits no cita, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 2007.–2013. gada plānošanas periodā izveidoto sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu par to pārrobežu teritoriju sarakstu, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 2. punktā.

Minētajā sarakstā norāda arī tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKI saskaņā ar EKI leģislatīvo aktu un IPA II saskaņā ar IPA II leģislatīvo aktu.

Iesniedzot pārrobežu sadarbības programmu projektus, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos un ar mērķi nodrošināt saskaņotību starp pārrobežu teritorijām var pieprasīt, lai NUTS 3. līmeņa reģionus, kas nav uzskaitīti otrajā daļā minētajā lēmumā, pievienotu konkrētajai pārrobežu sadarbības teritorijai.

Pēc attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu pieprasījuma, lai veicinātu tālāko reģionu pārrobežu sadarbību pie jūras robežām un neskarot šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus, Komisija otrajā daļā minētajā lēmumā par pārrobežu teritorijām, kas var saņemt atbalstu no minēto dalībvalstu attiecīgā piešķīruma, var ietvert tos NUTS 3. līmeņa tālākos reģionus pie jūras robežām, kas atrodas vairāk nekā 150 km attālumā cits no cita.

2.   Neskarot 20. panta 2. un 3. punktu, pārrobežu sadarbības programmas var aptvert reģionus Norvēģijā un Šveicē un aptvert arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno, kā arī reģionus trešās valstīs vai teritorijās, kas atrodas tālāko reģionu kaimiņos; visi šie reģioni ir NUTS 3. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

3.   Attiecībā uz transnacionālo sadarbību Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko nosaka sarakstu ar transnacionālajām teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc sadarbības programmas un aptverot NUTS 2. līmeņa reģionus, vienlaikus nodrošinot, ka šāda sadarbība uz iepriekšējo programmu pamata netiek pārtraukta lielākās sasvstarpēji sasaistītās teritorijās, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 2. punktā.

Iesniedzot transnacionālās sadarbības programmu projektus, dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgajai transnacionālās sadarbības teritorijai pievienotu papildu NUTS 2. līmeņa reģionus, kas atrodas blakus pirmajā daļā minētajā lēmumā uzskaitītajiem reģioniem. Dalībvalstis norāda šāda pieprasījuma iemeslus.

4.   Neskarot 20. panta 2. un 3. punktu, transnacionālās sadarbības programmas var aptvert reģionus abās šādās trešās valstīs vai teritorijās:

a)

trešās valstis vai teritorijas, kas uzskaitītas vai minētas šā panta 2. punktā;

b)

Fēru salas un Grenlande.

Neskarot 20. panta 2. un 3. punktu, transnacionālās sadarbības programmas var aptvert arī reģionus trešās valstīs, uz kurām attiecas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, EKI saskaņā ar EKI leģislatīvo aktu, tostarp attiecīgos Krievijas Federācijas reģionus, un IPA II saskaņā ar IPA II leģislatīvo aktu. Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko EKI un IPA II sniedz minētajām programmām, tiek darītas pieejamas ar noteikumu, ka programmas pienācīgi pievēršas attiecīgajiem ārējās sadarbības uzdevumiem.

Šādi reģioni ir NUTS 2. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

5.   Attiecībā uz starpreģionu sadarbību ERAF atbalsts aptver visu Savienības teritoriju.

Neskarot 20. panta 2. un 3. punktu, starpreģionu sadarbības programmas var aptvert šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto trešo valstu vai teritoriju visu teritoriju vai tās daļu.

6.   Informācijas nolūkos 2. un 4. punktā minēto trešo valstu vai teritoriju reģioni ir uzskaitīti sarakstos, kas minēti 1. un 3. punktā.

7.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti, tālākie reģioni vienā teritoriālās sadarbības programmā var apvienot ERAF līdzekļus, kas ir piešķirti pārrobežu un transnacionālai sadarbībai, tostarp saskaņā ar 4. panta 2. punktu sniegto papildu piešķīrumu, vienlaikus ievērojot noteikumus, kas piemērojami katram no minētajiem piešķīrumiem.

4. pants

Resursi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"

1.   Mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredzēto resursu apmērs ir 2,75 % no visiem resursiem, kas budžeta saistībās ir pieejami no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda 2014. -2020. gada plānošanas periodam un izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 91. panta 1. punktā (t. i., kopā EUR 8 948 259 330), un tos piešķir šādi:

a)

74,05 % (t. i., kopā EUR 6 626 631 760) pārrobežu sadarbībai;

b)

20,36 % (t. i., kopā EUR 1 821 627 570) transnacionālai sadarbībai;

c)

5,59 % (t. i., kopā EUR 500 000 000) starpreģionu sadarbībai.

2.   Programmām saskaņā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", tālākajiem reģioniem piešķir ne mazāk kā 150 % no ERAF atbalsta, ko sadarbības programmu īstenošanai tie saņēma 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Papildus no piešķīruma starpreģionu sadarbībai tiek atlikta summa EUR 50 000 000 apmērā, kas paredzēta tālāko reģionu sadarbībai. Attiecībā uz tematisko koncentrāciju minētajam papildu piešķīrumam piemēro 6. panta 1. punktu.

3.   Komisija katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu pārrobežu un transnacionālās sadarbības kopējā finansējumā, kas minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, norādot sadalījumu pa gadiem. Par kritēriju sadalījumam starp dalībvalstīm izmanto iedzīvotāju skaitu 3. panta 1. punkta otrajā daļā un 3. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajās teritorijās.

Pamatojoties uz saskaņā ar pirmo daļu paziņotajām summām, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 5. pantā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par tās rezultātā izveidoto līdzekļu sadalījumu starp pārrobežu un transnacionālām programmām, kurās attiecīgā dalībvalsts piedalās. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija, izmanotjot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā ir iekļauts visu sadarbības programmu saraksts un norādītas kopējā ERAF atbalsta summas pa programmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 2. punktā.

4.   Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka ERAF ieguldījumu, kas pārrobežu un jūras baseina programmām ir paredzēts saskaņā ar EKI un pārrobežu programmām — saskaņā ar IPA II. Katrai dalībvalstij noteikto ERAF ieguldījumu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

5.   ERAF atbalstu atsevišķai pārrobežu un jūras baseina programmai saskaņā ar EKI un pārrobežu programmām — saskaņā ar IPA II piešķir ar noteikumu, ka EKI un IPA II piešķir vismaz līdzvērtīgas summas. Minētās līdzvērtības maksimālais apmērs ir noteikts EKI legislatīvajā aktā vai IPA II leģislatīvajā aktā.

6.   Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko ERAF sniedz pārrobežu un jūras baseina programmām saskaņā ar EKI un pārrobežu programmām saskaņā ar IPA II, iekļauj attiecīgajās minēto instrumentu budžeta pozīcijās 2014. gada budžetā.

7.   ERAF ikgadējo ieguldījumu, kurš paredzēts programmām saskaņā ar EKI un IPA II un attiecībā uz kuru Komisijai saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām saskaņā ar EKI un pārrobežu programmām saskaņā ar IPA II līdz 30. jūnijam nav iesniegta neviena programma, un kurš nav iedalīts citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, 2015. un 2016. gadā piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

Ja līdz 2017. gada 30. jūnijam saskaņā ar pārrobežu un jūras baseina programmām saskaņā ar EKI un pārrobežu programmām saskaņā ar IPA II vēl joprojām ir tādas programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 4. punktā minēto ERAF atbalstu atlikušajiem gadiem līdz 2020. gadam, kurš nav iedalīts citai programmai, kas pieņemta tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

8.   Jebkuru 4. punktā minēto pārrobežu un jūras baseina programmu, kuru Komisija ir pieņēmusi, pārtrauc vai piešķīrumu programmai samazina atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši, ja:

a)

neviena partnervalsts, uz kuru attiecas programma, nav parakstījusi attiecīgo finansēšanas nolīgumu līdz termiņam, kas noteikts saskaņā ar EKI leģislatīvo aktu vai IPA II leģislatīvo aktu; vai

b)

programmu nevar īstenot saskaņā ar plānu iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.

Šādā gadījumā 4. punktā minēto ERAF ieguldījumu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, vai gada maksājumiem, kuri tajā pašā budžeta gadā ir pilnīgi vai daļēji izmaksāti vai atgūti un kuri nav iedalīti citai programmai tajā pašā ārējās sadarbības programmu kategorijā, pēc attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu pieprasījuma piešķir tām iekšējām pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

9.   Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 1. punktu, Komisija sniedz ikgadēju kopsavilkumu par to, kā tiek finansiāli īstenotas tās pārrobežu un jūras baseina programmas saskaņā ar EKI un tās pārrobežu programmas saskaņā ar IPA II, kurās ERAF sniedz ieguldījumu atbilstīgi šim pantam.

5. pants

Pārvietošanas iespēja

Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma katram no 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem elementiem var pārvietot no viena no minētajiem elementiem uz otru.

II   NODAĻA

Tematiskā koncentrācija un investīciju prioritātes

6. pants

Tematiskā koncentrācija

1.   Vismaz 80 % no ERAF piešķīruma katrai pārrobežu sadarbības un transnacionālajai programmai koncentrē ne vairāk kā četriem no tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā;

2.   Šīs regulas 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām starpreģionu sadarbības programmām var atlasīt visus tematiskos mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā.

7. pants

Investīciju prioritātes

1.   Saskaņā ar darbības jomu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1301/2013 3. pantā, ERAF sniedz ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9. panta pirmajā daļā izklāstīto tematisko mērķu īstenošanā, nodrošinot kopīgu rīcību saskaņā ar pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmām. Papildus Regulas (ES) Nr. 1301/2013 5. pantā noteiktajām investīciju prioritātēm ERAF var atbalstīt arī šādas investīciju prioritātes atbilstīgi tematiskajiem mērķiem, kas noteikti katram Eiropas teritoriālās sadarbības elementam:

a)

saskaņā ar pārrobežu sadarbību:

i)

veicināt stabilas un kvalitātīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti — īstenojot pārrobežu darba tirgu integrāciju, tostarp pārrobežu mobilitāti, kopīgas nodarbinātības iniciatīvas vietējā mērogā, informatīvus un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību;

ii)

sekmēt sociālo integrāciju, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju — veicinot dzimumu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un kopienu integrāciju pārrobežu mērogā;

iii)

ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībai — izstrādājot un īstenojot kopīgas izglītības, arodmācības un apmācību shēmas;

iv)

stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un sekmēt efektīvu valsts pārvaldi — veicinot tiesisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm;

b)

saskaņā ar transnacionālo sadarbību: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi — izstrādājot un koordinējot makroreģionālas un jūras baseinu stratēģijas;

c)

saskaņā ar starpreģionu sadarbību — stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi:

i)

izplatot labo praksi un speciālās zināšanas un lietderīgi izmantojot rezultātus, kas gūti, apmainoties ar pieredzi par pilsētvides ilgtspējīgu atjaunošanu, tostarp saikni starp pilsētām un laukiem, ievērojot 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

ii)

veicinot pieredzes apmaiņu, lai pastiprinātu teritoriālās sadarbības programmu un darbību efektivitāti, kā arī ETSG izmantošanu, ievērojot 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

iii)

stiprinot pierādījumu bāzi, lai paaugstinātu kohēzijas politikas efektivitāti un uzlabotu tematisko mērķu izpildi, izvērtējot attīstības tendences, ievērojot 2. panta 3. punkta d) apakspunktu;

2.   Pārrobežu programmas PEACE gadījumā un saskaņā ar sociālās integrācijas sekmēšanas, nabadzībasun jebkādas diskriminācijas apkarošanas tematisko mērķi ERAF sniedz ieguldījumu arī sociālās un ekonomiskās stabilitātes veicināšanā attiecīgajos reģionos, jo īpaši īstenojot darbības kohēzijas veicināšanai starp kopienām.

III   NODAĻA

Programmu izstrāde

8. pants

Sadarbības programmu saturs, pieņemšana un grozīšana

1.   Sadarbības programmu veido prioritārie virzieni. Neskarot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. pantu, prioritārais virziens atbilst tematiskajam mērķim un aptver vienu vai vairākas minētā tematiskā mērķa investīciju prioritātes atbilstoši šīs regulas 6. un 7. pantam. Attiecīgā gadījumā un nolūkā palielināt prioritārā virziena ietekmi un efektivitāti, izmantojot tematiski saskaņotu integrētu pieeju Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanai, pienācīgi pamatotos gadījumos prioritārajā virzienā var iekļaut vienu vai vairākas papildinošas investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu maksimālu ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā.

2.   Sadarbības programma veicina Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu, un tajā izklāsta:

a)

tematisko mērķu, atbilstošo investīciju prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēles pamatojumu, ņemot vērā vienoto stratēģisko satvaru, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 I pielikumā; pamatojoties uz situācijas analīzi, visu programmas darbības teritoriju vajadzību un izvēlētās atbildes šādām vajadzībām, attiecīgā gadījumā izveidojot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā, ņemot vērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 55. pantu veiktā ex ante novērtējuma rezultātus;

b)

attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas nav tehniskā palīdzība:

i)

investīciju prioritātes un atbilstošos konkrētos uzdevumus,

ii)

lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, konkrēto mērķu gaidāmos rezultātus un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, kas vajadzības gadījumā ir izteikta skaitliski, saskaņā ar 16. pantu,

iii)

atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu i) punktā minēto konkrēto mērķu izpildē, tostarp pasākumu atlases pamatprincipus un, attiecīgā gadījumā, galveno mērķgrupu, konkrēto iesaistīto teritoriju, atbalsta saņēmēju veidu apzināšanu, finanšu instrumentu plānoto izmantojumu un lielos projektus,

iv)

kopējos un īpašos iznākuma rādītājus katrai investīciju prioritātei — tostarp skaitliski izteiktu mērķvērtību —, kuriem būtu jāveicina rezultātu sasniegšana saskaņā ar 16. pantu;

v)

īstenošanas posmus un finanšu un iznākuma rādītājus, un, attiecīgā gadījumā, rezultātu rādītājus, kas izmantojami kā starpposma mērķi un galamērķi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 21. panta 1. punktu un minētās regulas II pielikumu;

vi)

attiecīgā gadījumā — kopsavilkumu par tehniskās palīdzības plānoto izmantošanu, vajadzības gadījumā iekļaujot darbības, lai pastiprinātu programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu, kā arī atbalsta saņēmēju administratīvās spējas, un vajadzības gadījumā darbības, lai uzlabotu attiecīgo partneru administratīvās spējas piedalīties programmu īstenošanā;

vii)

atbilstošās intervences kategorijas, balstoties uz Komisijas pieņemto nomenklatūru un plānoto resursu paredzamo sadalījumu;

c)

attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas saistīts ar tehnisko palīdzību:

i)

konkrētus mērķus,

ii)

katra konkrētā uzdevuma gaidāmos rezultātus un, ja, ņemot vērā darbību saturu, tas ir objektīvi pamatoti, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, saskaņā ar 15. pantu,

iii)

atbalstāmo darbību aprakstu un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto īpašo mērķu sasniegšanā,

iv)

īpašos rezultātu rādītājus, kuri, iespējams, veicinās rezultātu sasniegšanu,

v)

attiecīgās intervences kategorijas, balstoties uz Komisijas pieņemtu nomenklatūru un plānoto resursu paredzamo sadalījumu;

Šā apakšpunkta ii) punktu nepiemēro, ja Savienības ieguldījums prioritārajā virzienā vai virzienos, kas attiecas uz sadarbības programmai sniegtu tehnisku palīdzību, nepārsniedz EUR 15 000 000;

d)

finanšu plānu ar šādām tabulām (bez sadalījuma pa iesaistītajām dalībvalstīm):

i)

tabulu, kurā saskaņā ar noteikumiem par līdzfinansēšanas likmēm, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 60., 120. un 121. pantā par katru gadu ir minēta kopējās finanšu apropriācijas summa, kāda paredzēta atbalstam no ERAF,

ii)

tabulu, kurā attiecībā uz visu plānošanas periodu, sadarbības programmu un katru prioritāro virzienu ir norādīta kopējās finanšu apropriācijas summa, ko saņem kā ERAF atbalstu un valsts līdzfinansējumu. Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas apvieno investīciju prioritātes no dažādiem tematiskiem mērķiem, tabulā norāda kopējās finanšu apropriācijas un valsts līdzfinansējuma summu katram attiecīgajam tematiskajam mērķim. Ja valsts līdzfinansējums sastāv no valsts un privātā līdzfinansējuma, tad tabulā norāda paredzamo sadalījumu starp valsts un privātā finansējuma elementiem. Informācijas nolūkos tabulā norāda programmā iesaistīto trešo valstu jebkādu ieguldījumu un paredzamo EIB līdzdalību;

e)

to svarīgāko projektu sarakstu, kuru īstenošana ir paredzēta plānošanas periodā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz nomenklatūru, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunkta vii) punktā un c) apakšpunkta v) punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 3. punktā.

3.   Ņemot vērā sadarbības programmas saturu un mērķus, tajā apraksta integrēto pieeju attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp attiecībā uz LESD 174. panta trešajā daļā minētajiem reģioniem un apvidiem, ņemot vērā iesaistīto dalībvalstu partnerības nolīgumus un parāda, kā minētā sadarbības programma palīdz sasniegt tās mērķus un gaidāmos rezultātus, attiecīgā gadījumā norādot:

a)

pieeju sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai un principus to teritoriju apzināšanai, kurās šo pieeju īstenos,

b)

principus to pilsētu teritoriju apzināšanai, kurās jāīsteno integrētas darbības pilsētvides ilgtspējīgai attīstībai, un šādām darbībām paredzētā ERAF atbalsta plānoto gada piešķīrumu;

c)

pieeju 11. pantā minētā integrētu teritoriālo investīciju instrumenta izmantošanai gadījumos, kas nav minēti b) apakšpunktā, un tiem paredzēto finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena;

d)

ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās un jūras baseinu stratēģijās, — saskaņā ar sadarbības programmu plānoto pasākumu ieguldījumu minēto stratēģiju īstenošanā atkarībā no attiecīgo dalībvalstu noteiktajām vajadzībām programmas darbības teritorijā, vajadzības gadījumā ņemot vērā minētajās stratēģijās apzinātos stratēģiski svarīgos projektus.

4.   Sadarbības programmā turklāt izklāsta:

a)

īstenošanas noteikumus, kuri:

i)

norāda vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi,

ii)

norāda struktūru vai struktūras, kurām uzticēti kontroles uzdevumi,

iii)

norāda struktūru vai struktūras, kurām uzticēta atbildība par revīzijas uzdevumiem,

iv)

izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,

v)

nosaka pārvaldības un kontroles noteikumu kopsavilkuma aprakstu,

vi)

nosaka saistību sadalīšanu iesaistīto dalībvalstu vidū gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

b)

struktūru, kam Komisija veiks maksājumus;

c)

darbības, kas veiktas, lai iesaistītu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minētos partnerus sadarbības programmas sagatavošanā, un minēto partneru lomu sadarbības programmas sagatavošanā un īstenošanā, tostarp to iesaisti uzraudzības komitejā.

5.   Ņemot vērā partnerības nolīgumu saturu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, sadarbības programmā izklāsta arī:

a)

mehānismus, kas nodrošina efektīvu koordināciju starp ERAF, ESF, Kohēzijas fondu, ELFLA, EJZF un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, tostarp koordināciju un iespējamu papildināšanu ar Eiropas infrastruktūras savienošans instrumentu saksaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (9), CEF, EKI, EAF un IPA II, kā arī ar EIB, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 I pielikumā izklāstītos noteikumus — ja dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas piedalās sadarbības programmās, kurās paredzēts izmantot ERAF apropriācijas saistībā ar tālākajiem reģioniem, kā arī resursus no EAF, — atbilstoša līmeņa koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu minēto apropriāciju un resursu izmantošanas efektīvu koordināciju;

b)

kopsavilkumu par atbalsta saņēmējiem radītā administratīvā sloga izvērtējumu un vajadzības gadījumā darbības, ko plānots veikt, lai samazinātuadministratīvo slogu, norādot arī minēto darbību paredzamo grafiku.

6.   Informāciju, kas pieprasīta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) līdz vii) punktā, 3. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā, pielāgo sadarbības programmu īpašajam raksturam saskaņā ar 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Informāciju, kas pieprasīta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā un 5. punkta b) apakšpunktā, neiekļauj sadarbības programmās saskaņā ar 2. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu.

7.   Katrā sadarbības programmā attiecīgā gadījumā un atkarībā no attiecīgo dalībvalstu pienācīgi pamatota izvērtējuma par šo elementu atbilstību programmas saturam un mērķiem iekļauj aprakstu par:

a)

īpašām darbībām, kuras jāveic, lai pasākumu atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursefektivitāti, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, noturību katastrofu gadījumā, riska novēršanu un riska pārvaldību;

b)

īpašām darbībām, kuras jāveic, lai sadarbības programmas sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas laikā – un jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam — veicinātu iespēju vienlīdzību un novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, ņemot vērā to dažādo mērķa grupu vajadzības, kuras pakļautas šādas diskriminācijas apdraudējumam, un jo īpaši prasības, lai nodrošinātu pieejamību personām ar invaliditāti;

c)

sadarbības programmas ieguldījumu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā un attiecīgā gadījumā pasākumus dzimumu līdztiesības principa integrēšanai programmas un darbības līmenī.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu nepiemēro sadarbības programmām saskaņā ar 2. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

8.   Sadarbības programmās atbilstīgi 2. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktam definē atbalsta saņēmēju vai saņēmējus un tajās var precizēt piešķiršanas procedūru.

9.   Pirms sadarbības programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis vai teritorijas, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, rakstiski apstiprina savu piekrišanu sadarbības programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu vai teritoriju saistības nodrošināt sadarbības programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un attiecīgā gadījumā trešo valstu vai teritoriju saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu sadarbības programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis vai teritorijas, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz sadarbības programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm vai teritorijām. Tādā gadījumā piekrišanu sadarbības programmu saturam un trešo valstu vai teritoriju iespējamajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm vai teritorijām vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm.

10.   Iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, izstrādā sadarbības programmas saskaņā ar Komisijas pieņemto paraugu.

11.   Komisija, izmanotjot īstenošanas aktus, pieņem 10. punktā minēto paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 2. punktā.

12.   Komisija, izmanotjot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko apstiprina visus elementus, tostarp turpmākos grozījumus, uz kuriem attiecas šis pants, izņemot tos elementus, uz kuriem attiecas šā panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punkts, 2. punkta c) apakšpunkta v) punkts, 2. punkta e) apakšpunkts, 4. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 4. punkta c) apakšpunkts un 5. un 7. punkts, kas paliek iesaistīto dalībvalstu atbildībā.

13.   Par visiem lēmumiem, ar kuriem groza sadarbības programmas elementus, uz kuriem neattiecas 12. punktā minētais Komisijas lēmums, vadošā iestāde informē Komisiju vienā mēnesī no minētā grozījumu lēmuma dienas. Grozījumu lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu, kas nevar būt pirms tā pieņemšanas dienas.

9. pants

Kopīgais rīcības plāns

Ja kopīgais rīcības plāns, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 104. panta 1. punktā, tiek īstenots ETSG kā atbalsta saņēmējas atbildībā, tad sadarbības programmas kopīgā sekretariāta darbinieki un ETSG asamblejas locekļi var kļūt par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 108. panta 1. punktā minētās koordinācijas komitejas locekļiem. ETSG asamblejas locekļi neveido vadības komitejas locekļu vairākumu.

10. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

Sabiedrības virzītu vietējo attīstību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. pantu var īstenot pārrobežu sadarbības programmās, ja vietējās attīstības grupu veido pārstāvji no vismaz divām valstīm, no kurām viena ir dalībvalsts.

11. pants

Integrētas teritoriālās investīcijas

Attiecībā uz sadarbības programmām starpniekstruktūra, kas pārvalda un īsteno Regulas (ES) Nr. 1303/2013 36. panta 3. punktā minētās integrētās teritoriālās investīcijas, ir juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to ir izveidojušas valsts iestādes vai struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm, vai ETSG.

12. pants

Darbību atlase

1.   Sadarbības programmām atbilstošās darbības atlasa uzraudzības komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 47. pantā. Minētā uzraudzības komiteja var izveidot koordinācijas komiteju, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā.

2.   Pārrobežu un transnacionālās sadarbības ietvaros atlasītās darbības aptver atbalsta saņēmējus no vismaz divām iesaistītajām valstīm, no kuriem vismaz viens ir no dalībvalsts. Darbību var īstenot vienā valstī, ja ir konstatēta pārrobežu vai transnacionāla ietekme un ieguvumi.

Darbības, kas attiecas uz 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto starpreģionu sadarbību, aptver atbalsta saņēmējus no vismaz trim valstīm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis.

Pirmajā daļā minētos nosacījumus nepiemēro darbībām saskaņā ar PEACE pārrobežu programmu starp Ziemeļīriju un Īrijas robežapgabaliem, kuru mērķis ir miera un saskaņas atbalsts, kā minēts 7. panta 2. punktā.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta, ETSG vai cita juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar vienas no iesaistīto valstu tiesību aktiem, var būt darbības vienīgais atbalsta saņēmējs ar noteikumu, ka šo juridisko personu ir izveidojušas valsts iestādes vai struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm (pārrobežu un transnacionālās sadarbības gadījumā) un vismaz no trim iesaistītajām valstīm (starpreģionu sadarbības gadījumā).

Juridiska persona, kas īsteno finanšu instrumentu vai attiecīgā gadījumā līdzekļu fondu, var būt vienīgais darbības atbalsta saņēmējs, nepiemērojot šā punkta pirmajā daļā noteiktās prasības par juridiskās personas sastāvu.

4.   Atbalsta saņēmēji sadarbojas darbību izstrādē un īstenošanā. Turklāt tie sadarbojas darbību nodrošināšanā ar personālu vai to finansēšanā, vai arī abās šajās jomās.

Attiecībā uz darbībām programmās, kas izveidotas starp tālākiem reģioniem un trešām valstīm vai teritorijām, atbalsta saņēmējiem ir jāsadarbojas tikai divās no pirmajā daļā minētajām jomām.

5.   Vadošā iestāde attiecībā uz katru darbību nosūta galvenajam vai vienīgajam atbalsta saņēmējam dokumentu, kurā izklāstīti nosacījumi par atbalsta piešķiršanu darbībai, tostarp īpašas prasības saskaņā ar darbību piegādājamiem produktiem vai pakalpojumiem, finanšu plāns un izpildes termiņš.

13. pants

Atbalsta saņēmēji

1.   Ja attiecībā uz sadarbības programmā veicamo darbību ir divi vai vairāk atbalsta saņēmēji, tad visi atbalsta saņēmēji izraugās vienu no tiem par galveno atbalsta saņēmēju.

2.   Galvenais atbalsta saņēmējs:

a)

sadarbībā ar pārējiem atbalsta saņēmējiem izstrādā vienošanos, kurā iekļauti noteikumi, kas cita starpā nodrošina darbībai piešķirto līdzekļu pareizu pārvaldību, tostarp noteikumi par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

b)

uzņemas atbildību, lai nodrošinātu visas darbības īstenošanu;

c)

nodrošina, ka visu atbalsta saņēmēju uzrādītie izdevumi tika samaksāti darbības īstenošanas gaitā un atbilst darbībām, par kurām vienojušies visi atbalsta saņēmēji, kā arī dokumentam, ko saskaņā ar 12. panta 5. punktu ir nosūtījusi vadošā iestāde;

d)

nodrošina, ka pārējo atbalsta saņēmēju uzrādītos izdevumus ir pārbaudījuši kontrolieri, ja šo pārbaudi nav veikusi 23. panta 3. punktā minētā vadošā iestāde.

3.   Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, galvenais atbalsta saņēmējs nodrošina, ka pārējie atbalsta saņēmēji saņem fondu ieguldījuma kopējo summu pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem atbalsta saņēmējiem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

4.   Galvenie atbalsta saņēmēji atrodas dalībvalstī, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā. Tomēr dalībvalstis un trešās valstis vai teritorijas, kuras piedalās sadarbības programmā, var vienoties, ka galvenais atbalsta saņēmējs var atrasties trešā valstī vai teritorijā, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā, ar noteikumu, ka vadošā iestāde ir pārliecinājusies, ka galvenais atbalsta saņēmējs spēj veikt 2. un 3. punktā minētos uzdevumus un ka pārvaldības, pārbaudes un revīzijas prasības ir izpildītas.

5.   Vienīgie atbalsta saņēmēji ir reģistrēti dalībvalstī, kura piedalās attiecīgajā sadarbības programmā. Tomēr tie var būt reģistrēti dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ar noteikumu, ka ir ievēroti 12. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.

IV   NODAĻA

Uzraudzība un novērtēšana

14. pants

Īstenošanas ziņojumi

1.   Vadošā iestāde līdz 2016. gada 31. maijam un līdz tam pašam datumam katrā nākamajā gadā līdz 2023. gadam, to ieskaitot, iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 1. punktu. Īstenošanas ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, aptver 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma dienas līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Attiecībā uz ziņojumiem, ko iesniedz 2017. gadā un 2019. gadā, 1. punktā minētais termiņš ir 30. jūnijs.

3.   Gada īstenošanas ziņojumos iekļauj informāciju par:

a)

sadarbības programmas īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 2. punktu;

b)

attiecīgā gadījumā — panākumiem, kas gūti svarīgāko projektu un kopīgo rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

4.   Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, iekļauj un novērtē informāciju, kas attiecīgi pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktu, un šā panta 2. punktā minēto informāciju kopā ar informāciju par:

a)

panākumiem, kas gūti, īstenojot novērtēšanas plānu un turpmākos pasākumus, balstoties uz novērtēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem;

b)

saskaņā ar komunikācijas stratēģiju veikto informācijas un publicitātes pasākumu rezultātiem;

c)

partneru iesaisti sadarbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, ņemot vērā katras sadarbības programmas saturu un mērķus, var iekļaut informāciju par turpmāk minēto un izvērtēt:

a)

panākumus, kas gūti, sadarbības programmā īstenojot integrēto pieeju attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, un sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

b)

panākumiem, kas gūti darbību īstenošanā, lai pastiprinātu iestāžu un atbalsta saņēmēju spējas pārvaldīt un izmantot ERAF;

c)

attiecīgā gadījumā ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās;

d)

īpašām darbībām, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un sekmētu nediskrimināciju, jo īpaši nodrošinātu pieejamību personām ar invaliditāti, un īstenotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt dzimumu jautājuma iekļaušanu sadarbības programmā un darbībās;

e)

darbībām, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

f)

panākumiem, kas gūti, īstenojot darbības sociālās inovācijas jomā.

5.   Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus izstrādā, balstoties uz turpmāk izklāstītajiem paraugiem, kurus Komisija pieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 2. punktā.

15. pants

Ikgadējā izvērtēšana

Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi organizē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 51. pantu.

Ja ikgadējā izvērtēšanas sanāksme nav organizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 51. panta 3. punktu, ikgadējo izvērtēšanu var veikt rakstiski.

16. pants

Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" rādītāji

1.   Šīs regulas pielikumā izklāstītos kopējos iznākuma rādītājus, katrai programmai raksturīgos rezultātu rādītājus un attiecīgā gadījumā katrai programmai raksturīgos iznākuma rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 4. punktu un šīs regulas 8. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) un iv) punktu, un c) apakšpunkta ii) un iv) punktu.

2.   Kopējo un programmai raksturīgo iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. Minēto rādītāju kumulatīvās skaitliski izteiktās mērķvērtības nosaka 2023. gadam.

3.   Ar investīciju prioritātēm saistīto programmai raksturīgo rezultātu rādītāju atskaites vērtību noteikšanai izmanto jaunākos pieejamos datus, un mērķvērtības nosaka 2023. gadam. Mērķus var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā izteiksmē.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu pielikumā iekļauto kopējo iznākuma rādītāju sarakstu nolūkā veikt pamatotus pielāgojumus, lai efektīvi izvērtētu programmu īstenošanā panākto progresu.

17. pants

Tehniskā palīdzība

Summu, ko no ERAF piešķir tehniskai palīdzībai, ierobežo līdz 6 % no sadarbības programmai piešķirtās kopējās summas. Attiecībā uz programmām, kuru kopējais piešķīrums nepārsniedz EUR 50 000 000, summu, ko no ERAF piešķir tehniskai palīdzībai, ierobežo līdz 7 % no piešķirtās kopējās summas, taču tā nav mazāka par EUR 1 500 000 un lielāka par EUR 3 000 000.

V   NODAĻA

Atbilstība

18. pants

Noteikumi par izdevumu atbilstību

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai izklāstītu īpašus noteikumus par izdevumu atbilstību saistībā ar sadarbības programmām attiecībā uz personāla izmaksām, biroja un administratīvajiem izdevumiem, ceļa un uzturēšanās izmaksām, ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksām un aprīkojuma izdevumiem. Par deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 29. pantu, Komisija paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis

2.   Neskarot atbilstības noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. līdz 71. pantā, Regulā (ES) Nr. 1301/2013, šajā regulā vai šā panta1. punktā minētajā deleģētā aktā, iesaistītās dalībvalstis uzraudzības komitejā pieņem papildu noteikumus par izdevumu atbilstību visai sadarbības programmai.

3.   Jautājumiem, kurus neaptver atbilstības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. līdz 71. pantā, Regulā (ES) Nr. 1301/2013, šā panta 1. punktā minētajā deleģētā aktā vai noteikumos, ko kopīgi izstrādājušas iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. punktu, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā izdevumi tika veikti.

19. pants

Personāla izmaksas

Personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības personāla izmaksas.

20. pants

Sadarbības programmu darbību atbilstība atkarībā no vietas

1.   Sadarbības programmu darbības, uz kurām attiecas 2. un 3. punktā minētās atkāpes, veic programmas darbības teritorijas daļā, kas aptver Savienības teritoriju ("programmas darbības teritorijas Savienības daļa").

2.   Vadošā iestāde var atļaut to, ka visa darbība vai tās daļa tiek īstenota ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

darbība sniedz ieguvumus programmas darbības teritorijai;

b)

kopējā summa, kas sadarbības programmas ietvaros ir piešķirta darbībām ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, nepārsniedz 20 % no ERAF atbalsta programmas līmenī vai 30 % to sadarbības programmu gadījumā, kurās programmas darbības teritorijas Savienības daļa ir tālākie reģioni;

c)

vadošo un revīzijas iestāžu pienākumus, kas attiecas uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, pilda sadarbības programmas iestādes vai tās noslēdz vienošanās ar iestādēm dalībvalstī vai trešā valstī, vai teritorijā, kur darbību īsteno.

3.   To darbību gadījumā, kuras saistītas ar tehnisko palīdzību vai reklāmas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumus var veikt ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ja ir izpildīti 2. punkta a) un c) apakšpunkta nosacījumi.

VI   NODAĻA

Pārvaldība, kontrole un izraudzīšanās

21. pants

Iestāžu izraudzīšanās

1.   Dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. panta 1. punkta vajadzībām izraugās vienu vadošo iestādi; minētās regulas 123. panta 2. punkta vajadzībām tās izraugās vienu sertifikācijas iestādi, un minētās regulas 123. panta 4. punkta vajadzībām tās izraugās vienu revīzijas iestādi. Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.

Dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, var noteikt, ka vadošā iestāde atbild arī par sertifikācijas iestādes funkciju izpildi. Tas neskar saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm attiecībā uz finanšu korekciju piemērošanu, kā noteikts sadarbības programmā.

2.   Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas veiktos maksājumus un parasti veic maksājumus galvenajam atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 132. pantu.

3.   Vadošās iestādes un attiecīgā gadījumā sertifikācijas iestādes izraudzīšanās procedūru, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 124. pantā, veic dalībvalsts, kurā attiecīgā iestāde atrodas.

22. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa

Dalībvalstis, kas piedalās sadarbības programmā, var izmantot ETSG, lai tai uzticētu atbildību par minētās sadarbības programmas vai tās daļas pārvaldību, jo īpaši uzticot šai grupai vadošās iestādes pienākumus.

23. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1.   Neskarot šā panta 4. punktu, sadarbības programmas vadošā iestāde pilda funkcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. pantā.

2.   Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un visām trešām valstīm, kas piedalās sadarbības programmā, izveido kopīgu sekretariātu.

Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem atbalsta saņēmējiem par finansējuma iespējām saskaņā ar sadarbības programmām un palīdz atbalsta saņēmējiem īstenot darbības.

3.   Ja vadošā iestāde ir ETSG, tad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes veic vadošā iestāde vai tās atbildībā vismaz tajās dalībvalstīs un trešās valstīs vai teritorijās, kuru pārstāvji piedalās ETSG.

4.   Ja vadošā iestāde neveic Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta a) apakšpunktam atbilstošās pārbaudes visā programmas teritorijā vai ja pārbaudes neveic vadošā iestāde vai tās atbildībā tajās dalībvalstīs un trešās valstīs vai teritorijās, kuru pārstāvji piedalās ETSG saskaņā ar 3. punktu, tad katra dalībvalsts vai – ja tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, – katra trešā valsts vai teritorija nozīmē struktūru vai personu, kura atbild par to, ka savā teritorijā tiek veiktas šādas atbalsta saņēmēju pārbaudes ("kontrolieris(-i)").

Pirmajā daļā minētie kontrolieri var būt tās pašas struktūras, kas atbild par šādu pārbaužu veikšanu attiecībā uz darbības programmām atbilstoši mērķim"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" vai — trešo valstu gadījumā — par līdzvērtīgu pārbaužu veikšanu saskaņā ar Savienības ārējās politikas instrumentiem.

Vadošā iestāde pārliecinās, vai ieceltais kontrolieris ir pārbaudījis katra darbībā iesaistītā atbalsta saņēmēja izdevumus.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka atbalsta saņēmēja izdevumus var pārbaudīt trīs mēnešu laikposmā no brīža, kad attiecīgais atbalsta saņēmējs ir iesniedzis dokumentus.

Katra dalībvalsts vai – ja tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, – katra trešā valsts ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām pārbaudēm.

5.   Ja līdzfinansēto produktu vai pakalpojumu piegādes pārbaudi var veikt vienīgi attiecībā uz visu darbību, pārbaudi veic tās dalībvalsts vadošā iestāde vai kontrolieris, kurā atrodas galvenais atbalsta saņēmējs.

24. pants

Sertifikācijas iestādes funkcijas

Sadarbības programmas sertifikācijas iestāde veic funkcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. pantā.

25. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1.   Dalībvalstis un trešās valstis, kas piedalās sadarbības programmā, var atļaut revīzijas iestādei tieši pildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. pantā paredzētās funkcijas visā sadarbības programmas aptvertajā teritorijā. Tās precizē gadījumus, kad revīzijas iestādi pavada dalībvalsts vai trešās valsts revidents.

2.   Ja revīzijas iestādei nav 1. punktā minētās atļaujas, tai palīdz revidentu grupa, kuru veido pārstāvji no katras dalībvalsts vai trešās valsts, kas piedalās sadarbības programmā, un kura pilda Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. pantā paredzētās funkcijas. Katra dalībvalsts vai– ja tā ir pieņēmusi uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, – katra trešā valsts ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām revīzijām.

Katrs katras dalībvalsts vai trešās valsts, kas piedalās programmā, pārstāvis atbild par to, lai sniegtu tos faktus par izdevumiem savā teritorijā, kuri ir vajadzīgi revīzijas iestādei sava izvērtējuma veikšanai.

Revidentu grupu izveido trīs mēnešos pēc tā lēmuma pieņemšanas, ar ko apstiprina sadarbības programmu. Tā izstrādā savu reglamentu, un to vada sadarbības programmas revīzijas iestāde.

3.   Revidenti ir funkcionāli neatkarīgi no kontrolieriem, kuri veic pārbaudes saskaņā ar 23. pantu.

VII   NODAĻA

Trešo valstu līdzdalība transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās

26. pants

Īstenošanas nosacījumi trešo valstu līdzdalībai

Piemērojamie programmas īstenošanas nosacījumi, ar ko reglamentē finanšu pārvaldību, kā arī plānošanu, uzraudzību, novērtēšanu un kontroli saistībā ar trešo valstu līdzdalību transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmās, izmantojot IPA II vai EKI ieguldījumus, ir paredzēti attiecīgajā sadarbības programmā un vajadzības gadījumā finansēšanas nolīgumā starp Komisiju, iesaistīto trešo valstu valdībām un dalībvalsti, kurā atrodas attiecīgās sadarbības programmas vadošā iestāde. Programmas īstenošanas nosacījumi atbilst Savienības kohēzijas politikas noteikumiem.

VIII   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

27. pants

Budžeta saistības, maksājumi un līdzekļu atgūšana

1.   Sadarbības programmām paredzēto ERAF atbalstu iemaksā vienā kontā bez valstu apakškontiem.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka visas pārkāpuma rezultātā samaksātās summas tiek atgūtas no galvenā vai vienīgā atbalsta saņēmēja. Atbalsta saņēmēji atmaksā galvenajam atbalsta saņēmējam visas nepamatoti izmaksātās summas.

3.   Ja galvenais atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no pārējiem atbalsta saņēmējiem vai ja vadošā iestāde nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no galvenā vai vienīgā atbalsta saņēmēja, tad dalībvalsts vai trešā valsts, kuras teritorijā atrodas vai — ETSG gadījumā — ir reģistrēts attiecīgais atbalsta saņēmējs, atlīdzina vadošajai iestādei visas summas, kas tika nepamatoti izmaksātas šim saņēmējam. Vadošā iestāde atbild par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības vispārējam budžetam atbilstoši sadarbības programmā noteiktajai saistību sadalīšanai iesaistīto dalībvalstu vidū.

28. pants

Euro izmantošana

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 133. panta, citā valūtā nekā euro maksātos izdevumus atbalsta saņēmēji pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi vai nu:

a)

veikti;

b)

iesniegti pārvaldības iestādes vai kontroliera pārbaudei saskaņā ar šīs regulas 22. pantu; vai

c)

paziņoti galvenajam atbalsta saņēmējam.

Izvēlēto metodi nosaka sadarbības programmā un piemēro visiem atbalsta saņēmējiem.

Pārrēķināšanu pārbauda tās dalībvalsts vai trešās valsts vadošā iestāde vai kontrolieris, kurā atrodas atbalsta saņēmējs.

IX   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 16. panta 4. punktā un 18. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2013. gada 21. decembrim līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 4. punktā un 18. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 16. panta 4. punktu un 18. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neietekmē tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu, tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1080/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tāpēc minēto regulu vai šādus citus piemērojamus tiesību aktus minētajai palīdzībai vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot pēc 2013. gada 31. decembra līdz to noslēgumam. Šā punkta nolūkos palīdzība aptver darbības programmas un lielos projektus.

2.   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1080/2006 līdz 2014. gada 1. janvārim iesniegtie vai apstiprinātie palīdzības saņemšanas pieteikumi paliek spēkā.

31. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 178. pantu.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 4., 27. un 28. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 49. lpp.

(2)  OV C 277, 13.9.2012., 96. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembra), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 320. lpp).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembra) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 289. lpp).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1302/2013 (2013. gada 17. decembra), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 303. lpp).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembrim), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).


PIELIKUMS

MĒRĶA "EIROPAS TERITORIĀLĀ SADARBĪBA" KOPĒJIE IZNĀKUMA RĀDĪTĀJI

 

VIENĪBA

NOSAUKUMS

Ienesīgi ieguldījumi

 

uzņēmumi

Atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem dotācijas

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav dotācijas

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

 

uzņēmumi

Atbalstīto jauno uzņēmumu skaits

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri piedalās pārrobežu, transnacionālos vai starpreģionu pētniecības projektos

 

organizācijas

To pētniecības iestāžu skaits, kuras piedalās pārrobežu, transnacionālos vai starpreģionu pētniecības projektos

 

EUR

Privāti ieguldījumi, kas apildina valsts atbalstu uzņēmumiem (dotācijas)

 

EUR

Privāti ieguldījumi, kas papildina valsts atbalstu uzņēmumiem (kas nav dotācijas)

 

pilnslodzes ekvivalenti

Nodarinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos

Ilgtspējīgs tūrisms

apmeklējumi gadā

Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums

IKT infrastruktūra

mājsaimniecības

Papildu mājsaimniecības, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s ātrumu

Transports

Dzelzceļš

kilometri

Kopējais jaunas dzelzceļa līnijas garums

 

 

no kura: TEN-T

 

kilometri

Kopējais rekonstruētas vai modernizētas dzelzceļa līnijas garums

 

no kura: TEN-T

Ceļi

kilometri

Kopējais jaunbūvētu ceļu garums

 

 

no kura: TEN-T

kilometri

Kopējais rekonstruētu vai modernizētu ceļu garums

 

no kura: TEN-T

Pilsētas transports

kilometri

Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums

Iekšzemes ūdensceļi

kilometri

Jauno vai uzlaboto iekšzemes ūdensceļu kopējais garums

Vide

Cietie atkritumi

tonnas gadā

Atkritumu pārstrādes papildu jauda

Ūdensapgāde

cilvēku skaits

To iedzīvotāju papildu skaits, kuriem ir nodrošināta labāka ūdensapgāde

Notekūdeņu attīrīšana

iedzīvotājus skaita ekvivalents

To papildu iedzīvotāju skaits, kuriem ir nodrošināta labāka notekūdeņu attīrīšana

Riska novēršana un pārvaldība

cilvēku skaits

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiem

 

cilvēku skaits

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no meža ugunsdrošības pasākumiem

Zemes rehabilitācija

hektāri

Kopējā atjaunotās zemes platība

Daba un bioloģiskā daudzveidība

hektāri

To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Pētniecība un inovācija

 

 

 

pilnslodzes ekvivalenti

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās

 

pilnslodzes ekvivalenti

To pēnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības iestādēm

 

EUR.

Privāti ieguldījumi, kas paildina valsts atbalstu, kas paredzēts inovācijai vai pētniecības un izstrādes projektiem

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu tirgū jaunus produktus

 

uzņēmumi

To uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu uzņēmumam jaunus produktus

Enerģētika un klimata pārmaiņas

 

 

Atjaunojamās enerģias ražošana

MW

Atjaunojamās enerģijas ražošanas papildjauda

Energoefektivitāte

mājsaimniecības

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju

 

kWh/gadā

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās

 

lietotāji

To enerģijas lietotāju skaits, kuri ir savienoti ar viedtīkliem

SEG samazinājums

CO2 ekvivalenta tonnas

Lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā

Sociālā infrastruktūra

Bērnu aprūpe un izglītība

cilvēku skaits

Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras jauda

Veselība

cilvēku skaits

Iedzīvotāju skaits, kas var saņemt uzlabotus veselības aprūpes pakalpojumus

Pilsētvides attīstību raksturojošie rādītāji

 

cilvēku skaits

Cilvēki, kuri dzīo reģionos ar integrētām pilsētvides attīstības stratēģijām

 

kvadrātmetri

Pilsētu teritorijāsizveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa

 

kvadrātmetri

Pilsētu teritorijās uzbūvētas vai renovētas sabiedriskas vai komerciālas ēkas

 

mājokļi

Atjaunoti mājokļi pilsētās

Darba tirgus un apmācība (1)

 

cilvēku skaits

Dalībnieku skaits pārrobežu mobilitātes iniciatīvās

 

cilvēku skaits

Dalībnieku skaits kopīgās vietējās nodarbinātības iniciatīvās un kopīgā apmācībā

 

cilvēku skaits

Dalībnieku skaits projektos, kuri veicina dzimumu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un sociālo iekļaušanu pārrobežu mērogā

 

cilvēku skaits

Dalībnieku skaits kopīgās izglītības un apmācības shēmās, kuru mērķis ir atbalstīt pārrobežu mērogā jauniešu nodarbinātību, izglītošanās iespējas un augstāko un profesionālo izglītību


(1)  Vajadzības gadījumā informāciju par dalībniekiem iedalīs pēc viņu darba tirgus statusa, norādot, vai viņi ir "nodarbināti", "bezdarbnieki", "ilgstoši bezdarbnieki", "neaktīvi" vai "neaktīvi un neapmeklē izglītības iestādi vai apmācību kursus".


Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par ERAF regulas 6. panta, Eiropas teritoriālās sadarbības regulas 15. panta un Kohēzijas fonda regulas 4. panta piemērošanu

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai Komisijas sniegto apliecinājumu ES likumdevējiem par to, ka ERAF, Eiropas teritoriālās sadarbības un Kohēzijas fonda regulu izpildes vispārējie rādītāji, kas ir jāiekļauj katras attiecīgās regulas pielikumā, ir pieņemti ilgstoša sagatavošanas procesa laikā, piedaloties Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, un principā tos grozīt nav paredzēts.


Top